27.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 225/104

(1)

Grieķijas iestādes 2003. gada 9. septembra vēstulē iesniedza Komisijai Hellenic Shipyards S.A. (turpmāk “HSY”) iesniegumu par grozījumiem ieguldījumu plānā tā pārstrukturēšanai, kam ar Komisijas 1997. gada 15. jūlija lēmumu lietā N 401/97 (2) (turpmāk “Lēmums N 401/97”) tika atļauts piešķirt atbalstu. Saskaņā ar grozīto 2002. gada novembra plānu HSY iesniedza pieteikumu Grieķijas iestāžu apstiprinājumam pabeigt ieguldījumu plāna īstenošanu līdz 2004. gada 30. jūnijam, ko uzņēmums galu galā arī saņēma. Turklāt saskaņā ar grozīto plānu atbalsts, ko Komisija atļāvusi 1997. gadā, vēl nav izmaksāts HSY.

(2)

Grieķijas iestādes 2003. gada 31. oktobra vēstulē paskaidroja, ka plāna grozījumi ir darīti zināmi Komisijai “informatīvā nolūkā”, un nebija domāti kā paziņojums.

(3)

Komisija 2003. gada 18. novembra vēstulē lūdza Grieķijas iestādēm paskaidrot, vai to nodoms ieguldījumu plāna grozījumu nolūkā ir piešķirt vai izmaksāt atbalstu HSY. Tajā pašā vēstulē Komisija atgādināja Grieķijas iestādēm, ka šādā gadījumā un saskaņā ar Padomes 1999. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (3) (turpmāk “Regula (EK) Nr. 659/1999”), par šo atbalstu ir jāziņo Komisijai, un to nedrīkst īstenot, pirms Komisija šai sakarā nav pieņēmusi oficiālu lēmumu.

(4)

Grieķijas iestādes 2004. gada 16. janvāra vēstulē apgalvoja, ka atbalsts, ko tās iecerējušas piešķirt, ir “pastāvošs atbalsts”, uz ko attiecas Komisijas 1997. gada atļaujošā lēmuma noteikumi, un ka Grieķijas iestāžu kompetencē ir apstiprināt pārstrukturēšanas plāna grozījumus, tostarp plāna īstenošanas grafika pagarināšanu.

(5)

Komisija 2004. gada 20. februāra vēstulē darīja Grieķijas iestādēm zināmas savas šaubas par iepriekš norādīto apgalvojumu ticamību.

(6)

Grieķijas iestādes 2004. gada 27. februāra vēstulē apgalvoja, ka līdz minētajai dienai HSY vēl nav piešķirts atbalsts.

(7)

Komisija ar 2004. gada 20. aprīļa lēmumu C(2004) 1359 (4) (turpmāk “lēmums par procedūras uzsākšanu”) attiecībā uz grozījumiem ieguldījumu plānā, ko daļēji finansē no ieguldījumu atbalsta, kas atļauts ar lēmumu N 401/97, uzsāka Līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru. Lēmumā par procedūras uzsākšanu ir norādīts arī, ka valstij piederošā banka Hellenic Bank of Industrial Development (turpmāk “ETVA”) ir izsniegusi HSY vairākus aizdevumus un garantijas un ka Grieķijas iestādes nav iesniegušas ikgadējos ziņojumus, kā tām bija jādara.

(8)

Grieķija pieprasīja un saņēma piezīmju sniegšanas termiņa pagarinājumu un pēc tam 2004. gada 20. oktobra vēstulē iesniedza piezīmes par lēmumu par procedūras uzsākšanu.

(9)

Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5). Komisija aicināja iesaistītās personas iesniegt savas piezīmes par pasākumiem.

(10)

HSY pieprasīja un saņēma piezīmju iesniegšanas termiņa pagarinājumu un pēc tam 2004. gada 18. oktobra vēstulē sniedza piezīmes par lēmumu par procedūras uzsākšanu. Šīs piezīmes bija tādas pašas, kādas 2004. gada 20. oktobra vēstulē iesniedza Grieķija. HSY konkurents Grieķijā Elefsis iesniedza piezīmes 2004. gada 10. septembra vēstulē. Šīs piezīmes nosūtīja Grieķijai2004. gada 16. decembra un 2004. gada 23. decembra vēstulē; Grieķija atbildēja attiecīgi ar 2005. gada 20. janvāra un 2005. gada 26. janvāra vēstulēm. Komisija 2005. gada 29. marta vēstulē nosūtīja Grieķijai Elefsis papildu piezīmes un saņēma atbildi 2005. gada 23. maija vēstulē.

(11)

No 2002. gada Komisija sāka saņemt no Elefsis sūdzības vēstules, kurās bija apgalvots, ka HSY ir guvusi labumu no vairākiem nelikumīgiem un nesaderīgiem atbalsta pasākumiem un ir nepareizi izlietojusi Komisijas atļauto atbalstu. Šīs vēstules tika sūtītas 2002. gada 23. maijā, 2002. gada 28. maijā, 2002. gada 14. augustā, 2003. gada 24. aprīlī, 2004. gada 3. februārī, 2004. gada 4. martā, 2004. gada 30. jūnijā, 2005. gada 8. aprīlī, 2005. gada 27. aprīlī, 2005. gada 24. maijā, 2005. gada 10. jūnijā, 2005. gada 15. jūlijā, 2005. gada 28. jūlijā, 2005. gada 13. septembrī, 2005. gada 16. septembrī, 2005. gada 21. oktobrī, 2005. gada 12. decembrī, 2005. gada 23. decembrī, 2006. gada 6. janvārī, 2006. gada 10. janvārī, 2006. gada 12. janvārī, 2006. gada 18. janvārī, 2006. gada 23. janvārī, 2006. gada 3. februārī, 2006. gada 9. februārī, 2006. gada 23. martā, 2006. gada 28. martā, 2006. gada 6. aprīlī, 2006. gada 20. aprīlī, 2006. gada 24. maijā un 2006. gada 2. jūnijā. Komisija sūtīja sūdzību iesniedzējam vēstules 2002. gada 27. jūnijā, 2004. gada 22. jūlijā un 2005. gada 12. augustā.

(12)

Sūdzības reģistrēja ar numuru CP 71/02 un CP 133/05.

(13)

Komisijas 2003. gada 30. janvāra, 2004. gada 30. jūlija, 2005. gada 2. maija, 2005. gada 24. maija, 2006. gada 24. marta, 2006. gada 24. maija un 2006. gada 29. maija vēstulē lūdza Grieķiju sniegt informāciju. Grieķija atbildēja 2003. gada 31. marta, 2004. gada 21. oktobra, 2004. gada 17. decembra, 2005. gada 20. jūnija, 2006. gada 25. aprīļa, 2006. gada 30. maija un 2006. gada 1. jūnija vēstulē.

(14)

Komisija 2006. gada 22. martā tikās ar Grieķijas iestādēm (šajā gadījumā Grieķijas iestādes pavadīja HSY, kā arī Piraeus Bank pārstāvji un iesniedza Komisijai vēl dažus dokumentus), 2003. gada 10. janvārī, 2005. gada 14. janvārī, 2005. gada 10. martā, 2005. gada 20. maijā, 2005. gada 19. oktobrī, 2005. gada 8. novembrī un 2006. gada 23. martā – ar sūdzības iesniedzēju, un 2006. gada 21. martā - ar Thyssen Krupp Marine Systems AG (turpmāk “TKMS”).

(15)

Komisija ar 2006. gada 4. jūlija lēmumu C(2006) 2983 (6) (turpmāk “lēmums par pagarināšanu”) pagarināja Līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru, lai iekļautu vairākus papildu pasākumus par labu HSY. Šajā lēmumā tiek arī secināts, ka vairāki pasākumi, par kuriem nav paziņots, vai nu ir Līguma 296. panta darbības jomā, vai nav atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(16)

Procedūras pagarinājums lietā C 16/04 ir veikts, neskarot nevienu citu pašlaik notiekošu vai gaidāmu valsts atbalsta procedūru attiecībā uz HSY, galvenokārt procedūru C 40/02.

(17)

Grieķija pieprasīja un saņēma atbildes termiņa pagarinājumu, pēc kura 2006. gada 5. oktobra vēstulē sniedza atbildi uz lēmumu par procedūras pagarināšanu.

(18)

Komisijas lēmums par procedūras pagarināšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (7). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par pasākumiem.

(19)

Komisija saņēma piezīmes no šādām ieinteresētajām personām. HSY iesniedza piezīmes 2006. gada 30. oktobra vēstulē. Greek Naval Shipyard Holding (turpmāk “GNSH”) un TKMS2006. gada 30. oktobra vēstulē iesniedza kopīgu piezīmi. Piraeus Bank iesniedza piezīmes 2006. gada 27. oktobra vēstulē, un pēc tikšanās ar Komisiju 2007. gada 15. novembrī – 2006. gada 27. decembra vēstulē. Elefsis pieprasīja un saņēma atbildes termiņa pagarinājumu, pēc kura iesniedza piezīmes 2006. gada 17. novembra vēstulē.

(20)

Komisija 2007. gada 22. februāra vēstulē pārsūtīja šīs piezīmes Grieķijai, kura 2007. gada 7. marta un 2007. gada 19. marta vēstulē par tām izteica savas piezīmes. Komisija 2007. gada 27. aprīļa vēstulē nosūtīja Grieķijai trešo personu piezīmju pielikumus, ko nebija nosūtījusi 22. februāra vēstulē. Komisija 2007. gada 27. aprīļa vēstulē uzdeva Grieķijai vairākus jautājumus, uz kuriem tā atbildēja 2007. gada 29. jūnija vēstulē. Komisija 2007. gada 23. augusta vēstulē uzdeva jautājumus HSY, uz kuriem tā atbildēja 2007. gada 9. oktobra vēstulē. Komisija 2007. gada 13. novembra vēstulē pieprasīja Grieķijai sniegt sīkāku informāciju un pārsūtīja HSY2007. gada 9. oktobra vēstulē ietvertās atbildes. Grieķija atbildēja 2007. gada 4. decembra un 2007. gada 14. decembra vēstulē. Komisija tikās ar Grieķijas iestādēm 2007. gada 16. oktobrī un 2008. gada 21. janvārī. Komisija 2008. gada 12. februārī nosūtīja Grieķijai papildu jautājumus; Grieķija uz tiem atbildēja 2008. gada 3. marta vēstulē.

(21)

2007. gada 8. maijā notika tikšanās starp Komisiju, TKMS/GNSH un HSY juristu. TKMS/GNSH2007. gada 21. jūnija vēstulē iesniedza papildu piezīmes. Komisija šo vēstuli 2007. gada 11. septembrī pārsūtīja Grieķijai, kas 2007. gada 11. oktobra vēstulē iesniedza savas piezīmes. Pēc otrās tikšanās, kas 2008. gada 9. janvārī notika starp Komisiju un tām pašām personām, TKMS/GNSH2008. gada 18. janvāra vēstulē iesniedza papildu dokumentus, ko 2008. gada 12. februāra vēstulē pārsūtīja Grieķijas iestādēm.

(22)

Komisija 2007. gada 15. martā un 2007. gada 7. augustā tikās ar Elefsis. Pēc otrās tikšanās Elefsis2007. gada 8. novembra vēstulē izteica papildu piezīmes, kuras 2008. gada 17. janvāra vēstulē tika iesniegtas Grieķijai. Grieķija atbildēja 2008. gada 15. februāra vēstulē.

(23)

Piraeus Bank2007. gada 22. oktobra vēstulē iesniedza papildu piezīmes, kuras 2007. gada 13. novembra vēstulē tika pārsūtītas Grieķijai. Piraeus Bank2008. gada 12. februārī pieprasīja Komisijai vēl vienu tikšanos. Tikšanās notika 2008. gada 5. martā.

(24)

Regulas (EK) Nr. 659/1999 6. pantā ir norādīts, ka dalībvalstij un pārējām ieinteresētajām personām ir viens mēnesis, lai iesniegtu piezīmes, un ka “pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var pagarināt noteikto termiņu”. Šajā gadījumā ieinteresētās personas turpināja iesniegt dokumentus (un pieprasīt tikšanās ar Komisiju) pēc šā termiņa beigām. Sākumā Komisija šos iesniegtos dokumentus pārsūtīja Grieķijai piezīmju izteikšanai, tādējādi liekot Grieķijai noprast, ka Komisija ir pieņēmusi šos iesniegtos dokumentus pēc viena mēneša termiņa beigām. Komisija sākumā pieņēma ieinteresēto personu tikšanās pieprasījumus un tikšanās laikā pieņēma ieinteresēto personu lūgumus ļaut tām iesniegt dokumentus, lai sniegtu sīkāku informāciju par tikšanās laikā apspriestajiem jautājumiem. Tomēr Komisija nekad nenorādīja ieinteresētajām personām, ka tiks pieņemti citi dokumenti, ko tās iesniegs pēc viena mēneša termiņa beigām. Jo īpaši Komisija nekad nav ieinteresētajām personām norādījusi, ka tās varēs iesniegt piezīmes bezgalīgi vai ka Komisija tās informēs, kad pārtrauks pieņemt dokumentus.

(25)

Komisija uzskata, ka vienu mēnesi ilgā termiņa pagarināšana šajā gadījumā bija pamatota, jo lēmums par pagarināšanu attiecas uz daudziem pasākumiem. Turklāt, lai novērtētu vairākus no šiem pasākumiem, ir jāveic sarežģīta juridiska analīze un jāskaidro līdz pat desmit gadus veci fakti.

(26)

Tomēr dažas ieinteresētās personas turpināja iesniegt Komisijai dokumentus vairāk nekā gadu pēc lēmuma par procedūras pagarināšanu publicēšanas. Ja Komisija nebūtu nolēmusi ignorēt pēc noteikta laika iesniegtās piezīmes, tad nepārtraukti iesniegtās piezīmes neļautu tai samērīgā laikā pieņemt galīgo lēmumu (8). Turklāt dažos iesniegtajos dokumentos dažas iesaistītās personas, neieviešot jaunus faktiskus elementus, atkārtoti izteica piezīmes par jautājumiem, par kuriem tās jau bija izteikušās iepriekš iesniegtajos dokumentos. Tas nav piezīmju izteikšanas termiņa pagarināšanas mērķis.

(27)

Līdz ar to Komisija nolēma, ka visi dokumenti, kas iesniegti 2008. gada 5. martā (t. i., dienā, kad Komisija saņēma četras lappuses garo 2008. gada 3. marta vēstuli, ar ko Grieķija atbildēja uz Komisijas 2008. gada 12. februāra vēstuli) un pēc tam, ir jāuzskata par iesniegtiem pēc piezīmju izteikšanas termiņa beigām. Tas attiecas uz Elefsis2008. gada 7. martā, 2008. gada 24. aprīlī un 2008. gada 2. jūnijā (9) iesniegtajiem dokumentiem, un uz GNSH/TKMS2008. gada 2. aprīlī iesniegtajiem dokumentiem. Tas nozīmē, ka šie iesniegtie dokumenti netika nosūtīti Grieķijai piezīmju izteikšanai un netika ņemti vērā, pieņemot šo lēmumu.

(28)

HSY iekārtas ir vienas no lielākajām Vidusjūras austrumu daļā. Būvētava atrodas Skaramangā, Atēnu rietumu daļā Atikā. HSY 1939. gadā nodibināja Grieķijas Jūras kara flote, un 1957. gadā to iegādājās Niarchos grupa. Ilgstošajai krīzei kuģniecības nozarē, kas sekoja pirmajai naftas krīzei, bija negatīva ietekme uz HSY darbības līmeni. 1985. gada aprīlī situācija bija tik kritiska, ka uzņēmums pārtrauca darbību un sāka likvidācijas procesu. 1985. gada septembrī uzņēmumu iegādājās valstij piederošā banka ETVA. Pēc šā darījuma uzņēmums turpināja darbību. Tomēr uzņēmuma darbību apjoms, ņemot vērā lielās iekārtas un lielo darbinieku skaitu, bija nepietiekams (10).

(29)

Grieķija 1990. gadā saņēma no Padomes īpašu noteikumu Padomes 1990. gada 21. decembra Direktīvā 90/684/EEK par atbalstu kuģu būvei (11) (turpmāk “Direktīva 90/684/EEK”), ar ko atļauj darbības atbalstu pārstrukturēšanai vairāku būvētavu privatizēšanas kontekstā.

(30)

1992. gadā finanšu saistību un uzkrāto zaudējumu dēļ tika sākta HSY likvidācija. 1993. gada novembrī pēc diviem nesekmīgiem HSY pārdošanas mēģinājumiem likvidācijas process tika atcelts. Pamatojoties uz Grieķijas valdības apņemšanos, ka valstij piederošās kuģu būvētavas tiks privatizētas līdz 1993. gada 31. martam, Komisija 1992. gada 23. decembrī (12) atļāva norakstīt HSY parādus. Tā kā Grieķijas valdība nokavēja 1993. gada martā noteikto termiņu, Komisija 1994. gada 10. martā sāka procedūru (C 10/94) par atļautā atbalsta nepareizu izmantošanu (13). Komisija 1995. gada 26. jūlijā nolēma (14) izbeigt procedūru ar negatīvu lēmumu par atbalstu HSY. Tomēr Grieķijas valdība apgalvoja, ka būvētava tūlīt tiks pārdota, un Komisija pēc tās lūguma izlēma apturēt šā lēmuma paziņošanu. Visbeidzot, Grieķijas iestādes informēja Komisiju, ka 49 % HSY akciju ir pārdoti uzņēmuma darbiniekiem un ka Grieķija ir izmantojusi iespēju paturēt kontrolpaketi vienā no valstī lielākajām kuģu būvētavām, ko attaisno ar aizsardzības apsvērumiem, kā paredzēts Direktīvas 90/684/EEK 10. panta 3. punktā. Komisija 1995. gada 31. oktobrī atsauca galīgo negatīvo lēmumu attiecībā uz HSY  (15). Pa to laiku parāda summa palielinājās, un pārstrukturēšana netika veikta. Tāpēc Komisija 1997. gada 8. janvārī pagarināja ar lietu C 10/94 (16) sākto procedūru. Pēc tam tika pieņemta Padomes 1997. gada 2. jūnija Regula (EK) Nr. 1013/97 par atbalstu dažām kuģu būvētavām, kuras tiek pārstrukturētas (17) (turpmāk “Padomes Regula (EK) Nr. 1013/97”), tostarp HSY.

