27.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 225/180

(1)

2002. gada 18. februārī Francijas Republika informēja Komisiju par pārstrukturēšanas atbalsta projektu par labu Société Nationale Maritime Corse-Méditerranée (turpmāk – SNCM) (2), kuru pabeidza 2002. gada 3. jūlijā (3). Ar paziņoto pārstrukturēšanas atbalstu bija paredzēts ar Compagnie Générale Maritime et Financière (turpmāk – CGMF) (4) starpniecību rekapitalizēt sabiedrību SNCM par summu 76 miljonu euro apmērā.

(2)

Ar 2002. gada 19. augusta vēstuli Komisija Francijas iestādes informēja par lēmumu uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar EK līguma 88. panta 2.punktu, kura paredzēta 6. pantā Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (5).

(3)

Francijas iestādes 2002. gada 8. oktobrī (6) nosūtīja Komisijai savus apsvērumus par 2002. gada 19. augusta lēmumu (7).

(4)

Pēc Francijas iestāžu lūguma ar Komisijas dienestiem tika rīkotas darba sanāksmes 2002. gada 24. oktobrī, 2002. gada 3. decembrī un 2003. gada 25. februārī.

(5)

Saistībā ar procedūras uzsākšanu Komisija saņēma apsvērumus no diviem uzņēmumiem, proti, no Corsica Ferries France (turpmāk – CFF) 2003. gada 8. janvārī (8) un no grupas Stef-TFE2003. gada 7. janvārī, kā arī no dažādām Francijas pašvaldībām – 2002. gada 18. decembrī un 2003. gada 9. un 10. janvārī. Tā šos apsvērumus ar 2003. gada 13. un 16. janvāra un 2003. gada 5. un 21. februāra vēstulēm nosūtīja Francijai, lai saņemtu tās komentārus.

(6)

Francijas iestādes Komisijai savus komentārus par CFF un Stef-TFE apsvērumiem atsūtīja 2003. gada 13. februārī (9) un 2003. gada 27. maijā (10).

(7)

Komisijas dienesti 2003. gada 16. janvārī nosūtīja lūgumu sniegt papildu informāciju, uz kuru Francijas iestādes atbildēja 2003. gada 21. februārī.

(8)

Francijas iestādes 2003. gada 10. februāra vēstulē (11) izklāstīja savus argumentus, lai pierādītu, ka atbalsta projekts visos tā aspektos atbilst Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu grūtības nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (12) (turpmāk – 1999. gada pamatnostādnes).

(9)

Francijas iestādes pēc Komisijas pieprasījuma 2003. gada 25. februārī (13) nosūtīja kopiju akcionāru paktam, kas saistīja SNCM un grupu Stef-TFE.

(10)

Ar 2003. gada 9. jūlija Lēmumu 2004/166/EK (turpmāk – 2003. gada lēmums) (14) Komisija ar konkrētiem nosacījumiem apstiprināja sabiedrības SNCM pārstrukturēšanas atbalstu, kas izmaksājams divās daļās, no kurām viena ir 66 miljonu euro apmērā, bet otras daļas summa, nepārsniedzot 10 miljonus euro, jānosaka atkarībā no tīrajiem ieņēmumiem, kuri gūti no aktīvu pārdošanas pēc 2003. gada lēmuma pieņemšanas.

(11)

Sabiedrība CFF2003. gada 13. oktobrī iesniedza EK Pirmās instances tiesā (turpmāk – Pirmās instances tiesa) prasību anulēt 2003. gada lēmumu (lieta T–349/03).

(12)

Komisija 2004. gada 8. septembrī nolēma uzskatīt, ka izmaiņas, ko Francija lūdza 2004. gada 23. jūnijā, proti, to kuģu sarakstā, kurus SNCM bija atļauts izmantot pēc 2003. gada lēmuma, kuģi Aliso nomainīt pret kuģi Asco un kuģa Asco vietā pārdot kuģi Aliso, nav tādas, kuru dēļ būtu jāapšauba ar 2003. gada lēmumu atļautā pārstrukturēšanas atbalsta saderību ar kopējo tirgu (15).

(13)

Ar 2005. gada 16. marta lēmumu (turpmāk – 2005. gada lēmums) Komisija apstiprināja pārstrukturēšanas atbalsta otrās daļas maksājumu 3,3 miljonu euro apmērā, un atļautā pārstrukturēšanas atbalsta kopējā summa tādējādi sasniedza 69 292 400 euro.

(14)

Pirmās instances tiesa 2005. gada 15. jūnijā lietā T–349/03 anulēja 2003. gada lēmumu tādēļ, ka bija kļūdaini aprēķināts atbalsta minimālais raksturs. Līdz ar šo spriedumu Komisijai nācās atgriezties ar 2002. gada 19. augusta lēmumu uzsāktās oficiālās izmeklēšanas procedūras stadijā un atzīt par spēkā neesošu 2004. gada 8. septembra lēmumu un 2005. gada 16. marta lēmumu, kuru pamatā bija anulētais 2003. gada lēmums.

(15)

Francijas iestādes 2005. gada 25. oktobrī (16) Komisijai nosūtīja informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli pēc 2002. gada 18. februāra paziņojuma par pārstrukturēšanas atbalsta plānu.

(16)

Francijas iestādes 2005. gada 17. novembrī (17) sniedza papildu ziņas attiecībā uz 2002. gada pārstrukturēšanas plāna atjaunināšanu un SNCM pašu kapitāla atjaunošanu (18).

(17)

Francijas iestādes 2006. gada 15. martā nosūtīja Komisijai kopsavilkumu par tirgu, uzņēmējdarbības plānu (ienākumu daļa) un provizorisko rezultātu pārskatu (19). Citus dokumentus Komisijas dienestiem nosūtīja 2006. gada 28. martā un 2006. gada 7. aprīlī (20). Turklāt pēdējā no minētajām vēstulēm Francijas iestādes aicināja Komisiju uzskatīt, ka noteikta daļa no 2002. gada pārstrukturēšanas atbalsta, proti, summa 53,48 miljonu euro apmērā, tādēļ ka tā ir “kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem”, nav jāklasificē kā pasākums, kas veikts saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu, bet gan kā pasākums, kas nav uzskatāms par atbalstu saskaņā ar judikatūru lietā Altmark  (21), vai kā autonoms un neatkarīgs pārstrukturēšanas plāna pasākums saskaņā ar EK līguma 86. panta 2. punktu.

(18)

2006. gada 21. aprīlī Komisijai paziņoja par koncentrācijas projektu, ar kuru uzņēmumi Veolia Transport (turpmāk – VT) (22) un Butler Capital Partners (turpmāk – BCP) iegūst kopīgu kontroli pār SNCM  (23), saskaņā ar 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (24). 2006. gada 29. maijā (25) Komisija pieņēma lēmumu, ar ko šī koncentrācija tika apstiprināta.

(19)

2006. gada 21. jūnijā (26) Francijas iestādes Komisijai nosūtīja Ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministrijas 2006. gada 26. maija rīkojumu, ar kuru tika apstiprināti sabiedrības CGMF veiktie finanšu darījumi, 2006. gada 26. maija Dekrētu Nr. 2006-606 par SNCM nodošanu privātajam sektoram, kā arī 2006. gada 26. maija rīkojumu par SNCF veikto finanšu darījumu apstiprināšanu.

(20)

Ziņas par sabiedriska pakalpojuma deleģēšanu un sociāliem atbalstiem, kas attiecas uz transporta pakalpojumiem Korsikā, Komisijai nosūtīja 2006. gada 7. jūnijā (27).

(21)

Komisija 2006. gada 13. septembrī nolēma uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz jaunajiem pasākumiem, kas veikti par labu SNCM, vienlaikus iekļaujot 2002. gadā paziņoto pārstrukturēšanas plānu (28) (turpmāk – 2006. gada lēmums).

(22)

Francija 2006. gada 16. novembrī nosūtīja Komisijai savus apsvērumus saistībā ar 2006. gada lēmumu (29).

(23)

Tā kā dažas ieinteresētās personas bija iesniegušas lūgumu par vienu mēnesi pagarināt apsvērumu iesniegšanas termiņu (30), Komisija nolēma šādu papildu termiņu piešķirt visām ieinteresētajām personām (31).

(24)

Komisija no CFF  (32) un no STIM d’Orbigny (turpmāk – STIM) (33) saņēma apsvērumus, ko ar 2007. gada 20. februāra vēstuli nosūtīja Francijas iestādēm. Arī viena ieinteresētā trešā persona atsūtīja komentārus, kas arī tika nosūtīti Francijas iestādēm, bet ko šī persona atsauca 2008. gada 28. maijā.

(25)

Francijas iestādes savus apsvērumus par ieinteresēto trešo personu apsvērumiem nosūtīja 2007. gada 30. aprīlī (34).

(26)

Sabiedrība CFF2007. gada 20. decembrī iesniedza sūdzību pret SNCM par valsts atbalstu, ar kuru papildināja 2007. gada 15. jūnijā un 2007. gada 30. novembrī sūtīto informāciju. Šī sūdzība attiecas uz 3. pantu jaunajā nolīgumā par sabiedriskā pakalpojuma deleģēšanu, kas 2007. gada jūnijā starp Korsikas teritoriālo pašvaldību un grupējumu Compagnie Méridionale de Navigation-SNCM tika parakstīts par 2007.–2013. gadu. CFF uzskata, ka šīs klauzulas īstenošana sabiedrībai SNCM nodrošinot jaunus finanšu resursus apmēram 10 miljonu euro apmērā 2007. gadā. Turklāt kompensācija, kas SNCM izmaksāta par sabiedriskā pakalpojuma saistībām, esot valsts atbalsts, kas turklāt esot nelikumīgs, jo nav paziņots Komisijai.

(27)

Tā kā pēc termiņa, kas sākotnēji bija noteikts 2003. gada 13. februārī (35), Komisijai tika nosūtīts noteikts informācijas daudzums, Komisija ieinteresētās personas informēja par savu lēmumu trešo personu apsvērumu iesniegšanas termiņu pagarināt līdz 2008. gada 14. martam.

(28)

Komisija 2008. gada 26. martā Francijai nosūtīja trešo ieinteresēto personu apsvērumus, bet Francija savus komentārus nosūtīja 2008. gada 28. martā, 2008. gada 10. aprīlī un 2008. gada 28. aprīlī.

(29)

Šajā lēmumā aplūkojamo pasākumu saņēmējs ir Société Nationale Maritime Corse-Méditerranée (SNCM), kas apvieno vairākus meitasuzņēmumus jūras kuģniecības nozarē un pārvadā pa jūru pasažierus, automobiļus un kravas automašīnas maršrutos starp kontinentālo Franciju un Korsiku, Itāliju (Sardīnija) un Magrebas valstīm (Alžīrija un Tunisija).

(30)

SNCM ir akciju sabiedrība, ko izveidoja 1969. gadā, apvienojot Compagnie générale transatlantique un Compagnie de navigation mixte, kas abas dibinātas 1850. gadā. Tolaik to sauca Compagnie générale transméditerranéenne, taču 1976. gadā – pēc tam, kad tās kapitāla daļas iegādājās Société nationale des chemins de fer (SNCF), – to pārdēvēja par Société nationale maritime Corse-Méditerranée. Francijas valdība šo sabiedrību bija izvēlējusies, lai īstenotu principu, kas paredzēja teritoriālo vienotību ar Korsiku, proti, jūras pārvadājumu tarifu pieskaņošanu SNCF tarifiem par dzelzceļa pārvadājumiem, saskaņā ar nolīgumu, ko 1976. gada 31. martā noslēdza uz divdesmit pieciem gadiem. Francijas valdība sabiedrībai Compagnie générale transatlantique jau bija uzdevusi nodrošināt transporta pakalpojumus ar Korsiku saskaņā ar iepriekšēju līgumu, ko noslēdza 1948. gada 23. decembrī.

(31)

Kad 2002. gadā tika paziņots rekapitalizācijas plāns, 20 % sabiedrības SNCM kapitāla piederēja sabiedrībai SNCF, bet 80 % – sabiedrībai CGMF. Pēc SNCM privatizācijas pabeigšanas 2006. gada 30. maijā (sk. šā lēmuma 18. punktu) sabiedrībām attiecīgi BCP un VT pieder 38 % un 28 % SNCM kapitāla un sabiedrības CGMF līdzdalība kapitālā ir 25 % (9 % no kapitāla pieder algotajiem darbiniekiem).

(32)

Sabiedrības SNCM galvenie meitasuzņēmumi ir Compagnie Méridionale de Navigation (turpmāk – CMN) (36), Compagnie Générale de Tourisme et d’Hôtellerie (CGTH) (37), Aliso Voyage  (38), Sud-Cargos  (39), Société Aubagnaise de Restauration et d’Approvisionnement (SARA) (40), Ferrytour  (41) un Les Comptoirs du Sud  (42).

(33)

Pēc ātrgaitas kuģa Aliso cesijas 2004. gada septembrī un ātrgaitas kuģa Asco  (43) cesijas 2005. gada maijā SNCM floti veido desmit kuģi (pieci automašīnu prāmji (44), četri jaukta tipa kuģi (kravas un pasažieru) (45) un viens ātrgaitas kuģis (NGV), kas galvenokārt apkalpo maršrutus no Nicas (46), no kuriem septiņi pilnībā pieder pašai sabiedrībai (47).

(34)

Lai apraksts būtu pilnīgs, ir arī jāatgādina, ka regulārie jūras pārvadājumu pakalpojumi no kontinentālās Francijas un Korsikas ostām kopš 1948. gada tiek sniegti kā sabiedriski pakalpojumi, kuru koncesionāri saskaņā ar vispārēju nolīgumu, kas sākotnēji bija noslēgts uz divdesmit pieciem gadiem, laikposmā no 1976. līdz 2001. gadam bija SNCM un CMN. Saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem (48) un pēc Eiropas konkursa (49), ko rīkoja Korsikas teritoriālā pašvaldība (50), SNCM un CMN kopīgi saņēma sabiedriskā pakalpojuma deleģējumu (turpmāk – SPD) attiecībā uz transporta pakalpojumu sniegšanu no Marseļas uz Korsiku apmaiņā pret finansiālām kompensācijām laikposmā no 2002. līdz 2006. gadam.

(35)

Tā kā SPD darbība 2006. gada nogalē beidzās, iepriekšminēto jūras transporta pakalpojumu pēc jauna konkursa izsludināšanas Eiropas līmenī (51) piešķīra grupējumam SNCM–CMN laikposmā no 2007. gada 1. maija līdz 2013. gada 31. decembrim par subsīdijām, kuru apmērs ir apmēram 100 miljoni euro gadā.

(36)

Paralēli visiem operatoriem, kuri sniedz transporta pakalpojumus uz minēto salu no Tulonas un Nicas, ir noteiktas pakalpojumu sniegšanas biežuma saistības. Uz šīm līnijām Korsikas rezidentiem, kā arī citām pasažieru kategorijām no 2002. gada līdz 2013. gadam tiek sniegts sociāls atbalsts, kas ieviests saskaņā ar Komisijas 2002. gada 2. jūlija lēmumu (52) un 2007. gada 24. aprīļa lēmumu (53).

(37)

Sabiedrība SNCM savu darbību galvenokārt veic divos atšķirīgos tirgos, gan attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem, gan preču pārvadājumiem: no vienas puses, tā nodrošina transporta pakalpojumus no Francijas uz Korsiku un Magrebas valstīm un, no otras puses, transporta pakalpojumus Itālijā un Spānijā.

(38)

Pasažieru pārvadājumi uz Korsiku ir tirgus, kam piemīt ļoti sezonāls raksturs. To raksturo liels pasažieru skaita pieaugums noteiktās sezonās, kurš var desmit reizes pārsniegt pasažieru skaitu viszemākā pieprasījuma mēnešos, un operatoriem tādēļ ir nepieciešama atbilstoša lieluma flote, kas spēj apmierināt šādu pasažieru skaita palielināšanos. Puse no apgrozījuma tiek gūta jūlijā un augustā. Līdzsvara trūkums pastāv arī atkarībā no maršruta virziena, turklāt pat pasažieru skaita pieauguma laikposmā: piemēram, jūlijā kuģi no kontinenta dodas prom pilni, taču atpakaļceļā tie ir gandrīz tukši. Šā iemesla dēļ kuģu piepildījuma gada vidējais lielums ir relatīvi zems.

(39)

SNCM ir vēsturiskais operators, kas nodrošina savienojumu starp Korsiku un kontinentālo Franciju. Shematiski divas trešdaļas no sabiedrības darbības tiek veiktas starp Marseļu un Korsiku saskaņā ar sabiedriskā pakalpojuma deleģējumu, bet vienu trešdaļu no tās darbības veido savienojumi starp citām ostām un galamērķiem (Nica–Korsika, Tulona–Korsika, starptautiskie savienojumi uz Sardīniju vai Magrebas valstīm).

(40)

Sabiedrībai SNCM ilgu laiku ir bijis monopola stāvoklis attiecībā uz tās galveno darbību. Tomēr kopš 1996. gada tai ir nācies saskarties ar konkurenci, kas attīstījās ļoti strauji. Piemēram, sabiedrība Corsica Ferries France (CFF) šodien ir dominējošais operators, kas nodrošina jūras savienojumus starp kontinentu un Korsiku, un tā tirgus daļa nemitīgi palielinās. Lai gan sabiedrība CFF šajā tirgū darbojas tikai kopš 1996. gada, tās pasažieru pārvadājumi laikā no 2000. līdz 2005. gadam katru gadu ir palielinājušies par […] (54) un šis pieaugums turpinās. Tādējādi šodien gandrīz […] pasažieru, kas pa jūru pārvietojas starp kontinentu un Korsiku, izmanto kādu CFF kuģi, bet tikai […] izmanto kādu SNCM kuģi, un CMN pārvadā atlikušos pasažierus jeb […].

(41)

Stāvokli, ko CFF septiņu gadu laikā ieguvusi attiecīgajā tirgū, raksturo arī pasažieru skaits, kas sezonas laikā tiek pārvadāti starp Korsiku un kontinentālo Franciju. No turpmāk sniegtās diagrammas izriet, ka CFF tirgus daļa ir pieaugusi no 45 % 2000. gadā līdz […] % 2007. gadā, bet SNCM tirgus daļa tajā pašā laikposmā samazinājusies no 53 % līdz […] %, un starpība starp abu sabiedrību tirgus daļām pārsniedz vienu miljonu pārvadāto pasažieru.

Sezonas laikā (maijs–septembris) pārvadāto pasažieru skaits starp kontinentālo Franciju un Korsiku – 2000.–2007. gada sezonas

(42)

Pārējie mazāk svarīgākie SNCM konkurenti pārvadājumu pakalpojumos uz Korsiku ir Compagnie Méridionale de Navigation (CMN), Moby Lines, Happy Lines un TRIS.

(43)

Pēdējo divu gadu laikā SNCM piedāvājums un tās tirgus daļas savienojumos ar Korsiku ir samazinājušās – piedāvāto vietu skaits pārvadājumiem no Nicas ir samazinājies par […] %, bet pārvadājumiem no Marseļas – par […] %.

(44)

Taču tas, ka turpinās samazināties tirgus daļas, liecina par to, ka pasažieru uzticības atjaunošanās, ko lielā mērā ietekmēja streiki un traucējumi, kurus uzņēmuma privatizācijas laikā izraisīja 2004. un 2005. gada sociālie konflikti, notiek ļoti lēni. Uzticības atjaunošanās ir viens no priekšnoteikumiem tam, lai apturētu SNCM tirgus daļas samazināšanos, kas novērojama pēdējo gadu laikā. Tas, ka šajā kontekstā 2007. gadā palielinājās sabiedrības apgrozījums, vieš cerības par tās dzīvotspēju, lai gan tā lielas tirgus daļas ir zaudējusi savam vienīgajam konkurentam, kura tirgus daļa šodien ir ievērojami lielāka.

(45)

Pēdējo 15 gadu laikā pasažieru jūras pārvadājumu tirgus starp Korsiku un kontinentu ir vidēji pieaudzis par 4 %, un tā pieaugumam būtu jāturpinās – tiek paredzēts, ka arī 2008. gadā tas palielināsies par […] % un turpinās nedaudz lēnāk pieaugt arī turpmākajos gados. Tomēr nešķiet, ka šajā tirgū vēlētos ienākt jauni tirgus dalībnieki. Kad Korsikas Transporta birojs izsludināja konkursu par sabiedriskā pakalpojuma deleģēšanu transporta pakalpojumiem uz noteiktām Korsikas ostām laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam, vienīgie kandidāti, kas pieteicās, bija CFF un SNCM–CMN, lai gan bija iespējams iesniegt arī daļējus pieteikumus attiecībā uz kādu konkrētu līniju.

(46)

Runājot par SNCM galveno konkurentu, sabiedrība CFF ir ievērojami palielinājusi piedāvāto vietu skaitu, proti, no 500 000 līdz […] miljoniem laikā no 1999. līdz 2007. gadam (tostarp pieaugums par […] % laikā no 2006. līdz 2007. gadam), un tas minētajai sabiedrībai ļāva palielināt savus pārvadājumus (no […] miljoniem 2005. gadā līdz […] miljoniem 2007. gadā) un savu tirgus daļu. Tomēr šādas politikas dēļ sabiedrības CFF strukturālā piepildījuma līmenis ir zemāks nekā sabiedrībai SNCM un 2007. gadā atšķīrās par […] procenta punktiem. Savukārt sabiedrībai SNCM vidējā piepildījuma līmenis 2007. gadā bija […] %, un, ņemot vērā šā tirgus ļoti sezonālo raksturu (sk. iepriekš), tas ir uzskatāms par atbilstošu.

(47)

Attiecībā uz kravas pārvadājumiem uz Korsiku sabiedrībai SNCM 2005. gadā piederēja apmēram […] % no to pārvadājumu tirgus, kurus veic maršrutos no Marseļas/Tulonas uz Korsiku.

(48)

Attiecībā uz vispārējo preču (ko neviens nepavada) pārvadājumu tirgu var uzskatīt, ka sabiedrībām SNCM un CMN faktiski ir monopolstāvoklis. Saskaņā ar sabiedriskā pakalpojuma deleģējuma līgumu abas minētās sabiedrības nodrošina regulārus jūras pārvadājumus no Marseļas uz visām Korsikas ostām.

(49)

Savukārt attiecībā uz pavadītām piekabēm, ko pārvadā ar prāmjiem un kas kopumā atbilst 24 % no vispārējo preču pārvadājumiem, mērot lineāros metros, pastāv konkurence starp visiem pasažieru pārvadātājiem. Arī šo pavadīto preču pārvadājumu tirgū SNCM un CMN pieder lielākā tirgus daļa. Pārējiem operatoriem un jo īpaši CFF šajā tirgū pieder 10 % jeb 2 % no kopējā tirgus.

(50)

Arī attiecībā uz pavadītiem transportlīdzekļiem (55), ko pārvadā ar prāmjiem (apmēram 24 % no vispārējo preču pārvadājumiem 2003. gadā), sabiedrībām SNCM un CMN pieder attiecīgā tirgus lielākā daļa. Tomēr kopš 2002. gada CFF savu piedāvājumu ir palielinājusi, un tai pieder apmēram […] % no tirgus.

(51)

Tunisija un Alžīrija ir svarīgs tirgus, kas nodrošina apmēram 5 miljonus pasažieru un kur dominē gaisa pārvadājumi. Šajā kontekstā jūras pārvadājumi atbilst apmēram 15 % no pasažieru plūsmas. Alžīrija ir ievērojams jūras pārvadājumu tirgus ar apmēram 560 000 pasažieriem, bet Tunisijas tirgus ir mazāks – 250 000 pasažieru.

(52)

Jūras pārvadājumu tirgus maršrutā no Francijas uz Magrebas valstīm pēdējo gadu laikā ir pastāvīgi palielinājies – kopumā par 13 % laikposmā no 2001. līdz 2005. gadam. Ņemot vērā tūrisma palielināšanās perspektīvas šajā reģionā, jūras pārvadājumiem līdz 2010. gadam būtu katru gadu jāpieaug par 4 %.

(53)

Alžīrijā SNCM ir otrs lielākais tirgus dalībnieks pēc Entreprise Nationale de Transport Maritime de Voyageurs (ENTMV), kas ir Alžīrijas valsts uzņēmums. SNCM tirgus daļa izmainījās no 24 % 2001. gadā uz […] % 2005. gadā.

(54)

SNCM ir otrs lielākais tirgus dalībnieks maršrutos uz Tunisiju un atrodas aiz Compagnie tunisienne de navigation (CTN). Lai gan kopš 2001. gada SNCM noteiktu tirgus daļu ir zaudējusi CTN, no 44 % uz […] % 2004. gadā, tomēr 2005. gadā var konstatēt pieaugumu ([…] %).

(55)

Pēc Komisijas 2002. gada 17. jūlija lēmuma atļaut grūtības nonākuša uzņēmuma glābšanas atbalstu sabiedrībai SNCM  (56) Francijas iestādes Komisijai 2002. gada 18. februārī paziņoja pārstrukturēšanas atbalsta projektu par labu SNCM. Ar šo pasākumu bija paredzēta sabiedrības SNCM rekapitalizācija ar tās mātes uzņēmuma CGMF starpniecību, piešķirot 76 miljonus euro, no kuriem 46 miljoni euro bija pārstrukturēšanas izmaksas (57). Šis kapitāla palielināšanas mērķis bija SNCM pašu kapitālu no 30 miljoniem euro palielināt līdz 106 miljoniem euro.

(56)

Saskaņā ar 1999. gada pamatnostādnēm Francijas iestādes iesniedza Komisijai SNCM pārstrukturēšanas plānu (58), kas paredzēja piecus pasākumus:

(57)

Pēc apsvērumiem, ko Komisija bija formulējusi savā 2002. gada 19. augusta lēmumā, Francijas iestādes 2003. gada 31. janvāra vēstulē aprakstīja pilnveidojumus, kas pārstrukturēšanas plānā tika veikti attiecībā uz šādiem aspektiem:

(58)

Attiecībā uz šo pēdējo aspektu Francijas iestādes norāda, ka “SNCM šīs saistības uzņemas bez jebkādām atkāpēm, jo tā uzskata, ka tās rīcības dēļ izraisīts tarifu karš neatbilstu ne tās stratēģiskajiem mērķiem attiecībā uz stāvokli tirgū, ne tās interesēm, jo šāds karš novestu pie tās ienākumu samazināšanās, ne tās parastajai praksei vai tās zinātībai”.

(59)

Savā pārstrukturēšanas plānā Francijas iestādes Komisiju iepazīstināja ar sīki izstrādātu finansiālo modeli laikposmam no 2002. līdz 2007. gadam, izmantojot hipotētiskus vidējos lielumus vairākiem mainīgajiem (61). Finanšu prognozes cita starpā norāda, ka pie pozitīviem kārtējiem rezultātiem izdosies atgriezties no 2003. gada.

1.   tabula

Finanšu modelis laikposmam no 2002. līdz 2007. gadam

(60)

Kapitāla ieguldījums 76 miljonu euro apmērā, kā arī atgriešanās pie rentablas darbības, kas paredzēta no 2003. gada, pēc Francijas iestāžu domām ļautu pašu kapitālu no tā līmeņa apmēram 30 miljonu euro apmērā 2001. gada beigās īstermiņā palielināt līdz 120 miljoniem euro (2003) un līdz […] miljoniem euro plāna beigās (2006–2007). Tam būtu jāļauj samazināt finanšu parādsaistības 145 miljonu euro apmērā 2002. gadā līdz līmenim no […] līdz […] miljoniem euro laikposmā no 2003. līdz 2005. gadam. Plāna pēdējos gados bija paredzēta sabiedrības parādsaistību palielināšanās, jo tiktu atjaunotas pilnīgas īpašumtiesības uz vienu vai diviem kuģiem.

