22.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 17/1

(1)

Padome 1994. gada februārī ar Regulu (EK) Nr. 229/94 (3) piemēroja galīgos antidempinga maksājumus Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”) izcelsmes etanolamīnu (“attiecīgais ražojums”) importam.

(2)

Pēc Conseil européen des fédérations de l'industrie chimique (CEFIC) iesniegtā pieprasījuma 2005. gada jūlijā sāka termiņa beigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. Padome ar Regulu (EK) Nr. 1583/2006 (4) pabeidza šo pārskatīšanu un noteica galīgos antidempinga pasākumus ASV izcelsmes etanolamīnu importam. Šie maksājumi bija noteikti kā īpašo noteiktas likmes maksājumi.

(3)

Pēc tam, kad 2008. gada martā (5) bija publicēts paziņojums par ASV izcelsmes etanolamīnu importam piemērojamo antidempinga pasākumu gaidāmo termiņa beigšanos, Komisija 2008. gada 25. jūlijā saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu.

(4)

Pieprasījumu iesniedza uzņēmumi BASF SE/AG, INEOS Oxide Ltd, Sasol Germany GmbH un Akzo Nobel Functional Chemicals AB (“Savienības ražotāji, kuri iesniedz pieprasījumu”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv lielāko daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 50 % – no kopējā etanolamīnu ražošanas apjoma Savienībā.

(5)

Pieprasījumu pamatoja ar to, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings var turpināties vai atsākties, nodarot kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(6)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai sāktu termiņa beigu pārskatīšanu, Komisija ar paziņojumu par pārskatīšanas sākšanu (6) sāka izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(7)

Komisijas dienesti par pārskatīšanas sākšanu oficiāli informēja iesaistītos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus ASV, importētājus/tirgotājus un lietotājus Savienībā, kā arī ASV iestādes. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu noteiktajā termiņā rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt, lai tās tiktu uzklausītas.

(8)

Komisijas dienesti paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu noteiktajā termiņā nosūtīja anketu visām zināmajām personām un personām, kas to pieprasīja.

(9)

Turklāt Komisija paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu noteiktajā termiņā deva iespēju tieši iesaistītajām personām izteikt savu viedokli rakstveidā un pieprasīt uzklausīšanu.

(10)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem ražotājiem eksportētājiem ASV, viena saistītā importētāja Savienībā, viena saistītā importētāja Šveicē, Savienības ražotājiem, kuri iesniedza pieprasījumu, un viena rūpnieciskā lietotāja Savienībā. Vēl viens ražotājs eksportētājs no ASV (Huntsman Petrochemical Corporation) iesniedza dokumentu (“nostājas izklāstu”), pieprasot atcelt pasākumus, tomēr neatbildēja uz anketas jautājumiem.

(11)

Komisijas dienesti pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atsākšanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica turpmāk minētajos uzņēmumos.

(12)

Ar dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos saistītā izmeklēšana notika no 2007. gada 1. oktobra līdz 2008. gada 30. septembrim (“PIP”).

(13)

Pārbaudei nozīmīgu tendenču izpēte par kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību aptvēra laikposmu no 2005. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”). Turklāt pārbaudei nozīmīgās tendences attiecībā uz kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika pētītas arī saistībā ar pasaules ekonomiskās krīzes ietekmi uz etanolamīnu tirgu pēc PIP.

(14)

Attiecīgais ražojums ir tas pats ražojums, uz kuru attiecās iepriekšējās izmeklēšanas, t. i., ASV izcelsmes etanolamīni, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2922 11 00, ex 2922 12 00 un 2922 13 10. Etanolamīnus iegūst, etilēna un skābekļa reakcijas rezultātā iegūtajam etilēnoksīdam (EO) reaģējot ar amonjaku. Šī sintēze veido trīs konkurējošas reakcijas, kā rezultātā iegūst trīs dažādus etanolamīnu veidus: monoetanolamīnu (MEA), dietanolamīnu (DEA) un trietanolamīnu (TEA), kas atkarīgs no tā, cik reižu etilēnoksīds tiek saistīts. Maksimālo kombināciju skaitu ierobežo amonjakā esošo ūdeņraža elementu skaits, proti, trīs. Šo trīs ražojuma veidu īpatsvaru kopējā produkcijas izlaidē nosaka ražotnes struktūra, bet to zināmā mērā var arī kontrolēt, izvēloties amonjaka un etilēnoksīda attiecību (“molāro attiecību”).

(15)

Attiecīgo ražojumu izmanto kā starpproduktu un/vai piedevu virsmas aktīvām vielām, ko lieto mazgāšanas un personīgās higiēnas līdzekļos, kosmētikas un mēslošanas līdzekļos un kultūraugu aizsardzības līdzekļos (glifosātā), korozijas inhibitoros, smēreļļās, tekstilizstrādājumu palīglīdzekļos un auduma mīkstināšanas līdzekļos (esteru kvartāros savienojumos), foto ķimikālijās, papīra ražošanas un metālapstrādes nozarēs, kā smalcināšanas un saistvielu cementa ražošanā un kā gāzes skalotņa absorbcijas līdzekli (saldina gāzi, atbrīvojot skābes). Paši ražotāji vai ar tiem saistīti ražotāji ražojumu var izmantot etilēnamīnu ražošanā. Jaunākās MEA izmantošanas jomas ir taurīns un elektronika, īpaši šķidro kristālu monitoru (LCD) ražošanas nozare.

(16)

Tāpat kā sākotnējā un iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā izrādījās, ka ASV ražotais un Savienībā pārdotais attiecīgais ražojums fizikālo un tehnisko pamatīpašību ziņā ir identisks ražojumam, kuru Savienības ražotāji ražo un pārdod Savienībā, un ka šo ražojumu izmantošana neatšķiras. Turklāt tika konstatēts, ka ASV ražotais attiecīgais Savienībā pārdotais ražojums ir identisks tam, kuru pārdod ASV iekšējā tirgū. Tādēļ visi šie ražojumi jāuzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(17)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai šajā laikā bija dempings un, ja tas bija, vai pasākumu piemērošanas beigšana var izraisīt dempinga turpināšanos vai atkārtošanos.

(18)

Izmeklēšanā sadarbojās divi no četriem sūdzībā minētajiem ASV ražotājiem eksportētājiem, viens ražotājs izmeklēšanā nesadarbojās, bet iesniedza tikai nostājas izklāstu, savukārt no ceturtā sūdzībā minētā ASV uzņēmuma netika saņemta ne atbilde, ne cita informācija.

(19)

Divi sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji PIP pārstāvēja lielāko daļu (proti, vairāk nekā 90 %, precīzu informāciju liedz izpaust konfidencialitātes apsvērumi) no Savienībā saņemtā importa apjoma, kas sasniedza 37 583 tonnas un kas ir par 8,5 % mazāks nekā importa apjoms iepriekšējā izmeklēšanas periodā (no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam). ASV izcelsmes attiecīgā ražojuma imports Savienībā PIP bija 14 % no patēriņa Savienībā.

(20)

Attiecībā uz diviem sadarbībā iesaistītajiem ASV ražotājiem eksportētājiem normālo vērtību katram attiecīgā ražojuma veidam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu noteica, pamatojoties uz cenām, kādas nesaistīti pircēji maksā vai kādas tiem jāmaksā ASV iekšējā tirgū, jo tika konstatēts, ka šādu pārdošanu veica pietiekamā apjomā un parastajā tirdzniecības apritē.

(21)

Tāpat kā sākotnējā un iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā, arī šajā tika konstatēts, ka abi sadarbībā iesaistītie ASV ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību, izmantojot saistītus uzņēmumus. Tā rezultātā un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu eksporta cenas noteica, pamatojoties uz cenām, par kādām importēto ražojumu pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Tika ņemtas vērā visas starp importēšanu un tālākpārdošanu radušās izmaksas, tostarp pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, kā arī importētājuzņēmumu PIP Savienībā gūtā peļņa. Attiecībā uz peļņas normu nebija izmantojama saistīto tirgotāju faktiskā peļņa, jo ražotāju eksportētāju un saistīto tirgotāju saiknes rezultātā šīs cenas nebija ticamas. Tādējādi to peļņas norma tika noteikta kā saprātīga likme, kas nepārsniedza saistīto tirgotāju faktisko peļņas normu un kas atbilda peļņas normai, ko līdzīgu iemeslu dēļ izmantoja iepriekšējā pārskatīšanā.

(22)

Katra attiecīgā ražojuma veida normālo vērtību un vidējo eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz cenu no ražotāja rūpnīcas un vienādu tirdzniecības līmeni. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu un lai panāktu taisnīgu salīdzinājumu, tika ņemtas vērā atšķirības faktoros, jo uzskatīja (kas arī tika apliecināts), ka šie faktori ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Tika veiktas korekcijas attiecībā uz iekšzemes un jūras pārvadājumiem, atliktajām atlaidēm, kravas apstrādes un iepakošanas izmaksām, kreditēšanas izmaksām un ievedmuitu, ko atskaitīja no tālākpārdošanas cenām, lai iegūtu ražotāja noteikto cenu.

(23)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpību katram ražojuma veidam noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu, izmantojot vienu tirdzniecības līmeni. Šis salīdzinājums parādīja, ka PIP bija dempings – lai gan zemākā līmenī, nekā tika konstatēts iepriekšējā pārskatīšanā. Vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF vērtības pie Savienības robežas, bija 11,9 % attiecībā uz uzņēmumu INEOS Oxide LLC un 0 % attiecībā uz uzņēmumu Dow Chemical. Attiecībā uz pārējiem ASV ražotājiem, kuri izmeklēšanā nesadarbojās un kuri PIP pārstāvēja mazāk nekā 5 % no ASV attiecīgā ražojuma importa Savienībā (precīzu skaitli liedz izpaust konfidencialitātes apsvērumi), dempinga starpība saskaņā ar pamatregulas 18. panta noteikumiem bija jānosaka, balstoties uz pieejamajiem faktiem.