(31)

Komisija 1997. gada 15. jūlijā divos atsevišķos lēmumos apstiprināja atbalstu HSY:

(32)

Valdība 2001. gadā nolēma pilnībā privatizēt HSY. Grieķijas valsts sāka atklātu izsoli, kam tika izstrādāta konkursa dokumentācija. ETVA un HSY darbinieki 2002. gada 31. maijā pārdeva savas HSY akcijas konsorcijam, ko veido HDW un Ferrostaal  (19) (turpmāk “HDW/Ferrostaal”). Šis konsorcijs nodibināja GNSH, lai realizētu savu dalību HSY. HDW un Ferrostaal piederēja vienādas GNSH daļas. ThyssenKrupp pārņēma HDW 2005. gada janvārī (20) un iegādājās Ferrostaal piederošās GNSH akcijas 2005. gada novembrī (21). Tādējādi kopš 2005. gada beigām ThyssenKrupp bija 100 % īpašumtiesības uz HSY un kontrole pār to. GNSH un ΕΝΑΕ ir iekļauti TKMS – ThyssenKrupp nodaļā, kuras specializācija ir jūras spēku kuģu sistēmas un specializēti tirdzniecības kuģi.

(33)

Grieķijas valsts 2001. gada augustā solīšanas procesā HSY pārdošanai pieņēma likumu 2941/2001, kurā iekļauti vairāki pasākumi ar mērķi veicināt HSY pārdošanu. Pirmkārt, likumā ir paredzēti stimuli darbiniekiem brīvprātīgi pamest darbu uzņēmumā. Otrkārt, Grieķijas valsts uzņemsies daļu no HSY vienreizējām pensiju izmaksām. Treškārt, likums ļauj HSY gūt labumu no vairākiem ar nodokļiem neapliekamiem rezerves fondiem, ja ar tiem kompensē iepriekšējo gadu zaudējumus. Ceturtkārt, likumā ir paredzēts noteikums par kompensāciju darbiniekiem, kuri pirms HSY privatizācijas ir bijuši uzņēmuma akcionāri. Precīzāk – Grieķijas valsts atlīdzinās darbiniekiem summas, ko tie iepriekšējos gados ieguldījuši HSY kapitāla palielināšanā. Komisija 2002. gada 5. jūnijā pieņēma dubultu lēmumu (turpmāk “Lēmums N 513/01”) (22) par vairākiem pasākumiem, kas iekļauti likumā 2941/2001 un par ko Grieķijai tika paziņots 2001. gadā (paziņojums reģistrēts ar numuru N 513/01). Komisija nolēma apstiprināt HSY slēgšanas atbalstu 29,5 miljonu euro apmērā un (ar lietu C 40/02) sākt EK līguma 88. panta 2. punktā noteikto formālo izmeklēšanas procedūru attiecībā uz 1) valsts segtajiem dažām HSY vienreizējām izmaksām sakarā ar darbinieku pensionēšanos; 2) dažu bilancē ietverto rezervju pārnešanu, nesamaksājot likumā noteikto 10 % nodokli. 2004. gada 20. oktobrī (23) pieņemtajā galīgajā lēmumā (turpmāk “Lēmums C 40/02”) secināts, ka šie divi pasākumi ir nesaderīgs valsts atbalsts, kas ir jāatgūst.

(34)

Šis lēmums attiecas uz 16 pasākumiem. Pirms to novērtēšanas pa vienam Komisijai ir jānoskaidro daži galvenie jautājumi, kas ir svarīgi vairāku šo pasākumu novērtēšanai.

(35)

Lai novērtētu lielāko daļu pasākumu, uz kuriem attiecas šis lēmums, ir jānosaka HSY ekonomiskā un finanšu situācija no 1997. līdz 2002. gadam un jānovērtē, vai tajā laikā bija pamatoti paredzams, ka uzņēmums ilgtermiņā atkal kļūs dzīvotspējīgs. Turklāt ir jānosaka, vai šajos apstākļos tirgus ekonomikas ieguldītājs būtu piekritis piešķirt HSY aizdevumus un garantijas, kas ir līdzīgas tām, kādas šim uzņēmumam ir piešķīrusi valsts un valstij piederošā banka ETVA. Pēdējie bija vienīgās iestādes, kas šajā periodā piešķīra HSY naudas līdzekļus.

(36)

Komisija sāks darbu, analizējot situāciju 1997. gadā, un analīzē tiks iekļauta situācijas attīstība līdz 2002. gadam.

(37)

Lai sāktu šo analīzi, ir jāpārbauda, vai Komisija jau ir izteikusies par šo jautājumu iepriekšējos lēmumos. Pirmkārt, Komisija atgādina, ka lēmumā N 401/97 un lēmumā C 10/94, kurus Komisija pieņēma 1997. gada 15. jūlijā, Komisija neapšaubīja Grieķijas iesniegtā uzņēmējdarbības plāna pamatotību. Tāpēc Komisija netieši atzina, ka, īstenojot šo plānu, var atjaunot HSY dzīvotspēju. Otrkārt, lēmuma N 401/97 aprakstošajā daļā ir norādīts, ka būvētava finansēs daļu pārstrukturēšanas plāna ar banku aizdevumiem 4,67 miljardu GRD apmērā, ko ņems ar tirgus noteikumiem bez valsts garantijām. Neapšaubot šādas finansēšanas iespējamību, Komisija atzina, ka uzņēmumam jābūt tādā stāvoklī, ka tam ir pieejams aizdevumu tirgus vismaz vajadzīgās summas robežās. Patiešām, ja Komisija uzskatītu, ka būvētava nespēj iegūt aizdevumu vismaz 4,67 miljardu GRD apmērā, tai būtu bijis jānorāda, ka pārstrukturēšanas plāns nav īstenojams, un būtu jāaizliedz piešķirt lielās pārstrukturēšanas atbalsta summas (tostarp ieguldījumu atbalstu). Jāsecina, ka šajā lēmumā Komisija nedrīkst nonākt pretrunā šiem diviem iepriekš izteiktajiem vērtējumiem.

(38)

Neiebilstot pret minēto novērtējumu, Komisija tomēr atgādina, cik slikta bija būvētavas situācija 1996. un 1997. gadā.

(39)

Pirmkārt, fiziskās infrastruktūras ziņā lēmumā N 401/97 ir norādīts, ka būvētavā izmantotās iekārtas ir vecas un tehnoloģiski novecojušas un ka ieguldījumu plāns bija pirmais šāds plāns kopš būvētavas uzcelšanas (24). Lēmumā C 10/94 ir arī norādīts, ka infrastruktūra bija jāmodernizē, lai atjaunotu konkurētspēju un dzīvotspēju. Tāpēc var secināt, ka dzīvotspējas atjaunošana bija atkarīga no ieguldījumu plāna ātras īstenošanas.

(40)

Otrkārt, attiecībā uz HSY komercdarbību un tā pasūtījumu apjomu pašas Grieķijas iestādes atzīst, ka “ieguldījumu plāna iesniegšanas brīdī uzņēmums nebija parakstījis kuģu būves līgumus, un būvētavas darbību raksturoja liela neskaidrība par nākotni, kā arī skaidras komerciālās stratēģijas neesamība un ieguldījumu trūkums. Vienīgā nopietnā darbība bija MEKO tipa fregašu pabeigšana Grieķijas Kara flotei” (25). Tā kā būvētavai nebija kuģu būves pasūtījumu, un lai tā turpmākajos gados būtu dzīvotspējīga, tai pietiekamā līmenī bija jāsaglabā kuģu būvniecības darbību apjoms, Komisija uzskata, ka dzīvotspējas atjaunošana bija atkarīga no drīzas ienesīgu līgumu parakstīšanas (t. i., noslēgšanas) par civilo vai karakuģu būvi.

(41)

Treškārt, 1. tabulā ir minēti galvenie grāmatvedības rādītāji par HSY finanšu situāciju. Uzņēmuma maksātspējas ziņā 1997. gadā ir vērojams, ka uzņēmumam bija liels pašu kapitāls (26). Taču šī pozitīvā situācija bija izveidojusies tikai ievērojama apjoma parādu dzēšanas rezultātā, ko valsts īstenoja 1996. gadā. Valsts norakstīja 54,52 miljardus GRD (160 miljonus euro) ar darbību civilajā sfērā saistītu parādu – šī dzēšana tika apstiprināta ar lēmumu C 10/94 –, un 46,35 miljardus GRD (136 miljonus euro) ar darbību militārajā sfērā saistītu parādu. 1996. gada 31. decembrī konstatētais šķietami labvēlīgais bilances stāvoklis bija savā ziņā “mākslīgs”, un jo īpaši tas nepierādīja, ka būvētava būtu atjaunojusi konkurētspēju un ka būtu novērsti to lielo grūtību cēloņi, ar kurām būvētava saskārusies pēdējos divdesmit gados. Ja pārstrukturēšanas plāns netiktu pilnībā īstenots, būvētava, visticamāk, ciestu zaudējumus, kuri strauji samazinātu pašu resursus (t. i., tīro kapitālu). Jāatceras, ka iepriekšējos 12 gados divreiz ir uzsākta HSY likvidācija. Jāsecina, ka ar šo pozitīvo kapitālu nepietiktu, lai pārliecinātu banku aizdot HSY naudu ar parasto procentu likmi, t. i., ar tādu procentu likmi, kāda tiek prasīta, aizdodot dzīvotspējīgiem uzņēmumiem.

1.   tabula

HSY apgrozījuma, peļņas un tīrā kapitāla rādītāji 1997.–2005. gadā

(42)

Komisija uzskata, ka 1997. gadā būvētava joprojām bija grūtībās un vēl nebija konkurētspējīga, taču varēja paredzēt, ka tā kļūtu dzīvotspējīga, ja pilnībā un laikus tiktu īstenots ieguldījumu plāns un ja būvētavai izdotos ātri noslēgt ienesīgus līgumus par kuģu būvi. Tā kā uzņēmuma dzīvotspējas atgriešanās bija atkarīga no diviem neskaidriem procesiem, aizdodot HSY 1997. gadā un turpmākajos gados, rastos “īpašs risks”. Privātbanka būtu piekritusi piešķirt HSY aizdevumus vai garantijas, taču par cenu, kas atspoguļotu nozīmīgo risku. Situācijā, kas rada “īpašu risku”, Komisijas paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodi (28) ir norādīts, ka, nosakot valsts atbalsta esamību un summu, atbilstīgais atsauces punkts ir Grieķijas atsauces likme (t. i., ATHIBOR pieskaitot 300 bāzes punktus līdz 2000. gada 31. decembrim, un piecu gadu euro mijmaiņas darījumu likme, pieskaitot 75 bāzes punktus no 2001. gada 1. janvāra), kam pieskaita riska prēmiju vismaz 400 bāzes punktu apmērā (t. i., ATHIBOR pieskaitot vismaz 700 bāzes punktus līdz 2000. gada 31. decembrim, un piecu gadu euro mijmaiņas darījumu likme, pieskaitot vismaz 475 bāzes punktus no 2001. gada 1. janvāra). Attiecībā uz aizdevumu garantijām Komisija novērtēs atbalsta pastāvēšanu, pamatojoties uz to pašu metodi, t. i., salīdzinot garantētā aizdevuma kopējās izmaksas (t. i., procentu likmi, ko HSY maksā bankai, un garantijas prēmiju, ko HSY maksā garantijas sniedzējam) ar izmaksām, kuras būtu radušās HSY, ja tā būtu ņēmusi šo aizdevumu tirgū (t. i., Grieķijas atsauces likme, pieskaitot vismaz 400 bāzes punktus).

(43)

Kā skaidrots turpmāk, Komisija nevar izslēgt, ka līdz 1999. gada 30. jūnijamHSY joprojām varēja aizņemties tirgū ar tādu procentu likmi, kā noteikts iepriekšējā iedaļā (29).

(44)

HSY 1997. un 1998. gadā bija neliela tīrā peļņa (30). Taču šajos divos gados uzņēmums nenoslēdza nevienu līgumu par kuģu būvi (31) ne militārajā, ne civilajā jomā; tas būtu vajadzīgs, lai nodrošinātu pietiekamus darbības apjomus nākamajos gados un izvairītos no zaudējumiem. Pirmais līgums par kuģu būvi, ko būvētavai izdevās noslēgt, bija līgums par divu prāmju būvi uzņēmumam Strintzis. Tas tika parakstīts tikai 1999. gada sākumā (32). Turklāt no paša sākuma bija zināms, ka pārdošanas cena būs par mazu, lai segtu izmaksas, un ka šis līgums tāpēc radīs zaudējumus (33). Grieķijas Jūras kara flote 1999. gada jūlijā piešķīra HSY un HDW tiesības slēgt līgumu par trīs zemūdeņu būvi. Tika plānots, ka zemūdeņu būve ilgs gandrīz desmit gadus, un kopējā līguma summa bija apmēram 350 miljardi GRD (1 miljards euro), no kuras apmēram trīs ceturtdaļas saņemtu HDW, kas nodrošinātu iekārtas, spiediena detaļas un jutīgās elektronikas sistēmas. Turklāt pirmo zemūdeni paredzēts būvēt HDW būvētavā Ķīlē (34). Tāpēc šis projekts pirmajos īstenošanas gados nedotu HSY lielu darba apjomu un ienākumus (35).

(45)

Ņemot vērā to, ka 1997., 1998. gadā un 1999. gada pirmajos mēnešos uzņēmumam neizdevās strādāt ar lielu un ienesīgu pasūtījumu apjomu, būvētavas vadībai un jebkuram ieguldītājam pēc būvētavas situācijas analīzes vēlākais 1999. gada pirmajos mēnešos būtu jāsaprot, ka būvētavai 1999. un 2000. gadā nebūs pietiekams darbību apjoms, lai segtu savas izmaksas, un ka šajos gados būvētava cietīs lielus zaudējumus, kā rezultātā tās tīrais kapitāls samazināsies līdz nelieliem apmēriem (36). Šajos apstākļos dzīvotspējas atjaunošana vairs nebūtu sagaidāma (37). Papildus Komisija piebilst, ka pirmajā Grieķijas iestāžu sagatavotajā ziņojumā par ieguldījumu plāna īstenošanu bija norādīts, ka līdz 1999. gada 30. jūnijam bija izpildīta tikai neliela plāna daļa. Tāpēc līdztekus neveiksmēm komercdarbībā iekārtu modernizācija noritēja lēni (38). Visbeidzot, Komisija piebilst, ka gaidāmās finanšu grūtības izraisīja būvētavas neatkarīgās vadības grupas (t. i., Brown & Root, ko iecēla 1996. gada septembrī) un tās darbinieku/akcionāru strīdu. Jo īpaši vadība uzstāja uz vajadzību turpināt samazināt strādājošo skaitu zemā aktivitātes līmeņa dēļ. Arodbiedrības vadītāji bija pret šādu reformu, un viņiem izdevās panākt vadības grupas atstādināšanu (39). Šāds notikums, kura dēļ iestājās vadības darbības pārtraukums un kas parādīja, cik grūti ir būvētavā ieviest pietiekamas reformas, bija vēl viens apstāklis, kas atturētu tirgus ekonomikas ieguldītāju aizdot naudu HSY.

(46)

No iepriekš minētā Komisija secina, ka no 1999. gada 30. jūnija vairs nebija pamatoti sagaidīt dzīvotspējas atjaunošanos. Tāpēc Komisija uzskata, ka no minētās dienas neviena banka nebūtu piekritusi aizdot būvētavai pat ar augstām procentu likmēm un neviena banka nebūtu piekritusi piešķirt garantiju pat par lielu garantijas maksu. Tā kā HSY nebūtu saņēmusi aizdevumu vai garantiju tirgū, jebkurš aizdevums vai garantija, kas piešķirta pēc 1999. gada 30. jūnija, automātiski ir atbalsts. Ja tas tiek atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu un vēl nav izmaksāts, visas garantijas ir nekavējoties jāpārtrauc, un visi aizdevumi ir nekavējoties jāatmaksā. Tomēr ar jebkura pēc 1999. gada 30. jūnija piešķirta aizdevuma atmaksāšanu, ievērojot parasto grafiku, kas noteikts aizdevuma līgumā un izriet no šā lēmuma, nepietiek, lai atjaunotu sākotnējo situāciju, jo līdz atmaksāšanas dienai HSY rīcībā ir bijis finansējums, ko tas parastos apstākļos nebūtu varējis iegūt tirgū. Lai atjaunotu sākotnējo stāvokli, ir jāatgūst arī šī priekšrocība, kuras apmēru var noteikt tikai aptuveni, izmantojot procentu likmi par ļoti augsta riska aizdevumu. Tāpēc par laiku no aizdevuma izmaksas HSY līdz HSY veiktajai atmaksai Komisijai ir jāpieprasa atgūt starpību starp HSY faktiski samaksāto procentu likmi un procentu likmi, kas teorētiski būtu pietiekama aizdevumam ar ļoti augstu riska pakāpi. Komisija norāda, ka lai noteiktu pēdējo minēto procentu likmi, Komisijas paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodi ir norādīts, ka riska prēmija var būt par 400 bāzes punktiem lielāka nekā atsauces likme, “ja neviena privātbanka nav piekritusi piešķirt attiecīgo aizdevumu”, kā tas arī ir attiecīgajā situācijā. Vairākos lēmumos Komisija ir uzskatījusi, ka prēmija 600 bāzes punktu apmērā virs atsauces likmes ir pietiekams minimums, lai atspoguļotu augsta riska situāciju (40). Komisija uzskata, ka tas ir minimālais apmērs aizdevumiem šībrīža situācijā. Attiecībā uz valsts garantijām, kas piešķirtas pēc 1999. gada 30. jūnija, Komisija izmantos to pašu pieeju: par laiku no garantētā aizdevuma izmaksas līdz garantijas izbeigšanai – ievērojot parasto grafiku, kas noteikts garantijas līgumā vai izriet no šā lēmuma – Komisija pieprasīs atgūt starpību starp garantētā aizdevuma izmaksām (bankai samaksāto procentu likmi, kam pieskaita samaksāto garantijas prēmiju) un Grieķijas atsauces likmi, kam pieskaitīti 600 bāzes punkti.

