11.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 240/7

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1659/2005 (2) (“sākotnējā regula”) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes magnēzija ķieģeļu importam. Pasākums ir procentuālā maksājuma likme 39,9 % apjomā, izņemot sešus sākotnējā regulā īpaši minētus uzņēmumus, uz kuriem attiecas individuālās maksājuma likmes.

(2)

Komisija 2008. gadā atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam saņēma pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu (“starpposma pārskatīšana”). Pieprasījumu, kurš attiecās tikai uz dempinga pārbaudi, iesniedza Ķīnas ražotājs eksportētājs Dashiqiao Sanqiang Refractory Materials Company Limited (“DSRM” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”). Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama DSRM izgatavotiem ražojumiem, ir 27,7 %.

(3)

Pieprasījuma iesniedzējs starpposma pārskatīšanas pieprasījumā apgalvoja, ka ir mainījušies apstākļi, kuru rezultātā tika noteikts pasākums, un ka šīs pārmaiņas ir ilglaicīgas. Pieprasījuma iesniedzējs iebilda, ka, salīdzinot tā iekšzemes tirgus pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas ar eksporta cenām uz Kopienu, redzams, ka dempinga starpība ir ievērojami mazāka nekā pašreizējais pasākuma līmenis. Tāpēc tas apgalvoja, ka vairs nav nepieciešams piemērot pasākumu pašreizējā līmenī, lai neitralizētu dempingu. Pieprasījuma iesniedzējs īpaši sniedza prima facie pierādījumus par to, ka tas atbilst tirgus ekonomikas režīma (“TER”) piešķiršanas kritērijiem.

(4)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka pierādījumi ir pietiekami, lai sāktu starpposma pārskatīšanu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu nolēma sākt starpposma pārskatīšanu attiecībā uz dempinga pārbaudi, ciktāl tas skar DSRM. Komisija 2008. gada 12. jūnijāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3) publicēja paziņojumu par pārskatīšanas sākšanu un sāka izmeklēšanu.

(5)

Ražojums, uz kuru attiecas starpposma pārskatīšana, ir sākotnējā regulā aplūkotais ražojums, proti, ķīmiski saistīti, neapdedzināti magnēzija ķieģeļi, kuros esošie magnija savienojumi satur vismaz 80 % MgO, kas satur vai nesatur magnezītu, un kuru izcelsme ir ĶTR (“attiecīgais ražojums”), uz kuru patlaban attiecas KN kodi ex 6815 91 00, ex 6815 99 10 un ex 6815 99 90 (Taric kodi 6815910010, 6815991020 un 6815999020).

(6)

Ražojumam, ko ražo un pārdod Ķīnas iekšējā tirgū, un ražojumam, ko eksportē uz Kopienu, kā arī ražojumam, ko ražo un pārdod ASV, ir vienādas fiziskās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un lietojums, tāpēc tos uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(7)

Komisija oficiāli paziņoja Kopienas ražošanas nozarei, pieprasījuma iesniedzējam un eksportētājvalsts iestādēm par starpposma pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausītu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(8)

Uzņēmumam DSRM un tā saistītajiem uzņēmumiem nosūtīja tirgus ekonomikas režīma (“TER”) pieprasījuma veidlapu un anketu, un tie visi noteiktajos termiņos atbildēja. Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu analīzes veikšanai, un veica pārbaudes apmeklējumus šādos uzņēmumos:

(9)

Dempinga izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”).

(10)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, antidempinga izmeklēšanās, kas skar ĶTR izcelsmes importu, normālvērtību saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu nosaka tiem ražotājiem, par kuriem bija konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem, proti, ja ir pierādīts, ka līdzīgā ražojuma izgatavošanā un pārdošanā dominē tirgus ekonomikas apstākļi. Šie kritēriji ir apkopoti turpmāk:

(11)

Pieprasījuma iesniedzējs atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam pieprasīja TER un noteiktajā termiņā iesniedza pienācīgi aizpildītu TER pieprasījuma veidlapu. Pēc tam tajā sniegtā informācija un ziņas tika pārbaudītas izmeklēšanā uz vietas.

(12)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs atbilst visiem pieciem TER piešķiršanas kritērijiem. Tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā DSRM pieņēma lēmumus par uzņēmējdarbību bez valsts iejaukšanās vai bez izkropļojumiem, kas saistīti ar apstākļiem, kuros nav tirgus ekonomikas. Uz DSRM attiecas Ķīnas likumi par maksātnespēju un īpašumu bez jebkādām atkāpēm. Uzņēmumam ir viens neatkarīgi revidēts grāmatvedības dokumentu kopums, un tika konstatēts, ka grāmatvedības sistēma un tā prakse atbilst vispārējiem starptautiskajiem uzskaites principiem un SGS. Tika konstatēts, ka izmaksas un cenas atspoguļo tirgus vērtības un ka valūtas maiņa ir veikta pēc tirgus kursa.