(61)

Francijas iestādes iesniedza arī pētījumu par to, kā iecerētos rezultātus varētu ietekmēt darba hipotēzes attiecībā uz satiksmes daudzumu dažādajās līnijās. Pamatojoties uz to, dažādie modeļi pierāda, ka SNCM būtu jāspēj atjaunot rentabilitāte paredzētajos gadījumos.

(62)

Ar metodi, ko Francijas iestādes izvēlējās (62), lai noteiktu rekapitalizācijas summu, tiek aprēķināts nepieciešamais finansējums, pamatojoties uz pašu līdzekļu un finansiālo parādu vidējo koeficientu, kas 2000. gadā konstatēts piecām Eiropas kuģniecības sabiedrībām. Neraugoties uz šo sabiedrību atšķirīgajām bilancēm, Francijas iestāžu noteiktais vidējais lielums ir 79 %. Francijas iestādes apgalvo, ka finanšu prognozes par laikposmu no 2002. līdz 2007. gadam liecina par pašu kapitāla un finansiālo parādu koeficientu 77 % apmērā, pašu kapitālam 2007. gadā sasniedzot 169 miljonus euro. Šāds pašu kapitāla līmenis būtu jāsasniedz, izmantojot rekapitalizāciju 76 miljonu euro apmērā, kā arī sekmīgi īstenojot pārstrukturēšanas plānā paredzētos pasākumus.

(63)

2002. gada rekapitalizācija un pārstrukturēšanas plāns nesniedza iecerētos rezultātus, un pēc 2004. gada SNCM ekonomiskais un finansiālais stāvoklis ievērojami pasliktinājās. Šo pasliktināšanos veicināja gan iekšējie faktori (sociālie konflikti, ražīguma mērķu nepietiekama un novēlota īstenošana, tirgus daļu zaudēšana), gan no SNCM neatkarīgi faktori (Korsikas galamērķu pievilcīguma samazināšanās, sabiedrības CFF veiktā tirgus daļu pārņemšana, valsts pieļautas pārvaldības kļūdas (63), kā arī degvielas izmaksu palielināšanās.

(64)

Tādējādi SNCM kārtējie rezultāti 2004. gadā bija – 32,6 miljoni euro, bet 2005. gadā – 25,8 miljoni euro. Savukārt neto rezultāti 2004. gadā bija – 29,7 miljoni euro, bet 2005. gadā – 28,8 miljoni euro.

(65)

SNCM ekonomiskā un finansiālā stāvokļa pasliktināšanās dēļ Francijas iestādes cedēja vairāk aktīvu, nekā bija paredzēts 2002. gada pārstrukturēšanas plānā un noteikts 2003. gada lēmumā, kā arī sāka meklēt partnerus no privātā sektora.

2.   tabula

Aktīvu saraksts, ko SNCM cedēja pēc 2002. gada  (64)

(66)

Pēc atklāta, pārredzama un nediskriminējoša atlases procesa (66)2005. gada 13. oktobrī ļoti grūtā sociālajā un finansiālajā kontekstā starp valsti, BCP un VT beidzot tika panākta vienošanās. VT tādējādi kļuva par SNCM industriālo operatoru (28 % līdzdalība), bet BCP ir neapejamais akcionārs (actionnaire de référence) ar 38 % līdzdalību. Valsts attiecībā uz algotajiem darbiniekiem uzņēmās saistības saglabāt savas daļas sabiedrībā 25 % apmērā (67). BCP un VT izstrādāja sabiedrības SNCM uzņēmējdarbības plānu, ko 2006. gada 7. aprīlī nosūtīja Eiropas Komisijai.

(67)

Vienošanās protokolu, ar kuru saskaņā 75 % no SNCM kapitāla tika cedēti privātajiem kapitāla pārņēmējiem, puses (BCP, VT un CGMF) parakstīja 2006. gada 16. maijā.

(68)

Vienošanās protokola II iedaļā ir paredzēts, ka CGMF uzņemas saistības apstiprināt, parakstīt un pilnībā atbrīvot SNCM kapitāla palielinājumu par kopējo summu 142,5 miljoni euro.

(69)

Ir paredzēts, ka pēc kapitāla palielināšanas SNCM pamatkapitāls tiks ar akciju anulēšanu samazināts, lai tas atbilstu likumā noteiktajam minimālajam lielumam, kas nepieciešams akciju sabiedrībai, kuras akcijas nekotē biržā.

(70)

Papildus kapitāla palielināšanai CGMF uzņemas saistības darījumu konta avansa veidā nodot SNCM rīcībā summu 38,5 miljonu euro apmērā. Šis darījumu konta avanss, ko SNCM izmaksās sekvestram (banka CIC), ir paredzēts finansēt to izmaksu daļu, ko sauc par “sur générosité” un kas rastos papildus summām, kuras saskaņā ar tiesību aktu un līgumu noteikumiem jāmaksā gadījumā, ja kapitāla pārņēmēji īsteno darbinieku skaita samazināšanas plānu (68). Kompensācijas, kas jāmaksā papildus pabalstiem, kuri pienākas saskaņā ar likuma un līgumu noteikumiem, tiek izmaksātas individuāli un personīgi atbilstoši to algoto darbinieku skaitam, kuri aizgājuši no uzņēmuma un kuru darba līgums ir lauzts.

(71)

Vienošanās protokola III iedaļā ir paredzēts, ka pēc šīm darbībām CGMF privātajiem pārņēmējiem cedē savas akcijas, kas atbilst 75 % no akcijām, kuras veido uzņēmuma pamatkapitālu un […], kas paredzēts, lai finansētu to sociālā plāna daļu, kura pārsniedz likumā un līgumos noteiktās saistības.

(72)

Vienošanās protokola II iedaļā ir arī paredzēts, ka pārņēmēji un CGMF kopīgi un vienlaikus parakstās uz jaunām akcijām par kopējo summu 35 miljoni euro un uz 8,75 miljonu euro ieguldījumu darījumu kontā, ko veic BCP/VT un ko SNCM rīcībā nodod atkarībā no tai nepieciešamo naudas līdzekļu apmēra. Vienošanās protokola III.2.7. punktā ir paredzēts, ka CGMF akciju vērtība jebkurā brīdī ir vienāda ar to sākotnējo nominālvērtību, kurai pieskaita […] % no tās atbrīvotās nominālvērtības, kas reizināta ar J/365, kur J ir dienu skaits pēc realizācijas datuma, un atņemot visas saņemtās summas (piemēram, dividendes). Šo kārtību nepiemēro gadījumā, ja sabiedrībai veic tiesas sanāciju vai likvidāciju.

(73)

Vienošanās protokolā (III.5. iedaļa) ir iekļauta SNCM cesijas laušanas klauzula, ko pārņēmēji var kopīgi piemērot gadījumā, ja iestājas kāds no turpmāk minētajiem notikumiem un ja šo hipotētisko notikumu dēļ tiktu apdraudētas iespējas īstenot viņu uzņēmējdarbības plānu un atjaunot sabiedrības dzīvotspēju:

(74)

Vienošanās protokola VII iedaļā ir paredzēts, ka CGMF uzņemas daļu no SNCM sociālajām saistībām attiecībā uz tās pensionētu darbinieku slimokasi par summu, kas aprēķināta 15,5 miljonu euro apmērā, sākot no dienas, kad tiek nodots uzņēmuma īpašums.

(75)

Uzņēmuma vadības kārtība ir noteikta vienošanās protokola IV iedaļā. Ir paredzēts, ka SNCM vadības kārtība tiks mainīta un ka to pārveidos par akciju sabiedrību ar direktoru padomi un uzraudzības padomi. Uzraudzības padomē sākumā būs 10 locekļi un vēlāk – 14. Sabiedrības priekšsēdētāja amatu uz pārejas laiku piešķirs valsts pārstāvim. Ja SNCM saņem SPD, tad uzraudzības padomes priekšsēdētāju nomainīs ar BCP pārstāvi. Savukārt direktoru padomes uzdevums ir nodrošināt SNCM darbības pārvaldību.

(76)

2006. gada 26. maijā Francijas valdība apstiprināja SNCM cesiju, kā arī iepriekš minētos pasākumus.

(77)

Ievērojot iepriekš minēto, vienošanās protokolā ir ietverti trīs valsts pasākumu veidi, kuri pamato pārbaudi attiecībā uz Kopienas valsts atbalsta režīma ievērošanu:

(78)

Šis galīgais lēmums attiecas uz pasākumiem, ko Francija kopš 2002. gada 18. februāra veikusi par labu sabiedrībai SNCM, proti:

(79)

Šis lēmums neattiecas uz to finansiālo kompensāciju pārbaudi, kuras SNCM saņēmusi vai kuras tai jāsaņem par sabiedriskā pakalpojuma saistībām laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam un uz kurām attiecas atsevišķa procedūra.

(80)

2002. gada 19. augusta lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija, atzīstot, ka SNCM ir uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu, pauda šaubas par to, vai paziņotais pasākums ir saderīgs ar kritērijiem, kuri izklāstīti tai laikā spēkā esošo 1999. gada pamatnostādņu 3.2.2. punktā.

(81)

Komisija pauda noteiktas šaubas par pārstrukturēšanas plānu, jo nebija veikta analīze par uzņēmuma zaudējumu cēloņiem. Konkrētāk, Komisija izvirzīja jautājumus attiecībā uz saikni starp zaudējumiem un sabiedriskā pakalpojuma saistībām, SNCM kuģu iegādes politikas ietekmi uz tās darbības rezultātiem un pasākumiem, kas paredzēti, lai uzlabotu uzņēmuma ražīgumu.

(82)

Komisija uzsvēra arī noteiktus pārstrukturēšanas plāna trūkumus, piemēram, to, ka nav konkrētu pasākumu starppatēriņa summu samazināšanai un nav nekādu norāžu par SNCM turpmāko tarifu politiku.

(83)

Komisija pauda šaubas arī par tās aprēķinu metodes atbilstību, ko Francijas iestādes bija izvēlējušās, lai noteiktu rekapitalizācijas summu, un par dažām no hipotēzēm, kas bija izraudzītas finansiālo modeļu veidošanai.

(84)

Ar savu 2006. gada 13. septembra lēmumu Komisija nolēma 2002. gada oficiālo izmeklēšanas procedūru attiecināt uz pasākumiem, kas paredzēti saistībā ar SNCM cesiju privātajam sektoram.

(85)

Pirmkārt, ievērojot Francijas iestāžu 2006. gada 7. aprīļa aicinājumu (sk. šā lēmuma 17. punktu) daļu no 2002. gada kapitāla ieguldījuma aplūkot, ņemot vērā lietas Altmark judikatūru, Komisija šajā ziņā pauž šaubas par to, vai ir izpildīti nosacījumi (jo īpaši otrais un ceturtais), ko minētajā spriedumā noteica EK Tiesa (69).

(86)

Gadījumā, ja šo summu kvalificētu par saderīgu atbalstu saskaņā ar EK līguma 86. panta 2. punktu, Komisija savā 2006. gada lēmumā uzskatīja, ka jaunā atbalsta summa, kas jāizvērtē, ņemot vērā pamatnostādnes par pārstrukturēšanas atbalstu, būtu 15,81 miljons euro. Tā kā pārstrukturēšanas atbalsta summa būtu ievērojami zemāka nekā 2002. gadā paziņotā un 2003. gadā apstiprinātā summa, Komisija pauda šaubas par iespēju saglabāt visus pretpasākumus, kuri sabiedrībai SNCM bija noteikti ar 2003. gada lēmumu.

(87)

Komisija arī pauda šaubas par to, vai ir izpildīti 2003. gada lēmumā noteiktie nosacījumi, proti, cenu noteikšanas princips un noteikts skaits turp un atpakaļ pārvadājumu uz Korsiku.

(88)

Attiecībā uz SNCM negatīvo cesijas cenu Komisija pauda šaubas par to, vai tas, ka pirms SNCM cesijas valsts veica rekapitalizāciju, atbilst principam “privātais ieguldītājs tirgus ekonomikā”. Konkrētāk, Komisija pauda šaubas par to, vai ir pareizi aprēķinātas likvidācijas izmaksas, kas valstij kā akcionāram būtu jāsedz SNCM likvidācijas gadījumā.

(89)

Komisija apšaubīja to apstākli, ka šos finanšu pasākumus varētu pamatot ar pamatnostādnēm attiecībā uz grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanu un pārstrukturēšanu.

(90)

Tā arī pauda šaubas par otro rekapitalizāciju 8,75 miljonu euro apmērā, proti, par to, vai ir ievērots privāto un valsts ieguldījumu vienlaicīguma princips un parakstīšanas nosacījumu vienlīdzības princips judikatūras nozīmē.

(91)

Visbeidzot, Komisija pauda šaubas attiecībā uz to, vai papildu sociālos pasākumus, paredzot personām atbalstu 38,5 miljonu euro apmērā, varētu uzskatīt par netiešām priekšrocībām uzņēmumam. Tā arī uzsvēra risku, ka var rasties pretruna ar to, ka papildu atlaišanas pabalsti tiek segti kā daļa no riska, ko uzņēmies privātais ieguldītājs.

(92)

Savā 2006. gada 7. aprīļa vēstulē, kā arī komentāros, ko tās iesniedza pēc 2006. gada lēmuma, Francijas iestādes aicina Komisiju konstatēt, ka tādēļ, ka tā ir “kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem” par laikposmu no 1991. līdz 2001. gadam, daļa no 2002. gada kapitāla palielinājuma, proti, 53,48 miljoni euro, nav uzskatāma par valsts atbalstu, ņemot vērā lietas Altmark judikatūru, jo konkrētajā gadījumā ir izpildīti visi četri nosacījumi, kas noteikti minētajā judikatūrā.

(93)

Runājot par lietā Altmark noteikto otro nosacījumu, Francijas iestādes uzsver, ka saskaņā ar to, kas teikts spriedumā lietā Altmark, objektīvā un pārredzamā veidā iepriekš jābūt noteiktiem tikai aprēķināšanas parametriem. Tās tādēļ paskaidro, ka konkrētajā gadījumā summa 53,48 miljonu euro apmērā tika samaksāta 2003. gada novembrī, pamatojoties uz aprēķināšanas kritērijiem, kas bija noteikti pirms attiecīgā laikposma (1991–2001) (70).

(94)

Tādēļ, kā uzskata Francija, tas apstāklis, ka pārskatītā summa par nepietiekami lielu kompensāciju tika maksāta a posteriori, neliek apšaubīt secinājumu, ka aprēķina parametri, pēc kuriem aprēķināja 53,48 miljonu euro kompensāciju, katrā ziņā bija noteikti objektīvā un pārredzamā veidā pirms sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu izpildes.

(95)

Attiecībā uz lietā Altmark noteikto ceturto nosacījumu Francijas iestādes uzskata, ka tas paredz īpašības, kurām jāatbilst uzņēmumam, kam uzticēta sabiedrisko pakalpojumu sniegšana, proti, ka tam jābūt vidēji labai pārvaldībai, bet tajā nav nekas teikts attiecībā uz jebkādām attiecīgā uzņēmuma minimālās vai vidējās rentabilitātes prasībām.

(96)

Šajā sakarībā Francijas iestādes uzskata, ka sabiedrībai SNCM var piemērot “labas pārvaldības prezumpciju” par laikposmu no 1991. līdz 2001. gadam un ka tādēļ vien, ka laikposmā no 1991. līdz 2001. gadam tā cieta finansiālus zaudējumus, pret to nevar izvirzīt nekādu “sliktas pārvaldības prezumpciju”. Pēc Francijas iestāžu domām par SNCM zaudējumiem nevar vainot sliktu pārvaldību, bet tie radās 1991. un 1996. gadā parakstīto līgumu stingro prasību dēļ, kā arī tādēļ, ka pēkšņi pilnībā izmainījās šīs sabiedrības vēsturiskais tirgus, ko izraisīja pāreja no monopolstāvokļa uz tādu vidi, kurā valda ļoti liela konkurence. Tādēļ SNCM esot rīkojusies kā vidēji labi pārvaldīts uzņēmums.

(97)

Francija uzsver, ka šis valsts operators bija vienīgais uzņēmums, kas spēja uzņemties šīs saistības attiecībā uz pakalpojuma gada regularitāti un biežumu, turklāt tas notika, neraugoties uz to, ka 1996. gadā parādījās privātais operators, kurš nodrošināja tikai dažas līnijas un tikai augsta pieprasījuma sezonās. Turklāt stricto sensu nav tāda uzņēmuma, kura izmaksas varētu ņemt par pamatu, lai noteiktu, vai SNCM piešķirtās kompensācijas līmenis pārsniedza vai nepārsniedza izmaksas, ko katrā ziņā rada sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas saistības. Tādēļ pēc Francijas iestāžu domām, ņemot vērā SNCM darbības specifisko raksturu un tā tirgus specifisko raksturu, kurā tā strādā, būtu grūti veikt salīdzinājumu starp SNCM izmaksu struktūru un citu kuģniecības sabiedrību izmaksu struktūru.

(98)

Neraugoties uz praktisko neiespējamību atrast uzņēmumu, ko varētu izmantot par atskaites punktu šim laikposmam, Francija uzskata, ka sarunās ar Komisiju, kuras notika 2005. un 2006. gadā, tā ir centusies sniegt objektīvus un pamatotus pierādījumus, kas ļauj secināt, ka SNCM ir “[vidējs uzņēmums], kurš tiek pienācīgi pārvaldīts un kura rīcībā ir pietiekami līdzekļi”, un konstatēt, ka spriedumā lietā Altmark noteiktais ceturtais kritērijs ir izpildīts (71).

(99)

Francija arī uzskata, ka salīdzinājums, kura pamatā būtu dati, kas ir pieejami par CFF izmaksu struktūru un SNCM izmaksu struktūru, nekādā gadījumā nebūtu pretrunā prezumpcijai par SNCM labu pārvaldību, jo īpaši tādēļ, ka tie nekāda veidā neļauj ņemt vērā tās sabiedriskā pakalpojuma darbības ievērojamu izmaksu daļu, kura attiecas uz preču pārvadājumiem.

(100)

Turklāt Francija apgalvo, ka tādā gadījumā kā šajā var pamatoti uzskatīt, ka judikatūra, kas ir pamatā spriedumam lietā Altmark (proti, spriedums lietā Ferring), jāsaprot tikai kā pārbaude par to, vai nav pārmērīgas kompensācijas. Šajā sakarībā Francijas iestādes norāda, ka piešķirtās subsīdijas nav pārsniegušas faktiskās izmaksas, kas sabiedrībai SNCM radās tai uzdoto sabiedriskā pakalpojuma saistību dēļ, kā Komisija norādījusi savā 2001. gada 30. oktobra lēmumā (72).

(101)

Visbeidzot, Francijas iestādes apgalvo, ka tam apstāklim, ka judikatūra Altmark lietā ir piemērojama 2002.–2006. gada SPD līgumam, būtu jākliedē šaubas par šīs judikatūras piemērojamību kompensācijām par sabiedriskā pakalpojuma izmaksām par laikposmu no 1991. līdz 2001. gadam. Kā uzskata Francija, kompensācijām, kas piešķirtas laikā no 1991. līdz 2001. gadam un no 2002. līdz 2006. gadam, esot vienāds raksturs, jo to noteikšanas parametri, proti, lielas sabiedriskā pakalpojuma prasības, tas, ka ir tikai viens uzņēmums, kas tās spēj izpildīt, un shēma, kas paredz ņemt vērā ekspluatācijas izmaksas, ir identiski.

(102)

Noslēgumā, Francija uzskata, ka tas, ka pastāv sabiedriskā pakalpojuma saistības, kopā ar to, ka par laikposmu no 1999. līdz 2001. gadam nav bijusi pārmērīga kompensācija, apstiprina, ka visi četri lietas Altmark nosacījumi ir izpildīti.

(103)

Gadījumā, ja Komisijai būtu jāsecina, ka šī iejaukšanās ir uzskatāma par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, Francijas iestādes uzskata, ka šis autonomais un neatkarīgais 2002. gada pārstrukturēšanas plāna pasākums ir saderīgs saskaņā ar EK līguma 86.panta 2. punktu, tā kā EK Pirmās instances tiesa 2005. gada spriedumā šo saderības pamatu neapstrīdēja.

(104)

Francijas iestādes uzsver, ka šajā konkrētajā gadījumā attiecīgā summa ir pasākums, kas nebūtu jāaplūko, ievērojot 1999. gada vai 2004. gada pamatnostādnes par pārstrukturēšanas atbalstu, un, konkrētāk, nebūtu jāņem vērā, izvērtējot 2002. gada plānā paredzētos nosacījumus. Pēc Francijas domām ar 2004. gada pamatnostādnēm par pārstrukturēšanas atbalstu (68. punkts) nevar pamatot 53,48 miljonu euro iekļaušanu pārstrukturēšanas atbalstā.

(105)

Šajā sakarībā Francija apgalvo, ka summa 53,48 miljonu euro apmērā, kas sedz kompensācijas par sabiedriskā pakalpojuma izmaksām par laikposmu no 1991. līdz 2001. gadam, nav pasākums, kas piešķirts pārstrukturēšanas laikā, neatkarīgi no tā, vai runa ir par 2002. gadā paziņoto pārstrukturēšanas plānu vai tā īstenošanu, bet gan ir pasākums, kas veikts pirms attiecīgā pārstrukturēšanas plāna. Francijas iestādes arī norāda, ka pasākumam, kura mērķis ir kompensēt izmaksas, kas uzņēmumiem rodas to sabiedriskā pakalpojuma saistību dēļ, nepiemīt pārstrukturēšanas atbalsta raksturs, kā definēts minētajās pamatnostādnēs.

(106)

Francijas iestādes uzskata, ka, lai gan par šo summu tika paziņots saistībā ar vispārēju finanšu ieguldījumu, kas tika veikts kā pārstrukturēšanas atbalsts, Komisijai dalībvalstu veiktā kvalifikācija nav saistoša un ka tai, tieši otrādi, vajadzības gadījumā noteikts pasākums ir jāpārkvalificē par tādu, kas nav uzskatāms par valsts atbalstu, vai arī, tieši otrādi, noteikts valsts pasākums jākvalificē par valsts atbalstu, lai gan attiecīgā valsts to nav šādi kvalificējusi.

(107)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Francija uzskata, ka tad, ja par summu 53,48 miljoni euro nospriestu, ka tai nepiemīt valsts atbalsta pazīmju, vai ja to kvalificētu kā atbalstu, kas ir saderīgs saskaņā ar EK līguma 86. panta 2. punktu, atbalsta summa, kas būtu jāuzskata par pārstrukturēšanas atbalstu saskaņā ar 2002. gada paziņojumu, būtu nevis 76 miljoni euro, bet gan 15,81 miljons euro.

(108)

Francija vispirms atgādina, ka 2004. un 2005. gada sociālo nemieru dēļ, kā arī SNCM ekonomiskā un finansiālā stāvokļa pasliktināšanās dēļ valstij kā akcionāram 2005. gada janvārī nācās uzsākt privāto ieguldītāju atlases procedūru un veikt citus ārkārtas pasākumus (piemēram, kuģa Asco un kapitāla daļu sabiedrībā Sud Cargos cesija (73).

(109)

Atbilstoši Kopienas judikatūrai šajā jomā Francijas iestādes aicina Komisiju uzskatīt, ka SNCM negatīvā cesijas cena 158 miljonu euro apmērā neietver nekādu pasākumu, ko varētu kvalificēt kā atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, jo Francijas valsts esot rīkojusies kā privātais ieguldītājs tirgus ekonomikā.

(110)

Vispirms Francijas iestādes norāda, ka galīgā cena, proti, 158 miljoni euro, kas ir zemāka par negatīvo cenu, kuru pārņēmēji sākotnēji prasīja pēc SNCM audita pabeigšanas, ir rezultāts sarunām par kontroles cesiju, par kuru rīkoja atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu konkursa procedūru, un tādēļ katrā ziņā ir uzskatāma par tirgus cenu.

(111)

Francija uzskata, ka tādēļ, ka SNCM privātā partnera meklēšana notika ar atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu konkursa procedūru un ka pēc šīs procedūras tika pieņemts vislabākais piedāvājums, cesijas cena katrā ziņā ir tirgus cena.

(112)

Pēc Francijas iestāžu domām cesija par negatīvu cenu 158 miljonu euro apmērā esot notikusi valstij visizdevīgākajos apstākļos atbilstoši Kopienas judikatūrai un Komisijas lēmumu praksei un tai nav nekādu atbalsta pazīmju. Francija uzskata, ka šī negatīvā cena ir zemāka par likvidācijas izmaksām, kas valstij būtu jāsedz uzņēmuma likvidācijas gadījumā.

(113)

Šāds secinājums jāizdara gan saskaņā ar pieeju, kas izriet no Eiropas Kopienu Tiesas judikatūras (turpmāk – lietas Gröditzer judikatūra (74), gan saskaņā ar pieeju, kuras pamatā ir SNCM faktisko likvidācijas izmaksu analīze (ABX lēmums (75).

(114)

Attiecībā uz pirmo metodi, kuras pamatā ir lietas Gröditzer judikatūra, Francija norāda, ka šajā spriedumā esot apstiprināts vērtējums, ko Komisija paudusi savā 1999. gada 8. jūlija lēmumā, proti, ka “tikai aktīvu, […], likvidācijas vērtība […] jāņem vērā kā likvidācijas izmaksas” (76).

(115)

Šajā sakarībā CGMF  (77) un Oddo-Hastings  (78) ziņojumos aktīvu likvidācijas vērtība 2005. gada 30. septembrī tika lēsta vismaz […] miljonu euro apmērā (79).

(116)

Tādēļ, tā kā valsts kā sabiedrības akcionārs un īpašnieks par tās parādiem ir atbildīga tikai atbilstoši sabiedrības aktīvu likvidācijas vērtībai (lietas Hytasa judikatūra (80), Francija norāda, ka sabiedrības aktīvu likvidācijas vērtība, kas novērtēta vismaz […] miljonu euro apmērā, ir nepārprotami augstāka nekā negatīvā cesijas cena – 158 miljoni euro.

(117)

Attiecībā uz otro metodi Francija norāda, ka tā izriet no Komisijas sprieduma par valsts atbalstu, ko Beļģija sniedza sabiedrībai ABX Logistics, kurā Komisija izskatīja negatīvu cesijas cenu, kurai tāpat kā konkrētajā gadījumā bija tirgus cenas pazīmes, to salīdzinot ar izmaksām, kas valstij kā akcionāram būtu faktiski jāsedz, ja ar mierizlīgumu vai tiesas spriedumu tiktu noteikta sabiedrības likvidācija, kuru veikta neatkarīga trešā persona. Pēc Francijas domām Komisija minētajā lēmumā ir atzinusi, ka var ņemt vērā noteiktas izmaksas, ko var radīt kreditoru celta prasība segt pasīvu vai ko likvidācija var radīt pārējiem uzņēmumiem, kuri pieder grupai, kas likvidē savu meitasuzņēmumu.

(118)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem CGMF un Oddo-Hastings ziņojumiem, Francijas iestādes lēš, ka visas faktiskās izmaksas, kas kā akcionāram būtu jāsedz Francijas Republikai, uz 2005. gada 30. septembri būtu no […] līdz […] miljoniem euro.

