EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32009H0531

Padomes Ieteikums ( 2009. gada 25. jūnijs ) par atjauninātu 2009. gada redakciju dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un par dalībvalstu nodarbinātības politikas īstenošanu

OV L 183, 15.7.2009, p. 1–26 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2009/531/oj

15.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/1


PADOMES IETEIKUMS

(2009. gada 25. jūnijs)

par atjauninātu 2009. gada redakciju dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un par dalībvalstu nodarbinātības politikas īstenošanu

(2009/531/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 99. panta 2. punktu un 128. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

ņemot vērā 2009. gada 13. un 14. marta Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)

Padome 2005. gada 12. jūlijā pieņēma Ieteikumu 2005/601/EK par dalībvalstu un Kopienas vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2005–2008) (1) un Lēmumu Nr. 2005/600/EK par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “Integrētās pamatnostādnes izaugsmei un nodarbinātībai”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā integrētās pamatnostādnes izaugsmei un nodarbinātībai savās valsts reformu programmās (turpmāk “VRP”).

(2)

Eiropadome 2006., 2007. un 2008. gada pavasara sanāksmē noteica un apstiprināja četras prioritārās jomas (pētniecība un attīstība un inovācijas, uzņēmējdarbības vide, nodarbinātības iespējas un integrēta enerģētikas/infrastruktūras politika), kas ir atjaunotās Lisabonas stratēģijas stūrakmeņi. Šajās jomās Eiropadome vienojās par nelielu skaitu īpašu darbību, mudinot dalībvalstis tās pabeigt noteiktajos termiņos.

(3)

Saskaņā ar 2006. gada pavasara Eiropadomes secinājumiem dalībvalstis iesniedz ikgadējus ziņojumus par valsts reformu programmu īstenošanu (turpmāk “īstenošanas ziņojumi”).

(4)

Pamatojoties uz Komisijas veikto analīzi, katrai dalībvalstij 2007. un 2008. gadā tika sniegti vairāki konkrēti ieteikumi.

(5)

Lai Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai īstenotu saskanīgi un integrēti, šie ieteikumi tika pieņemti vienota instrumenta veidā. Šāda pieeja atspoguļoja VRP un īstenošanas ziņojumu integrēto struktūru, kā arī vajadzīgo atbilstību starp nodarbinātības pamatnostādnēm un Līguma 99. panta 2. punktā paredzētajām ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, kā tas uzsvērts tā 128. panta 2. punktā.

(6)

Eiropadome 2008. gada pavasara sanāksmē uzsāka atjaunotās Lisabonas stratēģijas otro ciklu, ko pabeigs 2010. gadā. Padome 2008. gada 14. maijā pieņēma Ieteikumu 2008/390/EK par dalībvalstu un Kopienas vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2008. līdz 2010. gads) (3) un 2008. gada 15. jūlijā – Lēmumu 2008/618/EK par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (4), kas kopā veido “Integrētās pamatnostādnes izaugsmei un nodarbinātībai”.

(7)

Pēc tam dalībvalstis ir apstiprinājušas, atjauninājušas vai izstrādājušas jaunas VRP, kuras tās iesniedza Komisijai kopā ar īstenošanas ziņojumiem līdz 2008. gada oktobrim. Lai pastiprinātu reformu koordināciju un Padomē uzlabotu daudzpusējo uzraudzības procesu, Eiropadome 2008. gada pavasara sanāksmē aicināja dalībvalstis to VRP un turpmākos gada īstenošanas ziņojumos izklāstīt detalizētas un konkrētas rīcības, ar ko īsteno konkrēto politikas reakciju uz Integrētajām pamatnostādnēm, katrai valstij adresētajiem konkrētajiem ieteikumiem un “jautājumiem, kas jāņem vērā”.

(8)

Saistībā ar pašreizējo ekonomikas lejupslīdi Eiropadome, balstoties uz Komisijas priekšlikumu, 2008. gadā vienojās par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu (turpmāk “atveseļošanas plāns”). Šajā plānā saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu paredzēts koordinēts budžeta stimuls, lai palielinātu pieprasījumu un atjaunotu uzticību, ņemot vērā sākotnējos apstākļus dalībvalstīs un darbu, kas jau paveikts, reaģējot uz ekonomikas problēmām. Atveseļošanas plānā paredzēts, ka budžeta stimuls jāpapildina ar Lisabonas stratēģijas pamatā esošo strukturālo reformu paātrināšanu, lai tādējādi veicinātu ekonomiku, vienlaikus palielinot Eiropas Savienības ilgtermiņa izaugsmes potenciālu, jo īpaši veicinot pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kas balstīta uz zināšanām. Tajā arī ietverti priekšlikumi, kā stimulēt ES darba tirgu, jo īpaši – īstenojot integrētas “elastdrošības” politiku, kas orientēta uz aktivizēšanas pasākumiem un prasmēm. Šie priekšlikumi ir būtiski, lai sekmētu nodarbinātības iespējas un strauju reintegrāciju darba tirgū.

(9)

Komisija un Padome izvērtēs pasākumus, kas veikti, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kuri paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome, inter alia, pienācīgi ņemot vērā vajadzību pavērst pretējā virzienā slikto fiskālo situāciju, uzlabot budžeta politikas veidošanu un ilgtermiņā nodrošināt publisko finanšu ilgtspēju.

(10)

Katrai konkrētai valstij paredzētie pieņemtie ieteikumi, kas ietverti Padomes 2008. gada 14. maija Ieteikumā 2008/399/EK par atjauninātu 2008. gada redakciju dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un par dalībvalstu nodarbinātības politiku īstenošanu (5) tagad būtu jāatjaunina, ņemot vērā panākumus, kas gūti, īstenojot VRP un atveseļošanas plāna principus. Šie ieteikumi būtu jāīsteno ātri. Komisija saskaņā ar Lisabonas partnerattiecībām sniegs palīdzību, veiks uzraudzību un regulāri ziņos par gūtajiem panākumiem.

(11)

Lai pilnībā īstenotu Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai, šajos ieteikumos būtu jāiekļauj arī īpaši ieteikumi tām dalībvalstīm, kuras ietilpst euro zonā.

(12)

Eiropas Parlaments ir pieņēmis rezolūciju par šo ieteikumu (6),

AR ŠO IESAKA dalībvalstīm īstenot pielikumā izklāstītos pasākumus.

Luksemburgā, 2009. gada 25. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

L. MIKO


(1)  OV L 205, 6.8.2005., 28. lpp.

(2)  OV L 205, 6.8.2005., 21. lpp.

(3)  OV L 137, 27.5.2008., 13. lpp.

(4)  OV L 198, 26.7.2008., 47. lpp.

(5)  OV L 139, 29.5.2008., 57. lpp.

(6)  2009. gada 11. marta Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).


PIELIKUMS

BEĻĢIJA

1.

IKP pieaugums 2008. gadā ievērojami samazinājās – līdz 1,3 %. Samazinājuma iemesls ir ārējā pieprasījuma kritums un mazāks iekšzemes pieprasījums, kas galvenokārt saistīts ar augstu inflāciju un finanšu krīzes ietekmi. Paredzams, ka 2009. gadā ekonomikas stāvoklis turpinās pasliktināties. Tiek lēsts, ka inflācija 2008. gadā bija apmēram 4,5 %, tādējādi gandrīz divas reizes pārsniedzot inflācijas rādītāju 2007. gadā; paaugstinājuma iemesls galvenokārt bija augstākas enerģijas cenas iekšzemē. Energoresursu cenām pasaulē krītoties, inflācijai 2009. gadā būtu jāsamazinās. Paredzams, ka valsts budžeta deficīts 2008. gadā būs apmēram 0,9 % no IKP. Paredzams, ka bruto parāds 2008. gadā būs apmēram 88 % no IKP. Gaidāms, ka tradicionālais tekošā konta pārpalikums, kas 2008. gadā pārvērtās par deficītu, 2009. gadā palielināsies.

2.

Nodarbinātība 2008. gadā pieauga un bezdarba līmenis samazinājās līdz 6,9 %. Tomēr izredzes 2009. gadam ir mazāk labvēlīgas bezdarba pieauguma dēļ. Nozares, kuras krīze skārusi visvairāk, ir autorūpniecība un tērauda rūpniecība, kā arī finanšu nozare.

3.

Reaģējot uz finanšu krīzi, Beļģija atbilstīgi saskaņotai ES pieejai ir pieņēmusi finanšu nozares atbalsta pasākumus, lai stabilizētu banku nozari; ar šiem pasākumiem būtu jāuzlabo arī piekļuve finansējumam un tādējādi jāatbalsta ekonomika kopumā, un jānodrošina pamats makroekonomikas stabilitātei. Turklāt, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, Beļģija nesen paziņoja par pasākumiem, tostarp finanšu atbalstu MVU.

4.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Beļģija, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome izvērtēs atjauninātās stabilitātes programmas saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Papildus 7. punktā ieteikto pasākumu ātrai īstenošanai vajadzētu sekmēt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pastiprinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

5.

Beļģija ir turpinājusi īstenot savu valsts reformu programmu. Tika paziņoti pasākumi, lai turpmāk samazinātu nodokļu slogu darba ņēmējiem, paaugstinot no nodokļiem atbrīvoto ienākumu apmēru darba ņēmējiem, kas saņem zema un vidēja līmeņa atalgojumu; tomēr, iespējams, būs vajadzīgi turpmāki pasākumi. Vajadzīgi papildu centieni, lai uzlabotu darba tirgus rādītājus, jo īpaši attiecībā uz gados vecākiem darba ņēmējiem un neaizsargātām grupām, kā arī lai ilgtermiņā nodrošinātu publisko finanšu ilgtspēju, palielinātu konkurenci gāzes un elektroenerģijas tirgos un uzlabotu pētniecības un attīstības rezultātus.

6.

Beļģijas ekonomika ir orientēta uz eksportu, tādēļ īpaši svarīgi ir saglabāt konkurētspēju. Šajā saistībā izšķiroša ir tāda darbaspēka vienības izmaksu attīstība, kas atbilst svarīgāko tirdzniecības partneru īstenotajai politikai. Tomēr izmaksu konkurētspēja 2008. gadā pasliktinājās. Labumu nestu pastiprināta konkurence gāzes un elektroenerģijas tirgos. Ilgtspējīgi ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, kā arī prasmēs ir svarīgi, lai paātrinātu ražīguma izaugsmi un veicinātu konkurētspēju. Zems dalības līmenis darba tirgū, ar iedzīvotāju novecošanu saistīto izdevumu pieaugums un liels valsts parāds ilgtermiņā apdraud publisko finanšu ilgtspēju, pasvītrojot vajadzību palielināt primāros pārpalikumus un īstenot politiku izaugsmes un nodarbinātības atbalstam. Piemērojot integrētu pieeju strukturālo reformu īstenošanā, Beļģijā rezultātus varētu gūt ātrāk. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

7.

Ņemot vērā Komisijas vērtējumu par gūtajiem panākumiem, Padome iesaka Beļģijai turpināt īstenot strukturālās reformas. Īpaši Beļģijai iesaka:

turpmāk samazināt nodokļu slogu darba ņēmējiem, jo īpaši samazinot nodokļu likmi darba ņēmējiem, kas saņem zema līmeņa atalgojumu, vienlaikus uzlabojot izdevumu ierobežošanu vidējā termiņā, lai veicinātu fiskālo konsolidāciju,

uzlabot konkurenci gāzes un elektroenerģijas tirgos, pieņemot konkurences prasībām atbilstīgāku tiesisko regulējumu, paredzot tajā pilnīgi neatkarīgus un efektīvus regulatorus, un turpināt centienus saistībā ar pārvades un sadales operatoriem,

saskaņā ar integrētu “elastdrošības” pieeju paātrināti īstenot koordinētas politikas pasākumus darba tirgus efektivitātes uzlabošanai, pārskatīt bezdarbnieka pabalstus, tādējādi atvieglojot bezdarbnieku ātru atgriešanos darba tirgū, paaugstināt dalības līmeni darba tirgū (īpaši attiecībā uz vecākiem darba ņēmējiem un cilvēkiem, kam ir migrantu izcelsme), samazināt atšķirības starp reģioniem un visos reģionos palielināt līdzdalību mūžizglītībā.

BULGĀRIJA

1.

Pateicoties spēcīgam iekšzemes pieprasījumam, IKP pieaugums Bulgārijā 2008. gada pirmajos deviņos mēnešos paātrinājās līdz 7 %, kā rezultātā IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedza apmēram 40 % no ES vidējā rādītāja. Paredzams, ka ārēju apstākļu straujās pasliktināšanās un stingrāku kreditēšanas nosacījumu dēļ izaugsme 2009. gadā būs ievērojami lēnāka. Gada vidējā inflācija 2008. gadā sasniedza rekordlīmeni – 12 %, ko veicināja patēriņa preču cenu ārējais pieaugums iekšzemes pieprasījuma un spēcīga algu pieauguma rezultātā, kas ievērojami apsteidza ražīguma pieaugumu. Inflācija samazinās, tomēr gaidāms, ka arī turpmāk tā pārsniegs ES vidējo līmeni. Budžeta stāvoklis joprojām ir labs, budžeta pārpalikums 2008. gadā pārsniedz 3 % no IKP; iemesls tam ir labvēlīgā ietekme, ko izraisa izaugsme un uzlabota nodokļu iekasēšana. Tomēr spēcīgs iekšzemes pieprasījums, īpaši ieguldījumi, kas veicinājuši lielu ražošanas līdzekļu importu, ir palielinājis tekošā konta deficītu. Tekošā konta deficīts sasniedz augstu līmeni – gandrīz 25 % no IKP.

2.

Nodarbinātības līmenis 2008. gadā paaugstinājās par vairāk nekā 3 %, bet nākamajos divos gados šis izaugsmes rādītājs palēnināsies. Bezdarba līmenis 2008. gadā samazinājās līdz 6 %, bet paredzams, ka 2009. gadā tas nedaudz paaugstināsies. Nesenā uzņēmējdarbības vides pasliktināšanās un pieprasījuma kritums vairākās nozarēs, jo īpaši pārstrādes rūpniecībā un celtniecībā, ļoti iespējams, pazeminās nodarbinātības līmeni šajās un ar tām saistītajās ekonomikas nozarēs.

3.

Bulgārija izvērsa uz stabilitāti vērstu makroekonomikas politiku un nesen paziņoja par pasākumiem, tostarp konkurences uzlabošanu enerģētikas un mazumtirdzniecības nozarē.

4.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Bulgārija, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome ir izvērtējušas atjauninātās konverģences programmas saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Šajā saistībā Bulgārijai būtu jāturpina stingra fiskālā politika un nekavējoties jānovērš makroekonomikas nelīdzsvarotība. Papildus 7. punktā ieteikto pasākumu ātrai īstenošanai vajadzētu sekmēt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

5.

Bulgārija ir turpinājusi īstenot savu valsts reformu programmu. Līdz šim ir panākts neliels progress, lai arī gada otrajā pusē apzinātu valdības lēmumu rezultātā pasākumu īstenošana ir paātrinājusies. Bulgārija turpināja īstenot piesardzīgu fiskālo politiku, lai gan joprojām ir iespējams uzlabot publisko izdevumu efektivitāti. Ir īstenoti arī veicinoši pasākumi, lai uzlabotu izglītības nozares struktūras un kvalitāti, tomēr ir vajadzīga turpmāka modernizācija, lai uzlabotu pārvaldību un gūtos rezultātus. Jāpieliek lielākas pūles, lai uzlabotu valsts pārvaldes lietderību un efektivitāti, un laikus jāveic neatkarīga paziņota funkcionāla pārskatīšana, lai būtiski uzlabotu reformu īstenošanu. Joprojām ir arī daudz darāmā, lai samazinātu birokrātiju, ieguldītu daudz vairāk līdzekļu prasmēs un reformētu valsts pētniecības un attīstības sistēmu.

6.

Pasaules finanšu un ekonomikas krīzes dēļ Bulgārijai vēl svarīgāk ir novērst savu makroekonomisko neaizsargātību (augsts inflācijas līmenis un liels tekošā konta deficīts), saglabājot stingru fiskālo politiku un paātrinot strukturālās reformas konkurētspējas stiprināšanai. Bulgārijai būs jāpaātrina īstenošanas temps, lai pārveidotu savu ekonomiku no ekonomikas, kuras pamatā galvenokārt ir izmaksu priekšrocības, uz ražīgāku un zināšanietilpīgu ekonomiku. Pašreizējos ekonomikas un monetāros apstākļos šīs reformas ir arī ļoti svarīgas, lai saglabātu Bulgārijas ekonomikas konkurētspēju. Nepieciešamo reformu efektīva īstenošana ir ļoti atkarīga no Bulgārijas spējām nekavējoties uzlabot valsts pārvaldes lietderību un efektivitāti. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

7.

Ņemot vērā Komisijas vērtējumu par gūtajiem panākumiem, Padome iesaka Bulgārijai turpināt īstenot strukturālās reformas. Īpaši Bulgārijai iesaka:

nekavējoties turpināt stiprināt valsts pārvaldes lietderību un efektivitāti, īpašu uzmanību pievēršot svarīgākajām valdības funkcijām, tostarp konkurences, uzraudzības, regulatīvām un tiesu iestādēm, un turpināt īstenot visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu finanšu kontroli un pareizu struktūrfondu pārvaldību,

turpināt stingru fiskālo politiku, uzlabot publisko izdevumu kvalitāti un efektivitāti, saglabāt algu līmeņa attīstību tādā līmenī, kas atbilst ražīguma pieaugumam, un stiprināt efektīvu konkurenci, lai stiprinātu konkurētspēju un mazinātu ārējo nelīdzsvarotību,

steidzami pieņemt un īstenot jaunus pasākumus, lai ievērojami samazinātu birokrātiju centrālajā un vietējā līmenī, un saīsināt procedūru ieilgšanu, lai tādējādi uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, kas arī palīdzēs cīņā pret korupciju,

saskaņā ar integrētu “elastdrošības” pieeju pievērst galveno uzmanību darbaspēka piedāvājuma kvalitātes un nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai, uzlabojot aktīvā darba tirgus politikas lietderību, efektivitāti un mērķtiecīgumu un turpinot modernizēt un pielāgot izglītības sistēmu, lai paaugstinātu kvalifikāciju līdz līmenim, kas labāk atbilst darba tirgus vajadzībām, un mazinātu to jauniešu skaitu, kuri priekšlaicīgi pamet mācības skolā.

ČEHIJA

1.