Atbilstoši iepriekš norādītajam izmeklēšanā konstatēja, ka dempings pastāv. Tādējādi atbilstoši pamatregulas 18. panta 6. punkta noteikumiem dempinga līmenis, kāds tika konstatēts attiecībā uz INEOS Oxide LLC, t. i., 11,9 %, tiek attiecināts arī uz tiem eksportētājiem, kuri izmeklēšanā nesadarbojās. Nav pamata uzskatīt, ka uzņēmums, kurš izmeklēšanā nesadarbojās, īstenoja dempingu zemākā līmenī nekā sadarbībā iesaistītais uzņēmums, vērtējot šo uzņēmumu labvēlīgāk nekā sadarbībā iesaistītos uzņēmumus. Jānorāda, ka par tiem ASV ražotājiem, kuri izmeklēšanā nesadarbojās, nebija pieejama pārbaudāma informācija, savukārt pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem, ko bija snieguši sadarbībā iesaistītie ASV ražotāji eksportētāji, salīdzinot ar Eurostat statistikas datiem, liek izslēgt iespēju, ka trūkstošos daudzumus bija eksportējuši sadarbībā iesaistītie ASV ražotāji eksportētāji.

(24)

Papildus dempinga noteikšanas analīzei PIP tika pārbaudīta arī dempinga turpināšanās iespējamība.

(25)

Pasākumu atcelšana ļautu eksportētājiem samazināt eksporta cenas. Eksporta cenu samazinājums vairotu ASV ražojuma pievilcīgumu Savienības tirgū. Ja eksporta cenas samazinātu proporcionāli antidempinga maksājumu līmenim, PIP novērotā dempinga starpība (atbilstoši pamatregulas 18. pantam) būtu 12 % attiecībā uz uzņēmumu INEOS Oxide LLC un tiem uzņēmumiem, kuri izmeklēšanā nesadarbojās, bet dempinga nebūtu attiecībā uz uzņēmumu Dow Chemical. Nelielā atšķirība starp dempinga starpību, iekļaujot maksājumu, salīdzinājumā ar dempinga starpību bez šā maksājuma ir skaidrojama ar faktu, ka PIP etanolamīnu vispārējais cenu līmenis bija diezgan augsts, kas nozīmēja, ka antidempinga maksājumam konkrētas noteiktas summas veidā bija minimāla ietekme. Pēc PIP etanolamīnu cenas kopumā ir būtiski samazinājušās, kā plašāk skaidrots turpmāk.

(26)

Neizmantotā ASV ražošanas jauda PIP nav mazsvarīgs faktors. Aplēsts, ka neizmantotā ASV ražošanas jauda PIP ir aptuveni 60 000 tonnu. Aprēķinus veica, pamatojoties uz abu sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju saražotajiem daudzumiem, uz faktu, ka parasti prognozētais ražošanas līmenis ir aptuveni 90 % no uzstādītās jaudas, uz pieņēmumu, ka to ASV ražotāju faktiskais saražotais apjoms, kuri izmeklēšanā nesadarbojās, nebūtu zemāks par 80 % no uzstādītās jaudas, kā arī uz tirgus jomas vadošo žurnālistu sniegto informāciju. Ja ražošana būtu vērienīgāka, iepriekšminētais rādītājs varētu sasniegt aptuveni 85 000 tonnas. Salīdzinot ar aplēsto ASV uzstādīto kopējo jaudu 732 000 tonnu apmērā, kopējais aplēstais pieprasījums un izmantošana savām vajadzībām sasniedza 588 000 tonnu. Salīdzinoši zemais jaudas izmantošanas līmenis izrietēja no vairākiem iepriekšējo gadu notikumiem, t. i., selektīvai ražotņu slēgšanai, ko ASV ražotāji bija spiesti darīt, lai samazinātu krājumus, jaudas palielināšanai (pēdējā Dow Chemical jaudas palielināšana par 45 000 tonnu un viena ASV ražotāja eksportētāja, kurš izmeklēšanā nesadarbojās, pēdējā jaudas palielināšana par 32 000 tonnu), kā arī viesuļvētras Gustavs un Aiks izraisītajām sekām atsevišķās ražotnēs vai izejvielu ražotnēs. Viesuļvētrām Aiks un Gustavs bija zināma ietekme arī PIP, taču sekas tika novērstas pēc PIP.

Saskaņā ar PCI Consulting Group (“PCI”) 2008. gada aplēsēm kopējais zaudējumu apjoms sasniedza 39 000 tonnu zaudētas produkcijas (7). Neizmantotās ASV ražošanas jaudas iespējamo pastāvēšanu 2007. un 2008. gadā, t. i., PIP, apstiprina arī gada galvenā publikācija, kas sniedz pārskatu par etanolamīnu tirgu (8). Publikācijā tika lēsts, ka 2007. gadā apgādes pārpalikums ASV tirgū sasniedza 65 000 tonnu. Jaudas rezerves 60 000 tonnu apjomā jāsalīdzina ar ASV eksporta apjomu uz Savienību PIP (37 583 tonnas) un kopējo patēriņu Savienībā (268 000 tonnu). No iepriekšminētā izriet, ka ir iespējas palielināt eksportu no ASV un iegūt daļu no Savienības tirgus.

(27)

Attiecībā uz vairākiem nozīmīgiem ASV eksporta tirgiem izmeklēšanā noskaidrojās, ka ASV ražotāji saskarsies ar ievērojamām grūtībām šo tirgu apgādē, jo tie nesen ir kļuvuši vai drīzumā kļūs pašpietiekami. ASV apgādātajos trešo valstu tirgos patiesi ir vērojami vairāki jaudu paplašināšanas pasākumi, kas pabeigti nesen vai pašlaik tiek īstenoti. Tie ir:

(28)

Kā norādīts 26. apsvērumā, var secināt, ka ir nelielas jaudas rezerves, ko var izmantot lielāka etanolamīnu ražošanas apjoma nodrošināšanai un pārdošanai Savienības tirgū, ja pasākumus atceltu. Turklāt ASV ražotājiem nozīmīgos tirgos ir prognozējama tirgus piesātināšanās, ņemot vērā vietējā ražošanas apjoma pieaugumu, tādējādi padarot Savienības tirgu par ļoti pievilcīgu eksportam no ASV.

(29)

Tika pētīta arī iespējamā komercdarbība, ko varētu īstenot 10. apsvērumā minētais ASV ražotājs, kurš izmeklēšanā nesadarbojās. Jāatgādina, ka vienīgā šā uzņēmuma sniegtā informācija bija nostājas izklāsts, kurā tas secināja, ka ASV izcelsmes etanolamīnu imports nerada kaitējumu un ka nepastāv atkārtota kaitējumu radošā dempinga iespējamība. Uzņēmums apgalvoja, ka PIP tas tikai nelielā apjomā bija pārdevis attiecīgo ražojumu divām nesaistītām un vienai saistītai personai Savienībā. Tas arī norādīja, ka vēlas veidot regulāras un godīgas pārdošanas modeli Savienībā, bet nesniedza konkrētus datus vai pārbaudāmu informāciju par savu darbību PIP saistībā ar attiecīgo ražojumu vai par plānoto rīcību etanolamīnu tirdzniecības jomā Savienības tirgū. Līdz ar to konstatējumi par šo ASV ražotāju, kas izmeklēšanā nesadarbojās, atbilstoši pamatregulas 18. pantam bija jāveic, balstoties uz pieejamajiem faktiem. Šādā nolūkā publiski pieejamā informācija tika iegūta no uzņēmuma tīmekļa vietnes, kā arī no attiecīgiem vadošajā tirgus žurnālā “CEH Product Review on Ethanolamines” (SRI Consulting) publicētajiem datiem. Balstoties uz iepriekšminēto, tika secināts, ka šī ASV ražotāja jauda, kurš izmeklēšanā nesadarbojās, PIP sasniedza 29 % no ASV ražošanas jaudas, attiecīgo ražojumu uzskatot par uzņēmējdarbības jomu, kurā uzņēmums sasniedzis vienu no labākajiem ražošanas rādītājiem.

Savienības tirgus vispārējo nozīmi apliecināja arī fakts, ka pārdošanas apjoms uz Savienību veido 33 % no šā uzņēmuma tirdzniecības kopapjoma. Ņemot vērā šā ražotāja ietekmi ASV tirgū, tā ražošanas jaudu, Savienības vispārējo nozīmi tā darbībā un Savienības nozīmi etanolamīnu pasaules tirgū, var pamatoti uzskatīt, ka šis ASV ražotājs, kurš izmeklēšanā nesadarbojās, vēl vairāk palielinātu eksportu uz Savienību, ja pasākumus atceltu. Pamatojoties uz nozīmīgajiem datiem PIP, uzņēmums būtu motivēts šādi rīkoties, īpaši ņemot vērā augsto attiecīgā ražojuma cenu līmeni Savienības tirgū.

(30)

Ķīna kopš 2004. gada ir noteikusi antidempinga maksājumus Japānas, ASV, Irānas, Malaizijas, Taivānas un Meksikas izcelsmes MEA un DEA ražojumiem. ASV izcelsmes etanolamīniem noteiktais maksājums ir no 20 % līdz 74 %. 2008. gadā 11 % no kopējā ASV eksporta apjoma tika realizēti Ķīnā (10) – tirgū, kurā arvien pieaug pieprasījums pēc attiecīgā ražojuma un kurā 2007. gadā tika saražoti aptuveni 24 % no kopējā etanolamīnu patēriņa iekšzemes tirgū. Jānorāda, ka Dow Chemical kopā ar Petronas izveidoja kopuzņēmumu Optimal un uzstādīja 75 000 tonnu ražošanas jaudu Malaizijā, kas kopš 2002. gada paredzēta Āzijas etanolamīnu tirgum. Tomēr ASV eksports uz Ķīnu joprojām ir pakļauts noteiktiem pasākumiem, tādējādi praksē ierobežojot iespējas nozīmīgā apjomā apgūt jaudas rezerves.