(13)

Ievērojot iepriekš minētos faktus un apsvērumus, pieprasījuma iesniedzējam varēja piešķirt TER.

(14)

Kopienas ražošanas nozarei, pieprasījuma iesniedzējam un eksportētājvalsts iestādēm bija dota iespēja sniegt piezīmes par konstatējumiem saistībā ar TER. Pēc tam pieprasījuma iesniedzējs un Kopienas ražošanas nozare iesniedza piezīmes.

(15)

Kopienas ražošanas nozare iebilda, ka pieprasījuma iesniedzējs neatbilst pirmajam kritērijam, jo dažādo eksporta ierobežojumu dēļ, ko Ķīnas valdība bija piemērojusi galvenajam izejmateriālam, no kura tika izgatavots attiecīgais ražojums, nepareizi bija atspoguļotas minētā izejmateriāla cenas iekšzemes tirgū. Tādējādi Ķīnas magnēzija ķieģeļu ražotāji izejmateriālu var iegūt ar labākiem nosacījumiem salīdzinājumā ar konkurentiem citās valstīs.

(16)

Pārbaudot šo apgalvojumu, tika izpētītas galvenā izejmateriāla, proti, magnēzija, iegādes cenas, ko maksāja DSRM, un biržā kotētās Ķīnas magnēzija cenas (avots: Price Watch/Industrial minerals), ko bija sniegusi Kopienas ražošanas nozare. No salīdzinājuma bija redzams, ka cenu atšķirību IP nevarēja uzskatīt par ievērojamu. Turklāt izmeklēšanā varēja pārbaudīt, vai DSRM bija varējis brīvi iegādāties magnēziju no dažādiem piegādātājiem un vai cenas tika saskaņotas bez valsts iejaukšanās. Uz šā pamata ir skaidrs, ka nepareizi atspoguļotās izejmateriāla cenas izmeklēšanas periodā būtiski neietekmēja šo konkrēto uzņēmumu.

(17)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek apstiprināti konstatējumi un secinājums par to, ka uzņēmumam DSRM ir jāpiešķir TER.

(18)

Lai noteiktu normālvērtību, vispirms noteica, vai DSRM līdzīgā ražojuma pārdevumu kopējais apjoms iekšzemes tirgū bija uzskatāms par reprezentatīvu salīdzinājumā ar tā kopējo apjomu, kas bija pārdots eksportam uz Kopienu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdevumus iekšzemes tirgū uzskata par reprezentatīviem, ja kopējais pārdevumu apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no atbilstošo pārdevumu kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Kopienu. Tika konstatēts, ka visi DSRM pārdevumi iekšzemes tirgū bija veikti reprezentatīvos apjomos.

(19)

Pēc tam tika apzināti līdzīgā ražojuma veidi, kurus DSRM pārdeva iekšzemes tirgū un kuri bija vienādi vai tieši salīdzināmi ar eksportam uz Kopienu pārdotajiem ražojuma veidiem.

(20)

Par katru ražojuma veidu, kuru DSRM bija pārdevis iekšzemes tirgū un par kuru bija konstatēts, ka tas ir tieši salīdzināms ar eksportam uz Kopienu pārdotā ražojuma veidu, tika noskaidrots, vai pārdevumi iekšzemes tirgū tikuši veikti reprezentatīvā apjomā pamatregulas 2. panta 2. punkta mērķiem. Konkrētā veida pārdevumus iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja minētā veida pārdevumu kopējais apjoms iekšzemes tirgū IP laikā bija 5 % vai vairāk no salīdzināmā veida pārdevumu kopējā apjoma, kas bija eksportēts uz Kopienu.

(21)

Turklāt atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam tika pārbaudīts, vai katra veida pārdevumus iekšzemes tirgū varēja uzskatīt par tādiem, kas veikti parastajā tirdzniecības apritē. To veica, nosakot katra eksportētā attiecīgā ražojuma veida rentablo pārdevumu īpatsvaru, kas IP laikā veikti neatkarīgiem pircējiem.

(22)

Ja kāda ražojuma veida pārdošanas apjoms tika realizēts par neto pārdošanas cenu, kas vienāda ar vai lielāka par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, un šāds apjoms bija vairāk nekā 80 % no minētā veida pārdevumu kopējā apjoma un ja minētā veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar vai lielāka par vienības ražošanas izmaksām, normālvērtību noteica, izmantojot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū. Šo cenu aprēķināja kā visu IP laikā veikto minētā veida pārdevumu iekšzemes tirgū vidējo svērto cenu neatkarīgi no tā, vai šie pārdevumi bija vai nebija rentabli.