Paredzams, ka IKP pieaugums 2008. gadā būs samazinājies līdz apmēram 4 %, un Komisija prognozē, ka 2009. gadā izaugsme turpinās samazināties. Gaidāms, ka gada vidējais inflācijas līmenis, kas sasniedza 6,3 %, tagad kritīsies, jo mazinās agrāko nodokļu paaugstinājumu ietekme un energoresursu cenas. Vairāku gadu gaitā ir samazināts budžeta deficīts – līdz 1,2 % no IKP 2008. gadā. Tekošā konta deficīts 2008. gadā bija apmēram 1 % no IKP, un ir ievērojams tirdzniecības bilances pārpalikums.

2.

Kopš 2005. gada katru gadu nodarbinātības līmenis ir paaugstinājies par vairāk nekā 1,8 procentu punktiem, sasniedzot 66,6 % 2008. gadā. Bezdarba līmenis 2008. gada trešajā ceturksnī samazinājās līdz 4,3 %, sasniedzot zemāko līmeni pēdējos 12 gados. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm nodarbinātības līmeņa izaugsme nedaudz samazināsies un bezdarba līmenis palielināsies. Ņemot vērā eksporta pieprasījuma kritumu, ir paredzams, ka bezdarbs īpaši skars darba ņēmējus autorūpniecībā un citās uz eksportu orientētās nozarēs.

3.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Čehija, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome ir izvērtējušas atjaunināto konverģences programmu saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Papildus 6. punktā ieteikto pasākumu ātrai īstenošanai vajadzētu sekmēt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pastiprinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

4.

Čehija ir turpinājusi īstenot savu valsts reformu programmu. Ir īstenotas vairākas reformas, lai ilgtermiņā uzlabotu publisko finanšu ilgtspēju, samazinātu administratīvo slogu, palielinātu ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, reformētu izglītības sistēmu, nodrošinātu aktīvas vecumdienas un izstrādātu uz “elastdrošību” balstītu pieeju saistībā ar darba tirgus reformu. Vajadzīgi papildu centieni, lai uzlabotu piekļuvi finansējumam, turpinātu palielināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, stiprinātu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu un integrētu neaizsargātās cilvēku grupas darba tirgū.

5.

Čehija ir Eiropas Savienības valsts ar strauji novecojošu sabiedrību, un tas ievērojami ietekmēs pensiju un veselības aprūpes sistēmu. Tādēļ svarīgākie strukturālie uzdevumi ir ilgtermiņā nodrošināt publisko finanšu ilgtspēju un veicināt pāreju uz ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām. Pildot šos strukturālos uzdevumus, uzlabosies izaugsmes potenciāls, tiks radītas jaunas darba vietas un panākts, ka ekonomika ir noturīgāka pret ārējiem satricinājumiem. Lai to visu panāktu, vajadzīgas turpmākas reformas pētniecībā un attīstībā, inovācijās, izglītības un apmācības jomā, integrētāka “elastdrošības” pieeja saistībā ar darba tirgus reformu, kā arī uzņēmējdarbības nosacījumu turpmāka uzlabošana. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

6.

Ņemot vērā Komisijas vērtējumu par gūtajiem panākumiem, Padome iesaka Čehijai turpināt īstenot strukturālās reformas. Īpaši Čehijai iesaka:

ilgtermiņā uzlabot publisko finanšu ilgtspēju un turpināt reformēt pensiju un veselības aprūpes sistēmu,

pastiprināt pūles, lai uzlabotu uzņēmēju, universitāšu un valsts pētniecības un attīstības iestāžu sadarbību, veicināt pētniecībai un attīstībai vajadzīgo cilvēkresursu pastiprinātu piešķiršanu un palielināt pētniecībai un attīstībai paredzēto publisko ieguldījumu efektivitāti un apmēru, lai tādējādi sasniegtu valsts pētniecības un attīstības izdevumu mērķus,

saskaņā ar integrēto “elastdrošības” pieeju turpināt modernizēt nodarbinātības aizsardzību, uzlabot izglītības un apmācības efektivitāti un vienlīdzību, īpaši to atbilstību darba tirgus vajadzībām, un nodrošināt stimulu ieguldīt apmācībā, īpaši gados vecākiem un mazkvalificētiem darba ņēmējiem.

DĀNIJA

1.

IKP izaugsme 2008. gadā ir ievērojami samazinājusies. Mājokļu cenu samazinājuma rezultātā ir samazinājies iekšzemes pieprasījums, sarucis privātais patēriņš un samazinājies celtniecības darbības apjoms. Stingrāku finansēšanas nosacījumu rezultātā mājokļu cenas, visticamāk, samazināsies straujāk, tādējādi pastiprinot ietekmi, ko uz ekonomiku atstāj izaugsmes tempu palēnināšanās pasaulē. Inflācija, kuru veicināja augstākas energoresursu un pārtikas cenas, 2008. gadā sasniedza vidēji 3,6 %, bet ir sākusi samazināties. Valsts budžeta pārpalikums 2008. gadā varētu pārsniegt 3 % no IKP, bet 2009. gadā būtiski pasliktināsies apmēram līdz līdzsvara līmenim. Dānijai vajadzētu nelielu tekošā konta pārpalikumu 2008. un 2009 gadā.

2.

Nodarbinātības līmenis 2008. gadā ir paaugstinājies, bet paredzams, ka 2009. gadā tas samazināsies. Līdzīgi tam bezdarba līmenis 2008. gada pēdējos mēnešos paaugstinājās, un gaidāms, ka 2009. gadā tas paaugstināsies vēl vairāk. Kaut arī tā rezultātā spriedzei darba tirgū īstermiņā būtu jāsamazinās, tomēr joprojām būs svarīgi novērst pastāvošo darbaspēka trūkumu un turpināt atvieglināt pāreju darba tirgū. Uzdevums nodarbinātības jomā vidējā termiņā joprojām ir palielināt darbaspēka kopējo apjomu un paaugstināt prasmju atbilstību darba tirgus vajadzībām, un īstermiņā šie centieni būtu jāpastiprina, īstenojot nodokļu reformu.

3.

Reaģējot uz finanšu krīzi, Dānija atbilstīgi saskaņotai ES pieejai ir pieņēmusi finanšu nozares atbalsta pasākumus, lai stabilizētu banku nozari; ar šiem pasākumiem būtu jāuzlabo arī piekļuve finansējumam un tādējādi jāatbalsta ekonomika kopumā, un jānodrošina pamats makroekonomikas stabilitātei. Turklāt vispārējā fiskālā politika ir ekspansīva apmēram 1 % apmērā no IKP, ietverot nodokļu samazinājumus un izdevumu palielinājumus no 2009. gada.

4.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Dānija, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome ir izvērtējušas atjaunināto konverģences programmu saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu.

5.

Dānija ir turpinājusi īstenot savu valsts reformu programmu. Gūti turpmāki panākumi saistībā ar jau iepriekš uzsāktajiem reformu plāniem, jo īpaši attiecībā uz darbaspēka piedāvājuma veicināšanu un ietverot marginālo nodokļu samazinājumus no 2009. gada. Tiek izstrādāti turpmāki nodokļu un darba tirgus reformas plāni, ņemot vērā sabiedrības novecošanos.

6.

Dānijas izaugsmes potenciāls ir sevišķi atkarīgs no darbaspēka piedāvājuma un ražīguma stiprināšanas, kā arī no lielākas atdeves no ieguldījumiem cilvēkkapitālā, pētniecībā un inovācijās. Demogrāfiskā novecošana ir sākusi ietekmēt darbaspēka piedāvājumu, tādējādi uzsverot vajadzību īstenot reformas, lai veicinātu līdzdalību un palielinātu nostrādāto stundu skaitu. Vēl viens uzdevums ir pastiprināt konkurenci, lai samazinātu samērā augsto patēriņa cenu līmeni Dānijā. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

VĀCIJA

1.

IKP izaugsme Vācijā samazinājās no 2,5 % 2007. gadā līdz 1,3 % 2008. gadā, jo pasaules ekonomikas lejupslīde izraisīja strauju eksporta izaugsmes kritumu. Turklāt stingrāku finansēšanas nosacījumu un sliktāku ekonomikas perspektīvu rezultātā ieguldījumi, visticamāk, samazināsies. Tādēļ saimnieciskā darbība 2009. gadā ievērojami palēnināsies. Saistībā ar to, ka 2008. gada pirmajā pusē palielinājās patēriņa preču cenas, inflācijas līmenis sasniedza 3,2 %, un ir paredzams, ka 2009. gadā tas samazināsies. Valsts budžets 2008. gadā bija tuvu līdzsvaram, un Komisija prognozē, ka 2009. gadā valsts budžetā būs deficīts gandrīz 3 % apmērā. Pateicoties ievērojami lielākai cenu konkurētspējai pēdējos gados, tekošā konta pārpalikums 2008. gadā pārsniedza 7 % no IKP.

2.

Nodarbinātības līmenis 2008. gadā paaugstinājās par 1,3 %, bet ir paredzams, ka ekonomikas lejupslīde nelabvēlīgi ietekmēs darba tirgu, kā rezultātā 2009. gadā pieaugs bezdarbs. Pašreizējās darbaspēka samazināšanās dēļ un demogrāfisko pārmaiņu rezultātā uzņēmumi varētu mēģināt paturēt savus kvalificētos darbiniekus, un atlaišana tādēļ visvairāk skartu mazkvalificētos un pagaidu darba ņēmējus.

3.

Reaģējot uz finanšu krīzi, Vācija atbilstīgi saskaņotai ES pieejai ir pieņēmusi finanšu nozares atbalsta pasākumus, lai stabilizētu banku nozari; ar šiem pasākumiem būtu jāuzlabo arī piekļuve finansējumam un tādējādi jāatbalsta ekonomika kopumā, un jānodrošina pamats makroekonomikas stabilitātei. Papildus tam, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, Vācija nesen pieņēma vairākus pasākumus, tostarp ieguldījumus izglītības infrastruktūrā un cita veida infrastruktūrā, nodrošinot kredītus uzņēmumiem, samazinot nodokļus un sociālā nodrošinājuma iemaksas, un pasākumus ar mērķi novērst atlaišanas un celt kvalifikāciju.

4.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Vācija, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome ir izvērtējušas atjauninātās stabilitātes programmas saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Papildus 7. punktā ieteikto pasākumu ātrai īstenošanai vajadzētu sekmēt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pastiprinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

5.

Vācija ir turpinājusi īstenot savu valsts reformu programmu. Ir īstenoti vairāki pozitīvi pasākumi, lai palīdzētu izveidot zināšanu sabiedrību, veicinātu ekoloģisku novatorismu un reformētu darba tirgu. Labi panākumi ir gūti attiecībā uz vidējā termiņa budžeta mērķi un publisko finanšu kvalitāti. Vajadzīgi papildu centieni, lai veicinātu konkurenci pakalpojumu jomā, uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un samazinātu strukturālo bezdarbu.

6.

Pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot ražīguma izaugsmi un novērst augsto bezdarba līmeni mazkvalificētu darba ņēmēju vidū (īpaši Vācijas austrumos), vajadzētu palīdzēt saglabāt spēcīgo Vācijas ekonomikas darbību nākotnē. Šajā saistībā lietderīgi ir uzlabojumi pētniecības un attīstības un inovāciju jomā. Tomēr Vācijas ekonomikas izaugsmes potenciāls palielinātos vēl vairāk, uzlabojot pakalpojumu tirgu darbību, jo īpaši brīvo profesiju pakalpojumu jomā, enerģētikas nozarē un dzelzceļa pakalpojumu jomā, un uzlabojot uzņēmējdarbības vidi. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

7.

Ņemot vērā Komisijas vērtējumu par gūtajiem panākumiem, Padome iesaka Vācijai turpināt īstenot strukturālās reformas. Īpaši Vācijai iesaka:

uzlabot konkurences pamatnosacījumus pakalpojumu jomā, uzlabojot publiskā iepirkuma procedūras, vēl vairāk mīkstinot ierobežojošos noteikumus reglamentētas tirdzniecības un pakalpojumu jomā un vēl vairāk uzlabojot piekļuvi dzelzceļa tīklam,

turpināt plānotos pasākumus, ar kuriem paaugstina darbā iekārtošanas dienestu lietderību un efektivitāti un veicina mazkvalificētu darba ņēmēju un ilgtermiņa bezdarbnieku integrāciju darba tirgū, izmantojot “elastdrošības” pieeju, kas apvieno labāku piekļuvi kvalifikācijai ar uzlabotiem stimuliem strādāt.

IGAUNIJA

1.

Pēc 2007. gada, kad IKP izaugsme sasniedza 6,3 %, ekonomika saruka 2008. gadā. Paredzams, ka 2009. gadā tā turpinās samazināties. Šīs attīstības pamatā ir privātā patēriņa un ieguldījumu sarukums augsta inflācijas līmeņa un stingrāku kreditēšanas nosacījumu dēļ. Saistībā ar mazāku algu palielinājumu un zemākām starptautiskā patēriņa preču cenām inflācija samazinās. Publisko finanšu stāvoklis ir būtiski pasliktinājies, un, neraugoties uz ievērojamu izdevumu samazinājumu, 2008. gadā bija budžeta deficīts salīdzinājumā ar budžeta pārpalikumu 2,7 % apmērā no IKP 2007. gadā. Tekošā konta deficīts 2008. gadā ievērojami samazinājās – līdz 10 % no IKP, un saskaņā ar Komisijas prognozēm tas turpinās sarukt.

2.

Ekonomikas lejupslīde nelabvēlīgi ietekmē darba tirgu, kā rezultātā strauji paaugstinās bezdarba līmenis. Saskaņā ar pašreizējām Komisijas prognozēm bezdarba līmenis 2009. gadā paaugstināsies salīdzinājumā ar apmēram 5 % 2008. gadā. Celtniecības, mājokļu un mazumtirdzniecības nozares, visticamāk, būs visvairāk apdraudētas. Paredzams, ka algu pieauguma temps ievērojami palēnināsies, un ir iespējams algu samazinājums gan privātajā, gan valsts sektorā. Darba tirgus nosacījumi ir īpaši sarežģīti gados vecākiem darba ņēmējiem un jauniem cilvēkiem.

3.

Reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, Igaunija nesen paziņoja par pasākumiem, tostarp ieguldījumiem infrastruktūrā un kvalifikācijas celšanā.

4.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Igaunija, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome ir izvērtējušas atjauninātās konverģences programmas saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Šajā saistībā Igaunijai būtu jāturpina fiskālā konsolidācija. Papildus 7. punktā ieteikto pasākumu ātrai īstenošanai vajadzētu sekmēt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pastiprinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

5.

Igaunija ir turpinājusi īstenot savu valsts reformu programmu. Ir īstenoti vairāki pasākumi, lai uzlabotu rezultātus pētniecības un attīstības un inovāciju jomā, nostiprinātu konkurenci un veicinātu mūžizglītību. Politiskā reakcija nebija viendabīga attiecībā uz fiskālo politiku un strukturālajām reformām ar mērķi atvieglināt darba tirgus pielāgošanu (īpaši saistībā ar aktīvu darba tirgus politiku), kas palīdzētu iegrožot inflāciju un algu inflāciju. Ņemot vērā struktūrfondu būtisko nozīmi valsts reformu programmā paredzēto pasākumu finansēšanā, svarīgi ir stiprināt administratīvās spējas īstenot programmas.

6.

Preču un pakalpojumu eksports ir ļoti svarīgs valsts kopējo ekonomikas rādītāju elements. Steidzami ir nepieciešamas strukturālās reformas, lai veicinātu resursu pārdalīšanu par labu nozarēm, kas balstītas uz ārēju pieprasījumu un kam ir augstāka pievienotā vērtība. Jāturpina ieguldīt līdzekļus pētniecībā un attīstībā, inovācijās un izglītībā, lai kompensētu izmaksu konkurētspējas zudumu darbietilpīgajās nozarēs un nodrošinātu vidējā termiņa un ilgtermiņa ražīguma un izstrādes pieaugumu. Saistībā ar to, ka stāvoklis darba tirgū pasliktinās, lielāka uzmanība būs jāpievērš aktīvai darba tirgus politikai un mūžizglītībai, lai pielāgotos mainīgajām darba tirgus vajadzībām. Vēl viens svarīgs konkurētspējas atjaunošanas aspekts ir nodrošināt, ka algu attīstība ir ciešāk sasaistīta ar ražīguma attīstību. Darba tirgus reformu kopuma īstenošana ir cieši jāpārrauga, lai samazinātu darba tirgus sastingumu. Lai uzlabotu makroekonomikas stabilitāti, vajadzīga mērķtiecīga un uz stabilitāti vērsta fiskālā politika, labi īstenota konkurences politika un uzlabota energoefektivitāte. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

7.

Ņemot vērā Komisijas vērtējumu par gūtajiem panākumiem, Padome iesaka Igaunijai turpināt īstenot strukturālās reformas. Īpaši Igaunijai iesaka:

paātrināti īstenot jauno tiesību aktu kopumu nodarbinātības jomā un uzlabot valsts nodarbinātības dienestu efektivitāti, jo īpaši īstenojot mērķtiecīgu un aktīvu darba tirgus politiku, kuras mērķis ir atvieglināt pāreju darba tirgū.

ĪRIJA

1.

Saistībā ar to, ka situācija mājokļu tirgū pasliktinās un finanšu krīze šo nelabvēlīgo ietekmi pastiprina, tiek lēsts, ka IKP 2008. gadā ir sarucis par 2 % (salīdzinot ar 2007. gadā reģistrēto 6 % pieaugumu). Turklāt Īriju īpaši ietekmē tās galveno tirdzniecības partneru mazākas izaugsmes izredzes, un ir paredzams, ka 2009. gadā faktiskais IKP turpinās samazināties. Inflācija, kas 2008. gada vidū sasniedza savu augstāko līmeni – 4 % –, 2008. gada beigās strauji palēninājās, un saskaņā ar Komisijas prognozēm 2009. gadā tā samazināsies vēl vairāk. Publisko finanšu stāvoklis ir pasliktinājies, un iemesls tam ir ievērojami mazāki nodokļu ieņēmumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma tirgus korekciju un plašāku lejupslīdi. Budžeta deficīts 2008. gadā bija 6 % no IKP, pretēji situācijai iepriekšējos gados, kad tika gūti nelieli pārpalikumi; un ir risks, ka deficīts turpmāk ievērojami palielināsies. Izmaksu konkurētspējas mazināšanās dēļ pēdējos gados ir pasliktinājusies ārējā bilance, un Komisija prognozē, ka 2008. gadā tekošā konta deficīts būs apmēram 6 % no IKP, bet 2009. gadā tas būs nedaudz mazāks.

2.

