29.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 254/40

(1)

Komisija 2009. gada 3. septembrī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz dažu Irānas, Pakistānas un Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) (“attiecīgās valstis”) izcelsmes polietilēntereftalāta (“PET”) veidu importu Savienībā. Komisija ar Regulu (ES) Nr. 472/2010 (3) (“pagaidu regula”) 2010. gada 1. jūnijā noteica pagaidu antidempinga maksājumu dažu Irānas un Apvienoto Arābu Emirātu izcelsmes polietilēntereftalāta veidu importam.

(2)

Procedūra tika sākta pēc tam, kad Plastics Europe Polietilēntereftalāta komiteja (“sūdzības iesniedzējs”) 2009. gada 20. jūlijā iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri ražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 %, no kopējās dažu polietilēntereftalāta veidu produkcijas Savienībā.

(3)

Atbilstoši pagaidu regulas 11. apsvērumā minētajam dempinga un kaitējuma izmeklēšanu veica par laikposmu no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Paralēli notiekošajā antisubsidēšanas procedūrā Komisija ar Regulu (ES) Nr. 473/2010 (4) noteica pagaidu kompensācijas maksājumu dažu Irānas un Apvienoto Arābu Emirātu izcelsmes polietilēntereftalāta veidu importam.

(5)

Pēc tam, kad atklātībā tika nodoti būtiskie fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem tika nolemts noteikt pagaidu antidempinga pasākumus (“pagaidu informācijas izpaušana”), vairākas ieinteresētās personu iesniedza rakstisku informāciju, izsakot savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kuras to pieprasīja, tika dota iespēja tikt uzklausītām.

(6)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem konstatējumiem. Tika ņemtas vērā ieinteresēto personu pēc pagaidu informācijas izpaušanas mutiski un rakstiski iesniegtās piezīmes, un vajadzības gadījumā tika attiecīgi grozīti pagaidu konstatējumi.

(7)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, saskaņā ar kuriem plānoja ieteikt procedūras izbeigšanu un to summu atmaksu, kas bija iemaksātas kā drošības nauda par noteiktajiem pagaidu maksājumiem (“galīgā informācijas izpaušana”). Turklāt tika noteikts termiņš, kurā minētās personas pēc šādas informācijas izpaušanas varēja iesniegt paskaidrojumus.

(8)

Tika ņemtas vērā ieinteresēto personu mutiski un rakstiski iesniegtās piezīmes, un vajadzības gadījumā tika attiecīgi grozīti secinājumi.

(9)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka ES ražotāju izlase nav reprezentatīva un pilnīga un ka tāpēc kaitējuma analīze ir nepilnīga. Īpaši tika apgalvots, ka atlase nebija vajadzīga nelielā ražotāju skaita dēļ. Turklāt tika apgalvots, ka, mākslīgi sadalot uzņēmuma grupas atsevišķās juridiskās vienībās, izlasē netiktu iekļauti daži vadošie tirgus uzņēmumi (Artenius, M&G Polimeri) un ka neatbilstoša bija izlases izveides metodika, jo izlasē bija iekļautas divas uzņēmumu grupas. Tika arī apgalvots, ka izlase nebija reprezentatīva, jo tajā nebija neviena ražotāja, kurš pārdotu pietiekamus daudzumus attiecīgā ražojuma kādam saistītam PET pārstrādātājam. Tādējādi iestādes saskaņā ar apgalvojumu nevarēja novērtēt reālo Savienības ražošanas nozares piegādes spēju, un tās neņēma vērā Savienības ražošanas nozares interešu konfliktu. Turklāt viens uzņēmums, kurš nesniedza visu vajadzīgo informāciju, tika izslēgts no izlases, tāpēc saskaņā ar apgalvojumu izlasē iekļauto uzņēmumu saražotā produkcija veidoja tikai 28 % no attiecīgā ražojuma produkcijas Savienībā. Minētās personas apgalvoja, ka izveidotā izlase statistikas ziņā nav derīga.