(119)

Ar šo metodi tiek ņemts vērā arī risks, ka Francijas valstij prasītu “segt pasīvu”, ja tiesa to uzskatītu par SNCM faktisko vadītāju. Francijas iestādes uzskata, ka risku, ka var tikt celta prasība segt pasīvu, nevar neņemt vērā, jo īpaši ņemot vērā kādu precedentu vienā no Francijas Kasācijas tiesas spriedumiem (81). Tādējādi vairākās vēstulēs Komisijai Francijas iestādes apgalvoja, ka iespēja, ka valsts tiesa piespriestu valstij segt tās vadītā uzņēmuma pasīvu, ir vairāk nekā ticams scenārijs un ka tas jāņem vērā, aprēķinot SNCM iespējamās likvidācijas faktiskās izmaksas.

(120)

2005. gada 30. septembrī sabiedrības SNCM aktīvu atlikusi vērtība (jeb […] miljoni euro) pēc prioritāro parādu samaksas esot […] miljoni euro. Citas izmaksu sastāvdaļas, kas ņemtas vērā gadījumam, ja pret valsti celtu prasību segt pasīvu, ietver ekspluatācijas līgumu laušanas izmaksas, ar kuģu izpirkumnomas nosacījumu laušanu saistītās izmaksas un nenodrošināto parādu samaksu, un tā rezultātā aktīvu pietrūktu par […] miljoniem euro. Francijas iestādes uzskata, ka valstij piespriestu segt […] līdz […] % no šīs summas.

(121)

Turklāt Francijas iestādes uzskata, ka tādēļ, ka darbinieki ir atkarīgi no SNCM, un saskaņā ar vēl vienu Francijas judikatūras piemēru (82) uzņēmuma likvidācijas dēļ tiesa varētu piespriest izmaksāt darbiniekiem kompensāciju. Francijas iestādes uzskata, ka saskaņā ar šo judikatūru ir vairāk nekā iespējams, ka papildu pabalstu summu tiesa noteiktu, pamatojoties uz pabalstiem, kas izmaksāti saskaņā ar sociālo plānu, kurš iesniegts pirms likvidācijas.

(122)

Šai lietai piemērojot lietas Aspocomp judikatūru, Francija uzskata, ka valstij nāktos maksāt papildu atlaišanas pabalstus par kopējo summu no […] līdz […] miljoniem euro un ka tas kopējās likvidācijas izmaksas, kas jāsedz valstij, in fine palielinātu līdz summai no […] līdz […] miljoniem euro.

(123)

Saskaņā ar šo pieeju analīze par faktiskajām izmaksām, kas valstij būtu jāsedz kā akcionāram, pierāda, ka izmaksas, ko valstij rada SNCM pārdošana par negatīvu cenu 158 miljonu euro apmērā, ir zemākas nekā faktiskās izmaksas, kas tai būtu jāveic tiesas noteiktas uzņēmuma likvidācijas gadījumā.

(124)

Noslēgumā Francijas iestādes uzskata, ka šo summu nevar kvalificēt par valsts atbalstu.

(125)

Francija uzskata, ka, iegūstot līdzdalību, tā ir rīkojusies kā informēts ieguldītājs, jo, no vienas puses, tā kā mazākuma akcionārs ir rīkojusies vienlaikus ar BCP un VT un, no otras puses, tā par šo līdzdalību saņems fiksētu kapitāla atlīdzību […] % gadā, un tas valsti atbrīvo no riska attiecībā uz uzņēmējdarbības plāna izpildi. Francija norāda, ka šāda rentabilitātes likme privātam ieguldītājam ir ļoti izdevīga (83). Tā tomēr paskaidro, ka atlīdzība nepienāktos gadījumā, ja sabiedrībai SNCM veiktu tiesas sanāciju vai likvidāciju vai ja pārņēmēji izmantotu cesijas laušanas klauzulu.

(126)

Francija, atsaucoties uz Komisijas lēmumu praksi, jo īpaši lietā SFP – Société française de production  (84), uzskata, ka šis finansējums ir atbalsts personām un uzņēmumam nedod nekādu labumu. Tādēļ tas, ka no valsts līdzekļiem tiek veikti papildu sociālie pasākumi par labu no darba atlaistajām personām, ar šādiem pasākumiem neatbrīvojot darba devēju no tā parastajām izmaksām, pieder pie dalībvalstu sociālās politikas un nav uzskatāms par valsts atbalstu.

(127)

Ja Komisijai jaunie pasākumi tomēr būtu pilnībā vai daļēji jākvalificē kā valsts atbalsts, Francija vērš Komisijas uzmanību uz to apstākli, ka jaunie pasākumi, nodrošinot SNCM dzīvotspējas atjaunošanu, ļaujot saglabāt konkurenci attiecīgajos tirgos, jo īpaši transporta pakalpojumos uz Korsiku. Šis aspekts pēc Francijas domām ir viens no principiem, kas paredzēts pamatnostādnēs par grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanu, kā šajā lietā atgādinājusi Komisija (tās anulētā lēmuma 283. punkts) un EK Pirmās instances tiesa savā 2005. gada 15. jūnija spriedumā. Konkrētāk, Pirmās instances tiesa esot atgādinājusi, ka Komisija, īstenojot savu plašo rīcības brīvību, var uzskatīt, ka kāda uzņēmuma klātbūtne ir nepieciešama, lai nepieļautu, ka attiecīgajos tirgos parādās spēcīga oligopolistiska struktūra.

(128)

Attiecībā uz iespējamiem pretpasākumiem, kas jānosaka SNCM, Francija Komisijai ierosina ņemt vērā tirgus struktūru. Piemēram, SNCM iespēju samazināšana pastiprinātu jau tagad dominējošo CFF stāvokli Korsikas transporta pakalpojumu tirgū (85).

(129)

Pēc Francijas iestāžu domām atjauninātais pārstrukturēšanas plāns atbilstot saderības kritērijiem, ko Komisija noteikusi savās 1999. un 2004. gada pamatnostādnēs. Visi pasākumi, kas izklāstīti saistībā ar SNCM privatizāciju, ļaujot arī konstatēt, ka 2009. gada beigās atjaunosies SNCM ilgtermiņa dzīvotspēja, un ietver tikai to, kas nepieciešams dzīvotspējas atjaunošanai.

(130)

Francijas iestādes atgādina, no vienas puses, ka laikposmā no 2003. līdz 2006. gadam tika izpildīti un ievēroti visi 2003. gada lēmumā paredzētie nosacījumi. No otras puses, Francijas iestādes uzskata, ka šie pasākumi vairs nav nepieciešami konkurences kropļojumu novēršanai un ka to saglabāšana esot pretrunā proporcionalitātes principam, ņemot vērā pārstrukturēšanas atbalsta summas ierobežojumu, kas tagad samazināta līdz 15,81 miljonam euro. Konkrētāk, Francijas iestādes uzskata, ka būtu jāatceļ nosacījumi, kas vēl varētu būt piemērojami, proti, tie, kas attiecas uz aizliegumu modernizēt SNCM floti, uz cenu noteikšanas principa ievērošanu tarifu jomā un uz noteikta pārvadājumu biežuma saglabāšanu.

(131)

Apstrīdot, pirmkārt, to, ka SNCM būtu uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu pamatnostādņu nozīmē (86), CFF apšauba SNCM spēju kļūt par rentablu uzņēmumu līnijās, kuras netiek subsidētas. CFF turklāt konstatē, ka pretēji tam, kas teikts pārstrukturēšanas plānā (87), joprojām tiek sniegti transporta pakalpojumi no Livornas.

(132)

Attiecībā uz izmaksu samazināšanu CFF pauž nožēlu, ka tai nav pieejamas dažas pārstrukturēšanas plāna detaļas, par ko tās pārstāvji ir izteikuši noteiktu kritiku (88).

(133)

CFF uzskata, ka Francijas iestāžu aprēķins, kurā iegūta summa 76 miljoni euro, ir pilnīgi fiktīvs (89), bet Francijas iestāžu noteiktais pašu kapitāla un finansiālo parādu koeficients, proti, 79 %, tai šķiet pārspīlēts (90). Attiecībā uz SNCM līdzdalību citu sabiedrību kapitālā, CFF norāda, ka daži no tās meitasuzņēmumiem nav noderīgi kuģniecības sabiedrības darbībām (91).

(134)

Noslēgumā, pēc CFF domām atbalsta projekta mērķis ir apiet regulu par kabotāžu un atņemt jebkādu jēgu konkursam, kas izsludināts par transporta pakalpojumiem uz Korsiku no Marseļas. CFF prasa nepieļaut, ka paredzētais atbalsts sabiedrībai SNCM ļautu īstenot agresīvāku komerciālo piedāvājumu. Tā ierosina, ka pārstrukturēšanas atbalstu varētu piešķirt tikai 2007. gadā un vienīgi tādā gadījumā, ja SNCM zaudētu nākamajā konkursā 2006. gadā – pēc CFF domām tikai šādā gadījumā minētā valsts kuģniecības sabiedrība patiešām nonāktu grūtībās.

(135)

Grupa Stef-TFE norāda, ka sabiedrības SNCM līdzdalība sabiedrībā CMN ir jāanalizē kā tīri finansiāli aktīvi. Pēc grupas Stef-TFE domām CMN un SNCM ir neatkarīgas sabiedrības, kas konkurē par pārējām līnijām, kuras nav no Marseļas, pat ja tās abas kopā noslēgušas sabiedriskā pakalpojuma deleģējuma līgumu.

(136)

Vēstulē teikts, ka grupa Stef-TFE uzņemoties “atpirkt pilnībā vai daļēji, taču vēlams visu līdzdalību, kura sabiedrībai SNCM pieder sabiedrībā CMN” un kuras vērtību tā lēš no 15 līdz 17 miljonu euro apmērā, ja nosacījumos, kurus Komisija noteiktu savā galīgajā lēmumā, tā uzskatītu, ka “šāda cesija ir nepieciešama pārstrukturēšanas plāna līdzsvara nodrošināšanai”.

(137)

Marseļas pilsētas mērs, Bouches-du-Rhône departamenta Padomes priekšsēdētājs un Provansas–Alpu–Azūra krasta Reģionālās padomes priekšsēdētājs uzsver sabiedrības SNCM ekonomisko nozīmi reģiona ekonomikā.

(138)

Provansas–Alpu–Azūra krasta Reģionālās padomes priekšsēdētājs piebilst, ka viņam šķiet, ka ir izpildīti visi nosacījumi, kas nepieciešami, lai SNCM pārstrukturēšanas plāns nodrošinātu uzņēmuma dzīvotspēju.

(139)

Korsikas Asamblejas Izpildpadomes priekšsēdētājs atsūtīja minētās asamblejas 2002. gada 18. decembra sanāksmes protokolu, kurā Korsikas Asambleja sniegusi “pozitīvu atzinumu”SNCM pārstrukturēšanas projektam.

(140)

Korsikas Transporta birojs (OTC) (93) uzsver, ka konkursā, kas izsludināts par sabiedriskā pakalpojuma deleģējuma līgumu, tika saņemts tikai viens piedāvājums, proti, no grupējuma CMN un SNCM. Rūpēs par to, lai uzturētu uzticamus un kvalitatīvus transporta pakalpojumus, Korsikas teritoriālā pašvaldība savā līgumā ir iekļāvusi mehānismus, kas paredz kompensācijas vai koriģēšanu atkarībā no pakalpojumu efektivitātes un uzticamības. Visbeidzot, tiek atgādināts, ka Korsikas pašvaldība ir ņēmusi vērā piedāvājuma izmaiņas, kas kopš 1996. gada notikušas transporta pakalpojumos no kontinentālās Francijas ostām, un sabiedriskā pakalpojums saistības nav paredzējusi tikai un vienīgi transporta pakalpojumiem no Marseļas.

(141)

OTC arī norāda, ka, tā kā SNCM šodien ir vienīgā sabiedrība, kas spēj izpildīt līguma prasības attiecībā uz transporta plūsmu un pasažieriem, tās izzušana “nekavējoties izraisītu pakalpojumu skaita būtisku samazināšanos”. Tas atgādina arī SNCM lielo nozīmi Korsikas ekonomikā.

(142)

CFF uzsver attiecīgo finansiālo summu lielumu, to neproporcionalitāti, salīdzinot ar SNCM apgrozījumu, un to, ka šīs summas sabiedrībai SNCM tika izmaksātas pirms tam, kad Komisija pauda savu nostāju par to kvalificēšanu saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu.

(143)

CFF vērš Komisijas uzmanību uz to, ka atbalstam, ko Francijas valsts sniedz SNCM, ir stratēģiska nozīme sabiedrības CFF attīstībai. Šie neatļautie pasākumi ļautu sabiedrībai SNCM īstenot ļoti agresīvu tarifu politiku līnijās, kurās CFF strādā jau 10 gadus un kurās pirmo reizi kopš tās ienākšanas tā zaudēšot tirgus daļas.

(144)

CFF uzskata, ka pastāv alternatīvas iespējas, kā nodrošināt SNCM klātbūtni attiecīgajās līnijās – gan SPD līnijās, gan tajās līnijās, uz kurām SPD neattiecas –, kas sniegtu daudz priekšrocību gan sabiedrībai SNCM, gan konkurencei kopumā. Attiecībā uz SPD (94) CFF uzskata, ka sabiedrībai SNCM būtu jāsamazina tās piedāvājums attiecībā uz tiem transporta pakalpojumiem, kuri tiek veikti saskaņā ar SPD, lai nepieļautu, ka tā izmanto savu dominējošo stāvokli tirgū, lai nebūtu jāveic jauni ieguldījumi un lai ieviestu ierobežotu sociālo plānu, kas paredzētu tikai 120 sezonālas darba vietas, bez nepieciešamības atcelt pastāvīgos darba līgumus, kuri ir dārgāki. Attiecībā uz līnijām, uz kurām SPD neattiecas, CFF ierosina, ka SNCM varētu izbeigt viena sezonāla kuģa ekspluatāciju.

(145)

Attiecībā uz summu 53,48 miljoni euro CFF pauž aizdomas par iespējamu dubultu uzskaiti 787 miljonu euro kompensācijas aprēķinā, kas tika atļauta ar Komisijas 2001. gada lēmumu.

(146)

CFF uzskata, ka, lai gan lietas Altmark judikatūra tika pieņemta pēc SPD līguma parakstīšanas, saskaņā ar to izmaksātās kompensācijas ir jāizskata, ņemot vērā ar minēto judikatūru noteiktos kritērijus. Šajā sakarībā CFF uzskata, ka, izņemot pirmo, lietas Altmark kritēriji nav izpildīti.

(147)

Runājot tieši par lietas Altmark ceturto kritēriju, CFF pievienojas Komisijas šaubām par to, vai SNCM var uzskatīt par uzņēmumu, kurš tiek pienācīgi pārvaldīts un kura rīcībā ir pietiekami līdzekļi. Šajā sakarībā CFF vērš Komisijas uzmanību uz to, ka gandrīz 50 % no SNCM zaudējumiem radās 2000. un 2001. gadā, un tas liecinot, ka SNCM zaudējumos nav vainojamas tikai sabiedriskā pakalpojuma saistības vien.

(148)

Savukārt attiecībā uz iespēju šo summu aplūkot, ņemot vērā EK līguma 86. panta 2. punktu, CFF uzskata, ka EK Pirmās instances tiesa esot aicinājusi Komisiju veikt tādu izvērtējumu, kurš attiektos tikai uz šīs summas kvalificēšanu par atbalstu, nevis tās attaisnošanu saskaņā ar minēto pantu. Komisijai esot pienākums pārbaudīt, vai šī summa nav pārāk liela, salīdzinot ar papildu izmaksām, ko rada sabiedriskā pakalpojuma saistības.

(149)

Attiecībā uz konkursa rīkošanu par sabiedrības cesiju, CFF uzskata, ka šis process nebija pilnībā pārredzams, jo izraudzītais uzņēmums, proti, BCP, vairs nenodarbojas ar SNCM darbības vadību, bet savu vietu ir nodevis grupai VT. Turklāt, tā kā finansiālie apstākļi ir izmainījušies un kļuvuši daudz izdevīgāki pārņēmējiem, CFF pauž šaubas par to, vai pret ieguldītājiem ir ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips, kurš bija jāņem vērā visā šīs procedūras laikā.

(150)

Attiecībā uz negatīvo cesijas cenu 158 miljonu euro apmērā CFF pauž šaubas par to, ka konkrētajā gadījumā būtu ievērots kritērijs “informēts ieguldītājs tirgus ekonomikā”. No vienas puses, CFF šaubās, vai var uzskatīt, ka valsts attiecīgo darījumu veica paralēli attiecīgo privātuzņēmumu būtiskai un vienlaicīgai rīcībai, turklāt vienādos apstākļos, jo valsts attiecīgo sabiedrību rekapitalizēja pirms akcionāru veiktās kopīgās rekapitalizācijas un pirms jaunā pārstrukturēšanas plāna. No otras puses, CFF uzskata, ka, ievērojot SNCM nopietno finansiālo stāvokli, informēts ieguldītājs būtu iejaucies agrāk, lai nepieļautu sava ieguldījumam vērtības samazināšanos (95).

(151)

CFF uzskata, ka atsaukšanās uz lietu “ABX Logistics” nav atbilstoša. Papildus tam, ka minētās lietas apstākļi nav piemērojami šai lietai, CFF uzsver, ka minētajā lietā bija būtisks ieguldījums no atbalsta saņēmēju puses, bet SNCM gadījumā tas tā nav. Turklāt pēc CFF domām Komisijas 2006. gada lēmumā nebija ņemtas vērā izmaksas, kas saistītas ar risku, ka saistībā ar attiecīgā uzņēmuma likvidāciju varētu tikt celtas prasības tiesā. Šajā sakarībā CFF uzskata, ka valsts judikatūra, uz ko Francija atsaucas, lai attaisnotu izmaksas, kuras esot saistītas ar SNCM likvidāciju, šajā lietā neesot piemērojama (96).

(152)

CFF uzskata, ka tad, ja šajā lietā piemēro Kopienas judikatūru lietā “Gröditzer” un lietā “Hytasa”, var tikai secināt, ka valsts neesot rīkojusies kā privātais ieguldītājs, jo saskaņā ar minēto judikatūru valsts kapitāla ieguldījums bija saistīts ar to, ka tā pārdeva 75 % no savas līdzdalības sabiedrībā SNCM, attiecīgi samazinot peļņas iespējas.

(153)

Visbeidzot, CFF uzskata, ka likvidācijas izmaksu un rekapitalizācijas izmaksu salīdzinājumā esot jāņem vērā aktīvu vērtība, kas abos gadījumos tiek nodota pircējam. CFF uzskata, ka pārņēmējiem cedēto aktīvu vērtība esot no 640 miljoniem euro līdz 755 miljoniem euro (97), ņemot vērā SNCM izmantotās flotes tirgus vērtību, ko CFF lēš 644 līdz 664 miljonu euro apmērā 2006. gada augustā.

(154)

Attiecībā uz to, ka pēc 2002. gada rekapitalizācijas veiktie pasākumi būtu vērtējami kā pārstrukturēšanas atbalsts, CFF uzskata, ka pat tad, ja SNCM atbilda 2004. gada pamatnostādnēs paredzētajiem grūtībās nonākuša uzņēmuma nosacījumiem laikposmā pirms pirmās rekapitalizācijas par 142,5 miljoniem euro, šāda kvalifikācija kļūst ļoti apstrīdama attiecībā uz laikposmu, kas bija pirms otrās kapitāla palielināšanas par 8,75 miljoniem euro, jo uzņēmuma pašu līdzekļi jau bija atjaunoti.

(155)

Attiecībā uz uzņēmuma dzīvotspēju CFF uzsver, ka SNCM cesija ir tikai daļēja un nav neatsaucama, ņemot vērā cesijas laušanas klauzulas, par ko pārņēmēji panākuši vienošanos. Šie apstākļi liecina par lielu neskaidrību attiecībā uz pārņēmēju vēlmi un spēju atjaunot SNCM dzīvotspēju un tādēļ rada noteiktu risku attiecībā uz uzņēmuma ilgtspējīgas dzīvotspējas perspektīvām. Turklāt CFF norāda, ka pretēji 2004. gada pamatnostādņu prasībām Francijas iestādes nav paredzējušas atteikties no darbībām, kuram būs strukturālas nepilnības arī pēc pārstrukturēšanas (98). CFF pauž skepsi arī attiecībā uz izmaksu samazināšanas plānu, neraugoties uz to, ka SNCM flote tika palielināta (99), un attiecībā uz darbinieku skaita samazināšanas plānu, atceroties 2002. gada sociālā plāna izgāšanos.

(156)

CFF pauž šaubas attiecībā uz to, ka jaunais atbalsts esot tikai tik liels, cik nepieciešams, jo, no vienas puses, trūkst skaidrības par to, ko aptver sociālās izmaksas, un, no otras puses, par SNCM pilnsapulces 2006. gada 28. aprīļa protokolu, no kura izriet, ka daļa no šī atbalsta esot izmantota, lai segtu zaudējumus no sabiedrības ekspluatācijas 2006. un 2007. gadā. CFF arī uzskata, ka SNCM pārņēmēji nesniedz būtisku ieguldījumu uzņēmuma pārstrukturēšanā.

(157)

CFF uzskata, ka, lai nepieļautu nepienācīgus konkurences kropļojumus, ir nepieciešams atjaunot un precizēt pretpasākumus, kas sabiedrībai SNCM noteikti 2003. gadā, kā arī tos papildināt ar jauniem pretpasākumiem, kas paredzētu samazināt SNCM klātbūtni tirgū (100). CFF arī uzskata, ka nav ievērota daļa no pasākumiem, kas sabiedrībai SNCM tika noteikti ar 2003. gada lēmumu (101).

(158)

Par otro rekapitalizāciju 8,75 miljonu euro apmērā CFF uzskata, ka papildus tam, ka valsts un privātie ieguldījumi jāveic vienlaikus, privātajiem pasākumiem jābūt būtiskiem un tie jāveic līdzīgos apstākļos, lai tādējādi varētu apstiprināt arī valsts iejaukšanos. Šajā lietā abi šie nosacījumi neesot izpildīti. No vienas puses, pārņēmēju līdzdalība, kas cieši saistīta ar pirmo kapitāla palielinājumu par 142,5 miljoniem euro, neesot būtiska. No otras puses, cesijas laušanas klauzulas dēļ un CGMF minoritārās līdzdalības paredzamās rentabilitātes dēļ pārņēmēju pasākumi neesot veikti tādos pašos apstākļos kā valsts iejaukšanās.

(159)

Attiecībā uz sociālajiem pasākumiem 38,5 miljonu euro apmērā CFF apstrīd šīs summas kvalificēšanu par atbalstu personām. Lai gan tā tiešām ir, ka šo summu tiešā veidā saņems SNCM darbinieki, CFF uzsver, ka šim pasākumam var būt netieša pozitīva ietekme uz SNCM, jo īpaši attiecībā uz sociālā klimata nomierināšanu.

(160)

STIM uzsver, ka, izmaksājot summu 53,48 miljonu euro apmērā kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem, valsts esot sabiedrībai SNCM divreiz samaksājusi kompensāciju par vienām un tām pašām sabiedriskā pakalpojuma saistībām. Turklāt STIM uzskata, ka šīs summas izmaksa neatbilst kritērijiem, kuri noteikti lietas Altmark judikatūrā.

(161)

Runājot tieši par otro un ceturto lietā Altmark noteikto kritēriju, STIM apstrīd, no vienas puses, to, ka pastāvējuši iepriekš objektīvā un pārredzamā veidā noteikti parametri, un, no otras puses, to, ka var salīdzināt SNCM un CMN koeficientus par laikposmu no 1991. līdz 2001. gadam (102), un šajā sakarībā apgalvo, ka Komisijai sniegtie dati ir bijuši acīmredzami neobjektīvi (103).

(162)

Attiecībā uz negatīvo cesijas cenu 158 miljonu euro apmērā STIM uzskata, ka tā nav tirgus cena, kas iegūta atklātā un nediskriminējošā konkursa procedūrā, jo rekapitalizācija notika apstākļos, kas atšķīrās no tiem, kuriem parasti būtu jāvada privāta ieguldītāja darbība. STIM uzskata, ka pārskatītie neto grāmatvedības aktīvi vissliktākajā gadījumā ļautu veikt likvidāciju, valstij neradot nekādas izmaksas vai pat likvidācijas rezultātā iegūstos noteiktu virsvērtību, ka cesijas cena ir niecīga, salīdzinot ar uzņēmuma vērtību (ko STIM lēš 350 miljonu euro apmērā), un ka atbalsts ir neproporcionāli liels, salīdzinot ar uzņēmuma vajadzībām.

(163)

STIM vērš Komisijas uzmanību arī uz pārsteidzošo cesijas laušanas klauzulu, kas paredzēta saistībā ar uzņēmuma nodošanu privātajam sektoram.

(164)

Visbeidzot, STIM apstrīd negatīvās pārdošanas cenas pamatojumu ar to, ka pastāv iespēja, ka likvidācijas gadījumā rastos sociāli sarežģījumi, un uzskata, ka šāda iespēja ir maz ticama.

(165)

Attiecībā uz otro rekapitalizāciju par 8,75 miljonu euro STIM uzskata, ka šis kapitāla ieguldījums neatbilst principam “privātais ieguldītājs tirgus ekonomikā”, jo nav pietiekamu garantiju par peļņu no šāda ieguldījuma. STIM apstrīd argumentu, kura pamatā ir privātā un valsts ieguldījuma vienlaicīgums, kura dēļ šāds ieguldījums neesot uzskatāms par valsts atbalstu. Šāds vienlaicīgums, ja tādu konstatētu, ir tikai viena atsevišķa iezīme, kas pati par sevi nevar kalpot par kvalifikācijas kritēriju (104). Visbeidzot, STIM norāda, ka šis ieguldījums ir uzskatāms par garantiju, ko Francijas valdība pārņēmējiem devusi attiecībā uz to, ka SNCM katrā ziņā saņems SPD transporta pakalpojumiem uz Korsiku.

(166)

Attiecībā uz 38,5 miljonu euro lielo atbalstu personām STIM uzskata, ka šī summa patiesībā esot paredzēta tam, lai sabiedrībai SNCM dotu līdzekļus, ar kuriem izpildīt dažus būtiskus aspektus, kuri paredzēti Komisijai iesniegtajā sanācijas plānā un kuri nav īstenoti, proti, darbinieku skaita samazināšana.

(167)

STIM uzskata, ka SNCM saņemtais atbalsts nav bijis tikai tik liels, cik nepieciešams. SNCM un pārņēmēju ieguldījums pārstrukturēšanas plānā esot nepietiekams, ja ņem vērā 2004. gada pamatnostādnēs paredzētos nosacījumus, un neesot pierādīts, ka SNCM situācija būtu bijusi tik ārkārtēja, ka attaisnotu mazāku ieguldījumu no pašas sabiedrības puses. STIM uzsver arī 2006. gadā piešķirtā atbalsta neproporcionālo raksturu, jo tas sabiedrībai SNCM ļāva izveidot rezerves, ar kurām segt zaudējumus nākotnē. Visbeidzot, tas apstāklis, ka SNCM nav paredzējusi cedēt aktīvus, kuri nav pilnīgi nepieciešami uzņēmuma izdzīvošanai, esot pretrunā 2004. gada pamatnostādnēs noteiktajām prasībām.

(168)

STIM uzskata, ka izmaksātās summas tika izmaksātas, pārkāpjot 2004. gada pamatnostādnēs noteikto vienreizīguma principu. Uzņēmuma finansiālā stāvokļa pasliktināšanos un sociālos konfliktus nevarot analizēt kā neparedzamus ārkārtas apstākļus, kuros nevar vainot uzņēmumu, kam paredzēts atbalsts.

