8.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 4/89

(1)

Polija 2009. gada 28. septembrī ir iesniegusi Padomei lūgumu pieņemt lēmumu saskaņā ar Līguma 88. panta 2. punkta trešo daļu, apliecinot, ka Polijas Republikas plāns sniegt valsts atbalstu Polijas lauksaimniekiem lauksaimniecības zemes iegādei ir saderīgs ar kopējo tirgu.

(2)

Polijas lauku saimniecību nelabvēlīgā teritoriālā struktūra, mazie tiešie maksājumi, ko Polija saņem saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās aktā paredzēto pakāpeniskas ieviešanas mehānismu, un nesamērīgi darbietilpīgā lauksaimniecība salīdzinājumā ar mazajiem lauksaimniecības ienākumiem, kas 2008. gadā samazinājās vēl vairāk tādēļ, ka lauksaimniekiem veicamo maksājumu vērtība samazinājās euro maiņas kursa krituma par 10 % dēļ.

(3)

2009. gadā pasaules mēroga krīzes izraisītā pasaules ekonomikas lejupslīdes padziļināšanās ir nelabvēlīgi ietekmējusi Polijas lauku saimniecības gan pieprasījuma trūkuma dēļ, gan iepirkuma cenu straujā krituma dēļ – kviešu cena ir kritusies aptuveni par 45 %, un rudzu cena – aptuveni par 60 % salīdzinājumā ar 2008. gada martu, savukārt 2009. gada jūlijā piena cena bija par 9,5 % mazāka nekā 2008. gada jūlijā.

(4)

2009. gada laikā turpināja celties lauksaimniecības izejvielu cenas, piemēram, minerālmēsliem, pesticīdiem, lopbarībai un degvielai, kas katastrofāli ietekmē lauksaimnieku dzīves līmeni. Ir paredzams, ka apstākļi daudzās Polijas saimniecībās pasliktināsies arī turpmāk, palielinot tādu lauksaimnieku ģimeņu skaitu, kas dzīvo uz nabadzības robežas.

(5)

Polijas lauksaimnieku ienākumi 2009. gadā ir vēl vairāk kritušies zaudējumu dēļ, ko 11 vojevodistēs (no kopumā 16 vojevodistēm) izraisījusi 130 000 hektāru lauksaimniecības zemes applūšana un kurus lēš aptuveni 240 miljonu PLN kopsummā.

(6)

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu 2009. gada pirmajā ceturksnī laukos ir pieaudzis bezdarbs, un pastāv iespējamība, ka tas turpinās pieaugt. Valsts atbalstam būtu jāpalīdz bezdarbniekiem pievērsties saimniekošanai laukos, ļaujot iegādāties lauksaimniecībā izmantojamu zemi. Tam arī vajadzētu dot iespēju lauksaimniekiem, kas vairs nav nodarbināti citās nozarēs un piekopj daļēji naturālu saimniecību, uzlabot viņu saimniecības teritoriālo struktūru, nodrošinot ienākumus, kas garantētu elementāru dzīves līmeni, pārtiekot no lauksaimniecības. Tāpat tam būtu jāveicina iespēja bezdarbniekiem, kam ir vajadzīgs kapitāls, pārdot tiem piederošu lauksaimniecības zemi, lai viņi pārietu pašnodarbinātu personu statusā.

(7)

Kopš 2007. gada lauksaimniecības zemes cenas Polijā ir ievērojami un nepārtraukti cēlušās.

(8)

Ņemot vērā šādus apstākļus: lauksaimniekiem trūkst kapitāla, nekustamā īpašuma, arī lauksaimniecības zemes un apbūves gabalu iegādei paredzēto bankas aizdevumu procentu likmes ir augstas, un krīzes laikā bankas noteica stingrākas prasības aizdevumus piešķiršanai – lauksaimniekiem, un it īpaši mazu saimniecību īpašniekiem, ir maz izredžu saņemt banku aizdevumus investīcijām, piemēram, lauksaimniecības zemes iegādei. 2009. gada augustā komerciālo kredītlīniju likmes nekustamu īpašumu iegādei sniedzās no 6,26 % līdz 8,17 % gadā.

(9)

Paredzētais valsts atbalsta apjoms ir 400 miljoni PLN, un laikā no 2010. gada līdz 2013. gadam tam būtu jāļauj pārdot 600 000 hektāru lauksaimniecības zemes, lai izveidotu vai paplašinātu lauku saimniecības, kas atbilst ģimenes saimniecību nosacījumiem, t. i., ar platību līdz 300 hektāru. Ar šo shēmu būtu jāatbalsta apmēram 24 000 lauku saimniecību izveide, kuru zemju platība nav mazāka par vidējo platību attiecīgajā vojevodistē. Vienai saimniecībai izmaksājamajai summai vajadzētu būt EUR 4 500. Attiecīgās zemes cena nedrīkstētu pārsniegt vidējo tirgus cenu attiecīgajā vojevodistē. Attiecībā uz zemi, kas pieder Valsts kases Lauksaimniecības īpašuma fondam, būtu jāpiemēro konkursa procedūra.

(10)

Atbalsts tiks sniegts, subsidējot aizdevumu procentu maksājumus, proti, maksājot starpību starp bankas piemēroto procentu likmi, kura ir 1,5 reizes lielāka par pārdiskontēšanas likmi vekseļiem, ko pārdiskontējusi Polijas Valsts banka, un kredītņēmēja maksāto faktisko procentu likmi, kura ir ne mazāka par 2 %.

(11)

Komisija šajā posmā nav sākusi nekādas procedūras un nav ieņēmusi nostāju par atbalsta būtību un saderību.

(12)

Tādējādi pastāv izņēmuma apstākļi, kas – atkāpjoties no nosacījumiem un vienīgi tiktāl, cik tas ir vajadzīgs, lai Polijas lauku teritorijās ierobežotu nabadzību, – tādu atbalstu ļauj uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu,