10.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 179/26

(1)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 193/2009 (2) (“pagaidu regula”) piemēroja pagaidu antidempinga maksājumu Amerikas Savienoto Valstu (“ASV” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes biodīzeļdegvielas importam.

(2)

Paralēli notiekošajā antisubsīdiju procedūrā Komisija ar Regulu (EK) Nr. 194/2009 (3) piemēroja pagaidu kompensācijas maksājumu ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importam.

(3)

Pēc tam, kad tika darīti zināmi būtiskie fakti un apsvērumi, kas bija par pamatu lēmumam ieviest pagaidu antidempinga pasākumus (“pagaidu informācijas izpaušana”), vairākas ieinteresētās personu iesniedza rakstisku informāciju, izsakot savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām. Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem konstatējumiem. Tika ņemtas vērā ieinteresēto personu mutiski un rakstiski sniegtās piezīmes, un vajadzības gadījumā pagaidu konstatējumi tika attiecīgi grozīti.

(4)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kuru pamatā bija iecere ieteikt galīgo antidempinga pasākumu ieviešanu ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importam un tādu summu galīgo iekasēšanu, kas būtu nodrošinātas ar pagaidu maksājumu (“galīgā informācijas izpaušana”). Turklāt tām noteica termiņu, kurā pēc minētās izpaušanas iesniedzami paskaidrojumi.

(5)

ASV valdība un citas ieinteresētās personas izteica vilšanos par lēmumu noteikt tikai 16 dienu termiņu, kurā sniedzamas piezīmes par pagaidu informācijas izpaušanu, kā arī par lēmumu noraidīt dažu personu pieprasījumus par šādu piezīmju sniegšanas termiņa saprātīgu pagarināšanu.

(6)

Pamatregulas 20. panta 1. punktā noteikts, ka ieinteresētajām personām var sniegt sīku informāciju, kas ir pamatā būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas izmantoti pagaidu pasākumu noteikšanai. Šajā ziņā Komisija parasti izpauž informāciju visām procedūrā iesaistītajām, ieinteresētajām personām, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot regulu, ar ko ievieš pagaidu pasākumus, un nosaka termiņu, kādā personas var sniegt piezīmes par to. Minētā prakse tika ievērota arī šajā procedūrā. Pamatregulā nav precizēts periods, kādā personām jādod iespēja sniegt piezīmes. Šajā procedūrā tika uzskatīts, ka, ņemot vērā procedūras sarežģītību un vajadzību ievērot antisubsīdiju pamatregulas 11. panta 9. punkta prasību, lai izmeklēšana tiktu pabeigta 13 mēnešu laikā no tās uzsākšanas, tika noteikts 16 dienu periods (kas vēlāk tika pagarināts līdz 17 dienām).

(7)

Pēc tam, kad bija izpausti paralēlajā antisubsidēšanas procedūrā gūtie pagaidu konstatējumi, ASV valdība sniedza piezīmes par “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteikto maksājuma likmi. ASV uzņēmumiem, kuri nebija paziņojuši par sevi un nesadarbojās izmeklēšanā, pagaidu maksājuma likmi noteica augstākās subsidēšanas robežas zemākajā līmenī vai augstākā kaitējuma apjoma līmenī, kas bija konstatēti izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētajiem, kuri sadarbojās. Arī antidempinga procedūrā izmantoja šo pašu metodi. Šādi noteiktā antidempinga maksājuma likme bija pagaidu regulas 1. panta 2. punktā noteiktajā apjomā (“visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā likme EUR 182,4 par tonnu). ASV valdība uzskata, ka šī maksājuma likme, balstoties uz pieejamajiem faktiem, ir aprēķināta nepareizi. Pēc tās ieskata, lai atbilstīgi pamatregulas 18. pantā minētajam varētu izmantot pieejamos faktus, vispirms jānosaka, vai kāda ieinteresētā persona ir atteikusies sniegt “nepieciešamo informāciju” (4) vai arī to nav sniegusi. ASV valdība uzskata, ka tā vietā drīzāk būtu jāpiemēro vidējā svērtā likme, kas aprēķināta izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās.

(8)

Atbildot uz šo, jānorāda, ka Komisija sākotnējā posmā sūdzībā minētajiem (vairāk nekā 150) uzņēmumiem nosūtīja atlases anketu, sūdzību un paziņojumu par procedūras sākšanu. Turklāt atlases veidlapas kopija bija pievienota arī verbālnotai, kas, sākot procedūru, tika nosūtīta ASV Misijai Eiropas Kopienās, kurai lūdza to nosūtīt ASV eksportētājiem/ražotājiem. Turklāt Nacionālā Biodīzeļdegvielas padome (NBP), kura procedūrā jau no paša sākuma ir bijusi ieinteresētā persona, ASV pārstāv lielu skaitu biodīzeļdegvielas nozares uzņēmumu.

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu, kā arī atlases veidlapai pievienotajā pavadvēstulē bija norādīts uz nesadarbošanās sekām. Atbilstoši pagaidu regulas 8. apsvērumā minētajam vairāk nekā 50 uzņēmumu pieteicās saistībā ar atlases veikšanu un 15 dienu laikā sniedza prasīto informāciju. Šo uzņēmumu saražotā produkcija veidoja vairāk nekā 80 % no ASV biodīzeļdegvielas importa kopapjoma Kopienā.

(10)

Pēc tam, kad bija ieviesti pagaidu pasākumi, ASV iestādēm lūdza sniegt papildu informāciju. Tām īpaši lūdza vērsties pie visiem pārējiem šīs regulas 1. pantā un pagaidu regulas pielikumā neminētajiem ASV biodīzeļdegvielas eksportētājiem/ražotājiem, par kuriem procedūras sākšanas laikā nebija zināms un kuri iepriekš nebija atteikušies sadarboties (5), lai tie pieteiktos.

(11)

ASV iestādes sniedza sarakstu, kurā bija vairāk nekā 100 citu ASV esošo uzņēmumu (ražotāji/eksportētāji). Tika pārbaudīts, vai kāds no šiem uzņēmumiem procedūras sākumposmā nav bijis aicināts sadarboties. Izmeklēšanā atklājās, ka ievērojams skaits sarakstā minēto uzņēmumu atlases veikšanas laikā bijuši aicināti sadarboties, bet tajā laikā izvēlējās nesadarboties. Citiem vārdiem sakot, šie uzņēmumi izprata nesadarbošanās sekas saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(12)

Tomēr tika norādīts, ka pieprasījums ASV iestādēm sniegt sīku informāciju par tiem (vairāk nekā 40) sarakstā minētajiem uzņēmumiem, kuri šīs procedūras sākšanas laikā nebija zināmi Komisijai, tika nosūtīts pēc pagaidu pasākumu noteikšanas. Tāpēc tika nolemts iekļaut minētos uzņēmumus šīs regulas pielikumā un tiem piemērot tādu pašu maksājuma likmi, kāda bija piemērojama uzņēmumiem, kuri īpaši sadarbojās, bet kuri netika iekļauti izlasē. Šiem uzņēmumiem darīja zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, kuri bija pamatā iecerei ieviest galīgos pasākumus, un šos uzņēmumus aicināja sniegt piezīmes par ierosinājumu tos norādīt šīs regulas pielikumā.

(13)

ASV valdība pēc galīgās informācijas izpaušanas atzinīgi novērtēja ierosinājumu piemērot citiem uzņēmumiem vidējo svērto maksājumu. Tomēr tā uzskatīja, ka trūkst skaidrojuma, kāpēc citiem uzņēmumiem ir piemērota “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteiktā maksājuma likme. Šajā ziņā jānorāda, ka skaidrojumi attiecībā uz uzņēmumiem, kuri atlases veikšanas laikā bija aicināti sadarboties, jau ir sniegti iepriekš. Attiecībā uz potenciālajiem ASV eksportētājiem/ražotājiem, kuriem netika atsevišķi paziņots par izmeklēšanu un kuri nav norādīti 11. apsvērumā minētajā sarakstā, vispirms jānorāda, ka, sākot procedūru, tika veikti plaši pasākumi, lai sazinātos ar tiem ASV uzņēmumiem, uz kuriem varētu attiekties šī procedūra (skatīt 8. un 10. apsvērumu). Turklāt pēc pagaidu pasākumu noteikšanas tika veikti papildu pasākumi, kā minēts 10. apsvērumā, lai apzinātu citus uzņēmumus, tādējādi vēl vairāk nekā 40 uzņēmumus iekļāva to uzņēmumu sarakstā, kuriem būtu piemērojams vidējais svērtais maksājums. Tiek uzskatīts, ka, pateicoties šim plašajam pasākumu kopumam, biodīzeļdegvielas uzņēmumiem ASV ir bijušas visas iespējas pieteikties. Šajā ziņā jānorāda, ka kopš procedūras sākšanas dienas attiecīgā nozares asociācija ir bijusi tajā iesaistīta. Tādējādi tiek uzskatīts, ka uzņēmumiem, kuri nepieteicās, ir jāpiemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteiktā maksājuma likme.

(14)

Viens uzņēmums, kurš atbildēja uz atlases veidlapas jautājumiem un pēc tam bija minēts pagaidu regulas pielikumā, pieprasīja pievienot savu mātesuzņēmumu pielikumā minētajam uzņēmumu sarakstam. Turklāt tas pieprasīja pielikumā mainīt abu šo uzņēmumu atrašanās vietu nosaukumu, lai to izdotajos faktūrrēķinos būtu pareizi norādīta adrese.

(15)

Pēc tam, kad šā uzņēmuma pieprasījums bija pārbaudīts, tika atzīts, ka šīs regulas pielikumā būtu jānorāda arī mātesuzņēmums, jo uzņēmuma atbildēs uz atlases veidlapas jautājumiem tas bija norādīts kā vienīgais saistītais uzņēmums, kurš bijis iesaistīts darījumos ar biodīzeļdegvielu. Tiek pārbaudīta arī abu uzņēmumu atrašanās vieta.

(16)

Jāatgādina, ka dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2007. gada 1. aprīļa līdz 2008. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Attiecībā uz tendencēm saistībā ar kaitējuma novērtēšanu Komisija analizēja datus par laikposmu no 2004. gada janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(17)

Piezīmes par ASV ražotāju eksportētāju atlasi netika saņemtas, tāpēc pagaidu regulas 5.—10. apsvērumā minētie pagaidu konstatējumi tiek apstiprināti.

(18)

Dažas personas izteica piezīmes par izlasē iekļauto Kopienas ražotāju reprezentativitāti. Šīs piezīmes ir aplūkotas 74.—78. apsvērumā.

(19)

Jāatgādina, ka paziņojumā par procedūras sākšanu ražojums, kas, iespējams, tika pārdots par dempinga cenām, bija definēts kā nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteri un/vai parafīna gāzeļļas, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā (parasti pazīstams kā “biodīzeļdegviela”), tīrā veidā vai maisījumā.

(20)

Sūdzībā bija prima facie pierādījumi tam, ka biodīzeļdegviela un visi maisījumi, kuros biodīzeļdegviela sajaukta ar minerālo dīzeļdegvielu, ko ražo ASV un par dempinga cenām eksportē uz Kopienu, bija ietekmējuši Kopienas biodīzeļdegvielas ražotāju ekonomisko stāvokli. Saskaņā ar attiecīgo ASV biodīzeļdegvielas ražotāju un iekšzemes tirgus pazīmēm bija paredzēts, ka attiecīgā ražojuma definīcija attieksies uz biodīzeļdegvielu arī tad, ja tā būs izmantota biodīzeļdegvielas maisījumos. Tomēr tika uzskatīts, ka attiecīgā ražojuma definīcija, kas minēta paziņojumā par procedūras sākšanu un 19. apsvērumā iepriekš, varētu radīt bažas par to, uz kuriem ražotājiem un uz kādiem ražojuma veidiem bija un uz kuriem nebija paredzēts attiecināt izmeklēšanu.

(21)

Līdzīgi, dempinga un kaitējuma izmeklēšanai, īpaši lai noteiktu dempinga starpības un kaitējuma novēršanas līmeņus, bija skaidri jānorāda ražojuma veidi, uz kuriem attiecās izmeklēšana.

(22)

Saskaņā ar ASV tirgus īpatnībām attiecīgo ražojumu provizoriski definēja kā nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesterus un/vai parafīna gāzeļļu, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, un ko parasti dēvē par “biodīzeļdegvielu”, tīrā veidā vai maisījumos, ar robežvērtību virs B20. Tādējādi attiecīgais ražojums attiecās uz tīru biodīzeļdegvielu (B100) un visiem maisījumiem, kuros bija vairāk nekā 20 % biodīzeļdegvielas (“attiecīgais ražojums”). Šo robežvērtību uzskatīja par atbilstošu, lai dažādos maisījumu veidus, kas paredzēti turpmākai maisīšanai, nodalītu no maisījumu veidiem, kas paredzēti tiešam patēriņam ASV tirgū.

(23)

Izmeklēšanā konstatēja, ka visiem biodīzeļdegvielas veidiem un maisījumos esošajai biodīzeļdegvielai, uz kuriem attiecās šī izmeklēšana, neatkarīgi no ražošanai izmantoto izejvielu vai ražošanas procesa iespējamām atšķirībām ir tādas pašas vai ļoti līdzīgas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās īpašības, un tos izmanto vieniem un tiem pašiem mērķiem. Attiecīgā ražojuma iespējamās atšķirības nemaina tā pamatdefinīciju, īpašības vai to, kā dažādas personas to uztver.