(169)

Tādēļ STIM prasa papildu kompensācijas, kas atbilstu pusei no sniegtā atbalsta jeb 98,25 miljonus euro un ko panāktu, cedējot vēl vienu kuģi un SNCM tiešo un netiešo līdzdalību sabiedrībā CMN. Šajā sakarībā STIM apstiprina, ka saskaņā ar pamatnostādnēm par pārstrukturēšanas atbalstu šai līdzdalībai nav stratēģiskas nozīmes, jo tā nav “nepieciešama uzņēmuma izdzīvošanai” un nav uzskatāma par neatsavināmiem aktīviem.

(170)

STIM uzsver arī to, ka starp SNCM un CMN nav nekādas sinerģijas, jo SNCM nav nekādas faktiskas ietekmes uz CMN pārvaldību un attīstību. Visbeidzot, STIM uzsver, ka akcionāru pakts starp abiem uzņēmumiem kopš 2006. gada 15. maija vairs nepastāv, jo šajā datumā CMN to denonsēja, kā konstatējusi Parīzes Apelācijas tiesa.

(171)

Apsvērumos, ko SNCM nosūtīja Komisijai, tā uzsvēra savu ekonomisko un konkurences stāvokli, pievienojot juridisku konsultāciju, kurā attiecībā uz likvidācijas procedūru tiek novērtēts risks, ka valsts iejaukšanos tiesa varētu kvalificēt kā attiecīgās sabiedrības faktisku pārvaldību laikposmā pirms privatizācijas.

(172)

Birojs […], kam SNCM lūdza konsultāciju, secina, ka, pamatojoties uz sabiedrības sociālajiem dokumentiem, ko papildina tās vadības struktūru vēstules, paziņojumi un pārskati, Francijas valsts […] (105)  (106)  (107). Ziņojumā arī uzsvērts, ka […] (108). Visbeidzot, tajā pašā ziņojumā norādīts, ka […].

(173)

Pamatojoties uz šiem apstākļiem, SNCM eksperts secina, ka ir ļoti iespējams, ka Marseļas Komerclietu tiesa ņemtu vērā Francijas valsts faktiskā pārvaldītāja statusu.

(174)

Turklāt no faktiskajiem apstākļiem, jo īpaši tiem, kas konstatēti Revīzijas palātas ziņojumos, izriet, ka pārvaldības kļūdas, kurās vainojama Francijas valsts (109), SNCM faktiskais vadītājs, ir veicinājušas konstatēto SNCM aktīvu nepietiekamību. Kaitējums, kas radies valsts pieļauto pārvaldības kļūdu dēļ, ir vērtējams […] apmērā.

(175)

Šādā kontekstā, kā uzskata SNCM eksperts, neesot nekādu šaubu, ka Francijas valstij tiktu piespriests segt visu vai daļu no aktīvu nepietiekamības, apmierinot prasību par pasīva segšanu, jo valsts bijusi ļoti cieši iesaistīta SNCM pārvaldībā, pieļāvusi acīmredzamas pārvaldības kļūdas un tai ir lieli finanšu resursi.

(176)

Pamatojoties uz atbilstošo judikatūru, SNCM noslēgumā secina, ka gadījumā, ja SNCM tiktu likvidēta, pastāv ļoti liela iespēja, ka valstij piespriestu pilnībā segt visus SNCM sociālos parādus. Šā iemesla dēļ valstij kā akcionāram būtu jāsedz konstatētās aktīvu nepietiekamības daļa, ko varētu lēst no […] līdz […] % (jeb no […] līdz […] miljoniem euro). Tādēļ, nolemjot privatizēt SNCM un iepriekš palielinot sabiedrības pašu līdzekļus par 158 miljoniem euro, Francijas valsts esot rīkojusies kā informēts ieguldītājs.

(177)

Francijas iestādes norāda, ka daži no datiem, ko CFF minējusi attiecībā uz SNCM piedāvājumu, nav pareizi.

(178)

Francijas valsts pretēji CFF apgalvojumiem uzskata, ka pārstrukturēšanas plāns tika izstrādāts tā, lai ļautu sabiedrības SNCM dzīvotspēju atjaunot pēc iespējas ātrāk un izveidotu apstākļus tās ilgtermiņa dzīvotspējas nodrošināšanai. Francijas iestādes atgādina, ka liela daļa no izmaksu samazināšanas programmas jau bija īstenota (110). Turklāt sabiedrība SNCM 2001. gadā ir paredzējusi 21,3 miljonus euro, ko izmantos pārstrukturēšanas pasākumu un jo īpaši darbavietu saglabāšanas plāna finansēšanai.

(179)

Attiecībā uz atbalsta summas noteikšanu Francijas iestādes apstiprina, ka pašu kapitāla un kopējo parādsaistību koeficients, proti, 0,79, pietiekami labi raksturo lielākās daļas kuģniecības sabiedrību pašu līdzekļu bilanci, izņemot īpašos gadījumos (111).

(180)

Francijas iestādes uzskata, ka tas, kā Stef-TFE aprakstījusi attiecības starp SNCM un CMN saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu līguma izpildi, neatbilst patiesībai.

(181)

Francijas iestādes norāda, ka tūlītējas uzņēmumu grupējuma formulas izvēle, kurā SNCM un CMN kopīgi saņēmuši deleģējumu, bet nenes solidāru atbildību, nav nekādā ziņā “bijusi obligāta konsultēšanās globālā rakstura dēļ”, pretēji Stef-TFE teiktajam. Izvēle veidot grupējumu SNCM-CMN ir rezultāts abu sabiedrību veiktajai analīzei, kurā konstatēts, ka to vēsturisko partnerattiecību turpināšana šādā veidā sniegtu vislielākās priekšrocības, jo īpaši konkurētspējas ziņā, attiecībā uz konkursu. Tādēļ sabiedrības CMN iesaistīšanās grupējumā notika pēc brīvas izvēlas no tās puses, pamatojoties uz savu interešu izvērtējumu, nevis saskaņā ar pienākumu, kas izriet no konkursa veida.

(182)

Francijas iestādes precizē, ka pretēji Stef-TFE teiktajam abas sabiedrības, SNCM un CMN, nav nedz neatkarīgas, nedz arī atrodas tiešā konkurencē. Šāda situācija būtu pretrunā vienota sabiedriskā pakalpojuma deleģējuma līguma principam, ko tās abas parakstījušas.

(183)

Francijas iestādes apgalvo, ka SNCM līdzdalību sabiedrības CMN kapitālā nevar analizēt kā tīri finansiālus aktīvus, kā, iespējams, apgalvo Stef–TFE. Francija aizstāv viedokli, ka SNCM līdzdalībai sabiedrībā CMN piemīt liela stratēģiskā nozīme. Šīs līdzdalības cesijai pēc Francijas domām būtu ne vien negatīva ietekme industriālā ziņā, bet tā būtu arī nopietna stratēģiskā kļūda.

(184)

Lai gan Francija kopumā piekrīt Provansas–Alpu–Azūra krasta reģiona priekšsēdētāja vēstulei, tā tomēr vēlas norādīt, ka pretēji tam, kas teikts minētās vēstules 2. punktā (112), piedāvājums attiecībā uz transporta pakalpojumiem starp kontinentālo Franciju un Korsiku nav uzskatāms par “neatbilstošu salīdzinājumā ar pieprasījumu” un ka SNCM tarifu politika atbilst tās saistībām nekļūt par tarifu kara cēloni un nebūt “cenu noteicējam”.

(185)

Kopumā Francija norāda, ka liels skaits STIM un CFF apsvērumu ir identiski komentāriem, ko šīs sabiedrības Komisijai jau izteica 2003. gadā. Konkrētāk, Francijas iestādes uzsver, ka CFF komentāri tika iesniegti EK Pirmās instances tiesā saistībā ar prasību anulēt Komisijas 2003. gada 9. jūlija lēmumu un ka to lielāko daļu jau ir noraidījusi gan Komisija, gan Pirmās instances tiesa.

(186)

Runājot par SPD attiecībā uz savienojumiem Marseļa–Korsika, Francija apstrīd jebkādus argumentus par to, ka SPD līguma piešķiršanas procedūrā būtu pieļautas nelikumības. Turklāt, kā norāda Francija, tas, ka pastāv valsts procedūras, ko valsts tiesas izskata kā Kopienas civiltiesību tiesa, liecina, ka Kopienai nav nepieciešams, lai Komisija izskatītu jautājumus, kas attiecas uz SPD līguma piešķiršanas procedūru.

(187)

Uz vispārējo piezīmi par to, ka Francija priekšlaikus īstenojusi pasākumus, kas kvalificējami kā valsts atbalsts, Francijas iestādes atbild, ka minēto īstenošanu attaisno procedūras īpašais raksturs, proti, tas, ka 2005. gadā tika anulēts Komisijas 2003. gada 9. jūlija lēmums, ar ko attiecīgie pasākumi tika atļauti, un tas nav saistīts ar Francijas iestāžu vēlmi nepildīt pienākumus, kas izriet no EK līguma. Turklāt Francija precizē, ka tā turpināja Komisiju informēt par lietas norisi un par dažādajiem pasākumiem, kas veikti kopš 2005. gada janvāra, saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas lojālas sadarbības principu.

(188)

Attiecībā uz pēdējiem no minētajiem pasākumiem Francijas iestādes uzskata, ka, tā kā neviens no tiem nav valsts atbalsts, tad EK līguma 88. panta 3. punkts tiem in fine nebūs piemērojams un ka tādēļ neesot nekāda pienākuma apturēt to izpildi.

(189)

Pirmkārt, Francijas iestādes precizē, ka tās nav apšaubījušas sprieduma Altmark piemērojamību, taču norāda uz noteiktām grūtībām, ko rada minētajā spriedumā paredzētais tests, jo attiecīgā summa tika noteikta pirms minētā sprieduma un tāpēc nebija iespējams ņemt vērā šos jaunos kritērijus.

(190)

Francija precizē, ka attiecīgie 53,48 miljoni euro ir daļa no 69,3 miljoniem euro, kuru izmaksu Komisija atzina par saderīgu 2003. gadā. Tādēļ šaubas, ko Komisija paudusi savā 2006. gada lēmumā par procedūras uzsākšanu, neattiecas uz šo pasākumu saderību, kas netiek apšaubīta, kā STIM, iespējams, apgalvo savos apsvērumos, bet attiecas uz to, vai šo summu, kas piešķirta kā kompensācija par sabiedriskā pakalpojuma izmaksām, var uzskatīt par atbalstu.

(191)

Pēc Francijas domām sabiedrību CFF un STIM apsvērumi neliek apšaubīt to, ka šajā lietā ir piemērojams lietas Altmark pirmais un otrais nosacījums.

(192)

Attiecībā uz trešo Altmark kritēriju Francijas iestādes noraida CFF un STIM izvirzīto argumentu, ka šīs summas izmaksa katrā ziņā novedot pie pārāk lielas kompensācijas, jo Komisija ar savu 2001. gada 30. oktobra lēmumu kā kompensāciju par sabiedriskā pakalpojuma izmaksām atļāva izmaksāt 787 miljonus euro. Šajā sakarībā Francija precizē, ka Komisija savā 2003. gada lēmumā tiešām konstatēja, ka šīs saistības nav pietiekami kompensētas un ka summa 53,48 miljonu euro apmērā kā kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu ir pamatota.

(193)

Attiecībā uz lietas Altmark ceturto nosacījumu Francijas iestādes uzsver, ka, lai gan nav uzņēmuma, ko varētu izmantot kā atskaites punktu, un tādēļ nav iespējams veikt globālu salīdzinājumu starp SNCM un citiem uzņēmumiem, kā konstatējusi arī sabiedrība CFF, tās tomēr ir centušās sniegt informāciju, kas ļauj veikt pēc iespējas precīzāku salīdzinājumu ar līdzīgiem uzņēmumiem, galvenokārt ar CMN. Francija apstrīd arī STIM un CFF izvirzīto argumentu, ka SNCM strukturālās izmaksas esot lielākas nekā CMN strukturālās izmaksas. Francijas iestādes uzskata, ka pat tad, ja tā būtu, SNCM ražīguma koeficienti ir ļoti līdzīgi CMN koeficientiem. Tādēļ jāsecina, ka SNCM bija tikpat labi pārvaldīts uzņēmums kā CMN, ko STIM nevienā brīdī nekvalificē kā slikti pārvadītu uzņēmumu.

(194)

Francija precizē, ka par zaudējumiem, kas tika ciesti laikposmā no 1991. līdz 2001. gadam, nav vainojams tikai un vienīgi SPD līgums, kā, iespējams, apgalvo CFF, taču sabiedriskā pakalpojuma saistības liedza sabiedrībai SNCM pielāgoties konkurences apstākļu izmaiņām. Francijas iestādes arī precizē, ka šie zaudējumi neradās galvenokārt 2000. un 2001. gadā, bet CFF veikto pārvadājumu skaita pieauguma dēļ palielinājās visā attiecīgajā laikposmā.

(195)

Attiecībā uz to, vai 53,48 miljoni euro, kas izmaksāti kā kompensācija par sabiedriskā pakalpojuma izmaksām, kvalificējami saskaņā ar EK līguma 86. panta 2. punktu, Francijas iestādes atgādina, ka, no vienas puses, Komisija savā 2003. gada lēmumā jau atzina šīs summas saderību ar minēto pantu un ka, no otras puses, Pirmās instances tiesa šo jautājumu nav apšaubījusi savā 2005. gada 15. jūnija spriedumā.

(196)

Attiecībā uz cesijas procesu Francija precizē, ka tā jau no paša sākuma bija paredzējusi klasiskus atlases kritērijus, pamatojoties galvenokārt uz cenu, ko piedāvāja par SNCM vērtspapīriem, un, pakārtoti, uz citiem parametriem (industriālais projekts, sociālais projekts u. c.), starp kuriem bija arī summa, ko kandidāti gatavi ieguldīt sabiedrībā, lai veiktu rekapitalizāciju. Francija apstrīd ieinteresēto personu izvirzīto argumentu, ka pārdošanas process nebija pārredzams, un atgādina, ka šajā lietā valsts pat pārsniedza savus likumiskos un normatīvos pienākumus, kas jau tāpat ir pietiekami stingri un saistoši un kas paredzēti gadījumos, kad tiek cedēta valsts līdzdalība uzņēmumos. Francija atgādina, ka tas, kas notika pēc BCP piedāvājuma pārņemt 100 % sabiedrības SNCM vērtspapīru, norisinājās ļoti grūtos finansiālajos un sociālajos apstākļos un ka VT iesaistīšanās BCP piedāvājumā neizmainīja darījuma komerciālos un finansiālos nosacījumus (izņemot kapitāla sadali).

(197)

Attiecībā uz negatīvo cenu 158 miljonu euro apmērā Francijas iestādes atgādina, ka, ņemot vērā SNCM finansiālo stāvokli 2005. gada 30. septembrī, uzņēmums tika pārdots par tirgus cenu un ka pārdošana bija ekonomiski izdevīgāka nekā uzņēmuma likvidācija. Šajā sakarībā Francijas iestādes precizē, ka privātā ieguldītāja principa piemērošanu tāda uzņēmuma cesijas gadījumā, kurš ir tuvu likvidācijai, nedrīkst uzskatīt par “valsts iejaukšanās rentabilitātes” meklējumiem, bet jāuzskata par cenšanos nepieļaut lielākus zaudējumus, ko akcionāram radītu likvidācija, kura būtu dārgāka.

(198)

Attiecībā uz samaksāto cenu Francija apstrīd argumentu, ka SNCM esot cedēta par cenu, kas neatbilst tās reālajai vērtībai (113).

(199)

Francijas iestādes noraida arī CFF argumentu, ka tās ir par zemu novērtējušas SNCM flotes tirgus vērtību, ko CFF lēš robežās no 406,5 miljoniem euro līdz 426,5 miljoniem euro. Francijas iestādes norāda, ka kuģi, kas ņemti vērā CFF veiktajā aprēķinā, neatbilst tiem, kas SNCM īpašumā bija 2005. gada 30. septembrī. Nepiemērojot kuģu tirgus vērtības samazinājumus, netiekot ņemts vērā konteksts, kurā notiktu sabiedrības aktīvu iespējama likvidācija ar tiesas lēmumu, un, visbeidzot, datums, kas izraudzīts šīs tirgus vērtības aprēķināšanai, proti, 2006. gada augusts, nav SNCM iespējamās likvidācijas datums, kas būtu jāņem vērā, proti, 2005. gada 30. septembris. Turklāt Francija piebilst, ka tad, ja izmantotu CFF ierosināto aprēķinu, negatīvā cena būtu trīs reizes mazāka nekā aktīvu likvidācijas vērtība, ko nosaka lietas Gröditzer judikatūra, un tas būtu vēl izdevīgāk nekā iespējas, ko Komisijai iesniegušas Francijas iestādes.

(200)

Attiecībā uz CFF izvirzīto argumentu, ar ko tiek apšaubīta lietas Gröditzer piemērojamība, atsaucoties uz to apstākli, ka valsts kapitāla ieguldījums sabiedrībā SNCM bija saistīts ar to, ka tā pārdod 75 % no savas līdzdalības, attiecīgi samazinot peļņas iespējas, Francijas iestādes atgādina, ka cesijas negatīvā cena, proti, 158 miljoni euro, pilnībā atbilst visa SNCM kapitāla cesijai, kurai sekoja jauns valsts ieguldījums 25 % apmērā, kas sniedza peļņu […] % gadā. Francija uzskata, ka tas, ka tai piederēja 25 % no sabiedrības akcijām, tai nodrošināja peļņu no ieguldījuma, jo šai līdzdalība bija ļoti lielas peļņas garantijas.

(201)

Francija apstrīd arī argumentu, ko CFF izvirzījusi attiecībā uz to, ka šajā lietā nevar piemērot lietas ABX pieeju, kuras pamatā ir analīze par SNCM faktiskajām likvidācijas izmaksām un risks, ka valsti varētu atzīt par atbildīgu par uzņēmuma pasīvu, apmierinot prasību par pasīva segšanu, kas paredzēta Francijas kolektīvajās procedūrās un ko apstiprinājusi valsts judikatūra (Ruānas Apelācijas tiesas 2005. gada 22. marta spriedums). Lai gan Francijas iestādes uzskata, ka to kā SNCM pārvaldītāju rīcību nevar kvalificēt kā “kļūdainu” saistībā ar šādu prasību, tās tomēr uzstāj, ka pastāv liels risks, ka valsts tiesa varētu valsti atzīt vainīgu par SNCM aktīvu nepietiekamību saskaņā ar elastīgajiem kritērijiem attiecībā uz pārvaldības kļūdas kvalifikāciju Komerckodeksa L.651-2. panta nozīmē un saskaņā ar iepriekš minēto judikatūru, kas būtu piemērojama šajā lietā.

(202)

Attiecībā uz 8,75 miljonu euro rekapitalizāciju Francija atgādina, ka pretēji CFF un STIM apgalvojumiem šis kapitāla ieguldījums nav uzskatāms par valsts atbalstu šī ieguldījuma vienlaicīguma dēļ un tā līdzīgo parakstīšanas apstākļu dēļ, kā arī tādēļ, ka valsts ar CGMF starpniecību ieguva atlīdzību, kas ir lielāka par vidējo.

(203)

Konkrētāk, Francijas iestādes precizē, ka cesijas laušanas klauzulu dēļ nevar apšaubīt ieguldītāju vienlīdzības principu, jo tās ir paredzētas tikai saistībā ar SNCM simtprocentīgo cesiju, nevis saistībā ar rekapitalizāciju par 35 miljoniem euro, kas tai sekoja.

(204)

Turklāt Francija atgādina, ka tās ieguldījums ir daudz mazāks nekā pārņēmēju ieguldījums, jo ar pārņēmēju veikto ieguldījumu (26,25 miljoni euro) ir jāsalīdzina tikai summa 8,75 miljonu euro apmērā. Pirmā rekapitalizācija par 142,5 miljoniem euro ir jāvērtē tikai salīdzinājumā ar likvidācijas cenu.

(205)

Visbeidzot, Francija apstrīd argumentu, ko STIM izvirzījusi attiecībā uz to apstākli, ka šis ieguldījums esot garantija privātajiem ieguldītājiem, ka SNCM katrā ziņā saņems SPD līgumu transporta pakalpojumiem uz Korsiku. Francijas iestādes norāda, ka šis kapitāla palielinājums ir pārdomāts un neatkarīgs no uzņēmuma darbības rezultātiem un ka SPD piešķiršana sabiedrībai SNCM neļautu uzlabot peļņu, kas paredzēta no šī ieguldījuma.

(206)

Attiecībā uz sociālajiem pasākumiem 38,5 miljonu euro apmērā Francijas atkārto argumentu, ka šie pasākumi ir atbalsts personām un ka to, ka tos sedz valsts, nevar uzskatīt par netiešu priekšrocību došanu uzņēmumam, jo šie pasākumi ir papildus likumā un līgumos paredzētajiem sabiedrības SNCM pienākumiem. Turklāt Francija atgādina, ka šie pasākumi neļaujot aiziet algotajiem darbiniekiem, kuri tad, ja šādu pasākumu nebūtu, paliktu SNCM atbildībā.

(207)

Pretēji CFF izvirzītajam argumentam Francijas iestādes precizē, ka šī summa 38,5 miljonu euro apmērā nav uzskatāma par darbinieku skaita samazināšanas pasākumu, kas paredzēts 2003. gada sociālajā plānā, jo šie skaita samazināšanas pasākumi, lai gan novēloti, tomēr jau ir īstenoti. Tādējādi jaunais sociālais plāns papildina pirmos sociālos pasākumus, kas veikti 2003. gadā.

(208)

Francija uzskata, ka, ņemot vērā iepriekš minēto, atbalsta summa, kas jāvērtē, ievērojot pamatnostādnes, ir 15,81 miljons euro.

(209)

Pretēji CFF apgalvojumiem Francijas iestādes uzskata, ka, ņemot vērā 2004. gada pamatnostādņu 11. punktu, pirmā rekapitalizācija, kas sabiedrībai SNCM ļāva atjaunot tās pašu līdzekļus, tai neatņem grūtībās nonākuša uzņēmuma raksturu, jo šīs rekapitalizācijas mērķis bija saglabāt sabiedrības darbību.

(210)

Francija noraida CFF apgalvojumus, ka tai nebija jāveic jauni finansiāli ieguldījumi uzņēmumā, jo SNCM būtu varējusi izmantos bankas kredītu. Šajā sakarībā Francijas iestādes atgādina, ka 2005. gada 24. augustā bankas atteica sabiedrībai SNCM piešķirt jaunus naudas līdzekļus un ka vienīgās paredzamās alternatīvas tādēļ bija uzņēmuma privatizācija vai likvidācija.

(211)

Francija apstrīd CFF un STIM izvirzītos argumentus attiecībā uz 2002. gada pārstrukturēšanas plāna izgāšanos, kurš, lai gan ar noteiktu kavēšanos, tika īstenots un ļāva sasniegt tā mērķus 2005. gadā. SNCM ekonomiskā un finansiālā stāvokļa pasliktināšanās no uzņēmuma neatkarīgu iemeslu dēļ esot pat vēlāk likusi pagarināt 2002. gadā paziņoto plānu un veikt jaunus pasākumus.

(212)

Francija uzskata, ka SNCM ir labas perspektīvas attiecībā uz dzīvotspējas atjaunošanu un ka pasākumi, ko paredzējuši jaunie akcionāri, proti, sociālā plāna īstenošana, transporta pakalpojumu atjaunošana un dažu kuģu atjaunošana, ļaus atjaunot uzņēmuma dzīvotspēju. Šajā sakarībā Francija norāda, ka, ņemot vērā ienākumus, ko dod SPD (apmēram […] no SNCM apgrozījuma), un ievērojot lielās nemainīgās izmaksas un grūtības, kas saistītas ar to 6 kuģu pārdali, kurus izmanto transporta pakalpojumos Marseļa–Korsika, SPD ir uzņēmuma un tā dzīvotspējas stratēģijas svarīga sastāvdaļa.

(213)

Attiecībā uz atbalsta ierobežošanu līdz tam, kas nepieciešams, Francija uzskata, ka tā ir līdz minimumam ierobežojusi izmaksas, kas nepieciešamas pārstrukturēšanas īstenošanai. Šajā sakarībā Francijas iestādes atgādina, ka arī pats uzņēmums ir sniedzis pietiekamu ieguldījumu pārstrukturēšanas plānā no pašu līdzekļiem, cedējot aktīvus par summu 30,2 miljoni euro, kā arī Komisija atzinusi savā 2003. gada lēmumā. Turklāt, ņemot vērā citas cesijas, ko SNCM veikusi par summu 12,2 miljoni euro, paša uzņēmuma veikto ieguldījumu varot lēst 42,4 miljonu euro apmērā. Francija uzskata, ka šī summa ir ievērojami lielāka par pašu ieguldījumiem, kas nepieciešami, lai apstiprinātu pārstrukturēšanas atbalstu, kas beigās esot lēšams 15,81 miljonu euro apmērā, tā kā pārējie pasākumi neesot valsts atbalsts.

(214)

Pretēji STIM un CFF apgalvojumiem Francijas iestādes apgalvo, ka ir izpildījušas visus 2003. gada lēmumā paredzētos nosacījumus, kurus tās ievērojušas līdz 2006. gada beigām, jo īpaši attiecībā uz 11 kuģu flotes uzturēšanu un tādu tarifu piemērošanu, kas ir zemāki nekā konkurentu tarifi.

(215)

Turklāt Francija uzskata, ka jaunajā galīgajā lēmumā sabiedrībai SNCM piemērojamo pretpasākumu līmenis būtu jākoriģē, jo pārstrukturēšanas atbalsta summa tagad esot 15,81 miljons euro, nevis 69,3 miljoni euro.

(216)

Šajā sakarībā Francija apstrīd STIM apsvērumus attiecībā uz iespēju, ka Komisija varētu sabiedrībai SNCM kā pretpasākumu noteikt tās līdzdalības sabiedrībā CMN cesiju. Francija apstrīd arī STIM argumentu, ka 2004. gada pamatnostādnēs, salīdzinot ar 1999. gada pamatnostādnēm, esot pārskatīta stratēģisko aktīvu definīcija.

(217)

Attiecībā uz CFF minētajiem pasākumiem ar mērķi samazināt SNCM klātbūtni tirgū Francijas iestādes atgādina – kā arī Komisija norādījusi savā 2003. gada lēmumā (87. punkts) –, ka attiecīgajos tirgos (no Francijas uz Korsiku un Magrebu) nav pārāk lielas jaudas un ka to līniju pārveidošana, ar kurām tiek nodrošināti transporta pakalpojumi uz Korsiku, gan saskaņā ar SPD, gan bez tā, apdraudētu uzņēmuma dzīvotspēju.

(218)

Attiecībā uz CFF izvirzīto argumentu, ka iepriekš aprakstīto pasākumu īstenošana par labu sabiedrībai SNCM radītu nopietnu risku, ka no tirgus līnijās no kontinentālās Francijas uz Korsiku pazustu tās galvenais konkurents, proti, CFF, Francijas iestādes norāda, ka, ņemot vērā pašreizējo stāvokli tirgū, kura lielākā daļa pašlaik pieder sabiedrībai CFF, tādas struktūras saglabāšana, kurā valda konkurence, ir atkarīga no atļaujas saņemšanas SNCM pārstrukturēšanas plānam un no šīs sabiedrības klātbūtnes attiecīgajā tirgū.