(10)

Saistībā ar iebildi, ka atlase nebija vajadzīga nelielā ražotāju skaita dēļ, vēlreiz jāuzsver, ka atlasē pieteicās 14 Savienības ražotāji, kuri pārstāv astoņas uzņēmumu grupas. Ievērojot objektīvi lielo ES ražotāju skaitu, kuri sadarbojās, proti, 14, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu piemēroja atlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo pārdošanas apjomu, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt. Izlasē bija iekļauti pieci atsevišķi uzņēmumi, kuru ražošana bija izvietota sešās dažādās vietās.

(11)

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu par izlases reprezentativitāti jānorāda, ka iestādes var iekļaut izlasē atsevišķus uzņēmumus, kuri ir daļa no uzņēmumu grupas, ar noteikumu, ka tie ir reprezentatīvi un tie atsevišķi sagatavo finanšu pārskatus. Pretējā gadījumā, pārbaudot visus četrpadsmit pie astoņām uzņēmumu grupām piederošos ES ražotājus, būtu bijis neiespējami laikus pabeigt izmeklēšanu. Tomēr tas, ka izlasē tika iekļautas divas uzņēmumu grupas, nav pretrunā šai gadījumā piemērotajai atlases veikšanas metodikai, proti, ņemt vērā lielākos reprezentatīvos apjomus, kas pārdoti klientiem Eiropas Savienībā.

(12)

Uzņēmuma Indorama grupai izmeklēšanas periodā bija divas dažādas ražotnes – viena Nīderlandē un otra Apvienotajā Karalistē. Šīs grupas iekļaušana izlasē atbilst piemērotajai atlases veikšanas metodikai, jo šīs ražotnes juridiskā un finansiālā ziņā veidoja vienu uzņēmumu. Uzņēmums Equipolymers, kuram bija divas atsevišķas ražotnes, kas izmeklēšanas periodā ražoja PET (viena Itālijā un otra – Vācijā), sniedza konsolidētus rādītājus par abām ražotnēm. Tā kā, apmeklējot uzņēmuma galveno biroju, tos bija iespējams pārbaudīt, šīs procedūras mērķiem tika nolemts šos konsolidētos rādītājus pieņemt un Equipolymers uzņēmumus, kuri ražo PET, uzskatīt par vienu uzņēmumu. Attiecībā uz apgalvojumu, ka izlasē jāiekļauj vadošie tirgus uzņēmumi Artenius un M&G Polimeri, tiek norādīts, ka neviens no to atsevišķajiem uzņēmumiem nebija pieskaitāms uzņēmumiem ar vislielākajiem pārdošanas apjomiem ES klientiem.

(13)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka izlase nebija reprezentatīva, jo tajā nebija iekļauts ražotājs, kurš galvenokārt ražo patēriņam iekšzemes tirgū, jānorāda, ka Savienības interešu analīzes ietvaros var pārbaudīt piegādes spēju, ja šāds apgalvojums tiktu izdarīts, un ka šim nolūkam no ražošanas apjoma var izdalīt pašu vajadzībām veikto patēriņu. Tādējādi atsevišķu kaitējuma faktoru pārbaudei nav vajadzības šādu ražotāju iekļaut izlasē. Turklāt Savienības interešu analīzē var novērtēt divkāršo interesi, kas izriet no tā, ka uzņēmums vienlaikus ir gan ražotājs, gan pārstrādātājs ES. Tas, ka uzņēmums vienlaikus ir gan attiecīgā ražojuma ražotājs, gan pārstrādātājs ES, nav saistīts ar darbību Savienības ražošanas nozarē, kur par etalonu tiek izmantoti pārdošanas apjomi nesaistītiem patērētājiem ES. Tādējādi šis apgalvojums tiek noraidīts.

(14)

Attiecībā uz apgalvojumu par izlases reprezentativitāti kopumā, vēlreiz jāuzsver, ka izlasē iekļauto uzņēmumu skaita samazināšana līdz četriem uzņēmumiem reprezentativitāti samazināja no 65 % līdz 47 % no visiem pārdevumiem, ko bija veikuši visi ražotāji, kuri sadarbojās. Šo četru uzņēmumu saražotā produkcija veidoja 52 % no produkcijas Savienībā. Tā uzskatāma par reprezentatīvu ES ražotāju izlasi, ņemot vērā pārdevumus neatkarīgiem patērētājiem ES.