(23)

Ja kāda ražojuma veida rentablo pārdevumu apjoms bija mazāks par vai vienāds ar 80 % no minētā veida pārdevumu kopējā apjoma vai ja minētā veida vidējā svērtā cena bija mazāka par vienības ražošanas izmaksām, normālvērtību noteica, izmantojot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā vidējo svērto cenu vienīgi attiecīgā veida rentablajiem pārdevumiem, kas IP laikā veikti iekšzemes tirgū.

(24)

Ja normālvērtības noteikšanai nevarēja izmantot pārdošanas cenas konkrētam ražojuma veidam, ko DSRM bija pārdevis iekšzemes tirgū, bija jāpiemēro cita metode. Šajā ziņā Komisija izmantoja salikto normālvērtību. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu normālvērtību noteica, eksportēto ražojuma veidu ražošanas izmaksām pieskaitot samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un samērīgu peļņas normu. PVA summas un peļņas normu atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6. punktam noteica, izmantojot vidējās PVA izmaksas un peļņas normu DSRM izgatavotā līdzīgā ražojuma pārdevumiem, kas veikti parastajā tirdzniecības apritē.

(25)

Visi DSRM pārdevumi eksportam uz Kopienu tika veikti, izmantojot saistītos uzņēmumus Kopienā vai Šveicē, tāpēc ražotāja eksporta cena bija jāaprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētos ražojumus pirmo reizi tālāk pārdeva pirmajam neatkarīgajam pircējam Kopienā, to pienācīgi koriģējot, lai iekļautu visas no importēšanas līdz tālākpārdošanai radušās izmaksas un samērīgu PVA un peļņas normu. Šajā ziņā izmantoja saistīto importētāju PVA izmaksas.

(26)

Lai šim mērķim izmantotu saprātīgu importētāja peļņu, tā kā nebija datu no nesaistītiem importētājiem un pašreizējā starpposma pārskatīšanā tiek pārbaudīts tikai dempings attiecībā uz vienu uzņēmumu, peļņas normu noteica, izmantojot sākotnējā izmeklēšanā reģistrēto nesaistītā importētāja, kurš sadarbojās, peļņu.

(27)

Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībai DSRM apgalvoja, ka PVA attiecība, kas izmantota, veidojot eksporta cenu vienam no saistītajiem importētājiem, neatspoguļoja realitāti, jo tā bija aprēķināta kā kopējā apgrozījuma attiecība, neņemot vērā faktu, ka šis uzņēmums lielāko daļu pārdevumu veicis, saņemot komisiju, un apgrozījumā ietverta tikai komisijas summa.

(28)

Tādēļ Komisija pārskatīja pierādījumus, kas savākti šā saistītā importētāja uzņēmuma pārbaudē. Pamatojoties uz šo, DSRM pretenzija tika atzīta par pamatotu, un attiecīgi tika pārskatīta šā saistītā importētāja PVA attiecība, ko izmantoja, lai aprēķinātu salikto eksporta cenu. Pārskatītā PVA attiecība tika uzskatīta par atbilstīgu secinājumiem attiecībā uz citiem saistītajiem importētājiem.

(29)

Vidējo normālvērtību salīdzināja ar katra attiecīgā ražojuma veida vidējo eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja cenu vienādā tirdzniecības līmenī un vienādā netiešo nodokļu līmenī. Lai nodrošinātu patiesu normālvērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu ņēma vērā to faktoru atšķirības, kuri saskaņā ar iesniegto un pierādīto informāciju ietekmēja cenas un to salīdzināmību. Šim nolūkam attiecīgos gadījumos, ja tas bija pamatoti, tika koriģētas transporta izmaksas, apdrošināšanas, pārkraušanas maksas, kredīta izmaksas un faktiski samaksātie antidempinga maksājumi.

(30)

Izmeklēšanā ir noskaidrots, ka par eksporta pārdevumiem samaksātais PVN netika atmaksāts (pat ne daļēji, kā tas notika sākotnējā izmeklēšanā). Tādēļ informācijā, kas pieprasījuma iesniedzējam sniegta saskaņā ar pamatregulas 20. pantu, bija norādīts, ka gan eksporta cenu, gan normālvērtību noteiks, ņemot vērā samaksāto vai maksājamo PVN. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka šāda metode būtu pretlikumīga. Attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēja argumentiem var minēt sekojošo.