(219)

EK līguma 87. panta 1. punktā ir noteikts, ka, “[ja] vien šis Līgums neparedz ko citu, ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(220)

Lai kādu valsts pasākumu varētu kvalificēt kā valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, ir nepieciešams, lai būtu izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi: 1) attiecīgais pasākums rada selektīvas ekonomiskas priekšrocības; 2) šīs priekšrocības finansē no valsts līdzekļiem; 3) šīs priekšrocības rada vai draud radīt konkurences izkropļojumu un, visbeidzot, 4) šīs priekšrocības iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm (114).

(221)

Komisija konstatē, ka SNCM ir saņēmusi valsts līdzekļus par kopējo summu 274,54 miljoni euro, kas piešķirta ar sabiedrības CGMF starpniecību, kura simtprocentīgi pieder Francijas valstij.

(222)

Tā kā SNCM savu darbību veic jūras pārvadājumu nozarē, kas ir atvērta Eiropas iekšējai konkurencei, šīs sabiedrības saņemtās potenciālās ekonomiskās priekšrocības var kropļot konkurenci un iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(223)

Tas apstāklis, ka Padomes 1992. gada 7. decembra Regulu (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (115), līdz 1999. gada 1. janvārim nepiemēroja Vidusjūras salu kabotāžai, neļauj a priori izslēgt iespēju, ka subsīdijas, kas saskaņā ar SPD tika maksātas par kabotāžas transporta pakalpojumiem ar Vidusjūras salām, nevarētu iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un kropļot konkurenci.

(224)

Jebkurā gadījumā, pat ja subsīdijas, kas bija piešķirtas par kabotāžas līniju transporta pakalpojumiem, varēja arī neiespaidot tirdzniecību un neradīt konkurences izkropļojumus pirms 1999. gada 1. janvāra, situācija pēc šī datuma ir mainījusies, jo saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 3577/92 kabotāžas darbības tagad ir atvērtas visiem Kopienas operatoriem. Turklāt ir jāuzsver, ka SNCM nenodarbojas tikai ar kabotāžas pārvadājumiem vien, bet veic darbību arī starptautisko jūras pārvadājumu tirgū, kurš tika liberalizēts ar Padomes 1986. gada 22. decembra Regulu (EEK) Nr. 4055/86, ar ko brīvas pakalpojumu sniegšanas principu piemēro jūras pārvadājumiem starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm (116).

(225)

Tādēļ Komisija uzskata, ka konkrētajā gadījumā EK līguma 87. panta 1. punkta trīs pēdējie kritēriji, kas minēti šā lēmuma 219. punktā, ir izpildīti. Turpmākajās iedaļās attiecībā uz katru pasākumu tiks secīgi pārbaudīta selektīvu ekonomisku priekšrocību pastāvēšana un – attiecīgā gadījumā – par valsts atbalstu atzīto pasākumu saderība ar kopējo tirgu.

(226)

Lai gan 2003. gada lēmumā Komisija atzina, ka daļa no šiem 76 miljoniem euro, proti, 53,48 miljoni euro, ir kompensācija par sabiedriskiem pakalpojumiem saistībā ar transporta pakalpojumiem uz Korsiku laikposmā no 1991. līdz 2001. gadam, Komisija visu kapitāla ieguldījumu jeb 76 miljonus euro bija vērtējusi saistībā ar pārstrukturēšanas atbalstu, jo tieši tā par šo summu bija paziņojušas Francijas iestādes. Savā 2005. gada 15. jūnija spriedumā, ar ko tika anulēts Komisijas 2003. gada lēmums, Kopienas tiesa aicināja Komisiju summu 53,48 miljonu euro apmērā izvērtēt, ņemot vērā EK Tiesas 2003. gada 24. jūlija spriedumu lietā Altmark.

(227)

Turklāt Francijas iestādes lūdza Komisiju uzskatīt, ka noteikta daļa no 2002. gada pārstrukturēšanas atbalsta, tādēļ ka tā ir “kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem”, jāklasificē kā pasākums, kas nav uzskatāms par atbalstu, saskaņā ar judikatūru lietā Altmark.

(228)

Tā kā Francijas iestādes ir atsaukušās uz to, ka konkrētajā gadījumā ir piemērojama lietas Altmark judikatūra un, attiecīgā gadījumā, EK līguma 86. panta 2. punktā paredzētais izņēmums, Komisijai ir pienākums par to paust savu nostāju, jo šiem argumentiem Francijas argumentācijā ir būtiska nozīme (117).

(229)

Vispirms Komisija atgādina, ka, neraugoties uz to, ka spriedums lietā Altmark tika pasludināts pēc iepriekš minētā pasākuma īstenošanas, kritēriji, ko Kopienas tiesa noteica minētajā spriedumā, ir piemērojami arī šajā lietā.

(230)

Kā nesen atgādināja Pirmās instances tiesa (118), Tiesa nav ierobežojusi laikā spriedumā lietā Altmark izdarīto secinājumu piemērojamību. Tā kā šāds ierobežojums laikā nepastāv, šie secinājumi, kuri izriet no EK līguma 87. panta 1. punkta interpretācijas, ir pilnībā piemērojami šīs lietas faktiskajai un juridiskajai situācijai.

(231)

Vispirms jānorāda, ka sabiedrība SNCM laikposmā no 1991. līdz 2001. gadam piedzīvoja lielus budžeta deficītus par visiem pārvadājumiem uz Korsiku, uz kuriem attiecas sabiedriskā pakalpojuma saistības, neraugoties uz valsts subsīdijām, kas tika atļautas ar Komisijas 2001. gada lēmumu (119). Komisija minētā lēmuma 105. punktā tiešām konstatēja, ka laikposmā no 1991. līdz 1999. gadam kopējie zaudējumi pirms nodokļu samaksas, kas radušies saistībā ar transporta pakalpojumiem uz Korsiku (120), kā noteikts Komisijas norīkotā eksperta ziņojumā, ieskaitot saņemtās subsīdijas, bija 217 miljoni Francijas franku jeb 33,08 miljoni euro.

(232)

Attiecībā uz 2000. un 2001. gadu (121) Komisija ievēroja tādu pašu pieeju, kāda bija izmantota iepriekš minētajā eksperta ziņojumā, un, pamatojoties uz iesniegtajiem analītiskajiem pārskatiem, pārrēķināja rezultātus pirms nodokļiem, atņemot pārstrukturēšanai paredzētās summas, kas jau ir ņemtas vērā paziņotajās pārstrukturēšanas izmaksās. Turklāt Komisija pēc uzņēmuma gada pārskatiem varēja pārliecināties, ka šo divu gadu laikā nav notikusi kuģu cesija.

(233)

Komisija uzskata, ka nevar pieņemt, ka 2002. gadā transporta pakalpojumos līnijā Marseļa–Korsika būtu bijuši zaudējumi, jo pēc 2002. gada 1. janvāra tarifi par pakalpojumiem līnijā no Marseļas uz Korsiku un finansiālās kompensācijas summas valsts iestādes un SNCM noteica līgumiskā veidā – pretēji tam, kā notika attiecībā uz 1991. un 1996. gada līgumiem.

(234)

Tādēļ saskaņā ar 2001. gada lēmuma pieeju un pamatojumu Komisija izdara šādu secinājumus:

3.   tabula

Analītisko rezultātu pārskats par laikposmu no 1991. līdz 2001. gadam

(235)

Kopējie zaudējumi, ko sabiedrība SNCM reģistrējusi līnijā Marseļa–Korsika, atņemot ar 2001. gada lēmumu atļautās valsts subsīdijas un veicot korekcijas atbilstoši virsvērtībām no kuģiem, kas pārdoti šajā laikposmā, un pārstrukturēšanas izmaksām, ir 53,48 miljoni euro visam laikposmam no 1991. līdz 2001. gadam.

(236)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka no 76 miljonus euro lielā ieguldījuma, par ko paziņoja 2002. gadā (124), 53,48 miljonus euro var novērtēt kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu.

(237)

Kā noteikusi Tiesa, ciktāl valsts iejaukšanās ir jāuzskata par kompensāciju, kas ir pretpasākums par pakalpojumiem, kurus saņēmējs uzņēmums sniedz, lai pildītu sabiedriskā pakalpojuma saistības, un realitātē šim uzņēmumam nav finansiālu priekšrocību, un ciktāl minētā iejaukšanās tādējādi nerada šim uzņēmumam izdevīgāku konkurences stāvokli, salīdzinot ar uzņēmumiem, kuri ar to konkurē, šāda iejaukšanās nav EK līguma 87. panta 1. punkta darbības jomā.

(238)

Tomēr, lai šādu kompensāciju varētu nekvalificēt par valsts atbalstu, ir jābūt izpildītam noteiktam skaitam kumulatīvu nosacījumu (sk. zemsvītras piezīmi šā lēmuma 68. lpp.).

(239)

Jo īpaši attiecībā uz ceturto kritēriju, ko Tiesa noteikusi spriedumā lietā Altmark, ir jākonstatē, ka SNCM netika izraudzīta publiskā iepirkuma procedūrā, kas ļauj izraudzīties kandidātu, kurš šos pakalpojumus spēj sniegt par vismazākajām izmaksām sabiedrībai.

(240)

Tā kā netika veikta publiskā iepirkuma procedūra, Komisija uzskata, ka dalībvalstij ir jāpierāda, ka sabiedrībai SNCM samaksātās kompensācijas līmenis nepārsniedz izmaksas, kas rastos vidējam uzņēmumam, kurš tiek pienācīgi pārvaldīts un kura rīcībā ir pietiekami līdzekļi, ņemot vērā attiecīgos ienākumus, kā arī pamatoti lielu peļņu par šo saistību pildīšanu, saskaņā ar tiesas judikatūras prasībām.

(241)

Konkrētajā gadījumā pašas Francijas iestādes savos 2006. gada 16. novembra apsvērumos atzīst, ka ir praktiski neiespējami atrast uzņēmumu, kurš varētu kalpot par atskaites punktu par šo laikposmu no 1991. līdz 2001. gadam, tā kā sabiedriskā pakalpojuma pienākumi gūlās uz SNCM, kas ir vienīgais uzņēmums, kurš spēj šīs saistības uzņemties. Šādos apstākļos Francijas iestādes ir centušās sniegt informāciju, kas ļautu veikt pēc iespējas precīzāku salīdzinājumu ar līdzīgiem uzņēmumiem, proti, CMN, tomēr uzsverot, ka šie uzņēmumi neatrodas tādos pašos ekspluatācijas apstākļos, kādus laikposmā no 1991. līdz 2001. gadam sabiedrībai SNCM noteica sabiedriskā pakalpojuma saistību līgumi.

(242)

Šajā sakarībā Komisija uzskata, ka, ņemot vērā Francijas iestāžu argumentāciju, tās nav pierādījušas to, kādā veidā uzņēmumi, ko tās pašas uzskatījušas par līdzīgiem, var kalpot par atskaites punktu, kā to prasa Kopienas judikatūra. Šajā kontekstā Komisija norāda, ka dati, ko Francija iesniegusi par šiem uzņēmumiem, tai neļauj nedz novērtēt minēto līdzības pakāpi, nedz analizēt ietekmi, kāda it kā pastāvošajām ekspluatācijas apstākļu atšķirībām varētu būt attiecībā uz salīdzinājumu, kas būtu jāveic saistībā ar iepriekš minētā ceturtā kritērija piemērošanu.

(243)

Šādos apstākļos Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz informāciju un datiem, ko Francija iesniegusi saistībā ar šo procedūru, tie tomēr neļauj noteikt, vai ir izpildīts ceturtais lietā Altmark noteiktais kritērijs.

(244)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija uzskata, ka attiecīgais pasākums sniedz sabiedrībai SNCM ekonomiskas priekšrocības. Tā kā šis pasākums ir bijis izdevīgs tikai sabiedrībai SNCM, šīs ekonomiskās priekšrocības ir selektīvas. Tādēļ jāsecina, ka kompensācija, kas sabiedrībai SNCM piešķirta saskaņā ar 1991. un 1996. gada līgumiem par summu 53,48 miljoni euro, ir uzskatāma par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(245)

Tā kā Francijas iestādes ir atsaukušās uz izņēmumu, kas paredzēts EK līguma 86. panta 2. punktā, Komisija, lai novērtētu attiecīgo pasākumu, izmanto to pašu pieeju un to pašu pamatojumu, kas izmatots 2001. gada lēmumā.

(246)

Saskaņā ar minēto pantu EK līguma 87. pantā noteiktais aizliegums var neattiekties uz valsts atbalsta sniegšanu ar nosacījumu, ka attiecīgā atbalsta mērķis ir tikai kompensēt papildu izmaksas, ko rada kāds konkrēts uzdevums, kurš jāveic uzņēmumam, kam uzticēts pārvaldīt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un ka atbalsta piešķiršana ir nepieciešama, lai minētais uzņēmums savas sabiedriskā pakalpojuma saistības varētu pildīt ekonomiskā līdzsvara apstākļos.

(247)

Ņemot vērā judikatūru, kas piemērojama laikposmam no 1991. līdz 2001. gadam (125), Komisijai, kā tā darīja savā 2001. gada lēmumā, ir

(248)

Šajā lietā, runājot par kompensācijām, kas maksātas laikposmā no 1991. līdz 2001. gadam, kā Komisija konstatēja savā 2001. gada lēmumā, sabiedriskā pakalpojuma saistības, kas uzliktas sabiedrībai SNCM un CMN, izriet no diviem piecgadu līgumiem, ko minētās sabiedrības parakstījušas ar Korsikas Transporta biroju (OTC). Šajos līgumos, kuru juridiskais pamats ir 1976.–2001. gada pamatlīgums, tika precizēta sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas kārtība, attiecīgi, laikposmā no 1991. līdz 1996. gadam un laikposmā no 1996. līdz 2001. gadam. Tajos tika noteikti arī principi, ar kuriem saskaņā izmaksā subsīdijas kopsummu, kas teritoriālās vienotības dotācijās paredzēta par uzliktajām saistībām.

(249)

Attiecībā uz to, vai šīs saistības atbilst reālai sabiedriskā pakalpojuma nepieciešamībai, Komisija savā iepriekš minētajā 2001. gada lēmumā konstatēja, ka pamatlīgums un piecgadu līgumi atbilst teritoriālās vienotības principam, kura mērķis ir ierobežot neērtības, ko rada salas stāvoklis, un nodrošināt tādus transporta pakalpojumus uz Korsiku, kas pēc iespējas vairāk atbilstu savienojumiem kontinenta iekšienē. Komisija arī piebilst, ka šo mērķi, kam piemīt leģitīma sabiedriska nozīme, vēsturiski nav izdevies sasniegt, paļaujoties tikai uz tirgus spēkiem (126).

(250)

Tādēļ Komisija uzskata, ka pamatlīguma un piecgadu līgumos paredzētā transporta pakalpojumu sistēma atbilst reālai sabiedriskā pakalpojuma nepieciešamībai.

(251)

Kā Komisija konstatēja savā 2001. gada lēmumā, SNCM par laikposmu no 1991. līdz 2001. gadam saskaņā ar iepriekš aprakstīto juridisko pamatu saņēma gada subsīdiju kopsummu, kuras lielums bija noteikts pieciem gadiem un kuru katru gadu pārskatīja atkarībā no komerciālā iekšējā kopprodukta, kā arī atkarībā no informācijas un līgumā paredzētajiem analītiskajiem pārskatiem, ko iesniedza SNCM.

(252)

Komisija 2001. gada lēmuma 30. punktā atzīmē to apstākli, ka “saskaņā ar 1976. gada līguma 4. pantu (127) gada subsīdiju summa tiek izmaksāta divpadsmit vienādos mēneša avansos. Lai varētu veikt subsīdiju galīgo izmaksu, sabiedrībai SNCM vēlākais katra gada 1. jūlijā ir jāiesniedz savi iepriekšējā saimnieciskā gada rezultāti, ko apstiprinājis valsts kontrolieris. Summas, kas sabiedrībai SNCM būtu jāatmaksā, tiek atskaitītas no avansiem, ko veic kārtējā saimnieciskajā gadā. Avansu koriģēšanas mehānisms paredz arī iespējamas papildu summas, kas jāmaksā valstij. Vēlāk noslēgtajos nolīgumos ir paredzētas arī soda naudas, ja konkrētā gada laikā pamatsavienojumu skaits, ko SNCM nav nodrošinājusi, pārsniedz 2 % no līgumā paredzēto pamatsavienojumu skaita. Līguma piešķīrēja iestāde var arī informēt SNCM par atskaitījumu no teritoriālās vienotības dotācijas kopsummas gadījumā, ja nopietnu negadījumu dēļ tiek pārtraukta sabiedriskā pakalpojuma sniegšana”.

(253)

Tā paša lēmuma 82. punktā Komisija norāda, ka šī IV punkta otrajā daļā ir noteikts, ka “gadījumā, ja ekonomiskie apstākļi un jo īpaši ekspluatācijas izmaksas un satiksmes līmeņi, kas kalpojuši par pamatu subsīdiju aprēķināšanai, ievērojami pasliktinās, SNCM un OTC tiekas, lai kopīgi apsvērtu visus pasākumus, ko varētu veikt attiecībā uz transporta pakalpojumiem, tarifiem vai dotāciju paaugstināšanu, lai atjaunotu sabiedrības finansiālo līdzsvaru”.

(254)

Ņemot vērā iepriekš minēto un kā tā jau secināja savā 2001. gada lēmumā, Komisija uzskata, ka valsts samaksātā 53,48 miljonus euro lielā kompensācija nav nemainīga kopsumma, jo pastāv mehānisms, kas ļauj novērst finansiālo līdzsvaru, ko varētu radīt neatbilstība starp reālajām ekspluatācijas izmaksām un izmaksām, kas kalpojušas par pamatu subsīdiju aprēķināšanai.

(255)

Kā Komisija konstatēja savā 2001. gada lēmumā (128), finansiālās kompensācijas, kas tolaik tika saņemtas saskaņā ar 1991. un 1996. gada piecgadu līgumiem, nav ļāvušas sabiedrībai SNCM pilnībā segt zaudējumus, ko radīja sabiedriskā pakalpojuma saistības. Komisija novērtēja, ka kompensāciju nepietiekamība lēšama 53,48 miljonu euro apmērā.

(256)

Komisija secina, ka valsts samaksātā summa 53,48 miljonu euro apmērā ir vienāda ar kompensāciju nepietiekamību, kas konstatēta par laikposmu no 1991. līdz 2001. gadam, un tādēļ atbilst neto izmaksām, ko radīja sabiedrībai SNCM uzticētais sabiedriskā pakalpojuma uzdevums.

(257)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka attiecīgais pasākums ir valsts atbalsts, kas ir saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar EK līguma 86. panta 2. punktu. Tā kā šis pasākums tika īstenots 2003. gada 14. novembrī, Komisija konstatē, ka šis valsts atbalsts ir nelikumīgs.

(258)

Šajā kontekstā atbalsta summa, kas jāaplūko kā pārstrukturēšanas atbalsts saskaņā ar 2002. gada paziņojumu, ir 22,52 miljoni euro (129). Šī summa jāpieskaita 2006. gadā paziņotajiem pasākumiem, ciktāl tie ietver pārstrukturēšanas atbalstu (sk. šā lēmuma 10.5. iedaļu).

(259)

Konkrētajā gadījumā Komisijai ir jāpārbauda, vai kapitāla ieguldījumam 158 miljonu euro apmērā, ko valsts veica pirms SNCM cesijas privātajiem pārņēmējiem, tas ir, in fine uzņēmuma negatīvajai pārdošanas cenai par līdzvērtīgu summu, nepiemīt valsts atbalsta pazīmes.

(260)

Publiska atklātas, pārredzamas un nediskriminējošas atlases procedūra, kuras rezultātā valsts cedē uzņēmumu pēc tam, kad tam iepriekš veikta rekapitalizācija (par summu, kas pārsniedz pārdošanas cenu), neļauj katrā ziņā izslēgt iespēju, ka pastāv valsts atbalsts, kas varētu vienlaikus dot labumu gan privatizētajam uzņēmumam, gan tā pircējam (130).

(261)

Lai pārbaudītu, vai uzņēmumam ir ekonomiskas priekšrocības, ko radījis valsts veikts kapitāla ieguldījums, Komisija principā piemēro kritēriju “privātais ieguldītājs, kas darbojas tirgus ekonomikā” (turpmāk – privātā ieguldītāja kritērijs). Privātā ieguldītāja kritērija pamatā ir princips, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret valsts un privāto sektoru un izriet no EK līguma 295. panta. Saskaņā ar šo principu kapitālu, ko valsts kāda uzņēmuma rīcībā tieši vai netieši nodevusi apstākļos, kas atbilst tirgus parastajiem apstākļiem, nevar kvalificēt par valsts atbalstu (131).

(262)

Šajā nolūkā Komisija var novērtēt, vai līdzekļu devējs ir rīkojies kā privāts ieguldītājs, kas īsteno strukturālu, vispārēju vai nozares politiku un kas savā darbībā balstās uz ieguldītā kapitāla ilgtermiņa rentabilitātes perspektīvām. To, ka šādu pieeju var izmantot, vairākās lietās ir atzinusi Kopienas tiesa (132).

(263)

Saskaņā ar pastāvīgu judikatūru kapitāla ieguldījums, ko publisks ieguldītājs veicis, nepastāvot nekādām peļņas perspektīvām, pat ilgtermiņā, ir uzskatāms par valsts atbalstu (133).

(264)

Kopienas tiesa ir arī noteikusi, ka privāts ieguldītājs, kas īsteno strukturālu, vispārēju vai nozares politiku un kas savā darbībā balstās uz ilgtermiņa rentabilitātes perspektīvām, nevarētu saprātīgi atļauties pēc gadiem ilgiem nepārtrauktiem zaudējumiem veikt kapitāla ieguldījumu, kas ekonomiskā ziņā ir ne vien dārgāks nekā aktīvu likvidācija, bet ir turklāt saistīts ar uzņēmuma pārdošanu, tādējādi zaudējot jebkādas peļņas gūšanas iespējas, pat nākotnē (134).

(265)

Konkrētāk, spriedumā lietā Gröditzer Tiesa nosprieda, ka, lai noteiktu, vai uzņēmuma privatizācijai par negatīvu pārdošanas cenu piemīt valsts atbalsta pazīmes, “ir jānovērtē, vai līdzīgos apstākļos privātais ieguldītājs, kura izmērus var salīdzināt ar to struktūru izmēru, kas pārvalda valsts sektoru, būtu veicis šāda apjoma kapitāla ieguldījumus saistībā ar minētā uzņēmuma pārdošanu, vai arī būtu izvēlējies veikt tā likvidāciju” (135).

(266)

Ņemot vērā iepriekš minēto, lai noteiktu, vai attiecīgajam pasākumam piemīt atbalsta raksturs, Komisijai ir “jāpārbauda, vai valsts izvēlētais risinājums absolūtā izteiksmē un salīdzinājumā ar jebkādu citu risinājumu, ieskaitot neiejaukšanos, ir tāds, kas rada vismazākās izmaksas, kas gadījumā, ja tā ir, ļautu konstatēt, ka valsts ir rīkojusies kā privātais ieguldītājs” (136).

(267)

Šajā kontekstā ir jānorāda, ka pašlaik lielas uzņēmumu grupas, kad tās slēdz ražotnes vai likvidē meitasuzņēmumus, nevar neņemt vērā sociālās sekas, ko šāda slēgšana vai likvidācija var izraisīt.

(268)

Tās, piemēram, visbiežāk īsteno sociālos plānus, kuros var būt paredzēti pasākumi personāla pārkvalificēšanai, atbalsts jauna darba meklēšanai, atlaišanas pabalsti vai pat pasākumi, kurus veic vietējās ekonomikas kontekstā un kuri pārsniedz to, ko nosaka likumi un kolektīvie darba līgumi.

(269)

Konkrētajā gadījumā Komisija konstatē, ka SNCM ir sabiedrība, ko valsts kontrolē ar grupas CGMF (Compagnie Maritime Générale et Financière) starpniecību.

(270)

Komisija uzskata, ka sabiedrības SNCM likvidācijas gadījumā (137) šādi pasākumi varētu tikt veikti papildus likumā noteiktajiem pienākumiem, lai neaptraipītu kontrolakciju sabiedrības un galīgā akcionāra tēlu (138).

(271)

Komisija atgādina, ka viss, kas notika saistībā ar uzņēmuma likvidāciju 2004. gadā, izraisīja daudzus un ievērojamus sociālos satricinājumus. Lielais sociālais konflikts, kas notika 2004. gada septembrī, piemēram, visu SNCM floti bloķēja uz 16 dienām. Komisija piebilst, ka Francijas iestādes ir ar skaitļiem pierādījušas, ka šie 2004. gada sociālie satricinājumi, aptraipot klientu acīs kontrolakciju sabiedrības tēlu, ievērojami samazināja pārvadāto SNCM pasažieru skaitu, un tādējādi arī uzņēmuma apgrozījumu. Komisija arī uzsver, ka 2004. gada vasaras negatīvā sociālā klimata dēļ, kas nodarīja kaitējumu SNCM finansiālajam stāvoklim, uzņēmuma akcionārs 2005. gada pavasarī pēc saskaņošanas ar arodbiedrībām ieviesa sociālo plānu, kas tika apturēts 2005. gada aprīlī. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka ir izrādījies, ka gadījumā, ja SNCM tiktu likvidēta, tas, ka grupa CGMF nesegtu atlaišanas papildu pabalstus, katrā ziņā būtu kaitējis kontrolakciju sabiedrības tēlam un tās galīgajam akcionāram.

(272)

Tādēļ Komisija uzskata, ka izmaksas, kas saistītas ar šiem pasākumiem, ir jāiekļauj likvidācijas izmaksu aprēķinā. Minētās izmaksas tad tiktu ieskaitītas SNCM likvidācijas vērtībā, ja vien tā būtu pozitīva un/vai CGMF/valsts kā akcionārs to segtu tiešā veidā. Komisija uzskata, ka ar jebkādu citu risinājumu netiktu ņemta vērā sociālā realitāte, ar kuru šodien jāsaskaras lielām uzņēmumu grupām (139).

(273)

Lai aprēķinātu likvidācijas izmaksas, kas rastos akcionāram, Komisija izvēlas a minima pieņēmumu, kas atbilst tikai atlaišanas papildu pabalstiem.

(274)

Šajā sakarībā Francijas iestādes uzskata, ka saskaņā ar 2005. gada sociālo plānu, kura pamatā ir 2002. gada sociālais plāns, vērā ņemamais diapazons ir no […] līdz […] euro uz vienu darbinieku jeb kopējā summa no […] miljoniem euro līdz […] miljoniem euro. Francijas iestādes precizē, ka, nosakot iepriekš minētā diapazona apakšējo robežu, ir ņemts vērā tas, ka par atskaites punktu izmantotā sociālā plāna izmaksas ir palielinātas atbilstoši to darbinieku lielajai proporcijai, kuri tuvojas pensijas vecumam un kuru aiziešana notiek sevišķi izdevīgos apstākļos. Turklāt ir ņemts vērā arī tas apstāklis, ka sabiedrības likvidācijas un visa personāla atlaišanas konteksts nav salīdzināms ar kontekstu, kurā tiek koriģēts darbinieku skaits, lai varētu turpināt sabiedrības darbību, kā tas ir par atskaites punktu izmantotā sociālā plāna gadījumā.