(47)

Lai pamatotu apgalvojumu, ka valsts un ETVA piešķirtos aizdevumus un garantijas ar tādiem pašiem noteikumiem varētu piešķirt privāta banka, HSY iesniedza pirmo Deloitte ziņojumu (41). Šā ziņojuma 5. iedaļā Deloitte analizē HSY kredītspēju 1999. gadā un turpmākajos gados. Tiek secināts, ka “uzņēmums būtu varējis pārbaudāmajā laikposmā aizņemties vai saņemt garantijas vēstules no citas nesaistītas finanšu iestādes (t. i., tādas, ar kuru nav citu attiecību kā regulāra komercsadarbība)” (42). Komisija norāda, ka ziņojumā nav izskaidrots, kā šis secinājums saskan ar to, ka HSY mēģinājumi piesaistīt līdzekļus no citām finanšu iestādēm ir bijuši nesekmīgi (43). Turklāt Komisija piebilst, ka analīzē ir virkne kļūdu (44), kam ir ievērojama nelabvēlīga ietekme uz secinājumu.

(48)

Visus aizdevumus un garantijas, uz ko attiecas šī procedūra, piešķīra ETVA vai valsts. Grieķijas iestādes apgalvo, ka, tā kā ETVA un Grieķijas valsts (ar ETVA starpniecību) bija HSY akcionāri, piešķirtos aizdevumus un garantijas var uzskatīt par grupas iekšējiem darījumiem. Šajā sakarā Grieķija izsaka divus apgalvojumus:

(49)

Komisija uzskata, ka Grieķijas secinājumi nav pareizi.

(50)

Pirmkārt, Komisija atzīmē divus šādus elementus. Pirmajā gadījumā neviens tirgus ekonomikas ieguldītājs nenostādītu sevi ETVA situācijā. Patiešām jāatgādina, ka, piemēram, kad ETVA 1985. gadā iegādājās HSY, tā bija attīstības banka, kas rīkojās pēc valdības rīkojuma, lai novērstu Grieķijas tautsaimniecībai ievērojami svarīga uzņēmuma slēgšanu (45). Lai rastu iespēju HSY turpināt darbību, ETVA 1986. gadā veica kapitālieguldījumu, ko Komisija atzina par atbalstu (46). ETVA 1995. gadā piederēja “51 % HSY kontrolpakete”, jo Grieķija apgalvoja, ka to “attaisno aizsardzības intereses” saskaņā ar Direktīvas 90/684/EEK 10. pantu. Otrajā gadījumā Komisija piebilst, ka ja ņem vērā visus valsts īstenotos pasākumus (tostarp ETVA īstenotos pasākumus, jo, kā tiks pierādīs turpmāk šajā lēmumā, par tiem ir atbildīga valsts) par labu HSY, jo īpaši HSY līdz 2002. gadam piešķirto atkārtoto un apjomīgo valsts atbalstu, ir skaidrs, ka līdz 2002. gadam valsts nav rīkojusies kā tirgus ekonomikas ieguldītājs. Tā ir pastāvīgi piešķīrusi lielu finansiālu atbalstu, lai nodrošinātu iespēju HSY turpināt darbību, un tas ir prasījis lielus izdevumus. Var secināt, ka, tā kā valsts (ar ETVA starpniecību) par HSY akcionāru kļuva tikai tāpēc, ka tā rīkojās kā valsts iestāde, kas vēlējās par katru cenu turpināt HSY darbību, tāpēc nekad nav rīkojusies kā tirgus ekonomikas ieguldītājs, kas, iegādājoties HSY akcijas, vēlētos gūt peļņu, tad trūkst ticamības apgalvojumam par to, ka ETVA un valsts ir rīkojušās tirgus ekonomikas ieguldītājam pieņemamā veidā, jo nepietiekamās procentu likmes (vai garantijas maksu), ko pieprasa par finansējumu (aizdevumiem un garantijām), ko tās piešķīrušas HSY, kompensē ar HSY akciju vērtības palielinājumu. Tā kā valsts (tostarp ETVA) nekad nav rīkojusies kā ieguldītājs, kas mēģina gūt peļņu, bet tieši pretēji piekrita saglabāt HSY darbību par šādu augstu cenu, Grieķijai un HSY vajadzēja vismaz pamatot savu apgalvojumu ar sīku analīzi, kas apliecinātu, ka kā HSY akcionārs valsts un ETVA patiešām varēja sagaidīt kapitāla pieaugumu (t. i., akciju vērtības palielināšanos), kas būtu lielāks par “ienākumu zaudējumu” (t. i., nepietiekamo procentu likmi vai nepietiekamo garantijas prēmiju). Tā kā šāda analīze nav sniegta un tā kā HSY un Grieķija ir izteikusi apšaubāmo un hipotētisko apgalvojumu, nesniedzot apstiprinošus pierādījumus, Komisija bez turpmākas analīzes noraida apgalvojumu, ka valsts (tostarp ETVA) būtu rīkojusies kā tirgus ekonomikas ieguldītājs, jo ar labvēlīgiem nosacījumiem piešķirtais finansējums izraisīja HSY akciju vērtības palielināšanos pietiekamā apmērā, lai kompensētu “ienākumu zaudējumu”.

(51)

Otrkārt, pat atsakoties no iepriekšminētās argumentācijas un analizējot aspektus attiecībā uz iekšējiem darījumiem grupā (t. i., HSY akciju vērtības iespējamo palielināšanos), ir pietiekami daudz pierādījumu, ka ETVA veiktie darījumi nebūtu pieņemami tirgus ekonomikas ieguldītājam, kam piederētu 51 % HSY akciju.

(52)

1995. gada beigās 49 % HSY īpašumtiesību tika nodoti HSY darbiniekiem. Cena, par kādu darbinieki varēja iegādāties šos 49 % akciju, tika nolemta tajā brīdī. Tāpēc turpmākajos gados, kad ETVA un valsts nodrošināja HSY finanšu līdzekļus par cenu, kas bija zemāka, nekā būtu prasījusi (nesaistīta) privātbanka, 49 % no HSY akciju vērtības palielināšanās šo ietaupījumu rezultātā (t. i., HSY maksāja mazākas procentu likmes) deva labumu arī pārējiem HSY akcionāriem. Tikai 51 % priekšrocību, ko uzņēmumam HSY piešķīra ETVA un valsts (prasītās procentu likmes un garantijas prēmijas samazināšana), tika saņemts atpakaļ HSY akciju vērtības pieauguma veidā. Neviens tirgus ekonomikas ieguldītājs nebūtu piekritis dot citiem HSY akcionāriem šādu dāvinājumu. Lai izvairītos no zaudējumiem par labu pārējiem akcionāriem, tirgus ekonomikas ieguldītājs būtu pieprasījis līdzīgu procentu likmi tai, kādu prasa (nesaistītas) privātbankas. Tāpēc Grieķijas iestāžu pirmais apgalvojums nav pamatots.

(53)

Par laikposmu pēc 1999. gada 30. jūnija - laikā, kad neviena privātbanka nebūtu piešķīrusi HSY finansējumu, jo bankrota risks bija pārāk liels - var spriest pēc tādas pašas loģikas. Racionāls ieguldītājs, kam pieder tikai 51 % uzņēmuma, jo īpaši būtu vismaz lūdzis pārējiem akcionāriem nodrošināt finansējumu proporcionāli HSY akcijām, kas tiem pieder. Ja pārējiem akcionāriem nebūtu līdzekļu šā finansējuma nodrošināšanai, racionāls ieguldītājs būtu vismaz vienojies nodrošināt finansējumu HSY pret vēl daļu HSY akciju. Ievērojamu finanšu līdzekļu nodrošināšana HSY bez citu akcionāru līdzfinansējuma vai koncesijām bija pielīdzināma savas naudas pakļaušanai lielam riskam, lai glābtu citu akcionāru turēto akciju vērtību. Neviens tirgus ekonomikas ieguldītājs līdzīgos apstākļos nebūtu piekritis šādam dāvinājumam citiem akcionāriem (47). Tāpēc Grieķijas iestāžu otrais apgalvojums ir noraidāms.

(54)

Vairākus no šajā lēmumā analizētajiem 16 pasākumiem valsts nepiešķīra tieši. Tos piešķīra valstij piederošā banka ETVA. Tā kā Grieķija, HSY un TKMS/GNSH apstrīd valsts atbildību par šiem pasākumiem, turpretī Elefsis un Piraeus Bank to apstiprina, šis jautājums ir jāanalizē.

(55)

ETVA piešķīra šos pasākumus no 1996. līdz 2002. gadam. Saskaņā ar precedenta tiesībām šādus pasākumus var klasificēt kā valsts atbalstu atbilstīgi EK līguma 87. panta 1. punktam tikai tad, ja valsts varēja kontrolēt ETVA un ja valsts iestādes ir “tā vai citādi iesaistītas šo pasākumu īstenošanā” (48).

(56)

ETVA, kas saīsinājumā nozīmē Grieķijas Rūpniecības attīstības banka, tika nodibināta 1964. gadā, apvienojoties trim organizācijām (Rūpniecības attīstības organizācijai, Ekonomiskās attīstības finansēšanas organizācijai un Tūrisma kredītu organizācijai). Ar Likumu 1369/1973 tā tika pārveidota par akciju sabiedrību. Tāpēc kopš 1973. gada tā ir darbojusies kā valstij piederoša banka. Saskaņā ar Grieķijas sniegto informāciju (49)“ETVA kā attīstības bankas statūtos noteiktais galvenais mērķis bija valsts attīstības veicināšana, finansējot Grieķijas ekonomikas ražošanas darbību (tūrismu, rūpniecisko ražošanu utt.)”. ETVA bija vienīgā attīstības banka Grieķijā. Tāpēc ETVA centās uzņemties izšķirošu lomu valsts ekonomikas un reģionālajā attīstībā, finansējot uzņēmumus, attīstot valsts reģionālo infrastruktūru, nodrošinot riska kapitālu un piedaloties Grieķijas ekonomikai stratēģiski svarīgu uzņēmumu darbībā. 1995. gadā pēc finansiālām grūtībām, kas radās šo darbību rezultātā, Grieķijas valdība par galveno prioritāti izvirzīja bankas rekapitalizāciju, pārstrukturēšanu un modernizāciju. Tā notika, pamatojoties uz piecu gadu programmu, Likuma 2359/95 darbības jomā. Papildus valdības piešķirtajam kapitālam 427 miljardu GRD apmērā, pārstrukturēšanas mērķis bija jaunas stratēģiskas orientācijas ieviešana, organizatoriskās struktūras maiņa un modernu uzņēmējdarbības procedūru formulēšana, lai reaģētu uz mūsdienu konkurences apstākļiem. Tādējādi “papildus darbībai attīstības jomā ETVA izvērsa komercbankas pakalpojumu sniegšanu, jo īpaši 1997. gadā un pēc tam” (50).

(57)

Valsts, kam piederēja 100 % ETVA akciju, 1999. gadā izlēma kotēt banku Atēnu Fondu biržā, piedāvājot sabiedrībai 24 % tās akciju kapitāla. Valsts izlēma turpināt bankas privatizāciju un samazināt valsts dalību līdz apmēram, kas ir mazāks par 50 %. Tika izsludināts konkurss, kurā tika izvēlēta Piraeus Bank. 2002. gada 20. martāPiraeus Bank tika nodotas akcijas, kas atbilst 57,7 % ETVA kapitāla (51).

(58)

Attiecībā uz valsts iespējām kontrolēt ETVA Komisija norāda, ka līdz 1999. gada beigām ETVA pilnībā piederēja Grieķijas valstij. Līdz 2002. gada 20. martam, kad lielākā daļa akciju tika nodota Piraeus Bank, valstij piederēja akciju kontrolpakete. Tāpēc valsts varēja kontrolēt ETVA vismaz līdz 2002. gada 20. martam. Tas liecina arī, ka ETVA īstenotajos pasākumos bija iesaistīti valsts līdzekļi.

(59)

Attiecībā uz valsts iesaistīšanos dažādo pasākumu pieņemšanā Komisija norāda uz šādiem punktiem.

(60)

Pieņemot lēmumu par ETVA dalības apmēru HSY, pastāvīgi piešķirot HSY lielu finanšu atbalstu un piešķirot tiesības slēgt Grieķijas drošībai ļoti svarīgus līgumus militārajā jomā, Grieķijas valdība ļoti skaidri lika saprast, ka tā piešķir lielu nozīmi HSY darbībām, un uzmanīgi novēroja būvētavas situāciju. Šādā vispārējā situācijā Komisija uzskata, ka līdz ETVA privatizācijai 2002. gada martā valsts atbildība par ETVA rīcību nav apšaubāma. Šajos apstākļos ETVA vadība patiešām attiecībā uz HSY nevarēja izstrādāt tādu aizdevumu politiku, kas nebūtu saskaņā ar valdības pastāvīgā atbalsta politiku. Jo īpaši ETVA nevarētu pieņemt lēmumu, kas HSY radītu finansiālas problēmas. Piemēram, ETVA nevarētu prasīt augstu procentu likmi (t. i., lielu likmes starpību virs starpbanku likmes) par HSY piešķirtajiem aizdevumiem, jo tas būtu pasliktinājis HSY finanšu situāciju, kas valdībai būtu politiski nepieņemami. ETVA nevarēja arī atteikties piešķirt aizdevumu, ko lūdza HSY, lai finansētu savu darbību (57). Citiem vārdiem, ETVA nebija citas izvēles, kā vien ievērot valsts noteikto pastāvīgā lielapjoma atbalsta politiku pret HSY. Līdz ar to Komisija secina, ka par visiem ETVA īstenotajiem pasākumiem attiecībā uz HSY (aizdevumi, garantijas, kapitāla ieguldījumi utt.) automātiski bija atbildīga valsts) un ka nav jāsniedz papildu pierādījumi par valsts dalību brīdī, kad ETVA pieņēma šos atsevišķos pasākumus. Secinot Komisija uzskata, ka par ETVA īstenotajiem dažādajiem pasākumiem ir atbildīga valsts.

(61)

Komisija pakārtoti norāda arī uz šādiem elementiem, kas apstiprina valsts atbildību par ETVA rīcību.

(62)

Pirmkārt, ETVA 1995. gadā pārdeva darbiniekiem tikai 49 %, nevis 100 % HSY akciju. “Grieķija pieminēja savas militārās vajadzības kuģu būvē, lai pamatotu 51 % būvētavas paturēšanu, kā atļauj direktīvas 10. pants.” Padomes Direktīvas 90/684/EEK 10. panta 3. punktā patiešām ir paredzēts, ka, “neskarot 2. punktā minēto pienākumu pārdot būvētavas, Grieķijas valdībai ir atļauts paturēt vienas būvētavas 51 % akciju kontrolpaketi, ja to attaisno aizsardzības intereses” (58). Tas liecina, ka, atstājot ETVA 51 % HSY akciju, mērķis bija ļaut valstij kontrolēt HSY, lai aizsargātu Grieķijas aizsardzības intereses. Ir acīmredzams, ka šajā situācijā ETVA vadība nevarēja veidot uz komerciāliem noteikumiem balstītas attiecības ar HSY. Neviens lēmums par finansējuma nodrošinājumu HSY un šā finansējuma noteikumiem nedrīkstēja būt pretrunā Grieķijas aizsardzības interesēm. Komisija jo īpaši nesaskata, kā ETVA vadība varēja atteikties piešķirt HSY finansējumu vai pieprasīt lielu procentu likmi par šo finansējumu. Turklāt, ja Grieķijas mērķis bija saglabāt aizsardzības intereses, var pieļaut, ka valdība faktiski tieši pārraudzīja jebkuru būtisku HSY vadības lēmumu un jebkuru ETVA lēmumu par HSY sniegto finansējumu.

(63)

Otrkārt, tā kā ETVA kā “attīstības bankas” pilnvaras definēja valsts, var secināt, ka par visām ETVA darbībām, ko tā īstenoja, pildot šīs pilnvaras, bija atbildīga valsts. Līdzīgi precedenta tiesības norāda, ka, lai analizētu atbildību par pasākumiem, ko īstenojis uzņēmums, var būt svarīgs “tā darbības veids un darbības īstenošana tirgū normālas konkurences ar citiem privātiem uzņēmumiem apstākļos” (59). Šajā kontekstā Grieķijas iestādes atzīst, ka “ETVA kopš tās izveides nedarbojās kā parasta komercbanka, bet kā īpaša attīstības kredītiestāde, kas galvenokārt darbojas tādu ilgtermiņa kredītu jomā, kam ir izšķiroša nozīme valsts ekonomikas un reģionālajā attīstībā” (60). Šajā kontekstā Komisija atgādina, ka ETVA iegādājās HSY 1985. gadā. Tāpēc ETVA dalība HSY aizsākās laikā, kad tā pildīja savas kā “attīstības bankas” pilnvaras, nevis īstenojot komercdarbību, ko tā sāka ne ātrāk kā 1997. gadā. Tā kā ETVA līdz minētajam laikam bija jāatbalsta HSY, pildot savas kā “attīstības bankas” pilnvaras, ETVA nevarēja no 1997. gada pēkšņi pārtraukt izsniegt HSY pieprasītos aizdevumus un garantijas un ļaut būvētavai bankrotēt. Šajā sakarībā Komisija atgādina, ka 20. gadsimta 90. gadu otrajā pusē ETVA tika atļauts izvērst komercdarbību paralēli darbībai attīstības jomā, nevis tās vietā, un darbība attīstības jomā tai bija jāturpina.