(31)

Turklāt izrādās, ka ASV etanolamīnu eksporta iespējas uz Ķīnu mazina arī fakts, ka ir mainīts maksājumu režīms attiecībā uz etanolamīniem, ko importē no ASEAN dalībvalstīm (ievedmuita samazināta no 5 % līdz 0 %), nodrošinot papildu priekšrocības ASEAN valstu etanolamīnu ražotājiem, kas savu produkciju eksportē uz Ķīnu (11).

(32)

Etanolamīnu tirgu raksturo spēcīgs DEA pieprasījuma pieaugums, ko sekmēja DEA izmantošana glifosāta herbicīdu ražošanā. TEA pieprasījumu īpaši veicina tā izmantošana cementa ražošanā un tas, ka to izmanto audumu mīkstināšanas līdzekļu ražotāji. Galvenais MEA tirgus ir organisko savienojumu (galvenokārt etilēnamīnu) sintēze. ASV regulējums, kas stājās spēkā 2005. gada 1. janvārī un kas aizliedza alternatīvu metāla bāzes ražojumu izmantošanu koksnes apstrādē, sekmēja MEA pieprasījuma pieaugumu. Tomēr vadošo žurnālu informācija liecina, ka 2005. gada ASV likumdošanas iniciatīva par pieprasījuma sekmēšanu nākotnē vairs neveicinās ievērojamu patēriņa pieaugumu. Publiski pieejamā informācija patiesi apliecina, ka MEA patēriņš koksnes konservantiem palielinājās no 3 000 tonnu 2001. gadā līdz 107 000 tonnu 2007. gadā. Tomēr kopš 2006. gada pieauguma līmenis ir neliels (t. i., 3 %), turklāt arī nākotnē nav gaidāmas būtiskas izmaiņas. To pamato fakts, ka šis tirgus segments ir stabilizējies un ka koksnes konservantu tirgū ir stabilizējusies konkurence ar citiem ražojumiem, kuros neizmanto MEA (piemēram, borātu bāzes koksnes konservanti, pret kaitēkļiem dabiski izturīgas koku sugas un pārstrādāts tērauds). Apkopojot iepriekš teikto, līdz PIP pieprasījums palielinājās, taču turpmāk gaidāms, ka tas izlīdzināsies.

(33)

Tika izvērtēta pieejamā informācija par iespējamo pieprasījuma attīstību ASV un citur pasaulē laikposmā līdz 2013. gadam. Visi skaitļi turpmākajos apsvērumos ir iegūti no informācijas, ko sniedza sūdzības iesniedzēji, Dow Chemical, INEOS Oxide LLC, un no SRI Consulting, PCI un Tecnon OrbiChem Ltd. publicētajiem ķīmiskās rūpniecības atsauces izdevumiem. Tomēr dati vēl neatspoguļo pašreizējās ekonomiskās krīzes ietekmi.

(34)

Saskaņā ar šo informāciju gaidāms, ka ASV pieprasījuma gada vidējais pieauguma līmenis sasniegs 3,1 %. Izaugsme citos tirgos ir straujāka. Plānotais gada pieauguma līmenis Savienībā būs mazāks nekā 4 % salīdzinājumā ar 4,6 % Ķīnā, 5 % Centrālamerikā un Dienvidamerikā un 13,4 % Tuvajos Austrumos. Šī situācija apstiprina, ka ASV ražotājiem būs jāmeklē eksporta tirgi un jācenšas maksimāli palielināt klātbūtni un ieņēmumus tajos pasaules reģionos, kuros ir gaidāma straujāka izaugsme un kuros pastāv lielākas iespējas iegūt ievērojamāku tirgus daļu.

(35)

Salīdzinot pieprasījuma pieaugumu ar pieejamo ražošanas jaudu, pirmskrīzes dati norāda uz šādu situāciju: ASV, kur izmeklēšanas laikā faktiskais ražošanas apjoms par aptuveni 65 000 tonnu pārsniedza reālo ražojuma patēriņu līdztekus ražošanas jaudas rezervēm, būs vajadzīgs laiks, lai sāktu izmantot nesen iegūtās papildu ražošanas jaudas. Publiski pieejamā informācija liecina, ka jaudas pārpalikums ASV saglabāsies līdz 2013. gadam. Tādējādi nav paredzams, ka ASV ražotāji pārredzamā nākotnē būs mazāk motivēti eksportēt savu produkciju.

(36)

Turpretī 2007. gadā pieprasījums Eiropas tirgū nedaudz pārsniedza (12) Savienības ražošanas jaudu. Tomēr, ņemot vērā pirmskrīzes datus, nav pamata prognozēt, ka šī situācija nemainīsies. Ja plānotos izaugsmes rādītājus salīdzina ar paziņoto jaudas paplašināšanu, prognozējams jaudas pārpalikums, ja INEOS Oxide Ltd. īstenos savus ieguldījumu plānus Savienībā. Domājams gan, ka šādas paplašinātas jaudas netiks īstenotas līdz 2010. gada beigām. Tādējādi Savienības tirgus kļūtu ļoti jutīgs pret spiedienu, ko izraisa ASV ražotāju nepieciešamība nodrošināt produkcijas pārpalikuma noieta tirgus.

(37)

Domājams, ka līdz 2013. gadam ražošanas jauda pasaulē kopumā palielināsies no aptuveni 1 764 000 tonnu līdz 2 423 000 tonnu (uzstādītā jauda). Šajā rādītājā ir iekļauta jaunā jauda, kas uzstādīta Savienībā (+ 119 000), Krievijā (+50 000), Saūda Arābijā (+ 100 000) un Āzijā (+ 394 000) (13). Ķīnā etanolamīnu ražošanas jaudas pieaugums par 344 000 tonnu tiek plānots laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam. Ievērojot to, ka viens ASV ražotājs pārdod attiecīgo ražojumu Ķīnā, izmantojot Malaizijā izveidotu kopuzņēmumu, acīmredzami gaidāms, ka Ķīnas tirgus pašpietiekamības palielināšanās būtiski sašaurinās ASV ražotāju eksporta iespējas. Pieejamā informācija par pārējiem Āzijas tirgiem apstiprina, ka arī tie kļūst pašpietiekami, radot papildu spiedienu ASV ražotājiem meklēt jaunus noieta tirgus.

(38)

Līdz 2013. gadam pasaules pieprasījums, pamatojoties uz plānoto izaugsmes tempu 3,5–4 % apjomā, palielināsies līdz 1 836 000 tonnu. Ievērojot to, ka daļu no jaudas pārpalikuma vienmēr līdzsvaro ar tehnisko apkopi saistītas dīkstāves izraisīti pārtraukumi tehnisko darbu laikā un ka tāpēc nepieciešama konkrēta rīcība, kas to līdzsvaro, prognozes 2013. gadam liecina tikai par līdzsvaru ASV un jaudas pārpalikumu pārējā pasaulē. Līdz ar to var secināt, ka jaudas palielināšana un tirgus situācijas prognozes līdz 2013. gadam norāda uz iespējamu ASV ražotāju eksportētāju radītu dempingu Savienības tirgū, jo domājams, ka līdz 2013. gadam ASV tirgus piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars netiks sasniegts.

(39)

Jānorāda, ka etanolamīni veido daļu no EO atvasinājumu ražošanas sektora. Šim sektoram pieder arī monoetilēnglikols (MEG). Ir pazīmes, kas liecina, ka glikola tirgu sliktās situācijas dēļ lielākā daļa no EO atvasinājumu ražotājiem Āzijā cenšas koncentrēties uz to EO atvasinājumu ražošanu, kas nav saistīti ar MEG, līdz ar to tirgū nonāk lielāks etanolamīnu apjoms. Patiesi – zemo MEG cenu dēļ 2008. gadā Āzijas ražotāji, kas var ražot gan MEG, gan etanolamīnus, kopējās rentabilitātes uzlabošanai priekšroku deva etanolamīniem (14). Tas var palielināt konkurenci Āzijas tirgū, kas 2008. gadā veidoja 18 % (15) no kopējā ASV eksporta. Pamatojoties uz informāciju no pašreizējās ekonomiskās krīzes sākuma, tika prognozēts, ka īstermiņā Āzijā vēl pastāvēs būtisks jaudas trūkums (16), tomēr vidējā termiņā situācija mainīsies, ņemot vērā ievērojamo etanolamīnu ražošanas jaudu pieaugumu Āzijā, kā skaidrots 27. apsvērumā.

(40)

Laikposmā pēc PIP pieejamā informācija apstiprina, ka zemo MEG cenu dēļ ražotāji, kas ražo gan MEG, gan etanolamīnus, kopējās rentabilitātes uzlabošanas nolūkā izvēlēsies ražot etanolamīnus. Informācija par MEG ražošanas jaudu attīstību pasaulē (17) liecina, ka MEG ražošanas jauda attiecīgajā periodā ir palielinājusies par aptuveni 19 %. Līdztekus Āzijai tas īpaši attiecas uz jaudas pieaugumu Tuvo Austrumu valstīs (Irānā, Kuveitā un Saūda Arābijā), kur MEG ražošanas paplašināšana turpināsies līdz 2015. gadam. Meksikā attiecīgajā periodā etanolamīnu ražošanas jauda tika palielināta par 40 000 tonnu, lai gan pieejamā informācija liecina par gaidāmu pāreju no MEG ražošanas uz etanolamīnu ražošanu. Šī situācija apstiprina, ka pasaules tirgū ir vērojama nopietna MEG pārprodukcija, kas izskaidro MEG cenu kritumu.