(275)

Komisijas eksperts ir veicis salīdzinošu analīzi par skaitļiem, ko Francijas iestādes minējušas saistībā ar sociālajiem plāniem, kas Francijā īstenoti pēdējā laikā. Sabiedrības Hewlett Packard sociālais plāns 2003. gadā maksāja 214 000 euro uz vienu personu, bet 2005. gadā no 50 000 līdz 400 000 euro. Sociālais plāns, ko 2004. gadā pēc apvienošanās ar sabiedrību Alcan īstenoja sabiedrība Péchiney, izmaksāja 128 000 euro uz personu. Kad 2004. gadā tika īstenots sabiedrības Giat Industries sociālais plāns, kopējās izmaksas uz vienu darbinieku bija 162 000 euro, salīdzinot ar 71 000 euro sabiedrībai Gemplus 2002. gadā un 69 000 euro sabiedrībai Danone (konditorejas darbības) 2001. gadā. Sabiedrība Yves Saint Laurent Haute Couture 2002. gadā paziņoja par sociālo plānu, kas paredzēja 115 000 euro uz darbinieku. Plāns Power 8, ko 2007. gada februārī paziņoja Airbus France, paredzēja izmaksas, kas uz vienu darbinieku bija 68 000 euro (140). Sabiedrības Michelin sociālā plāna izmaksas 2008. gadā sasniedza 157 400 euro uz vienu darbinieku.

(276)

Attiecībā uz ostas strādniekiem Komisija precizē, ka Revīzijas palāta savā 2006. gada jūlija tematiskajā publiskajā ziņojumā “Francijas ostas jūras pārvadājumu pārmaiņu laikā – steidzami jārīkojas” norādīja, ka 2004. gada sociālajā plānā kopējās izmaksas uz vienu darbinieku bija 145 000 euro par vienu aiziešanu autonomajās ostās un 209 000 euro par vienu aiziešanu Marseļas ostā.

(277)

Komisija atgādina, ka tās 2002. gada 17. jūlija lēmums attiecībā uz Société Française de Production ļauj ilustrēt papildu kompensāciju izmaksas grūtībās nonākuša uzņēmuma privatizācijas gadījumā. Tā, piemēram, papildu kompensācijas valstij izmaksāja 43,1 miljonu euro (jeb 151 000 euro uz vienu darbinieku – plānā bija paredzēta 285 darbinieku aiziešana), kas jāpieskaita 5,3 miljoniem euro likumā un līgumos paredzētajām saistībām (jeb kopā 169 000 euro uz vienu darbinieku).

(278)

Ņemot vērā šo salīdzinošo analīzi, Komisija uzskata, ka pieņēmums, ka katram darbiniekam kā papildu atlaišanas pabalstu izmaksātu […] euro, atbilst izmaksām uz vienu atlaisto darbinieku, kas bijušas paredzētas sociālajos plānos, kurus tajā pašā laikposmā īstenojuši privātie akcionāri.

(279)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka pieņēmums, kas paredz visu SNCM darbinieku atlaišanu saistībā ar uzņēmuma likvidāciju, ir visticamākais pieņēmums, jo īpaši tāpēc, ka par SPD par laikposmu no 2007. līdz 2013. gadam vēl nebija noticis konkurss un tātad arī nebija pieņemts galīgs lēmums. Turklāt, ņemot vērā sabiedrības SNCM slikto finansiālo situāciju, tiešām ir mazticams, ka varētu izstrādāt darbības turpināšanas plānu, tā lai uzņēmumam varētu piemērot tiesas sanāciju un izvairīties no darbinieku atlaišanas.

(280)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija pieņem kopsummu […] euro apmērā, kas sabiedrībai CGMF (valstij) būtu bijis jāvelta atlaišanas papildu pabalstiem.

(281)

Šajā analīzes stadijā Komisijai ir jānosaka SNCM likvidācijas vērtība, neņemot vērā atlaišanas papildu pabalstus. Starpība starp šo likvidācijas vērtību, ja vien tā ir pozitīva, un atlaišanas papildu pabalstiem ir jāsalīdzina ar pārdošanas negatīvo cenu, lai pārbaudītu, vai valsts ir rīkojusies kā privātais ieguldītājs tirgus ekonomikas apstākļos. Lai to izdarītu, Komisija izmanto pārskatīto neto aktīvu aprēķinu. Ar pārskatīto neto aktīvu metodi aktīvu nepietiekamība tiek konstatēta tad, ja reālo aktīvu ekonomiskā vērtība (kas parasti ir augstāka par neto grāmatvedības vērtību) nesedz reālo parādu ekonomisko vērtību.

(282)

Lai šajā lietā konstatētu aktīvu nepietiekamību, Komisija ar sava eksperta palīdzību (141) pārliecinājās – kā norādīts turpmāk –, ka 2005. gada 30. septembrī sabiedrības SNCM aktīvu vērtība nebija pietiekama, lai apmierinātu priviliģēto kreditoru un nepriviliģēto kreditoru prasības (ieskaitot darbiniekus, kam bija parastās kreditoru prasības).

(283)

Komisija uzskata, ka neto aktīvu novērtēšana it metode, ko pašlaik izmanto sabiedrību novērtēšanai jūras transporta nozarē. Tā arī uzskata, ka šī metode ir sevišķi piemērota SNCM situācijai, jo tās neapejamajam akcionāram (actionnaire de référence) vienīgā alternatīva cesijai ir iesniegt pieteikumu par sabiedrības maksātnespēju, kurai šādā gadījumā piemērotu likvidāciju.

(284)

Attiecībā uz citām novērtēšanas metodēm, jo īpaši attiecībā uz aktualizētās operatīvās brīvās naudas līdzekļu plūsmas metodi, Komisija uzskata, ka, ņemot vērā to, ka šī metode paredz, ka sabiedrība turpina savu darbību, un ka SNCM gadījumā tā nav, šī metode nav piemērota izmantošanai šajā lietā.

(285)

Komisija par sabiedrības SNCM novērtēšanas atskaites datumu izvēlas 2005. gada 30. septembri, jo, ievērojot to, ka lēmums izraudzīties sabiedrību BCP tika pieņemts 2005. gada 27. septembrī, tas ir datums, kurā tika faktiski izdarīta izvēle starp pārņemšanas piedāvājuma pieņemšanu un sabiedrības likvidāciju.

(286)

Komisija norāda, ka SNCM akcionārs sadarbībā ar biroju Ernst & Young2005. gada 30. septembrī veica uzņēmuma likvidācijas izmaksu aprēķinu (iepriekš minētais CGMF ziņojums), ko salīdzināja ar ekspertu ziņojumu, kuru sagatavoja Oddo Corporate Finance un birojs Paul Hastings. Komisija atgādina, ka iepriekš minētajā Oddo-Hastings ziņojumā sabiedrības SNCM aktīvu vērtība tika novērtēta […] miljonu euro apmērā.

(287)

Attiecībā uz tās flotes vērtību, kas piederēja pašai sabiedrībai (142), SNCM kuģu bruto tirgus vērtību specializēts BRS brokeris novērtēja […] miljonu euro apmērā 2005. gada 30. septembrī, Oddo ziņojumā SNCM flote tika novērtēta par […] miljoniem euro, no šīs summas atņemot vērtības samazinājumu (143), brokeru komisijas (144) un rezervi neparedzētiem gadījumiem (145).

4.   tabula

SNCM aktīvu novērtēšanas scenāriji uz 2005. gada 30. septembri

(288)

Analizējot šo tabulu, Komisijas konstatē, ka kuģu flote ir uzņēmuma aktīvu novērtēšanas galvenā sastāvdaļa. Šajā sakarībā Komisijas eksperts pēc salīdzinošas analīzes, ko tas veica tad, kad tas bija iespējams, secināja, ka vērtības samazinājums, kas piemērots kuģu tirgus vērtībai, un rezerve neparedzētiem gadījumiem ir atbilstoši. Uz to pamatojoties, viņš secināja, ka nav nekādu argumentu, kas ļautu noraidīt Francijas valsts veikto flotes vērtības novērtējumu.

(289)

Attiecībā uz vērtības samazinājumu Komisija uzskata, ka tā līmenis atbilst vērtības samazinājumiem, kas novēroti, pārdodot kuģus gadījumos, kad likvidācija notiek ar tiesas lēmumu. Kā norādījis Komisijas eksperts, Régie des Transports Maritimes, Beļģijas nacionālā sabiedrība, kas ekspluatē līniju Ostende-Ramsgāte, piemēram, divus automašīnu prāmjus 1997. gadā pārdeva ar vērtības samazinājumiem, ko lēš no 35 % līdz 45 % apmērā. Samērā nesen sabiedrība Festival Cruises pārdeva trīs kruīza kuģus ar vidējo vērtības samazinājumu 20 % apmērā. Tātad vērtības samazinājumi, kas novēroti līdzīgos gadījumos, atbilst vērtības samazinājumiem, ko Francijas iestādes piemērojušas šajā lietā.

(290)

Tā kā attiecībā uz rezervi neparedzētiem gadījumiem tirgū nav noticis neviens pielīdzināms gadījums, Komisija uzskata, ka argumenti, kas pamato rezervi neparedzētiem gadījumiem, atbilst tādu specializētu kuģu šaurajam tirgum, kuri pielāgoti ļoti specifiskai darbībai.

(291)

Turklāt Komisija piebilst, ka tās neatkarīgais eksperts ir paaugstinājis finanšu pamatlīdzekļu novērtējumu, jo īpaši SNCM līdzdalību sabiedrībā CMN (no […] miljoniem euro uz […] miljoniem euro). Šajā sakarībā, ņemot vērā Stef-TFE izteikto piedāvājumu šo līdzdalību atpirkt par […] miljoniem euro, kas Komisijai iesniegts saistībā ar šo izmeklēšanu, Komisija uzskata, ka SNCM līdzdalības sabiedrībā CMN novērtējums par […] miljoniem euro sabiedrības likvidācijas kontekstā ir pamatots.

(292)

Attiecībā uz pārējo aktīva posteņu novērtējumu Komisijai nav bijuši nekādi īpaši iebildumi. Tā tomēr nav paturējusi posteni “neto naudas līdzekļi”, jo tajā ir deficīts. Komisija uzskata, ka šis postenis faktiski būtu jāpārklasificē par SNCM pasīvu.

(293)

Ņemot vērā veiktās korekcijas, Komisija sabiedrības SNCM aktīvu vērtību uz 2005. gada 30. septembri novērtē […] miljonu euro apmērā.

(294)

Komisija konstatē, ka Francijas iestādes summu, kas pienākas priviliģētajiem kreditoriem, lēš […] miljonu euro apmērā, bet summu, kas pienākas nepriviliģētajiem kreditoriem (neskaitot atlaišanas papildu atbalstus), – […] miljonu euro apmērā.

(295)

Runājot tieši par sociālo maksājumu pasīvu, Francijas iestādes līgumiska sociālā plāna izmaksas lēš […] miljonu euro apmērā. Izmaksas, kas saistītas ar līgumisku sociālo plānu, ir noteiktas individuāli, ņemot vērā līguma veidu (līgums ar neierobežotu ilgumu – CDI, un līgums ar ierobežotu ilgumu – CDD), piemērojamos statūtus un koplīgumus (navigācijas personāls, biroja darbinieki un pārvalde), darba stāža ilgumu, katra darbinieka klasifikāciju un atalgojumu. Šī summa aptver uzteikuma pabalstus ([…] miljoni euro), apmaksāta atvaļinājuma pabalstus pēc uzteikuma ([…] miljoni euro), līgumos paredzētos atlaišanas pabalstus ([…] miljoni euro) un Delalande iemaksu ([…] miljoni euro) (149).

(296)

Ārpuslīgumiskā sociālā plāna izmaksas Francijas iestādes lēš […] miljonu euro apmērā. Šajā plānā ir apkopoti visi palīdzības pasākumi, kas saistīti ar SNCM likumā un līgumos paredzētajiem pienākumiem darbinieku atlaišanas gadījumā (150), un visas netiešās izmaksas, kas saistītas ar līgumisko sociālo plānu (151).

(297)

Izmaksas, kas saistītas ar galveno ekspluatācijas līgumu laušanu, galvenokārt attiecas uz to, ka tiek izmantots bankas galvojums par summu […] miljoni euro, kas sniegts, lai garantētu to, ka sabiedrība SNCM pienācīgi izpilda savas sabiedriskā pakalpojuma saistības, kuram jāpieskaita minētajā līgumā paredzētā soda nauda, kas vienāda ar […] % no finansiālās pamatkompensācijas […] miljonu euro apmērā par 2005. gadu jeb apmēram […] miljoni euro gadījumā, ja deleģējuma saņēmējs nepilda savas saistības.

(298)

Attiecībā uz pasīvu, kas saistīts ar to kuģu cesiju, uz kuriem attiecas izpirkumnoma (152), Francijas iestādes uzsver, ka, pamatojoties uz noteiktiem pieņēmumiem (153), tīros ieņēmumus no cesijas BRS specializētais brokeris ir novērtējis […] miljonu euro apmērā uz 2005. gada 30. septembri, atņemot vērtības samazinājumu, brokeru komisijas un pārnešanas finansiālās izmaksas. Tā kā nodokļu un bankas parādi kopā sasniedz […] miljonus euro, par kuģiem, uz kuriem attiecas izpirkumnoma, paliek bankas parādu atlikums, kas vēl jāatmaksā, […] miljonu euro apmērā.

5.   tabula

SNCM pasīva novērtēšanas scenāriji uz 2005. gada 30. septembri

(299)

Komisija norāda, ka sociālais pasīvs ir sabiedrības SNCM pasīva galvenā sastāvdaļa. Attiecībā uz priviliģēto sociālo pasīvu, tas ir, līgumiskā sociāla plāna izmaksām, Komisijas eksperts pārbaudīja visu plāna sastāvdaļu aprēķināšanas formulas, pamatojoties uz dažādiem apsekojumiem, un nekonstatēja ne anomālijas, ne kļūdas. Ņemot vērā šo pārbaudi, Komisija uzskata, ka summa […] euro apmērā, ko Francijas iestādes minējušas saistībā ar līgumisko sociālo plānu, ir pamatota.

(300)

Attiecībā uz starplaika ekspluatācijas zaudējumiem Komisija uzskata, ka šis ir pārdomāts novērtējums, ņemot vērā attiecīgos tiesību aktus, jo īpaši Komerckodeksa L.622-10. pantu un 1985. gada 27. decembra Dekrēta Nr. 85-1388 119-2. pantu, saskaņā ar kuru kompetentā komerclietu tiesa varētu sabiedrībai SNCM uzlikt pienākumu turpināt ekspluatāciju divu mēnešu laikposmā, ko pēc attiecīgās valsts ministrijas pieprasījuma var pagarināt tās sabiedriskā pakalpojuma saistību dēļ.

(301)

Attiecībā uz nenodrošinātajiem parādiem Komisijas eksperts nav izteicis nekādus īpašus iebildumus. Taču viņš tomēr koriģēja summu […] miljoni euro no summas […] miljonu euro apmērā, kas radās no aktīvu posteņa “Neto naudas līdzekļi” atskaitīšanas. Komisija uzskata, ka šī atskaitīšana atbilst izmaiņām, kas veiktas SNCM aktīvu novērtējumā.

(302)

Attiecībā uz ārpuslīgumiskā sociālā plāna izmaksām (neskaitot atlaišanas papildu pabalstus) Komisijas eksperts uzskata, ka tiesā celto prasību aprēķins jāmaina uz […] miljoniem euro Francijas iestāžu ierosināto […] miljonu euro vietā. Attiecībā uz šo jautājumu, lai gan Komisija uzskata, ka nav šaubu, ka arodbiedrības pieprasīs CDD līgumu pārklasificēšanu par CDI līgumiem (158), tā tomēr uzskata, ka šim aprēķinam jāattiecas tikai uz tiem darbiniekiem, kuriem ir CDD līgumi un kuriem šis risks gandrīz noteikti pastāv (jeb […] CDD). Ņemot vērā bruto mēneša algu […] euro apmērā un deviņu mēnešalgu pabalstu par […] pirmajiem CDD un 6 mēnešu algu par […] turpmākajiem, var iegūt […] miljonus euro.

(303)

Attiecībā uz neto pasīvu, kas saistīts ar izpirkumnomā esošo kuģu cesiju, Komisija uzskata, ka aprēķina pamatā esošie pieņēmumi ir pamatoti jo īpaši tādēļ, ka GIE ir ļoti formāli, ierobežojot iespējas aizstāt sabiedrību SNCM ar trešām personām un fiskālo priekšrocību izmantošanu saistot ar kuģu ekspluatāciju ar Francijas karogu. Ir pamatoti arī tas, ka rezerve neparedzētiem gadījumiem neattiecas uz kuģiem, kurus ekspluatē saskaņā ar izpirkumnomu, jo šos kuģus cedē GIE kreditējošās bankas. Šajā kontekstā Komisija uzskata, ka ir pamatoti, ka par laikposmu no 2005. gada 30. septembra līdz kuģu faktiskajai cesijai tiek ņemtas pārnešanas finansiālās izmaksas.

(304)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija lēš, ka uz 2005. gada 30. septembri sabiedrības SNCM priviliģēto parādu pasīvs sasniedz […] miljonus euro un sabiedrības SNCM nepriviliģēto parādu pasīvs – […] miljonus euro.

(305)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija lēš, ka uz 2005. gada 30. septembriSNCM aktīvu vērtība (jeb […] miljoni euro) nebija pietiekama, lai apmierinātu priviliģēto kreditoru prasības (jeb […] miljoni euro) un nepriviliģēto kreditoru prasības (jeb […] miljoni euro).

(306)

Šādā kontekstā, ja netiktu celta prasība segt pasīvu (sk. infra) un ņemot vērā šā lēmuma 2. punktu un aktīvu nepietiekamību, sabiedrības SNCM likvidācijas izmaksas sabiedrībai CGMF būtu tikai atlaišanas papildu pabalstu izmaksas jeb […] miljoni euro.

(307)

No tā izriet, ka Francijas iestāžu izvēli sabiedrību SNCM cedēt par negatīvu cenu 158 miljonu euro apmērā, salīdzinot ar likvidācijas minimālajām izmaksām […] miljonu euro apmērā, var uzskatīt par atbilstošu izvēlei, ko tirgus ekonomikā būtu izdarījusi privātu ieguldītāju grupa.

(308)

Komisija pārbaudīja arī Francijas iestāžu argumentu, ka valstij kā vairākuma akcionāram uzņēmuma likvidācijas gadījumā (sk. infra) varētu prasīt segt pasīvu. Šādā gadījumā, kā norāda Francijas iestādes, aprēķinot izmaksas, kas rastos valstij kā akcionāram, jāņem vērā valsts tiesību akti, kā Komisija atzinusi lēmumā lietā ABX Logistics  (159), un jāizskata katrs gadījums atsevišķi, ievērojot nozares īpatnības (160) un konkrētā gadījuma apstākļus.

(309)

Konkrētajā gadījumā Komisija atzīmē, ka Francijas iestādes 2006. gada 28. martā tai iesniedza dokumentus, kas apliecina, ka SNCM akcionārs bija meklējis risinājumu, kas tam izmaksātu vismazāk, no paša sākuma paralēli izskatot divas iespējas, proti, uzņēmuma likvidāciju un tā pārdošanu par negatīvu cenu.

(310)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem Komisijai iesniegtajiem ekspertu ziņojumiem, Francijas iestādes lēš, ka visas faktiskās izmaksas, kas ar sabiedrības CGMF starpniecību kā akcionāram būtu jāsedz Francijas Republikai, uz 2005. gada 30. septembri būtu no […] līdz […] miljoniem euro. Šajā novērtējumā cita starpā ir ņemts vērā risks, ka Francijas valstij prasītu “segt pasīvu”, ja tiesa to uzskatītu par SNCM faktisko vadītāju, un risks, ka valstij piespriestu atlaistajiem darbiniekiem samaksāt atlaišanas papildu pabalstus. Francijas iestādes uzskata, ka šie riski ir jāņem vērā, aprēķinot sabiedrības SNCM iespējamās likvidācijas faktiskās izmaksas.

(311)

Tādēļ rodas jautājums par visu to faktisko izmaksu novērtēšanu, ko Francijai kā akcionāram, iespējams, būtu jāsedz, SNCM likvidējot ar tiesas lēmumu, lai noteiktu, vai, ņemot vērā iespējamību, ka tam piespriestu segt šīs izmaksas, un ievērojot šo izmaksu apmēru (161), informēts privātais ieguldītājs būtu devis priekšroku sava meitasuzņēmuma tūlītējai pārdošanai par negatīvu cenu 158 miljona euro apmērā, nevis uzņemties šādu risku.

(312)

Saskaņā ar Francijas tiesību aktiem tādas sabiedrības pilnvarotajam likvidatoram, kurai piemēro tiesas likvidāciju, ir iespēja ierosināt prasību par sabiedrības bijušo vadītāju atbildību, ko dēvē par “prasību segt pasīvu” un ko piemēro gadījumā, ja tiek izbeigts uzņēmuma glābšanas vai sanācijas plāns, kā arī gadījumā, ja likvidācija notiek ar tiesas lēmumu (162).

(313)

Tiesības pret maksātnespējīgas sabiedrības vadītājiem celt prasību par pasīva segšanu pamato nepieciešamība atjaunot sabiedrības kapitālu, kas ir viens no uzdevumiem, kurš uzticēts pilnvarotajam likvidatoram.

(314)

Vairākās vēstulēs Komisijai Francijas iestādes apgalvoja, ka iespēja, ka valsts tiesa piespriestu valstij segt tās vadītā uzņēmuma pasīvu, ir vairāk nekā ticams scenārijs un ka tas jāņem vērā, aprēķinot SNCM iespējamās likvidācijas faktiskās izmaksas.

(315)

Ar saviem 2008. gada 28. februāra apsvērumiem SNCM iesniedza ekspertu ziņojumu, kurā novērtētas juridiskās sekas, ko radītu pret Francijas valsti celta prasība segt pasīvu. Šajā ziņojumā tiek secināts, ka ir ļoti iespējams, ka komerclietu tiesa, kurā šo lietu iesniegtu, uzskatītu valsti atbildīgu par šo prasību un piespriestu tai segt visus sabiedrības SNCM sociālos parādus.

(316)

Konkrētajā gadījumā Komisija uzskata, ka, ņemot vērā SNCM aktīvu konstatēto nepietiekamību (sk. supra) un ievērojot to, ka gadījumā, ja pilnvarotais likvidētājs atbilstoši nerīkotos, varētu iestāties viņa civiltiesiskā atbildība saskaņā ar 1985. gada likumu un kreditoru prasības tiesībām, kas pastāv kopš 2005. gada, ir ļoti iespējams, ka pret Francijas valsti tiktu ierosināta prasība segt pasīvu, gadījumā, ja notiktu sabiedrības SNCM likvidācija ar tiesas lēmumu (163).

(317)

Atbilstošie tiesību akti paredz, ka likvidējamās sabiedrības sociālos parādus var likt segt sabiedrības likumiskajiem vai faktiskajiem vadītājiem, ja ir izpildīti četri kumulatīvi nosacījumi.

(318)

Konkrētajā gadījumā Komisija norāda, ka SNCM eksperts ir sniedzis sīki izstrādātu analīzi, kas liek secināt, ka pastāv ļoti liela iespēja, ka Francijas valsts tiktu atzīta par SNCM faktisko vadītāju. Būtībā iepriekš minētajā eksperta ziņojumā ir pierādīts, ka saskaņā ar atbilstošo judikatūru (165) valsts bija veikusi pozitīvas pārvaldības un vadības darbības, ko acīmredzot nevar uzskatīt par likumā noteikto administratīvo kontroli, turklāt šādas darbības tikušas veiktas ilgākā laikposmā. Konkrētāk, kā teikts SNCM eksperta ziņojumā, valsts esot pieņēmusi lēmumus saskaņā ar pašas noteiktajām kontroles pilnvarām, tādējādi šīs kontroles pilnvaras izmantojot, lai lēmumus uzņēmuma vārdā pieņemtu vadītāju vietā, kuriem patiesībā bija pilnvaras pieņemt minētos lēmumus. Turklāt izrādoties, ka SNCM vadības struktūrām uzņēmuma pārvaldībā faktiski nebija nekādas neatkarības no valsts. Visbeidzot, valsts esot rīkojusies SNCM vadības struktūru vietā, viena pati pieņemot stratēģiskos lēmumus un par tiem neinformējot minētos vadītājus.

(319)

Komisija konstatē, ka Francijas iestādes savos 2008. gada 28. marta apsvērumos nav iebildušas pret to, ka Francijas valsti kvalificē par sabiedrības SNCM faktisko pārvaldītāju. Savā 2006. gada 20. novembra vēstulē Francijas iestādes pašas atzīst, ka tiesa valsti kā SNCM akcionāru katrā gadījumā kvalificētu kā uzņēmuma faktisko vadītāju. Tomēr ir skaidrs, ka šāds atzinums, kas izteikts saistībā ar procedūru valsts atbalsta jomā, pats par sevi nav pietiekams, lai juridiski pamatoti noteiktu, vai tiesa valsts iestādes būtu uzskatījusi par faktisko vadītāju uzņēmumam, kas guvis labumu no attiecīgajiem pasākumiem, un jo vairāk šāda pieņēmuma iespējamības pakāpi.

(320)

Konkrētā gadījuma apstākļos un ievērojot secinājumu, ko Komisija izdarījusi šā lēmuma 266. punktā, nav nepieciešams, lai Komisija izteiktos plašāk par Francijas iestāžu minēto apstākļu novērtējumu.

(321)

Konkrētajā gadījumā Komisija norāda, ka SNCM ekspertu ziņojumā, pamatojoties uz neizsmeļošu faktisko apstākļu sarakstu, ir minēti vairāki apstākļi, kas liecina, ka valsts, sabiedrības SNCM faktiskais vadītājs, ir pieļāvusi vadības kļūdas.

(322)

Konkrētāk, tajā ir norādīts, ka Francijas valsts esot pieļāvusi kļūdas ieguldījumu jomā […]. Valsts esot pieļāvusi arī daudzas pārvaldības kļūdas […] jomā.

(323)

Šajā sakarā […] (166). Savā 2007. gada 30. aprīļa vēstulē Francijas iestādes atzina, ka, ņemot vērā kritērijus […] pārvaldības kļūdas kvalificēšanai Komerckodeksa 651-2. panta nozīmē, pastāv ļoti liela iespēja, ka valsti sauktu pie atbildības. Tomēr ir skaidrs, ka šāds atzinums, kas izteikts saistībā ar procedūru valsts atbalsta jomā, pats par sevi nav pietiekams, lai juridiski pamatoti noteiktu, vai tiesa valsts iestādes būtu uzskatījusi par vainīgām iespējamo kļūdu pieļaušanā, un jo vairāk šāda pieņēmuma iespējamības pakāpi.

(324)

Konkrētajā lietā Komisija konstatē, ka savā 2006. gada 16. novembra vēstulē Francijas iestādes ir sniegušas novērtējumu par SNCM aktīvu nepietiekamību, pamatojoties uz iepriekš minētajiem CGMF un Oddo-Hastings ekspertu ziņojumiem. Komisija atzīmē, ka SNCM eksperta ziņojums par prasību segt pasīvu, kas Komisijai atsūtīts 2008. gada februārī, balstās uz tiem pašiem ziņojumiem, kuros konstatēta aktīvu nepietiekamība gadījumā, kad uzņēmumu likvidē ar tiesas lēmumu. Konkrētāk, Oddo-Hastings ziņojumā tiek konstatēta aktīvu nepietiekamība […] miljonu euro apmērā uz 2005. gada 30. septembri, kas aprēķināta kā starpība starp, no vienas puses, SNCM aktīvu vērtību ([…] miljoni euro) un, no otras puses, uzņēmuma pasīvu vērtību (priviliģētie un nepriviliģētie parādi, kas aprēķināti, attiecīgi, […] miljonu euro un […] miljonu euro apmērā).