(64)

Treškārt, saskaņā ar precedenta tiesībām, lai pierādītu atbildību, svarīgs var būt “uzņēmuma juridiskais statuss (vai tas pakļauts publiskajām tiesībām vai parastajām uzņēmumu tiesībām)” (61). Šajā ziņā, tā kā ETVA kā valstij piederošas attīstības bankas galvenais mērķis ir veicināt valsts attīstību, finansējot Grieķijas ekonomiku, uz to neattiecās banku darbības direktīvas (62). Tikai kotējot ETVA akcijas Atēnu Fondu biržā 2000. gada 12. janvārī, ETVA tika pakļauta komercbankām piemērojamajiem uzraudzības standarta noteikumiem.

(65)

Ceturtkārt, Komisija norāda, ka laikā no 1996. līdz 2002. gadam valsts pievērsa īpašu uzmanību ETVA darbībām. Valsts pieņēma Likumu 2359/95, lai pārstrukturētu ETVA, un ieguldīja tajā simtiem miljardu drahmu. 1999. gadā tā nolēma kotēt daļu kapitāla Atēnu Fondu biržā. Pēc viena gada tā nolēma privatizēt ETVA kontrolpaketi. Privatizācija tika pabeigta 2002. gadā. Tas liecina, ka laikā no 1996. līdz 2002. gadam valsts bija ļoti ieinteresēta ETVA darbībā. HSY izsniegtie aizdevumi un garantijas bija pietiekami lielas (63), lai ETVA vadība nevarētu pieņemt lēmumus par to piešķiršanu bez ETVA vienīgā akcionāra atbalsta vai tieša rīkojuma.

(66)

Iepriekšējos punktos Komisija ir pierādījusi, ka laikposmā pirms ETVA pārdošanas Piraeus Bank 2002. gada martā visos ETVA īstenotajos pasākumos ir bijuši iesaistīti valsts līdzekļi un par visiem ETVA īstenotajiem pasākumiem attiecībā uz HSY bija atbildīga valsts. Tāpēc atsevišķajā novērtējumā par katru ETVA īstenoto pasākumu Komisija šos abus apstākļus vairs nepierādīs.

(67)

Komisija šos abus jautājumus atkal apspriedīs tikai E18c pasākuma novērtējumā, jo dažas iesaistītās personas apgalvo, ka šo pasākumu ETVA ir īstenojusi 2002. gada maijā, t. i., pēc tam, kad Piraeus Bank iegādājās ETVA.

(68)

Atbildē uz lēmumu par pagarināšanu Grieķija apgalvo, ka vairāki pasākumi, ko izmeklē Komisija, ir bijuši paredzēti, lai atbalstītu būvētavas darbības militārajā jomā. Tādējādi Grieķija apgalvo, ka uz tiem attiecas Līguma 296. pants un tos nevar novērtēt saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu, un iespējamība tos atgūt ir vēl mazāka.

(69)

Tāpēc Komisijai ir jānovērtē, vai uz dažiem pasākumiem daļēji vai pilnīgi attiecas Līguma 296. panta darbības joma.

(70)

Neviena no šajā procedūrā iesaistītajām personām neapstrīd, ka HSY darbojas civilajā un militārajā jomā. Pēdējos 15 gados galvenā darbība civilajā jomā bija civilo kuģu remonts. HSY ir izgatavojusi arī ritošā sastāva materiālus un civilo kuģu korpusus. HSY darbības militārajā jomā bija karakuģu un zemūdeņu būve un remonts Grieķijas Jūras kara flotei.

(71)

Komisija atgādina, ka lēmumā par pagarināšanu jau ir apzināti pasākumi, kas paredzēti tikai būvētavas militāro darbību atbalstam. Lēmumā par pagarināšanu ir secināts, ka uz šiem pasākumiem pilnībā attiecas Līguma 296. pants un tiem nav piemērojami noteikumi par valsts atbalstu. Tiesa nav apstrīdējusi lēmumu par pagarināšanu.

(72)

Dažas valsts atbalsta summas, kas apskatītas šajā lēmumā, nav attiecinātas uz kādu konkrētu darbību, t. i., tās nav piešķirtas, lai finansētu konkrētu projektu. Tāpēc Komisijai ir jānosaka, kādā mērā šīs valsts atbalsta summas deva labumu darbībām militārajā jomā un kādā mērā tās deva labumu darbībām civilajā jomā. Šo aprēķinu sarežģī tas, ka HSY neveica atsevišķu uzskaiti darbībām civilajā jomā un darbībām militārajā jomā. Šajos apstākļos Komisijas analīzes pamatā būs šo abu darbību relatīvais apmērs. Tāpēc tai jānovērtē katras darbības relatīvā nozīme. Komisija norāda, ka ar jebkuru HSY piešķirto valsts atbalstu (kas nav piešķirts konkrētas darbības finansēšanai) (piemēram, finansējums, kapitāla ieguldījums utt.) vienlaikus ir segti pagātnē radušies zaudējumi (t. i., zaudējumi, kas radušies no iepriekšējiem līgumiem), kas ļāva būvētavai finansēt turpmākās darbības. Tāpēc, lai noteiktu, kādā mērā konkrēts valsts atbalsts deva labumu civilajām un militārajām darbībām, Komisija uzskata, ka analīzei nav jāaprobežojas ar civilo un militāro darbību attiecību (t. i., katras darbības relatīvā nozīme) atbalsta sniegšanas gadā, bet ir jāaprēķina šo abu darbību vidējā attiecība pietiekami ilgā laikposmā. Vairāku gadu rādītāju vidējās vērtības izmantošanu pamato arī tas, ka abu darbību relatīvā nozīme dažādos gados ļoti atšķiras. Viens konkrēts gads var arī neraksturot abu darbību vidējo attiecību vidējā termiņā un ilgtermiņā.

(73)

Ar Lēmumu C 40/02 par nelikumīgu un ar kopējo tirgu nesaderīgu atzītā atbalsta atgūšanas procedūrā Grieķija apgalvoja, ka darbības civilajā jomā veidoja 25 % HSY darbību, bet darbības militārajā jomā – 75 % darbību. Lai pamatotu šo apgalvojumu, Grieķija iesniedza datus par darba laiku un apgrozījumu (t. i., pārdošanas vērtību) abos darbības virzienos laikā no 1997. līdz 2005. gadam (64). Šajā procedūrā Grieķija šos skaitļus nav apstrīdējusi. Turklāt Lēmumā N 513/01 Komisija jau bija piekritusi darbību attiecībai 25 % civilajā jomā/75 % militārajā jomā, kas nav apstrīdēts Tiesā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija ņems vērā to, ka darbības civilajā jomā veido 25 % HSY darbību, bet darbības militārajā jomā – 75 % darbību.

(74)

Attiecībā uz HSY darbību militārajā jomā Komisija iepriekšējos lēmumos ir konsekventi piekritusi, ka uz tam sniegto atbalstu neattiecas valsts atbalsta noteikumi (65). Lēmuma par pagarināšanu 86. līdz 90. punktā Komisija atkārtoja šo vērtējumu. Tā kā pasākumi, uz kuriem attiecas šis lēmums, tika īstenoti par labu HSY (t. i., HSY kopumā) vienlaikus ar šajos iepriekšējos lēmumos analizēto periodu, ir jāsecina, ka Līguma 296. panta darbības joma attiecas arī uz to daļu pasākumu, kas bija paredzēti HSY darbību atbalstam militārajā jomā, un tie ir atbrīvoti no noteikumiem par valsts atbalstu.

(75)

Vērtējot katru pasākumu atsevišķi, Komisija noteiks, vai ar to ir atbalstīta tikai HSY darbība civilajā jomā, vai tas ir piešķirts HSY, neparedzot to konkrētam izlietojumam (66):

(76)

Attiecībā uz Grieķijas un trešo personu piezīmēm Komisija norāda, ka tajās ir minēts plašs argumentu klāsts. Piemēram, daudzajos iesniegumos Komisijai sūdzības iesniedzējs Elefsis ir apgalvojis, ka pastāv vairāki iemesli, uz kuriem pamatojoties, pasākumi ir uzskatāmi par nesaderīgu atbalstu. Līdzīgi Grieķija, HSY un TKMS/GNSH savos pēc kārtas iesniegtajos iesniegumos Komisijai apgalvoja, ka pastāv vairāki iemesli, uz kuriem pamatojoties, pasākumus var atzīt par saderīgiem ar kopējo tirgu.

(77)

Atbilstīgi Līguma 253. pantam Komisijas lēmumā ir jāmin iemesli, uz kuriem tas ir pamatots. Taču Komisijai nav pienākuma atbildēt uz katru iesaistīto personu izvirzīto argumentu. Līdz ar to šajā lēmumā tiks skaidri apskatīti tikai nozīmīgākie iesaistīto personu izvirzītie argumenti. Jo īpaši lēmumā netiks apskatīti daži iesaistīto personu izvirzītie pamatojumi, kuri nepārprotami nesaskan ar faktiem, kuri ir pretrunā tās pašas personas citos iesniegumos izvirzītajiem argumentiem vai kurus var nepārprotami noraidīt, pamatojoties uz šajā lēmumā norādītajiem faktiem un vērtējumu.

(78)

Tā kā šī izmeklēšana attiecas uz nozīmīgu skaitu pasākumu, ir svarīgi tos sanumurēt, lai atvieglotu lasīšanu un izvairītos no pārpratumiem. Tāpēc to četru pasākumu, uz kuriem attiecas lēmums par uzsākšanu, numuri būs no P1 līdz P4. Tiem 12 pasākumiem, uz kuriem attiecas lēmums par pagarināšanu, tiks atstāts numurs, kas tiem bija piešķirts attiecīgajā lēmumā, priekšā pievienojot burtu E.

(79)

Ar Lēmumu N 401/97 Komisija atļāva ieguldījumu atbalstu 7,8 miljardu GRD (22,9 miljoni euro) apmērā, par ko Grieķija bija paziņojusi 1997. gada 20. jūnijā. Minētajā lēmumā atbalstu vērtēja, pamatojoties uz Padomes Direktīvas 90/684/EEK III nodaļas “Pārstrukturēšanas atbalsts” 6. pantu “Ieguldījumu atbalsts”, kurā norādīts, ka “ieguldījumu atbalstu […] nedrīkst piešķirt […], ja vien tas nav saistīts ar pārstrukturēšanas plānu, kurā nav paredzēts palielināt būvētavas kuģu būvēšanas jaudu […]. Šādu atbalstu nevar piešķirt kuģu būvētavām, ko izmanto kuģu remontam, ja vien tas nav saistīts ar pārstrukturēšanas plānu, kā rezultātā samazinās kopējā kuģu remontēšanas jauda”. Lēmumā N 401/97 norādīts, ka ir sagatavots uzņēmējdarbības plāns, kura mērķis ir atjaunot būvētavas konkurētspēju, palielinot tās ražīgumu un modernizējot to. Šā plāna pirmais pīlārs ir liela apmēra reorganizācija un darbinieku skaita samazināšana. Jo īpaši līdz 1997. gada beigām darbinieku skaits tiks samazināts līdz 2 000, un tiks ieviestas elastīgākas darba metodes. Lēmumā N 401/97 ir norādīts, ka darbinieku skaita samazināšana lēmuma pieņemšanas brīdī lielā mērā jau bija īstenota, kas palīdzēs palielināt ražīgumu. Pārstrukturēšanas plāna otrais pīlārs ir ieguldījumu programma, kuras mērķis ir aizstāt vecās un tehnoloģiski novecojušās iekārtas ar jaunu, modernāku tehnoloģiju. Lēmumā ir norādīts, ka saskaņā ar plānu būvētava atgūs dzīvotspēju līdz uzņēmējdarbības plāna darbības beigām, t. i., līdz 2000. gadam. Ieguldījumu programmas kopējās izmaksas tika lēstas 15,62 miljardu GRD (45,9 miljonu euro) apjomā. Lēmuma aprakstošajā daļā ir norādīts, ka programma tiks finansēta šādi: 7,81 miljards GRD (22,9 miljoni euro) – valsts atbalsts, 3,13 miljardi GRD (9,2 miljoni euro) – akciju kapitāla palielinājums un 4,67 miljardi GRD (13,7 miljoni euro) – banku aizdevumi. Kapitāla palielinājums tiks veikts tādā pašā proporcijā kā kapitāla sadalījums, t. i., 51 % nodrošinās ETVA, bet 49 % – HSY darbinieki. Lēmumā ir norādīts arī, ka banku aizdevumi tiks piesaistīti parastos tirgus apstākļos bez valsts garantijām. Komisija novērtējumā norāda, ka saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu kuģu būves jauda nepalielinās, bet kuģu remonta jauda samazinās. Komisija norāda arī, ka atbalsta intensitāte (50 %) nepārsniedz Grieķijai atļauto reģionālā atbalsta intensitāti. Intensitāti pamato arī veicamās pārstrukturēšanas apmērs.

(80)

Grieķijas un Komisijas vēstuļu apmaiņa pirms procedūras uzsākšanas ir aprakstīta šā lēmuma 1. nodaļā “Procedūra”.

(81)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija pauda šaubas par ieguldījumu atbalsta, kas apstiprināts ar Lēmumu N 401/97, iespējami nepareizo izmantošanu. Pirmkārt, Komisija ir novērojusi, ka ieguldījumu plāns ir īstenots tikai daļēji un ar būtiskiem kavējumiem. Grieķijas iestādes vairākas reizes, neapspriežoties ar Komisiju, pagarināja ieguldījumu plāna izpildes termiņu pēc 1999. gada 31. decembra. Otrkārt, tā kā Lēmumā N 401/97 ir norādīts, ka ieguldījumu programma tiks finansēta ar banku aizdevumiem, kas piesaistīti parastos tirgus apstākļos bez valsts garantijām, šķiet, ka uzņēmums ir saņēmis aizdevumus no valstij piederošas bankas ar procentu likmēm, kas neatbilst tirgus vērtībām, un šķiet, ka vienu no aizdevumiem sedza valsts garantija. Treškārt, Grieķijas iestādes nenosūtīja gada ziņojumus par plāna īstenošanu, kā bija noteikts Lēmumā N 401/97. Šo trīs Lēmuma N 401/97 pārkāpumu dēļ šķiet, ka ieguldījumu atbalsts ir nepareizi izmantots.

(82)

Elefsis uzsver, ka zemestrīce, kas minēta, lai attaisnotu kavējumu, notika tikai 1999. gada septembrī. Tas nozīmē, ka līdz ieguldījumu plāna īstenošanas termiņa beigām, proti, 1999. gada 31. decembrim, vēl bija četri mēneši. Līdz 1999. gada beigām HSY bija īstenojis tikai nelielu daļu ieguldījumu plāna. Tas liecina, ka HSY ievērojami kavēja plāna īstenošanu jau pirms zemestrīces un ka HSY nevarētu pabeigt ieguldījumu programmu savlaicīgi, pat ja zemestrīce nebūtu notikusi. Līdzīgi HSY privatizācija, ko piemin, lai attaisnotu kavējumu, notika ilgu laiku pēc 1999. gada beigām, tāpēc ar to nevar attaisnot to, ka HSY nav ievērojis Lēmumu N 401/97. Visbeidzot, Elefsis apgalvo, ka, tā kā HSY saņēma valsts garantētu aizdevumu pretrunā nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem, tas ir pārkāpis Lēmumā N 401/97 noteiktos nosacījumus. Tāpēc šis papildu atbalsts, kā arī ieguldījumu atbalsts, ir jāatgūst.

(83)

HSY iesniedza tādas pašas piezīmes kā Grieķija; tās ir apkopotas nākamajā iedaļā.

(84)

Grieķijas iestādes 2004. gada 20. oktobra vēstulē apstiprina, ka sākotnēji ieguldījumu plāna pabeigšanai tās noteica termiņu 1999. gada 31. decembrī. 1999. gada decembrī tās veica plāna īstenošanas pirmās pārbaudes, kas bija saistītas ar izdevumiem, kuri radušies HSY līdz 1999. gada 30. jūnijam. Izrādījās, ka tie bija 2,7 miljardi GRD (8,1 miljons euro), kas ir 17,7 % no ieguldījumu programmas kopējiem izdevumiem. Grieķijas iestādes 2001. gada 27. jūnijā noteica ieguldījumu veikšanas termiņa pagarinājumu līdz 2001. gada 31. decembrim, jo 1999. gada 7. septembra zemestrīce bija nodarījusi bojājumus būvētavas iekārtām un kavējusi ieguldījumu plāna izpildi. Ar 2001. gada 28. decembra lēmumu Grieķijas iestādes otrreiz pagarināja termiņu līdz 2002. gada 30. jūnijam, jo privatizācijas procesa dēļ, kas tika sākts 2001. gada janvārī (un beidzot tika pabeigts 2002. gada 31. maijā), ieguldījumu plāns bija jāiesaldē. Kad Grieķijas iestādes 2002. gada maijā veica otro kontroli, tās konstatēja, ka HSY līdz 2001. gada 31. decembrim bija radušies izdevumi 9,8 miljardu GRD (28,9 miljoni euro) apmērā jeb 63 % no ieguldījumu kopējām izmaksām. Ar 2002. gada 14. jūnija lēmumu tika piešķirts termiņa pagarinājums līdz 2004. gada 30. jūnijam. Ar 2003. gada 23. jūlija lēmumu iestādes atļāva veikt izmaiņas ieguldījumu plānā. Šajā gadījumā uzņēmums lūdza svītrot dažus otrajā kontrolē apstiprinātos ieguldījumu izdevumus. Šie izdevumi bija avansa maksājumi par ieguldījumiem, ko uzņēmums bija nolēmis izslēgt no ieguldījumu plāna. Tāpēc pēc otrās kontroles apstiprinātā kopsumma tika samazināta līdz 23,3 miljoniem euro jeb 50,75 % no kopsummas. 2004. gada 30. jūnija vēstulē būvniecība pieprasīja jaunu termiņa pagarinājumu līdz 2004. gada 31. decembrim. Šobrīd ieguldījumu atbalsts būvētavai vēl nav izmaksāts.