(15)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka izveidotā izlase statistiski nav derīga, kā alternatīva tam tiek norādīts, ka pamatregulas 17. panta 1. punktā ir skaidri noteikts, ka izlase jāveido, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo pārdevumu apjomu, ko atvēlētajā laikā var pienācīgi pārbaudīt.

(16)

Tā kā nav citu piezīmju par šiem konstatējumiem, pagaidu regulas 3.–10. apsvērums tiek apstiprināts.

(17)

Tiek atgādināts, ka pagaidu regulas 12. apsvērumā attiecīgais ražojums tika definēts kā polietilēntereftalāts, kura viskozitātes rādītājs atbilstoši ISO standartam 1628-5 ir 78 ml/g vai lielāks, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru pašlaik klasificē ar KN kodu 3907 60 20.

(18)

Turklāt pagaidu regulas 14. apsvērumā norādīts, ka saskaņā ar izmeklēšanā konstatēto PET, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā, un PET, ko attiecīgās valstis ražo, pārdod iekšzemes tirgos un eksportē uz Savienību, ir līdzīgi ražojumi.

(19)

Izmeklējamais ražojums tika uzskatīts par viendabīgu, tāpēc netika sīkāk nodalīti dažādi šā ražojuma veidi dempinga un kaitējuma starpību aprēķināšanai.

(20)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka jānodala dažādi PET veidi atkarībā no dažādā viskozitātes rādītāja, kas ir būtisks lielums, lai noteiktu dažādo saražoto PET veidu izmantojumu. Tika uzskatīts, ka šis apgalvojums ir jāpieņem, un tika attiecīgi pielāgota dempinga un kaitējuma starpību aprēķināšanas metodika.

(21)

Kā paskaidrots 20. apsvērumā, tika pielāgota dempinga starpības aprēķināšanas metodika, un tagad katrai attiecīgajai valstij tiek aprēķināta dempinga starpība atsevišķi katram ražojuma veidam.

(22)

Tā kā nav citu piezīmju bez tām, kas jau minētas 20. un 21. apsvērumā, tiek apstiprināta pagaidu regulas 16.–18. apsvērumā izskaidrotā metodika.

(23)

Tā kā nav citu piezīmju bez tām, kas jau minētas 20. un 21. apsvērumā, tiek apstiprināta pagaidu regulas 19. apsvērumā izskaidrotā metodika.

(24)

Pagaidu regulas 23. apsvērumā norādīts, ka Irānas eksportētājs nevarēja norādīt apmēru, kādā sankcijas, iespējams, varētu ietekmēt Irānu, kā arī nesniedza atbilstošus pierādījumus. Piezīmēs attiecībā uz pagaidu regulu uzņēmums apgalvoja, ka izmeklēšanas iestādei, nevis eksportētājam jānodrošina taisnīgs normālās vērtības un eksporta cenu salīdzinājums. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu var koriģēt arī atšķirības citos faktoros, ja redzams, ka tie skar cenu salīdzināmību, jo īpaši – ka patērētāji pastāvīgi šo faktoru atšķirību dēļ iekšzemes tirgū maksā dažādas cenas. Tā kā ražotājam eksportētājam jāpierāda citu faktoru pastāvēšana, šis apgalvojums tiek noraidīts un pagaidu regulas 20.–23. apsvērumā izskaidrotā metodika tiek apstiprināta.

(25)

Tā kā nav citu piezīmju bez tām, kas jau minētas 20. un 21. apsvērumā, tiek apstiprināta pagaidu regulas 24. un 25. apsvērumā izskaidrotā metodika.

(26)

Irānai galīgā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir 26,8 %.