(325)

Komisija norāda, ka saskaņā ar iepriekš minētajiem Francijas tiesību aktiem aktīvu nepietiekamību konstatē tas, kad pilnvarotā sabiedrības likvidatora rīcībā nav pietiekami daudz aktīvu, lai apmierinātu kreditoru prasības, neatkarīgi no tā, vai tie ir priviliģētie vai nepriviliģētie kreditori. Runājot tieši par uzņēmuma sociālajiem parādiem, uzņēmuma sociālo pasīvu a minima veido parastās prasības attiecībā uz darba algām, tas ir, tās prasības, kas izriet tieši no darba līguma, darba koplīguma vai likuma un ko pilnvarotais likvidators automātiski iekļauj uzņēmuma pasīvā (167).

(326)

Komisija jau ir iepriekš konstatējusi SNCM aktīvu nepietiekamību […] miljonu euro apmērā uz 2005. gada 30. septembri.

(327)

Francijas iestādes norāda, ka saskaņā ar Francijas tiesību aktiem personai, kas cēlusi prasību segt pasīvu, nav jānosaka tas, kādā mērā sabiedrības vadītāja pieļautā kļūda ietekmē konstatētā pasīva summu. Juridiskas personas vadītāju, pamatojoties uz Komerckodeksa L.624-3. pantu, var atzīt par atbildīgu pat tad, ja pieļautā pārvaldības kļūda ir tikai viens no aktīvu nepietiekamības cēloņiem, un viņam var piespriest segt visus sociālos parādus vai to daļu, pat ja viņa pieļautā kļūda ir bijusi cēlonis tikai vienai šo parādu daļai (168).

(328)

Konkrētajā gadījumā Komisija atzīmē, ka SNCM eksperts saikni starp pārvaldības kļūdām un konstatēto aktīvu nepietiekamību kvalificē kā acīmredzamu. Pamatojoties uz minētā eksperta iesniegtajiem novērtējumiem, finansiālais kaitējums, ko izraisījušas neizsmeļošajā sarakstā iekļautās valsts pārvaldības kļūdas, kuras minētas šā lēmuma 321. pantā, sasniedzot […] miljonus euro (169).

(329)

Francijas iestādes […] (170).

(330)

Turklāt Komisija konstatē, ka Francijas iestādes savos 2006. gada 16. novembra, 2007. gada 27. aprīļa un 2008. gada 28. marta apsvērumos […] (171). Francijas iestādes […] (172). Francijas iestādes savā 2005. gada 16. novembra vēstulē pašas atzina, ka “bija skaidrs, ka valstij kā akcionāram, ko tiesa katrā ziņā atzītu par SNCM, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, faktisko vadītāju, saskaņā ar Komerckodeksa L.651-2. pantu tiktu piespriests pilnībā segt visu sabiedrības SNCM aktīvu nepietiekamību”.

(331)

Konkrētā gadījuma apstākļos un ievērojot secinājumu, ko Komisija izdarījusi šā lēmuma 266. punktā, nav nepieciešams, lai Komisija izteiktos plašāk par Francijas iestāžu minēto apstākļu novērtējumu.

(332)

Ņemot vērā iepriekš minēto un šīs lietas apstākļus, Komisijai nav jānosaka reālās ekonomiskās izmaksas, ko radītu akcionāra saukšana pie atbildības.

(333)

Šajā ziņā Komisija norāda, ka, pamatojoties uz Komerckodeksa L.624-3. pantu, likvidējamās sabiedrības likumiskajam vai faktiskajam vadītājam piespriež samaksāt visu vai daļu no konstatētās aktīvu nepietiekamības.

(334)

Komisija konstatē, ka iepriekš minētais pants to, vai sabiedrības vadītājam jāpiespriež segt visi vai daļa no sociālajiem parādiem, pilnībā atstāj tiesnešu ziņā. Ievērojot atbilstošo judikatūru, jāsecina, ka tiesas ņem vērā attiecīgā vadītāja rīcību un spriedumu pieņem atkarībā no tā, ko tās varējušas konstatēt.

(335)

Kā norādīts iepriekš, Francijas iestādes lēš, ka Francijas valstij būtu jāsedz no […] līdz […] % no konstatētās aktīvu nepietiekamības jeb summa no […] miljoniem euro līdz […] miljoniem euro.

(336)

Komisija uzsver, ka sabiedrībai SNCM līdzīgā kontekstā, kas attiecās uz sabiedrību Les Mines de Salsignes, sabiedrības BRGM (rūpnieciska un komerciāla rakstura valsts iestāde) meitasuzņēmuma uzņēmumam (173), Kasācijas tiesas Komerclietu palāta sabiedrībai BRGM un tās meitasuzņēmumiem kā faktiskajam vadītājam solidāri ar pārējiem sabiedrības Les Mines de Salsignes vadītājiem piesprieda pilnībā samaksāt visu aktīvu nepietiekamību (174). Tādējādi sociālo parādu daļa, kas bija jāsedz sabiedrībai Coframines un sabiedrībai BRGM un tātad in fine valstij, bija 73,6 %. Minētajā lēmumā Tiesa norādīja, ka sabiedrības valde bija atkarīga no abām attiecīgajām struktūrām.

(337)

Tomēr Komisija uzskata, ka Francijas iestādes, ievērojot noteikumus valsts atbalsta jomā, nav pierādījušas, kādā ziņā iepriekš minētās pārvaldības kļūdas, ar kurām valsts nodarījusi uzņēmumam kaitējumu, ir uzskatāmas par kļūdām, ko tirgus ekonomikas apstākļos būtu varējis izdarīt jebkurš privātais akcionārs. Šajā ziņā ir jāuzsver, ka tikai šāda veida kļūdas, turklāt pienācīgi pierādītas, var ņemt vērā, lai noteiktu, vai, ņemot vērā risku, ka tam var piespriest segt šādas izmaksas, un to apjomu (tas ir, aktualizētu neto vērtību riskam, ka nākotnē var piespriest maksāt noteiktu summu), informēts privātais uzņēmējs būtu devis priekšroku tūlīt maksāt negatīvu cenu 158 miljonu euro apmērā, nevis uzņemties šādu risku. Nevar uzskatīt, ka privātais ieguldītājs būtu pieļāvis kļūdas, kuru pamatā ir apsvērumi, kas ir saistīti nevis ar uzņēmējdarbības, bet vispārējas nozīmes apsvērumiem (piemēram, saistībā ar sociāliem vai reģionālās attīstības mērķiem).

(338)

Komisija nenoliedz, ka dažu valstu likumdošanā atsevišķos īpašos gadījumos ir paredzēta iespēja trešām personām vērsties pret likvidētā uzņēmuma akcionāriem, it īpaši tad, ja šos akcionārus var uzskatīt par likumiskajiem vai faktiskajiem vadītājiem, kas pieļāvuši pārvaldības kļūdas, ar kurām uzņēmumam nodarīts kaitējums. Tomēr, lai gan šādu iespēju Francijas tiesību akti paredz, Komisija uzskata, ka Francijas iestādes konkrētajā lietā nav novērsušas Komisijas šaubas attiecībā uz argumentu, kura pamatā ir risks, ka sabiedrības SNCM likvidācijas gadījumā Francijas valstij tiktu piespriests segt šīs sabiedrības pasīvu. Taču, ņemot vērā secinājumu, ko Komisija izdarīja šā lēmuma 266. punktā, šajā lēmumā par šo aspektu nav jāizdara nekādi secinājumi.

(339)

Papildus aktīvu nepietiekamībai Francijas iestādes norāda, ka, ņemot vērā šajā jomā pastāvošo judikatūru (175), tiesa katrā ziņā nolemtu piespriest Francijas valdībai segt papildu atlaišanas pabalstus (jeb no […] līdz […] miljoniem euro). Kā norāda Francijas iestādes, kopējās izmaksas, kas kā akcionāram būtu jāsedz Francijai Republikai, sasniegtu summu no […] miljoniem euro līdz […] miljoniem euro.

(340)

Francijas iestādes precizē, ka nesenos spriedumos Francijas tiesas likumiskajam vai faktiskajam vadītājam ir piespriedušas papildus aktīvu nepietiekamībai segt arī atlaišanas papildu pabalstus, kas aprēķināti saskaņā ar sociālo plānu, kuru attiecīgais uzņēmums izstrādājis pirms likvidācijas uzsākšanas.

(341)

Francijas iestādes norāda, ka lietā Aspocomp Francijas sabiedrība Aspocomp SAS, kas bija Somijas sabiedrības Aspocomp Group Oyj meitasuzņēmums par 99 %, 2002. gada 18. janvārī bija parakstījis uzņēmuma vienošanos, kurā bija noteikti sociālā plāna atlaišanas nosacījumi attiecībā uz 210 algotajiem darbiniekiem no 550 darbiniekiem kopā. Šajā vienošanās bija aprakstīta kompensējošo un papildu pabalstu summa, kā arī atbalsts brīvprātīgas aiziešanas gadījumā. Taču pēc grupas stratēģijas maiņas mātesuzņēmums Aspocomp Group Oyj2002. gada 21. februārī nolēma savu meitasuzņēmumu Aspocomp SAS vairs nefinansēt, un šā iemesla dēļ tika iesniegts pieteikums par meitasuzņēmuma maksātnespēju. Šā lēmuma dēļ meitasuzņēmums faktiski nespēja pildīt saistības, ko paredzēja uzņēmuma vienošanās, un tam nācās atlaist arī visus pārējos darbiniekus.

(342)

Šajā kontekstā Ruānas Apelācijas tiesa apstiprināja Evro Darba tiesas spriedumu, kā arī piesprieda sabiedrībai Aspocomp Group Oyj, kas par 99 % kontrolēja sava meitasuzņēmuma pārvaldību, samaksāt: i) darbiniekiem, uz kuriem attiecās uzņēmuma vienošanās, – visus kompensējošos un papildu atbalstus, ko paredz tikai šī uzņēmuma vienošanās, kā arī kompensāciju par atlaišanu bez reāla un nopietna iemesla un ii) darbiniekiem, kas tika atlaisti saistībā ar Aspocomp maksātnespējas pieteikšanu, – līdzvērtīgus pabalstus, ņemot vērā to, ka, nepildot savas saistības, mātesuzņēmums bija pieļāvis negodīgu rīcību un nosodāmu bezatbildību.

(343)

Konkrētajā gadījumā Komisija norāda, ka no lietas dokumentiem izriet, ka sociālo plānu, par kuru bija panākta vienošanās un kura pamatā bija 2002. gada sociālais plāns, un kuru ieviesa 2005. gada pavasarī, sabiedrības SNCM akcionārs 2005. gada 25. aprīlī apturēja bez saskaņošanas ar uzņēmuma vadību. Komisija arī konstatē, ka šo sociālo plānu izstrādāja pirms valsts lēmuma pārdot sabiedrību SNCM.

(344)

Komisija uzskata, ka gadījumā, ja sabiedrību SNCM likvidētu, uzņēmuma darbinieki katrā ziņā prasītu tiesā ievērot šā sociālā plāna nosacījumus.

(345)

Lai šādu iespēju varētu ņemt vērā tādā gadījumā kā šis, Komisijai būtu i) jāizvērtē, vai tiesa būtu dalībvalstij piespriedusi maksāt kompensāciju par to, ka tā bez saskaņošanas ar uzņēmuma vadību apturējusi attiecīgo sociālo plānu, ii) jānosaka summa, ko dalībvalstij piespriestu maksāt šādā gadījumā, un iii) jāizvērtē šāda gadījuma iespējamības pakāpe (176).

(346)

Komisija atzīmē, ka kādā Kasācijas tiesas Komerclietu palātas spriedumā, kurā attiecīgā tiesa norāda, ka tā apmierinātu prasību pret dominējošo sabiedrību, kuras kļūdainā rīcība sagrāvusi tās meitasuzņēmums un izraisījusi kolektīvu atlaišanu (177), tiek pausta tāda pati nostāja kā lietas Aspocomp judikatūrā.

(347)

Tomēr šajā sakarībā Komisija konstatē, ka Ruānas Apelācijas tiesas spriedumā piemērotais princips līdz šodienai vēl nav apstiprināts ar citiem tāda paša veida spriedumiem. Tādēļ Komisija konstatē, ka Francijas iestādes nav pietiekami novērsušas Komisijas šaubas par to, vai var pietiekami droši apgalvot, ka sabiedrības SNCM akcionāram nāktos saskarties ar to, ka to sauktu pie atbildības un ka tam būtu jāmaksā papildu atlaišanas pabalsti saskaņā ar minēto judikatūru. Taču, ņemot vērā secinājumu, ko Komisija izdarīja šā lēmuma 266. punktā, šajā lēmumā par šo aspektu nav jāizdara nekādi secinājumi.

(348)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Komisija uzskata, ka izvēle sabiedrību SNCM cedēt par negatīvu cenu 158 miljonu euro apmērā atbilst izvēlei, ko, ņemot vērā sociālās izmaksas, kuras radītu uzņēmuma likvidācija, būtu izdarījusi privāta grupa tirgus ekonomikā.

(349)

Iepriekšējai analīzei Komisija izmantoja tikai tādus pieņēmumus, kas tai šķita pamatoti un pietiekami motivēti. Šie novērtējumi ļauj uzskatīt, ka starpība starp Francijas iestāžu izvēlēto scenāriju un alternatīvo risinājumu būtu vismaz […] miljoni euro, ar ko pilnībā pietiktu, lai segtu iespējamu kļūdu saistībā ar šai analīzei izmantotajām aplēsēm.

(350)

Turklāt Komisija uzskata, ka vienošanās par negatīvo cenu 158 miljonu euro apmērā tika panākta komerciālās sarunās starp valsti un privātajiem pārņēmējiem, kuras tika veiktas publiskā atlasīšanas procedūrā, kas bija atklāta, pārredzama, nediskriminējoša un bez nosacījumiem. Šajā ziņā Komisija uzskata, ka šī cena, kas ir mazākā iespējamā negatīvā cena, ir tirgus cena.

(351)

Neraugoties uz šā lēmuma 283. punktā minētajiem ierobežojumiem, Komisija norāda, ka Komisijas eksperts pārbaudīja SNCM novērtēšanas scenārijus, pamatojoties uz metodi, kurā izmanto aktualizēto operatīvo brīvo naudas līdzekļu plūsmu, kas noteikta bankas HSBC ziņojumā, kuru sagatavoja pēc Francijas iestāžu pasūtījuma. Komisijas eksperts uzskata, ka HSBC aprēķini ir veikti pareizi. Pamatojoties uz šo finanšu modeļu rezultātiem, var secināt, ka cena, ko samaksāja par SNCM, atbilst uzņēmuma vērtībai, kas novērtēta ar metodi, kurā izmanto operatīvo brīvo naudas līdzekļu plūsmu, kas aktualizēta darījuma brīdī.

(352)

No šā lēmuma 266. punkta izriet – turklāt nav nepieciešams lemt par apstākļiem, kas izklāstīti šā lēmuma 307. punktā –, ka minētais pasākums nerada ekonomiskas priekšrocības ne sabiedrībai SNCM, ne privātajiem pārņēmējiem. Tādēļ jāsecina, ka valsts kapitāla ieguldījums 158 miljonu euro apmērā, ko veica pirms uzņēmuma cesijas privātajiem pārņēmējiem, tas ir, pārdošanas negatīvā cena 158 miljoni euro apmērā, nav uzskatāms par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(353)

Ja attiecīgo valsts iestāžu iejaukšanās tiek veikta vienlaikus ar privāto uzņēmēju būtisku iejaukšanos, kas notiek līdzīgos apstākļos, tad jau no paša sākuma var noraidīt ekonomisku priekšrocību pastāvēšanas iespēju (178).

(354)

Saskaņā ar Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi, ko apstiprinājusi EK Tiesa, šādos apstākļos jau no paša sākuma tiek izslēgta iespēja, ka šāds valsts kapitāla ieguldījums būtu uzskatāms par atbalstu, ja vien tiek ievēroti šādi trīs nosacījumi:

(355)

Komisija vispirms konstatē, ka sabiedrības SNCM akcijas tika cedētas uzņēmumiem BCP un VT. Cesijas darījuma rezultātā valstij bija vienlaikus uzņēmumā jāiegulda summa 8,75 miljonu euro apmērā, tā lai tās 25 % līdzdalība sabiedrībā SNCM tiktu uzturēta atbilstoši tās saistībām attiecībā uz algotajiem darbiniekiem.

(356)

Tādēļ Francijas valsts ieguldījums 8,75 miljonu euro apmērā ir jāsalīdzina ar privāto pārņēmēju ieguldījumu jeb 26,25 miljoniem euro. Šāds sadalījums, kā norādīts iepriekš, izriet no Francijas iestāžu saistībām attiecīgajā uzņēmumā uzturēt 25 % līdzdalību. Tā kā privātā iejaukšanās aptver 75 % no kopsummas, Komisija uzskata, ka tā ir būtiska. Papildus, pat ja tas ir lieki, Komisija arī uzsver, ka privātajiem partneriem pieder spēcīga finansiālā struktūra, ka SNCM iegāde pilnībā atbilst to uzņēmējdarbības stratēģijai un ka minēto pārņēmēju darbības plānā ir paredzēts līdz 2009. gada beigām atjaunot attiecīgās sabiedrības rentabilitāti.

(357)

Visbeidzot, attiecībā uz abu kapitāla ieguldījuma darījumu vienlaicību Komisijas eksperts pārbaudīja, vai minētos kapitāla ieguldījumus veica visi SNCM akcionāri, tostarp sabiedrība CGMF.

(358)

Tika tiešām noskaidrots, ka 2006. gada 31. maijā sabiedrības SNCM valde konstatēja, ka visi iepriekš minētie darījumi ir veikti. Konkrētāk, kapitāla kopīgo palielināšanu par summu 35 miljonu euro apmērā visi akcionāri veica vienlaikus 2006. gada 31. maijā. Tā notika divos secīgos posmos: i) uz pirmo kapitāla palielināšanu par […] akcijām pilnībā parakstījās pārņēmēji, skaidrā naudā samaksājot nominālvērtību ([…] euro), un ii) uz otrās kapitāla palielināšanas par […] akcijām (dzēstas par ceturto daļu) vienu daļu parakstījās pārņēmēji ([…] akcijas jeb summa 26,25 miljonu euro apmērā) un uz otru – Francijas valsts ar sabiedrības CGMF starpniecību ([…] akcijas jeb summa 8,75 miljonu euro apmērā) uz tādiem pašiem nosacījumiem, proti, parakstīšanās, iemaksājot skaidru naudu par nominālvērtību […] euro apmērā.

(359)

Tādējādi valsts un privātā kapitāla ieguldījumi notika strikti vienlaikus.

(360)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka judikatūrā noteiktie kritēriji, kas ļauj jau no paša sākuma izslēgt, ka attiecīgais pasākums būtu uzskatāms par valsts atbalstu, ir izpildīti. Tādēļ Komisija uzskata, ka Francijas valsts veiktais kapitāla ieguldījums 8,75 miljonu euro apmērā nerada sabiedrībai SNCM ekonomiskas priekšrocības, jo šis ieguldījums tika veikts paralēli privātā kapitāla ieguldījumam, ko veica līdzīgos apstākļos Kopienas judikatūras nozīmē.

(361)

Jebkurā gadījumā Komisija uzskata, ka valsts veiktā ieguldījuma ienesīgumu, proti, […] % gadā, var vērtēt kā ieguldītā kapitāla atbilstošu rentabilitāti privāta ieguldītāja gadījumā.

(362)

Šajā sakarībā Komisija konstatē, ka tādēļ, ka valsts kapitālam, kas ieguldīts sabiedrībā SNCM, ir fiksēts ienesīgums, valstij nav nekāda riska attiecībā uz uzņēmējdarbības plāna izpildi, jo šis ienesīgums nav nekādā veidā saistīts ar uzņēmuma darbības rezultātiem (pozitīviem vai negatīviem). Tādējādi SPD piešķiršana sabiedrībai SNCM neļaus valstij uzlabot savas līdzdalības paredzamo ienesīgumu.

(363)

Komisijas eksperts no tā secināja, ka riska ziņā Francijas valsts veiktais kapitāla ieguldījums drīzāk būtu uzskatāms par obligāciju ar fiksētu likmi, nevis par akciju iegādi. No tā izriet, ka ienesīguma likme […] % apmērā ir jāsalīdzina ar Francijas privātā sektora obligāciju likmi brīdī, kad notika attiecīgais darījums. Kā norāda Komisijas eksperts, 2006. gada maija beigās šī likme bija 4,15 %.

(364)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka SNCM cesijas laušanas klauzulas pastāvēšana neliek apšaubīt ieguldītāju vienlīdzības principa ievērošanu. Šī klauzula attiecas uz sabiedrības SNCM pilnīgo cesiju privātajiem pārņēmējiem, nevis uz ieguldījumiem (35 miljoni euro), kas privātajiem pārņēmējiem (26,25 miljoni euro) un valstij (8,75 miljoni euro) jāveic privatizētajā sabiedrībā SNCM.

(365)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija uzskata, ka attiecīgais pasākums nav uzskatāms par valsts palīdzību EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(366)

Lai novērtētu, vai kāds pasākums uzņēmumam piešķir ekonomiskas priekšrocības, “ir jānosaka […], vai saņēmējam uzņēmumam rodas ekonomiskas priekšrocības, kas tam nebūtu parastajos tirgus apstākļos” (183), vai arī – gluži pretēji – tam nav “jāsedz izmaksas, kas parasti būtu jāsedz no uzņēmuma pašu finansiālajiem līdzekļiem, un tādējādi tirgū valdošie spēki nevar izraisīt to parastās sekas” (184).

(367)

Saskaņā ar pastāvīgu judikatūru parastās izmaksas ir izmaksas, kas uzņēmumam parasti jāsedz saistībā ar savu ikdienas pārvaldību vai tā parastajām darbībām (185). Precīzāk, Tiesa norādīja, ka sociālo izmaksu samazināšana ir uzskatāma par valsts atbalstu, ja šis pasākums ir “paredzēts, lai kādas konkrētas ražošanas nozares uzņēmumus atbrīvotu no sociālajiem maksājumiem, kas izriet no vispārējās sociālās aizsardzības sistēmas parastas piemērošanas, izņemot tad, ja šādu atbrīvojumu attaisno šīs sistēmas būtība vai principi” (186). Ar šo spriedumu Tiesa skaidri norādīja, ka ekonomisko priekšrocību pastāvēšana jānosaka, ņemot vērā vispārējo sociālās drošības sistēmu un tādējādi piemērojot argumentāciju, kas līdzīga tai, kuru izmanto lietām fiskālajā jomā.

(368)

Tiesa šādu pieeju apstiprināja 2001. gada 20. septembrī: “Par atbalstu ir uzskatāms atvieglojums attiecībā uz izmaksām, kas parasti rodas uzņēmumu budžetam, ņemot vērā attiecīgo izmaksu sistēmas veidu vai principus, savukārt īpašas izmaksas, tieši otrādi, ir papildu izmaksas, salīdzinot ar šīm parastajām izmaksām” (187).

(369)

Tādēļ, lai konstatētu, kas saskaņā ar judikatūru, kura pieņemta valsts atbalsta jēdziena jomā, ir uzskatāms par priekšrocību, konkrētajā tiesiskajā režīmā ir jānosaka atskaites punkts jeb kopējais piemērojamais režīms, ar kuru varēs salīdzināt šo priekšrocību (188). Šajā ziņā Tiesa ir arī nospriedusi, ka nodokļu pasākumu gadījumā atskaites punktam ir lielāka nozīme, jo pat pašu priekšrocību var konstatēt, tikai salīdzinot to ar tā saucamajiem “normālajiem” nodokļiem, proti, nodokļa likmi, kas ir spēkā ģeogrāfiskajā apgabalā, kurš tiek izmantots par atskaites punktu (189).

(370)

Turklāt saskaņā ar pastāvīgu judikatūru “attiecībā uz Līguma 92. panta piemērošanu nav nekādas nozīmes, vai personai, kuras labā veic attiecīgo pasākumu, situācija ir uzlabojusies vai pasliktinājusies, salīdzinot ar iepriekšējo tiesisko regulējumu, vai arī, tieši otrādi, laika gaitā nav mainījusies […]. Ir tikai jānosaka, vai kādā konkrētā tiesiskajā režīmā valsts pasākums varētu dot priekšroku “konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai” EK līguma 92. panta 1. punkta nozīmē, salīdzinot ar citiem uzņēmumiem, kuri atrodas līdzīgā faktiskajā un juridiskajā situācijā, ņemot vērā ar attiecīgo pasākumu īstenoto mērķi” (190).

(371)

No judikatūras un Komisijas lēmumu prakses (191) izriet, ka, lai izslēgtu to, ka attiecīgais pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu, Komisijai ir jāpārliecinās, ka ar šo pasākumu netiek atvieglotas sabiedrības SNCM izmaksas, ko rada tās ikdienas pārvaldība, tas ir, konkrētajā gadījumā – izmaksas, kas izriet no sociālajiem tiesību aktiem, kuri attiecīgajā nozarē parasti jāpiemēro darba līguma laušanas gadījumā.

(372)

Šajā ziņā Komisija konstatē, ka saskaņā ar pušu parakstīto vienošanās protokolu sekvestra kontu var izmantot, tikai lai finansētu kompensācijas, ko maksā indivīdiem, kuriem tiktu priekšlaikus lauzts darba līgums ar sabiedrību SNCM. Tādējādi ne šo pasākumu mērķis, ne sekas nav padarīt iespējamu darbinieku aiziešanu, par kuriem, ja šādu pasākumu nebūtu, paliktu atbildīga sabiedrība SNCM.

(373)

Komisija arī atzīmē, ka par šo kompensāciju piešķiršanu darbiniekiem, kas tiktu atlaisti pēc SNCM cesijas, nolēma valsts iestādes, nevis uzņēmums.

(374)

Turklāt Komisija piebilst, ka šie papildu sociālie pasākumi pārsniedz pabalstus, kas paredzēti tiesību aktos un piemērojamajos koplīgumos. Tādējādi izmaksas, kas izriet no šo tiesību aktu un koplīgumu piemērošanas, pilnībā jāsedz sabiedrībai SNCM.

(375)

Komisija visbeidzot norāda, ka šie papildu sociālie pasākumi tiks veikti gadījumā, ja pēc SNCM pārdošanas pārņēmēji īstenotu darbinieku skaita samazināšanas plānu. Citiem vārdiem, šīs kompensācijas nav saistītas ar to darbinieku skaita samazināšanas plānu izpildi, kuri paredzēti saistībā ar 2002. gada pārstrukturēšanas plānu.

(376)

Tādēļ Komisija uzskata, ka papildu sociālo pabalstu izmaksas nav saistāmas ne ar pirms cesijas pieņemto sociālo plānu izmaksām, ko uzņēmās valsts, ne ar tām sociālajām izmaksām, kuras šajā lēmumā aplēstas attiecībā uz gadījumu, ja notiktu sabiedrības SNCM likvidācija ar tiesas lēmumu.

(377)

No tā izriet, ka papildu sociālie pasākumi nav uzskatāmi par izmaksām, kas izriet no sociālajiem tiesību aktiem, kuri parasti jāpiemēro darba līguma laušanas gadījumā.