(41)

Tā kā ASV ir svarīgākais etanolamīnu tirgus pasaulē, var prognozēt, ka tas pirmais saskarsies ar MEG ražošanas jaudu pārpalikuma sekām, t. i., ar MEG cenu kritumu un pāreju no attiecīgās izejvielas (EO) izmantošanas MEG ražošanā uz izmantošanu etanolamīnu ražošanā. Ir acīmredzams, ka MEG ražošanas jaudas pārpalikums un no tā izrietošās sekas līdztekus prognozējamam etanolamīnu pārpalikumam ASV tirgū radīs spiedienu uz etanolamīnu cenām.

(42)

Kopumā pārdošana Savienības tirgū retāk nekā ASV tirgū tiek īstenota, balstoties uz līgumiem, kas noslēgti uz noteiktu laiku, bet visos pārbaudītajos līgumos bija punkti, kas pieļāva salīdzinoši ātru cenu pielāgošanu (parasti dažās nedēļās) atbilstoši jebkādām cenu svārstībām. Līdz ar to pārdošanas līgums nenozīmē, ka pārdošanas cena tiek noteikta ilgākam laikposmam un ir uzskatāma par stabilu. Vienības cenas lielā mērā nosaka cenas pasaules tirgū.

(43)

Rūpnieciskie lietotāji ASV un Savienībā parasti nodrošina līdzīgus nosacījumus abos tirgos, jo tie bieži ir starptautiski uzņēmumi, kas vienošanos par izejvielām slēdz starptautiskā līmenī, izvēloties piegādātājus, kuri piegādi spēj nodrošināt līdzvērtīgā līmenī. Abu izmeklēšanā sadarbojušos ražotāju eksportētāju produkcijas pārdošanas apjoms pie tirgotājiem un izplatītājiem ir tikai 10 % līdz 20 % no ASV iekšzemes tirgū pārdotā apjoma un 25 % līdz 35 % no pārdošanas apjoma Savienības tirgū. Atbilstoši pārbaudītajiem datiem tirgotājiem noteiktās cenas ASV iekšzemes tirgū vidēji bija par 7 % zemākas nekā cenas Savienībā, bet ASV pārdošanas cenas vietējiem rūpnieciskajiem lietotājiem bija vidēji par 30 % zemākas nekā cenas lietotājiem Savienībā. Šie dati apstiprina, ka PIP pastāvēja salīdzinoši nozīmīga atšķirība starp abiem tirgiem, cenām Savienības tirgū pārsniedzot cenas ASV. Līdz ar to, ņemot vērā piesātinājumu pārējos ASV eksporta tirgos un cenu līmeni ES, pasākumu atcelšana ievērojami stimulētu eksporta palielināšanos uz ES, ja tuvākajā nākotnē šāda cenu starpība saglabātos.

Šādā saistībā tiek norādīts, ka atbilstoši 48. apsvērumā sniegtajam skaidrojumam attiecīgie dati par laikposmu pēc PIP liecina, ka pasaules ekonomiskās krīzes dēļ ASV cenas pēc PIP pārsniedza Savienības cenas.

(44)

Pamatojoties datiem, kas attiecas uz PIP, un ņemot vērā nozīmīgo ASV un ES cenu atšķirību rūpnieciskajiem lietotājiem, kas veido lielāko klientu daļu, pasākumu atcelšana var ievērojami sekmēt pāreju no tirdzniecības ASV uz tirdzniecību ES. Jebkurā gadījumā šī situācija pēc PIP ir mainījusies, un lielākajai daļai ražojumu veidu ASV eksporta cenas būtu konkurētspējīgas tikai dempinga cenu līmenī (sk. 48. apsvērumu).

(45)

Izmeklēšanā noskaidrots, ka PIP galvenie ASV eksporta tirgi bija Kanāda, Meksika, Brazīlija un Savienība. Par pārdošanas cenām secināts, ka ASV eksporta cenas uz trešām valstīm parasti ir augstākas nekā eksporta cenas ASV iekšzemes tirgū, bet ASV eksporta cenas uz ES parasti ir augstākas nekā eksporta cenas uz citām pasaules valstīm. Lai gan iepriekš raksturotā situācija daļēji ir saistīta ar mazākiem eksporta apjomiem (t. i., no zemāka eksporta apjoma parasti izriet augstāka cena), tā apstiprina arī šo eksporta tirgu nozīmi ASV ražotājiem, kas vienmēr var paļauties uz augstākām cenām un līdz ar to uzskatīt šos tirgus par ļoti pievilcīgiem, ja rodas problēmas, piemēram, pārprodukcija, jaudas pārpalikums vai pieprasījuma kritums ASV iekšzemes tirgū.

(46)

Kopumā etanolamīnu cenas 2008. gada beigās piedzīvoja kritumu no visu laiku augstākā līmeņa 2008. gada trešajā ceturksnī un ceturtā ceturkšņa sākumā. Tam sekoja cenu samazinājums, ko izraisīja zems pieprasījums un ievērojami zemākas etilēna izmaksas (18). Cenu kritums bija vērojams arī tradicionālajos ASV eksporta tirgos, piemēram, Kanādā, Meksikā un Brazīlijā (19), līdz ar to pēc PIP cenas tradicionālajos ASV eksporta tirgos ir zemākas nekā ES.

(47)

Var secināt, ka abiem sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem ASV tirgus būtībā saglabājas kā visnozīmīgākais noieta tirgus. Lielākā attiecīgā ražojuma ASV eksporta daļa nonāk Savienībā un Kanādā (Kanādā neražo etanolamīnus), kas seko Brazīlija un Meksika. PIP aptuveni 20 % no ASV produkcijas eksportēja par cenu, kas parasti pārsniedza cenas ASV iekšzemes tirgū. Līdz ar to izmeklēšanas laikā pārdošanas apjomam Savienībā un citur pasaulē bija būtiska nozīme uzstādīto jaudu izmantošanā un ražošanas rentabilitātes nodrošināšanā. Lai gan cenas pēc PIP ir būtiski mainījušās, nav šaubu, ka eksporta tirgu nozīme rentabilitātes nodrošināšanā un jaudu izmantošanā saglabāsies. Nekas neliecina par to, ka viss iepriekš norādītais neattiecas uz tiem ASV ražotājiem, kuri izmeklēšanā nesadarbojās.

(48)

Viens no aspektiem, kam, domājams, būs izšķiroša nozīme pasaules ražošanas jaudu un pieprasījuma attīstībā tuvākajā nākotnē, ir nesen vērojamās pasaules ekonomiskās krīzes ietekme. DOW Chemical apgalvoja, ka krīze būtiski neietekmēs etanolamīnu ražošanas nozari, ka pašreizējā krīze tuvojas zemākajam līmenim un ka 2009. gada otrajā pusē atkal prognozējams cenu kāpums. Savukārt Savienības ražošanas nozares informācija liecināja, ka šajā nozarē pieprasījums ir samazinājies par 30 %, pārdošanas cenas ir strauji kritušās, turklāt šis kritums pārsniedza etanolamīnu ražošanā izmantoto izejvielu, t. i., EO un amonjaka, cenu kritumu.

DOW Chemical apgalvojumi netika atzīti par pārliecinošiem. Vēsturiski pieprasījumu atsevišķās attiecīgā ražojuma galaproduktu, piemēram, personīgās higiēnas līdzekļu, nozarēs negatīvi ietekmēja ekonomikas lejupslīde. Kā jau norādīts, ir paredzams, ka ASV koksnes apstrādes regulējuma ietekme uz pieprasījumu drīzumā izzudīs, bet labi zināmās problēmas būvniecības un automobiļu tirdzniecības nozarē gan Eiropā, gan ASV vismaz tuvākajā nākotnē nesekmēs attiecīgā ražojuma pieprasījumu ne cementa, ne automobiļu šķidrumu ražošanā. Turklāt laika gaitā bija vērojams arī attiecīgā ražojuma pieprasījuma samazinājums tekstilrūpniecībā, kas 2007. gadā stabilizējās. Kopumā PIP pieejamā publiskā informācija neapstiprināja Dow Chemical apgalvojumus par ekonomisko krīzi un cenu turpmāko attīstību. Vadošo specializēto žurnālu publikācijas apstiprināja Savienības ražošanas nozares informāciju par ievērojamu pieprasījuma samazinājumu, dažos sektoros sasniedzot pat 40 %.

Pieejamie dati par laikposmu pēc PIP liecina par dempinga pieaugumu salīdzinājumā ar situāciju PIP. Kā norādīts iepriekš, PIP pastāvēja salīdzinoši nozīmīga atšķirība starp ES un ASV tirgiem, un cenas ES tirgū bieži vien pārsniedza cenas ASV tirgū. Līdz ar to dempings tika konstatēts diviem ASV eksportētājiem, bet ne trešajam. PIP beigās un 2008. gada oktobrī bija acīmredzama tirgus pārkaršana. Īpaši būtiski pieauga ASV cenas, pārsniedzot ES cenas diviem no trim ražojumu veidiem (MEA un DEA, kas veidoja 41 % no ASV eksporta), bet atšķirība no TEA būtiski samazinājās. Lai gan cenas kopš 2008. gada oktobra ir ievērojami kritušās, jaunākie pieejamie dati liecina, ka cenas ASV joprojām ir augstākas nekā Eiropā – īpaši MEA un DEA cenas. Citiem vārdiem sakot, ja ASV vēlēsies cenu jomā konkurēt ar Eiropas ražojumiem, eksports no ASV uz Eiropu būs jāīsteno par dempinga cenām.