(85)

Grieķijas iestādes apgalvo, ka, piešķirot termiņa pagarinājumus, tās labā ticībā uzskatīja, ka rīkojas, ievērojot Komisijas apstiprinājuma lēmumā noteiktos ierobežojumus un ka tas attiecās uz jau piešķirtu atbalstu, par ko nebija vajadzīgs jauns paziņojums. Tās uzskatīja, ka bija nereāli neparedzēt iespēju pagarināt tik lielu un plašu ieguldījumu plānu, vēl jo vairāk tādai būvētavai, kurai nebija šāda plāna īstenošanas pieredzes, kā atzinusi pati Komisija apstiprinājuma lēmumā. Tās apgalvo arī, ka tās informēja Komisiju par pagarinājuma piešķiršanu 2002. gada novembrī. Ar ieguldījumu plāna izmaiņām, ko tās atļāva 2003. gadā, netika mainīts apstiprinātā atbalsta raksturs, būtība vai nolūks. To mērķis bija vienkārši pielāgot plāna saturu jaunajiem apstākļiem: būvētavas privatizācijai, jaunajiem neparedzama rakstura līgumiem (zemūdenes), zemestrīcei 1999. gadā, kā arī tehnoloģiskajam progresam. Grieķijas iestādes arī nesaskata, kā termiņa pagarinājumi var ietekmēt atbalsta būtību, un tāpēc – arī tā saderību. Visbeidzot, tās apgalvo, ka Komisijai ieguldījumu plāna termiņa pagarinājuma saderība jāvērtē, pamatojoties uz Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (67) (turpmāk “1999. gada glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnes”) 52. punktu. Šajā gadījumā atbalsts būtu jāatzīst par saderīgu, jo pārskatītais plāns paredz dzīvotspējas atjaunošanu pieņemamā laikposmā, proti, līdz 2004. gada 30. jūnijam. Grieķijas iestādes jo īpaši apgalvo, ka kavējuma cēlonis nav pats uzņēmums, bet nepārvarama vara (zemestrīce 1999. gadā un uzņēmuma privatizācija). Visbeidzot, princips “vienreiz un pēdējoreiz” netiktu pārkāpts, jo atbalsts tiktu piešķirts, pielāgojot esošu pārstrukturēšanas plānu.

(86)

Attiecībā uz to, ka netika iesniegti gada ziņojumi par ieguldījumu plāna īstenošanu, Grieķija uzskata, ka šis fakts nav pietiekami svarīgs, lai tā dēļ nevarētu mainīt plānu.

(87)

Pirms novērtēt saderību saskaņā ar Līguma 87. un 88. pantu, ir jāapsver, vai nav jāpiemēro Līguma 296. pants. Šajā ziņā Komisija norāda uz šādiem elementiem. Pirmkārt, Grieķija paziņoja par ieguldījumu atbalstu 1997. gadā saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktā noteikto procedūru. Paziņojot par atbalstu, Grieķija atzina, ka ieguldījumu plāns ir saistīts galvenokārt ar HSY darbībām civilajā jomā (t. i., kuģu remontu un kuģu būvi), jo, ja plāns būtu saistīts ar darbību militārajā jomā un svarīgs valsts drošībai, Grieķija tajā brīdī varēja atsaukties uz EK līguma 296. pantu un tai nebūtu jāpaziņo par šo ieguldījumu atbalstu (68). Turklāt Grieķija neapstrīdēja apstiprinājuma lēmumu, kurā Komisija novērtēja paziņoto atbalstu saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu. Visbeidzot, Grieķija nav atsaukusies uz 296. pantu savā atbildē uz lēmumu par procedūras uzsākšanu. Ar šiem argumentiem pietiek, lai secinātu, ka ieguldījumu plāns neietekmēja Grieķijas drošības intereses un ka jebkuru atbalstu, ar ko finansē ieguldījumu plānu, var skatīt saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu, kas noteikti Līguma 87. un 88. pantā.

(88)

Pēc kārtas tiks analizētas lēmumā par procedūras uzsākšanu trīs argumentos paustās šaubas.

(89)

Attiecībā uz tā nosacījuma pārkāpumu, kas paredz, ka aizdevumi jāpiesaista ar tirgus likmēm un bez valsts garantijām, Komisija uzskata, ka šis pārkāpums ietekmē vēlāko pasākumu, nevis ieguldījumu atbalsta saderību. Patiešām, šā nosacījuma nolūks ir neļaut piešķirt papildu atbalstu ieguldījumu programmai (t. i., neļaut uzkrāt atbalstu tādā apmērā, kas pārsniegtu Lēmumā N 401/97 noteikto intensitāti). Jebkurā gadījumā, kā tiks skaidrots turpmāk šajā lēmumā, Komisija, pamatojoties uz citu juridisko pamatu, uzskata, ka HSY piešķirtā valsts garantija ir nesaderīgs atbalsts, kas ir jāatgūst. Arī attiecībā uz aizdevumiem Komisija uzskata, ka atbalsta elements ir jāatgūst. Tā kā atbalsta elementi tiks atgūti, tiks atjaunota sākotnējā situācija, un HSY finansēšanas izmaksas nebūs zemākas par tirgus likmi. Citiem vārdiem, ar šo atgūšanu tiks izpildīts Lēmumā N 401/97 noteiktā nosacījuma mērķis, proti, izvairīties no papildu atbalsta piešķiršanas, piešķirot HSY atbalstu par atlīdzību, kas mazāka par tirgus cenu. Tāpēc Komisija noraida iepriekš minēto Elefsis apgalvojumu, ka jāatgūst gan aizdevumos, gan garantijā un ar Lēmumu N 401/97 apstiprinātajā ieguldījumu atbalstā ietvertais atbalsta elements.

(90)

Attiecībā uz gada ziņojumu nesniegšanu, kas minēts lēmumā par procedūras uzsākšanu, Komisija uzskata, ka tas, ka nav iesniegti gada ziņojumi, nav atbalsta nepareiza izmantošana. Patiešām, šis apstāklis nemaina atbalsta īpašības, tā ietekmi vai ieguldījumu programmas īpašības. Tomēr, tā kā Grieķija nav sniegusi šo informāciju pienācīgā laikā un tādējādi nav informējusi Komisiju par kavējumiem to notikšanas brīdī, Komisija nav varējusi atbilstīgajā brīdī pieņemt lēmumu par šiem jautājumiem. Līdz ar to ziņojumu trūkums nozīmē, ka pierādīšanas pienākums ir Grieķijai – Grieķijai ir jāpierāda, ka Komisija būtu atbalstījusi ieguldījumu programmas īstenošanas termiņa atkārtotos pagarinājumus.

(91)

Attiecībā uz ieguldījumu plāna īstenošanas kavējumiem – jautājumu, kas lēmumā par procedūras uzsākšanu radīja vislielākās šaubas, – Komisija ir izdarījusi šādu secinājumu. Ar Lēmumu N 401/97 Komisija atļāva piešķirt atbalstu, lai palīdzētu veikt ieguldījumus, kas bija “saistīti ar pārstrukturēšanas plānu”, kā noteikts Direktīvas 90/684/EEK III nodaļā “Pārstrukturēšanas atbalsts”. Kā norādīts Lēmuma N 401/97 uzņēmējdarbības plāna aprakstā, ieguldījumu plāns patiesībā nebija vienkārši saistīts ar pārstrukturēšanu; šis plāns bija viens no diviem pārstrukturēšanas pīlāriem, jo būvētava iepriekšējos gados nebija veikusi ieguldījumus, un lai atjaunotu savu konkurētspēju, tai vajadzēja aizstāt “vecas un novecojušas iekārtas ar jaunu tehnoloģiju”. Grieķijas iestādes 2004. gada 20. oktobra vēstules 2.1. iedaļā apstiprina, ka ieguldījumu programmas mērķis bija atjaunot HSY konkurētspēju, uzlabojot ražīgumu un modernizējot to, lai tas kļūtu par valsts un starptautiskā līmenī konkurētspējīgu uzņēmumu. Grieķija apstiprina arī to, ka nolūks bija nomainīt novecojušas un neizmantotas iekārtas ar jaunām modernas tehnoloģijas iekārtām. Jāsecina, ka no paša Lēmuma N 401/97, kā arī no Grieķijas vēstulēm var noprast, ka ieguldījumu programmai bija izšķiroša nozīme pārstrukturēšanas plānā un dzīvotspējas atjaunošanā (69). Tā kā tas bija “saistīts ar pārstrukturēšanas plānu” un izšķiroši nozīmīgs dzīvotspējas atjaunošanai, ir acīmredzams, ka īstenojot ieguldījumu programmu, nedrīkstēja īpaši kavēties. Patiesībā tā bija jāīsteno steidzami, lai varētu atjaunot dzīvotspēju. Jāsecina, ka Komisija atļāva piešķirt atbalstu, lai sekmētu ieguldījumu programmu, kas bija jāīsteno precīzā termiņā; tā neatļāva piešķirt atbalstu, lai palīdzētu veikt kādu ieguldījumu projektu nākotnē.

(92)

Attiecībā uz šīs ieguldījumu programmas īstenošanu precīzā termiņā Lēmumā N 401/97 nebija iekļauts plānotais kalendārs. Lēmumā N 401/97 ir tikai norādīts, ka “būvētavas dzīvotspēja tiks atjaunota uzņēmējdarbības plāna beigās – 2000. gadā”. Grieķijas iestādes 2004. gada 20. oktobra vēstulē norāda, ka saskaņā ar ministra 2007. gada decembra lēmumu par subsīdiju piešķiršanu ieguldījumu programma jāpabeidz līdz 1999. gada 31. decembrim (70). Taču Lēmumā N 401/97 nav šāda datuma. Komisija secina, ka, pamatojoties uz Lēmumu N 401/97, ieguldījumu programma bija jāpabeidz vēlākais 2000. gada beigās.

(93)

No iepriekš minētā Komisija secina, ka lai pārstrukturēšanas plāns būtu sekmīgs, bija svarīgi ievērot 2000. gada 31. decembra termiņu. Turklāt nevienu nozīmīgu ieguldījumu, kas īstenots pēc 2000. gada, nevar uzskatīt par saistītu ar pārstrukturēšanas plānu, kas aprakstīts Lēmumā N 401/97, kā noteikts Direktīvā 90/684/EEK.

(94)

Pēc Lēmuma N 401/97 analīzes Komisijai ir jānosaka, vai tā būtu piešķīrusi ieguldījumu veikšanas termiņa pagarinājumu, ja Grieķija to būtu pieprasījusi un pareizi informējusi Komisiju par kavējumiem. 1999. gada septembrī zemestrīce daļēji bojāja būvētavas sienas, jumtus, logus, trīs ēku konstrukciju, caurules, elektrotīklus, muliņus un celtņu sliedes. Grieķija apgalvo, ka zemestrīce piespieda būvētavu pārtraukt ieguldījumu plānu un pievērsties šo bojājumu remontam.

(95)

Attaisnojot ar zemestrīci saistīto kavējumu, būvētava 2000. gada novembrī lūdza pirmoreiz atlikt ieguldījumu programmas pabeigšanas termiņu līdz 2001. gada 31. decembrim. Jājautā, vai Komisija būtu pieņēmusi šo lūgumu, ja būtu to saņēmusi. Komisija norāda, ka, ja tā piemērotu 1999. gada glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 52. punktu, tā nebūtu apstiprinājusi pirmo pagarinājumu, jo, ņemot vērā 2000. gada novembrī pastāvošo situāciju, ar 1997. gadā apstiprināto pārstrukturēšanas plānu nepārprotami nepietika, lai atjaunotu dzīvotspēju, un cits pārstrukturēšanas plāns, kas ļautu atjaunot dzīvotspēju, tajā brīdī nebija pieejams. Tomēr Komisija šaubās, vai tā būtu piemērojusi 1999. gada glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 52. punktu, jo atbalsts nebija apstiprināts, pamatojoties uz šīm pamatnostādnēm, tāpēc ka netika “grozīts” plāna saturs, bet tikai atlikta ieguldījumu pabeigšanas diena, un tāpēc ka Lēmumā N 401/97 un Direktīvā 90/684/EEK nebija skaidru noteikumu par ieguldījumu pabeigšanas termiņa grozīšanu. Turklāt, tā kā spēcīga zemestrīce ir notikums, par ko nav atbildīga būvētava un Grieķijas iestādes, tam ir izņēmuma raksturs un tas nav saistīts ar ekonomiku un uzņēmējdarbību, Komisija, iespējams, būtu uzskatījusi, ka var attaisnot dažus mēnešus ilgu kavējumu. Turklāt ieguldījumu plāna īstenošana ir sarežģīts uzdevums, kam var būt vajadzīgi daži papildu mēneši. Līdz ar to, pat ja gads ir ilgs kavējums, ir pamatoti uzskatīt, ka Komisija būtu piekritusi pagarinājumam.

(96)

Attiecībā uz Grieķijas iestāžu piešķirto otro pagarinājumu Grieķija un HSY attaisnoja to ar būvētavas privatizāciju, kuras laikā ieguldījumu plāns tika iesaldēts (71). Citiem vārdiem, ieguldījumu programmas īstenošanas kavējumu izraisīja apzināts lēmums apturēt īstenošanu. Komisija noteikti nevar atļaut ieguldījumu programmas īstenošanas termiņa pagarinājumu, ja ir pieņemts apzināts lēmums uz vairākiem gada ceturkšņiem apturēt īstenošanu. Kā secināts iepriekš, bija svarīgi ievērot pārstrukturēšanas plāna īstenošanai noteikto grafiku. Komisija sankcionēja atbalstu, lai palīdzētu realizēt precīzu pārstrukturēšanas plānu, ko īsteno precīzā laikā. Papildus Komisija piebilst, ka, ja tiktu dota piekrišana pagarinājumiem pēc 2001. gada 31. decembra, pārstrukturēšanas periods būtu tik ilgs, ka pēc minētā datuma veiktos ieguldījumus Direktīvas 90/684/EEK nozīmē nevarētu uzskatīt par “saistītiem” ar pārstrukturēšanu, kas sākās jau 1996. gadā. Ar 1997. gadā apstiprināto pārstrukturēšanas plānu nepietika, lai atrisinātu būvētavas grūto finanšu situāciju 2001. gadā un pēc tam. Turklāt 2001. un 2002. gadā tika īstenoti jauni ievērojami pārstrukturēšanas pasākumi, kas nebija iekļauti Lēmumā N 401/97 aprakstītajā pārstrukturēšanas plānā (piemēram, darbinieku skaita papildu samazināšana). Ņemot vērā iepriekšējos apsvērumus, Komisija uzskata, ka nebūtu apstiprinājusi ieguldījumu veikšanai atvēlētā laika pagarinājumu pēc 2001. gada 31. decembra.

(97)

Komisija secinājumā uzskata, ka jebkurš atbalsts, kas paredzēts ieguldījumu izdevumiem, kuri radušies pēc 2001. gada 31. decembra, vairs nav Lēmuma N 401/97 darbības jomā.

(98)

Grieķija apgalvo, ka pat tad, ja Komisija konstatētu, ka atbalsts par labu dažiem ieguldījumu izdevumiem neietilpst Lēmuma N 401/97 darbības jomā, šis atbalsts tomēr jāuzskata par saderīgu kā pārstrukturēšanas atbalsts, pamatojoties uz 1999. gada glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm. Tāpēc Komisijai jāanalizē, vai atbalstu par labu HSY ieguldījumu izdevumiem, kas radušies pēc 2001. gada 31. decembra, var uzskatīt par saderīgu. Komisija norāda, ka nav šaubu par to, ka HSY pēc 2001. gada 31. decembra bija grūtībās nonācis uzņēmums. Piemēram, iepriekšējos gados uzkrātie zaudējumi bija tik lieli, ka tīrais kapitāls bija negatīvs. Tāpēc jebkurš uzņēmumam piešķirtais atbalsts un jo īpaši atbalsts, kas palīdz modernizēt novecojušas iekārtas, būtu jāuzskata par pārstrukturēšanas atbalstu. Tomēr Komisija uzskata, ka uzņēmums neatbilda atbalsta saņemšanas nosacījumiem saskaņā ar 1999. gada glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm. Piemēram, tika pārkāpts šo pamatnostādņu 48. punktā noteiktais nosacījums “vienreiz un pēdējoreiz”, jo Grieķija jau bija piešķīrusi HSY pārstrukturēšanas atbalstu ar ministra 1997. gada decembra lēmumu. Ar Lēmumu N 401/97 apstiprinātais ieguldījumu atbalsts patiešām bija pārstrukturēšanas atbalsts saskaņā ar Direktīvu 90/684/EEK un saskaņā ar pašu Lēmumu N 401/97. 1999. gada glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 48. punktā ir paredzēts atbrīvojums no nosacījuma “vienreiz un pēdējoreiz”“ārkārtējos un neparedzamos apstākļos”. Komisija nevar norādīt, kādi ārkārtēji un neparedzami apstākļi varētu attaisnot pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanu par labu ieguldījumu izdevumiem, kas radušies pēc 2001. gada 31. decembra. Zemestrīce 1999. gada septembrī, kā secināts iepriekš, var jo īpaši attaisnot ieguldījumu plāna ieviešanas ierobežotu kavējumu. Taču tā nav izraisījusi ieguldījumu plāna ieviešanas kavējumu pēc 2001. gada 31. decembra. Plāna iesaldēšana privatizācijas procesa laikā neatbilst “ārkārtēju un neparedzamu apstākļu” definīcijai. Grieķija apgalvo, ka nosacījums “vienreiz un pēdējoreiz” netiktu pārkāpts, jo atbalsts tiktu piešķirts kā esošā pārstrukturēšanas plāna pielāgojuma daļa. Kā jau izvērsti izskaidrots, Komisija uzskata, ka ieguldījumi, kas īstenoti pēc 2001. gada 31. decembra, nav Lēmumā N 401/1997 aprakstītās ieguldījumu programmas daļa. Turklāt 1999. gada glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 52. punktā ir norādīts, ka “grozītajam plānam joprojām jāļauj panākt uzņēmuma dzīvotspēju pieņemamā laika posmā”. Saskaņā ar sākotnējo plānu būvētavas dzīvotspēja bija jāatjauno līdz 2000. gadam. Tāpēc Komisija uzskata, ka, plānojot dzīvotspējas atjaunošanu 2004. gada jūnijā, bija pieļauts pārāk ilgs kavējums salīdzinājumā ar sākotnējo plānu, un tas vairs nebija pieņemams laika posms. Visbeidzot, Komisija norāda, ka piekrišanu šādam lielam pārstrukturēšanas perioda pagarinājumam varētu pielīdzināt nosacījuma “vienreiz un pēdējoreiz” apiešanai.