(24)

No ieinteresētajām personām tika saņemti iebildumi pret attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma definīciju, kuros tās apstrīdēja gan attiecīgā ražojuma, gan līdzīgā ražojuma definīciju, izvirzot vienus un tos pašus argumentus, bet nenodalot attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma jēdzienu saistībā ar procedūru.

(25)

Jāatgādina, ka attiecīgā ražojuma jēdzienu regulē pamatregulas 1. panta 1.–3. punkts, savukārt termins “līdzīgais ražojums” ir skaidrots pamatregulas 1. panta 4. punktā. Tādējādi šie apgalvojumi tiks atsevišķi aplūkoti turpmāk.

(26)

Viena no personām vaicāja, cik lielā mērā maisījumi ar mazu biodīzeļdegvielas daļu (piemēram, B21) joprojām būtu uzskatāmi par biodīzeļdegvielu, kas līdzvērtīga tīrai dīzeļdegvielai (B100) vai līdzīgiem maisījumiem, kuru sastāvā galvenokārt ir biodīzeļdegviela ar mazāku minerālās dīzeļdegvielas daļu (piemēram, B99). Tā apgalvoja, ka izmeklēšana būtībā attiecās uz B100 un B99 dīzeļdegvielu un ka visi dempinga un kaitējuma aprēķini tika veikti, izmantojot šos divus ražojuma veidus. Pēc šīs personas ieskata, nosakot robežvērtību tikko virs B20, proti, zema līmeņa maisījums, ko tieši pārdod patērētājiem ASV, attiecīgais ražojums tiek definēts mākslīgi.

(27)

Minētā persona apstrīdēja arī to, vai maisījums, kurā ir 20 % biodīzeļdegvielas, joprojām klasificējams par biodīzeļdegvielu, nevis par minerālo dīzeļdegvielu, kas nav ietverta attiecīgā ražojuma definīcijā. Šī persona izprata ES viedokli par to, ka muitas harmonizētajā sistēmā (HS) ir jāizveido jauna pozīcija (6) biodīzeļdegvielai. Komisija savā nostājā paplašināja šajā procedūrā apskatāmā ražojuma definīciju un papildināja ražojuma veidus, kurus skar pasākumu noteikšana.

(28)

Turklāt šī persona uzskatīja, ka izmeklēšanās laikā nebija konkrētas robežvērtības, ar kādu kombinētās nomenklatūras (KN) 3824 90 91. kodā būtu klasificējama biodīzeļdegviela, Eiropas Savienība (ES) konkrēto kodu attiecībā uz biodīzeļdegvielu ieviesa no 2008. gada 1. janvāra. Šī persona apšaubīja to, vai saskaņā ar kombinētas nomenklatūras (7) vispārīgo interpretēšanas noteikumu 3.b) punktu maisījums, kurā ir mazāk par 50 % biodīzeļdegvielas, joprojām būtu uzskatāms par biodīzeļdegvielu. Turklāt tās norādīja, ka Komisijas anketā kā piemēri bija minēti maisījumi ar augstu biodīzeļdegvielas saturu, tādējādi attiecīgais ražojums ir tikai biodīzeļdegviela un tās maisījumi ar ļoti augstu biodīzeļdegvielas saturu.

(29)

Šī persona arī apgalvoja, ka ES nevar mainīt attiecīgā ražojuma definīciju, vienlaikus saglabājot atšķirīgu līdzīgo ražojumu. Tās atsaucās uz pagaidu informācijas izpaušanu izlasē iekļautajiem ASV biodīzeļdegvielas ražotājiem, kas liecina, ka izlasē iekļautie ASV ražotāji bija pārdevuši maisījumus, kas izgatavoti vienīgi no dažādiem biodīzeļdegvielas veidiem. Tādēļ attiecīgajam ražojumam jāietver tikai tie ražojumi, kuros ir 100 % biodīzeļdegvielas (B100) pat tad, ja tā ražota no dažādām izejvielām, vai maisījumi, kuros ir 99 % biodīzeļdegvielas (B99).

(30)

Šī persona atsaucās uz nesen pieņemto Tiesas spriedumu (8) par amonija nitrāta importu un secināja, ka minētā sprieduma pamatojums attiecas arī uz pašreizējo procedūru un ka uz biodīzeļdegvielu, kas neietilpst maisījumos ar ļoti augstu biodīzeļdegvielas saturu, nevar attiecināt izmeklēšanu un pasākumus, jo tā nav līdzīgais ražojums, par kuru bija noteikti konstatējumi par dempingu un kaitējumu, proti, ražojumi, kuros ir tikai biodīzeļdegviela (B100) vai kuros ir 99 % biodīzeļdegvielas (B99).

(31)

Personas nesniedza pierādījumus vai juridisku atsauci uz to, ka attiecīgais ražojums šajā izmeklēšanā būtu definēts nepareizi. Pamatregulas 1. panta 1.–3. punktā ir sniegtas norādes par to, kā definējams attiecīgais ražojums. Pamatregulas 1. panta 1. punktā noteikts, ka “Antidempinga nodevu var piemērot visām precēm par dempinga cenām, kuru brīva apgrozība Kopienā rada zaudējumus [Antidempinga maksājumu drīkst piemērot visiem ražojumiem par dempinga cenām, kuru laišana brīvā apgrozībā Kopienā rada kaitējumu]”.

(32)

Atbilstīgi 20. apsvērumā minētajam sūdzībā bija prima facie pierādījumi tam, ka biodīzeļdegviela un visi maisījumi, kuros tā sajaukta ar minerālo dīzeļdegvielu, ko ražo ASV un par dempinga cenām eksportē uz Kopienu, bija ietekmējuši Kopienas biodīzeļdegvielas ražotāju ekonomisko stāvokli. Dempinga starpību un kaitējuma apjomu noteica atsevišķi katram izlasē iekļautajam ražotājam, izmantojot ražojuma veidus, ko tie pārdeva Kopienas tirgū.

(33)

Personas nesniedza pierādījumus tam, ka pagaidu regulā noteiktā robežvērtība, lai attiecīgo ražojumu nodalītu no ražojuma, kuru šī procedūra neskāra, būtu noteikta mākslīgi. Atbilstīgi pagaidu regulas 24. un 26. apsvērumā minētajam izmeklēšanā konstatēja, ka B20 un, iespējams, arī zemāka līmeņa maisījumi faktiski tika tieši pārdoti patērētājiem ASV. Izmeklēšanā arī atklāja, ka maisījumu tirgus atšķīrās no patēriņa preču tirgus, jo tajos bija dažādi patērētāji. Vienā tirgū biodīzeļdegviela un tās maisījumi ir paredzēti turpmākai sajaukšanai, ko veic tirgotāji un maisītāji, bet otrā tirgū maisījumi ir paredzēti izplatīšanas tīklam un tādējādi – patērētājiem. Definējot attiecīgā ražojuma robežvērtību virs B20, varēja skaidri noteikt atšķirību un izvairīties no neskaidrībām attiecībā uz ražojumiem, tirgiem un dažādajām personām ASV.

(34)

Visās antidempinga izmeklēšanās atsevišķi uzņēmumi, uz kuriem attiecas izmeklēšana, parasti ražo un pārdod tikai dažus ražojuma veidus, kas ietverti attiecīgā ražojuma definīcijā. Daži uzņēmumi var ražot ļoti ierobežotu ražojuma veidu sortimentu, savukārt citi uzņēmumi var izgatavot plašāku ražojumu klāstu. Tas tomēr neietekmē attiecīgā ražojuma definīciju. Tāpēc apgalvojums par to, ka attiecīgajam ražojumam jāietver tikai tādi ražojuma veidi, kurus ASV ražotāji eksportēja un kurus izmantoja dempinga un kaitējuma aprēķināšanai, tiek uzskatīts par nepamatotu.

(35)

Atbilstoši pagaidu regulā un 19. apsvērumā minētajam izmeklēšana galvenokārt attiecās tikai uz tādu biodīzeļdegvielu, kura bija tīrā veidā vai maisījumu sastāvā. Antidempinga pasākumus piemēros attiecīgajiem maisījumiem, kuri tiek eksportēti uz Kopienas tirgu. Tādējādi tiek uzskatīts, ka jautājumam par to, vai maisījums, kurā ir 20 % biodīzeļdegvielas, joprojām būtu uzskatāms par biodīzeļdegvielu, nevis par minerālo dīzeļdegvielu, kas nav ietverta attiecīgā ražojuma definīcijā, nav būtiskas nozīmes.

(36)

Jānorāda, ka konstatējumus par katra pārbaudītā uzņēmuma dempingu un radīto kaitējumu izdarīja, izmantojot vienīgi attiecīgā ražojuma veidus, kurus izmeklēšanas periodā bija ražojis un pārdevis attiecīgais uzņēmums. Apgalvojums par to, ka tāda attiecīgā ražojuma definīcija, kurā ietverti maisījumi ar robežvērtību virs B20, nepienācīgi skartu ASV ražotājus, nav pamatots un neļauj secināt, ka par attiecīgo ražojumu jāuzskata tikai tādi ražojumi, kuros ir 100 % biodīzeļdegvielas (B100) pat tad, ja tā ražota no dažādām izejvielām, vai maisījums, kurā ir 99 % biodīzeļdegvielas (B99). Attiecīgā ražojuma definīcijā iekļaujot maisījumus ar robežvērtību virs B20, tas nekādā veidā neietekmēja konstatējumus attiecībā uz pārbaudītajiem uzņēmumiem, kuri neizgatavo šo ražojuma veidu.

(37)

Turklāt nepamatots ir personas apgalvojums, saskaņā ar kuru Tiesas spriedumā (9) noteiktais pamatojums attiecas arī uz pašreizējo procedūru, un tas, ka uz biodīzeļdegvielu, ja vien tā neietilpst maisījumos ar ļoti augstu biodīzeļdegvielas saturu, nevar attiecināt izmeklēšanu. Katra pārbaudītā uzņēmuma radītais kaitējums un dempinga starpības būs vienādas gan attiecīgajam ražojumam, gan līdzīgajam ražojumam, par kuriem tika izdarīti konstatējumi attiecībā uz dempingu un kaitējumu, proti, tādiem attiecīgo ražojumu veidiem, kuros ir biodīzeļdegviela un kurus minētais uzņēmums pārdeva iekšzemes tirgū un eksportēja uz Kopienu. Turklāt komersanta spriedums attiecās arī uz esošo antidempinga pasākumu pārskatīšanu, kuras rezultātā tos attiecināja uz citiem ražojumiem, nevis uz attiecīgo ražojumu, un šī izmeklēšana nav tas gadījums.

(38)

Lai gan tiek uzskatīts, ka anketā sniegtie piemēri bija paredzēti tam, lai savāktu datus izmeklēšanai, tos nevar izmantot pieņēmumiem, kas ļautu izmeklēšanā izdarīt secinājumus, tāpēc jānorāda, ka Komisija nevar zināt iepriekš, proti, pirms izmeklēšanas uz vietas, kuri ražojumu veidi anketas sastādīšanas laikā tiks ražoti un pārdoti iekšzemes tirgū un kurus ražojumu veidus attiecīgie uzņēmumi eksportēs. Ražojums, uz kuru attiecas antidempinga izmeklēšanas, var aptvert dažādus ražojuma veidus, un tas, ka uz dažiem no šiem ražojuma veidiem neattiecas dempings, nav iemesls, lai tos izslēgtu no attiecīgā ražojuma definīcijas.

(39)

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem faktiem un apsvērumiem, tiek apstiprināts, ka visiem biodīzeļdegvielas veidiem un maisījumos esošajai biodīzeļdegvielai, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana, neatkarīgi no ražošanai izmantoto izejvielu vai ražošanas procesa iespējamām atšķirībām ir tādas pašas vai ļoti līdzīgas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās īpašības, un tos izmanto vieniem un tiem pašiem mērķiem. Attiecīgā ražojuma iespējamās atšķirības nemaina tā pamatdefinīciju, īpašības vai to, kā dažādas personas to uztver.

(40)

Provizoriski tika konstatēts, ka ražojumiem, kurus ražo un pārdod ASV iekšzemes tirgū un uz kuriem attiecas šī izmeklēšana, ir līdzīgas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās īpašības, un tos izmanto tiem pašiem mērķiem kā ražojumus, kurus no šīs valsts eksportē uz Kopienas tirgu. Līdzīgi, ražojumiem, kurus Kopienas ražošanas nozare izgatavo un pārdod Kopienas tirgū, ir līdzīgas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un izmantošanas veidi, salīdzinot ar ražojumiem, kurus no attiecīgās valsts eksportē uz Kopienu.

(41)

Tāpēc netika konstatētas atšķirības starp dažādajiem attiecīgā ražojuma veidiem un līdzīgajiem Kopienas tirgū pārdotajiem Kopienas ražojumiem, kas ļautu secināt, ka ražojumi, kurus ražo un pārdod Kopienas tirgū, nav līdzīgi ražojumi ar vienādām vai ļoti līdzīgām fiziskajām, ķīmiskajām un tehniskajām īpašībām, salīdzinot ar tā attiecīgā ražojuma veidiem, kuru ražo ASV un eksportē uz Kopienu. Tāpēc provizoriski secināja, ka visi biodīzeļdegvielas veidi, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana, ir uzskatāmi par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(42)

Viena no personām apgalvoja, ka sarežģītā līdzīgā ražojuma definīcija ir saistīta ar attiecīgā ražojuma identifikāciju, kas jānosaka kā ražojuma fiziskās īpašības un galalietojums. Tā būtībā norādīja, ka patēriņam ES tiek izmantots nevis B20, bet B5, kas ir maisījums ar zemāku biodīzeļdegvielas saturu. Tādējādi līdzīgais ražojums bija definēts nepareizi. Šī persona arī apgalvoja, ka nevar mainīt attiecīgā ražojuma definīciju, vienlaikus saglabājot atšķirīgu līdzīgo ražojumu.