(49)

Jāatgādina, ka dempings PIP tika konstatēts vienam no diviem sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem, tomēr dempinga līmenis bija zemāks nekā iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā. Dempings tika konstatēts arī attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuri izmeklēšanā nesadarbojās.

(50)

Salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskatīšanas izmeklēšanu ASV importa tirgus daļa samazinājās no 16,7 % līdz 14 %. ASV joprojām ir ievērojamas jaudas rezerves aptuveni 60 000 tonnu apjomā, lai gan kopš iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanas tās ir mazinājušās. Jānorāda, ka zemais jaudas izmantošanas līmenis PIP bija saistīts ar īslaicīgu notikumu sekām un prognozēto jaudas izmantošanu 29 % apmērā no ASV uzstādītās jaudas nebija iespējams izmeklēt sadarbības trūkuma dēļ. Vienlaikus tiek prognozēts, ka pieprasījums ASV tirgū augs nedaudz lēnāk nekā Savienībā un jaudas pārpalikums ASV tiks apgūts ne ātrāk kā līdz 2013. gadam. Turklāt, atceļot antidempinga pasākumus, ASV ražotāji būs motivēti palielināt pārdošanas apjomu Savienības tirgū, jo vairākos gadījumos tika konstatēts, ka cenas Savienībā pārsniedz cenas ASV iekšzemes vai jebkurā citā eksporta tirgū, ko ASV ražotāji apgādāja PIP. Iepriekšminētais liecina par to, ka ASV uzņēmumi ir motivēti palielināt klātbūtni Savienības tirgū. Tas var izraisīt apgādes pārpalikumu un no tā izrietošu cenu kritumu, t. i., vēl lielāku importa apjomu par dempinga cenām nekā PIP. Atbilstoši PIP datiem par dempinga cenām veiktā importa turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība palielinās, ja ņem vērā norises pēc PIP. Pēc PIP pasaules ekonomiskās krīzes rezultātā nozīmīgas attiecīgā ražojuma daļas cenas ASV pārsniedza cenas ES, bet cenu līmenis citviet pasaulē kopumā bija zemāks. Norises pēc PIP skaidri parāda, ka tad, ja ASV ražotāji vēlas konkurēt ar Savienības ražošanas nozari, ražojumu eksports jāīsteno par dempinga cenām vēl lielākā apjomā nekā PIP.

(51)

Var secināt, ka, atceļot pasākumus, pastāv dempinga turpināšanās iespēja un importa apjoma pieauguma risks, kas, iespējams, var radīt cenu lejupslīdi Savienībā vismaz laikposmā līdz 2013. gadam.

(52)

Sūdzība tika iesniegta tādu četru pazīstamu Savienības etanolamīnu ražotāju vārdā, kas pārstāv lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 95 %, no kopējā zināmā līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma Savienībā.

(53)

Visi četri Savienības ražotāji, kuri iesniedza pieprasījumu, pilnībā sadarbojās izmeklēšanā. Vēl viens Savienības uzņēmums LUKOIL Neftochim Bourgas AD atbalstīja sūdzību kā Savienības ražotājs, bet neatbildēja uz anketas jautājumiem un nesniedza citu informāciju vai datus. Savienības ražotājiem, kuri iesniedza pieprasījumu, ir ražotnes Francijā, Vācijā, Zviedrijā un Beļģijā.

(54)

Jānorāda, ka vienam Savienības ražotājam, uzņēmumam INEOS Oxide Ltd., ir ar ražojumu saistītas intereses arī ASV. Izmeklēšanas laikā šis ražotājs paziņoja, ka pamatoti uzskata sevi par Savienības ražotāju. PIP šis uzņēmums importēja attiecīgo ražojumu no saistītā ražotāja ASV, bet importa daļa attiecībā pret tā ražošanas apjomu Savienībā ir mazāka nekā 10 %. Turklāt, kā liecina pieejamā informācija, šis ražotājs līdz 2010. gada beigām plāno paplašināt savu jaudu Savienībā. Saskaņā ar iepriekšminēto šo uzņēmumu patiesi var uzskatīt par Savienības ražotāju, jo imports nav tā pamatdarbības joma. Tādēļ atbilstīgi pamatregulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktam šis ražotājs nav izslēdzams no Savienības ražošanas nozares.

(55)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, četri Savienības ražotāji ir BASF SE/AG, INEOS Oxide Ltd, Sasol Germany GmbH un Akzo Nobel Functional Chemicals AB, un tie veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. Turpmāk tie saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(56)

Izmeklēšanā, līdzīgi kā iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā, tika noskaidrots, ka daļa etanolamīnu ražošanas apjoma Savienībā ir paredzēta iekšējai izmantošanai vai izmantošanai pašu vajadzībām. Trīs no četriem Savienības ražošanas nozari veidojošajiem uzņēmumiem to ražo izmantošanai pašu vajadzībām. Izmeklēšanā apstiprinājās, ka Savienības ražošanas nozare neiepērk attiecīgo ražojumu izmantošanai pašu vajadzībām no neatkarīgiem uzņēmumiem Savienībā vai ārpus tās un ka ražošana pašu vajadzībām ir saistīta ar citiem lejupējiem ražojumiem. Tāpēc tiek uzskatīts, ka etanolamīni, kurus ražo pašu vajadzībām, nekonkurē ar etanolamīniem, kas pieejami Savienības tirgū (“brīvais tirgus”).

(57)

Patēriņu Savienībā noteica, izmantojot šādu aprēķina kombināciju: Savienības ražotāju ražošanas apjoms brīvai tirdzniecībai Savienības tirgū un izmantošanai pašu ražotāju vajadzībām un imports Savienības tirgū no trešām valstīm mīnus Savienības ražotāju eksports. Tajā tika iekļautas arī aplēses par ražotāju, kurš izmeklēšanā nesadarbojās un kurš pārstāv ļoti mazu Savienības ražošanas apjoma daļu.

(58)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņš Savienībā attīstījās šādi.

(59)

Patēriņš brīvajā tirgū attiecīgajā periodā palielinājās par 41 %, nozīmīgāko pieaugumu sasniedzot laikposmā no 2007. gada līdz PIP. Patēriņš pašu vajadzībām samazinājās par 17 %.

(60)

No ASV veiktā attiecīgā ražojuma importa apjoms Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 16 %. Tomēr neliels importa pieaugums tika novērots no 2007. gada līdz PIP. Kopumā ASV ražotāji nepalielināja eksportu uz Savienību šādu iemeslu dēļ: i) darbības problēmas (būtiska viesuļvētru ietekme uz ASV ražošanu un eksportu) un no tām izrietošā vajadzība apmierināt pieprasījumu ASV iekšzemes tirgū un ii) saspringtāka piedāvājuma un pieprasījuma situācija pasaulē, ko izraisīja ražošanas neveiksmes citviet pasaulē un lielākas uzņēmējdarbības iespējas etanolamīnu ražošanā izmantoto izejvielu pārorientēt uz MEG ražošanu. Turklāt attiecīgajā periodā viens ASV ražotājs bija gandrīz pilnībā pārtraucis eksportu uz Savienību, tādējādi veicinot novēroto samazinājumu. Turklāt jānorāda, ka ievērojama daļa ASV importa PIP tika veikta par cenām, ko neskāra dempings.

(61)

Visā attiecīgajā periodā bija vērojams stabils vidējās importa cenas kāpums. Kopumā vidējā ASV importa cena vienmēr bija zemāka nekā Savienības ražošanas nozares vidējās cenas.

(62)

ASV importa tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 9,6 procentpunktiem. Arī tas ir saistīts ar 60. apsvērumā izklāstītajām problēmām.

(63)

Lai analizētu cenu samazināšanu, importa cenas, ko abi izmeklēšanā sadarbojušies ražotāji eksportētāji bija noteikuši neatkarīgiem klientiem, salīdzināja ar Savienības ražošanas nozares cenām, pamatojoties uz vidējiem svērtajiem rādītājiem salīdzināmiem ražojumu veidiem PIP. Savienības ražošanas nozares cenas tika koriģētas atbilstoši ražotāja noteiktajai cenai un salīdzinātas ar CIF importa cenām pie Savienības robežas, iekļaujot visus muitas nodokļu veidus. Šādu cenu salīdzinājumu veica darījumiem vienā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot attiecīgās korekcijas un neiekļaujot piešķirtās atlaides.

(64)

Izmantojot iepriekšminēto metodiku, netika konstatēta Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu samazināšana.

(65)

Imports no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā stabili pieauga un augstāko līmeni sasniedza 2007. gadā, bet pēc tam, laikposmā no 2007. gada līdz PIP, tas samazinājās. Tomēr attiecīgajā periodā importa apjoms vienmēr bija ievērojami mazāks nekā imports no ASV. Citas galvenās eksportētājvalstis ir Krievija, Meksika, Irāna un Taivāna. Līdztekus Krievijai, kuras eksporta apjomi stabili palielinās, visu pārējo valstu eksporta attīstība ir nevienmērīga ar apjoma kāpumiem un kritumiem salīdzinājumā pa gadiem.

(66)

Tiek atgādināts, ka šī nozare ražo arī pašu vajadzībām. Pamatojoties uz pārdošanas apjomu brīvajā tirgū un izmantošanu pašu vajadzībām, tika noteikti šādi rādītāji: krājumi, ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, ieguldījumi, ieguldījumu atdeve, naudas plūsma, spēja piesaistīt kapitālu, nodarbinātība, darba ražīgums un algas. Atlikušie rādītāji, t. i., pārdošanas apjoms un peļņa, attiecas uz pārdošanas apjomu brīvajā tirgū. Ievērojot to, kā attīstījies tirgus pašu vajadzībām, t. i., ka patēriņš pašu vajadzībām lielā mērā atbilst pārdošanas apjoma attīstībai brīvajā tirgū, ir iespējama secinājumu ekstrapolācija attiecībā uz tirgu pašu vajadzībām.