(99)

Komisija secinot uzskata, ka var uzskatīt, ka uz atbalstu par labu ieguldījumu izdevumiem, kas radušies līdz 2001. gada 31. decembrim un saistīti ar Lēmumā N 401/1997 aprakstīto ieguldījumu programmu, attiecas Lēmums N 401/97. Uz jebkuru citu atbalstu Lēmuma N 401/97 darbības joma neattiecas. Turklāt jebkurš cits atbalsts par labu citiem ieguldījumu izdevumiem, kas radušies HSY, nav saderīgs ar kopējo tirgu. Tā kā Grieķija ir norādījusi, ka ieguldījumu atbalsts HSY vēl nav izmaksāts, atbalsts no HSY nav jāatgūst.

(100)

Grieķija norāda, ka šo aizdevumu 4,67 miljardu GRD (13,72 miljoni euro) apmērā uz astoņiem gadiem piešķīra ETVA, lai finansētu ieguldījumu programmu (72). Valdība ar 1999. gada 8. decembra lēmumu piešķīra garantiju un pieprasīja gada garantijas maksu 100 bāzes punktu apmērā. Aizdevuma līgums tika noslēgts 1999. gada 29. decembrī un izmaksāts HSY vairākos maksājumos no minētās dienas līdz 2000. gada 26. oktobrim, veidojot kopsummu 12,76 miljonu euro apmērā (73). Procentu likme bija ATHIBOR (EURIBOR no 2001. gada 1. janvāra), pieskaitot 25 bāzes punktus. Valsts garantijas un aizdevuma termiņš 2002. gada 31. maijā tika pagarināts līdz 2009. gada 30. jūnijam, un procentu likme palielināta par 100 bāzes punktiem. Kapitāla atmaksāšana ar pirmo maksājumu tika sākta 2003. gada decembrī.

(101)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu ir norādīts, ka valsts garantija, iespējams, ir valsts atbalsts, kura saderība ir apšaubāma. Turklāt neatkarīgi no tā, vai tā tiktu vai netiktu atzīta par atbalstu, Lēmumā N 401/97 ir norādīts, ka, lai finansētu ieguldījumu programmu, tiks piesaistīti banku aizdevumi parastos tirgus apstākļos bez valsts garantijām. Tāpēc šķiet, ka ar Lēmumu N 401/97 valsts garantijas bija aizliegtas kā tādas.

(102)

Par P2, P3 un P4 pasākumu Elefsis izteica šādas piezīmes. Elefsis atgādina, ka Lēmumā N 401/97 prasīts, lai banku aizdevumi HSY finansēšanai būtu iegūti ar parastiem tirgus nosacījumiem bez valsts garantijām. Var pierādīt, ka visi trīs aizdevumi tika piešķirti pretrunā nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem. Pirmkārt, šie aizdevumi tika piešķirti 1999. gada beigās un pēc tam laikā, kad HSY finansiālā situācija bija katastrofāla un palielināja risku, ka tiks anulēta uzņēmuma darbības licence. Otrkārt, aizdevumi tika piešķirti laikā, kad bija skaidrs, ka HSY nav izdevies īstenot pārstrukturēšanu/ieguldījumu plānu un tas nav ievērojis Lēmuma N 401/97 noteikumus. Treškārt, ņemot vērā HSY katastrofālo finansiālo situāciju un nesaistītu pušu darījumos pieejama nodrošinājuma trūkumu, tas nebūtu varējis piesaistīt šos aizdevumus privātajā sektorā.

(103)

Grieķijas iestādes (kā arī HSY) apgalvo, ka valsts garantija nav valsts atbalsts un tika piedāvāta parastos tirgus apstākļos. Savu analīzi tās pamato ar šādiem argumentiem:

(104)

Pirms novērtēt saderību saskaņā ar Līguma 87. pantu, ir jāapsver, vai nav jāpiemēro Līguma 296. pants. Komisija norāda, ka, pamatojoties uz lēmumu par atbalsta piešķiršanu, HSY bija pienākums ieguldījumu programmas finansēšanai izmantot garantēto aizdevumu, kā arī divus citus aizdevumus, uz kuriem attiecās lēmums par procedūras uzsākšanu (t. i., P3 un P4 pasākums) (74). Kā secināts P1 pasākuma novērtējumā, uz ieguldījumu programmu neattiecas Līguma 296. panta darbības joma. Tāpēc Komisija uzskata, ka šiem trim aizdevumiem, kuri paredzēti ieguldījumu programmas finansēšanai, ir piemērojami noteikumi par valsts atbalstu, un uz tiem neattiecas Līguma 296. pants.

(105)

Vispirms jāpārbauda, vai valsts garantija atbilst nosacījumiem, lai tā tiktu atzīta par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(106)

Lai novērtētu, vai dažādajās garantijās, ko izmeklē ar šo lēmumu, ir ietverts atbalsts, Komisija izmantos Komisijas paziņojumu par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (75) (turpmāk “paziņojums par garantijām”), kas tika publicēts 2000. gada martā. Tomēr, kā norādīts tā 1.4. iedaļā, tas neaptver izmaiņas politikā, bet sīkāk izskaidro metodi, kādu Komisija līdz tam brīdim izmantoja, lai novērtētu garantijas. Līdz ar to paziņojumā par garantijām noteiktos principus var izmantot arī, lai novērtētu pirms 2000. gada marta piešķirtās garantijas. Saskaņā ar šo secinājumu lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija lietoja paziņojumu par garantijām, lai novērtētu P2 pasākumu. Grieķija neapstrīdēja paziņojuma piemērošanu. Tieši pretēji, arī Grieķija to piemēroja, lai novērtētu P2 pasākumu (76).

(107)

Pirmkārt, lai uz pasākumu attiektos 87. panta 1. punkts, pasākumā ir jābūt iesaistītiem valsts līdzekļiem. Tas tā ir attiecībā uz P2 pasākumu, jo, piešķirot šo garantiju, valsts pakļauj riskam valsts līdzekļus.

(108)

Otrkārt, ir jānosaka, vai pasākums ir selektīvs. Grieķija apgalvo, ka valsts ir piešķīrusi vairākas garantijas citiem uzņēmumiem un arī tiem pieprasījusi prēmiju 1 % apmērā. Grieķija iesniedza šo uzņēmumu sarakstu. Komisija uzskata, ka šis fakts nepierāda, ka pasākums bija vispārīgs pasākums. Lai pasākums būtu vispārīgs pasākums, tam jābūt pieejamam visiem uzņēmējiem, kas darbojas kādā dalībvalstī. Tam jābūt pilnīgi un vienlīdz pieejamam visiem uzņēmumiem, ar vienādiem pieejas noteikumiem, un tā darbības jomu nedrīkst de facto samazināt, izmantojot, piemēram, valsts diskrecionāru varu attiecībā uz tā piešķiršanu vai citus faktorus, kas ierobežo tā faktisko ietekmi. Tāpēc šo pasākumu nevar uzskatīt par vispārīgu. Jo īpaši tas vien, ka daži uzņēmumi ir saņēmuši valsts garantiju, nenozīmē, ka to varētu saņemt visi uzņēmumi. Grieķija nav pierādījusi, ka valsts garantija ir pieejama visiem uzņēmējiem ar vienādiem pieejas noteikumiem. Turklāt visi uzņēmumi, kas ir Grieķijas iesniegtajā sarakstā, ir valsts uzņēmumi vai uzņēmumi, kas veic darbības militārajā jomā. Tāpēc šķiet, ka privāti uzņēmumi nevarētu saņemt šādu garantiju savu parasto darbību finansēšanai. Patiesībā Grieķija nenorāda juridisko pamatu, uz kā bāzes finanšu ministrs 1999. gada 8. decembrī nolēma piešķirt garantiju. Iespējams, ka tas ir Likums 2322/1995, kas ir selektīvs pasākums, kas tiks izskaidrots E12b pasākuma novērtējumā.

(109)

Treškārt, ir jāpierāda priekšrocības esība. Saskaņā ar paziņojuma par garantijām 2.2.2. punktu, tā kā garantija tika piešķirta nevis pēc, bet pirms aizdevuma piešķiršanas, netiek izdarīts pieņēmums par atbalstu aizdevējam. Tāpēc ir jāpārbauda atbalsts aizņēmējam, kā definēts paziņojuma par garantijām 2.1.1. punktā. Grieķija apgalvo, ka priekšrocības nav, jo HSY varētu iegūt līdzīgu aizdevumu, piedāvājot bankai citu nodrošinājumu, kas nav valsts garantija. Komisija uzskata, ka tai nav jāizmeklē, vai HSY, piedāvājot citu nodrošinājumu, varētu vai nevarētu saņemt šo aizdevumu. Komisijai ir jānovērtē, vai valsts īstenotais faktiskais darījums, proti, garantijas piešķiršana aizdevumam, neiegūstot nekādu nodrošinājumu, būtu pieņemams tirgus ekonomikas ieguldītājam. Ar ieķīlātiem aktīviem vai prasījumu nodošanu nodrošināta aizdevuma garantija ir citāds darījums. Kā norādīts paziņojuma par garantiju 2.1.1. iedaļā, viena no iespējamajām valsts garantijas priekšrocībām ir iespēja aizņēmējam “piedāvāt mazāku nodrošinājumu”. Turklāt, pat ja būtu jānovērtē iespēja iegūt finansējumu, piedāvājot lielāku nodrošinātību, Komisija jau šā lēmuma 3.1. iedaļā ir secinājusi, ka pēc 1999. gada 30. jūnijaHSY nebūtu saņēmis aizdevumus vai garantijas no privātbankām, pat ja tas piedāvātu bankai nodrošinājumu. Komisija secina, ka, tā kā valsts garantija tika piešķirta 1999. gada decembrī, tā deva HSY priekšrocību, sniedzot HSY finansējumu, ko šis uzņēmums nevarētu saņemt tirgū.

(110)

Grieķija apgalvo arī, ka garantijas maksa 1 % apmērā bija tirgus cena un tādējādi nedod priekšrocību. Komisija norāda, ka Grieķija neiesniedza nekādus tirgus datus, kas pierādītu, ka bankas būtu gatavas piešķirt garantiju par šādu cenu. Grieķija iesniedza tikai garantiju sarakstu, ko valsts piešķīrusi tajā pašā laikposmā par to pašu cenu. Komisija nesaprot, kā ar šo valsts garantiju sarakstu var pierādīt, ka no HSY prasītā garantijas maksa ir atbilstīga tirgum un nav atbalsts. Jo īpaši nevar uzskatīt, ka šis saraksts ir “valsts garantiju shēma [, kas] nav valsts atbalsts saskaņā ar 87. panta 1. punktu”, jo, kā pierāda garantija par labu HSY, tā neatbilst daudziem paziņojuma par garantijām 4.3. iedaļā noteiktajiem nosacījumiem. Turklāt, pat ja garantijas maksa 1 % apmērā būtu atbilstīga tirgū citiem (dzīvotspējīgiem) uzņēmumiem, tas automātiski nenozīmētu, ka tā būtu atbilstīga tādam grūtībās nonākušam uzņēmumam kā HSY.

(111)

Apgalvojumu, ka garantijas maksa, kas mazāka par tirgus cenu, būtu pieņemama privātam ieguldītājam līdzīgos apstākļos, jo Grieķija bija HSY akcionārs, Komisija jau ir noraidījusi šā lēmuma 3.1. iedaļā.

(112)

Lēmuma 3.1. iedaļā ir arī redzams, ka no 1999. gada 30. jūnija bija pieejama pietiekama informācija, lai secinātu, ka HSY nav izdevies pietiekamā mērā noslēgt līgumus par kuģu būvi, lai atjaunotu dzīvotspēju, un ka 1999. un 2000. gadā tas cietīs lielus zaudējumus. Tāpēc, kaut gan tas, ka ar aizdevumu finansēja ieguldījumu plānu, ko 1997. gadā apstiprināja Komisija, būtu pārliecinājis iespējamo aizdevēju 1997. un 1998. gadā, tas nebūtu pārliecinājis banku 1999. gada decembrī, jo bija skaidrs, ka uzņēmējdarbības plāns ir bijis nesekmīgs. Tāpēc attiecīgais Grieķijas apgalvojums ir jānoraida.

(113)

Visbeidzot, Komisija nesaskata, kā Grieķijas minētais fakts, ka aizdevums tiek atmaksāts saskaņā ar līguma noteikumiem, varētu pierādīt, ka privāta banka būtu piešķīrusi attiecīgo aizdevumu. Patiešām, noteicoša šeit ir uzņēmuma situācija un pieejamā informācija garantijas piešķiršanas brīdī (77). Papildus Komisija norāda, ka saskaņā ar informāciju, kas bija pieejama garantijas piešķiršanas brīdī un uz ko pamatojoties bija sagaidāms, ka būvētava nākamajos gados cietīs lielus zaudējumus, būvētava patiešām turpmākajos gados cieta lielus zaudējumus, un tās tīrais kapitāls kļuva negatīvs. Turklāt HSY turpināja savu darbību (un tāpēc spēj atmaksāt aizdevumu) tikai nepārtrauktā valsts atbalsta dēļ.

(114)

No iepriekš minētā Komisija secina, ka pasākums dod priekšrocību HSY.

(115)

Šī selektīvā priekšrocība kropļo konkurenci, jo tā nodrošina finansējumu laikā, kad HSY nebūtu varējis to iegūt tirgū un bija nonācis grūtībās. Tāpēc pasākums palīdzēja HSY nebankrotēt un finansēt uzņēmuma darbību. Tā kā daži HSY konkurenti atrodas citās dalībvalstīs (78), šis konkurences kropļojums ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm (79).

(116)

Tā kā garantija atbilst visiem Līguma 87. panta 1. punkta nosacījumiem, tā ir valsts atbalsts. Tā kā pretēji EK līguma 88. panta 3. punktā noteiktajai prasībai to piešķīra bez iepriekšēja paziņojuma, tā ir nelikumīgs atbalsts.

(117)

Tā kā Komisija ir tikko pierādījusi, ka HSY piešķirtā selektīvā priekšrocība kropļo konkurenci un tirdzniecību, Komisija, novērtējot pārējos pasākumus, neatkārtos konkurences un tirdzniecības kropļojumu analīzi.

(118)

Attiecībā uz atbalsta saderību saskaņā ar Līguma 87. panta 2. un 3. punktu Komisija norāda, ka nav piemērojams neviens no 87. panta 2. punkta un 3. punkta b) un d) apakšpunkta noteikumiem. Attiecībā uz saderību saskaņā ar 87. panta 3. punkta a), c) un e) apakšpunktu atbalstu kuģu būvei no 1999. gada 1. janvāra regulē Padomes 1998. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1540/98, ar kuru nosaka jaunus noteikumus par atbalstu kuģu būvei (80) (turpmāk “Regula (EK) Nr. 1540/98”). Tā kā garantētais aizdevums ar mērķi finansēt ieguldījumu plānu, kas bija pārstrukturēšanas plāna daļa, un tā kā HSY turklāt bija grūtībās, valsts garantija jāvērtē, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1540/98 5. pantu. Ir skaidrs, ka pasākums neatbilst minētajā pantā minētajiem nosacījumiem. Regulas 5. pantā jo īpaši ir norādīts, ka pārstrukturēšanas atbalstu “var izņēmuma kārtā uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tas atbilst Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai”. Piešķiršanas brīdī bija piemērojamas 1999. gada glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnes, kuras Oficiālajā Vēstnesī bija publicētas 1999. gada 9. oktobrī (81) un kuras stājās spēkā tajā pašā dienā. Vairāki šo pamatnostādņu 3.2.2. iedaļā paredzētie nosacījumi atbalsta atļaušanai nav izpildīti. Piemēram, attiecībā uz b) nosacījumu “Dzīvotspējas atjaunošana” Komisija piebilst, ka ar valsts garantiju tika finansēts ieguldījumu plāns, kas bija tāda pārstrukturēšanas plāna daļa, ar ko 1999. gada decembrī bija pilnībā nepietiekami, lai atjaunotu HSY ilgtermiņa dzīvotspēju. Attiecībā uz d) nosacījumu “Līdz minimumam ierobežots atbalsts” Komisija jau Lēmumā N 401/97 bija noteikusi, ka valsts atbalsts drīkst būt ne vairāk kā 50 % no ieguldījumu izmaksām, un ka atlikušie 50 % būtu jāfinansē, piesaistot akcionāru līdzekļus un banku aizdevumus tirgus apstākļos. Līdz ar to ieguldījumu plānam nevarēja piešķirt papildu atbalstu, pretējā gadījumā tiktu pārkāpta 50 % apmērā noteiktā atbalsta maksimālā intensitāte. Ar valsts garantiju tika pārkāpts arī 1999. gada glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 3.2.3. iedaļā noteiktais nosacījums “vienreiz un pēdējoreiz”, jo ar Lēmumu N 401/1997 Komisija bija atļāvusi piešķirt ieguldījumu atbalstu, kas saskaņā ar Direktīvu 90/684/EEK bija viens no pārstrukturēšanas atbalsta veidiem. Šo atbalstu piešķīra HSY ar ministra 1997. gada decembra lēmumu (taču, kā aprakstīts šā lēmuma 84. apsvērumā, Grieķija norāda, ka tas vēl nav izmaksāts HSY).

