16.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 11/7

(1)

Ar 2001. gada 11. septembra vēstuli, kas reģistrēta 2001. gada 13. septembrī, Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā saskaņā ar EK līguma 88. panta 3. punktu iesniedza Komisijai 2001. gada 10. maija reģionālā likuma Nr. 10 257. panta tekstu, ar ko tiek grozīts 1994. gada 31. oktobra reģionālā likuma Nr. 52 2. pants.

(2)

Ar 2002. gada 19. aprīļa vēstuli, kas reģistrēta 2002. gada 22. aprīlī, Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā iesniedza Komisijai to papildu informāciju par minētajiem noteikumiem, kura Itālijas iestādēm pieprasīta ar 2001. gada 9. novembra vēstuli.

(3)

Pēc iesniegtās informācijas izskatīšanas ar 2002. gada 17. jūnija vēstuli Komisijas darbinieki pieprasīja papildu informāciju no Itālijas iestādēm, kas tām bija jāsniedz turpmāko četru nedēļu laikā.

(4)

Nesaņēmuši atbildi līdz 2002. gada 17. jūnija vēstulē noteiktajam datumam, Komisijas darbinieki 2003. gada 19. augusta vēstulē aicināja iesniegt jau pieprasīto informāciju.

(5)

Ar 2003. gada 23. oktobra vēstuli, kas reģistrēta 2003. gada 29. oktobrī, Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā iesniedza Komisijai 2002. gada 17. jūnija vēstulē pieprasīto informāciju.

(6)

Ar 2003. gada 11. decembra vēstuli Komisija informēja Itāliju par lēmumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz 2001. gada 10. maija reģionālā likuma Nr. 10 257. pantu (turpmāk “likums Nr. 10/01”), kā arī par atbalstu, kas sniegts no 1998. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 20. maijam (likuma Nr. 10/01 spēkā stāšanās datums) atbalsta shēmas ietvaros un bija paredzēts refinansēšanai no šajā pantā minētā budžeta (1).

(7)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus saistībā ar izskatāmo atbalstu.

(8)

Komisija nav saņēmusi nekādus apsvērumus no ieinteresētajām personām. Itālijas iestādes tikās ar Komisijas darbiniekiem, lai sniegtu precīzākus paskaidrojumus par apsvērumiem, kas tika formulēti pēc EK līguma 88. panta 2. punktā minētās procedūras sākšanas.

(9)

Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā 2009. gada 3. aprīlī pa elektronisko pastu iesniedza Komisijai Itālijas iestāžu vēstuli ar iepriekšējā apsvērumā minētās apspriedes kopsavilkumu.

(10)

Likuma Nr. 10/01 257. pants nosaka papildu 400 miljonu liru (EUR 206 583) piešķīrumu procentu likmes subsīdijas veidā par aizņēmumu ar piecpadsmit gadu termiņu lauksaimnieku kooperatīvu un to apvienību, kā arī lauksaimniecības uzņēmumu lielo parādu konsolidācijai saskaņā ar 1994. gada 31. oktobra reģionālā likuma Nr. 52 (turpmāk “likums Nr. 52/94”), kas grozīts ar 1996. gada 29. aprīļa likumu Nr. 13 (turpmāk “likums Nr. 13/96”). Ar to tiek grozīts arī likuma Nr. 52/94 2. pants, paplašinot iespējas saņemt šā likuma paredzēto atbalstu, attiecinot to uz lielajiem parādiem, kas pastāvēja 2000. gada 31. decembrī. Visbeidzot, tajā ietverta arī klauzula, saskaņā ar kuru paredzētais atbalsts var tikt piešķirts tikai pēc tās pārbaudes pozitīva iznākuma, kuru Komisija veikusi saskaņā ar EK līguma 87. un 88. pantu un kuras rezultāti publicēti Lacijas reģiona oficiālajā vēstnesī (Bollettino ufficiale della Regione Lazio).

(11)

Likumā Nr. 52/94, ar kuru nosaka konsolidācijas juridisko pamatu, paredzēts:

(12)

Komisija uzsāka oficiālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar EK līguma 88. panta (agrāk 93. pants) 2. punktu par attiecīgā likumā paredzēto atbalsta sniegšanu (3), lai pārliecinātos par tā atbilstību kritērijiem, uz kuriem tolaik balstījās atbalsta analīze.

(13)

Izvērtējot kritērijus, Komisija ņēma vērā, ka šis dotāciju veids ir kā darbības atbalsts, kas kopumā var tikt uzskatīts par saderīgu ar kopējo tirgu, taču tikai tad, ja tas atbilst trim nosacījumiem:

(14)

Pēc procedūras uzsākšanas Itālijas iestādes grozīja likumu Nr. 52/94 ar likumu Nr. 13/96, un Komisija slēdza procedūru, paziņojot par atbalsta saderību ar kopējo tirgu saskaņā ar minēto likumu (8).