Saskaņā ar pašreizējām darba tirgus aplēsēm 2008. gadā samazinājās nodarbinātības līmenis, un tas turpinās samazināties arī 2009. gadā. Bezdarba līmenis 2008. gadā paaugstinājās līdz 6,5 %, un paredzams, ka 2009. gadā tas turpinās paaugstināties. Vidējais to cilvēku skaits, kas pieprasa bezdarbnieku pabalstus, 2008. gadā palielinājās par vairāk nekā 40 % salīdzinājumā ar 2007. gadu. Augošais bezdarba līmenis visvairāk skar darba ņēmējus celtniecības nozarē, jo īpaši jaunus vīriešus.

3.

Reaģējot uz finanšu krīzi, Īrija atbilstīgi saskaņotai ES pieejai ir pieņēmusi finanšu nozares atbalsta pasākumus, lai stabilizētu banku nozari; ar šiem pasākumiem būtu jāuzlabo arī piekļuve finansējumam un tādējādi jāatbalsta ekonomika kopumā, un jānodrošina pamats makroekonomikas stabilitātei. Turklāt, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, Īrija nesen pieņēma pasākumus, tostarp sniedzot atbalstu mājokļu nozarei un ienākumu atbalstu visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām.

4.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Īrija, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome ir izvērtējušas atjauninātās stabilitātes programmas saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Papildus 7. punktā ieteikto pasākumu ātrai īstenošanai vajadzētu sekmēt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pastiprinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

5.

Īrija ir turpinājusi īstenot savu valsts reformu programmu. Tika veikti pasākumi, lai palielinātu bērnu aprūpes vietu pieejamību un uzlabotu prasmes. Lai arī vajadzīgi papildu centieni, jau tiek izstrādāta pensiju politikas ilgtermiņa sistēma. Attīstība mājokļu tirgū ir ietekmējusi publiskās finanses un IKP izaugsmi nelabvēlīgāk, nekā bija paredzams.

6.

Galvenās problēmas, ar kurām Īrija šobrīd saskaras, ir saistītas ar sekām, ko izraisījusi aktivitātes mazināšanās mājokļu tirgū un finanšu krīze. Tomēr Īrijas ekonomika ir kļuvusi neaizsargātāka arī tādēļ, ka tās konkurētspēja ir pakāpeniski samazinājusies. Tagad nekavējoties ir jālīdzsvaro izaugsme un jāatjauno konkurētspēja, izmantojot ražīguma pieauguma veicināšanas pasākumus un piemērotu atalgojuma politiku. Vidējā termiņā ir vajadzīga tālejošāka pensiju sistēmas reforma, lai nodrošinātu ilgtspēju. Tā kā arī budžeta stāvoklis ir ievērojami pasliktinājies, prioritātei būtu jābūt fiskālās ilgtspējas atjaunošanai. Rūpīgi nosakot prioritātes publiskajiem izdevumiem un veicinot reformas, kas sekmē lielāku ražīguma pieaugumu, ko panāk, palielinot un uzlabojot fizisko kapitālu un cilvēkkapitālu, palielināsies Īrijas ekonomikas spējas piemēroties un vidējā termiņā pakāpeniski atgūt ilgtspējīgu izaugsmi. Šajā saistībā jāstiprina konkurence, tostarp mazumtirdzniecības nozarē. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

7.

Ņemot vērā Komisijas vērtējumu par gūtajiem panākumiem, Padome iesaka Īrijai turpināt īstenot strukturālās reformas. Īpaši Īrijai iesaka:

pakāpeniski atjaunot fiskālo ilgtspēju,

sekmēt strauju pielāgošanos ilgtspējīgai izaugsmei vidējā termiņā, īstenojot ražīgumu veicinošus pasākumus, kas palīdzēs atjaunot konkurētspēju, un piemērotu atalgojuma politiku.

GRIEĶIJA

1.

Galvenokārt ārējā pieprasījuma krituma dēļ IKP pieaugums 2008. gadā samazinājās – līdz nedaudz mazāk nekā 3 %. Komisija prognozē, ka 2009. gadā tas turpinās samazināties, un iemesls tam ir sarukums mājokļu nozarē un mazāki liela apmēra ieguldījumi. Inflācija, kuru veicināja energoresursu un pārtikas cenu kāpums, 2008. gadā pārsniedza 4 %, bet paredzams, ka 2009. gadā tā samazināsies. Budžeta deficīts 2008. gadā sasniedza 3,4 % no IKP ieņēmumu samazināšanās un – mazākā mērā – izdevumu pārsniegšanas dēļ. Paredzams, ka bruto parāds 2008. gadā būs apmēram 94 % no IKP. Tekošā konta deficīts 2008. gadā sasniegs rekordlīmeni – 13,4 % no IKP. Komisija prognozē, ka 2009. gadā tas samazināsies.

2.

Nodarbinātība 2008. gadā palielinājās, bet lēnāk nekā iepriekšējā gadā. Paredzams, ka 2009. gadā šis pieaugums būs negatīvs. Saskaņā ar prognozēm bezdarba līmenis 2009. gadā paaugstināsies līdz 9 %. Paredzams, ka stingrāku kreditēšanas noteikumu rezultātā finanšu krīze īpaši skars MVU. Krīzes sekas ir jau jūtamas celtniecības un jūras transporta nozarē.

3.

Reaģējot uz finanšu krīzi, Grieķija atbilstīgi saskaņotai ES pieejai ir pieņēmusi finanšu nozares atbalsta pasākumus, lai stabilizētu banku nozari; ar šiem pasākumiem būtu jāuzlabo arī piekļuve finansējumam un tādējādi jāatbalsta ekonomika kopumā, un jānodrošina pamats makroekonomikas stabilitātei. Turklāt, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, Grieķija nesen paziņoja par pasākumiem, tostarp atbalstu MVU un ekonomiski neaizsargātām sociālajām grupām.

4.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Grieķija, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome ir izvērtējušas atjaunināto stabilitātes programmu saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Papildus 7. punktā ieteikto pasākumu ātrai īstenošanai vajadzētu sekmēt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pastiprinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

5.

Grieķija ir turpinājusi īstenot savu valsts reformu programmu. Tika veikti vairāki pasākumi, lai reformētu pensiju sistēmu. 2007. gadā reģistrētās fiskālās novirzes uzsvēra vajadzību turpināt 2004. gadā uzsākto fiskālo konsolidāciju. Atzīstami, ka Grieķija politiskā līmenī ir pievērsusi uzmanību valsts pārvaldes reformai, kuras sekmīgums tagad ir atkarīgs no efektīvas tās īstenošanas. Lai novērstu Grieķijas darba tirgus problēmas, ir vajadzīgi pastiprināti politiski centieni, jo īpaši attiecībā uz aktīvu darba tirgus politiku un pasākumiem nedeklarētās nodarbinātības apkarošanai. Būtu jāpaātrina reformu īstenošana izglītības un apmācības jomā.

6.

Nelabvēlīgā starptautiskā vide nozīmē, ka jāpastiprina centieni, lai novērstu Grieķijas ekonomikas makroekonomisko nelīdzsvarotību un strukturālos trūkumus. Lai pastiprinātu konkurētspēju un izaugsmes potenciālu, ļoti svarīgi ir turpināt strukturālo reformu. Grieķijai uzmanība īpaši jāpievērš tādu politikas virzienu īstenošanai, kuru nolūks ir ieguldījumi pētniecībā un attīstībā un inovācijās, uzlabot uzņēmējdarbības vidi, tostarp ieviešot “vienas pieturas” aģentūras, uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti un veikt pasākumus ceļā uz ilgtspējīgu makroekonomikas vidi. Vēl viens svarīgs konkurētspējas atgūšanas aspekts ir nodrošināt, ka algu attīstība ir ciešāk sasaistīta ar ražīguma attīstību. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

7.

Ņemot vērā Komisijas vērtējumu par gūtajiem panākumiem, Padome iesaka Grieķijai turpināt īstenot strukturālās reformas. Īpaši Grieķijai iesaka:

turpināt vidējā termiņā fiskālo konsolidāciju un uzlabot primāro izdevumu efektivitāti, paātrināt pašreizējās nodokļu pārvaldes un budžeta veidošanas procesa reformas, samazināt parāda attiecību pret IKP un pēc iespējas ātrāk īstenot pensiju reformu,

lai uzlabotu konkurētspēju un nodrošinātu piemērotu darbaspēka vienības izmaksu attīstību, veikt pasākumus, lai palielinātu konkurenci brīvo profesiju pakalpojumu jomā, īstenot reformas, lai palielinātu ieguldījumus pētniecībā un attīstībā; un efektīvāk izmantot struktūrfondus, lai paātrinātu ieguldījumu projektus, kas orientēti uz izaugsmi,

īstenot valsts pārvaldes reformu, veidojot efektīvus regulēšanas, kontroles un izpildes resursus (galveno uzmanību pievēršot tam, lai vienkāršotu normatīvo vidi uzņēmējiem un iedzīvotājiem) un mazinot birokrātiju,

saskaņā ar integrētu “elastdrošības” pieeju modernizēt tiesību aktus nodarbinātības aizsardzības jomā, samazināt ārpusalgas darba izmaksas maz apmaksātajiem darba ņēmējiem, stiprināt aktīvā darba politiku un pārveidot nedeklarētu nodarbinātību par oficiālu nodarbinātību; un paātrināt reformu īstenošanu izglītības un apmācības jomā, palielināt līdzdalību mūžizglītībā un atvieglot darba gaitu uzsākšanu, jo īpaši jauniešiem.

SPĀNIJA

1.

Spānijas reālā IKP pieaugums 2008. gadā ievērojami samazinājās – līdz 1,2 %. Paredzams, ka 2009. gadā ekonomika turpinās samazināties. Šīs attīstības pamatā ir mājokļu celtniecības sarukums, kas joprojām turpinās un kuru pastiprina pasaules finanšu krīze un stingrāki kreditēšanas noteikumi, radot strauju iekšzemes pieprasījuma kritumu. Inflācija 2008. gadā pieauga līdz 4,1 %, bet paredzams, ka tā ievērojami samazināsies. Valsts budžeta deficīts 2008. gadā sasniedza 3,4 % no IKP, tādējādi pasliktinoties par vairāk nekā pieciem procentu punktiem salīdzinājumā ar 2007. gadu. Tekošā konta deficīts 2008. gadā sasniedza gandrīz 9,5 % no IKP, tomēr Komisija prognozē, ka 2009. gadā tas samazināsies.

2.

Nodarbinātības līmenis 2008. gadā samazinājās un turpinās samazināties arī 2009. gadā, kaut arī līdzdalības līmenis darba tirgū, jo īpaši sieviešu vidū, joprojām bija augsts. Tā rezultātā bezdarba līmenis 2008. gadā paaugstinājās, pārsniedzot 11 %; paredzams, ka 2009. gadā tas turpinās ievērojami pieaugt, pārsniedzot 16 %. Bezdarbs visvairāk skar imigrantus, jauniešus un mazkvalificētus darba ņēmējus, jo īpaši vīriešus vecumā no 25 līdz 54 gadiem, un ar īpašu risku saskaras mājokļu celtniecības nozare un autorūpniecība.

3.

Reaģējot uz finanšu krīzi, Spānija atbilstīgi saskaņotai ES pieejai ir pieņēmusi finanšu nozares atbalsta pasākumus, lai stabilizētu banku nozari; ar šiem pasākumiem būtu jāuzlabo arī piekļuve finansējumam un tādējādi jāatbalsta ekonomika kopumā, un jānodrošina pamats makroekonomikas stabilitātei. Turklāt, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, Spānija nesen paziņoja par pasākumiem, tostarp ieguldījumiem publiskā sektora būvdarbos, atvieglojumiem MVU finansēšanā un atbalstu bezdarbniekiem.

4.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Spānija, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome ir izvērtējušas atjauninātās stabilitātes programmas saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Papildus 7. punktā ieteikto pasākumu ātrai īstenošanai vajadzētu sekmēt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pastiprinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

5.

Spānija ir turpinājusi īstenot savu valsts reformu programmu. Panākumi ir gūti labāka regulējuma jomā un attiecībā uz piekļuvi bērnu aprūpei, kā arī risinot uzdevumus saistībā ar enerģētikas nozares darbības uzlabošanu, jo īpaši attiecībā uz starpsavienojumiem ar kaimiņvalstīm.

6.

Galvenie uzdevumi vidējā termiņā ir turpināt strukturālās reformas, lai nodrošinātu noturīgu potenciālo izaugsmi, ierobežot lielo tekošā konta deficītu un atvieglināt mājokļu nozares pārstrukturēšanu. Svarīgākais uzdevums šajā saistībā ir konkurētspējas uzlabošana. Lai to panāktu, svarīgas prioritātes ir – veicināt inovācijas, pastiprināt konkurenci, jo īpaši pakalpojumu jomā, uzlabot īres tirgus regulējumu un paaugstināt cilvēkkapitāla kvalitāti ar mūžizglītības palīdzību un īstenot izglītības reformu. Vēl viens svarīgs konkurētspējas uzlabošanas aspekts ir nodrošināt, ka saistībā ar sociālo dialogu algu attīstība ir ciešāk sasaistīta ar ražīguma attīstību uzņēmumu līmenī. Turpinot pārstrukturēt publiskos izdevumus par labu jomām, kas sekmē ražīgumu, piemēram, pētniecībai un attīstībai un inovācijām, tiktu veicināta ilgtspējīga nodarbinātība un saimnieciskā darbība. Palielināta konkurence pakalpojumu nozarē palīdzētu iegrožot inflāciju un paaugstināt izmaksu konkurētspēju eksportā. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

7.

Ņemot vērā Komisijas vērtējumu par gūtajiem panākumiem, Padome iesaka Spānijai turpināt īstenot strukturālās reformas. Īpaši Spānijai iesaka:

veicināt ātru darba gaitu uzsākšanu, turpinot sekmēt mobilitāti, uzlabojot prasmes un cīnoties pret darba tirgus segmentāciju,

nodrošināt izglītības reformu efektīvu īstenošanu, tostarp reģionālā līmenī, svarīgākie mērķi šajā saistībā ir samazināt mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un palielināt to skolēnu skaitu, kas augstākā līmenī pabeidz vidusskolu, un nodrošināt, ka universitātes ātri pielāgojas Boloņas procesam,

uzlabot konkurētspēju, palielinot konkurenci pakalpojumu jomā, tostarp profesionālo pakalpojumu jomā, un tīkla nozarēs (ostas, dzelzceļi, kravu transports, telekomunikācijas un elektroenerģija), un turpināt progresu, lai palielinātu pētniecības un attīstības efektivitāti. Elektroenerģijas nozarē Spānijai būtu jāturpina izskaust tarifus, lai nodrošinātu to, ka neapstāv konkurenci kropļojoši cenu noteikšanas mehānismi.

FRANCIJA

1.

IKP pieaugums Francijā 2008. gadā ievērojami samazinājās – līdz 0,7 %, galvenokārt nelielā iekšzemes pieprasījuma rezultātā. Kapitālā un mājokļos veikto ieguldījumu izaugsme ir apstājusies sliktāku ekonomikas izredžu un stingrāku kreditēšanas nosacījumu dēļ. Gaidāms, ka vājā izaugsme turpināsies 2009. gadā. Inflācija 2008. gadā pieauga līdz 3,2 %, bet 2009. gadā tā samazināsies. Valsts budžeta deficīts 2008. gadā bija 3,2 % no IKP. Globālā lejupslīde skar eksportu, kā rezultātā tekošā konta deficīts, kā jau bija gaidāms, 2008. gadā palielinājās līdz apmēram 3,8 % no IKP, un Komisija prognozē, ka šī tendence saglabāsies.

2.

Nodarbinātības pieaugums 2008. gadā bija tuvu nullei, un paredzams, ka 2009. gadā tas būs negatīvs. Bezdarba līmenis 2008. gadā bija aptuveni 8 %, bet 2009. gadā tam vajadzētu palielināties. Pašreizējā ekonomikas lejupslīde ir sākusi ievērojami ietekmēt darba tirgu, kā rezultātā rūpniecības nozarē, jo īpaši autorūpniecībā, samazinās darba vietu skaits.

3.

Reaģējot uz finanšu krīzi, Francija atbilstīgi saskaņotai ES pieejai ir pieņēmusi finanšu nozares atbalsta pasākumus, lai stabilizētu banku nozari; ar šiem pasākumiem būtu jāuzlabo arī piekļuve finansējumam un tādējādi jāatbalsta ekonomika kopumā, un jānodrošina pamats makroekonomikas stabilitātei. Turklāt, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, Francija nesen paziņoja par pasākumiem, tostarp ieguldījumiem infrastruktūrā, energoefektivitātē un ražošanā un atbalstu MVU un celtniecības nozarei.

4.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Francija, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome ir izvērtējušas atjauninātās stabilitātes programmas saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Papildus 7. punktā ieteikto pasākumu ātrai īstenošanai vajadzētu sekmēt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pastiprinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

5.

Francija ir turpinājusi īstenot savu valsts reformu programmu. Saistībā ar visaptverošu reformu programmu ir veikti vairāki pasākumi, jo īpaši tādās jomās kā atbalsts MVU, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošana, pētniecības un attīstības darbība, vides politika, mazumtirdzniecības nozare un darba tirgus reformas, uzlabojot sociālo dialogu un plānojot fiskālo politiku vidējā termiņā. Vajadzīgi papildu centieni, lai vidējā termiņā uzlabotu budžeta konsolidāciju, konkurenci enerģētikas un dzelzceļa kravu pārvadājumu nozarē un reglamentēto profesiju jomā, vēl vairāk modernizētu darba tiesības un paplašinātu profesionālās izglītības iespējas.

6.

Francijas svarīgākie vidējā termiņa uzdevumi būs turpināt modernizēt darba tirgu, lai uzlabotu tā darbību un cīnītos pret tā segmentāciju, un turpināt uzlabot vispārējos konkurences nosacījumus pakalpojumu nozarē un pārraudzīt gūtos panākumus mazumtirdzniecības jomā. Veicot šos uzdevumus, stingri jāievēro valdības paziņotais izdevumu mērķis, saskaņā ar kuru publiskie izdevumi nedrīkst palielināties. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

7.