(27)

Tā kā nav citu piezīmju bez tām, kas jau minētas 20. un 21. apsvērumā, tiek apstiprināta pagaidu regulas 27.–29. apsvērumā izskaidrotā metodika.

(28)

Tā kā nav citu piezīmju bez tām, kas jau minētas 20. un 21. apsvērumā, tiek apstiprināta pagaidu regulas 30. apsvērumā izskaidrotā metodika.

(29)

Tā kā nav citu piezīmju bez tām, kas jau minētas 20. un 21. apsvērumā, tiek apstiprināta pagaidu regulas 31. un 32. apsvērumā izskaidrotā metodika.

(30)

Tā kā nav citu piezīmju bez tām, kas jau minētas 20. un 21. apsvērumā, tiek apstiprināta pagaidu regulas 33. apsvērumā izskaidrotā metodika.

(31)

Vienīgajam Pakistānas ražotājam eksportētājam, uzņēmumam Novatex Limited, galīgā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir 0,6 %, t. i., zem de minimis sliekšņa pamatregulas 9. panta 3. punkta nozīmē.

(32)

Tā kā attiecīgo ražojumu Pakistānā ražoja tikai viens uzņēmums, galīgie pasākumi nav jānosaka.

(33)

Pēc tam, kad mainījās 20. un 21. apsvērumā izskaidrotā metodika, mainījās arī parastās tirdzniecības aprites pārbaudes rezultāti attiecībā uz dažiem ražojuma veidiem, kā paskaidrots pagaidu regulas 37. un 38. apsvērumā. Tādējādi, ja kāda ražojuma veida rentablo pārdevumu apjoms bija līdz 80 % no konkrētā ražojuma veida pārdevumu kopapjoma vai ja konkrētā veida vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, izmantojot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā rentablo pārdevumu vidējo svērto cenu konkrētajam ražojuma veidam.

(34)

Ja attiecībā uz konkrēto ražojuma veidu nebija rentablu pārdevumu, tika uzskatīts, iekšzemes tirgū nebija pārdoti pietiekami daudzumi šā ražojuma veida, lai iegūtu pienācīgu pamatu normālās vērtības noteikšanai.

(35)

Ja normālās vērtības noteikšanai nevarēja izmantot cenas konkrētam ražojuma veidam, ko ražotāji eksportētāji bija pārdevuši iekšzemes tirgū, normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(36)

Nosakot normālo vērtību atbilstīgi pamatregulas 2. panta 3. punktam, pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu, kā arī peļņas summas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu balstās uz faktiskajiem datiem par līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu parastā tirdzniecības apritē, ko veic izmeklēšanai pakļautais ražotājs eksportētājs.

(37)

Tā kā nav citu piezīmju bez tām, kas jau minētas 20. un 21. apsvērumā, tiek apstiprināta pagaidu regulas 39. apsvērumā izskaidrotā metodika.

(38)

Tā kā nav citu piezīmju bez tām, kas jau minētas 20. un 21. apsvērumā, tiek apstiprināta pagaidu regulas 40. un 41. apsvērumā izskaidrotā metodika.

(39)

Tā kā nav citu piezīmju bez tām, kas jau minētas 20. un 21. apsvērumā, tiek apstiprināta pagaidu regulas 42. apsvērumā izskaidrotā metodika.

(40)

Vienīgajam AAE ražotājam eksportētājam, uzņēmumam JBF RAK LLC, galīgā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir 0,6 %, t. i., zem de minimis sliekšņa pamatregulas 9. panta 3. punkta nozīmē.

(41)

Tā kā attiecīgo ražojumu AAE ražoja tikai viens uzņēmums, galīgie pasākumi nav jānosaka.

(42)

Nav saņemtas piezīmes par Savienības produkciju, Savienības ražošanas nozari un patēriņu Savienībā. Tāpēc pagaidu regulas 45.–50. apsvērums tiek apstiprināts.

(43)

Vēlreiz jānorāda, ka saskaņā ar pagaidu regulas 52. apsvērumā minēto Pakistānai tika konstatēta de minimis dempinga starpība, tāpēc šā importa ietekme nav vērtējama kopā ar ietekmi, ko radīja no AAE un Irānas veiktais imports, par kuru provizoriski konstatēts, ka tas notika par dempinga cenām.