(43)

Pagaidu regulas 29.–35. apsvērumā ir skaidri norādīts, ka līdzīgā ražojuma definīcija ir saistīta ar attiecīgā ražojuma identifikāciju, ko galvenokārt noteica kā ražojuma fiziskās īpašības. Turklāt, ņemot vērā faktisko galalietojumu, tika uzskatīts, ka līdzīgā ražojuma definīcijā ir jāsaglabā robežvērtība B20. Šajā gadījumā, lai atbilstu attiecīgā ražojuma definīcijai, ir samazināts to ražojuma veidu skaits, kuri atbilst līdzīgā ražojuma definīcijai.

(44)

Jānoraida personu apgalvojumi par to, ka līdzīgā ražojuma definīcija ir bijusi nepareiza un ka tādējādi var apstiprināt līdzīgā ražojuma pagaidu definīciju.

(45)

Pēc tam, kad bija darīti zināmi pagaidu konstatējumi, vairāki ražotāji eksportētāji un NBP apgalvoja, ka dempinga aprēķini bija jākoriģē, lai novērstu ietekmi, ko rada subsidēšana. Pēc viņu teiktā, tā kā netika ņemta vērā ietekme, ko rada iekšzemes un eksporta pārdevumiem piešķirtā subsīdija, tika nepareizi novērtēti ieņēmumi, kas skāra gan līdzīgā ražojuma normālo vērtību, gan attiecīgā ražojuma eksporta cenas noteikšanu. Tādējādi tika ietekmēta normālā vērtība, jo parastās tirdzniecības norises pārbaude tika veikta, izmantojot pārdošanas cenas, bet neņemot vērā ieņēmumus, kas gūti, pārdodot ražojumu, uz kuru attiecās subsīdija, vienlaikus šā paša iemesla dēļ tika nepareizi noteikta arī eksporta cena. Šīs personas arī apgalvoja, ka, nekoriģējot subsīdiju, tika nepareizi piemērots pamatregulas 2. panta 4. un 10. punkts, jo šī darbība veicināja salikto normālo vērtību izmantošanu, savukārt, ņemot vērā subsīdijas, attiecīgā ražojuma ražošana un pārdošana faktiski bija rentabla. Jāatgādina, ka saskaņā ar izmeklēšanā gūtajiem konstatējumiem ASV iestādes bija piešķīrušas tā saucamo maisījuma gatavotāja nodokļa atlaidi USD 1 apjomā par katru galonu tīras biodīzeļdegvielas, kas atrodama biodīzeļdegvielas un minerālās dīzeļdegvielas maisījumā.

(46)

NBP attiecīgi apgalvoja, ka, lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu un funkcionālu simetriju atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam, maisījuma gatavotāja nodokļa atlaide jāpieskaita ne vien normālajai vērtībai, bet arī eksporta cenai.

(47)

Saskaņā ar pagaidu regulas 38. apsvērumā sniegto skaidrojumu apstākļi, kādos subsīdijas dēļ varētu veikt korekciju, kā apgalvoja NBP, lai nebūtu divkāršas atlīdzības, ja vienlaikus ar antisubsidēšanas izmeklēšanu notiek arī antidempinga izmeklēšana par vienu un to pašu ražojumu, kā skaidri noteikts antisubsidēšanas pamatregulas 24. panta 1. pantā, kurā noteikts, ka ražojumam nepiemēro abus maksājumus – gan antidempinga, gan kompensācijas maksājumu, lai risinātu vienu un to pašu situāciju, kas radusies dempinga vai eksporta subsidēšanas rezultātā. Šajā lietā šādu apstākļu nav. Maisījuma gatavotāja nodokļa atlaide ir subsīdija, kas vienādi pieejama gan par iekšzemes, gan par eksporta pārdevumiem un par vienu un to pašu daudzumu, tāpēc tā nav eksporta subsidēšana 24. panta 1. punkta nozīmē. NBP to neapstrīdēja. Tāpēc apgalvojumu par to, ka maisījuma gatavotāja nodokļa atlaide dempinga aprēķinos būtu “jākoriģē”, uzskatīja par nepamatotu, un tas tika noraidīts.

(48)

Netika saņemtas citas piezīmes, kas šajā ziņā mainītu pagaidu konstatējumus, tāpēc pagaidu regulas 36.–38. apsvērums tiek apstiprināts.

(49)

Pēc tam, kad bija darīti zināmi pagaidu konstatējumi, viens ražotājs eksportētājs norādīja uz pārrakstīšanās kļūdu, kas bija pieļauta konkrēta ražojuma veida normālās vērtības aprēķinā, izmantojot iekšzemes pārdošanas cenu. Šī pārrakstīšanās kļūda tika labota.

(50)

Kāds cits ražotājs eksportētājs, kuram nebija reprezentatīvu iekšzemes pārdevumu, apstrīdēja to, ka, aprēķinot normālo vērtību, tika izmantota vidējā svērtā peļņas norma, kas bija noteikta citiem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecās izmeklēšana, attiecībā uz viņu līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu iekšzemes tirgū. Tas apgalvoja, ka būtu bijis ieteicams izmantot neintegrēto ražotāju vidējo peļņas normu, nevis abu to integrēto ražotāju vidējo peļņas normu, kuriem IP bija rentabli pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū. Uzņēmums apgalvoja, ka tas bija iegādājies izejvielas atklātā tirgū, tāpēc tas nav salīdzināms ar abiem pilnībā integrētajiem ražotājiem, kuri pēc tā ieskata neatradās tādos tirgos apstākļos kā visi pārējie izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji.

(51)

Iepriekš minēto apgalvojumu uzskatīja par pamatotu, jo šo abu integrēto ražotāju stāvoklis nav tieši salīdzināms ar pārējo izlasē iekļauto ražotāju stāvokli tajā ziņā, ka tie ir pilnībā integrēti un tiem ir pieejamas savas izejvielas. Tomēr priekšlikums izmantot neintegrēto ražotāju vidējo peļņas normu bija jānoraida, jo nevienam no šiem ražotājiem IP nebija rentablu pārdevumu iekšzemes tirgū. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu uzskatīja par pamatotu peļņu, ko no rentabliem iekšzemes pārdevumiem bija guvuši visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, aprēķināt, izmantojot iekšzemes pārdevumus. Pēc tam šo peļņu izmantoja minētā ražotāja eksportētāja normālās vērtības iegūšanai.

(52)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ražotāju eksportētāju grupa apgalvoja, ka nesamērīga bija peļņas norma, ko izmantoja to ražojuma veidu normālās vērtības aprēķināšanai, kuri IP netika pārdoti iekšzemes tirgū. Tā iebilda, ka normālā vērtība saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu būtu bijusi jānosaka, izmantojot tādus ražojuma veidus, kuriem normālā vērtība netika aprēķināta, veicot ar fiziskām atšķirībām saistītu korekciju. Turklāt tā apgalvoja, ka korekcijas, kas veiktas saistībā ar kaitējuma apjoma aprēķināšanu, būtu bijis jāpiemēro arī normālās vērtības aprēķināšanai.

(53)

Šajā ziņā tiek norādīts, ka pamatregulas 2. panta 10. punktā minētās korekcijas tika veiktas ar mērķi iegūt godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, nevis noteikt normālo vērtību. Kaitējuma aprēķinos veiktās korekcijas mērķis bija salīdzināt ASV biodīzeļdegvielas importu ar biodīzeļdegvielu, ko Kopienas ražošanas nozare ražo un pārdod Kopienas tirgū. Atbilstoši pagaidu regulas 46. apsvērumā izklāstītajam saliktās normālās vērtības iegūšanai izmantotā peļņa ir noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu. Tāpēc šis apgalvojums netika uzskatīts par pamatotu un bija jānoraida.

(54)

Netika saņemtas citas piezīmes par normālo vērtību, kas mainītu pagaidu konstatējumus, tāpēc pagaidu regulas 39.–48. apsvērums tiek apstiprināts.

(55)

Viens ražotājs eksportētājs apstrīdēja peļņas starpību, kas bija noteikta tā saistītajam importētājam Kopienā, apgalvojot, ka dažas izmaksas, piemēram okeāna frakts un apdrošināšanas izmaksas nebija iekļautas pārdoto preču izmaksās.

(56)

Tika konstatēts, ka šis apgalvojums ir pamatots, un saistītā importētāja pārdoto preču izmaksas tika pārskatītas, izmantojot FOB iepirkuma cenu, kurai pieskaitīja visas attiecīgā ražojuma iegūšanas izmaksas, proti, samaksāto komisijas maksu, transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas izmaksas un samaksātos muitas nodokļus.

(57)

Minētais ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka dažu veikto riska ierobežošanas darbību rezultāti, kas skāra šo saistīto importētāju, bija nepamatoti attiecināti uz attiecīgā ražojuma darbības rezultātu, lai gan tās bija neapšaubāmi saistītas ar kāda cita ražojuma iegādi un pārdošanu.

(58)

Uzņēmums sniedza pierādījumus, kas apliecināja, ka veikto riska ierobežošanas darbību rezultāti attiecās vienīgi uz atsevišķiem pārdošanas līgumiem saistībā ar ražojumu, kurš nebija attiecīgais ražojums, tādējādi tie neietekmēja ar attiecīgo ražojumu saistītos TVA izdevumus.

(59)

Ņemot vērā iepriekš minēto un konstatējumus par to, ka šīs darbības nebija saistītas ar attiecīgo ražojumu, tika nolemts šos rezultātus neizmantot saistītā importētāja TVA izdevumu noteikšanā.

(60)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ražotāju eksportētāju grupa apstrīdēja tās biodīzeļdegvielas daļas svītrošanu no aprēķiniem, kas bija eksportēta uz Kopienu un kas vēlāk tika sajaukta ar citu biodīzeļdegvielu, kas nebija eksportēta no ASV un kas tika tālākpārdota Kopienā kā šo abu biodīzeļdegvielu maisījums. Tā apgalvoja, ka ne pamatregulā, ne PTO Antidempinga nolīgumā nav noteikumu, kas pieļautu šādu svītrošanu. Šajā ziņā ASV valdība paziņoja, ka Komisija nav pietiekami dokumentējusi un pamatojusi starp pagaidu un galīgo noteikšanu radušās pārmaiņas.

(61)

Ievērojot saņemtās piezīmes un attiecīgās ražotāju eksportētāju grupas ierosināto alternatīvo metodi, ar ko tālākpārdotiem maisījumiem Kopienā noteikt ticamu eksporta cenu, Komisija vēlreiz pārbaudīja eksporta cenas noteikšanas veidu. Šīs grupas ierosināto metodi nevarēja izmantot, jo ar to nebija iespējams atsevišķi noteikt attiecīgo eksporta cenu importētiem tāda maisījuma biodīzeļdegvielas komponentiem, ko pēc tam tālāk pārdeva Kopienas tirgū. Tomēr saskaņā ar kaitējuma aprēķinos izmantoto metodiku Kopienas tirgū pārdotā maisījuma tālākpārdošanas cena bija rapša sēklu izejvielas ekvivalentam, un uz šā pamata ražotāja eksporta cenu noteica, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu atņemot visas izmaksas, kas bija radušās no importēšanas dienas līdz tālākpārdošanas dienai.

(62)

Netika saņemtas citas ar eksporta cenu saistītas piezīmes, kas mainītu pagaidu konstatējumus, tāpēc pagaidu regulas 49. un 50. apsvērums tiek apstiprināts.

(63)

Divi ražotāji eksportētāji saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu apstrīdēja korekcijas saistībā ar frakts, pārkraušanas un uzglabāšanas izmaksām, kas radās posmā no ražotnes līdz iekraušanas vietai, no kurienes attiecīgais ražojums tika nosūtīts pārdošanai. Turklāt viens no ražotājiem eksportētājiem apgalvoja, ka iekraušanas vietā ražojums zaudē savas individuālās īpašības, jo tas tiek sajaukts ar citu izejvielu, tāpēc iepriekš minētie izdevumi nav jāuzskata par tieši saistītiem ar pārdošanu.

(64)

Jānorāda, ka aprēķinot dempinga starpības, ņēma vērā tikai to tīrā veidā vai maisījumā esošo biodīzeļdegvielu, ko bija saražojuši ražotāji eksportētāji, uz kuriem attiecās izmeklēšana. Tāpēc fakts, ka dažas pēc B100 pamatražojuma izgatavošanas radušās izmaksas netika ņemtas vērā, nav uzskatāms par pamatotu. Tādējādi, lai visas tīrā veidā vai maisījumā esošas pašu saražotās biodīzeļdegvielas eksporta cenu nesaistītiem ražotājiem pielīdzinātu ražošanas cenu līmenim, šīs izmaksas ir jāatskaita. Tas, ka biodīzeļdegviela tiek pārvadāta no rūpnīcas uz iekraušanas vietu ārpus rūpnīcas, nebūt nenozīmē to, ka uz galīgā maisījuma pašu saražoto daļu neattiecas transportēšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas izmaksas.