Ņemot vērā Komisijas vērtējumu par gūtajiem panākumiem, Padome iesaka Francijai turpināt īstenot strukturālās reformas. Īpaši Francijai iesaka:

vidējā termiņā paātrināt budžeta konsolidāciju un parādu samazināšanu, pieturoties pie saviem izdevumu mērķiem un jo īpaši nepieļaujot publisko izdevumu palielināšanu. Šiem pasākumiem būtu jānotiek līdztekus pensiju sistēmas turpmākai uzlabošanai, lai tādējādi ilgtermiņā nodrošinātu publisko finanšu ilgtspēju,

turpināt uzlabot vispārējos konkurences nosacījumus, īpašu uzmanību pievēršot tīklu nozarēm (gāzes, elektrības un dzelzceļa kravu pārvadājumu nozares), mīkstināt ierobežojošus noteikumus reglamentēto arodu un profesiju jomā, jo īpaši pakalpojumu jomā, un lietderīgi izmantot konkurences iestādes un dzelzceļa regulatora pilnvaras,

saskaņā ar integrēto “elastdrošības” pieeju turpināt modernizēt darba tirgu, lai mazinātu darba tirgus segmentāciju pa dažādiem līgumu veidiem, un atbalstīt darba gaitu uzsākšanu un pāreju darba tirgū, kā arī uzlabot mūžizglītības iespējas tā, lai tās labāk pielāgotu darba tirgus vajadzībām.

ITĀLIJA

1.

Saskaņā ar aplēsēm Itālijas ekonomika 2008. gadā saruka par 0,6 %. Augsta inflācijas līmeņa, negatīvas ietekmes uz labklājību un arvien lielākas neskaidrības rezultātā privātais patēriņš ir samazinājies, savukārt mazāka pieprasījuma un stingrāku finansēšanas nosacījumu dēļ ir samazinājušies ieguldījumi. Izmaksu konkurētspējas pasliktināšanās un mazāks pieprasījums pasaulē ietekmēja arī eksportu. Paredzams, ka 2009. gadā IKP turpinās samazināties – par 2 %. Inflācija savu augstāko līmeni sasniedza 2008. gada trešajā ceturksnī, un paredzams, ka tā samazināsies. Budžeta deficīts, kas 2007. gadā bija 1,6 % no IKP, atkal palielinās. Paredzams, ka bruto parāds 2008. gadā būs sasniedzis 105 % no IKP un turpinās palielināties 2009. un 2010. gadā. Paredzams, ka tekošā konta deficīts 2008. gadā pārsniegs 2 % no IKP, bet 2009. un 2010. gadā tas tiks iegrožots.

2.

Lai gan nodarbinātība 2008. gadā saskaņā ar aplēsēm nedaudz pieauga, tomēr paredzams, ka 2009. gadā tā samazināsies. Tā kā darbaspēka pieaugums pārsniedza nodarbinātības pieaugumu, 2008. gadā pirmo reizi pēdējos desmit gados palielinājās bezdarba līmenis, un paredzams, ka šī negatīvā tendence turpināsies 2009. gadā. Krīze acīmredzot visvairāk skars mazkvalificētus darba ņēmējus un cilvēkus ar nestandarta darba līgumiem.

3.

Reaģējot uz finanšu krīzi, Itālija atbilstīgi saskaņotai ES pieejai ir pieņēmusi finanšu nozares atbalsta pasākumus, lai stabilizētu banku nozari; ar šiem pasākumiem būtu jāuzlabo arī piekļuve finansējumam un tādējādi jāatbalsta ekonomika kopumā, un jānodrošina pamats makroekonomikas stabilitātei. Turklāt, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, Itālija pieņēma pasākumus ar mērķi nodrošināt noturīgu privāto patēriņu, jo īpaši atbalstot mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem un ieguldījumus.

4.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Itālija, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome ir izvērtējušas atjauninātās stabilitātes programmas saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Papildus 7. punktā ieteikto pasākumu ātrai īstenošanai vajadzētu sekmēt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pastiprinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

5.

Itālija ir turpinājusi īstenot savu valsts reformu programmu. Vislabāk redzamie panākumi ir gūti fiskālās korekcijas jomā. Ir ieviesti daži pasākumi, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši – atceļot vairākus liekus likumus un uzlabojot valsts pārvaldes efektivitāti. Ir izvirzīts mērķis līdz 2012. gadam par 25 % samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, un ir pabeigts sloga mērīšanas projekts. Ir veikti pirmie pasākumi, lai ieviestu uz “elastdrošību” balstītu pieeju, un laiks rādīs, kāda ietekme būs jaunajiem pasākumiem izglītības un pētniecības jomā. Vajadzīgi papildu centieni, lai turpinātu stiprināt konkurenci.

6.

Neliela ražīguma izaugsme un valsts parāda līmenis, kas ilgstoši pārsniedz IKP, vairākus gadus ir kavējuši Itālijas ekonomiku, kaut gan uzņēmējdarbības nozares un mājsaimniecību parāda līmenis ir salīdzinoši zems. Valsts parāds ietekmē fiskālo ilgtspēju. Svarīgākās politikas stratēģijas ražīguma problēmas novēršanai aptver tālejošas strukturālas reformas, tostarp konkurences nosacījumu stiprināšanu, turpmāku uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, samazinot birokrātiju visos valdības līmeņos, darba tirgus darbības uzlabošanu un pētniecības un attīstības veicināšanu. Lielāka uzmanība būtu jāpievērš cilvēkkapitāla veidošanai un labāk jāliek lietā neizmantotais darbaspēka potenciāls, jo īpaši Itālijas dienvidos. Vēl viens svarīgs konkurētspējas atgūšanas aspekts ir nodrošināt, ka algu attīstība atbilst ražīguma attīstībai, turpinot decentralizēt algu noteikšanas mehānismu. Lai tālāk attīstītu 2008. gada jūlijā uzsāktās budžeta reformas, vidējā termiņā ir svarīgi nodrošināt publisko finanšu pastāvīgu un ilgtspējīgu attīstību, tādējādi radot labvēlīgākus nosacījumus ieguldījumiem, un rast iespējas, lai palielinātu izdevumus cilvēkkapitālā un infrastruktūrā. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

7.

Ņemot vērā Komisijas vērtējumu par gūtajiem panākumiem, Padome iesaka Itālijai turpināt īstenot strukturālās reformas. Īpaši Itālijai iesaka:

vidējā termiņā turpināt fiskālo konsolidāciju ar mērķi uzlabot publisko finanšu ilgtspēju, jo īpaši samazinot primāro izdevumu pieaugumu, vienlaikus palielinot izdevumu efektivitāti, un izstrādāt gaidāmā fiskālā federālisma sistēmu, lai palīdzētu sasniegt šo mērķi,

turpināt strādāt un, ja iespējams, palielināt centienus, lai ieviestu un īstenotu vispārējas reformas konkurences stiprināšanai preču un pakalpojumu tirgos, vienkāršotu tiesību aktus un samazinātu administratīvo slogu visos pārvaldes līmeņos un reformētu valsts pārvaldi, tādējādi uzlabojot tās ražīgumu,

saskaņā ar “elastdrošības pieeju” un ar mērķi mazināt atšķirības starp reģioniem, nodrošināt nodarbinātības dienestu efektīvu darbību, veicināt mūžizglītību, turpināt, ievērojot publisko finanšu ierobežojumus, pārdalīt sociālos izdevumus tā, lai pakāpeniski ieviestu visaptverošu bezdarba pabalstu sistēmu, un turpināt risināt nedeklarētas nodarbinātības problēmu; uzlabot izglītības sistēmas efektivitāti, rezultātus un standartus.

KIPRA

1.

IKP pieaugums 2008. gadā samazinājās tikai nedaudz – līdz 3,6 %, jo iekšzemes pieprasījums un jo īpaši privātais patēriņš turpināja ievērojami pieaugt. Komisija prognozē, ka 2009. gadā izaugsme turpinās samazināties līdz apmēram 1 %, galvenokārt saistībā ar Kipras galveno tirdzniecības partneru ekonomikas lēnāku attīstību, kas ietekmēs tūrisma nozari un ārējo pieprasījumu pēc mājokļiem. Gaidāms, ka privāto patēriņu mazinās arī augošais mājsaimniecību parādu slogs, kā arī nedrošā vide. Inflācijas līmenis, kas 2008. gadā bija 4,4 %, divreiz pārsniedza 2007. gadā reģistrēto inflācijas līmeni, un iemesls tam bija galvenokārt lielākas importa cenas naftai un pārtikai. Komisija prognozē, ka 2009. gadā tas samazināsies līdz 2 %. Tiek lēsts, ka valsts budžetā 2008. gadā bija pārpalikums 1 % apmērā no IKP. Mazāks ārējais pieprasījums, mazāki ieņēmumi no tūrisma, ievērojami lielākas naftas un patēriņa preču cenas, nominālais algu pieaugums ir ietekmējuši Kipras ekonomikas konkurētspēju un palielinājuši tekošā konta deficītu līdz 13 % un vairāk no IKP 2008. gadā. Ir paredzams, ka 2009. gadā tas samazināsies līdz 12 %. Ir jāatjauno konkurētspēja, izmantojot ražīguma pieauguma veicināšanas pasākumus, un jānodrošina piemērotu darbaspēka vienības izmaksu attīstība.

2.

Pašreizējās darba tirgus aplēses liecina, ka nodarbinātības pieaugums 2008. gadā bija apmēram 2 %, savukārt bezdarba līmenis saglabājās apmēram 4 % apmērā. Paredzams, ka nodarbinātības pieaugums 2009. gadā būs lēnāks, kā rezultātā bezdarbs palielināsies līdz apmēram 5 %. Pašreizējā attīstība darba tirgū norāda, ka krīze, visticamāk, visvairāk ietekmēs tūrisma un celtniecības nozares, kurās galvenokārt ir nodarbināts mazkvalificēts darbaspēks no ārvalstīm.

3.

Reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, Kipra nesen paziņoja par pasākumiem, tostarp par atbalstu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un par lētiem aizdevumiem mājokļa iegādei. Tika paziņots arī par tūrisma un celtniecības nozares atbalsta pasākumiem, tostarp par darbībām procedūru paātrināšanai, lai atvieglotu infrastruktūras projektu īstenošanu.

4.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Kipra, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome ir izvērtējušas atjauninātās stabilitātes programmas saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Papildus 7. punktā ieteikto pasākumu ātrai īstenošanai vajadzētu sekmēt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pastiprinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

5.

Kipra ir turpinājusi īstenot savu valsts reformu programmu. Kipras ekonomikas spēcīgais sniegums 2008. gadā galvenokārt ir izskaidrojams ar mikroekonomikas politiku, kuras mērķis ir attīstīt informācijas sabiedrību un radīt nosacījumus ilgtspējīgai izaugsmei, kā arī plaša sociālās iekļaušanas politika. Pārstāvju palātai apstiprināšanai tika iesniegti pasākumi, lai palīdzētu ilgtermiņā nodrošināt fiskālo ilgtspēju, jo īpaši pensiju jomā. Papildus ir vajadzīgas turpmākas reformas, lai reformētu veselības aprūpes sistēmu. Kipra veicināja papildu pasākumus, lai vairāk pievērstos inovāciju un mazāk pētniecības un attīstības sekmēšanai, ņemot vērā ekonomikas orientēšanos uz pakalpojumiem un to, ka lielākā daļa firmu ir ļoti mazas. Tiek īstenota mūžizglītības stratēģija, tomēr būtu jāizvērš papildu darbības, lai reformētu vidējās tehniskās izglītības, profesionālās izglītības un stažēšanās sistēmu. Daži jauni, mikroekonomikas līmenī veikti pasākumi ir palīdzējuši mazināt nepietiekamo konkurenci brīvo profesiju pakalpojumu jomā.

6.

Kipras ekonomikai ir augsts tirdzniecības specializācijas līmenis, kas apvienojumā ar valsts atvērtību palielina Kipras ekonomikas jutīgumu pret ārējiem satricinājumiem. Pašreizējā pāreja uz daudzveidīgāku un uz inovācijām balstītu ekonomiku ir svarīga, lai pastiprinātu spējas izturēt konkurenci no ekonomikām, kuru pamatā ir mazākas izmaksas. Vajadzīgi centieni, lai paaugstinātu darbaspēka ražīgumu, ieguldot zināšanās, jaunās tehnoloģijās, prasmēs, uzņēmējdarbības vidē un inovācijās. Svarīgs politikas uzdevums būs valsts konkurētspējas uzlabošana. Ņemot vērā samērā lielo ārējo nelīdzsvarotību, svarīgi ir pastiprināt strukturālās reformas, kas palielinās ražīguma pieaugumu un pielīdzinās algas ražīgumam. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

7.

Ņemot vērā Komisijas vērtējumu par gūtajiem panākumiem, Padome iesaka Kiprai turpināt īstenot strukturālās reformas. Īpaši Kiprai iesaka:

turpināt centienus paplašināt mūžizglītības iespējas, jo īpaši attiecībā uz mazkvalificētiem darba ņēmējiem, bezdarbniekiem un neaizsargātākām grupām, turpinot īstenot darbības saistībā ar apstiprināto Valsts mūžizglītības stratēģiju, tostarp profesionālās izglītības, izglītības, apmācības un jaunās stažēšanās sistēmas reformu.

LATVIJA

1.

Saskaņā ar Komisijas datiem Latvijas IKP pieaugums 2008. gadā krasi samazinājās, un ir paredzams, ka no vairāk nekā 10 % 2007. gadā tas saruks aptuveni līdz 2 %. Vājās ekonomiskās situācijas un finanšu krīzes dēļ samazinājās aizdevumu pieejamība, nomācot privāto patēriņu un mājokļu tirgu. Īpaši tika ietekmēti ieguldījumi, un paredzams, ka 2008. gadā tie būs samazinājušies aptuveni par 9 %. Paredzams, ka IKP kādu laiku vēl turpinās ievērojami samazināties. Inflācija 2008. gadā pieauga līdz 15,3 %, bet 2009. gadā tā samazināsies. Dziļā lejupslīde negatīvi ietekmēs valsts budžeta bilanci, un Komisija prognozē, ka 2008. gadā tā deficīts būs aptuveni 3,5 % no IKP. Iekšzemes pieprasījuma samazināšanās veicināja lielu ārējo nelīdzsvarotību. Importa apjoms 2008. gadā ievērojami saruka, un tas palīdzēja samazināt tekošā konta deficītu līdz aptuveni 15 % no IKP.

2.

Nodarbinātības līmenis 2009. gadā ievērojami samazināsies. Pieaug bezdarbs, un paredzams, ka 2008. gadā tas būs būtiski palielinājies salīdzinājumā ar pašreizējiem 6,5 %. Līdz šim darba vietu zaudēšana galvenokārt skāra mazkvalificētus darba ņēmējus celtniecības un mazumtirdzniecības nozarēs, bet arvien vairāk tiek skartas arī citas grupas. No tā, iespējams, cietīs virkne iedzīvotāju neaizsargātāko grupu un jaunieši, pavēršot pretējā virzienā pēdējos gados panāktos uzlabojumus šo grupu nodarbinātībā.

3.

Reaģējot uz finanšu krīzi, Latvija saistībā ar starptautisko finansiālo palīdzību, par ko vienojās 2008. gada decembrī, ir pieņēmusi finanšu nozares atbalsta pasākumus, lai stabilizētu banku nozari; ar šiem pasākumiem būtu jāuzlabo arī piekļuve finansējumam un tādējādi jāatbalsta ekonomika kopumā, nodrošinot pamatu makrofinansiālajai stabilitātei. 2008. gada gaitā kļuva skaidrs, ka Latvijā gaidāma izteikta un ilgstoša lejupslīde. Radās grūtības Latvijas kapitāla un finanšu tirgos un tās banku sistēmā, tāpēc iestādēm nācās atzīt steidzamo vajadzību pēc starptautiskās finansiālās palīdzības. Šajā sakarā 2008. gada 12. decembrī Latvijas parlaments pieņēma ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, kurai vajadzētu palīdzēt saglabāt uzticību Latvijas finanšu sistēmai gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā, dot tiešu un netiešu ieguldījumu, lai apturētu un novērstu izmaksu konkurētspējas un inflācijas negatīvo tendenci, šajā nolūkā īstenojot daudz stingrāku fiskālo pozīciju, kuras galvenā darbība ir samazināt valsts sektorā strādājošo atalgojuma izmaksas, un stiprināt ekonomikas izaugsmes potenciālu ar virkni strukturālu reformu.

4.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Latvija, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome ir izvērtējušas atjaunināto konverģences programmu saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Šajā sakarā Latvijai būtu jāizpilda publisko finanšu mērķi, kas noteikti tās ekonomikas stabilizācijas programmā, steidzami jānovērš makroekonomikas nelīdzsvarotība un pilnībā jāīsteno maksājumu bilances memorands. Papildus 7. punktā ieteikto pasākumu ātrai īstenošanai vajadzētu sekmēt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pastiprinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

5.

Latvija ir turpinājusi īstenot savu valsts reformu programmu. Valdība samazināja plānotos izdevumus un ierosināja pasākumus, lai samazinātu algu pieaugumu valsts sektorā. Tika veikti pasākumi, lai uzlabotu veikumu pētniecības un attīstības jomā. Tika veikti ievērojami pasākumi, lai vidējā termiņā palielinātu darbaspēka piedāvājumu, bet vēl ir daudz darāmā, lai izstrādātu mūžizglītības stratēģiju. Turpināja uzlaboties normatīvā vide. Nelieli panākumi ir gūti bērnu aprūpes pieejamības uzlabošanā.

6.

Tūlītējs Latvijas uzdevums ekonomikas politikas jomā ir nodrošināt makrofinansiālo stabilitāti, jo pastāv izteiktas un ilgstošas lejupslīdes risks. Vidējā termiņā ražīgumu veicinošiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, inovācijām un izglītībai ir jāsekmē pāreja no nozarēm, kas balstītas uz iekšzemes pieprasījumu, uz nozarēm, kas vērstas uz tirdzniecību. Steidzami vajadzīgas strukturālas reformas, lai veicinātu darba tirgus elastību un sekmētu pāreju, galvenokārt izmantojot efektīvāku darbaspēka aktivizēšanu un apmācību. Valsts sektorā strādājošo algu politikai būtu jādod pareizais signāls, lai panāktu mērenību privātā sektora algās, tādējādi palīdzot apturēt inflāciju un saglabājot eksporta izmaksu konkurētspēju. Laicīga un apņēmīga struktūrfondu programmu īstenošana pozitīvi ietekmēs piedāvājuma potenciāla nostiprināšanu ekonomikā, veicinās nodarbinātību un nodrošinās uzņēmumiem piekļuvi finansējumam. Tas ir būtiski, lai saglabātu administratīvās spējas programmu īstenošanai. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

7.