(15)

Saskaņā ar likumu Nr. 13/96 ieviestie grozījumi ir šādi:

(16)

Atbalsta shēma ir apstiprināta, ņemot vērā attiecīgos grozījumus, un palika nemainīga, līdz Komisija pieņēma lēmumu uzsākt procedūru saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu attiecībā uz likuma Nr. 10/01 257. pantu.

(17)

Komisija ir uzsākusi procedūru saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu attiecībā uz likuma Nr. 10/01 257. pantu, kā arī attiecībā uz atbalstu, kas sniegts no 1998. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 20. maijam (iepriekš minētā likuma Nr. 10/01 spēkā stāšanās datums) tā atbalsta shēmas ietvaros, kuru bija paredzēts refinansēt no budžeta dotācijas, ko paredz minētais pants, jo bija radušās šaubas par atbalsta saderību ar kopējo tirgu, it īpaši šādos jautājumos:

(18)

Ar 2004. gada 2. jūlija vēstuli, kas reģistrēta 2004. gada 7. jūlijā, Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā iesniedza Komisijai Itālijas iestāžu vēstuli par apsvērumiem sakarā ar procedūras uzsākšanu saskaņā EK līguma 88. panta 2. punktu attiecībā uz likuma Nr. 10/01 257. panta noteikumiem, kā arī attiecībā uz atbalstu, kas sniegts laika posmā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 20. maijam (reģionālā likuma spēkā stāšanās datums) atbalsta shēmas ietvaros un ko bija paredzēts refinansēt no minētajā pantā paredzētām budžeta dotācijām.

(19)

Šajā vēstulē Itālijas iestādes pirmām kārtām paziņo par likuma Nr. 10/01 257. panta paziņošanas atsaukšanu, kā arī par šā panta atcelšanas procedūras uzsākšanu, precizējot, ka nav veikti nekādi pasākumi tā piemērošanai un nav sniegts neviens atbalsts saskaņā ar minēto pantu.

(20)

Turklāt Itālijas iestādes uzsver to, ka vēstulē par likuma Nr. 52/94 apstiprināšanu Komisija paziņoja, ka minētais atbalsts atbilst attiecīgajiem kritērijiem un var piemērot EK līguma 92. panta (vēlāk 87. panta) 3. punkta c) apakšpunktā minēto atkāpi attiecībā uz attiecīgu uzņēmumu vai ekonomisko reģionu attīstības atbalstīšanu, kas nav pretrunā kopējām interesēm, neatsaucoties uz Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai.

(21)

No paziņojumiem, kas ir lasāmi sarakstē ar Komisiju no 1994. līdz 1996. gadam, ir skaidri redzams, ka likuma Nr. 52/94 mērķis bija novērst to, ka ieguldījumu laikā lauksaimniecības uzņēmumiem būtu jāmaksā tirgus līmeņa procentu likmes naudas mainīgās vērtības dēļ, un tas būtu radījis grūtības. Lacijas reģions turklāt vienmēr ir garantējis atbalstāmo uzņēmumu rentabilitātes pārbaudi, balstoties uz atveseļošanas plāniem, kas tiem bija jāiesniedz saskaņā ar likumu Nr. 52/94 un tā grozījumiem.

(22)

Šādā kontekstā Itālijas iestādes uzskata, ka uz atbalstu, ko paredz likums Nr. 52/94, var attiecināt EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā minēto atkāpi.

(23)

Ar 2004. gada 2. jūlija vēstuli Itālijas iestādes turklāt jautāja, vai, no grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanas un pārstrukturēšanas viedokļa izskatot 1998.–2000. gadā (11) sniegtā atbalsta gadījumus par aizņēmumiem, kas saņemti līdz 1994. gada 5. decembrim, būtu iespējams piemērot 1997. gada pamatnostādņu 2.5. punktu, saskaņā ar kuru “..pamatnostādnes neparedz atļauto atbalsta shēmu gadījumiem, kas atšķiras no uzņēmumu glābšanas vai pārstrukturēšanas, kā, piemēram, reģionālā attīstība [un] mazo un vidējo uzņēmumu attīstība”, ņemot vērā to, ka likumā Nr. 52/94 paredzētie pasākumi tika apstiprināti noteiktu uzņēmumu vai noteiktu ekonomisko reģionu attīstības veicināšanai, neesot pretrunā ar kopējām interesēm.

(24)

Visbeidzot, atbildot uz visiem 2003. gada 11. decembra vēstules (sk. 1. zemsvītras piezīmi) 29. punkta jautājumiem, kuros Komisija lūdza Itālijas iestādes pieņemt virkni reģionālu lēmumu un iesniegt visu kopš 1998. gada 1. janvāra pieņemto finanšu likumu izrakstus, lai noteiktu precīzu attiecīgās shēmas finansēšanai paredzēto līdzekļu apjomu par katru gadu, Itālijas iestādes precizēja, ka:

(25)

Ar 2009. gada 3. aprīļa vēstuli Komisijai Itālijas iestādes precizēja, ka visi pieteikumi atbalstam saskaņā ar shēmu tikuši iesniegti līdz 1998. gada 1. janvārim.