(65)

Netika saņemtas citas ar salīdzinājumu saistītas piezīmes, kas mainītu pagaidu konstatējumus, tāpēc pagaidu regulas 51.–53. apsvērums tiek apstiprināts.

(66)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas kā procentuālā daļa no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas:

(67)

Ņemot vērā izlasē iekļauto uzņēmumu dempinga starpību izmaiņas, izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējā svērtā dempinga starpība tika pārrēķināta saskaņā ar pagaidu regulas 56. apsvērumā izklāstīto metodiku. Atbilstoši iepriekš minētajam tā tika noteikta 33,5 % apjomā no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu samaksas.

(68)

Valsts mēroga dempinga starpības noteikšanas pamatojums bija izklāstīts pagaidu regulas 57. apsvērumā. Uz šā pamata galīgā valsts mēroga dempinga starpība tika noteikta 39,2 % apjomā.

(69)

Viena no ieinteresētajām personām apstrīdēja to, ka kopējās Kopienas produkcijas novērtēšanā nav ņemta vērā to ražotāju grupa, kas saistīti ar pagaidu regulas 60. apsvērumā minēto ASV ražotāju eksportētāju, par pamatu izmantojot pamatregulas 4. panta 1. punktu. Tā apgalvoja, ka pareizajam saucējam, kas jāizmanto, lai noteiktu atbalstu sūdzībai, jābūt aptuveni 5 400 tūkstošiem tonnu, un to nevajadzētu samazināt līdz 4 200–4 600 tūkstošiem tonnu, kā tas tika izdarīts pagaidu posmā.

(70)

Pamatregulas 4. panta 1. punkts un 5. panta 4. punkts ir attiecīgie pamatregulas noteikumi, lai novērtētu stāvokli Kopienas ražošanas nozarē vai izmeklēšanai sniegto atbalstu. Jānorāda, ka Antidempinga nolīguma attiecīgie noteikumi par iekšzemes ražošanas nozares definīciju ir iekļauti ES tiesību aktos, proti, pamatregulas 4. panta 1. punktā. No tiem skaidri izriet, ka iekšzemes produkcijas definīcija, lai noteiktu stāvokli Kopienas ražošanas nozarē, jāformulē saistībā ar tiem pašiem noteikumiem, kuri attiecas uz iekšzemes ražošanas nozares definīciju. Jebkurā gadījumā šis apgalvojums nav tāds, lai grozītu secinājumu, ka lielākā daļa Kopienas ražošanas nozares atbalstīja izmeklēšanu. Pat ja saucējs tiktu saglabāts 5 400 tūkstošu tonnu līmenī, izmeklēšanai sniegtais atbalsts būtu lielāks par 50 %, proti, ievērojami pārsniedzot pamatregulas noteikumos paredzēto.

(71)

Minētā ieinteresētā persona apgalvoja, ka, ņemot vērā attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma definīciju, kuri ir biodīzeļdegviela tīrā veidā vai maisījumos, kuru sastāvā ir vairāk nekā 20 % biodīzeļdegvielas (B20), Kopienas ražošanas nozarei un Kopienas produkcijai jāaptver visi Kopienas uzņēmumi, kuri ražo biodīzeļdegvielu un maisījumus ar robežvērtību virs B20. Tā apgalvoja, ka nav pierādījumu tam, ka sūdzības iesniedzējs vai Komisija būtu iekļāvuši šos uzņēmumus kopējā produkcijā vai būtu noteikuši, ka šie ražotāji ir atbalstījuši sūdzību.

(72)

Šajā ziņā jānorāda, ka pagaidu regulas 60. apsvērumā minētajā, kopējā Kopienas saražotajā produkcijā patiešām ir ņemts vērā biodīzeļdegvielas ražošanas apjoms maisījumos ar robežvērtību virs B20. Turklāt jāpaskaidro, ka saskaņā ar pieejamo informāciju tādu maisījumu ražošana Kopienā, kuros ir 21 % (B21) līdz 99 % (B99) biodīzeļdegvielas, IP ir bijusi ļoti ierobežota. No šā sortimenta maisījumiem tika ražoti vienīgi maisījumi ar robežvērtību B30, un tajos biodīzeļdegvielas saturs nepārsniedza 60 000 tonnas. Turklāt Komisija pēc pagaidu pasākumu noteikšanas sazinājās ar zināmajiem B30 maisījumu ražotājiem, un divu ražotāju sniegtās atbildes liecināja, ka tie atbalsta sūdzību.

(73)

Citas piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 59.–61. apsvērums par Kopienas produkcijas definīciju, Kopienas ražošanas nozari un stāvokli tajā.

(74)

Viena persona apgalvoja, ka viena izlasē iekļautā Kopienas ražotāja, kurš nesadarbojās izmeklēšanā, rezultāti bija ļoti labi, un tie būtu jāņem vērā, novērtējot Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tika apgalvots, ka šim ražotājam IP netika radīts kaitējums un ka saskaņā ar pamatregulas 18. pantu jāizmanto pieejamie fakti. Saistībā ar šo minētā persona ierosināja Kopienai nodarītā kaitējuma pārbaudei izmantot publiski pieejamos šā ražotāja finanšu datus par 2007. un 2008. gadu.

(75)

Saskaņā ar vispārpieņemto praksi antidempinga izmeklēšanās Komisija, novērtējot kaitējumu, svītro tos ražotājus, kuri nesadarbojās, un neizmanto pieejamos faktus atbilstīgi pamatregulas 18. pantam. Dati par kaitējumu attiecas uz pagarinātu četru gadu periodu, un, balstoties uz publiski pieejamiem avotiem, nav iespējams iegūt visu vajadzīgo informāciju, lai par visu periodu noteiktu visus kaitējuma rādītājus. Šajā konkrētajā gadījumā minētais Kopienas ražotājs netika iekļauts izmeklēšanā, jo tas nebija iesniedzis pilnīgu un nozīmīgu informāciju par 2004.–2006. gadu, bet par 2007. gadu un IP tas sniedza nepilnīgu informāciju. Izmantojot publiski pieejamo informāciju par šā biodīzeļdegvielas ražotāja darbībām 2007. un 2008. gadā, nebūtu iespējams iegūt datus par visiem kaitējuma faktoriem un par visiem attiecīgā laikposma gadiem. Tas būtu sagrozījis tendences, kas saistītas ar kaitējuma novērtēšanu.

(76)

Turklāt minēto ražotāju saglabājot izlasē, nebūtu iespējams novērtēt cenu samazinājumu visiem pārdevumiem, ko veica izlasē iekļautie ražotāji, jo minētais uzņēmums nesniedza sarakstu, kurā norādīta sīka informācija par pārdevumiem atbilstīgi ražojuma veidiem IP. Visbeidzot jānorāda, ka pretēji ieinteresētās personas apgalvojumam minētā ražotāja finanšu rezultāti rentabilitātes ziņā, kā izriet no tā publiski pieejamajiem datiem, bija zemāki par vidējo rentabilitāti, kas noteikta izlasē iekļautajiem Kopienas ražotājiem, kuri sadarbojās, kā redzams pagaidu regulas 7. tabulā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šīs personas pieprasījums bija jānoraida.

(77)

Minētā persona apgalvoja, ka Kopienas ražotāju izlase nepietiekami raksturoja Kopienas ražošanas nozari, jo tajā bija vienīgi tīras biodīzeļdegvielas (B100) ražotāji, bet nebija iekļauti tādu maisījumu ražotāji, kas ražoja biodīzeļdegvielu ar robežvērtību no B20 līdz B99, kā arī B100 maisījumu ražotāji.

(78)

Šajā ziņā jāatgādina, ka atbilstīgi 72. apsvērumā minētajam Kopienas biodīzeļdegvielas maisījumu ar robežvērtību no B20 līdz B99 saražotā produkcija IP bija ļoti neliela. Ņemot vērā šo ierobežoto daudzumu, kas izmeklēšanas periodā ir mazāk nekā 2 % no līdzīgā ražojuma kopējās saražotās produkcijas Kopienā, var secināt, ka izlases izveide, kurā galvenokārt izmantoja lielākos ražošanas un pārdošanas apjomus Kopienā, bija reprezentatīva. B100 maisījumu ražotājus nevarēja uzskatīt par līdzīgā ražojuma izgatavotājiem, jo tie vienkārši veic esošā līdzīgā ražojuma samaisīšanu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(79)

Citu piezīmju nav, tāpēc pagaidu regulas 62.–64. apsvērums tiek apstiprināts.

(80)

Atbilstoši 16. apsvērumā minētajam kaitējuma novērtēšanas tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2004. gada janvāra līdz IP beigām. Tomēr izmeklēšanā atklāja, ka Kopienas ražošanas nozare faktiski bija sākusi darbību 2004. gadā. Tādējādi tika atzīts, ka lietderīgāk ir analizēt iespējamo kaitējumu un Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, ievērojot tendences laikposmā no 2005. gada līdz IP (“analizētais periods”). Neviena no ieinteresētajām personām neizteica piezīmes par šo pieeju, tāpēc pagaidu regulas 65. apsvērums tiek apstiprināts.

(81)

Piezīmju, ar ko varētu pamatot pārmaiņas attiecībā uz tabulā atspoguļoto patēriņu Kopienā, nav, tāpēc pagaidu regulas 66.–71. apsvērums tiek apstiprināts.

(82)

ASV ražotāju eksportētāju kopējais importa apjoms Kopienas tirgū attiecīgajā periodā ir norādīts tabulā turpmāk.

2.   tabula

(83)

Galīgo konstatējumu mērķiem tika konstatēts, ka viens ASV ražotājs eksportētājs nepārdod savus ražojumus par dempinga cenām Kopienas tirgū, tādējādi bija jāpārvērtē importa par dempinga cenām apjoms un cena. Šajā gadījumā, veicot atlasi, lai noteiktu dempingu, Komisija parasti pārbauda, vai var iegūt pozitīvus pierādījumus tam, ka visi izlasē neiekļautie uzņēmumi izmeklēšanas periodā patiešām ir pārdevuši savus ražojumus Kopienas tirgū par dempinga cenām.

(84)

Šajā nolūkā, pamatojoties uz ASV eksporta statistikas datiem, izlasē iekļauto ASV ražotāju eksportētāju atbildēm uz anketas jautājumiem un aptaujas veidlapām, ko iesniedza visi ASV uzņēmumi, kas sadarbojās, pārbaudīja eksporta cenas, ko pieprasīja izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, un eksporta cenas, ko pieprasīja eksportētāji, kas nesadarbojās. Tika uzskatīts, ka dempinga neietekmēto attiecīgā ražojuma eksporta cenu līmeni var noteikt, vidējo dempinga starpību, kas konstatēta izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, pieskaitot vidējām eksporta cenām, kas noteiktas tiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, par kuriem konstatēts, ka tie veic dempingu.

(85)

Eksporta cenu izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem noteica, izmantojot ASV eksporta statistikas datus, no kuriem bija atņemti eksporta dati par izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Tad šādi iegūto cenu salīdzināja ar eksporta cenu, ko nebija skāris dempings.

(86)

Šis cenu salīdzinājums parādīja, ka gan i) izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, gan ii) ražotājiem eksportētājiem, kas izmeklēšanā nesadarbojās, vidējās eksporta cenas visos gadījumos bija zemākas par izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem noteiktajām vidējām cenām, kuras nebija skāris dempings. Tā bija pietiekama norāde tam, ka visu izlasē neiekļauto uzņēmumu gan to, kuri sadarbojās, gan to, kuri nesadarbojās, importu varētu uzskatīt par importu par dempinga cenām.

(87)

Informācija, kas bija pieejama par izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, un dati, kas bija iesniegti par šo uzņēmumu eksporta cenu, neliecināja, ka to cenas būtu virs cenas, kuru nebija skāris dempings un kas bija noteikta atbilstoši 84. apsvērumā izklāstītajam.

(88)

Saskaņā ar 83. apsvērumā minēto galīgajā posmā tika konstatēts, ka uz vienu izlasē iekļauto ASV ražotāju eksportētāju, kurš pārdeva savus ražojumus Kopienas tirgū, neattiecās dempings. Tāpēc tā eksporta apjomus svītroja no analīzes, kurā pētīja importa par dempinga cenām attīstību Kopienas tirgū.

(89)

Tomēr, lai izvairītos no iespējas atklāt jutīgus saimnieciskās darbības datus, kas attiecas uz minēto ražotāju, konfidencialitātes saglabāšanas nolūkos tika uzskatīts par lietderīgu neuzrādīt publiski pieejamus datus, piemēram, ASV eksporta statistikas datus, izņemot datus par eksportētāju, par kuru tika konstatēts, ka tas neveic dempingu Kopienas tirgū.

(90)

Tāpēc tabulā ir norādīts viss ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas imports, par kuru tika konstatēts vai uzskatāms, ka tas attiecīgajā periodā tika pārdots par dempinga cenām indeksētā veidā Kopienas tirgū.

3.   tabula

(91)

Jaunie rādītāji liecina, ka importa apjomi no ASV ievērojami pieauga no vairāk nekā 10 000 tonnu 2005. gadā līdz vairāk nekā 1 000 000 tonnu IP. Imports par dempinga cenām no ASV Kopienas tirgū analizētajā periodā nepārtraukti pieauga – no 0,3 % 2005. gadā līdz 15 % IP. Tāpēc tiek apgalvots, ka imports par dempinga cenām ir būtiski palielinājies gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē, salīdzinot ar patēriņu Kopienā minētajā periodā.