Ņemot vērā Komisijas vērtējumu par gūtajiem panākumiem, Padome iesaka Latvijai turpināt īstenot strukturālās reformas. Īpaši Latvijai iesaka:

īstenot stingru fiskālo politiku, saskaņā ar kuru tiek rūpīgi noteiktas izdevumu prioritātes un gan nodokļu, gan izdevumu pasākumi ir vērsti uz piedāvājuma potenciāla nostiprināšanu ekonomikā; to varētu atvieglot, pieņemot efektīvu vidēja termiņa fiskālo programmu ar stingri noteiktām izdevumu maksimālajām robežām,

lai samazinātu inflāciju un uzlabotu konkurētspēju, veicināt mērenību algu ziņā valsts un privātajā sektorā,

īstenojot integrētu “elastdrošības pieeju”, pastiprināt centienus, lai palielinātu darbaspēka piedāvājumu un ražīgumu; stiprinot aktivizēšanas pasākumus un paaugstinot izglītības un apmācības sistēmu atbilstību darba tirgus vajadzībām, tostarp īstenojot saskaņotu mūžizglītības stratēģiju,

ciešāk integrēt pētniecības un attīstības un inovāciju politikas virzienus, īpaši izmantojot privātās un publiskās partnerattiecības un papildu stimulus privātā sektora ieguldījumiem.

LIETUVA

1.

Komisija paredz, ka IKP 2008. gadā būs pieaudzis par 3,4 %, kas ir daudz mazāk nekā 2007. gadā (8,9 %). Līdz ar korekcijām mājokļu tirgū samazinājušies ieguldījumi. Iekšzemes pieprasījumu 2009. gadā mazinās kredītu pieejamības problēmas, reālo ienākumu samazināšanās un mazāka uzticēšanās uzņēmēju un patērētāju starpā. Inflācijas augstākais līmenis 2008. gadā bija 11,1 %, ko veicināja augstas patēriņa preču cenas un iekšzemes algu radītais spiediens. Globālās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un papildu izdevumu dēļ strauji pieauga valsts budžeta deficīts. Komisija uzskata, ka 2008. gadā tas bija gandrīz 3 % no IKP un tāds būs arī 2009. gadā, jo tika pieņemti vairāki glābšanas pasākumi. Ievērojams algu pieaugums varētu būt mazinājis ārējo konkurētspēju, kam līdz ar zemu ārējo pieprasījumu vajadzētu kavēt eksporta pieaugumu 2009. gadā. Tomēr turpmākajos gados ir paredzama nominālā atalgojuma pieauguma palēnināšanās. Turklāt zems iekšzemes pieprasījums, iespējams, samazinās importa pieaugumu, kā rezultātā samazināsies tekošā konta deficīts, kas 2008. gadā bija paredzēts 12,6 % no IKP. Turpmāk ir nepieciešams sagatavoties tam, kā saskaņā ar panākto vienošanos Ignalinas kodolelektrostacijas slēgšana 2010. gadā ietekmēs potenciālo IKP un iekšzemes enerģijas cenas.

2.

Pašreizējie darba tirgus rādītāji liecina, ka 2008. gadā nodarbinātības līmeņa pieaugums kļuva negatīvs, un paredzams, ka bezdarba līmenis pieaugs, pārsniedzot 5 %. Jau tagad pieaug darbinieku masveida atlaišanas, kas jo īpaši ietekmē mazkvalificētus darbiniekus, nekvalificētus jauniešus, lauku iedzīvotājus un vecāka gadagājuma darba ņēmējus. Var kļūt izteiktākas bezdarba reģionālās atšķirības.

3.

Jaunievēlētā valdība 2008. gada 9. decembrī pieņēma valdības programmu krīzes pārvarēšanai, kurā tika paziņots par vairākiem fiskālajiem pasākumiem, lai novērstu valsts makroekonomikas nelīdzsvarotību un no 2009. gada samazinātu vispārējo valsts budžeta deficītu.

4.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Lietuva, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome ir izvērtējušas atjaunināto konverģences programmu saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Šajā sakarā Lietuvai ir jāizpilda publisko finanšu mērķi, kas noteikti tās krīzes pārvarēšanas programmā. Papildus 7. punktā ieteikto pasākumu ātrai īstenošanai vajadzētu sekmēt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pastiprinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

5.

Lietuva ir turpinājusi īstenot savu valsts reformu programmu. Īstenoti vairāki pasākumi, lai uzlabotu jauniešu nodarbinātības iespējas un nodrošinātu apmācību uzņēmējdarbības jomā. Vajadzīgi papildu centieni, lai pievērstos galvenajām politikas jomām, kas uzlabo makrofinansiālo stabilitāti un samazina inflāciju. Turklāt būs vajadzīgs papildu atbalsts, lai veicinātu ārvalstu tiešos ieguldījumus, uzlabotu veikumu pētniecības un attīstības un inovāciju jomā, pilnveidotu normatīvo vidi, pastiprinātu bērnu aprūpi un uzlabotu veselību un drošību.

6.

Lielā ekonomikas izaugsme un emigrācija samazināja darba tirgu un veicināja darbaspēka izmaksu pieaugumu, negatīvi ietekmējot Lietuvas konkurētspēju. Tomēr pašreizējās ekonomikas lejupslīdes dēļ pieaugs bezdarbs, un tāpēc būtiski svarīgi ir izstrādāt aktīvu darba tirgus politiku. Tomēr visneatliekamākais uzdevums ir samazināt ievērojamo makroekonomikas nelīdzsvarotību. Lai ierobežotu inflāciju un apturētu konkurētspējas mazināšanos, jāpanāk atalgojuma attīstības lielāka atbilstība ražīgumam. Jau ir īstenoti daži pasākumi, lai ierobežotu valsts sektorā strādājošo atalgojuma pieaugumu, saskaņā ar plašo līdzekļu taupīšanas politiku, kas attiecas uz izdevumiem. Būtu jāuzlabo uzņēmējdarbības vide un jānostiprina administratīvās spējas. Turklāt ražīguma pieaugums jānostiprina, pilnveidojot prasmes un uzlabojot veikumu inovāciju jomā, tostarp piesaistot ārvalstu tiešos ieguldījumus. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

7.

Ņemot vērā Komisijas vērtējumu par gūtajiem panākumiem, Padome iesaka Lietuvai turpināt īstenot strukturālās reformas. Īpaši Lietuvai iesaka:

pamatojoties uz 2009. gada budžetu, stiprināt makroekonomikas stabilitāti, īstenojot stingru fiskālo politiku, kurā rūpīgi nosaka izdevumu prioritātes,

saglabāt ārējo konkurētspēju, nodrošinot atalgojuma attīstības ciešāku atbilstību ražīguma pieaugumam, tostarp nozaru līmenī,

atbalstīt saimniecisko darbību, paātrināti īstenojot no ES struktūrfondiem finansētas ES programmas, kā arī nodrošināt, lai pētniecības un attīstības un inovāciju sistēmas strukturālā reforma joprojām būtu viena no prioritātēm, kurai atbilst pietiekamas finansiālās saistības, lielāku uzmanību pievēršot cilvēkresursiem pētniecības un attīstības jomā un plašākai uzņēmumu līdzdalībai inovācijā,

pastiprināt centienus, lai īstenotu izglītības un apmācību sistēmu reformu nolūkā nodrošināt to kvalitāti un atbilstību darba tirgus vajadzībām un veicinātu mūžizglītību, īpaši vecāka gadagājuma darbiniekiem.

LUKSEMBURGA

1.

Sākoties starptautiskās ekonomikas lejupslīdes ietekmei, IKP pieaugums 2008. gadā saruka līdz aptuveni 1 %, kas ir daudz mazāk nekā pieauguma tempi 2007. gadā (5,2 %). Šī tendence turpināsies 2009. gadā. Šo norišu pamatā ir neliels ārējais pieprasījums un privātie ieguldījumi. Līdz ar enerģijas un pārtikas cenu kāpumu 2008. gadā pieauga inflācija, pārsniedzot 4 %, bet paredzams, ka 2009. gadā tā samazināsies. Ekonomikas lejupslīde 2008. gadā varētu samazināt budžeta pārpalikumu līdz 3,0 % no IKP. Komisija uzskata, ka Luksemburgai 2008. gadā būtu jāuzrāda tekošā konta pārpalikums, kas pārsniedz 8 %, un tas 2009. gadā varētu nedaudz samazināties.

2.

Nodarbinātības līmenis 2008. gadā turpināja palielināties un bezdarbs saglabājās 4,1 % līmenī. Paredzams, ka 2009. gada situācija nebūs tik labvēlīga, jo nodarbinātības līmeņa pieaugums samazināsies un palielināsies bezdarbs. Luksemburga saskarsies ar problēmām, kuras izraisa pašreizējā krīze un kuras varētu ietekmēt finanšu, transporta un tērauda nozares, kā arī uzņēmumus, kas saistīti ar autorūpniecības nozari.

3.

Reaģējot uz finanšu krīzi, Luksemburga atbilstīgi saskaņotai ES pieejai ir pieņēmusi finanšu nozares atbalsta pasākumus, lai stabilizētu banku nozari; ar šiem pasākumiem būtu jāuzlabo arī piekļuve finansējumam un tādējādi jāatbalsta ekonomika kopumā, un jānodrošina pamats makroekonomikas stabilitātei. Turklāt, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, Luksemburga nesen paziņoja par pasākumiem, tostarp uzņēmējdarbības nodokļu samazināšanu un atbalstu mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem.

4.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Luksemburga, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome ir izvērtējušas atjauninātās stabilitātes programmas saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu.

5.

Luksemburga ir turpinājusi īstenot savu valsts reformu programmu. Luksemburga ir guvusi zināmus panākumus vecāka gadagājuma darba ņēmēju nodarbinātības līmeņa paaugstināšanā, samazinājusi to jauniešu skaitu, kas priekšlaikus pamet skolu, un likvidējusi mākslīgos šķēršļus izglītības sistēmā, un padarījusi pievilcīgāku ekonomikas vidi. Vajadzīgs turpmāks darbs, lai atrisinātu pamatā esošās problēmas.

6.

Tā kā finanšu nozare nodrošina vairāk nekā ceturto daļu no IKP, valsti varētu ļoti ietekmēt pašreizējā finanšu krīze. Turklāt konkurētspēju varētu negatīvi ietekmēt salīdzinoši straujais darbaspēka vienības izmaksu pieaugums. Šī pasliktināšanās varētu turpināties nākamajos gados, jo paredzams, ka 2008. un 2009. gadā samazināsies ražīgums. Tālākā perspektīvā ir vajadzīga pensiju sistēmas reforma, lai nodrošinātu tās ilgtermiņa ilgtspēju. Pastāvīgo iedzīvotāju nodarbinātības līmenis joprojām ir zemāks par Eiropas vidējo rādītāju, un īpaši zems ir vecāka gadagājuma darba ņēmēju nodarbinātības līmenis. Luksemburgai arī jāpalielina uzņēmējdarbības vides pievilcīgums. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

UNGĀRIJA

1.

Pēc tam, kad 2007. gadā IKP strauji saruka līdz 1,1 % (galvenokārt fiskālo korekciju programmas dēļ, kura sākās 2006. gada vidū), 2008. gadā IKP pieaugums samazinājās līdz 0,9 %, neraugoties uz ievērojamu lauksaimniecisko ražošanu. Ņemot vērā to, ka strauji pasliktinās ārējie apstākļi, ir paredzama krasa ekonomikas lejupslīde. Finanšu krīzei bija īpaši spēcīga negatīva ietekme uz Ungārijas finanšu un ārvalstu valūtas tirgiem, kā rezultātā uz laiku tika iesaldēts valsts obligāciju tirgus, notika straujš kritums vērtspapīru tirgū un krasi samazinājās valsts valūtas vērtība. Inflācija 2008. gadā pārsniedza 6 %, bet šai tendencei ir lejupejošs raksturs kopš 2007. gada vidus, un tai vajadzētu turpināt mazināties. Neraugoties uz lejupslīdi, Komisija paredz, ka 2008. gadā budžeta deficīts būs sarucis līdz 3,3 % no IKP, un valdība plāno turpmākas korekcijas. Tekošā konta deficīts 2008. gadā nedaudz palielinājās, sasniedzot aptuveni 7 % no IKP.

2.

Nodarbinātības līmenis 2008. gadā samazinājās aptuveni par 1 %, un 2009. gadā šī tendence turpināsies. Bezdarba līmenim no aptuveni 7,7 % 2008. gadā vajadzētu turpināt pieaugt. Atkarībā no tā, cik intensīva būs ekonomikas lejupslīde, bezdarbs var paplašināties, skarot ne tikai mazkvalificētos darba ņēmējus un neaizsargātas sociālās grupas vai neaizsargātākos ģeogrāfiskos apgabalus.

3.

Saistībā ar Kopienas maksājumu bilances aizdevumu, lai palīdzētu Ungārijai reaģēt uz finanšu tirgus svārstībām, iestādes 2008. gada 19. novembrī parakstīja saprašanās memorandu, kurā izklāstīti ekonomikas politikas nosacījumi, kas piesaistīti aizdevuma izmaksai, īpaši attiecībā uz fiskālo konsolidāciju un fiskālās pārvaldības reformu.

4.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Ungārija, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome ir izvērtējušas atjauninātās konverģences programmas saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Šajā sakarībā Ungārijai pilnībā jāīsteno maksājumu bilances memorands. Līdzās 7. punktā ieteikto pasākumu ātrai īstenošanai vajadzētu sekmēt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pastiprinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

5.

Ungārija ir turpinājusi īstenot savu valsts reformu programmu. Fiskālajā politikā 2008. gadā atkal varētu panākt konsolidācijas līmeni, kas pārsniedz mērķi. Vajadzīgi papildu centieni strukturālo un darba tirgus reformu īstenošanā. Struktūrfondiem ir viena no galvenajām lomām valsts reformu programmas īstenošanā, un to izpilde kopumā norit, kā plānots. Pēc finanšu tirgus satricinājuma Ungārijas iestādes pieņēma virkni pasākumu, lai atjaunotu uzticību tirgum, tostarp paātrināja deficīta samazināšanu, pastiprināja fiskālo pārvaldību un nostiprināja finanšu nozares regulējumu un uzraudzību.

6.

Politikas uzdevums Ungārijai ir mazināt finanšu krīzes negatīvo ietekmi, vienlaikus saglabājot fiskālo stabilitāti un veicinot ekonomikas politikas uzticamību. Šajā nolūkā būtu jānovērš ārējās konkurētspējas mazināšanās, nodrošinot algu pieauguma atbilsmi ražīgumam. Vidējā termiņā ļoti svarīgi ir centieni uzlabot makroekonomikas un fiskālo stabilitāti. Lai to panāktu, ir jāpaaugstina valsts sektora un veselības aprūpes nozares efektivitāte un jāuzlabo darba tirgus darbība, jo īpaši – turpinot sociālās aizsardzības sistēmas reformu, lai panāktu to, ka darbs būtu finansiāli pievilcīgs. Neraugoties uz panākumiem, kas gūti kopš 2006. gada vidus, valsts sektorā ir iespējami turpmāki ietaupījumi par labu efektivitātei. Vispārējais nodarbinātības līmenis Ungārijā (57,3 %) 2007. gadā bija trešais zemākais ES, un jo īpaši zems bija jauniešu un vecāka gadagājuma darba ņēmēju un citu neaizsargātu grupu dalības līmenis. Lai efektīvi novērstu kvalifikācijas neatbilstību prasībām, jāturpina attīstīt izglītības un mācību sistēmu, lai tā atbilstu darba tirgus vajadzībām. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

7.

Ņemot vērā Komisijas vērtējumu par gūtajiem panākumiem, Padome iesaka Ungārijai turpināt īstenot strukturālās reformas. Īpaši Ungārijai iesaka:

balstoties uz ievērojamo progresu, kas panākts fiskālajā konsolidācijā, īstenot vajadzīgos pasākumus, lai stabili samazinātu valsts budžeta deficītu un valsts parāda īpatsvaru iekšzemes kopproduktā, vairāk balstoties uz izdevumu jomu,

turpināt valsts pārvaldes, veselības aprūpes, pensiju un izglītības sistēmu reformu, lai ilgtermiņā nodrošinātu fiskālo ilgtspēju un uzlabotu ekonomisko efektivitāti. Šeit jāietver pasākumi, lai palielinātu faktisko pensionēšanās vecumu, enerģiski īstenotu pieņemto invaliditātes pensiju sistēmu un turpinātu pārstrukturēt veselības aprūpi,

turpināt stiprināt un mērķtiecīgāk virzīt aktīvā darba tirgus politiku nolūkā uzlabot situāciju darba tirgū, īpaši attiecībā uz neaizsargātākām grupām un ģeogrāfiskajiem apgabaliem,

turpināt uzlabot prasmju līmeni, tostarp arī palielinot pieaugušo dalību mūžizglītībā; turpināt uzlabot izglītības un mācību sistēmas atbilstību darba tirgus vajadzībām un nodrošināt kvalitatīvas izglītības un apmācību pieejamību visiem.

MALTA

1.

Komisija paredz, ka 2008. gadā IKP būs pieaudzis par 2,1 %, – mazāk nekā 3,9 % 2007. gadā. IKP pieauguma tempi 2009. gadā samazināsies. Inflācija 2008. gada oktobrī pieauga līdz 5,7 %, ko noteica augstākas pārtikas un naftas cenas pasaulē un, iespējams, pastiprināja vāja iekšzemes konkurence un liela atkarība no enerģijas importa. Budžeta deficītam pieaugot līdz 3,5 % no IKP, fiskālais stāvoklis 2008. gadā pasliktinājās. Samazinoties pieprasījumam pasaules mērogā, pieauga tekošā konta deficīts.

2.

Nodarbinātības pieaugums 2008. gadā palēninājās, un, samazinoties saimnieciskajai darbībai, 2009. gadā šī tendence turpināsies. Sieviešu nodarbinātība 2007. gadā nedaudz pieauga, bet 36,9 % līmenī tā joprojām ir viszemākā ES. Nodarbinātības līmenis vecāka gadagājuma strādājošo vidū 2007. gadā faktiski samazinājās (līdz 28,3 %). Bezdarbs no 6,5 % 2008. gadā varētu pieaugt, galvenokārt skarot mazkvalificētus darba ņēmējus ražošanas un tūrisma nozarēs, taču arī citas nozares varētu būt apdraudētas.

3.

Malta nesen paziņoja par pasākumiem, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, tostarp par paātrinātiem ieguldījumiem infrastruktūrā, vidē un tūrismā, un nodokļu samazināšanu mājsaimniecībām.

4.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Malta, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome ir izvērtējušas atjauninātās stabilitātes programmas saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Papildus 7. punktā ieteikto pasākumu ātrai īstenošanai vajadzētu sekmēt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pastiprinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

5.