(67)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarē bija vērojams ražošanas apjoma un jaudas pakāpenisks pieaugums par 13 %. Jaudas izmantojums Savienības ražošanas nozarē stabili saglabājās augstā līmenī – nedaudz zem 90 %. Kā liecina pieejamā informācija, šāds jaudas izmantojuma līmenis ir tuvs attiecīgās nozares maksimālajam līmenim. Ražošanas apjoma un jaudas vienlaicīgais pieaugums, kas jebkurā gadījumā bija zemāks nekā patēriņa pieaugums Savienībā, apstiprina, ka Savienības ražošanas nozare spēja gūt peļņu, pateicoties īstenotajiem pasākumiem un gūt labumu no attiecīgā ražojuma pieprasījuma pieauguma (saistībā ar pieaugošo pieprasījumu dažādās lejupējās nozarēs, kas izmanto etanolamīnus).

(68)

Arī Savienības ražošanas nozares krājumi ir palielinājušies atbilstoši kopējam patēriņa pieaugumam Savienībā. Jebkurā gadījumā to neuzskata par ļoti nozīmīgu rādītāju, jo etanolamīnu ražošanā ņem vērā klienta specifiku, kas lielākoties balstās uz ilgtermiņa līgumiem, ko parasti slēdz kalendārā gada beigās.

(69)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā būtiski palielinājās (par 54 %). Tomēr, ņemot vērā vienlaicīgo, nozīmīgo brīvā tirgus patēriņa pieaugumu Savienībā, Savienības ražošanas nozares tirgus daļas palielinājums attiecīgajā periodā bija diezgan pieticīgs (par 6,4 procentpunktiem). Šīs tendences apstiprina, ka Savienības ražošanas nozare guva labumu no īstenotajiem pasākumiem. Vienības vidējā cena Savienības ražošanas nozares produkcijai attiecīgajā periodā palielinājās par 31 %. Šī situācija atspoguļo etanolamīnu ražošanā izmantoto izejvielu ievērojamo cenu kāpumu, kā arī augstāku rentabilitāti, īpaši PIP.

(70)

Savienības ražošanas nozarē novērotais pārdošanas cenu kāpums atbilst arī etanolamīnu cenu kāpumam pasaules tirgū. Šo procesu saista ar virkni ārkārtēju un īslaicīgu notikumu attiecīgajā periodā un jo īpaši laikposmā no 2007. gada līdz PIP. No vienas puses, šajā periodā ievērojami palielinājās izejvielu (EO, benzīna bāzes atvasinājuma un amonjaka) izmaksas. No otras puses, pasaules tirgū šajā laikā ievērojami saspringtāka kļuva situācija, kas skar piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvarošanu. To izraisīja dažādi faktori, piemēram, problēmas saistībā ar ASV ražošanu un eksportu viesuļvētru dēļ, ražošanas grūtības Āzijā, straujš to lejupējo ražojumu (agroķīmijas ražojumu, t. i., glifosāta) pieprasījuma palielinājums, kuros etanolamīnus izmanto kā izejvielu, un problēmas to izstrādājumu ražošanā (īpaši MEG), kuros izmanto tās pašas izejvielas, ko etanolamīnu ražošanā, tādējādi ražotāji, kas ražoja gan MEG, gan etanolamīnus, īslaicīgi pārgāja uz MEG ražošanu.

(71)

Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā ievērojami paaugstināja rentabilitāti. Šis uzlabojums jāaplūko saistībā ar etanolamīnu cenu kāpumu pasaulē, viena ASV ražotāja lēmumu gandrīz pilnībā pārtraukt eksportu uz ES, kā rezultātā samazinājās imports no ASV, un etanolamīnu pieprasījuma pieaugumu gan Savienībā, gan pasaulē. Pēdējais apstāklis veicināja pārdošanas apjomu pieaugumu, kā arī pārdošanas cenu līmeņa kāpumu, kas PIP beigās pārsniedza attiecīgo ražošanas izmaksu kāpumu.

(72)

Ieguldījumu līmenis attiecīgajā periodā norāda uz nelineāru attīstību. Ieguldījumi bija nepieciešami gan ražotņu uzturēšanai, gan nelielai jaudas palielināšanai, lai izmantotu patēriņa pieauguma priekšrocības un apmierinātu eksporta vajadzības. Ieguldījumu atdeve, kas izteikta kā Savienības ražošanas nozares tīrā peļņa un ieguldījumu atlikusī vērtība, attiecīgajā periodā demonstrē ievērojamu uzlabošanos. Attiecīgajā periodā ievērojami uzlabojās arī Savienības ražošanas nozares naudas plūsma.

(73)

Attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās līdzīgā ražojuma ražošanā iesaistīto Savienības ražošanas nozares nodarbināto skaits. Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā spēja kontrolēt, kā attīstās vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto. Šajā laikposmā nedaudz uzlabojās arī darba ražīgums, kas izteikts kā saražotā produkcija uz vienu darbinieku. Darbaspēka izmaksu un darba ražīguma attīstība labvēlīgi ietekmēja spēju stingri kontrolēt ražošanas izmaksas un palīdzēja uzlabot peļņas rādītājus.

(74)

PIP dempings turpinājās, lai gan zemākā līmenī nekā noteikts iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā.

(75)

Kā norādīts iepriekš, Savienības ražošanas nozarei bija iespēja atgūties no iepriekšējā dempinga, īpaši attiecībā uz rentabilitāti, pārdošanas apjomu un tirgus daļu.

(76)

Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms uz trešām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 21 %. Šī ievērojamā uzlabošanās, kas aizsākās 2007. gadā un turpinājās līdz PIP, galvenokārt bija saistīta ar etanolamīnu pieprasījuma pieaugumu Āzijas tirgos, ko izraisīja attiecīgajā periodā šajos tirgos radušās ražošanas grūtības. Eksporta pārdošanas cenas attīstījās līdzīgi kā Savienības cenas. Arī tas ir saistīts ar faktu, ka laikposmā no 2007. gada līdz PIP bija saspringtāka situācija saistībā ar piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvarošanu.

(77)

Attiecīgajā periodā Savienības tirgū patērētais etanolamīnu apjoms palielinājās par 41 %, bet importa apjoms no ASV samazinājās par 16 %. Vienlaikus Savienības ražošanas nozare palielināja pārdošanas apjomu un attiecīgo tirgus daļu.

(78)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis attiecīgajā periodā uzlabojās. Attiecīgie kaitējuma rādītāji liecina par labu procesa norisi, ņemot vērā darbības datus. Savienības ražošanas nozare strādāja ar lielu ražošanas jaudu, sasniedzot ievērojamu peļņas normu, saglabājot stabilu naudas plūsmu, palielinot ieguldījumus un kontrolējot darbaspēka izmaksas. Turklāt Savienības ražošanas nozare spēja gūt labumu no vairākiem ārkārtējiem notikumiem periodā no 2007. gada līdz PIP, kas izraisīja cenu kāpumu un labvēlīgi ietekmēja darbības rādītājus.

(79)

Jāsecina, ka Savienības ražošanas nozari raksturojošo rādītāju pozitīvā attīstība neliecina par būtiska kaitējuma saglabāšanos. Tādēļ tika pētīta kaitējuma atkārtošanās iespējamība, ja pasākumus atceltu.

(80)

Jāatgādina, ka PIP dempinga turpināšanu konstatēja diviem ASV ražotājiem eksportētājiem. Viens no dempingu īstenojušajiem uzņēmumiem nesadarbojās izmeklēšanā. Ievērojot to, ka šis uzņēmums ir pakļauts vislielākajiem antidempinga pasākumiem un ka tas ir viens no lielākajiem ražotājiem ASV tirgū, tas būtu ļoti motivēts atgriezties Savienības tirgū, ja pasākumus atceltu.

(81)

Kā sīki aprakstīts C iedaļā, izmeklēšanā konstatēta virkne faktoru, kas norāda, ka pasākumus atceļot, iespējams, ievērojami pieaugs imports par dempinga cenām no ASV. Šie faktori ir šādi:

(82)

Ņemot vērā iepriekšminēto, ASV ražotājiem būs jāmeklē papildu klienti, un visizdevīgākā izvēle viņiem var būt Savienības tirgus.

(83)

Stāvoklis Savienības ražošanas nozarē PIP bija labs. To sekmēja lielais pieprasījums pēc attiecīgā ražojuma, pārsniedzot piedāvājumu. Tomēr ASV izcelsmes etanolamīnu importa apjoma par dempinga cenām palielināšana uz Savienības ražošanas nozari var radīt ievērojamu spiedienu, pasliktinot nozares darbības rādītājus.

(84)

Turklāt jānorāda, ka etanolamīni ir prece, t. i., dažādos izstrādājumu veidus ražo atbilstoši noteiktiem tehniskiem standartiem, un viena uzņēmuma izgatavotus ražojumus var viegli aizvietot ar cita uzņēmuma izgatavotiem ražojumiem. Līdz ar to tirgū ar piedāvājuma pārpalikumu konkurence galvenokārt notiks cenu jomā.

(85)

Ņemot to vērā, iepriekš aprakstītie faktori var salīdzinoši ātri apdraudēt lielo etanolamīnu pieprasījumu un izraisīt piedāvājuma pārpalikumu Savienības tirgū. Imports par dempinga cenām var radīt spiedienu, veicinot pārdošanas cenu samazināšanu, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot Savienības ražošanas nozares darbības rādītājus, īpaši rentabilitāti. Palielinoties importam par dempinga cenām, var notikt cenu samazināšana.