(378)

Turklāt Komisija arī konstatē, ka pat tad, ja summu 38,5 miljonu euro apmērā pieskaitītu valsts veiktajam kapitāla ieguldījumam 142,5 miljonu euro apmērā, koriģētā negatīvā pārdošanas cena jeb 196,50 miljoni euro joprojām ir ievērojami zemāka par izmaksām, sabiedrību SNCM likvidējot ar tiesas lēmumu (sk. šā lēmuma 3. punktu).

(379)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus un saskaņā ar savu lēmumu praksi (192), Komisija uzskata, ka valsts līdzekļu izmantošana papildu sociālajiem pasākumiem par labu no darba atlaistām personām – tā kā šie pasākumi darba devējam nesamazina tā parastās izmaksas – pieder pie dalībvalstu sociālās politikas un nav uzskatāma par tiešu valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Komisija uzskata, ka valsts līdzekļu izmantošana nav uzskatāma par netiešu atbalstu, jo darbinieki attiecīgos pabalstus saņemts tikai tad, ja tiks atlaisti.

(380)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar šā lēmuma 8. punktu, subsīdiju summa, kas jāizvērtē attiecībā uz valsts atbalsta iespējamību papildus sabiedriskā pakalpojuma kompensācijai, ir 22,52 miljoni euro (193), un tā atbilst daļai no kapitāla ieguldījuma, par ko Francijas iestādes paziņoja 2002. gadā.

(381)

Komisija uzskata, ka šī summa sabiedrībai SNCM dod selektīvu ekonomisko priekšrocību un ka tādēļ šīs subsīdijas ir uzskatāmas par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(382)

Francijas iestādes par attiecīgo pasākumu paziņoja 2002. gadā saskaņā ar 1999. gada Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu grūtības nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (194).

(383)

Kopienas vadlīnijās attiecībā uz valsts atbalstu jūras pārvadājumu jomā (195) ir paredzēts, ka, lai novērtētu atbalstu kuģniecības sabiedrību pārstrukturēšanai, jāņem vērā iepriekš minētās Kopienas pamatnostādnes. Saskaņā ar minēto pamatnostādņu 19. punktu “vienīgais saderības pamats valsts atbalstam grūtības nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai ir 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts”.

(384)

Attiecībā uz pārstrukturēšanas valsts atbalsta saderību ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu no judikatūras izriet, ka Komisijas lēmumā jānorāda iemesli, kuru dēļ tā uzskata, ka atbalsts ir pamatots, ņemot vērā pamatnostādnēs paredzētos nosacījumus, proti, pastāv pārstrukturēšanas plāns un ir pietiekami pierādīta attiecīgās sabiedrības ilgtermiņa dzīvotspēja un konkrētā atbalsta proporcionalitāte, ievērojot tā saņēmēja ieguldījumu.

(385)

Lai uzņēmumam varētu sniegt pārstrukturēšanas atbalstu, jābūt iespējamam to kvalificēt kā grūtībās nonākušu uzņēmumu 1999. gada pamatnostādņu nozīmē (196).

(386)

Konkrētajā gadījumā Komisija atgādina, ka tā konstatēja, ka šis kritērijs ir izpildīts gan Komisijas 2002. gada 17. Jūlija lēmumā par grūtības nonākuša uzņēmuma glābšanas atbalstu sabiedrībai SNCM  (197), gan 2002. gada 19. augusta lēmumā, ar kuru tika uzsākta oficiāla izmeklēšanas procedūra par rekapitalizācijas projektu, pamatojoties uz SNCM gada pārskatu par 2001. gadu.

(387)

Attiecībā uz šo lēmumu Komisija pārbaudīja, vai SNCM atbilst šim nosacījumam, pamatojoties uz uzņēmuma gada pārskatu par 2002. gadu. Tādējādi pašu kapitāls bez reglamentētajiem maksājumiem (198) 2002. gadā joprojām bija negatīvs, proti, – 26,5 miljoni euro, pēc – 30,7 miljoniem euro 2001. gadā. Šādu līmeni izskaidro tas, ka ir zudusi vairāk nekā puse no uzņēmuma pamatkapitāla, kurš vairāk nekā ceturto daļu zaudēja 12 mēnešu laikā pēc paziņojuma, tādējādi izpildot pamatnostādņu 5. punkta a) apakšpunktā minēto pietiekamo un neobligāto nosacījumu.

(388)

Papildus pamatkapitāla novērtēšanai Komisija cita starpā konstatē, ka:

(389)

Turklāt Francijas iestādes Komisijai arī apstiprināja, ka tās parādu dēļ bankas atsakās turpmāk aizdot naudu, neraugoties uz to, ka sabiedrība SNCM piedāvāja kā nodrošinājumu savus pēdējos kuģus, kas ir brīvi no hipotēkas vai citiem tamlīdzīgiem apgrūtinājumiem.

(390)

Visbeidzot, SPD līgums šo analīzi nekādā veidā nemaina. Lai gan šim līgumam kopā ar pārstrukturēšanas plāna sekmīgu īstenošanu būtu katrā ziņā jāļauj sabiedrībai SNCM pēc kāda laika sasniegt pozitīvus ekspluatācijas rezultātus, tas tomēr nemaina to apstākli, ka akūtais pašu līdzekļu trūkums, pieaugošie parādi un pārstrukturēšanas plānā paredzēto darbības pasākumu izmaksas sabiedrībai pēc noteikta laika liktu pārtraukt maksājumu veikšanu.

(391)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija uzskata, ka sabiedrība atbilst gan 1999. gada pamatnostādņu 5. punkta a) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam, gan to 6. punktā paredzētajam nosacījumam. Tādēļ Komisija konstatē, ka 2002. gadā sabiedrība SNCM bija grūtībās nonācis uzņēmums minēto pamatnostādņu nozīmē.

(392)

Saskaņā ar 1999. gada pamatnostādnēm atbalsta piešķiršana ir saistīta ar nosacījumu, ka tiek īstenots pārstrukturēšanas plāns, kuru apstiprinājusi Komisija. Kā norādīts 2006. gada lēmuma par oficiālās izmeklēšanas procedūras pagarināšanu 79. punktā un tā kā Komisija atzina, ka pasākumi, kas veikti pēc 2002. gada paziņojuma, nav valsts atbalsts, Komisija uzskata, ka 22,52 miljonu euro lielā kapitāla ieguldījuma saderība ar 1999. gada pamatnostādnēm ir jāpārbauda, ņemot vērā 2002. gada pārstrukturēšanas plānu. “Ir faktiski jāpārceļas tā laika kontekstā, kurā tika veikti finansiālā atbalsta pasākumi, lai […] tādējādi nepieļautu vērtējumu, kura pamatā ir vēlāka situācija” (199).

(393)

Pamatojoties uz Francijas iestāžu sniegto informāciju, Komisija konstatē, ka, lai gan 2002. gada pārstrukturēšanas plānā rentabilitātes atjaunošana ir paredzēta 2003. gadā, pateicoties pasākumiem, kurus secīgi veic galvenokārt 2002. un 2003. gadā, tomēr sabiedrība SNCM“pietiekamu” pašu līdzekļu līmeni sasniedza tikai 2005.–2006. gadā. Tādēļ Komisija par pārstrukturēšanas perioda beigām nosaka 2006. gada 31. decembri.

(394)

Rentabilitātes atjaunošana transporta pakalpojumos starp Marseļu un Korsiku ir paredzama samērā drīz, bet Magrebas virziena apkalpošana jau tagad ir peļņu nesoša darbība. Neskaidra pašlaik ir tikai pakalpojumu darbība no Nicas, taču tās īpatsvars samazinās un Liamone vērtības priekšlaicīgā samazināšanās 2001. gadā veicinās atgriešanos pie pozitīviem rezultātiem šajā līnijā. Komisija pieņem arī argumentu, ka sabiedrības klātbūtne, pat neliela, pakalpojumos no Nicas ir nepieciešama tās pozicionēšanai visā tirgū. Kuģu pārdale uz Magrebu samazinās sabiedrības atkarību no tās vēsturiskā transporta pakalpojumu apgabala, un šai pārdalei būtu arī jāveicina dzīvotspējas atjaunošana, ņemot vērā […].

(395)

Attiecībā uz ilgtermiņa dzīvotspēju, tas ir, pēc pašreizējā SPD līguma beigām, Komisija uzskata, ka plāna īstenošana ļaus uzņēmumam efektīvi konkurēt laikā, kad līgumi būs jāatjauno. Visbeidzot, Komisija piebilst, ka pat daļējas neveiksmes gadījumā, piemēram, zaudējot pārvadājumus ar automašīnu prāmi, šis līgums joprojām ļaus sabiedrībai saglabāt pozitīvus rezultātus. Ja līguma zaudēšanas dēļ sabiedrības ienākumi tās vēsturiskajā tirgū samazinātos par 40 % vai vairāk, kā paredzēts kādā citā scenārijā, Komisija uzskata, ka tas būtu gadījums, ko būtu grūti prognozēt jebkādā pārstrukturēšanas plānā neatkarīgi no tā, vai valsts atbalsts būtu vai nebūtu, un ka šajā stadijā par to spriest ir pāragri.

(396)

Attiecībā uz “reālistiskām prognozēm par nākotnē paredzamajiem ekspluatācijas apstākļiem” Komisija atzīst, ka tirgus pētījums ir nopietns, un uzskata, ka tas ir labs pamats uzņēmuma attīstības scenāriju izstrādāšanai.

(397)

Komisija konstatē, ka, lai nodrošinātu uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanu, pārstrukturēšanas plānā ir paredzēts, ka dzīvotspējas uzlabošanas pamatā galvenokārt ir iekšēji pasākumi, piemēram, stingrāka ražošanas izmaksu kontrole un lielāks ražīgums. Turklāt, lai gan sabiedrības SNCM finansiālā stāvokļa uzlabošanās notiks, tās darbības pārdalot virzienos uz Magrebu – ievērojot šā tirgus attīstības perspektīvas –, 2002. gada pārstrukturēšanas plānā ir iekļauti arī pasākumi, kas paredzēti noteiktu darbību izbeigšanai, piemēram, tās Itālijas meitasuzņēmuma Corsica Marittima darbības izbeigšanai.

(398)

Komisija uzskata, ka paziņotajā plānā iekļauto pasākumu ietekme un šā plāna sekmīga īstenošana nav atkarīgas no tirgus attīstības, izņemot pakalpojumu attīstību Magrebas virzienā, kas galvenokārt nozīmē atgriešanos pie stāvokļa, kurš sabiedrībai SNCM bija līdz deviņdesmito gadu vidum.

(399)

Turklāt Komisija atzīmē to apstākli, ka pārstrukturēšanas plānā ir ņemts vērā pieprasījuma un piedāvājuma stāvoklis un paredzamā attīstība attiecīgo produktu tirgū, paredzot optimistiskus, pesimistiskus un vidējus scenārijus un ievērojot sabiedrībai SNCM raksturīgās stiprās un vājās puses.

(400)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas plānā ir ierosinātas sabiedrības SNCM pārmaiņas, tā lai pēc tam, kad pārstrukturēšanas plāns būs izpildīts, tā varētu segt visas savas izmaksas, tostarp amortizācijas izmaksas un finansiālos maksājumus.

(401)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija konstatē, ka, pamatojoties uz informāciju, kas bija pieejama laikā, kad tika veikti finansiālā atbalsta pasākumi, kritērijs attiecībā uz uzņēmuma dzīvotspēju ir izpildīts.

(402)

Minēto pamatnostādņu 35. punktā ir noteikts, ka ir jāveic pasākumi, lai pēc iespējas mazinātu negatīvās sekas, ko atbalsts var radīt konkurentiem. Ja to nedara, atbalsts būtu jāuzskata par pretēju kopīgajām interesēm un tātad par nesaderīgu ar kopējo tirgu.

(403)

Konkrētajā gadījumā šis nosacījumus nozīmē ierobežot klātbūtni, kas attiecīgajam uzņēmumam var būt tā vēsturiskajā tirgū, proti, transporta pakalpojumu nodrošināšanā uz Korsiku, kas ir arī tirgus, kurā minētā sabiedrība konkurē ar Kopienā nodibinātām sabiedrībām – atšķirībā no transporta pakalpojumiem virzienā uz Magrebu.

(404)

Komisija uzskata, ka Korsikas virziena jūras transporta pakalpojumu tirgū nav pārāk lielas jaudas, ņemot vērā šā tirgus ļoti sezonālo raksturu un satiksmes plūsmu lielo pieaugumu. Komisija arī atzīmē, ka SNCM galvenā konkurenta kuģu vidējais piepildījuma līmenis ir zemāks nekā attiecīgais valsts sabiedrības līmenis. Tā kā attiecīgajā tirgū nav pārāk lielas jaudas pamatnostādņu nozīmē, tad nav jādomā par tā atveseļošanu. Tātad, ievērojot pamatnostādnes, kuģu pārdošana – nevis to iznīcināšana – ir pieņemama jaudas samazināšana.

(405)

Klātbūtnes ierobežošana vai piespiedu samazināšana attiecīgajā tirgū vai tirgos, kur konkrētais uzņēmums veic darbību, ir pretpasākums par labu konkurentiem – pretpasākums, kura apmēram jāatbilst konkurences izkropļošanas sekām, ko izraisīs vai varēs izraisīt pārstrukturēšanas atbalsts.

(406)

Pārstrukturēšanas plāns būtiski veicina uzņēmuma klātbūtnes samazināšanos tā tirgū, radot tiešu izdevīgumu tā konkurentiem, jo tiek veikti šādi pasākumi:

(407)

Visā Dženovas un Tulonas līcī sabiedrība SNCM savu piedāvājumu samazina par vairāk nekā miljons vietām, salīdzinot ar 2001. gadu, jeb vairāk nekā divas reizes, tādējādi radot tiešu izdevīgumu saviem konkurentiem, lai gan tieši šajos transporta pakalpojumu maršrutos bija novērojams vislielākais pieaugums.

(408)

Lai gan šiem pasākumiem jau tāpat bija ievērojams apjoms, tos papildināja ar sabiedrībai SNCM uzliktām saistībām pārstrukturēšanas periodā nefinansēt jaunus ieguldījumus, izņemot izmaksas, kas saistītas ar darbības pārcelšanu uz Magrebu un kas iekļautas pārstrukturēšanas plānā.

(409)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija uzskata, ka kritērijs attiecībā uz neatbilstošu konkurences izkropļojumu nepieļaušanu ir izpildīts.

(410)

Atbalsta summai jābūt tikai tik lielai, cik tiešām vajadzīgs, lai veiktu pārstrukturēšanu, ievērojot attiecīgā uzņēmuma, tā akcionāru vai tirdzniecības grupas, kurai tas pieder, finansiālās iespējas, taču nekaitējot tā iespējām atjaunot dzīvotspēju.

(411)

Savā 2002. gada 19. augusta lēmumā Komisija pauda šaubas par aprēķina metodi, ko Francijas iestādes ierosināja atbalsta summas aprēķināšanai. Neraugoties uz Francijas sniegtajiem papildu paskaidrojumiem, Komisija veica pati savu novērtējumu.

(412)

Attiecībā uz Francijas iestāžu izraudzīto pieeju, proti, to, kuras pamatā ir pašu kapitāla un parādsaistību koeficients, Komisija uzskata, ka:

(413)

Komisija kritizē arī to citu metožu izmantošanas piemērotību, kuras Francija ierosināja, lai pierādītu, ka kapitāla ieguldījums bija tikai tik liels, cik nepieciešams, un uzskata, ka tās nav atbilstīgas (200).

(414)

Komisija uzskata, ka kapitāla ieguldīšanas galvenajam mērķim jābūt nevis uzņēmuma pašu kapitāla palielināšanai (vienkārša finansiālā pārstrukturēšana), bet gan palīdzēt uzņēmumam pāriet no monopolstāvokļa, ko tam nodrošināja 1976. gada līguma režīms, uz situāciju, kurā pastāv konkurence. Šā iemesla dēļ, ņemot vērā grūtības, kas saistītas ar sabiedrības SNCM pašu līdzekļu atbilstoša līmeņa noteikšanu, Komisija nevēlētos atbalstu vērtēt, izmantojot Francijas iestāžu izraudzīto metodi. Komisija atzīmē, ka tad, ja Francijas iestāžu izveidoto izlasi papildinātu ar citiem uzņēmumiem vai ja no tās izņemtu dažus uzņēmumus, pašu līdzekļu un parādsaistību koeficients varētu ievērojami mainīties.

(415)

Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas atbalsts var aptvert izmaksas, kas saistītas ar dažādajām pārstrukturēšanas plānā paredzētajām darbībām (darbības pārstrukturēšana), kuras kļuvušas nepieciešamas sabiedrības juridisko un konkurences apstākļu pārmaiņu dēļ. Attiecībā uz izmaksām, kas saistītas ar darbības pārstrukturēšanas pasākumiem, Komisija izraugās skaitli 46 miljoni euro (sk. šā lēmuma 1. punktu) (201).

(416)

Attiecībā uz SNCM nepieciešamā atbalsta konkrēto aprēķinu Komisija atgādina, ka “ir faktiski jāpārceļas tā laika kontekstā, kurā tika veikti finansiālā atbalsta pasākumi, lai […] tādējādi nepieļautu vērtējumu, kura pamatā ir vēlāka situācija” (202).

(417)

Konkrētajā gadījumā Komisija, ievērojot pamatnostādņu 40. punktu, atzīmē, ka galvenokārt ar kuģniecību saistītu aktīvu liela apjoma pārdošanas darījumi, kuriem atbilstošo finansiālo parādu neto kopsumma sasniedza 26,25 miljonus euro (203), tika veikti laikā no 2002. gada 18. februāra, kad Francijas iestādes paziņoja par pārstrukturēšanas atbalstu, līdz 2003. gada 9. jūlijam, kad Komisija pieņēma lēmumu, ar ko atļāva pārstrukturēšanas atbalstu.

(418)

Tomēr ar šiem pārdošanas darījumiem nepietiek, lai atjaunotu sabiedrības SNCM dzīvotspēju, kuras finansiālo stāvokli pēc šiem darījumiem raksturo ievērojams pasīvs (19,75 miljoni euro). Tā kā SNCM nespēj saņemt bankas aizdevumu, pat kā nodrošinājumu piedāvājot savus pēdējos kuģus, kuri ir brīvi no hipotēkām un citiem apgrūtinājumiem, Komisija uzskata, ka uzņēmums nespēj atrast citus pašu līdzekļus, lai finansētu savu pārstrukturēšanu.

(419)

Tāpēc, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija secina, ka summa 19,75 miljonu euro apmērā ir pamatoti liela, lai uzņēmumam īsā laikposmā palīdzētu atjaunot dzīvotspēju.

(420)

Tāpēc Komisija uzskata, ka no atlikuma, par ko sākotnēji tika paziņots kā par pārstrukturēšanas atbalstu, jeb no 22,52 miljoniem euro tikai 19,75 miljonus euro var pamatot ar SNCM skaidras naudas līdzekļu vajadzībām un 2003. gada 9. jūlijā veikto aktīvu pārdošanu, ievērojot, ka jāņem vērā līdzekļi, kas tika iegūti cesijās (sk. infra), kuras Komisija paredzēja savā 2003. gada lēmumā un kuras tika noteiktas papildus cesijām, kas paredzētas pārstrukturēšanas plānā.

(421)

Pamatnostādnēs (204) ir noteikts, ka sabiedrība, kas jau agrāk saņēmusi pārstrukturēšanas atbalstu, desmit gadu laikā, kas seko pēc pārstrukturēšanas perioda beigām, parasti nevar saņemt vēl vienu pārstrukturēšanas atbalstu. Starp atbalstu, ko sabiedrība SNCM jau saņēmusi agrāk, nav nekāda pārstrukturēšanas atbalsta. Tā ir pirmā sabiedrības SNCM pārstrukturēšana kopš sabiedrības izveides 1976. gadā.

(422)

Kā Pirmās instances tiesa ierosināja savā 2005. gada spriedumā un kā norādīts 2006. gada lēmuma par procedūras pagarināšanu 137. punktā – ņemot vērā to, ka atbalsta summa, kas tika apstiprināta saskaņā ar 1999. gada pamatnostādnēm, ir samazināta, rodas jautājums, vai ir jāsaglabā kompensējošie pasākumi, ko Komisija noteica savā 2003. gada lēmumā.

(423)

Jāatgādina, ka ar 2003. gada lēmumu Komisija apstiprināja kapitāla ieguldījumu 76 miljonu euro apmērā saskaņā ar 1999. gada pamatnostādnēm, vienlaikus paredzot šādus nosacījumus (205):

(424)

Komisijas eksperts pārbaudīja, vai ir izpildīti visi nosacījumi, kas bija paredzēti Komisijas 2003. gada lēmumā.

(425)

Eksperts apstiprināja, ka ir ievēroti nosacījumi attiecībā uz jaunu kuģu neiegādāšanos (i. nosacījums supra). Šajā sakarībā jāuzsver, ka kuģi Superfast, ko pārdēvēja par Jean Nicoli, nopirka sabiedrība VT, un sabiedrības SNCM rīcībā to nodeva saskaņā ar kuģa nomas līgumu no 2007. gada februāra, proti, pēc tam kad bija beidzies 2003. gada lēmumā noteiktais laikposms (206).

(426)

Attiecībā uz sabiedrības SNCM esošās flotes izmantošanu (ii) nosacījums supra) Komisijas eksperts apstiprināja, ka SNCM bija saglabājusi savu 10 kuģu floti jeb par vienu mazāk, salīdzinot ar maksimāli atļautajiem 11 kuģiem, kā bija noteikts 2003. gada lēmumā, pēc tam kad 2004. gadā Aliso tika aizstāts ar Asco  (207), un pēc Asco cesijas 2005. gada 24. maijā.

(427)

Attiecībā uz Aliso aizstāšanu ar Asco Komisija vispirms atzīmē, ka kuģi Asco un Aliso ir divi “māsas kuģi”, tas ir, divi dvīņu kuģi, ko viena un tā pati kuģu būvētava uzbūvējusi pēc viena un tā paša projekta. Tiem ir pilnīgi vienādi izmēri, vienāda forma un vienāda jauda. Komisija uzskata, ka, nomainot vienu kuģi ar otru, sabiedrības SNCM jauda nepalielinājās. Turklāt Komisija atgādina, ka sabiedrības SNCM atļautā flotes sastāva izmaiņas ir iespējamas tikai tādu iemeslu pēc, kas nav atkarīgi no sabiedrības SNCM gribas. Konkrētajā gadījumā Komisija uzskata, ka problēmas, kas sabiedrībai SNCM radās saistībā ar kuģa Asco pārdošanu, nebija atkarīgas no minētās sabiedrības gribas. Komisija arī uzskata, ka, lai gan sabiedrība SNCM kuģa Asco vietā atrada pircēju kuģim Aliso, kuģa Aliso pārdošana attiecībā uz to, kā tā ietekmēja sabiedrības SNCM jaudu, bija līdzvērtīga kuģa Asco pārdošanai un ka attiecībā uz SNCM aktīvās flotes četru kuģu pārdošanu Francijas iestāžu saistības ievērot pārstrukturēšanas plānu ir izpildītas.

(428)

Turklāt, pamatojoties uz grāmatvedības datiem, eksperts konstatēja, ka ir veiktas visas aktīvu cesijas, kas bija paredzētas 2003. gada lēmumā (iii. nosacījums supra). Tīrie ieņēmumi no cesijas ir 5,02 miljoni euro (208). Komisija uzsver, ka papildus 2002. gada pārstrukturēšanas plānā paredzētajām vai ar 2003. gada lēmumu noteiktajām cesijām, sabiedrība SNCM veica aktīvu cesiju (209) – kuras izpildi pārbaudīja Komisijas eksperts – par neto kopsummu 12,6 miljonu euro apmērā.

(429)

Attiecībā uz nosacījumu, kas aizliedz cenu noteikšanu (210), Komisijas eksperts, no vienas puses, pārliecinājās, ka sabiedrībā SNCM ir ieviesta procedūra, kas paredzēta minētā nosacījuma ievērošanas pārbaudīšanai. No otras puses, Komisijas eksperts pārbaudīja to, kā sabiedrība SNCM šo principu piemērojusi dažādajos maršrutos laikposmā no 2005. gada 16. marta līdz 2006. gada 31. decembrim (211). Pamatojoties uz šo pārbaudi, Komisijas eksperts secināja, ka […] % gadījumu sabiedrības SNCM izdotās biļetes atbilda iv. nosacījumam. Komisija piebilst, ka, pamatojoties uz Francijas iestāžu sniegto informāciju, SNCM arī tagad turpina piemērot iv. un v. nosacījumu, lai gan 2003. gada lēmumā bija noteikts, ka tie jāievēro tikai līdz 2006. gada 31. decembrim.

(430)

Attiecībā uz v. nosacījumu eksperts konstatēja, ka SNCM ievēroja turp un atpakaļ braucienu skaitu 2005. un 2006. finanšu gadā. Taču tā pārsniedza normas attiecībā uz piedāvāto vietu maksimālo skaitu pārvadājumiem no Marseļas 2005. un 2006. gadā, kā arī pavisam nedaudz – normas, kas attiecās uz piedāvāto lineāro metru maksimālo skaitu, pārvadājumiem no Tulonas 2005. un 2006. gadā un no Marseļas 2006. gadā.

(431)

Tomēr attiecībā uz šo pēdējo aspektu Komisija piebilst, ka, runājot par vietām, tas, ka ir vienai ģimenei izmantojamas kajītes, apgrūtina precīzu aplēšu veikšanu par pārsniegto vietu skaitu. Tādēļ tikai ša apstākļa pēc vien nevar uzskatīt, ka sabiedrība SNCM nebūtu izpildījusi nosacījumus, kas tai noteikti ar 2003. gada lēmumu.

(432)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija secina, ka sabiedrība SNCM ir izpildījusi 2003. gada lēmumā noteiktos kompensējošos pasākumus.

(433)

Komisija norāda, ka 2003. gada lēmumā paredzētie kompensējošie pasākumi ir gandrīz pilnībā ievēroti. Ņemot vērā to, ka atbalsta summa, kas tika apstiprināta saskaņā ar 1999. gada pamatnostādnēm, ievērojami samazinājās, salīdzinot ar summu, kura tika apstiprināta 2003. gadā un kuras dēļ Komisija piemēroja minētos nosacījumus, Komisija neuzskata, ka būtu nepieciešams piemērot papildu nosacījumus un pienākumus, lai pretēji kopējām interesēm netiktu kropļota konkurence.

(434)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus un ievērojot no cesijas gūto neto ienākumu kopsummu, kas noteikta uz 2005. gada lēmuma pieņemšanas brīdi, Komisija uzskata, ka valsts atbalsts, veicot kapitāla ieguldījumu 15,81 miljona euro apmērā (212), ir saderīgs saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(435)

Noslēgumā Komisija uzskata, ka pasākumi, uz kuriem attiecas šis lēmums, nav uzskatāmi par atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē vai arī ir uzskatāmi par atbalstu, kas ir saderīgs ar kopējo tirgu.

(436)

Komisija aicina Franciju:

(437)

Komisija atgādina Francijai, ka saskaņā ar pamatnostādnēm vēl vienu pārstrukturēšanas atbalstu parasti nevar paredzēt ātrāk kā pēc desmit gadiem, kas seko pēc pārstrukturēšanas perioda beigām, tas ir, konkrētajā gadījumā – pēc 2006. gada 31. decembra, izņemot ārkārtas un neparedzamus apstākļos, kuros nevar vainot attiecīgo uzņēmumu,