Malta ir turpinājusi īstenot savu valsts reformu programmu. Panākts progress konkurences problēmu risināšanā un darba tirgus reformu jomā. Pozitīvas iniciatīvas 2008. gadā ietver nozīmīgas darbības kuģu būvētavu privatizācijas virzienā, integrētu “elastdrošības” pasākumu izveidi un mērķa noteikšanu administratīvā sloga samazināšanai. Vajadzīgi papildu pasākumi, lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju, uzņēmējdarbības vidi un enerģijas avotu diversifikāciju. 2008. gadā ir palēninājies budžeta konsolidācijas progress.

6.

Malta ir lielā mērā atkarīga no enerģijas importa, dabas resursiem, ražošanas izejvielām un patēriņa precēm. Maltas ekonomikas attīstības pamats ir tās cilvēkresursi, un šajā jomā ir vajadzīgi lieli uzlabojumi, īpaši attiecībā uz mūžizglītības iespējām mazkvalificētiem darba ņēmējiem un mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas turpmāku mazināšanu. Ekonomikas mazā apjoma dēļ īpaši aktuālas ir konkurences problēmas, un ir vajadzīgi uzlabojumi uzņēmējdarbības vidē. Efektīvāka publisko finanšu izmantošana nosaka vajadzību pēc veselības aprūpes sistēmas turpmākas reformas. Lai gan Malta ir dažādojusi ekonomisko pamatu, ir vajadzīgs turpmāks progress, lai novērstu pašreizējo lielo atkarību no tūrisma un elektronikas preču ražošanas. Lai nodrošinātu konkurētspēju, ir vajadzīgas turpmākas strukturālas reformas, kas palielinās ražīgumu un veicinās algu pieauguma saskaņotību ar ražīguma palielinājumu. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

7.

Ņemot vērā Komisijas vērtējumu par gūtajiem panākumiem, Padome iesaka Maltai turpināt īstenot strukturālās reformas. Īpaši Maltai iesaka:

stiprināt konkurenci nolūkā ierobežot inflāciju un saglabāt konkurētspēju, īpaši samazinot valsts atbalstu un novirzot to horizontāliem mērķiem, kā arī nostiprinot konkurences iestādi,

paātrināt centienus iesaistīt darba tirgū vairāk darba ņēmēju, īpaši sievietes un vecāka gadagājuma darba ņēmējus, cita starpā atvieglojot bērnu aprūpi; pastiprināt centienus novērst nedeklarētu nodarbinātību un veicināt dalību darba tirgū, tostarp panākot, lai pabalstu sistēma vairāk sekmētu dalību darba tirgū.

NĪDERLANDE

1.

Reālā IKP pieaugums Nīderlandē no 3,5 % 2007. gadā samazinājās līdz 1,9 % 2008. gadā. Paredzams, ka globālās lejupslīdes, ieguldījumu samazināšanās un privātā patēriņa būtiska krituma dēļ 2009. gadā pieaugums samazināsies. Inflācija, ko izraisīja iepriekšējais pārtikas un enerģijas cenu kāpums, 2008. gadā pieauga līdz 2,2 %. Budžeta pārpalikums 2008. gadā ir palielinājies līdz 1,1 % no IKP. Tomēr Komisija paredz, ka budžeta pārpalikums pārtaps par deficītu – 1,4 % no IKP 2009. gadā un 2,7 % no IKP 2010. gadā. Neraugoties uz globālo lejupslīdi, paredzams, ka Nīderlandei 2008. gadā būs tekošā konta pārpalikums vairāk nekā 8 % apmērā no IKP, bet 2009. gadā tas varētu sarukt līdz 6,5 %.

2.

Nodarbinātība 2008. gadā turpināja pieaugt par gandrīz 2 %, taču paredzams, ka 2009. gadā šis rādītājs būs negatīvs. Tā rezultātā 2008. gadā bezdarba līmenis samazinājās, bet 2009. gadā gaidāms pieaugums. Līdz šim darba devēji negribīgi izmantoja darbinieku atlaišanu, baidoties no tā, ka nevarēs atrast kvalificētu personālu, kad ekonomika būs atveseļojusies. Tas vissmagāk varētu skart rūpniecības un finanšu nozari.

3.

Reaģējot uz finanšu krīzi, Nīderlande atbilstīgi saskaņotai ES pieejai ir pieņēmusi finanšu nozares atbalsta pasākumus, lai stabilizētu banku nozari; ar šiem pasākumiem būtu jāuzlabo arī piekļuve finansējumam un tādējādi jāatbalsta ekonomika kopumā, un jānodrošina pamats makroekonomikas stabilitātei. Turklāt, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, Nīderlande ir nesen paziņojusi par pasākumiem, tostarp uzņēmējdarbības nodokļu samazināšanu MVU, samazinātām sociālā nodrošinājuma iemaksām darba ņēmējiem un darba laika samazinājumu, un veikusi papildu pasākumus, lai uzlabotu gan MVU, gan lielāku uzņēmumu piekļuvi finansējumam.

4.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Nīderlande, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome ir izvērtējušas atjauninātās stabilitātes programmas saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Papildus 7. punktā ieteikto pasākumu ātrai īstenošanai vajadzētu sekmēt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pastiprinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

5.

Nīderlande ir turpinājusi īstenot savu valsts reformu programmu. Tika veikti pasākumi, lai palielinātu darbaspēka piedāvājumu, bet jāveic vēl citi pasākumi, lai palielinātu kopējo nostrādāto stundu skaitu. Lai gan vērojama pētniecības un attīstības izmaksu stagnācija, progress tika panākts politikas pasākumu kopuma saskaņotības palielināšanā, ieviešot jaunas pārvaldes struktūras, veidojot saskaņotu stratēģiju pētniecības un attīstības un inovāciju jomā, kā arī racionalizējot inovāciju politikas virzienus.

6.

Palielinot kopējo nostrādāto stundu skaitu un uzlabojot veikumu pētniecības un attīstības un inovāciju jomā, arī turpmāk varēs saglabāt spēcīgus ekonomiskos rādītājus. Uzdevums ir pārvērst pētniecības un attīstības un inovāciju ilgtermiņa stratēģiju saskaņotas un efektīvas politikas pasākumos, lai jo īpaši veicinātu privātos izdevumus pētniecībai un attīstībai. Ņemot vērā iedzīvotāju novecošanu, kas rada darbaspēka piedāvājuma samazināšanos, būs jānodrošina publisko finanšu ilgtspēja. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

7.

Ņemot vērā Komisijas vērtējumu par gūtajiem panākumiem, Padome iesaka Nīderlandei turpināt īstenot strukturālās reformas. Īpaši Nīderlandei iesaka:

izstrādāt turpmākus pasākumus, tostarp saskaņā ar integrētas “elastdrošības” pieeju sekmēt darbavietas maiņu darba tirgū, lai uzlabotu sieviešu, vecāka gadagājuma darba ņēmēju un neaizsargātāku grupu dalību darba tirgū nolūkā palielināt kopējo nostrādāto stundu skaitu.

AUSTRIJA

1.

IKP pieaugums no 3,1 % 2007. gadā samazinājās līdz 1,7 % 2008. gadā. Paredzams, ka, samazinoties eksportam un strauji krītoties ieguldījumiem, pieaugums 2009. gadā saruks līdz 1 %. Vispārējā inflācija 2008. gada vidū sasniedza gandrīz 4 %, bet tagad tā strauji samazinās. Saskaņā ar Komisijas datiem Austrijai 2008. gadā bija neliels budžeta deficīts – 0,6 % no IKP, kas 2009. gadā noteikti ievērojami palielināsies. Tā kā 2008. gadā paredzamais tekošā konta deficīts ir vairāk nekā 3 % no IKP un tiek prognozēts, ka 2009. un 2010. gadā tas būs aptuveni tādā pašā līmenī, ārējā bilance ir stabila.

2.

Nodarbinātības pieauguma tempi 2008. gadā bija 1,6 %, bet paredzams, ka 2009. gadā tie samazināsies un bezdarba līmenis pēc gandrīz trīs gadu ilgas samazināšanās atkal pieaugs. Visvairāk cietīs tās darba tirgus grupas, kurām tradicionāli ir ierobežotas izredzes uz nodarbinātību, īpaši – vecāka gadagājuma darba ņēmēji un mazkvalificēti darba ņēmēji. Vispirms tika samazināts pagaidu darba vietu skaits kvalificētiem darbiniekiem rūpniecības nozarē. Šobrīd visvairāk skartā ekonomikas joma ir autorūpniecības nozare.

3.

Reaģējot uz finanšu krīzi, Austrija atbilstīgi saskaņotai ES pieejai ir pieņēmusi finanšu nozares atbalsta pasākumus, lai stabilizētu banku nozari; ar šiem pasākumiem būtu jāuzlabo arī piekļuve finansējumam un tādējādi jāatbalsta ekonomika kopumā, un jānodrošina pamats makroekonomikas stabilitātei. Turklāt, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, Austrija nesen paziņoja par pasākumiem, tostarp nodokļu samazināšanu un papildu finansiālo atbalstu mājsaimniecībām, atvieglotu MVU piekļuvi finansējumam, kā arī plašākiem ieguldījumiem infrastruktūrā, energoefektivitātē un pētniecībā un attīstībā.

4.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Austrija, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome izvērtēs atjauninātās stabilitātes programmas saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Papildus 7. punktā ieteikto pasākumu ātrai īstenošanai vajadzētu sekmēt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pastiprinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

5.

Austrija ir turpinājusi īstenot savu valsts reformu programmu. Tika veikts darbs, lai paaugstinātu vecāka gadagājuma darba ņēmēju nodarbinātības līmeni, uzlabotu neaizsargātu jauniešu izglītības rezultātus, novērstu dzimumu segregāciju darba tirgū un nostiprinātu izglītību uzņēmējdarbības jomā. Vajadzīgi papildu pasākumi, lai vidējā termiņā nostiprinātu fiskālo konsolidāciju un palielinātu konkurenci.

6.

Austrijas galvenais uzdevums vidējā termiņā ir kļūt par ekonomiku, kas balstīta uz zinātnes atziņām. Austrija ir ievērojami palielinājusi izdevumus pētniecībai un attīstībai. Lielāka uzmanība būtu jāpievērš ne tikai izdevumu palielināšanai pētniecībā, bet arī cilvēkkapitāla veidošanai. Pastāvīga mērenība algu ziņā veicināja Austrijas konkurētspēju pasaules mērogā un sekmēja darba vietu radīšanu augošajam darbaspēkam. Austrijas uzdevums ir nodrošināt darbaspēka resursu, īpaši vecāka gadagājuma darba ņēmēju, labāku izmantošanu un uzlabot neaizsargātāko grupu integrāciju, izglītību un apmācību darba vietā. Sociālās labklājības sistēmas ilgtspējas nodrošināšana ir atkarīga no reformām un noturīgas fiskālās konsolidācijas, kas jāsaskaņo ar pastiprinātiem valsts izdevumiem jomās, kuras ir svarīgas izaugsmei vidējā termiņā. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

7.

Ņemot vērā Komisijas vērtējumu par gūtajiem panākumiem, Padome iesaka Austrijai turpināt īstenot strukturālās reformas. Īpaši Austrijai iesaka:

turpināt uzlabot stimulus, lai gados vecāki darba ņēmēji turpinātu strādāt, īstenojot vispusīgu stratēģiju, tostarp – ar darbu saistītas apmācības, darba apstākļu pielāgošanu un stingrākus centienus attiecībā uz priekšlaicīgas pensionēšanās plānu reformēšanu, īpaši koncentrējoties uz invaliditātes pensiju sistēmu, un uzlabot mazāk aizsargātu jauniešu izglītības rezultātus.

POLIJA

1.

Saskaņā ar Komisijas datiem Polijas IKP pieauguma tempi ir palēninājušies – no 6,7 % 2007. gadā līdz 5 % pieaugumam 2008. gadā. Straujo pieaugumu galvenokārt virzīja privātais patēriņš un aktīvie ieguldījumi. IKP pieaugums sakarā ar sliktāku eksporta un ieguldījumu dinamiku 2009. gadā turpinās samazināties. Inflācijas augstākais līmenis 2008. gadā bija aptuveni 4,25 %, bet 2009. gadā tam vajadzētu samazināties. Paredzams, ka budžeta deficīts 2008. gadā būs nedaudz palielinājies – līdz 2,5 % no IKP, un Komisija lēš, ka 2009. gadā tas turpinās pieaugt par aptuveni vienu procenta punktu. Tekošā konta deficīts, kas 2008. gadā bija 5,6 % no IKP, 2009. gadā varētu saglabāties tādā pašā līmenī.

2.

Nodarbinātība 2008. gadā pieauga par 3 %, bet bezdarbs turpināja samazināties līdz 7,4 %. Tomēr nodarbinātības pieaugums 2009. gadā ievērojami palēnināsies, savukārt paredzams, ka bezdarba līmenis pieaugs līdz 8,4 %. Pašreizējās norises darba tirgū liecina, ka saimnieciskās darbības pasliktināšanās visvairāk skar nozares, kas orientētas uz eksportu, ražošanu, celtniecību un transportu. Lielāks uzsvars tiks likts uz darbaspēka aktivitātes palielināšanu un darbaspēka mobilitātes uzlabošanu visās jomās un nozarēs, palīdzot arī atjaunot ekonomikas izmaksu konkurētspēju pēc strauja nodarbinātības un algu pieauguma perioda.

3.

Polija nesen paziņoja par pasākumiem, lai reaģētu uz ekonomikas lejupslīdi, tostarp par atbalstu MVU un mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, bet turpina koncentrēt savu centienus uz to, lai samazinātu izdevumus un nodrošinātu valsts finanšu ilgtspēju.

4.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Polija, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome ir izvērtējušas atjaunināto konverģences programmu saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Papildus 7. punktā ieteikto pasākumu ātrai īstenošanai vajadzētu sekmēt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pastiprinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

5.

Polija ir turpinājusi īstenot savu valsts reformu programmu. Tika veikti vairāki pasākumi, lai uzlabotu konkurenci tīklu nozarēs, pastiprinātu aktīvā darba tirgus politiku, uzlabotu tiesisko vidi uzņēmējiem un saistītu izglītību un apmācības ar darba tirgu. Vajadzīgs turpmāks darbs, lai pastiprinātu kontroli pār izdevumiem, sekmētu pētniecības un attīstības rezultātus, pārskatītu pabalstu sistēmas un palielinātu dalību mūžizglītībā.

6.

Polijas ekonomikas rezultātu uzlabošanos kavē vairākas savstarpēji saistītas strukturālas problēmas, zems darba ražīguma līmenis un darbaspēka nepietiekama izmantošana. Apvienojot centienus pabeigt sociālā nodrošinājuma sistēmas reformu ar vecāka gadagājuma darba ņēmēju skaita palielināšanu, vienlaikus varētu pastiprināt darbaspēka piedāvājumu un uzlabot publisko finanšu ilgtspēju ilgtermiņā. Izaugsme un nodarbinātība palielinātos, ja turpinātu uzlabot uzņēmējdarbības vidi, attīstītu infrastruktūru un paaugstinātu cilvēkkapitāla kvalitāti. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

7.

Ņemot vērā Komisijas vērtējumu par gūtajiem panākumiem, Padome iesaka Polijai turpināt īstenot strukturālās reformas. Īpaši Polijai iesaka:

saglabāt budžeta disciplīnu vidējā termiņā un ieviest papildu mehānismus, lai pastiprinātu kontroli pār izdevumiem, īpaši veicot zemnieku sociālā nodrošinājuma sistēmas reformu,

īstenot valsts pētniecības nozares reformu, lai veicinātu pētniecību un attīstību un inovācijas un sekmētu pētniecību un attīstību privātajā sektorā,

paātrināt ieguldījumus enerģētikas un transporta infrastruktūrās, efektīvi izmantojot struktūrfondus,

izstrādāt integrētu “elastdrošības” pieeju, īstenojot aktīvas novecošanas stratēģiju, turpinot darbības, lai pilnveidotu aktīvā darba tirgus politiku, īpaši mazāk aizsargātām grupām, pārskatot pabalstu sistēmas nolūkā uzlabot stimulus strādāt un īstenojot mūžizglītības stratēģiju.

PORTUGĀLE

1.

Saskaņā ar Komisijas datiem Portugāles IKP pieaugums 2008. gadā samazinājās līdz 0,2 % salīdzinājumā ar gandrīz 2 % 2007. gadā. Šo samazinājumu radīja gausie ieguldījumi un eksporta rādītāju pasliktināšanās saistībā ar ārējā pieprasījuma samazināšanos. Paredzams, ka 2009. gadā iekšzemes pieprasījums turpinās samazināties, radot izaugsmes turpmāku palēnināšanos. Inflācija 2008. gadā pieauga līdz 2,7 %, bet nesasniedza euro zonas vidējo rādītāju, un sakarā ar pasaules cenu samazināšanās neseno tendenci un mazo pieprasījumu arī inflācijai ir lejupejoša tendence. Turpinot pēdējo gadu svārstīgo tendenci, Portugāles budžeta deficīts 2008. gadā tikai nedaudz pārsniedza 2 %. Sakarā ar lēnāku eksporta pieaugumu un augstajām patēriņa preču cenām tekošā konta deficīts 2008. gadā pieauga līdz 11,8 % no IKP. Tekošā konta deficīts 2009. gadā varētu samazināties.

2.

Nodarbinātība Portugālē 2007. gadā nedaudz palielinājās, nodarbinātības līmenim stabilizējoties aptuveni 68 % līmenī. Bezdarba līmenis augstāko punktu (8,1 %) sasniedza 2007. gadā, bet 2008. gadā nedaudz samazinājās. Mazais ārējais pieprasījums sāk ietekmēt nodarbinātību lielajā uz eksportu orientētajā nozarē. Turpmākā ekonomikas pārejas posmā turpinās pieaugt strukturālais bezdarbs, īpaši skarot mazkvalificētos darba ņēmējus un neaizsargātās grupas.

3.

Reaģējot uz finanšu krīzi, Portugāle atbilstīgi saskaņotai ES pieejai ir pieņēmusi finanšu nozares atbalsta pasākumus, lai stabilizētu banku nozari; ar šiem pasākumiem būtu jāuzlabo arī piekļuve finansējumam un tādējādi jāatbalsta ekonomika kopumā, un jānodrošina pamats makroekonomikas stabilitātei. Turklāt, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi un saistībā ar atveseļošanas plānu, Portugāle nesen ir apstiprinājusi jaunu budžeta programmu, lai finansētu visaptverošu ierosmi (Ieguldījumu un nodarbinātības ierosme) nolūkā stiprināt valsts mērķieguldījumus un atbalstīt privātos ieguldījumus un nodarbinātību. Tas ir kā papildinājums agrāk pieņemtajiem lēmumiem samazināt uzņēmējdarbības nodokļus un palielināt finansiālu atbalstu ģimenēm ar zemiem ienākumiem.