(119)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka valsts garantija ir nelikumīgs un nesaderīgs atbalsts, kas ir jāatgūst. Ja šā lēmuma pieņemšanas brīdī atbalsts joprojām nebūs izmaksāts, valsts garantija ir nekavējoties jāizbeidz. Tomēr ar to nepietiek, lai atjaunotu situāciju, kāda būtu attīstījusies bez atbalsta, jo HSY vairākus gadus ir guvis labumu no aizdevuma, ko tas nebūtu saņēmis bez valsts iejaukšanās. Lai kompensētu šo priekšrocību, Komisija saskaņā ar šā lēmuma 3.1. iedaļā izdarīto secinājumu uzskata, ka par tiem gadiem, kad spēkā bija garantija, ir jāatgūst starpība starp garantētā aizdevuma kopējām izmaksām (procentu likme un garantijas prēmija) un Grieķijas atsauces likmi, kam pieskaitīti 600 bāzes punkti.

(120)

Komisija uzskata, ka šādi tiktu atjaunota situācija, kāda būtu bijusi, ja nebūtu piešķirta valsts garantija. Tādējādi tiktu likvidēts Lēmumā N 401/97 noteiktais valsts garantiju un finansējuma piešķiršanas aizliegums ar likmi, kas zemāka nekā tirgus likme.

(121)

HSY 1999. gadā saņēma aizdevumu 1,56 miljardu drahmu (4,58 miljoni euro) apmērā no ETVA, kas kā nodrošinājumu saņēma tiesības uz ieguldījumu atbalsta, kas tika atļauts ar Lēmumu N 401/97, pirmo izmaksu. Aizdevums tika noslēgts 1999. gada 28. jūlijā un nākamajā dienā tika pilnībā izmaksāts HSY. Sākotnējais aizdevuma termiņš bija 2001. gada 31. marts. Pēc vairākiem secīgiem termiņa pagarinājumiem tas tika atmaksāts 2004. gada 2. augustā. Procentu likme bija ATHIBOR (no 2001. gada 1. janvāraEURIBOR), kam pieskaitīti 100 bāzes punkti (82).

(122)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija norāda, ka aizdevums, iespējams, ir atbalsts, kura saderība ir apšaubāma. Turklāt, ja izrādītos, ka šis aizdevums būtu nodrošināts ar valsts garantiju, tas būtu Lēmuma N 401/97 pārkāpums, jo tajā ir norādīts, ka, lai finansētu ieguldījumu programmu, banku aizdevumi jāpiesaista parastos tirgus apstākļos bez valsts garantijām.

(123)

Elefsis papildus iepriekš norādītajām piezīmēm par P2 pasākumu apgalvo, ka, tā kā P3 un P4 pasākums ir piešķirts laikā, kad bija skaidrs, ka HSY neizdevās īstenot tā pārstrukturēšanas/ieguldījumu plānu un ka tas nebija ievērojis Lēmuma N 401/97 noteikumus, pastāvēja būtisks risks, ka šiem aizdevumiem dotais nodrošinājums, t. i., apstiprinātā ieguldījumu atbalsta maksājums, bija nelikumīgs, tāpēc nebija spēkā un nebija izpildāms.

(124)

Grieķijas iestādes (un HSY) apgalvo, ka šis aizdevums tika piešķirts saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Jo īpaši procentu likme ir līdzīga tai, kāda tika prasīta par dažiem aizdevumiem, ko ETVA piešķīra citiem uzņēmumiem tajā pašā laikposmā. HSY varēja aizņemties no jebkuras citas bankas, bet likumsakarīgi deva priekšroku savai akcionārei ETVA. Turklāt nodrošinājums prasījuma nodošanas veidā uz ieguldījumu atbalsta maksājuma pirmo daļu bija jebkurai bankai pieņemama ķīla. Visbeidzot, Grieķija piebilst, ka aizdevums tika pilnībā atmaksāts bankai.

(125)

Komisija jau P2 pasākuma novērtējumā ir secinājusi, ka uz P3 pasākumu neattiecas Līguma 296. panta darbības joma. Tāpēc tas jāvērtē saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu.

(126)

Vispirms Komisija piebilst, ka aizdevumu piešķīra ETVA un to nesedza ar valsts garantiju.

(127)

Attiecībā uz pasākuma selektivitāti Grieķija norāda, ka citi uzņēmumi saņēma aizdevumus no ETVA ar līdzīgām procentu likmēm. Tomēr, kā jau skaidrots P2 pasākuma novērtējumā, pasākums ir vispārīgs pasākums tikai tad, ja tas atbilst stingriem nosacījumiem, kas šajā gadījumā noteikti nav izpildīti. Piemēram, pasākums nav pieejams visiem uzņēmumiem ar vienādiem pieejas noteikumiem, jo procentu likmes dažādiem aizņēmējiem ir dažādas, un aizdevuma piešķiršana vai nepiešķiršana un tā nosacījumi ir atkarīgi no ETVA lēmuma. Tāpēc pasākums ir selektīvs.

(128)

Attiecībā uz priekšrocības esību Komisija piebilst, ka šis aizdevums tika piešķirts pēc 1999. gada 30. jūnija laikā, kad uzņēmumam, kā skaidrots šā lēmuma 3.1. iedaļā, vairs nebija piekļuves aizdevumu tirgum. Tas, ka ETVA prasīja līdzīgu procentu likmi par dažiem šajā laikposmā citiem uzņēmumiem izsniegtiem aizdevumiem, nepierāda, ka šī procentu likme būtu pieņemama privātai bankai līdzīgos apstākļos. Pirmkārt, konkrēta aizdevuma procentu likme privātā bankā ir atkarīga no aizņēmēja kredītspējas. Grieķija nav pierādījusi, ka citiem sarakstā iekļautajiem aizņēmējiem bija HSY līdzīgs saistību neizpildes risks. Komisija atgādina, ka HSY situācija tajā laikā bija ļoti nelabvēlīga. Tāpēc ir iespējams, ka tirgus ekonomikas ieguldītājs, lai piešķirtu aizdevumu HSY, pieprasītu augstāku procentu likmi nekā par aizdevumiem dzīvotspējīgiem uzņēmumiem. Otrkārt, pat ja pārējiem aizņēmējiem būtu tikpat liels saistību neizpildes risks kā HSY, ar Grieķijas iesniegto sarakstu joprojām nepietiek, lai secinātu, ka šī procentu likme atbilda tirgus cenai. Grieķijas iesniegtajā sarakstā ir ietverti tikai aizdevumi, kurus piešķīrusi ETVA, kas bija valstij piederoša banka (turklāt attīstības banka), tāpēc ir iespējams, ka arī citos aizdevumos ir atbalsta elements. Tāpēc tas nepierāda, ka tie būtu pieņemami privātai bankai.

(129)

Grieķijas iestādes arī apgalvo, ka nodrošinājums prasījuma nodošanas veidā uz ieguldījumu atbalsta maksājuma pirmo daļu bija ķīla, kuras dēļ aizdevums būtu pieņemams jebkurai privātai bankai. Komisija piebilst, ka saskaņā ar valdības lēmumu, ar ko tika apstiprināts ieguldījumu atbalsts, atbalsta maksājuma pirmā daļa tiks izmaksāta, kad kompetentā kontroles iestāde konstatēs, ka ieguldījumu izdevumu summa ir 2,73 miljardi drahmu. Turklāt maksājums bija jāveic līdz 1999. gada 31. decembrim. Kā noskaidrojās Grieķijas iestāžu 1999. gada decembrī veiktajās pārbaudēs (skatīt Grieķijas piezīmes par P1 pasākumu), summa 2,73 miljardu drahmu apmērā 1999. gada 30. jūnijā bija tikko sasniegta. Tāpēc, tā kā aizdevums tika piešķirts 1999. gada jūlijā un tā kā tajā laikā jau, iespējams, varēja lēst, ka summa 2,73 miljardu drahmu apmērā ir sasniegta vai drīz tiks sasniegta, sākotnēji varētu uzskatīt, ka iespēja saņemt pirmo atbalsta daļu ir samērā liela. Tomēr joprojām ir iespējamas dažādas problēmas, kas neļautu izmaksāt atbalstu. Pirmkārt, ja HSY bankrotētu, nebūtu droši, vai Grieķijas iestādes piekristu maksāt ieguldījumu atbalstu uzņēmumam, kas ir beidzis darbību (83). Šādā gadījumā bankai būtu jāsāk dārga un ilgstoša tiesvedība, lai atgūtu naudu. Otrkārt, nav droši, ka kompetentās kontroles iestādes būtu piekritušas apstiprināt radušos ieguldījumu izdevumus, un sliekšņa vērtība netiktu sasniegta pienācīgā laikā. Treškārt, var rasties citas administratīvas problēmas. Tieši tā arī notika (84), un Grieķijas iestādes neizmaksāja pirmo maksājuma daļu vairākus gadus. Kā norādīts šā lēmuma 1. nodaļā “Procedūra”, kad Komisija vēlāk uzzināja par ieguldījumu plāna īstenošanas kavējumu, tā lūdza apturēt HSY vēl nesamaksātā atbalsta izmaksu. Komisija secina, ka bija iespējams, bet ne droši zināms, ka valsts izmaksās ieguldījumu atbalsta pirmo daļu. Ņemot vērā HSY grūto situāciju, privāta banka būtu pieprasījusi nodrošinājumu, ko varētu izpildīt ātri un droši, un nebūtu apmierināta ar nodrošinājumu, kura vērtība zināmos apstākļos varētu būt nulle. Tādējādi Komisija secina, ka privāta banka nebūtu piekritusi piešķirt šo aizdevumu. Kā norādīts iepriekš, to apstiprina HSY nesekmīgie mēģinājumi piesaistīt līdzekļus no tirgus ekonomikas ieguldītājiem.

(130)

Grieķija arī apgalvo, ka tā kā ETVA bija HSY akcionāre, tā rīkojās savās interesēs, izsniedzot HSY šo aizdevumu. Komisija šo apgalvojumu jau ir noraidījusi šā lēmuma 3.1.3. iedaļā.

(131)

Visbeidzot, attiecībā uz to, ka aizdevums ir atmaksāts, Komisija jau P2 pasākuma novērtējumā ir izskaidrojusi, kāpēc šis fakts nepierāda, ka privāta banka būtu piekritusi attiecīgajā brīdī sniegt HSY šo finansējumu.

(132)

No iepriekš minētajiem apsvērumiem Komisija secina, ka aizdevums dod HSY priekšrocību, jo tas nebūtu varējis saņemt šo aizdevumu tirgū.

(133)

Komisija secina, ka P3 pasākums ir atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Tā kā pretrunā Līguma 88. panta 3. punktā noteiktajai prasībai tas tika piešķirts bez iepriekšēja paziņojuma, tas ir nelikumīgs atbalsts.

(134)

Tāpat kā P2 pasākuma saderība, arī šā pasākuma saderība ir jāvērtē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1540/98. Tā kā šā aizdevuma mērķis tāpat kā P2 pasākuma mērķis ir finansēt ieguldījumu plānu, kas bija pārstrukturēšanas plāna daļa, un tā kā tas tika piešķirts grūtībās nonākušam uzņēmumam, arī šis aizdevums jāuzskata par pārstrukturēšanas atbalstu, uz ko attiecas Regulas (EK) Nr. 1540/98 5. pants. Ir skaidrs, ka pasākums neatbilst šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem. Regulas 5. pantā jo īpaši ir norādīts, ka pārstrukturēšanas atbalstu “var izņēmuma kārtā uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tas atbilst Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai”. Piešķiršanas brīdī bija piemērojamas pamatnostādnes, kuras Oficiālajā Vēstnesī tika publicētas 1994. gada 23. decembrī (85) un kuras stājās spēkā tajā pašā dienā (turpmāk “1994. gada glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnes”). Nav izpildīti vairāki šo pamatnostādņu 3.2.2. iedaļā ietvertie atbalsta atļaušanas nosacījumi. Piemēram, attiecībā uz i) nosacījumu “Dzīvotspējas atjaunošana” Komisija norāda, ka ar valsts garantiju tika finansēts ieguldījumu plāns, kas bija daļa no pārstrukturēšanas plāna, ar ko 1999. gada jūlijā jau vairs nepietika, lai atjaunotu HSY dzīvotspēju ilgtermiņā. Attiecībā uz iii) nosacījumu “Atbalsts, kas ir proporcionāls pārstrukturēšanas izmaksām un ieguvumiem” Komisija Lēmumā N 401/97 jau ir nolēmusi, ka maksimālais valsts atbalsta apmērs drīkst būt 50 % no ieguldījumu izmaksām, bet atlikušie 50 % ir jāfinansē, piesaistot akcionāru līdzekļus un banku aizdevumus tirgus apstākļos. Līdz ar to ieguldījumu plānam nedrīkst piešķirt papildu atbalstu, jo tiktu pārkāpta iepriekšminētā procentuālā attiecība 50 % apmērā un Komisija nevarētu uzskatīt, ka atbalsts ir proporcionāls “pārstrukturēšanas izmaksām un ieguvumiem”.

(135)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka aizdevums ir nelikumīgs un nesaderīgs atbalsts, kas ir jāatgūst. Tā kā pēc 1999. gada 30. jūnijaHSY nebūtu varējis saņemt aizdevumus tirgū, ir jāatmaksā viss aizdevums. Tomēr ar to nepietiek, lai atjaunotu situāciju, kāda būtu attīstījusies bez atbalsta, jo HSY vairākus gadus ir guvis labumu no aizdevuma, ko nebūtu saņēmis bez valsts iejaukšanās. Lai kompensētu šo priekšrocību, Komisija saskaņā ar šā lēmuma 3.1. iedaļā izdarīto secinājumu uzskata, ka par katru gadu no aizdevuma izmaksas HSY līdz aizdevuma atmaksai ir jāatgūst starpība (86) starp aizdevuma procentu likmi un Grieķijas atsauces likmi, kurai pieskaitīti 600 bāzes punkti.

(136)

Komisija norāda, ka 2002. gada martā valsts pārdeva ETVA akciju kontrolpaketi Piraeus Bank. Tāpēc ETVA pēdējos divus aizdevuma, kas tika atmaksāts 2004. gadā, atmaksāšanas gadus vairs nepiederēja valstij. Tādā gadījumā var uzdot jautājumu (par šo aizdevumu un par citiem aizdevumiem un garantijām, ko ETVA piešķīra pirms 2002. gada marta un kuru termiņš bija pēc 2002. gada marta), vai atbalsta daļa, kas saistīta ar laikposmu pēc 2002. gada marta, ir jāatmaksā ETVA, nevis valstij. Lai atbildētu uz šo jautājumu, Komisija atgādina, ka, valstij piešķirot aizdevumu ar procentu likmi, kas ir zemāka par tirgus likmi, atbalsts tiek piešķirts aizdevuma slēgšanas brīdī, pat ja priekšrocība materializējas tikai katrā procentu maksājuma dienā, kad aizņēmējs maksā mazāku procentu likmi (87). Tādā pašā veidā tāda aizdevuma tirgus vērtība, kura procentu likme pienācīgi neatspoguļo aizņēmēja grūtības, nekavējoties samazinās (88) pēc aizdevuma līguma parakstīšanas (t. i., nevis pēc datumiem nākotnē, kad aizņēmēji maksā procentus saskaņā ar likmi, kas ir zemāka par tirgus procentu likmi). Savukārt bankas vērtība ir atkarīga no tās aktīvu vērtības un galvenokārt no tās aizdevumu portfeļa konkrētā brīdī. Tāpēc aizdevumu piešķiršana ar nosacījumiem, kas neatbilst tirgus nosacījumiem, samazināja ETVA vērtību un tādējādi samazināja cenu, kādu valsts vēlāk saņēma, pārdodot ETVA akcijas. Tāpēc aizdevumu piešķiršana ar nosacījumiem, kas neatbilst tirgus nosacījumiem, samazināja ETVA vērtību un tādējādi samazināja cenu, kādu valsts saņēma, pārdodot ETVA akcijas (89). Tas parāda, ka šo atbalsta pasākumu izmaksas sedza valsts - arī pēc 2002. gada marta.

(137)

ETVA un HSY aizdevuma līgums tika noslēgts 2002. gada 31. maijā. Aizdevuma summa bija 13,75 miljoni euro, tā darbības ilgums – divi gadi, bet procentu likme – EURIBOR, kam pieskaitīti 125 bāzes punkti. Aizdevums tiks izmantots kā ieguldījumu atbalsta otrā un trešā maksājuma avansa maksājums. Aizdevumu nodrošināja, nododot tiesības uz ieguldījumu atbalsta otro un trešo maksājumu (90).

(138)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija norāda, ka aizdevums varētu būt atbalsts, kura saderība ir apšaubāma. Turklāt, ja izrādītos, ka šis aizdevums ir piešķirts ar valsts garantiju, šķiet, ka tas pārkāpj Lēmumu N 401/1997, kurā norādīts, ka, lai finansētu ieguldījumu programmu, banku aizdevumi ir jāpiesaista parastos tirgus apstākļos bez valsts garantijām.

(139)

Elefsis piezīmes par šo pasākumu ir līdzīgas piezīmēm par P3 pasākumu.