(92)

Viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka kaitējuma un cēloņsakarību analīze antidempinga procedūrā jāveic, izmantojot citus datus, nevis tos, kas iegūti paralēlajā antisubsidēšanas procedūrā. Tā iebilda, ka subsīdiju konstatējumu pamatā ir i) pašu saražotā, ii) ražotā un maisītā un iii) iepirktā un maisītā biodīzeļdegviela, kas eksportēta uz Kopienu, turpretī konstatējumi par dempingu, īpaši saistībā ar eksporta pārdevumiem uz Kopienu, izdarīti, pamatojoties vienīgi uz biodīzeļdegvielas apjomu, ko saražojuši izlasē iekļautie ražotāji.

(93)

Šis apgalvojums šķietami liecina par to, ka antidempinga procedūrā izmantotie dati vienmēr būtu ierobežotāki par antisubsidēšanas procedūrā izmantotajiem datiem. Tomēr pagaidu posmā tika konstatēts, ka viss izlasē iekļauto ASV ražotāju produkcijas eksports uz Kopienas tirgu tika veikts par dempinga cenām. Līdzīgs fakts tika konstatēts antisubsidēšanas izmeklēšanā. Tādējādi abās izmeklēšanās tika uzskatīts, ka viss eksports no ASV tiek veikts par dempinga cenām un tiek subsidēts, tāpēc tas viss tika iekļauts kaitējuma un cēloņsakarību analīzē.

(94)

Tomēr, kā paskaidrots 83. apsvērumā, galīgajā posmā tika konstatēts, ka viens izlasē iekļautais ASV uzņēmums neveica dempingu, un tas radīja atšķirību starp apjomu, kas importēts par dempinga cenām, un subsidētā importa apjomu, kas procedūrās jāaplūko kaitējuma un cēloņsakarību analīzē. Kopējais ASV importa apjoms par dempinga cenām tika koriģēts, ievērojot konstatējumu, ka viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs veica importu, ko neskāra dempings.

(95)

Ņemot vērā iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida.

(96)

Viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka ASV eksporta statistikā HTS 3824 90. kods, ko pagaidu regulā izmantoja, lai noteiktu no attiecīgās valsts veikto importu, attiecas ne vien uz biodīzeļdegvielu, bet arī uz citiem produktiem, piemēram, uz “dzīvnieku vai augu taukvielām un to maisījumiem”. Tāpēc no ASV veiktā importa apjoma analīze bija nepilnīga. Tā vietā minētā ieinteresētā persona ierosināja izmantot tendences, kas konstatētas attiecībā uz izmeklēšanā aplūkotajiem ASV ražotājiem.

(97)

Šajā ziņā vispirms jānorāda, ka ASV izcelsmes importa apjomu aprēķināšanai tika izmantots ASV HTS3824 90 4000. kods, nevis sešciparu HTS pozīcija, ko bija minējusi šī persona.

(98)

Turklāt jāatgādina, ka pagaidu regulas 68. apsvērumā norādīts uz Eurostat datiem, kurus nevarēja izmantot, novērtējot biodīzeļdegvielas importu no ASV, jo līdz 2007. gada beigām attiecīgā ražojuma klasificēšanai muitas nomenklatūrā nebija pieejams atsevišķs KN kods. Biodīzeļdegvielu varēja klasificēt ar vairākiem KN kodiem, kuros turklāt bija iekļauti importa dati par citiem ražojumiem. Iemesls ASV eksporta statistikas datu izmantošanai bija attiecīgā ražojuma šķietamā saistība ar eksportu atbilstoši vienam tarifa kodam, un citu saistīto ražojumu apjoms tajā pašā pozīcijā būtu mazāk nozīmīgs, ciktāl tas skar eksportu uz Kopienu.

(99)

Ņemot vērā Eurostat datu izmantošanā noteiktos ierobežojumus, ASV eksporta statistikas datu vietā varētu izmantot sūdzībā norādītos importa datus. Šos datus sūdzības iesniedzēji ieguva no konfidenciāliem tirgus izpētes avotiem, tāpēc šādas informācijas izmantošana būtu ierobežota. Tomēr, lai gūtu pilnīgu priekšstatu, dati par importa apjomiem indeksētā veidā atspoguļotu šādu ainu.

4.   tabula

(100)

Salīdzinot 2. un 4. tabulu, redzams, ka Komisijas veiktais attiecīgā ražojuma importa apjomu novērtējums analizētajā periodā bija konservatīvāks nekā novērtējums, kas būtu iegūts, izmantojot citus datus. Turklāt šis 4. tabulas vispārējais pārskats par importa apjomiem ir iegūts no konfidenciāliem datiem, kas nav izpaužami, turpretī ASV statistikas dati ir publiski pieejami.

(101)

Izmantojot ieinteresētās personas ierosināto metodi un pamatojoties uz pārbaudīto ražotāju eksportētāju sniegto informāciju, tiktu iegūts šāds pārskats par eksporta apjomu attīstību.

5.   tabula

(102)

No 5. tabulas salīdzinājuma ar 2. tabulu būtu redzams, ka tendences, kas iegūtas, izmantojot Komisijas metodi un šīs personas ierosināto metodi, ir ļoti līdzīgas.

(103)

Minētā ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka 2. tabulā norādītais importa apjoms nevarēja būt precīzi saistīts ar attiecīgā ražojuma importa apjomu, jo attiecīgais ražojums ir biodīzeļdegviela un tās maisījumi ar biodīzeļdegvielas saturu virs 20 %.

(104)

Saistībā ar šo jānorāda, ka izmeklēšanā nav konstatēts tāda attiecīgā ražojuma imports IP, kurā biodīzeļdegvielas saturs bija virs B20, bet zemāks par B99. Citiem vārdiem sakot, izmeklēšanā nav konstatēts attiecīgā ražojuma imports, jo tā zemā biodīzeļdegvielas satura dēļ tas būtu klasificēts ar citu ASV HTS kodu.

(105)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek secināts, ka pagaidu regulas 2. tabulā norādītais importa apjoms liecina par ticamu, objektīvu un piesardzīgu novērtējumu saistībā ar attiecīgā ražojuma importu Kopienā.

(106)

Viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka no ASV izcelsmes attiecīgā ražojuma importa jānodala splash and dash daudzumi, kas eksportēti no ASV, jo šos daudzumus nevar uzskatīt par ASV izcelsmes importu.

(107)

Turklāt minētā persona un ASV valdība apgalvoja, ka pretēji pagaidu regulas 77. un 80. apsvērumā minētajam ne viss no ASV veiktais eksports ir uzskatāms par ASV izcelsmes eksportu. ASV nav tāda dienesta, kas novērtē vai nosaka konkrēta eksportam paredzētā ražojuma izcelsmes valsti, un nevar pieņemt, ka visai biodīzeļdegvielai, ko izved no ASV teritorijas, ir ASV izcelsme.

(108)

Minētā persona arī paziņoja, ka ASV Skaitīšanas biroja (US Census Bureau) izdotie izcelsmes noteikumi par eksportēto preču izcelsmes noteikšanu biodīzeļdegvielas ražošanas nozarē ir maz zināmi, tāpēc biodīzeļdegvielas eksportētāji, aizpildot nosūtītāja eksporta deklarāciju (SED), parasti norāda, ka eksportētajām precēm ir iekšzemes izcelsme.

(109)

Tā vairākkārt norādīja uz pagaidu posmā pausto apgalvojumu, ka apjomi, kas saskaņā ar splash and dash modeli ir importēti Kopienā, veidotu vairāk nekā 40 % no attiecīgā ražojuma, kas eksportēts no ASV. Pamatojot savu apgalvojumu, tā izmantoja HTS 3824 90 4020 un 3824 90 4000. kodā norādītos ASV importa un eksporta datus un faktiski apgalvoja, ka visa ASV importētā biodīzeļdegviela saskaņā ar splash and dash modeli tika reeksportēta uz Kopienu.

(110)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek norādīts, ka var piekrist ASV dienestu pieprasītajam skaidrojumam par to, ka ASV nav tāda dienesta, kas veic konkrēta eksportam paredzētā ražojuma novērtēšanu vai nosaka tā izcelsmi.

(111)

Apgalvojums, ka splash and dash modelim pakļautie ražojumi veido vismaz 40 % no apjoma, kas no ASV eksportēts uz Kopienu, bija pamatots ar pieņēmumu, ka visa ASV importētā biodīzeļdegviela galu galā saskaņā ar splash and dash modeli tiktu reeksportēta uz Kopienu, un ASV tā vispār netiktu patērēta vai pirms eksportēšanas vēl iekļauta maisījumos.

(112)

Tomēr šīs personas sniegtie dati liecināja par to, ka 2004.–2006. gadā importa rādītāji ievērojami pārsniedz eksporta rādītājus, kas rosinātu domāt, ka ASV iekšzemes tirgū ir pieprasījums pēc biodīzeļdegvielas no citām valstīm. Turklāt šis pieņēmums ir diezgan vienkāršots, jo tajā nav ņemti vērā uz Kopienu eksportētie biodīzeļdegvielas daudzumi, kas ir tādas biodīzeļdegvielas maisījumu sastāvā, kuros i) maisījumu īpašības atšķiras no izejvielu īpašībām, kas maisītajam ražojumam piešķirtu ASV izcelsmes statusu, vai ii) maisījumi, kuros lielākā daļa ir ASV izcelsmes biodīzeļdegviela, tādējādi piešķir ASV izcelsmes statusu visam maisītajam ražojumam. Saistībā ar šo jāatgādina, ka atbilstīgi pagaidu regulas 78. apsvērumā minētajam ASV uzņēmumi, uz kuriem attiecās izmeklēšana, paziņoja, ka uz Kopienu eksportētajos vai iekšzemes tirgū pārdotajos daudzumos ir neiespējami nodalīt pašu saražotos, ASV izcelsmes vai importētos daudzumus. Turklāt jānorāda, ka attiecīgie ASV uzņēmumi, šķiet, ir pareizi deklarējuši ražojuma izcelsmi, jo visos gadījumos ASV tika veikta tādas biodīzeļdegvielas turpmāka maisīšana, kuras izcelsme nav ASV. Izmeklēšanā aplūkotie ražotāji eksportētāji vairumā gadījumu ir ļoti lieli uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kurām ir saistītie uzņēmumi Kopienā, tādējādi nevar piekrist apgalvojumam, ka tie nav zinājuši par ASV un Kopienā spēkā esošajiem noteikumiem attiecībā uz izcelsmes statusa noteikšanu.

(113)

Ievērojot visu iepriekš minēto, tiek secināts, ka nav pamata precīzi noteikt importu, kas attiecīgajā periodā veikts Kopienā saskaņā ar splash and dash modeli. Turklāt tiek atzīts, ka nav pamata šādu eksportu, ja tāds ir veikts, uzskatīt par importu, kura izcelsme nav ASV.

(114)

Visu to ASV izcelsmes preču vienības pārdošanas cenas, kuras attiecīgajā periodā importētas Kopienas tirgū, kā noskaidrots pagaidu regulas 81. un 82. apsvērumā, ir norādītas tabulā turpmāk.

6.   tabula

(115)

Ievērojot galīgos konstatējumus par dempingu un konstatējumu, ka viens uzņēmums pārdeva savus ražojumus Kopienas tirgū par cenām, ko neskāra dempings, importa par dempinga cenām vienības pārdošanas cenas Kopienas tirgū aprēķināja atsevišķi, un tās ir atspoguļotas tabulā turpmāk.

7.   tabula

(116)

No ASV veiktā importa vidējās cenas attiecīgajā periodā svārstījās un kopumā laikposmā no 2005. gada līdz IP palielinājās par 6 %.

(117)

Lai izanalizētu cenu samazinājumu, vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko izlasē iekļautie Kopienas ražotāji noteica nesaistītiem klientiem Kopienas tirgū un kas koriģētas atbilstoši ražotāja cenām, tika salīdzinātas ar attiecīgajām vidējām svērtajām cenām no ASV veiktam importam, uz kuru attiecās dempings, kas noteiktas pēc CIF izlasē iekļautajiem ASV ražotājiem eksportētājiem, par kuriem konstatēja, ka tie veic dempingu Kopienas tirgū. Vajadzības gadījumā tika koriģēti muitas nodokļi, pēcimportēšanas izmaksas un biodīzeļdegvielas ražošanā izmantoto izejvielu atšķirības atbilstoši pagaidu regulas 84. apsvērumā izklāstītajam.

(118)

Daži ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka izejvielu atšķirību korekcija bijusi nepietiekami novērtēta, jo tā pareizi neatspoguļoja šo atšķirību tirgus vērtību. Turklāt tie apgalvoja, ka atšķirības būtu jāiegūst, izmantojot dažādiem biodīzeļdegvielas veidiem noteiktās cenas Kopienas tirgū, un to pamatoja ar atsauci uz tirgus analītiķa publicētām cenu kotācijām ar Antverpenē veiktu muitošanu.

(119)

Šajā ziņā tiek norādīts, ka korekciju veica, izmantojot no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem saņemtos vispārējos, pārbaudītos datus par to darbībām ASV, tāpēc tās pamatā bija izmeklēšanā gūtie konstatējumi, kas ir visdrošākais informācijas avots. Turklāt cenu kotācija Kopienas līmenī šīs korekcijas veikšanai nebūtu piemērota, jo šos cenu līmeņus būtu ietekmējis cenu līmenis ASV izcelsmes importam, kuru skāris dempings. Uz šā pamata šis apgalvojums tika noraidīts.