(44)

Tā kā turpmākajā izmeklēšanā tika noskaidrots, ka arī AAE konstatēta de minimis dempinga starpība, uzskatāms, ka šā importa ietekme nav vērtējama kopā ar ietekmi, ko radījis no Irānas veiktais imports par dempinga cenām. Tāpēc nav veikts šāda importa kumulatīvais novērtējums.

(45)

Attiecīgā ražojuma par dempinga cenām veiktā importa apjoms ES 2006. gadā bija diezgan neliels, bet līdz izmeklēšanas periodam tas pakāpeniski palielinājās un izmeklēšanas periodā sasniedza 55 500 tonnu. Precīzāk, laikposmā no 2006. gada līdz 2007. gadam imports no Irānas palielinājās vairāk nekā divas reizes, bet vēlāk, 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, tas palielinājās vēl vairāk nekā par 100 procentu punktiem, savukārt laikposmā no 2008. gada līdz IP tas pieauga vēl par gandrīz 130 procentu punktiem.

1.   tabula

(46)

Tirgus daļa importam par dempinga cenām no Irānas 2006. gadā bija 0,4 % un visā attiecīgajā periodā nepārtraukti palielinājās par 1,5 procentu punktiem. Precīzāk, laikposmā no 2006. gada līdz 2007. gadam tā palielinājās par 0,5 procentu punktiem, no 2007. gada līdz 2008. gadam – par 0,5 procentu punktiem un no 2008. gada līdz izmeklēšanas periodam – vēl par 0,5 procentu punktiem. Tirgus daļa importam par dempinga cenām no Irānas izmeklēšanas periodā bija 1,9 %.

(47)

Vidējā importa cena attiecīgajā periodā samazinājās par 11 %, visstraujāk pazeminoties laikposmā no 2008. gada līdz IP. Precīzāk, 2007. gadā vidējā cena nemainījās, 2008. gadā tā samazinājās par 2 procentu punktiem un izmeklēšanas periodā pazeminājās vēl par 9 procentu punktiem.

2.   tabula

(48)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Irānas eksportētājs iebilda, ka tam noteiktā kaitējuma starpība ir pārāk liela, jo bija noteikta pārāk maza vidējā svērtā vienības pārdošanas cena, tādējādi nepareizi aprēķinot tirdzniecības līmeņa korekciju. Taču netika piedāvāta citāda tirdzniecības līmeņa korekcijas kvantitatīvā noteikšana. Pagaidu aprēķiniem izmantotā tirdzniecības līmeņa pamatā bija fiksēta summa par tonnu jeb komisijas maksa, ko iekasēja sadarbībā iesaistītais importētāja aģents un kas veidoja 1 % no vidējās CIF cenas. Cita informācija par šo korekciju nav pieejama, tādējādi šis apgalvojums tiek noraidīts. Turklāt saskaņā ar minētās personas apgalvojumu izrādījās, ka pēcimportēšanas izmaksām noteiktā 2 % likme bija pārāk zema. Saistībā ar šo vēlreiz jāuzsver, ka neviens importētājs nesadarbojās šajā izmeklēšanā, tāpēc bija neiespējami pārbaudīt faktiskās pēcimportēšanas izmaksas. Tā kā nebija citas informācijas, tad piemēroja iepriekšējās procedūrās izmantoto likmi.