4.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Portugāle, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome ir izvērtējušas atjauninātās stabilitātes programmas saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Papildus 7. punktā ieteikto pasākumu ātrai īstenošanai vajadzētu sekmēt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pastiprinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

5.

Portugāle ir turpinājusi īstenot savu valsts reformu programmu. Tika veikti svarīgi pasākumi, lai stabili samazinātu valsts budžeta deficītu, īstenotu valsts pārvaldes reformu un uzlabotu publisko finanšu ilgtspēju. Tika veikti pasākumi, lai sasniegtu pētniecības un attīstības valsts mērķi, un daži pasākumi bija vērsti uz privātu ieguldījumu palielināšanu un trūkumu novēršanu inovāciju sistēmā. Izglītības sistēma ir kļuvusi efektīvāka, un tika panākta vienošanās ar sociālajiem partneriem par darba kodeksa pārskatīšanu, ko parlaments jau apstiprināja. Vajadzīgi turpmāki centieni, lai novirzītu valsts izdevumus potenciālās izaugsmes atbalstam, lai pārraudzītu rezultātus un palielinātu efektīvu konkurenci enerģijas tirgos.

6.

Pateicoties ievērojamam budžeta deficīta samazinājumam, panākumiem fiskālajā konsolidācijā un valsts pārvaldes reformas īstenošanā, publiskās finanses kļuvušas stabilākas. Uzlabojusies uzņēmējdarbības vide, tāpat arī izglītība un apmācība. Neraugoties uz to, Portugālei ir vairāki svarīgi uzdevumi, lai nodrošinātu lielāku ražīguma pieaugumu un līdzsvarotāku ārējo situāciju. Šajā situācijā Portugālei būtu lietderīgi turpināt īstenot un pārraudzīt integrētāku politikas pieeju, balstoties uz politikas pasākumu sinerģiju, kurā pievēršas valsts izdevumu kvalitātei, uzlabo tirgu darbību, paaugstina izglītības un apmācības sistēmu efektivitāti un risina konkurētspējas jautājumus. Vēl viens svarīgs konkurētspējas atgūšanas aspekts ir nodrošināt, ka atalgojuma attīstība ir ciešāk saistīta ar ražīguma pieaugumu. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā. Pēdējos gados īstenotie pasākumi saistībā ar atjaunojamiem energoresursiem un pasākumi, par kuriem jau pieņemts lēmums ieguldījumu un nodarbinātības ierosmes kontekstā, ir būtiski soļi uz priekšu.

7.

Ņemot vērā Komisijas vērtējumu par gūtajiem panākumiem, Padome iesaka Portugālei turpināt īstenot strukturālās reformas. Īpaši Portugālei iesaka:

saistībā ar fiskālo konsolidāciju vidējā termiņā un ar valsts pārvaldes reformu aktivizēt centienus, lai novirzītu valsts izdevumus uz jomām, kas veicina valsts izaugsmes potenciālu un ārējo konkurētspēju, vienlaikus saglabājot stingru vispārējo kontroli pār izdevumiem,

turpināt centienus ilgtspējīgi uzlabot izglītības sistēmas vispārējo efektivitāti un turpināt veidot profesionālās apmācības sistēmu, kas atbilst darba tirgus vajadzībām, pilnībā izveidojot valsts kvalifikāciju sistēmu un iesaistot atbilstīgas ieinteresētās puses,

ieviest tiesību aktus, lai modernizētu nodarbinātības aizsardzību, īpaši – apstiprināto Darba kodeksu, nolūkā novērst darba tirgus segmentāciju, īstenojot “elastdrošības” pieeju.

RUMĀNIJA

1.

Tiek lēsts, ka Rumānijas IKP pieaugums 2008. gadā palielinājās līdz 7,8 %, un to galvenokārt izraisīja rekordliels privātais patēriņš un ieguldījumi. Tomēr 2009. gadā tas varētu ievērojami samazināties sakarā ar daudz stingrākiem aizdevumu nosacījumiem, patērētāju un ieguldītāju uzticības mazināšanos un mazāku ārējo pieprasījumu. Inflācija 2008. gadā sasniedza gandrīz 8 %, taču paredzams, ka 2009. gadā tā samazināsies. Valsts budžeta deficīts 2008. gadā sasniedza 5,2 % no IKP, un, ja netiks mainīta politika, paredzams, ka 2009. gadā tas turpinās pieaugt. Neraugoties uz nelielu samazinājumu saistībā ar iekšzemes pieprasījuma kritumu, Komisija lēš, ka tekošā konta deficīts saglabāsies augsts – gandrīz 13 % no IKP 2008. gadā un arī 2009. gadā paliks divciparu līmenī.

2.

Paredzams, ka nodarbinātības līmenis 2009. gadā joprojām būs mazāks par 60 % un nedaudz pieaugs bezdarbs. Bezdarba rādītājs jauniešu vidū, pārsniedzot 20 % līmeni, ir viens no augstākajiem ES. Paredzams, ka globālās lejupslīdes dēļ palielināsies bezdarbs, īpaši dažās ekonomikas nozarēs, tostarp nozarēs, kurās bija vērojams darbaspēka trūkums (autorūpniecībā, tekstilrūpniecībā, naftas ķīmijas rūpniecībā un celtniecībā). Tas īpaši ietekmēs mazkvalificētus darba ņēmējus un jauniešus.

3.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Rumānija, lai nodrošinātu fiskālo konsolidāciju un reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome izvērtēs atjaunināto konverģences programmu saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Šajā sakarā Rumānijai jāpastiprina pasākumi, lai veiktu fiskālo konsolidāciju, un steidzami jārisina jautājumi, kas saistīti ar makroekonomikas nelīdzsvarotību. Papildus 7. punktā ieteikto pasākumu ātrai īstenošanai vajadzētu sekmēt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pastiprinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

4.

Rumānija ir turpinājusi īstenot savu valsts reformu programmu, taču progress bijis neliels. Rumānija joprojām īstenoja brīvu fiskālo politiku, kas veicinājusi makroekonomikas un fiskālo nelīdzsvarotību. Tā ir īstenojusi vairākus pasākumus, lai uzlabotu izglītības kvalitāti, taču vēl ir daudz darāmā. Tāpat Rumānija turpināja īstenot pētniecības un attīstības stratēģiju. Jāpieliek lielākas pūles, lai uzlabotu valsts pārvaldes lietderību un efektivitāti. Vēl ir ļoti daudz darāmā, lai panāktu uzlabojumus birokrātijas izskaušanā un ievērojami paaugstinātu ieguldījumus iedzīvotāju kvalifikācijas celšanā.

5.

Pašreizējā ekonomiskajā situācijā Rumānijas pirmajai prioritātei vajadzētu būt novērst makroekonomikas un fiskālo nelīdzsvarotību, kas rada risku tās ilgtspējīgai izaugsmei vidējā termiņa un ilgtermiņā. Vienlaikus, izmaksu priekšrocībām pakāpeniski samazinoties, Rumānijai ir jāpaātrina strukturālās reformas, lai pārveidotu ekonomiku no tādas, kas balstīta uz izmaksu priekšrocībām, uz ekonomiku, kas vairāk balstīta uz ražīgumu, inovācijām un zināšanām, izmantojot jaunus izaugsmes avotus. Vajadzīgo reformu efektīva īstenošana ir būtiski atkarīga no Rumānijas spējām strauji uzlabot valsts pārvaldes lietderību un efektivitāti. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

6.

Ņemot vērā Komisijas vērtējumu par gūtajiem panākumiem, Padome iesaka Rumānijai turpināt īstenot strukturālās reformas. Īpaši Rumānijai iesaka:

pastiprināt valsts pārvaldes efektivitāti, iedarbīgumu un neatkarību gan centrālā, gan vietējā līmenī, veidojot efektīvu regulējošo kontroli un īstenošanas resursus,

lai saglabātu ārējo konkurētspēju un ierobežotu pašreizējo tekošā konta deficītu un inflāciju, īstenot ievērojami stingrāku fiskālo politiku un steidzami īstenot saistošu vidēja termiņa fiskālo programmu, pārskatīt izdevumu sastāvu, lai palielinātu to izdevumu īpatsvaru, kuri veicina izaugsmi, cita starpā samazinot valsts atbalstu un novirzot to horizontāliem mērķiem, un nodrošināt, lai atalgojuma attīstība atbilstu ražīguma pieaugumam,

saistībā ar saskaņotu labāka regulējuma politiku steidzami īstenot pasākumus, lai būtiski samazinātu administratīvās procedūras un kavēšanos atļauju izsniegšanā nolūkā uzlabot uzņēmējdarbības vidi, kas vienlaikus sekmēs korupcijas apkarošanu,

uzlabot izglītības un apmācību sistēmas kvalitāti, tostarp mūžizglītības kvalitāti, un palielināt to atbilstību darba tirgus vajadzībām, samazināt mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un atvieglot darba gaitu uzsākšanu jauniešiem, tostarp izmantojot apmācību darbavietā.

SLOVĒNIJA

1.

Saskaņā ar Komisijas datiem Slovēnijas IKP pieaugums ir samazinājies – no 6,8 % 2007. gadā līdz 4 % 2008. gadā, un 2009. gadā tas turpinās samazināties. Sakarā ar enerģijas un pārtikas cenu celšanos un lielo pieprasījuma radīto spriedzi 2007. gadā ievērojami pieauga inflācija, kas no augstākā 6,5 % līmeņa samazinājās līdz 1,8 % 2008. gada beigās. Tiek lēsts, ka tekošā konta deficīts 2008. gadā bijis 6 % no IKP. Komisija paredz, ka 2009. gadā tas tikai nedaudz samazināsies. Domājams, ka 2007. gadā fiksētais pārpalikums publiskajās finansēs 2008. gadā būs pārtapis par deficītu.

2.

Tāpat kā saimnieciskā darbība, arī nodarbinātības pieaugums 2008. gada otrajā pusē zaudēja straujo dinamiku, un paredzams, ka 2009. gadā tā turpinās samazināties. Paredzams, ka 2008. gadā nodarbinātības līmenis būs sarucis līdz 4,5 %, bet 2009. gadā pieaugs. Pašreizējie rādītāji liecina par bezdarba palielināšanos pakalpojumos, kas orientēti uz eksportu, un darbietilpīgos pakalpojumos, kas galvenokārt ietekmēs strādājošos, ar kuriem noslēgts termiņlīgums (galvenokārt jauniešus un ārvalstu darba ņēmējus), un mazkvalificētos darba ņēmējus.

3.

Reaģējot uz finanšu krīzi, Slovēnija atbilstīgi saskaņotai ES pieejai ir pieņēmusi finanšu nozares atbalsta pasākumus, lai stabilizētu banku nozari; ar šiem pasākumiem būtu jāuzlabo arī piekļuve finansējumam un tādējādi jāatbalsta ekonomika kopumā, un jānodrošina pamats makroekonomikas stabilitātei. Turklāt, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, valdība 2008. gada decembrī pieņēma budžeta stimulu pasākumus.

4.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Slovēnija, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome izvērtēs atjauninātās stabilitātes programmas saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Papildus 7. punktā ieteikto pasākumu ātrai īstenošanai vajadzētu sekmēt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pastiprinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

5.

Slovēnija ir turpinājusi īstenot savu valsts reformu programmu. Ievērojami pasākumi tika veikti, lai nostiprinātu saikni starp izglītības sistēmu un darba tirgu. Vajadzīgs papildu darbs, lai ilgtermiņā nodrošinātu fiskālo ilgtspēju, turpinātu attīstīt “elastdrošību”, uzlabotu pētniecības un attīstības rezultātus, veicinātu konkurenci un turpinātu īstenot energoefektivitātes pasākumus. Tāpat ir gūti panākumi attiecībā uz uzņēmējdarbības potenciāla atraisīšanu.

6.

Slovēnijai ir jārisina uzdevumi pensiju reformas jomā un attiecībā uz aktīvu vecumdienu veicināšanu, lai novērstu budžeta problēmas, kas saistās ar iedzīvotāju novecošanos. Strukturālo nepilnību novēršana darba un preču tirgū palīdzētu mazināt valstij raksturīgo kraso pārmaiņu ietekmi un nostiprināt Slovēnijas pielāgošanās spējas euro zonā. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju, būtiski ir arī panākt to, ka atalgojuma pieaugums nepārsniedz ražīguma palielinājumu. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

7.

Ņemot vērā Komisijas vērtējumu par gūtajiem panākumiem, Padome iesaka Slovēnijai turpināt īstenot strukturālās reformas. Īpaši Slovēnijai iesaka:

veikt pensiju reformu un īstenot aktīvu vecumdienu veicināšanas stratēģiju, lai paaugstinātu vecāka gadagājuma strādājošo nodarbinātības līmeni un ilgtermiņā palielinātu publisko finanšu ilgtspēju,

saskaņā ar integrētu “elastdrošības” pieeju novērst darba tirgus segmentāciju, īpaši pārskatot nodarbinātības aizsardzību darba ņēmējiem ar pastāvīgu darba līgumu un tā sauktā studentu darba nosacījumus.

SLOVĀKIJA

1.

Saskaņā ar Komisijas datiem Slovākijā IKP pieaugums no 10,4 % 2007. gadā samazinājās līdz 7,1 % 2008. gadā, ko galvenokārt izraisīja ārējā pieprasījuma samazināšanās. Izaugsmi veicināja spraigs iekšzemes pieprasījums, tostarp ievērojams valsts un privātais patēriņš un aktīvi ieguldījumi celtniecībā. Slovākijas ekonomikas izaugsme 2009. gadā palēnināsies. Inflācija 2008. gadā pieauga līdz 4 %, bet 2009. gadā tā samazināsies. Komisija lēš, ka valsts budžeta deficīts 2008. gadā būs palielinājies līdz 2,2 % no IKP. Tekošā konta deficīts 2008. gadā tiek vērtēts 6 % apjomā no IKP, un 2009. gadā tas varētu saglabāties tādā pašā līmenī.

2.

Nodarbinātība 2008. gadā palielinājās par 2,3 %, bet paredzams, ka 2009. gadā tā samazināsies. Bezdarba līmenis 2009. gadā noteikti saglabāsies augsts – virs 10 %. Lejupslīde vissmagāk varētu skart uzņēmumus, kas orientēti uz eksportu, īpaši autorūpniecības nozari, un darba ņēmējus ar nestandarta līgumiem.

3.

Slovākija nesen pieņēma pasākumus, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, tostarp atbalstu MVU.

4.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Slovākija, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome izvērtēs atjauninātās stabilitātes programmas saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Papildus 7. punktā ieteikto pasākumu ātrai īstenošanai vajadzētu sekmēt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pastiprinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

5.

Slovākija ir turpinājusi īstenot savu valsts reformu programmu. Tika veikti daži pasākumi, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un īstenotu izglītības un apmācības sistēmas reformu. Vajadzīgi papildu pasākumi, lai uzlabotu uzņēmējdarbību, veicinātu konkurenci energoapgādē, izveidotu aktīvu vecumdienu veicināšanas stratēģiju un lai risinātu problēmas saistībā ar jauniešu nodarbinātību.

6.

Slovākijas galvenie vidēja termiņa uzdevumi ir turpināt samazināt bezdarbu, īpaši ilgtermiņa bezdarbu, uzlabot izglītības un apmācības sistēmas kvalitāti, palielināt dažu grupu nodarbinātības iespējas un pakāpeniski novērst reģionālās atšķirības gan ienākumu, gan nodarbinātības ziņā. Pētniecības un attīstības un inovāciju jomā būs svarīgi paaugstināt rezultātu kvalitāti un palielināt privātā sektora līdzdalību. Ņemot vērā neseno pievienošanos euro zonai, Slovākijai arī jāpievērš lielāka uzmanība fiskālajai disciplīnai, lai nodrošinātu makroekonomikas stabilitāti un palielinātu ekonomikas pielāgošanās spējas. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

7.

Ņemot vērā Komisijas vērtējumu par gūtajiem panākumiem, Padome iesaka Slovākijai turpināt īstenot strukturālās reformas. Īpaši Slovākijai iesaka:

vidējā termiņā nodrošināt turpmāku fiskālās konsolidācijas pasākumu īstenošanu, lai saglabātu makroekonomikas stabilitāti, vienlaikus turpinot novirzīt izdevumus izglītībai, pētniecībai un attīstībai un inovācijām, turpmāku stimulu radīšanai privātajam sektoram iesaistīties pētniecībā un attīstībā un inovācijās, kā arī saskaņotas pētniecības un attīstības un inovāciju stratēģijas īstenošanai, īpašu uzmanību pievēršot iestāžu reformai un uzņēmumu un pētniecības iestāžu sadarbības būtiskai uzlabošanai,

īstenot visaptverošu labāka regulējuma stratēģiju, veikt ietekmes novērtējumus un pastāvīgi vienkāršot spēkā esošos tiesību aktus, vienlaikus paātrinot administratīvā sloga samazināšanu uzņēmumiem, īpaši MVU,

saskaņā ar integrētu “elastdrošības” pieeju panākt progresu mūžizglītības stratēģijas īstenošanā un turpināt izglītības un apmācību sistēmas reformas, lai novērstu kvalifikācijas neatbilstību prasībām, izstrādāt aktīvas novecošanās stratēģiju un palielināt ilgtermiņa bezdarbniekiem un neaizsargātām grupām piekļuves iespējas nodarbinātībai.

SOMIJA

1.

Sakarā ar ārējā pieprasījuma un ieguldījumu samazināšanos Somijas IKP pieaugums 2008. gadā saruka līdz 1,5 %. Paredzams, ka 2009. gadā ekonomiskā aktivitāte turpinās samazināties. Inflācija 2008. gadā strauji pieauga līdz 3,9 %, atspoguļojot pārtikas un degvielas cenu kāpumu pasaulē un salīdzinoši lielu atalgojuma pieaugumu. Tomēr līdz ar patēriņa preču cenu krišanos pasaulē inflācijai 2009. gadā vajadzētu ievērojami samazināties. Tomēr Somijas budžeta pārpalikumam 2008. gadā vajadzētu būt 4,5 % no IKP. Paredzams, ka pašreizējais tekošā konta pārpalikums 4,2 % no IKP varētu nedaudz samazināties.