(86)

Iepriekšējā iedaļā aprakstīto kaitējuma atkārtošanās iespējamību palielina fakts, ka etanolamīnu tirgu ir izmainījusi ekonomiskā krīze, kas sākās 2008. gada rudenī. Daudzi galvenie parametri ir būtiski mainījušies gan attiecībā uz eksportu, gan uz stāvokli Savienības ražošanas nozarē. Kā paskaidrots iepriekš, pieejamā informācija liecina, ka pēc PIP strauji veidojas potenciāls importam par dempinga cenām, jo divu ražojumu veidu cenu līmenis ASV ir augstāks nekā Eiropas cenu līmenis, bet trešā ražojumu veida cenas starpība strauji izzūd. Šādā saistībā Eurostat dati liecina, ka 2009. gada otrajā ceturksnī cena importam no ASV (t. i., 15 052 tonnām) Savienībā bija par 20 % zemāka nekā PIP.

(87)

Neveicot pasākumus, Savienības ražošanas nozare, kas ir ievērojami novājināta, saskarsies ar pieaugošu importu par dempinga cenām. Izmeklēšanas gaitā apkopotā publiski pieejamā informācija liecina par pieprasījuma, pārdošanas apjoma un apjomradīto ietaupījumu samazināšanos, dīkstāvē esošu ražošanas jaudu, sliktākiem finanšu rādītājiem u. c. (21). Pašreizējās ekonomiskās krīzes dēļ pieprasījums Savienības etanolamīnu tirgū bija zems. Līdz ar to Savienības ražotāji bija spiesti samazināt ražošanas apjomu.

(88)

Pašlaik Savienības ražošanas nozarē ražošanas jaudu izmanto 70 % apmērā, proti, ievērojami mazāk nekā PIP, kad izmantoja gandrīz visu jaudu. Turklāt pārdošanas apjoms Savienības ražošanas nozarē ir krities par aptuveni 30 %, bet pārdošanas cenas pēc PIP ir samazinājušās par 35–40 %. Vienlaikus ražošanas izmaksu un rentabilitātes rādītāju izmaiņas pēc PIP liecina par būtisku nelīdzsvarotību starp izejvielu izmaksām un etanolamīnu cenām, tādējādi vēl vairāk pasliktinot Savienības ražošanas nozares finanšu rādītājus. Etanolamīnu ražošanā izmantoto divu galveno izejvielu (etilēna un amonjaka) izmaksu samazinājums pēc PIP ir būtiski mazāks nekā etanolamīnu cenu kritums. Tā rezultātā būtiski samazinājās Savienības ražošanas nozares peļņas norma, un patlaban tā cieš zaudējumus vai peļņas norma ir viencipara skaitlis.

(89)

Citiem vārdiem sakot, stāvoklis Savienības ražošanas nozarē vairs nav tik labvēlīgs, jo ļoti iespējams, ka imports par dempinga cenām izraisīs bīstamu lejupslīdi, kas ievērojami pārsniegs atbilstoši PIP datiem prognozēto negatīvo stāvokli.

(90)

Iepriekš aprakstītā ekonomiskā situācija ir samazinājusi Savienības ražošanas nozares darbības izvēles iespējas. No vienas puses, Savienības ražošanas nozare var nespēt paplašināt klientu loku ES, ņemot vērā to, ka nekas neliecina, ka tās galvenie konkurenti Savienības tirgū (t. i., ASV ražotāji) varētu pārtraukt eksportēšanu uz ES. No otras puses, šķiet neiespējami mazināt spiedienu, ko uz Savienības ražošanas nozari rada pieaugošais ražošanas apjoms pašu vajadzībām, jo nekas neliecina, ka lejupējo ražojumu (piemēram, etilēnamīnu, herbicīdu un katalizatoru) ekonomiskās iespējas varētu līdzsvarot uz etanolamīnu tirgu radīto spiedienu.

(91)

Pasākumus atceļot, pastāv liela varbūtība, ka Savienībā ievērojami pieaugs ASV imports par dempinga cenām, kas viennozīmīgi var izraisīt atkārtotu kaitējumu. ASV ražotāji zaudē tradicionālos tirgus, bet MEG piedāvājuma pārpalikums var izraisīt etanolamīnu ražošanas apjoma palielināšanos, kas būtu jāpārdod citos tirgos ārpus ASV. Turklāt arī ekonomiskā krīze ir ietekmējusi Savienības ražošanas nozari, uz kuru spiedienu rada esošais ASV imports par dempinga cenām, jo nav citu dzīvotspējīgu alternatīvu risinājumu cīņai pret kaitējumu radošo dempingu, izņemot antidempinga maksājumu turpināšanu. Nav pamata secināt, ka šī situācija neattīstīsies, pasākumus atceļot.

(92)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu piemērošanas saglabāšana kopumā būtu pretrunā Savienības interesēm. Savienības intereses noteica, pamatojoties uz visu dažādo iesaistīto personu, proti, Savienības ražošanas nozares, attiecīgā ražojuma importētāju, tirgotāju, vairumtirgotāju un rūpniecisko lietotāju, interešu novērtēšanu.

(93)

Jāatgādina, ka iepriekšējās izmeklēšanās tika atzīts, ka pasākumu piemērošana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt pašreizējā izmeklēšana ir termiņa beigu pārskatīšana, kurā tiek analizēts stāvoklis, kad antidempinga pasākumi jau ir spēkā.

(94)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tika pārbaudīts, vai, neņemot vērā secinājumus par iespējamību, ka kaitējumu radošs dempings turpināsies vai atkārtosies, ir nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

(95)

Jāatgādina, ka PIP dempings joprojām bija, un ir iespējams, ka ASV izcelsmes attiecīgā ražojuma dempings joprojām turpināsies un atkārtosies kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(96)

Savienības ražošanas nozare ir pierādījusi, ka tā ir dzīvotspējīga un konkurētspējīga nozare, par ko liecina lielākās daļas ekonomisko rādītāju pozitīvā attīstība. Iepriekš piemērotie antidempinga pasākumi palīdzēja atjaunot rentabilitāti un nodrošināja pietiekamu ieguldījumu atdevi. Tas varētu veicināt jaunus ieguldījumus 2010. gadā. Tāpēc Savienības ražošanas nozares interesēs ir saglabāt pasākumus, kas vērsti pret ASV importu par dempinga cenām.

(97)

Tā kā izmeklēšanā nesadarbojās neviens tirgotājs un vairumtirgotājs, tika secināts, ka pasākumu atcelšana vai turpināšana minētās personas būtiski neietekmē. Turklāt izmeklēšanā nekonstatēja nevienu nesaistītu importētāju, jo viss ASV izcelsmes attiecīgā ražojuma imports Savienībā tika veikts, izmantojot ar ASV ražotājiem eksportētājiem saistītus importētājus.

(98)

Pasākumu turpināšana nemainīs to pašreizējo situāciju, kādā ir saistītie importētāji, kuri, kā tika konstatēts, PIP guva peļņu tirgus apstākļiem atbilstīgās robežās. Katrā ziņā attiecīgajā gadījumā saistīto importētāju intereses ir nedalāmi saistītas ar ražotāju eksportētāju interesēm, jo ražotāji eksportētāji var noteikt saistīto importētāju politiku. Jāatgādina, ka ražotāju eksportētāju intereses nav iekļautas Savienības interešu analīzē.

(99)

Ņemot vērā faktu, ka pasākumu turpināšana būtu antidempinga pasākumu atjaunošana trešo reizi, īpaša uzmanība tika pievērsta rūpniecisko lietotāju interesēm.

(100)

Izmeklēšanu atbalstīja tikai viens estera kvartāro savienojumu ražošanas uzņēmums, kas ražo auduma mīkstināšanas līdzekļus. Estera kvartāros savienojumus ražo uz TEA bāzes, un auduma mīkstināšanas līdzekļu ražošanai šo izstrādājumu izmanto, piemēram, uzņēmums Unilever, Henkel, Colgate Palmolive, Procter & Gamble un Benckiser/Reckitt. PIP attiecīgais rūpnieciskais lietotājs iegādājās etanolamīnus gan no ASV, gan Savienības ražošanas nozares. Šā rūpnieciskā lietotāja imports veidoja mazu daļu no kopējā ASV importa apjoma (no 15 % līdz 25 % – precīzu skaitli liedz izpaust konfidencialitātes apsvērumi).

(101)

Vienīgais sadarbībā iesaistītais rūpnieciskais lietotājs apgalvoja, ka Savienības lietotāji cieš no antidempinga pasākumiem, jo tie ir atkarīgi no etanolamīnu importa kā papildu avota ES pieprasījuma segšanai. Tas arī apgalvoja, ka Savienības lietotāji darbojas lielas konkurences tirgos ar augstu cenu jutīgumu, kuros spiedienu rada lejupējie ražotāji. Tiem jāiepērk izejvielas par iespējami zemāko cenu, lai līdz minimumam samazinātu izmaksas. Tādējādi, kā apgalvo šis rūpnieciskais lietotājs, etanolamīnu cenas kāpums apdraud tā darbību un samazina rentabilitāti. Tāpēc šis uzņēmums secināja, ka pasākumu turpināšana nav Savienības interesēs, jo antidempinga pasākumu atcelšana atvieglotu iepriekšminēto situāciju.