(49)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek nepārprotami apstiprināts, ka Irānas izcelsmes Savienībā pārdoto ražojumu dempinga cenas bija par 3,2 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(50)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka kaitējuma nav, jo saskaņā ar apgalvojumu nepareizi izveidotās izlases dēļ rezultātus nevarēja attiecināt uz visu Savienības ražošanas nozari. Kā piemēru tās minēja to, ka viens (izlasē neiekļauts) uzņēmums bija norādījis, ka tas izmantoja vairāk nekā 100 % no savas jaudas, kas skaidri norādīja uz kaitējuma neesamību. Tiek norādīts, ka iesniegtā informācija ir iegūta no dokumentiem, ko šis uzņēmums bija iesniedzis biržas iestādēm, un tā nav pārbaudīta. Šī informācija nesaskan ar dokumentācijā atrodamo informāciju. Turklāt jebkurā gadījumā, ņemot vērā vienu pašu viena Eiropas Savienības ražotāja jaudas izmantojumu, tas nevar mainīt konstatējumus par kaitējumu, kas izdarīti, ņemot vērā visus pārējos rādītājus attiecībā uz kaitējumu izlasē iekļautajiem ES ražotājiem un pārējiem ES ražotājiem.

(51)

Citu apgalvojumu vai piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 63.–82. apsvērums.

(52)

Konkrētu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 83.–85. apsvērumā izklāstītais secinājumus par kaitējumu.

(53)

No Irānas par dempinga cenām veiktā importa apjoma pieaugums, kas no 2006. gada līdz IP gandrīz pieckāršojās, un tam atbilstošais Savienības tirgus daļas pieaugums par 1,5 procentu punktiem, kā arī konstatētais cenu samazinājums (3,2 % IP) parasti sakrita ar saimnieciskās situācijas pasliktināšanos Savienības ražošanas nozarē. Tāpēc var secināt, ka imports par dempinga cenām no Irānas ietekmēja kaitējumu, kas tika konstatēts Savienības ražošanas nozarē.

(54)

Jānorāda, ka paralēli notiekošajā antisubsidēšanas procedūrā tika konstatēts, ka kopējais subsidētais imports no Irānas, Pakistānas un AAE bija radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(55)

Savukārt, ņemot vērā no Korejas un Pakistānas importētos ievērojamos apjomus un zemās cenas, atbilstoši pagaidu regulas 94. un 96. apsvērumā minētajam tiek apstiprināts, ka šis imports arī zināmā mērā veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(56)

Turklāt šajā procedūrā ievērojami importa daudzumi no AAE (aptuveni 150 000 tonnu) tika pārdoti par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(57)

Vienlaikus Irānas importa tirgus daļa 2006. un 2007. gadā bija mazāka par 1 %, un arī izmeklēšanas periodā tā bija tikai gandrīz 2 % jeb 55 000 tonnu.

(58)

Turklāt jānorāda, ka Irānas ražotājam noteiktais cenu samazinājums bija zemāks nekā importam no AAE, uz kuru neattiecās dempings.

(59)

Jāsecina, ka, lai gan iepriekšminētā analīze liecina, ka Irānas izcelsmes importam par dempinga cenām bija negatīva ietekme uz stāvokli Savienības ražošanas nozarē, šī ietekme, aplūkojot atsevišķi, nebija tik nozīmīga, lai to varētu uzskatīt par būtisku atbilstoši pamatregulas 3. panta 6. punkta prasībām.

(60)

Izmeklēšana parādīja, ka no Pakistānas un AAE importētais attiecīgais ražojums netika pārdots par dempinga cenām. Tāpēc procedūru attiecībā uz Pakistānu un AAE pārtrauc, nenosakot pasākumus.

(61)

Izmeklēšana parādīja, ka no Irānas importētais attiecīgais ražojums tika pārdots par dempinga cenām, un tas zināmā radīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(62)

Tomēr atbilstoši 59. apsvērumā minētajam tika konstatēts, ka imports no Irānas tik nelabvēlīgi neietekmēja stāvokli Savienības ražošanas nozarē, lai kaitējumu varētu uzskatīt par būtisku.

(63)

Ievērojot iepriekš minēto un ņemot vērā to, ka Irānas izcelsmes imports par dempinga cenām nebija radījis būtisku kaitējumu, tiek secināts, ka procedūra arī attiecībā uz Irānu jāizbeidz, nenosakot pasākumus.

(64)

Summas, kas samaksātas kā nodrošinājums pagaidu antidempinga maksājumam, kas noteikts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 472/2010, ir jāatmaksā,