2.

Nodarbinātība 2008. gadā palielinājās, taču lēnāk nekā 2007. gadā. Paredzams, ka 2009. gadā šis pieaugums mainīsies uz pretējo pusi. Domājams, ka pēdējā laika saspringtā situācija darba tirgū mazinās tūlītējo ietekmi uz bezdarba pieaugumu, kas sagaidāms eksportējošās nozarēs un vecāka gadagājuma darba ņēmēju un jauniešu vidū.

3.

Reaģējot uz finanšu krīzi, Somija atbilstīgi saskaņotai ES pieejai ir pieņēmusi finanšu nozares atbalsta pasākumus, lai stabilizētu banku nozari; ar šiem pasākumiem būtu jāuzlabo arī piekļuve finansējumam un tādējādi jāatbalsta ekonomika kopumā, un jānodrošina pamats makroekonomikas stabilitātei. Turklāt, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, Somija nesen paziņoja par pasākumiem, tostarp finanšu atbalstu MVU un celtniecības veicināšanai.

4.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Somija, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome ir izvērtējušas atjauninātās stabilitātes programmas saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu.

5.

Somija ir turpinājusi īstenot savu valsts reformu programmu. Tika veikti pasākumi atbilstīgi iepriekš uzsākto reformu plāniem, īpaši saistībā ar Konkurences ierobežojumu likuma un Pakalpojumu direktīvas īstenošanu. Tomēr vēl nav panākti uzlabojumi konkurences īstenošanā. Tiek veiktas vairākas reformas, lai novērstu trūkumus darba tirgos, bet jāpastiprina pasākumu īstenošana, lai novērstu arvien pieaugošo darbaspēka piedāvājuma neatbilstību pieprasījumam. Turklāt tiek gatavota sociālo pabalstu sistēmas pārskatīšana un ir uzsākta jauna klimata un enerģijas stratēģija, lai nodrošinātu ilgtspējīgāku ekonomikas attīstību.

6.

Uz eksportu orientētā Somijas ekonomika dažos pēdējos gados ir uzrādījusi ļoti stabilus rezultātus. Tomēr ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju kavē darbaspēka trūkums, kas vidējā termiņā palielināsies iedzīvotāju straujās novecošanās dēļ. Ņemot vērā jau tā augsto nodarbinātības līmeni, galvenais uzdevums būs turpināt palielināt dalību nodarbinātībā un samazināt strukturālo bezdarbu, kas izriet no reģionālās, nozaru un kvalifikācijas neatbilstības. Jaunās inovāciju stratēģijas pieņemšana un īstenošana arī varētu veicināt ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanu ilgtermiņā. Ņemot vērā to, ka Somijas ekonomika ir ļoti energoietilpīga, tās izaugsmes un ražīguma potenciālu varētu veicināt energoefektivitātes uzlabojumi. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

ZVIEDRIJA

1.

Sakarā ar zemo ārējo pieprasījumu, strauji sarūkošo uzticēšanos patērētāju un uzņēmumu starpā, kritumu vērtspapīru tirgos un mājokļu tirgus atdzišanu IKP pieaugums Zviedrijā samazinājās no 2,5 % 2007. gadā līdz aptuveni 0,5 % 2008. gadā. Sagaidāms, ka 2009. gadā tas samazināsies vēl vairāk. Inflācija 2008. gadā bija 3,3 %, bet 2009. gadā tai vajadzētu samazināties. Zviedrijai 2008. gadā bija budžeta pārpalikums 2,3 % apjomā no IKP. 2008. gadā tai joprojām bija ievērojams tekošā konta pārpalikums (6,2 % no IKP).

2.

Palēninoties ekonomikas izaugsmei, palēninās arī nodarbinātības pieaugums. Ir pamats uzskatīt, ka bezdarbs no pašreizējiem aptuveni 6 % ievērojami pieaugs. Nozares, ko krīze skars vissmagāk, visticamāk, būs ražošana un celtniecība, kā arī privātie pakalpojumi un mazumtirdzniecība.

3.

Reaģējot uz finanšu krīzi, Zviedrija atbilstīgi saskaņotai ES pieejai ir pieņēmusi finanšu nozares atbalsta pasākumus, lai stabilizētu banku nozari; ar šiem pasākumiem būtu jāuzlabo arī piekļuve finansējumam un tādējādi jāatbalsta ekonomika kopumā, un jānodrošina pamats makroekonomikas stabilitātei. Turklāt, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, Zviedrija nesen paziņoja par pasākumiem, tostarp atbalstu autorūpniecības un celtniecības nozarei, uzņēmējdarbības nodokļu samazināšanu un subsīdijām mājsaimniecības pakalpojumiem.

4.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Zviedrija, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome ir izvērtējušas atjaunināto konverģences programmu saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu.

5.

Zviedrija ir turpinājusi īstenot savu valsts reformu programmu. Reaģējot uz vajadzību pievērst uzmanību konkurencei, valdība ir pasūtījusi padziļinātu pētījumu par konkurences trūkuma cēloņiem. Cenšoties palielināt darbaspēka piedāvājumu, tika paziņoti pasākumi, lai vēl vairāk samazinātu nodokļus un darba devēju iemaksas un paaugstinātu ražīgumu un cilvēku nodarbinātību.

6.

Lai gan Zviedrijas ekonomika ir stabila un ekonomikas reforma turpinās, turpmākus panākumus varētu gūt konkurences pastiprināšanā un konkrētu grupu nodarbinātības paaugstināšanā. Lielāka konkurence uzlabotu ražīgumu, veicinātu izaugsmi un samazinātu cenu nevienlīdzību starp Zviedriju un pārējām ES valstīm. Ilgtermiņa bezdarbnieku, cilvēku, kas atgriežas no slimības atvaļinājuma, jauniešu un migrantu izcelsmes iedzīvotāju lielāka dalība darba tirgū arī varētu veicināt izaugsmi un uzlabot publisko finanšu ilgtspēju. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

APVIENOTĀ KARALISTE

1.

Apvienotās Karalistes ekonomikas izaugsme ievērojami palēninājās – no 3 % IKP pieauguma 2007. gadā līdz 0,7 % 2008. gadā, un 2009. gadā gaidāms samazinājums. Lejupslīde atspoguļo pašreizējās finanšu krīzes ietekmi un mājokļu tirgus pasliktināšanos, kā rezultātā ievērojami samazinājās iekšzemes pieprasījums un saruka privātais patēriņš un ieguldījumi. Inflācija augstāko līmeni (4 %) sasniedza 2008. gadā, bet paredzams, ka 2009. gadā tā atgriezīsies ļoti zemā līmenī. Lejupslīdes un izvēles fiskālo atvieglojumu ietekmē publiskās finanses strauji pasliktinās. Paredzams, ka 2008./2009. finanšu gadā budžeta deficīts pieaugs līdz 5,7 % no IKP un nākamajā finanšu gadā vēl palielināsies. Kopš 2007. gada vidus ir ļoti pazeminājies valūtas maiņas kurss. Komisija paredz, ka tekošā konta deficīts, kas 2008. gadā bija aptuveni 2,3 % no IKP, 2009. gadā ievērojami palielināsies.

2.

Komisijas aplēses liecina, ka nodarbinātības līmenis 2008. gadā nedaudz pieauga, bet paredzams, ka līdz ar ekonomikas sarukumu 2009. gadā tas samazināsies. Bezdarbs 2008. gadā pieauga līdz aptuveni 6 %, un ir pamats uzskatīt, ka 2009. gadā tas vēl palielināsies. Nozares, ko sākotnēji visvairāk skārusi darba vietu samazināšanās, bija finanšu pakalpojumi un celtniecība, bet ietekme uz nodarbinātību ir lielāka saistībā ar visaptverošo darbaspēka pieprasījuma samazināšanos. Līdz šim bezdarbs īpaši ietekmējis vīriešus un dažus reģionus, bet ietekme uz dažādām vecuma grupām ir bijusi samērā vienmērīga.

3.

Reaģējot uz finanšu krīzi, Apvienotā Karaliste atbilstīgi saskaņotai ES pieejai ir pieņēmusi finanšu nozares atbalsta pasākumus, lai stabilizētu banku nozari; ar šiem pasākumiem būtu jāuzlabo arī piekļuve finansējumam un tādējādi jāatbalsta ekonomika kopumā, un jānodrošina pamats makroekonomikas stabilitātei. Turklāt, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, Apvienotā Karaliste nesen paziņoja par pasākumiem, tostarp PVN pagaidu samazināšanu, ierosinājumu par valsts ieguldījumiem 3 miljardu sterliņu mārciņu apjomā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu paaugstināšanu, ierosinājumu par plānoto bērnu pabalstu un bērnu nodokļu kredītu paaugstināšanu, atbalstu pensionāriem, finansiālu atbalstu MVU, aizdevumu sekmēšanu autorūpniecības nozarē un apmācību iespēju, kā arī cita veida atbalsta palielināšanu bezdarbniekiem un ieguldījumu paplašināšanu.

4.

Komisija izvērtēs pasākumus, ko veikusi Apvienotā Karaliste, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Attiecībā uz publiskajām finansēm Komisija un Padome ir izvērtējušas atjaunināto konverģences programmu saderību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Papildus 7. punktā ieteikto pasākumu ātrai īstenošanai vajadzētu sekmēt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pastiprinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

5.

Apvienotā Karaliste ir turpinājusi īstenot valsts reformu programmu. Tika veikti vairāki pasākumi, lai paaugstinātu prasmju līmeni un uzlabotu nodarbinātības izredzes neaizsargātajām grupām. Tika paziņots par īstermiņa pasākumiem nolūkā atbalstīt darba ņēmējus un darba devējus, lai attīstītu viņu prasmes lejupslīdes laikā. Turklāt tika gūti labi panākumi, īstenojot pētniecības un attīstības un inovāciju politiku. Tā kā daži pasākumi tika veikti, lai palielinātu mājokļu piedāvājumu vidējā termiņā, ir grūti spriest, vai šie pasākumi būs efektīvi pašreizējos tirgus apstākļos.

6.

Ņemot vērā Apvienotās Karalistes mājsaimniecību lielos parādus, finanšu nozares nozīmi ekonomikā un pašlaik notiekošo liela mēroga pielāgošanos mājokļu tirgū, Apvienoto Karalisti īpaši ietekmē apstākļu krasā pasliktināšanās pasaules finanšu tirgos. Iespējams, finanšu krīze ir negatīvi ietekmējusi izaugsmes potenciālu. Strukturālās reformas nesen palīdzēja panākt citas valstis ražīguma ziņā, bet Apvienotajai Karalistei joprojām ir jārisina problēmas saistībā ar ražīgumu. Pastāvīgi reformu centieni, tostarp tādu politikas virzienu īstenošana, kas veicina prasmju uzlabošanu, pētniecību un attīstību un inovācijas, apvienojumā ar pasākumiem, lai virzītu Apvienotās Karalistes fiskālo pozīciju uz ilgtspējīgiem uzlabojumiem vidējā termiņā, būs ļoti svarīgi, lai nostiprinātu izaugsmes potenciālu un Apvienotās Karalistes ekonomikas noturību pret turpmākiem satricinājumiem. Liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai īstenotu Eiropadomes pieņemto pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

7.

Ņemot vērā Komisijas vērtējumu par gūtajiem panākumiem, Padome iesaka Apvienotajai Karalistei turpināt īstenot strukturālās reformas. Īpaši Apvienotajai Karalistei iesaka:

nodrošināt ilgtspējīgu fiskālo pozīciju vidējā termiņā, tostarp veicot fiskālās konsolidācijas pasākumus, kas vērsti uz publisko finanšu kvalitātes paaugstināšanu,

turpināt īstenot plānus, lai būtiski uzlabotu prasmju līmeni un radītu integrētu pieeju nodarbinātībai un prasmju pilnveidošanai, nolūkā celt darba ražīgumu un paplašināt iespējas neaizsargātajām grupām.

EURO ZONAS DALĪBVALSTIS

1.

Pasaules finanšu krīze smagi skārusi euro zonu, un ir sākusies lejupslīde. Finanšu tirgus apstākļi varētu būt smagāki un saglabāties ilgāk, nekā tika gaidīts. Uzticēšanās mājsaimniecību un uzņēmumu starpā ir ievērojami samazinājusies, un krīzes izplatība negatīvi ietekmē euro zonas valstu eksportu. Inflācija 2008. gada otrajā pusgadā strauji samazinājās, un ir paredzams, ka 2009. gada laikā tā turpinās samazināties līdz aptuveni 1 %. Dažos pēdējos gados tika gūti panākumi publisko finanšu konsolidācijā. Tomēr tagad viss liecina par to, ka budžeta deficīts un parādi pieaugs, atspoguļojot ekonomikas lejupslīdi, veicināšanas pasākumus saskaņā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu un finanšu nozares atbalsta pasākumu ietekmi uz publiskajām finansēm.

2.

Līdz šim ekonomikas lejupslīde salīdzinoši maz ietekmēja norises darba tirgū, tostarp pateicoties agrākajām darba tirgus reformām, bet tuvākajā nākotnē gaidāma negatīva ietekme, un prognozes liecina, ka bezdarbs ievērojami pieaugs. Lai gan lejupslīde dažas dalībvalstis ietekmē vairāk nekā citas, neviena no euro zonas dalībvalstīm neizies no tās neskarta.

3.

Reaģējot uz finanšu krīzi, daudzas euro zonas dalībvalstis atbilstīgi vienotai un saskaņotai ES pieejai ir pieņēmušas finanšu nozares atbalsta pasākumus, lai stabilizētu banku nozari; ar šiem pasākumiem būtu jāuzlabo piekļuve finansējumam un tādējādi jāatbalsta ekonomika kopumā, un jānodrošina pamats makroekonomikas stabilitātei. Enerģiskai minēto valsts shēmu īstenošanai vajadzētu palīdzēt aizsargāt finansiālo stabilitāti, atjaunot kredītu tirgu normālu darbību un radīt pamatu kredītu pieejamībai uzņēmumiem un mājsaimniecībām, vienlaikus saglabājot vienādus noteikumus iekšējā tirgū. Turklāt, ņemot vērā satricinājumu ietekmi uz visu euro zonu, ievērojamos riskus, kas saistīti ar saimnieciskās darbības lielāku samazinājumu, un inflācijas straujo krišanos, makroekonomikas politika tika atvieglota. Saistībā ar atveseļošanas plānu daudzas euro zonas dalībvalstis ir paziņojušas par pasākumiem, lai atbalstītu pieprasījumu, radītu uzticēšanos un mazinātu krīzes ietekmi, vai arī šādus pasākumus jau ir pieņēmušas.

4.

Komisija un Padome turpinās izvērtēt pasākumus, ko veikušas euro zonas dalībvalstis, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar principiem, kas paredzēti atveseļošanas plānā, par ko vienojusies Eiropadome. Papildus 7. punktā ieteikto pasākumu ātrai īstenošanai vajadzētu sekmēt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pasākumus, lai palielinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

5.

Euro zonas dalībvalstis ir turpinājušas īstenot reformas, reaģējot uz euro zonas ieteikumiem, un euro zonas dimensija – lai gan atšķirīgā pakāpē – ir atspoguļota vispārējās reformu stratēģijās, kā paziņots VRP. Nestabilā situācija ekonomikā akcentē vajadzību novērst atlikušos strukturālos trūkumus arī preču un darba tirgū, kas ir būtiski, lai veiktu pielāgojumus monetārajā savienībā.

6.

Euro zonas dalībvalstu izaugsmes potenciāls ir būtiski atkarīgs no tādu reformu paātrināšanas, kas atvieglo darba tirgus pielāgojumus un palielina konkurenci pakalpojumu nozarēs. Turklāt īpaši ekonomikās, kur ir liela ārējā nelīdzsvarotība, darbaspēka izmaksu attīstībā būtu jāņem vērā konkurētspējas situācija euro zonā.

7.

Ņemot vērā Komisijas vērtējumu par gūtajiem panākumiem, Padome iesaka euro zonas dalībvalstīm paātrināt strukturālo reformu īstenošanu. Īpaši euro zonas dalībvalstīm iesaka:

nodrošināt visu vēl neieviesto un jauno ES tiesību aktu finanšu pakalpojumu jomā savlaicīgu un konsekventu īstenošanu un veikt pasākumus, lai Eiropas Savienībā pastiprinātu sadarbību starp valsts iestādēm krīzes novēršanai, pārvaldībai un risināšanai,

ņemot vērā pašreizējās ekonomiskās krīzes apstākļos sniegto fiskālo stimulu, veikt atbilstīgus pasākumus, lai saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu nodrošinātu publisko finanšu ilgtspēju. Vajadzības gadījumā tām būtu jānovērš makroekonomikas nelīdzsvarotība, ierobežojot pastāvīgas inflācijas novirzes vai nelīdzsvarotas izaugsmes tendences,

veicot valsts izdevumu un nodokļu pārskatu un modernizējot valsts pārvaldi, uzlabot publisko finanšu kvalitāti, lai veicinātu ražīgumu un inovācijas un lai veidotu dinamisku un konkurētspējīgu vienoto tirgu, tādējādi dodot ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, nodarbinātībā un fiskālajā ilgtspējā,

enerģiski īstenot ES kopīgos “elastdrošības” principus saskaņā ar katras dalībvalsts īpašajiem apstākļiem un nodrošinot pilnīgu atbilstību stabilām un ilgtspējīgām publiskām finansēm; un īstenot pasākumus, lai veicinātu darbaspēka mobilitāti pāri robežām, reģioniem, nozarēm un profesijām; labāk nodrošināt atalgojuma izaugsmes atbilstību ražīguma pieaugumam, nodarbinātības pieaugumam un konkurētspējai kopējā, nozaru, reģionālajā un profesionālajā līmenī,

enerģiskāk īstenot reformas, kas palielina elastību un konkurenci preču un pakalpojumu tirgos un kas palīdz padziļināt iekšējo tirgu.

8.

Lai panāktu pēc iespējas lielāku politikas sinerģiju, kas ir spēcīgāka monetārā savienībā, un palielinātu politisko atbildību par reformām, euro zonas dalībvalstīm būtu jāturpina stiprināt politikas koordināciju Eurogrupas kontekstā. Mērķis ir palielināt fiskālo pasākumu efektivitāti, īstenot saskaņotu uzraudzību pār konkurētspējas attīstību un veikt vajadzīgās reformas, kā arī ātrā un efektīvā veidā ieņemt koordinētu nostāju starptautiskos forumos. Šādā nolūkā būtu pilnībā jāīsteno spēkā esošie nolīgumi par euro zonas ārējo pārstāvību.


Top