(120)

Minētie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka izejvielu atšķirību korekcija būtu jāpiemēro vienīgi izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju pārdevumiem, nevis izlasē iekļauto Kopienas ražotāju pārdevumiem, jo Kopienas ražotāju pārdevumus veido Kopienas standartiem atbilstīgi maisījumi.

(121)

Tika konstatēts, ka šis apgalvojums ir neatbilstošs, jo korekcijas mērķis bija novērst izejvielu atšķirības, nevis to dažādo standartu atšķirības, ko piemēro Kopienas līmenī. Tāpēc šis pieprasījums tika noraidīts.

(122)

Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja šīs korekcijas lietderību, apgalvojot, ka gan Kopienas ražotāji, gan ASV eksportētāji izmanto dažādas izejvielas un izgatavo dažādus maisījumus, kuri tiek pārdoti abu pušu tirgos, tāpēc, izvēloties izejvielas, tām ir vienādas darbības iespējas.

(123)

Šajā ziņā tiek norādīts, ka gan Kopienas ražotāji, gan ASV ražotāji eksportētāji patiesi izmanto dažādus maisījumus, kas izgatavoti no dažādām izejvielām, tāpēc izejvielu sadalījums maisījumos dažādiem ražotājiem var ievērojami atšķirties, un tas var atšķirties pat starp viena un tā paša ražotāja pircējiem. Izmeklēšanā atklājās, ka tikai ļoti nedaudzos gadījumos maisījumi, kurus pārdeva izlasē iekļautie Kopienas ražotāji, bija identiski maisījumiem, kurus izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji bija pārdevuši Kopienas tirgū. Tāpēc, lai cenu samazinājuma aprēķinos tiktu ņemti vērā dažādie biodīzeļdegvielas veidi, tika uzskatīts par nepieciešamu koriģēt izejvielu atšķirības. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(124)

Daži ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka, aprēķinot kaitējuma apjomu, tika izmantotas CIF cenas līdz Kopienas robežai, nevis tālākpārdošanas cenas, veicot pārdevumus pirmajam nesaistītajam pircējam. Tie apgalvoja, ka šie aprēķini jālabo, lai ņemtu vērā pirmajam nesaistītajam pircējam veikto pārdevumu vērtību un daudzumus.

(125)

Tika konstatēts, ka šis apgalvojums attiecas uz diviem ražotājiem eksportētājiem, un kaitējuma aprēķini tika attiecīgi koriģēti.

(126)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika konstatēts, ka IP vidējā cenu samazinājuma starpība, kas izteikta procentos no Kopienas ražošanas nozares vidējām svērtajām ražotāja cenām, svārstījās no 18,9 % līdz 31,9 %, nevis kā pagaidu posmā – no 18,9 % līdz 33,0 %.

(127)

Atbilstoši pagaidu regulas 107.–110. apsvērumā minētajam tika konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(128)

Pagaidu analīze liecināja par to, ka attiecīgajā periodā uzlabojās Kopienas ražošanas nozares rezultāti attiecībā uz dažiem apjoma rādītājiem, taču krietni pasliktinājās vairums rādītāju, kas raksturoja finansiālo stāvokli Kopienas ražošanas nozarē. Lai gan Kopienas ražošanas nozare spēja piesaistīt kapitālu ieguldījumiem, to ienesīgums IP krasi samazinājās, un attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās rentabilitāte.

(129)

Viena no ieinteresētajā personām apgalvoja, ka pagaidu regulas 93. apsvērumā veiktā analīze par Kopienas ražošanas nozares izaugsmi nav pareiza. Tā īpaši apgalvoja, ka saskaņā ar pagaidu regulā pausto bija paredzēts, ka ievērojams biodīzeļdegvielas pieprasījuma palielinājums Kopienas tirgū salīdzinoši palielinātu Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas, turpretim nav tiešas atbilstības starp pieprasījuma palielināšanos un tirgus daļu.

(130)

Minēta persona turklāt apgalvoja, ka nevar uzskatīt par nopietni skartiem tādus pagaidu regulas 93. apsvērumā minētos kaitējumu raksturojošos faktorus kā ražošana, ražošanas jaudas izmantojums, produktivitāte, pārdošanas apjomi, ieguldījumu politika un ieguldījumu ienesīgums.

(131)

Arguments par neatbilstību starp pieprasījumu un tirgus daļu tiek pieņemts. Tomēr jāatceras, ka laikposmā no 2006. gada līdz IP izlasē iekļauto Kopienas ražotāju tirgus daļa palielinājās 1,2 reizes, bet importa par dempinga cenām tirgus daļa šai pašā laikā pieauga aptuveni 17 reizes. Šo salīdzinoši lielo ASV importa tirgus daļas pieaugumu radīja tas, ka ASV importam bija daudz zemākas pārdošanas cenas, kā redzams 7. tabulā un 126. apsvērumā iepriekš.

(132)

Attiecībā uz apgalvojumu par visu kaitējuma faktoru vispārējo novērtējumu tiek atzīts, ka tikai daži no šiem faktoriem pasliktinājās attiecīgajā periodā. Tomēr tiek norādīts, ka patiesi nopietni bija skarti faktori, kas raksturo Kopienas ražošanas nozares finansiālo stāvokli, proti, rentabilitāte, ieguldījumu ienesīgums un mazākā mērā – produktivitāte. Tas izskaidrojams ar to, ka Kopienas ražošanas nozarei bija jāpielāgojas cenu samazinājumam, ko izraisīja ASV importa par dempinga cenām radītā konkurence, un tā izvēlējās saglabāt savu klātbūtni tirgū uz rentabilitātes rēķina, nevis saglabāt rentabilitāti, bet zaudēt tirgus daļas.

(133)

Dažas ieinteresētās personas un ASV valdība apgalvoja, ka izlasē iekļauto ES ražotāju rentabilitātes un ieguldījumu ienesīguma līmenis absolūtā izteiksmē 2007. gadā un IP vēl aizvien ir labs, neraugoties uz lielo samazinājumu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Tās norādīja, ka laikposmā no 2004. līdz 2006. gadam sasniegtais rentabilitātes līmenis un ieguldījumu ienesīguma līmenis nebija ilgtspējīgi un ka ES biodīzeļdegvielas ražošanas nozarē kā visās jaunās rūpniecības nozarēs attiecīgajā periodā bija piedzīvots gan uzplaukums, gan lejupslīde.

(134)

Šajā ziņā jāatgādina, ka daži izlasē iekļautie ASV uzņēmumi līdzīgos tirgus attīstības apstākļos attiecīgajā periodā bija sasnieguši daudz augstāku rentabilitāti, kas pārsniedza 30 %. Turklāt jānorāda, ka Kopienas ražošanas nozarē novērotais rentabilitātes un ieguldījumu ienesīguma samazinājums bija ļoti straujš un notika laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam, kas precīzi sakrita ar ASV biodīzeļdegvielas importa parādīšanos.

(135)

Vairāki Kopienas ražotāji apgalvoja, ka, novērtējot kaitējumu, īpaši ņemot vērā vairākus jaunu projektu sašaurināšanas, slēgšanas vai atlikšanas gadījumus, kas attiecīgajā periodā bija novēroti šajos uzņēmumos, pilnībā jāņem vērā izlasē neiekļauto Kopienas uzņēmumu stāvoklis.

(136)

No vienas puses, viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka pagaidu regulā ietvertā atsauce uz izlasē neiekļautajiem Kopienas ražotājiem ir neatbilstīga, jo izlasē neiekļauto ražotāju sniegtos nepārbaudītos datus nevar izmantot kaitējuma pierādīšanai. Turklāt šī persona pieprasa izmantot publiskus datus, demonstrējot to, ka šie izlasē neiekļautie ražotāji ir strādājuši ar peļņu.

(137)

Saistībā ar šiem diviem apgalvojumiem jāatgādina, ka pagaidu regulas 103.–106. apsvērumā ir atsauce uz to, ka izlasē neiekļauto Kopienas ražotāju stāvokli var izmantot kā papildu norādi uz kaitējumu, neskarot kaitējuma rādītāju un kaitējuma apjoma aprēķinus, kuros faktiski tika izmantota pārbaudīta informācija. Tāpēc šīs personas apgalvojums tika noraidīts. No otras puses, nebija pārbaudītu statistikas datu vai atsevišķas informācijas par visu izlasē neiekļauto ES ražotāju stāvokli, tāpēc ir neiespējami precīzi noteikt visus Kopienas ražotājus, kā to bija ierosinājuši Kopienas ražotāji. Tādēļ arī šis apgalvojums tika noraidīts.

(138)

Nav citu piezīmju par pagaidu konstatējumiem saistībā ar Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tāpēc pagaidu regulas 86.–92. apsvērums un 94.–106. apsvērums tiek apstiprināts.

(139)

Turklāt tiek apstiprināts arī pagaidu regulas 107.–110. apsvērumā izklāstītais secinājums par to, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums.

(140)

Jāatgādina, ka importa apjomi par dempinga cenām no ASV analizētajā periodā ievērojami palielinājās. Turklāt skaidri redzams, ka laiks, kad parādījās imports par dempinga cenām, sakrita ar laiku, kad pasliktinājās ekonomiskais stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē. Minētā ražošanas nozare nevarēja noteikt cenas atbilstoši tirgus apstākļiem un izmaksu palielinājumam, jo izmeklēšanas periodā tās cenas tika samazinātas importa par dempinga cenām dēļ.

(141)

Tāpēc tiek apstiprināts, ka tas, ka izmeklēšanas periodā parādījās imports par zemām dempinga cenām no ASV, būtiski negatīvi ietekmēja ekonomisko stāvokli Kopienas ražošanas nozarē.

(142)

Citu piezīmju, ar kurām varētu pamatot grozījumus pagaidu konstatējumos, nav, tāpēc tiek apstiprināts, ka imports no citām trešajām valstīm ir tikai pavisam nedaudz ietekmējis Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

(143)

Viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka pieprasījuma samazinājums laikposmā no 2007. gada līdz IP, pat ja tas būtu neliels (0,5 %), tomēr radītu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, un norādīja, ka varbūtējs 10 % pieprasījuma palielinājums radītu papildu pārdošanas apjomu 205 733 tonnas, ja Kopienas ražošanas nozare saglabātu to pašu 29,8 % tirgus daļu, kas bija reģistrēta IP.

(144)

Šajā ziņā jānorāda, ka minētās personas apgalvojumu pamatā bija vispārīgi un nepamatoti pieņēmumi. Turklāt, fakts, ka Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa laikposmā no 2007. gada līdz IP pieauga par 2,8 procentpunktiem, patiešām pamatotu pagaidu regulas 121. apsvērumā izdarīto secinājumu, ka šis nelielais pieprasījuma samazinājums laikposmā no 2007. gada līdz IP nav saistāms ar Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu. Citu piezīmju par pieprasījuma attīstību Kopienas tirgū nebija, tāpēc pagaidu regulas 121. apsvērums tiek apstiprināts.

(145)

Viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka enerģētikas nodokļa atkārtota ieviešana Vācijā negatīvi ietekmētu to Kopienas ražotāju ekonomisko stāvokli, kuri apgādā minēto tirgu, jo šo pasākumu dēļ būtiski saruktu pieprasījums pēc B100 biodīzeļdegvielas, kas bija vismaz 1,5 miljoni tonnu. Atbildot uz pagaidu regulas 123. apsvērumā izklāstītajiem izmeklēšanas konstatējumiem, tika arī apgalvots, ka pat tad, ja tiktu ieviests noteikums par biodīzeļdegvielas kvotu 4,4 % apjomā dīzeļdegvielai, kas transporta mērķiem bija laista Vācijas tirgū (B5), tādējādi kompensējot iespējamo B100 pārdošanas apjomu zaudējumu, B100 biodīzeļdegvielas cenas atšķirtos no B5 maisījumu ražošanai paredzētās biodīzeļdegvielas cenām. Tika apgalvots, ka B100 ražošanā kā izejvielu izmantoja vienīgi dārgākās rapša sēklas, turpretī B5 biodīzeļdegvielu ražoja no dažādām izejvielām, kas tādējādi negatīvi ietekmēja Kopienas ražotāju vidējo cenu.

(146)

Šajā ziņā jāatgādina, ka pretēji minētās personas apgalvojumiem izmeklēšanā ir atklāts, ka to izlasē iekļauto Kopienas ražotāju pārdošanas apjomi, kuri apgādāja Vācijas tirgu, laikposmā no 2006. gada līdz IP pieauga par 68 %, kas patiesi apstiprina pagaidu konstatējumu, ka visus zaudējumus saistībā ar B100 pārdevumiem kompensēja ar obligāto noteikumu par biodīzeļdegvielas maisījumu. Turklāt jānorāda, ka, no 2006. gada 1. augusta ieviešot nodokli EUR 0,09 par 1 litru biodīzeļdegvielas, tas nesagrāva tirgu, kā to apgalvoja minētā persona, taču B100 pārdevumi IP pēdējā ceturksnī patiešām ievērojami samazinājās, kad no 2008. gada 1. janvāra šis nodoklis tika paaugstināts līdz EUR 0,15 par litru. Tika konstatēts, ka šīs personas apgalvojumi par ietekmi uz cenām nebija pamatoti, jo biodīzeļdegvielai, ko izmantoja abu veidu ražojumu izgatavošanai, bija jāatbilst vienām un tām pašām normām, proti, vienu un to pašu izejvielu maisījumu varēja izmantot abu biodīzeļdegvielas veidu izgatavošanai, tāpēc cenu atšķirība starp šiem abiem biodīzeļdegvielas veidiem nav pierādīta. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(147)

Nav saņemtas piezīmes par publiskās politikas jomā pieņemtajiem lēmumiem, tāpēc pagaidu regulas 124. apsvērums tiek apstiprināts.