(26)

Saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl šāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(27)

Apskatāmie pasākumi atbilst šai definīcijai, jo dod priekšroku noteiktiem uzņēmumiem (tiem lauksaimniecības nozares uzņēmumiem, kam ir lieli parādi) un tas var ietekmēt tirdzniecību, ņemot vērā Itālijas stāvokli lauksaimniecības produktu nozarē (piemēram, 2006. gadā Itālija bija trešais lielākais liellopu gaļas un pirmais lielākais tomātu ražotājs Eiropas Savienībā).

(28)

Tomēr EK līguma 87. panta 2. un 3. punktā paredzētajos gadījumos šādus pasākumus var uzskatīt par saderīgiem ar kopējo tirgu.

(29)

Šajā gadījumā, ņemot vērā attiecīgās shēmas raksturu, vienīgā atkāpe, kuru uz to var attiecināt, ir EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts, kas nosaka, ka par saderīgu ar kopējo tirgu var uzskatīt atbalstu, kurš paredzēts uzņēmumu vai ekonomisko reģionu ekonomikas attīstībai, ja tas nav pretrunā kopīgām interesēm.

(30)

Pirms šo noteikumu piemērotības izskatīšanas Komisija pievērsa uzmanību tam, ka savā 2004. gada 2. jūlija vēstulē pēc procedūras uzsākšanas saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu Itālijas iestādes ir norādījušas, ka ir uzsākta likuma Nr. 10/01 257. panta atcelšanas procedūra un ka saskaņā ar šā panta noteikumiem atbalsts nav sniegts. Ar 2005. gada 20. septembra teleksu Komisijas darbinieki pieprasīja Itālijas iestādēm likuma Nr. 10/01 257. panta atcelšanas pierādījumus.

(31)

Komisijas darbinieki saņēma atbildi uz minēto teleksu ar 2008. gada 16. jūlija vēstuli, kas apstiprina likuma Nr. 10/01 257. panta atcelšanu ar 2006. gada 28. aprīļa reģionālā likuma Nr. 4 27. panta 2. punktu. Minētā panta noteikumi tika apturēti uzreiz pēc procedūras uzsākšanas saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu. Turklāt savā 2004. gada 2. jūlija vēstulē Itālijas iestādes paziņoja par iepriekš minētā 257. panta paziņojuma atsaukšanu.

(32)

Ņemot vērā šos elementus, Komisijai nav iemesla turpināt izmeklēšanu par likuma Nr. 10/01 257. panta noteikumiem, un izmeklēšanas procedūra var tikt slēgta.

(33)

Attiecībā uz EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētās atkāpes piemērojamību atbalstam, kas sniegts no 1998. gada 1. janvāra līdz 2000. gada 31. decembrim (sk. 11. zemsvītras piezīmi), Komisija atzīmē, ka apsvērumus, ko Itālijas iestādes izteica pēc procedūras uzsākšanas saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu un vēlāk notikušajā sanāksmē ir precizējušas, ka attiecīgie pasākumi ir finansēti tikai no budžeta līdzekļiem saskaņā ar Komisijas apstiprināto shēmu C 43/95 (sk. 24. apsvērumu). No Itālijas iestāžu 2009. gada 3. aprīļa vēstules ir zināms, ka visi pieteikumi atbalsta saņemšanai ir iesniegti līdz 1998. gada 1. janvārim (sk. 25. apsvērumu).

(34)

Ņemot vērā to, ka no iepriekš minētajiem paskaidrojumiem ir skaidrs, ka par summām, kas tika izlietotas laika posmā no 1998. līdz 2000. gadam, jau ir pieņemts Komisijas lēmums, un ka neviens pieteikums netika iesniegts pēc datuma, pēc kura katram pieteikumam bija jāatbilst jaunajiem noteikumiem par grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanu un pārstrukturēšanu (sk. 17. apsvērumu), Komisijai, pamatojoties uz iepriekš minēto informāciju, nav iemesla pieņemt jaunu lēmumu saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta noteikumiem par atbalstu, kas sniegts laika posmā no 1998. līdz 2000. gadam, kas faktiski ir to finansējumu turpināšana, kuri izriet no pieteikumiem, kas iesniegti pirms 1998. gada 1. janvāra, un kas saskan ar Komisijas apstiprinātajiem 15. apsvēruma noteikumiem (sk. 14. apsvērumu). Arī uzsāktā procedūra par pasākumiem laika posmā no 1998. līdz 2000 gadam var tikt slēgta,