(102)

Tika konstatēts, ka PIP TEA veidoja būtisku daļu (20 %–30 %) no vienīgā sadarbībā iesaistītā rūpnieciskā lietotāja estera kvartāro savienojumu kopējām ražošanas izmaksām. Ir skaidrs, ka antidempinga pasākumu atcelšana šim uzņēmumam vismaz īstermiņā atvieglotu slogu, ko rada TEA kā izejvielas izmaksas. Tomēr, ņemot vērā faktu, ka šis uzņēmums no Savienības ražošanas nozares iegādājas ļoti ievērojamu TEA apjomu, nevar prognozēt, ka antidempinga pasākumu izmaiņu galīgā ietekme uz šo konkrēto rūpniecisko lietotāju būs ievērojama. Šādā saistībā Komisija izvērtēja pašreizējo antidempinga pasākumu ietekmi uz uzņēmuma apgrozījumu estera kvartāro savienojumu jomā, izmantojot no ASV importētos etanolamīnus. Pieejamie dati liecina, ka antidempinga maksājuma kopējā ietekme uz attiecīgā uzņēmuma apgrozījumu ir neliela (1 %–5 %, precīzu informāciju liedz izpaust konfidencialitātes apsvērumi). Tas izskaidro, kāpēc uzņēmums spēja turpināt darbību šajā jomā līdz PIP, neraugoties uz ievērojamu etanolamīnu cenu kāpumu un antidempinga pasākumu pastāvēšanu. Turklāt jānorāda, ka estera kvartārie savienojumi veido salīdzinoši nelielu daļu no šā rūpnieciskā lietotāja darbībām.

(103)

Tika izvērtētas arī TEA cenu izmaiņas pēc PIP un to ietekme uz vienīgā sadarbībā iesaistītā rūpnieciskā lietotāja ražošanas izmaksām. Šajā saistībā jāatgādina, ka etanolamīnu cenas pēc PIP ievērojami samazinājās. Ņemot vērā novērotās TEA cenu izmaiņas un esteru kvartāro savienojumu izmaksu struktūru, ir pamats uzskatīt, ka pēc PIP TEA ietekme uz gatavās produkcijas pilnajām izmaksām ir samazinājusies. Pieejamie dati liecina, ka konkrētajam rūpnieciskajam lietotājam TEA cenu samazināšana varētu samazināt TEA izmaksas par 20 %–25 %. Tas attiecīgi samazinātu gatavās produkcijas pilnās izmaksas par 15 %–20 %.

(104)

Tika analizēta arī antidempinga pasākumu turpināšanas ietekme uz vienīgo sadarbībā iesaistīto rūpniecisko lietotāju, izvērtējot tā iepriekšējos darbības rādītājus, īpaši attiecībā uz rentabilitāti un pārdošanas apjomu. Attiecībā uz rentabilitāti tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, vienīgais sadarbībā iesaistītais rūpnieciskais lietotājs sasniedza nenozīmīgu rentabilitāti etanolamīnus saturošo ražojumu jomā. Attiecībā uz pārdošanas apjomu tika konstatēts, ka vienīgais sadarbībā iesaistītais rūpnieciskais lietotājs būtiski palielināja eksporta pārdošanas apjomu to ražojumu jomā, kuros ir etanolamīni, lai gan Savienības pārdošanas apjoms nedaudz samazinājās. Iepriekšminētās tendences vienlīdz attiecās uz ražojumiem, kuros izmantoti gan ASV, gan Savienības izcelsmes etanolamīni. Šī situācija apliecina faktu, ka antidempinga pasākumu piemērošana nekādā veidā neietekmēja uzņēmuma tirdzniecības lēmumu pieņemšanu attiecībā uz pārdošanu, tādējādi apstiprinot, ka uzņēmums spēja turpināt veiksmīgu darbību bez ievērojamām pārdošanas un rentabilitātes problēmām. Netika konstatēti neapstrīdami fakti, kas apstiprinātu, ka iepriekšminētā situācija mainītos antidempinga pasākumu turpināšanas gadījumā.

(105)

Visbeidzot, netika konstatēti neapstrīdami pierādījumi, lai pamatotu apgalvojumu, ka saspringtā situācija rūpniecisko lietotāju tirgū ir tieši saistīta ar nepietiekamu etanolamīnu piegādi no Savienības ražošanas nozares.

(106)

Kopumā jāsecina, ka PIP antidempinga maksājuma ietekme uz sadarbībā iesaistītā rūpnieciskā lietotāja gatavās produkcijas ražošanas izmaksām bija diezgan ierobežota un ka antidempinga pasākumu atcelšana radītu nenozīmīgu atvieglojumu. Turklāt situācija TEA cenu jomā laikposmā pēc PIP jau ir labvēlīgi ietekmējusi uzņēmuma izmaksu struktūru. Tādēļ tika nolemts, ka pasākumu turpināšana būtiski neietekmēs vienīgo sadarbībā iesaistīto rūpniecisko lietotāju. Ņemot vērā to, ka citi lietotāji izmeklēšanā nesadarbojās un neviena persona nesniedza atbilstīgu papildinformāciju par konkrēto lietu, jāsecina, ka iepriekš norādītā analīze ir vienlīdz attiecināma uz visiem ar etanolamīnu tirgu saistītajiem rūpnieciskajiem lietotājiem.

(107)

Izmeklēšana parādīja, ka īstenotie antidempinga pasākumi ir sekmējuši Savienības ražošanas nozares atgūšanos. Savienības ražošanas nozare būtu ieguvēja, ja aizsardzības pasākumus piemērotu arī turpmāk, tā varētu saglabāt pašreizējos rentablos cenu līmeņus un varētu veikt papildu ieguldījumus. Ja pasākumi tiktu atcelti, tiktu apdraudēts F iedaļā plašāk aprakstītais atgūšanās process. Tādējādi pasākumu turpināšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(108)

Domājams, ka nesaistītu importētāju nav, bet nesaistītie tirgotāji/vairumtirgotāji izmeklēšanā nesadarbojās. Visu ASV izcelsmes importu piegādā, izmantojot saistītos tirgotājus, kuri, kā tika konstatēts, PIP, kamēr piemēroja aizsardzības pasākumus, bija guvuši tirgum atbilstīgu peļņas normu.

(109)

Turklāt līdzšinējie vērojami liecina, ka esošie pasākumi nav būtiski negatīvi ietekmējuši lietotāju ekonomisko stāvokli. Pamatojoties uz šajā izmeklēšanā apkopoto informāciju, jebkurš cenu kāpums (ja tāds ir), kas rodas antidempinga pasākumu piemērošanas rezultātā, nav konstatēts kā nesamērīgs salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares ieguvumiem, novēršot importa par dempinga cenām izraisītos tirdzniecības traucējumus.

(110)

Tāpēc attiecībā uz Savienības interesēm tiek secināts, ka nav nepārvaramu iemeslu, kas neļautu arī turpmāk piemērot pašlaik pret ASV izcelsmes etanolamīnu importu spēkā esošos antidempinga pasākumus.

(111)

Tādēļ tiek uzskatīts, ka pašreizējie antidempinga pasākumi pret ASV izcelsmes etanolamīnu importu ir jāsaglabā.

(112)

Visas attiecīgās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem balstījās iecere ieteikt, lai pašreizējie pasākumi tiktu saglabāti. Tām tika arī dots laiks, lai iesniegtu piezīmes par paziņoto informāciju un iebildes pret to. Attiecīgi iesniegtie dokumenti tika analizēti, taču tie nemainīja būtiskos faktus un apsvērumus, pamatojoties kuri bija pamatā lēmumam ieteikt saglabāt pašreizējos pasākumus.

(113)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pastāv dempinga turpināšanās iespējamība (tostarp iespēja, ka palielināsies eksporta apjoms par dempinga cenām), kā arī kaitējuma atkārtošanās varbūtība.

(114)

Pat ievērojot to, ka viens no abiem sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem neīstenoja dempingu, un (tādēļ) pieņemot, ka nākotnē šā uzņēmuma importa daļa no ASV nebūs par dempinga cenām, tomēr tiek izpildīti maksājumu turpmākas saglabāšanas nosacījumi atbilstoši 11. panta 2. punktam.

(115)

No iepriekšminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāturpina piemērot antidempinga pasākumi, kas ar Regulu (EK) Nr. 1583/2006 piemērojami ASV izcelsmes etanolamīnu importam.

(116)

Turklāt tiek secināts, ka pasākumi jāsaglabā papildu laikposmu – tikai divus gadus. Šāda secinājuma pamatā ir vairāki iemesli, piemēram, pastāv iespēja, ka kaitējumu izraisošais dempings atkārtosies, par ko liecina šādi fakti: i) ASV ražotāju eksportētāju īstenotais dempings turpinājās, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, un ii) gaidāms, ka imports uz Savienību pieaugs pašreizējās pārmērīgās ražošanas jaudas dēļ, kas ASV ir 60 000 tonnu un kam nav atbilstīga pieprasījuma ASV iekšzemes tirgū šāda jaudas pārpalikuma apgūšanai. Turklāt vienam ASV ražotājam, kurš izmeklēšanā nesadarbojās, pašlaik piemēro vislielāko antidempinga maksājumu, tādēļ tam ir vislielākais stimuls atgriezties Savienības tirgū, ja pasākumus atcels. Tam ir arī vajadzīgais izplatīšanas tīkls, jo šis ražotājs Savienības tirgū pārdod citas ķīmiskās vielas, un tas ir norādījis, ka uzskata ES par nozīmīgu eksporta tirgu.

(117)

Turklāt gaidāms, ka ASV pārmērīgā ražošanas jauda līdz 2013. gadam pakāpeniski izzudīs, bet Savienībā plānots līdz 2010. gada beigām īstenot jaudas paplašināšanas plānus. Šie pēdējie apsvērumi līdztekus neskaidrībai par pašreizējās pasaules ekonomiskās krīzes ietekmi uz etanolamīnu tirgu (gan pasaules līmenī, gan īpaši Savienības līmenī) pamato pasākumu saglabāšanas ierobežošanu līdz diviem gadiem,