(148)

Atzīstot, ka izlasē iekļauto Kopienas ražotāju jaudas izmantojuma apjoms saglabājas diezgan augsts, viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka izlasē iekļauto Kopienas ražotāju saražotā pārprodukcija joprojām varētu izraisīt kaitējumu, jo palielinātos nemainīgās izmaksas, kas negatīvi ietekmētu rentabilitāti. Tā arī apgalvoja, ka minēto ražotāju neto aktīvu vērtības pieaugums izraisītu nemainīgo izmaksu palielinājumu, jo lielākas būtu finanšu izmaksas un amortizācija.

(149)

Šajā ziņā jāatgādina, ka, detalizēti izanalizējot mainīgo un nemainīgo izmaksu daļu Kopienas ražošanas nozares izmaksu struktūrā, tika noteikts, ka nemainīgās izmaksas veido tikai 6 % no kopējām izmaksām (pagaidu regulas 126. apsvērums). Turklāt šajā analīzē bija redzams, ka analizētajā periodā šā procentuālā rādītāja svārstības analizētajā periodā bija nebūtiskas. Attiecībā uz apgalvojumu par neto aktīvu vērtības pieauguma ietekmi uz rentabilitāti jānorāda, ka izmaksu palielinājums absolūtā izteiksmē nebūt ne vienmēr izraisa vienības ražošanas izmaksu pieaugumu, jo šis pieaugums ir atkarīgs no ražošanas apjoma, kas, kā norādīts pagaidu regulas 4. tabulā, analizētajā periodā nepārtraukti palielinājās. Tāpēc lielākas nemainīgās izmaksas absolūtā izteiksmē tika izskaidrotas ar ražošanas apjoma pieaugumu, kā rezultātā tika iegūta iepriekšminētā nemainīgo izmaksu daļa kopējās izmaksās. Uz šā pamata šīs ieinteresētās personas apgalvojumi bija jānoraida.

(150)

Minētā persona apgalvoja, ka Kopienas ražotāju kopējā spēja saražot vairāk nekā nepieciešams tieši ietekmē cenas, jo ražotāji savā starpā nopietni cīnītos par to, lai iegūtu līgumus līdz robežizmaksām, tāpēc ražotājiem ar lielāku jaudas izmantojumu jābūt visenerģiskākajiem pārdošanā, lai samazinātu konkurentu cenas. Pamatojot šo apgalvojumu, minētā persona iesniedza viena izlasē iekļautā uzņēmuma paziņojumu par tā 2007. gada finanšu pārskatu.

(151)

Tomēr šīs personas apgalvojumi netika pamatoti ar pierādījumiem, jo šajā paziņojumā nebija nevienas atsauces uz iespējamo cenu konkurenci pārprodukcijas dēļ. Tajā drīzāk bija norādīts uz to, ka Vācijas valdība no 2008. gada 1. janvāra bija palielinājusi enerģētikas nodokli B100 biodīzeļdegvielai, kas veicināja konkurenci B5 biodīzeļdegvielas tirgū. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida.

(152)

Nav saņemtas citas piezīmes par Kopienas ražotāju neizmantoto ražošanas jaudu, tāpēc pagaidu regulas 125.–128. apsvērums tiek apstiprināts.

(153)

Viena no ieinteresētajām personām un ASV valdība apgalvoja, ka nevienā no pagaidu regulas 129.–133. apsvērumā izvirzītajiem argumentiem nav aplūkots jautājums par to, ka sojas eļļas, palmu eļļas un kanola eļļas cenas ASV kopš 2004. gada vienmēr ir bijušas ievērojami zemākas nekā rapša sēklu cenas Kopienā, kas dod ievērojamas konkurences priekšrocības no ASV importētai biodīzeļdegvielai.

(154)

Tiek atgādināts, ka izmeklēšanā bija jākonstatē, vai imports par dempinga cenām (cenu un apjoma ziņā) bija radījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei vai šādu būtisku kaitējumu bija izraisījuši citi faktori. Šajā ziņā pamatregulas 3. panta 6. punktā ir noteikts, ka ir jāpierāda, ka importa par dempinga cenām cenu līmenis rada kaitējumu. Tāpēc tas attiecas vienīgi uz cenu līmeņu starpību, un tādējādi nav jāanalizē faktori, kas ietekmējuši minēto cenu līmeni.

(155)

Praksē importa, ko skāris dempings, ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares cenām galvenokārt pārbauda, nosakot cenas samazinājumu, cenu lejupslīdi un cenu iesaldēšanu. Šim nolūkam tiek salīdzinātas dempingu skārušā eksporta cenas un Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas, un dažos gadījumos, lai iegūtu salīdzināmu pamatu, kaitējuma aprēķiniem izmantotās eksporta cenas ir jākoriģē. Tādējādi korekciju izmantošana šajā kontekstā nodrošina tikai to, ka cenu atšķirība tiek noteikta uz salīdzināma pamata. No iepriekš minētā kļūst pilnīgi skaidrs, ka izejvielu cenas eksportētājvalstī principā nevar būt kaitējuma faktors.

(156)

Iepriekš teikto apstiprina arī pamatregulas 3. panta 7. punkts, kurā ir atsauce uz zināmiem faktoriem, kuri nav imports, ko skāris dempings. Patiesībā pārējo zināmo faktoru uzskaitījums šajā pantā nesniedz atsauci ne uz vienu faktoru, kas ietekmētu cenu līmeni importam, ko skāris dempings. Apkopojot iepriekš minēto, ja importu ir skāris dempings un pat ja tas guvis labumu no labvēlīgas izejvielu cenu attīstības, tiek uzskatīts, ka šāda attīstība nevar būt faktors, kas rada kaitējumu.

(157)

Tādējādi to faktoru analīze, kuri ietekmē cenu līmeni importam, ko skāris dempings, piemēram, iespējamo konkurences priekšrocību zemāku izejvielu cenu dēļ, nevar būt izšķiroša, un tā pārsniegtu pamatregulas prasības.

(158)

Visos gadījumos un neskarot iepriekš minēto, jāatgādina, ka visā pasaulē IP bija vērojams vispārējs lauksaimniecības produktu cenu pieaugums, un sojas eļļas (kas ir galvenā attiecīgās valsts ražotāju izmantotā izejviela) cenu pieaugums bija izteiktāks nekā rapša sēklu eļļas cenu pieaugums tajā pašā periodā. Tomēr šāds izmaksu palielinājums ASV neatspoguļojās cenās importam, ko skāris dempings, Kopienas tirgū, kas ievērojami samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas.

(159)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, šo personu apgalvojums bija jānoraida.

(160)

Citu piezīmju par izejvielu pieprasījuma palielinājumu un cenu pieaugumu nav, tāpēc pagaidu regulas 129.–136. apsvērums tiek apstiprināts.

(161)

Viena no ieinteresētajām personām uzturēja savu apgalvojumu (skatīt pagaidu regulas 134. apsvērumu) un turklāt iebilda, ka minerālās dīzeļdegvielas cenas noteiktu maksimālo robežu, līdz kurai biodīzeļdegvielas ražotāji varētu paaugstināt cenas atbilstoši izejvielu cenu palielinājumam.

(162)

Šajā ziņā jānorāda, ka visi Kopienas ražotāji apgādāja tirgus, kuros ir noteikti obligātie mērķi attiecībā uz maisījumiem. Turklāt vairumā dalībvalstu biodīzeļdegvielai noteikto nodokli atcēla, tādējādi tās cena ir salīdzināma ar minerālās dīzeļdegvielas cenu, kas palielināta, ņemot vērā minerālajai dīzeļdegvielai piemērojamo enerģētikas nodokli. Tas nozīmē, ka šeit ir iespējams saskatīt saistību ar naftas cenām, un izmeklēšanā konstatēja, ka iepriekšminēto iemeslu dēļ biodīzeļdegvielu patiešām var pārdot par cenām, kas ir augstākas nekā minerālās dīzeļdegvielas cenas. Turklāt šī persona neiesniedza apstiprinošus pierādījumus tam, ka minerālās dīzeļdegvielas cenas, kas IP otrajā pusē bija ļoti augstas, būtu radījušas cenu spiedienu uz Kopienas biodīzeļdegvielas ražotāju IP noteiktajām cenām.

(163)

Netika saņemtas citas piezīmes par minerālās dīzeļdegvielas cenu attīstību, tāpēc jāsecina, ka šis faktors nav izraisījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(164)

Netika saņemtas citas piezīmes par biodīzeļdegvielas ražotņu izvietojumu Kopienā, tāpēc pagaidu regulas 137.–139. apsvērums tiek apstiprināts.

(165)

Netika saņemtas citas piezīmes par to, kā imports no ASV ietekmē ar ASV ražotājiem eksportētājiem saistītos Kopienas ražotājus, tāpēc pagaidu regulas 140. apsvērums tiek apstiprināts.

(166)

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka netika saņemtas citas piezīmes, pagaidu regulas 141.–143. apsvērums tiek apstiprināts.

(167)

Pēc provizoriskās informācijas izpaušanas Kopienas ražošanas nozares ražotāji atbalstīja Komisijas konstatējumus un apstiprināja, ka pasākumu noteikšana būtu Kopiena ražotāju interesēs.

(168)

Viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka pasākumu noteikšana nebūtu Kopienas ražošanas nozares interesēs, jo tās rezultātā mainītos tirdzniecības plūsmas, t. i., imports tiktu veikts no valstīm, uz kurām pasākumi neattiecas, jo i) Kopienas tirgus dalībniekiem arī turpmāk būs vajadzīga lētāka biodīzeļdegvielu, ko iegūst no sojas eļļas un palmu eļļas, lai to papildinātu ar dārgāku no rapša eļļas iegūtu biodīzeļdegvielu, ko ražo Kopienas ražošanas nozare, un ii) ar biodīzeļdegvielu, kas iegūta no rapša sēklu eļļas, nepietiks, lai apmierinātu pieprasījumu.

(169)

Šajā ziņā jānorāda, ka, lai gan galvenā Kopienas ražošanas nozares ražotāju izmantotā izejviela ir rapša sēklas, biodīzeļdegvielas ražošanai tie izmantoja ne vien šo, bet arī citas izejvielas, piemēram, sojas eļļu un palmu eļļu. Tā kā ļoti bieži citu izejvielu cena bija augstāka par cenu no rapša sēklām iegūtai biodīzeļdegvielai, ko importēja par dempinga cenām, Kopienas ražošanas nozares ražotājiem nebija iespēju plaši izmantot sojas eļļu un palmu eļļu. Tāpēc sagaidāms, ka ar pasākumu noteikšanu tiktu atjaunoti arī parastie tirgus apstākļi, ļaujot Kopienas ražošanas nozares ražotājiem efektīvāk pielāgoties dažādu Kopienas tirgū vajadzīgo biodīzeļdegvielas veidu ražošanai. Šā iemesla dēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(170)

Netika saņemtas citas piezīmes par Kopienas ražošanas nozares interesēm, tāpēc pagaidu regulas 145.–147. apsvērums tiek apstiprināts.

(171)

Importētāji nekādi nereaģēja uz pagaidu pasākumu noteikšanu, tāpēc jāsecina, ka pasākumi visdrīzāk būtiski neietekmēs importētājus/tirgotājus.

(172)

Lietotāji nekādi nereaģēja uz pagaidu pasākumu noteikšanu, tāpēc jāsecina, ka antidempinga maksājumi visdrīzāk būtiski neietekmēs lietotājus.

(173)

Izejvielu piegādātāji nekādi nereaģēja uz pagaidu pasākumu noteikšanu, tāpēc pagaidu regulas 154.–156. apsvērums tiek apstiprināts.

(174)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka transporta līdzekļu ražotāji, kuri veikuši ieguldījumus tādu transporta līdzekļu ražošanā, kas pielāgoti darbināšanai ar biodīzeļdegvielu, var zaudēt ieguldījumus no šādu transporta līdzekļu pārdošanas, ja biodīzeļdegvielas cenas Kopienā šo pasākumu dēļ palielinās tiktāl, ka tās vairs nevar konkurēt ar minerālās dīzeļdegvielas cenām.

(175)

Saistībā ar šo jānorāda, ka iespēja, uz kuru norādīja šī persona, varētu rasties pat tad, ja pasākumu nebūtu, t. i., minerālās dīzeļdegvielas cenas (kas atkarīgas no jēlnaftas cenām) samazinātos tiktāl, ka tās būtu konkurētspējīgākas nekā biodīzeļdegvielas cenas. Tāpēc maz ticams, ka šis parametrs nav ņemts vērā, veicot ieguldījumus automobiļu ražošanas nozarē. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(176)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viena Kopienas lauksaimnieku apvienība izteica atbalstu, norādot, ka ASV biodīzeļdegvielas imports 2007. un 2008. gadā Kopienas rapša sēklu ražotājiem ir samazinājis pārdošanas apjomu par aptuveni 6 miljoniem tonnu vai aptuveni par 11 % no Kopienā saražotās rapša sēklu produkcijas, samazinot nepārtikai izmantoto rapšu sēklu potenciālo vērtību par EUR 90 par tonnu. Taču šīs vēlāk iesniegtās piezīmes nebija iespējams pārbaudīt.