(31)

Pirmkārt, attiecībā uz argumentu, ka sākotnējā izmeklēšanā tika izmantota cita metodika (proti, PVN atskaitīšana gan no normālvērtības, gan no eksporta cenas), ir jāuzsver, ka apstākļi, ko piemēroja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (“PIP”), atšķiras no tiem, ko piemēroja sākotnējās izmeklēšanas periodā. Sākotnējās izmeklēšanas periodā saskaņā ar iepriekš minēto PVN tika daļēji atmaksāts, kā dēļ bija nepieciešams veikt korekcijas atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam, savukārt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksporta pārdevumu PVN netika atmaksāts. Tādēļ nebija nepieciešamas nekādas PVN korekcijas ne attiecībā uz eksporta cenu, ne attiecībā uz normālvērtību. Pat tad, ja to varētu kvalificēt kā metodikas maiņu, šī pieeja ir pamatota ar pamatregulas 11. panta 9. punktu, jo apstākļi ir mainījušies.

(32)

Otrs pieprasījuma iesniedzēja arguments ir tāds, ka šajā pārskatīšanā izmantotā metode mākslīgi palielinātu dempinga starpību. Šim argumentam nevar piekrist. Izmantotā metode ir neitrāla. Tai ir tāda pati ietekme arī tad, ja, piemēram, uzņēmums konkrētus produktus vai darījumus pārdod Kopienai par tādu eksporta cenu, kas nerada dempingu. Citiem vārdiem sakot, pat pieņemot, ka PVN iekļaušana vienādojuma abās pusēs palielinātu atšķirības starp abiem elementiem, tas notiktu arī gadījumos, kad nav dempinga.

(33)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 11. punktā paredzētajam katra ražojuma veida vidējo svērto normālvērtību salīdzināja ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. Šis salīdzinājums liecināja, ka pastāv dempings.

(34)

Tika konstatēts, ka DSRM dempinga starpība, kas izteikta procentos no Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenas pirms nodokļu samaksas, ir 14,4 %.

(35)

Turklāt saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika pārbaudīts, vai konstatēto apstākļu maiņu varētu pamatoti uzskatīt par ilglaicīgu.

(36)

Šajā ziņā jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā uzņēmumam DSRM nepiešķīra TER, jo tā uzskaite neatbilda starptautiski pieņemtajiem uzskaites principiem un SGS. Tomēr tam piešķīra atsevišķo režīmu.

(37)

2006. gada 8. decembrī, proti, pēc sākotnējās izmeklēšanas, DSRM kļuva par Ķīnas un ārvalstu kopuzņēmumu, kurā ārvalstu akcionārs bija Duferco grupa, kam piederēja 25 % akciju. Pašreizējā izmeklēšana liecināja, ka šī akcionāru maiņa bija par pamatu būtiskām pārmaiņām DSRM vadībā un grāmatvedības praksē. Uzņēmums DSRM iegādājās Duferco tehnoloģisko kompetenci un atbalstu vadības grāmatvedības un finanšu kontroles jomā un kļuva par Duferco starptautiskā tirdzniecības tīkla daļu. Turklāt izmeklēšanā iegūtie un pārbaudītie pierādījumi liecina, ka pieprasījuma iesniedzēja korporatīvās struktūras pārmaiņas ir ilglaicīgas.

(38)

Sākotnējā izmeklēšanā normālvērtību noteica, izmantojot analogās valsts datus, savukārt pašreizējā izmeklēšanā iegūtie un pārbaudītie dati liecināja, ka uzņēmumam DSRM var piešķirt TER, tāpēc dempingu varēja aprēķināt, izmantojot šā uzņēmuma sniegtos datus. Šis aprēķins rāda, ka pasākuma turpmāka piemērošana pašreizējā līmenī vairs nav nepieciešama.

(39)

Tāpēc, ievērojot iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka apstākļi, kuru rezultātā sāka šo pārskatīšanu, šķiet, tuvākajā nākotnē nevarētu mainīties tā, lai tas ietekmētu pašreizējās pārskatīšanas konstatējumus. Tādēļ jāsecina, ka pārmaiņas ir uzskatāmas par ilglaicīgām.

(40)

Ņemot vērā izmeklēšanas rezultātus, antidempinga maksājums, kas piemērojams attiecīgā ražojuma importam no DSRM, ir jānosaka 14,4 % apjomā.

(41)

Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kuri bija pamatā ieteikumam grozīt Regulu (EK) Nr. 1659/2005, un tām tika dota iespēja sniegt piezīmes. Piezīmes attiecīgos gadījumos tika ņemtas vērā,