(177)

Viena no ieinteresētajām personām atkārtoti apgalvoja, ka antidempinga pasākumi neatbilst politikai, ko Eiropas Savienība pieņēmusi biodīzeļdegvielas veidu izmantošanas veicināšanas jomā. Tā piebilda, ka Eiropas Savienība, attīstot savu biodīzeļdegvielas tirgu, nevar būt atkarīga tikai no Kopienā ražotās biodīzeļdegvielas, kuras galvenā izejviela ir rapša sēklas.

(178)

Šī piezīme ir aplūkota pagaidu regulas 7.6. iedaļā, taču atsauce attiecībā uz šīs personas ierosināto jautājumu par biodīzeļdegvielu, kas ražota no rapša seklām, ir atrodama arī 169. apsvērumā.

(179)

Nav saņemtas citas piezīmes par konkurenci un tirdzniecību kropļojošo ietekmi, tāpēc pagaidu regulas 157.–159. apsvērums tiek apstiprināts.

(180)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā konkrētajā gadījumā liktu atteikties no antidempinga maksājumu piemērošanas.

(181)

Vairākas ieinteresētās personas un ASV valdība apstrīdēja pagaidu konstatējumu, ka peļņas norma, ko šāda veida ražošanas nozare varētu saprātīgi sasniegt normālas konkurences apstākļos, būtu 15 %.

(182)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares peļņas norma, ko izmantoja kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanai, jānosaka Kopienas ražošanas nozares izmeklēšanas periodā iegūtās peļņas līmenī, proti, 5,7 % apjomā, jo tieši šādu peļņas normu parasti varētu iegūt par tādām patēriņa precēm kā biodīzeļdegviela. Apstiprinot šo apgalvojumu, tā atsaucās uz peļņu, ko guvuši ASV etanola, augu eļļas ražošanas un naftas pārstrādes uzņēmumi.

(183)

Jānorāda, ka kaitējuma novēršanas līmenis jānosaka, izmantojot peļņas normas novērtējumu, ko ražošanas nozare var saprātīgi cerēt sasniegt, pārdodot līdzīgo ražojumu Kopienas tirgū, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Konkrētajā izmeklēšanā attiecīgā perioda sākumā gūto peļņu var saprātīgi uzskatīt par peļņu, kas gūta apstākļos, kad nav importa par dempinga cenām. Šajā konkrētajā gadījumā attiecīgā perioda sākumā (2004.–2006. gadā) importa no ASV tirgus daļa ne reizi nepārsniedza 1 %, tāpēc pamatoti var secināt, šajos periodos nebija importa par dempinga cenām. Tādējādi vidējo peļņu, ko šajos periodos bija guvusi Kopienas ražošanas nozare, uzskatīja par pieņemamu pamatu kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanai, ņemot vērā arī vajadzības, lai garantētu šīs jaunizveidotās nozares ieguldījumus ražošanā. Turklāt saistībā ar ieinteresētās personas apgalvojumu izmeklēšanā atklājās, ka peļņa, ko par darbībām ar biodīzeļdegvielu lielākie ASV ražotāji eksportētāji bija guvuši iekšzemes tirgū, bija daudz lielāka nekā pelņa, ko izmantoja kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanai. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida.

(184)

Pārbaudot dažus apgalvojumiem, kurus attiecībā uz ad valorem maksājumu pārvēršanu par nemainīgas summas maksājumiem bija pauduši ASV uzņēmumi, kā izklāstīts 193. apsvērumā, atklājās, ka ad valorem samazinātā summa tika aprēķināta kā attiecība starp kopējo samazināto un koriģēto CIF cenu (skatīt 117. apsvērumā minēto korekciju), lai gan bija jāizmanto nekoriģētā CIF cena, kā tas bija darīts, aprēķinot ad valorem dempinga starpību. Tāpēc visiem izlasē iekļautajiem ASV uzņēmumiem tika pārrēķināti visi ad valorem noteiktie kaitējuma novēršanas līmeņi.

(185)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas netika saņemtas citas piezīmes, tāpēc, lai noteiktu cenas, kas nerada kaitējumu, izmantoja pagaidu regulas 164. un 165. apsvērumā minēto metodiku. Kaitējuma novēršanas līmeni aprēķināja kā procentuālo daļu no kopējās nekoriģētās CIF importa vērtības.

(186)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu galīgais antidempinga maksājums jānosaka līmenī, kas būtu pietiekams, lai novērstu importa, ko skāris dempings, radīto kaitējumu, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību.

(187)

Dažas robežvērtības tika grozītas, ņemot vērā piezīmes, ko pēc pagaidu informācijas izpaušanas iesniedza dažas ieinteresētās personas, un šajā regulā minēto pārskatīšanu.

(188)

Tomēr paralēli notiekošajā Antisubsidēšanas procedūrā ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importam ir piemēroti arī kompensācijas maksājumi. Šajā paralēlajā procedūrā konstatētās subsīdijas nav eksporta subsīdijas, tāpēc uzskata, ka tās nav ietekmējušas eksporta cenu un attiecīgo dempinga starpību. Tādējādi, ievērojot to, ka abās procedūrās pārbaudīja vienus un tos pašus importa kopapjomus, antidempinga maksājumus un kompensācijas maksājumus var noteikt tādā apjomā, lai tie abi kopā nepārsniegtu kaitējuma novēršanas robežu (noteikums par mazāko maksājumu).

(189)

Viena persona apgalvoja, ka iestādēm šajā gadījumā nevajadzētu piemērot mazākā maksājuma noteikumu, jo tas būtu nepamatoti šādu iemeslu dēļ:

(190)

Tālab jānorāda, ka šajā izmeklēšanā noteiktā kaitējuma robeža ir jāuzskata par atbilstošu, lai novērstu pārbaudītajiem Kopienas ražošanas nozares ražotājiem radīto kaitējumu. Izmeklēšanā tika pārbaudīts šo ražotāju stāvoklis, tāpēc ir neiespējami precīzi noteikt visu Kopienas ražotāju stāvokli, kā to ierosināja minētā persona. Tādējādi šie plašākie apsvērumi neļauj iestādēm neņemt vērā juridisko prasību piemērot noteikumu par mazāko maksājumu.

(191)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, antidempinga maksājuma likmes ir noteiktas, salīdzinot kaitējuma apjomus, dempinga starpības un kompensācijas maksājuma likmes. Tādējādi ir ierosināti šādi antidempinga maksājumi.

(192)

Ievērojot to, ka antidempinga maksājums būs jāpiemēro maisījumiem, kuros ir vairāk nekā 20 svara % biodīzeļdegvielas, proporcionāli to biodīzeļdegvielas saturam, lai dalībvalstu muitas dienesti efektīvi īstenotu pasākumus, maksājumi jānosaka kā nemainīgas summas, par pamatu ņemot biodīzeļdegvielas saturu.

(193)

Dažas personas apstrīdēja metodiku, kas bija izmantota, ad valorem maksājuma likmes pārvēršot par nemainīgām summām. Tās apgalvoja, ka CIF vērtībām, kuras bija jāizmanto ad valorem maksājuma pārvēršanai nemainīgā summā, bija jābūt faktiskajām CIF vērtībām, nevis vērtībām, kas koriģētas, lai ņemtu vērā pagaidu regulas 83. un 84. apsvērumā aprakstītās izejvielu atšķirības.

(194)

Šis apgalvojums tika pārbaudīts, un tika konstatēts, ka ad valorem maksājumu pārvēršanai nemainīgas summas maksājumos faktiski tika izmantotas koriģētās CIF vērtības. Taču konstatēja arī to, ka šīs pašas vērtības bija izmantotas tam, lai samazināto summu izteiktu kā ad valorem maksājumu. Tāpēc vispirms samazinātā summa bija jāizsaka kā procentuālais daudzums no kopējās faktiskās CIF importa vērtības. Pamatojoties uz šo, kaitējuma apjomi ir attiecīgi pārskatīti. Tomēr turpmākie nemainīgās summas maksājumu likmju aprēķini parādīja, ka tie neatšķiras no pagaidu regulas 1. panta 2. punktā minētajām maksājuma likmēm, jo lielāks ad valorem maksājums bija precīzi kompensēts ar CIF cenu samazinājumu (no koriģētajām uz faktiskajām CIF cenām), ko ad valorem maksājumu izteikšanai nemainīgos maksājumos.

(195)

Šajā regulā atsevišķiem uzņēmumiem norādītās antidempinga maksājuma likmes noteica, pamatojoties uz pašreizējā izmeklēšanā gūtajiem konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli šajos uzņēmumos. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir jāpiemēro vienīgi tādu attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi, un tādējādi – konkrētas minētās juridiskās personas. Šīs likmes nevar attiecināt uz importētiem ražojumiem, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīti šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp personas, kas saistītas ar konkrēto uzņēmumu, un tiem piemēro maksājuma likmi, kas jāpiemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(196)

Visas prasības piemērot individuālam uzņēmumam noteikto antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc struktūras nosaukuma maiņas vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības struktūru izveidošanas) nekavējoties jāadresē Komisijai (10), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par visām pārmaiņām uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū vai eksportu saistībā, piemēram, ar tā nosaukuma maiņu vai ražošanas un tirdzniecības struktūru maiņu. Pēc tam vajadzības gadījumā regulu attiecīgi grozīs, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

(197)

Visām personām darīja zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, kuru pamatā bija iecere ieteikt galīgo antidempinga maksājumu piemērošanu. Turklāt tām noteica termiņu, kurā pēc minētās izpaušanas iesniedzami paskaidrojumi. Personu iesniegtās piezīmes pienācīgi ņēma vērā un vajadzības gadījumā grozīja konstatējumus.

(198)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret jaunajiem ražotājiem eksportētājiem un šīs regulas I pielikumā minētajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, jāparedz noteikums, ka minētajiem uzņēmumiem piemērojamais vidējais svērtais maksājums jāpiemēro arī visiem jaunajiem eksportētājiem, jo pretējā gadījumā tiem saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu nebūtu tiesību uz pārskatīšanu, jo 11. panta 4. punktu nepiemēro, ja ir izmantota izlases veida pārbaude.

(199)

Daži ASV ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu piedāvāja cenu saistības. Ievērojot būtiskās izejvielu cenu atšķirības, ražojumu uzskata par nepiemērotu, lai noteiktu nemainīgās cenas saistības. Šajā sakarā uzņēmumi ierosināja regulāri indeksēt minimālās importa cenas (MIC) atkarībā no rapša sēklu eļļas cenu svārstībām. Turklāt tie piedāvāja izmantot MIC trijiem ražojuma veidiem, ņemot vērā ražojuma atšķirības, to importējot (no sojas, palmu vai kanola eļļas iegūta biodīzeļdegviela), izmantojot IP noteikto izejvielu koeficientu.

(200)

Saistībā ar to ražotāju eksportētāju piedāvājumiem, kuri sadarbojās, jānorāda, ka rādītājs, ko izmantoja indeksētā MIC noteikšanai, vidēji bija par 7–8 % zemāks nekā IP noteikta cena, kas neradīja kaitējumu. Turklāt koeficienti, kas iepriekš minētajiem veidiem bija piedāvāti koriģēto MIC noteikšanai, nebija atbilstoši, jo tie attiecās uz IP. Ievērojot to, ka šie koeficienti, ko nosaka, ievērojot izejvielu cenu atšķirības, pastāvīgi svārstās, saistībā ar IP novēroto situāciju tie var būt būtiski mainījušies. Tāpēc ierosināto, no sojas eļļas vai palmu eļļas iegūtās biodīzeļdegvielas MIC indeksēšanu, balstoties uz rapša eļļas cenu svārstībām, uzskatīja par neatbilstošu, jo tās pamatā būtu tādu izejvielu cenu attīstība, kas atšķirtos no izejvielām, ko izmantoja attiecīgā eksportētā ražojuma izgatavošanai.

(201)

Ievērojot iepriekš minēto un neatkarīgi no konkrētiem praktiskiem jautājumiem saistībā ar konkrētu uzņēmumu pieņemšanu tika uzskatīts, ka saistības bija jānoraida, jo tās kā MIC noteikšanas metode bija nepiemērotas, un ka piedāvāto MIC līmenis nebija pietiekams, lai likvidētu kaitējumu radošo dempingu.

(202)

Pēc galīgo konstatējumu izpaušanas sūdzības iesniedzējs pieprasīja veikt īpašus pasākumus, lai novērstu iespējamo pasākumu apiešanu, ievērojot to, ka attiecīgais tirgus ir pasaules preču tirgus, kurā aizstājamais ražojums tiek pārdots, izmantojot dažādus pārdošanas kanālus.

(203)

Aplūkojot iepriekš minēto, tiek uzskatīts par nepieciešamu stingri kontrolēt dažādas izcelsmes biodīzeļdegvielas importu, lai sekmētu tūlītēju darbību, ja attiecīgā situācijā tas būtu nepieciešams.

(204)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu un Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apjomu, uzskata, ka summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, galīgi jāiekasē tādā apjomā, ciktāl tās vienādas ar piemēroto galīgo maksājumu lielumu. Ja galīgie maksājumi ir mazāki par pagaidu maksājumiem, summas, kas provizoriski nodrošinātās un pārsniedz galīgos antidempinga maksājumus, anulē. Ja galīgie maksājumi ir lielāki par pagaidu maksājumiem, galīgi iekasē tikai tās summas, kas nodrošinātas pagaidu maksājumu apjomā,