(140)

Grieķijas iestādes apgalvo, ka šis aizdevums ir piešķirts saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Konkrēti, procentu likme ir līdzīga tai, kāda tika prasīta dažiem ETVA piešķirtiem aizdevumiem tajā pašā laikposmā. HSY varēja aizņemties no jebkuras citas bankas, bet likumsakarīgi deva priekšroku savai akcionārei ETVA. Turklāt nodrošinājums prasījuma nodošanas veidā uz ieguldījumu atbalsta maksājuma otro un trešo daļu bija jebkurai bankai pieņemama ķīla. Visbeidzot, aizdevums nemaz netika izmaksāts HSY, tāpēc tas nevar būt HSY paredzēts atbalsts. Turklāt tas, ka ETVA ir atteikusies izmaksāt aizdevumu, kad noskaidrojās, ka ieguldījumu atbalsta samaksa ir “iesaldēta” procesuālu iemeslu dēļ un ka atbalsta maksājums bija nedrošs, norāda, ka ETVA rīkojās, kā būtu rīkojusies jebkura cita banka.

(141)

Komisija jau P2 pasākuma novērtējumā ir secinājusi, ka uz P4 pasākumu neattiecas Līguma 296. panta darbības joma. Tāpēc tas jāvērtē saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu.

(142)

Vispirms Komisija piebilst, ka aizdevumu piešķīra ETVA un to nesedza ar valsts garantiju.

(143)

Komisija norāda, ka HSY nav saņēmis naudu saskaņā ar aizdevuma līgumu, jo ETVA atteicās izmaksāt aizdevumu HSY. Tāpēc HSY nav ieguvis nekādas priekšrocības, un Komisija uzreiz var secināt, ka pasākums nav atbalsts.

(144)

Divi turpmāk minētie elementi attiecībā uz P4 pasākumu, pat ja tie nav svarīgi novērtējumā, var radīt šaubas par citu pasākumu novērtējuma spēkā esību. Tāpēc Komisija tos analizēs.

(145)

Pirmkārt, Grieķija apgalvo, ka tas, ka ETVA, tā kā pastāvēja risks, ka netiks izmaksāts ieguldījumu atbalsts, nolēma neizmaksāt HSY aizdevumu, liecina, ka ETVA rīkojās kā parasts privāts aizdevējs un nepiedāvāja HSY labvēlīgu attieksmi. Komisija norāda, ka Grieķijas apgalvojumā nav ņemts vērā tas, ka ETVA aizdevuma izmaksas atteikuma brīdī jau bija Piraeus Bank kontrolē un to vairs nekontrolēja valsts. Tāpēc atteikumu izmaksāt aizdevumu nevar izmantot kā piemēru ETVA rīcībai, ja to kontrolētu valsts. Šāda rīcība – tieši pretēji – apstiprina, ka privāta banka nebūtu aizdevusi HSY.

(146)

Otrkārt, Komisija norāda, ka P4 pasākumā ir paredzēta tāda paša veida ķīla kā P3 pasākumā. P4 pasākums tika parakstīts, kad ETVA jau bija nonākusi Piraeus Bank kontrolē. Tomēr tas neliecina, ka P3 pasākums faktiski bija pieņemams privātai bankai. Šīs divas situācijas patiešām nav salīdzināmas vairāku iemeslu dēļ. Komisija, piemēram, norāda, ka brīdī, kad 2002. gada 31. maijā tika parakstīts aizdevuma līgums, jau bija zināms, ka ieguldījumu atbalsta izmaksa ir “iesaldēta” administratīvu iemeslu dēļ, un pavisam noteikti tas bija zināms ETVA, kas līdz tam brīdim bija HSY akcionāre (91). Tāpēc, kad ETVA2002. gada 31. maijā parakstīja līgumu, tā jau varēja atteikties izmaksāt aizdevumu (92). Tā zināja, ka tai ir iespēja atteikties izmaksāt aizdevumu. Šī situācija atšķiras no ETVA situācijas, parakstot aizdevuma līgumu 1999. gada jūlijā. Vēl viena atšķirība salīdzinājumā ar P3 pasākumu ir tāda, ka, 2002. gada 31. maijā parakstot aizdevuma līgumu, divi starptautiski uzņēmumi bija pabeiguši HSY iegādi un bija gatavi tajā ieguldīt. Iegāde palielināja uzņēmuma izredzes turpināt darbību. Šādu iegādi nevarēja paredzēt1999. gada jūlijā.

(147)

Komisija 1997. gada 15. jūlijā līdztekus Lēmumam N 401/97, ar ko tika apstiprināts ieguldījumu atbalsts, pieņēma Lēmumu C 10/94. Ar šo lēmumu tika slēgta 88. panta 2. punktam atbilstīga procedūra, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1013/97 apstiprinot 54 miljardu drahmu (160 miljoni euro) lielu parādu norakstīšanu, kas atbilda būvētavas parādiem saistībā ar darbību civilajā jomā. Vienlaikus veiktā to parādu norakstīšana, kas saistīti ar būvētavas darbību militārajā jomā, nav vērtēta saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu.

(148)

Komisija lēmumā par pagarināšanu pauž bažas par to, ka ir pārkāpti divi Lēmuma C 10/94 nosacījumi. Pirmkārt, parādu norakstīšanas nosacījums bija pārstrukturēšanas plāna ieviešana, kurā viens no diviem pīlāriem bija ieguldījumu plāns. Kā Komisija skaidroja lēmumā par procedūras uzsākšanu (skatīt P1 pasākuma aprakstu), Komisijai ir bažas par to, vai šis ieguldījumu plāns ir īstenots pareizi. Otrkārt, Lēmums C 10/94 aizliedz pārstrukturēšanas vajadzībām piešķirt papildu darbības atbalstu. Komisija norāda, ka lēmumā par pagarināšanu iekļautie dažādie pasākumi, šķiet, ir papildu pārstrukturēšanas atbalsts. Tāpēc šķiet, ka šis nosacījums ir pārkāpts.

(149)

Elefsis apgalvo, ka lēmumā par procedūras uzsākšanu minētais divu nosacījumu pārkāpums ir labs pamatojums, lai varētu secināt, ka atbalsts ir nepareizi izmantots. Turklāt Elefsis apgalvo, ka privatizāciju 1995. gadā nekādi nevar uzskatīt par īstu privatizāciju. Darbinieki kā akcionāri jo īpaši neuzņēmās nekādu finansiālu risku, jo viņi maksāja tikai nelielu daļu no tā, kas viņiem būtu bijis jāmaksā, un viņu patiesībā samaksātās summas valsts pilnībā atmaksāja 2001. un 2002. gadā veiktajā privatizācijā. Tas, ka nav notikusi īsta privatizācija, kas bija parādu dzēšanas nosacījums, Komisijai būtu jāuzskata par vēl vienu Lēmuma C 10/94 pārkāpumu.

(150)

Grieķija un HSY piezīmēs par lēmumu par pagarināšanu (93) apgalvo, ka aizliegums piešķirt papildu pārstrukturēšanas atbalstu tikai padara nelikumīgu jaunu atbalstu. Šā aizlieguma pārkāpuma rezultātā ar Lēmumu C 10/94 atļautais atbalsts netiek atzīts par nesaderīgu. Turklāt Grieķija uzsver, ka lēmums aizliedz pārstrukturēšanas vajadzībām piešķirt papildu “darbības atbalstu” (kā definēts Padomes Direktīvas 90/684/EEK 5. pantā). Tāpēc tā apstrīd apgalvojumu, ka pēc 1997. gada tai nebija atļauts piešķirt HSY pārstrukturēšanas atbalstu.

(151)

Attiecībā uz ieguldījumu plānu Grieķija un HSY apgalvo, ka Lēmumā C 10/94 nebija nosacījuma par ieguldījumu plāna īstenošanu. Turklāt tajā nevarēja būt šāda nosacījuma, jo tāda nav Direktīvā 90/684/EEK un Regulā (EK) Nr. 1013/97, kas bija lēmuma juridiskais pamats. Vienīgais nosacījums bija HSY daļēja privatizācija un ieguldījumu plāna iesniegšana (t. i., nevis tā īstenošana).

(152)

Šim pasākumam nepiemēro Līguma 296. pantu, jo pasākums attiecas uz tādu parādu norakstīšanu, kas ir saistīti tikai ar būvētavas darbībām civilajā jomā. Turklāt Lēmuma C 10/94 pamatā bija valsts atbalsta noteikumi, nevis Līguma 296. pants.

(153)

Komisija uzskata, ka ieguldījumu plāna īstenošana bija Lēmumā C 10/94 noteikts nosacījums. Tā priekšpēdējā punktā patiešām ir norādīts: “Ieguldījumu plāns vēl nav sākts […]. Pēc tā izpildes pašlaik notiekošā pārstrukturēšana būtu jāpabeidz un būvētavas dzīvotspējai būtu jāatjaunojas”. Komisija lēmuma priekšpēdējā punktā atgādina par aizliegumu piešķirt papildu pārstrukturēšanas atbalstu. Visbeidzot, pēdējā punktā ir norādīts: “Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija ir nolēmusi izbeigt procedūru saskaņā ar 93. panta 2. punktu, atļaujot piešķirt atbalstu saskaņā ar šajā vēstulē aprakstītajiem nosacījumiem. Ja Komisija uzskatīs, ka nav ievērots kāds no šiem nosacījumiem, tā var pieprasīt apturēt un/vai atgūt atbalstu”. Tas, ka Komisija lietoja vārdu “nosacījumu” daudzskaitlī, norāda, ka lēmumā papildus nosacījumam, ar ko tika aizliegts papildu pārstrukturēšanas atbalsts, bija vismaz vēl viens nosacījums. Pamatojoties uz lēmuma struktūru un saturu, var secināt, ka ieguldījumu plāna īstenošana bija nosacījums. Komisija jau ir izvērsti novērtējusi ieguldījumu atbalsta īstenošanu, analizējot P1 pasākumu. Komisija secina, ka HSY nav īstenojis ieguldījumu plānu pieņemamā laikposmā. Līdz 2001. gada 31. decembrim – kad ieguldījumu plāna izpildes termiņš bija vienreiz pagarināts – HSY bija izpildījis tikai 63 % no plāna. Tāpēc Komisija secina, ka šis nosacījums nav ievērots.

(154)

Grieķija apgalvo, ka ieguldījumu plāna īstenošana nav noteikta kā nosacījums Regulā (EK) Nr. 1013/97, kas ir Lēmuma C 10/94 juridiskais pamats. Komisija atgādina, ka atļauja piešķirt atbalstu tika dota ar Lēmumu C 10/94. Tāpēc ir jāievēro minētajā lēmumā noteiktie nosacījumi. Ja Grieķija uzskatīja, ka Lēmumā C 10/94 noteiktie nosacījumi neatbilst Regulas (EK) Nr. 1013/97 nosacījumiem, tai vajadzēja apstrīdēt Lēmumu C 10/94. Taču Grieķija to neapstrīdēja Līguma 230. pantā noteiktajā termiņā. Papildus Komisija atgādina, ka Regula (EK) Nr. 1013/97 ir tikai Padomes Direktīvas 90/684/EEK grozījums un tās mērķis ir palielināt atbalsta summu, ko var piešķirt trim būvētavu grupām. Attiecībā uz HSY Regulā (EK) Nr. 1013/97 norādīts, ka “šai būvētavai piemēro visus pārējos Direktīvas 90/684/EEK noteikumus.” Komisija atgādina, ka Direktīva 90/684/EEK atļauj piešķirt atbalstu Grieķijas būvētavām, ja to “piešķir būvētavu finanšu pārstrukturēšanai saistībā ar sistemātisku un specifisku pārstrukturēšanas programmu, kas saistīta ar būvētavu pārdošanu.” Tas norāda, ka Padomei nepietika tikai ar pārstrukturēšanas plāna iesniegšanu un ka tas bija arī jāīsteno. Patiešām, kā var piešķirt atbalstu “saistībā ar sistemātisku un specifisku pārstrukturēšanas programmu”, ja šī programma netiek īstenota?

(155)

Tā kā šis nosacījums nav ievērots, atbalsts ir nepareizi izmantots un saskaņā ar Lēmuma C 10/94 pēdējo rindkopu ir jāatgūst.

(156)

Lēmuma C 10/94 priekšpēdējā punktā ir norādīts, ka “Komisija norāda, ka Padome ir pieņēmusi Regulu (EK) Nr. 1013/97 ar nosacījumu, ka būvētavām, uz kurām attiecas regula, netiks piešķirts papildu darbības atbalsts pārstrukturēšanas vajadzībām. Attiecīgi būvētavai nedrīkst piešķirt šādu pārstrukturēšanas atbalstu nākotnē.” Šajā procedūrā iesaistītajām personām ir atšķirīgi viedokļi par šā nosacījuma interpretēšanu. Pēc Grieķijas un HSY domām tas nozīmē, ka jebkurš darbības atbalsts pārstrukturēšanas nolūkā, ko piešķirtu pēc lēmuma pieņemšanas, automātiski būtu nesaderīgs un būtu jāatgūst. Pēc Elefsis domām šis nosacījums nozīmē, ka jebkāda darbības atbalsta piešķiršana pārstrukturēšanas nolūkā pēc lēmuma pieņemšanas būtu ar Lēmumu C 10/94 atļautā atbalsta nepareiza izmantošana, kā rezultātā būtu jāatgūst ar Lēmumu C 10/94 atļautais atbalsts, kā arī jāatgūst papildu darbības atbalsts pārstrukturēšanas nolūkā.

(157)

Komisija norāda, ka papildu darbības atbalsta pārstrukturēšanas vajadzībām aizlieguma mērķis ir nepieļaut atbalsta uzkrāšanos tādā apmērā, kas pārsniedz lēmumā noteikto līmeni. Komisija uzskata, ka šis mērķis tiks sasniegts, ja tiks atgūts jebkurš papildu darbības atbalsts, kas piešķirts pēc Lēmuma C 10/94 pieņemšanas. Patiešām, atgūstot papildu atbalstu, tiek atjaunota sākotnējā situācija un novērsta atbalsta uzkrāšanās tādā apmērā, kas pārsniedz Lēmumā C 10/94 noteikto līmeni. Tāpēc Komisija secina, ka, piešķirot papildu darbības atbalstu pārstrukturēšanas nolūkā pēc Lēmuma C 10/94 pieņemšanas, nerodas pienākums atgūt atbalstu, kas apstiprināts ar Lēmumu C 10/94, ja tiek faktiski atgūts papildu atbalsts.

(158)

Komisija norāda, ka, lai noteiktu, vai ir jāatgūst ar Lēmumu C 10/94 atļautais atbalsts, nav jānosaka, kuri pēc Lēmuma C 10/94 pieņemšanas nelikumīgi īstenotie atbalsta pasākumi ir “darbības atbalsts pārstrukturēšanas nolūkā”. Patiešām, Komisija šajā lēmumā secinās, ka ir jāatgūst visi pēc Lēmuma C 10/94 pieņemšanas nelikumīgi īstenotie atbalsta pasākumi. Līdz ar to būs jāatgūst jebkurš pasākums, ko var klasificēt kā papildu darbības atbalstu pārstrukturēšanas nolūkā. Atgūšana atjaunos sākotnējo situāciju, tāpēc ir novērsta pārstrukturēšanas atbalsta uzkrāšanās iespēja. Tāpēc būs sasniegts Lēmumā C 10/1994 noteiktā nosacījuma mērķis.

(159)

Izmeklēšanas procedūrā veicot padziļinātu lietas analīzi, Komisija atklāja vēl vienu Lēmuma C 10/94 pārkāpumu: visu laiku, kad darbinieki kā 49 % HSY akciju turētāji piedalījās HSY pārvaldīšanā, tie tā arī nebija samaksājuši pirkšanas cenu, kas tiem bija jāsamaksā saskaņā ar 1995. gada septembra daļējās privatizācijas līgumu.

(160)

Lai izprastu šo Lēmuma C 10/94 pārkāpumu, vispirms ir jāanalizē šā lēmuma teksts un to tiesību aktu teksts, uz kuriem ir pamatots šis lēmums.

(161)

Direktīvas 90/684/EEK preambulā ir norādīts: “tā kā Grieķijas kuģu būves nozarei ir vajadzīga finanšu īstermiņa pārstrukturēšana, lai ļautu tās publiskajiem īpašniekiem atjaunot tās konkurētspēju, pārdodot to jauniem īpašniekiem”. Uz šā pamata direktīvas 10. pantā ir norādīts: “2. 1991. gadā darbības atbalstu kuģu būvei, kuģu pārbūvei un kuģu remontam, kas nav saistīts ar jauniem līgumiem, var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja to piešķir būvētavu finanšu pārstrukturēšanai saistībā ar sistemātisku un specifisku pārstrukturēšanas programmu, kas saistīta ar būvētavu pārdošanu. 3. Neskarot 2. punktā minēto pienākumu pārdot būvētavas, Grieķijas valdībai ir atļauts paturēt vienas būvētavas 51 % akciju kontrolpaketi, ja to attaisno aizsardzības intereses.” Komisija norāda, ka direktīvā ir lietoti vārdi “pārdodot […] jauniem īpašniekiem”, nevis “atdodot” jauniem īpašniekiem. Tādējādi jaunajiem īpašniekiem par būvētavas iegūšanu īpašumā bija jāmaksā. Īpašumtiesības nevar piešķirt bez atlīdzības. Šā nosacījuma nolūku izskaidro teikums “atjaunot tās konkurētspēju, pārdodot to jauniem īpašniekiem”. Būvētavas, esot valsts īpašumā, nav veikušas pasākumus, kas vajadzīgi, lai atjaunotu to konkurētspēju. Līdz ar to tām pastāvīgi bija vajadzīgs valsts atbalsts. Lai atrisinātu šo situāciju, kas bija nepieņemama, pamatojoties uz Līguma 87. pantu, Padome atļāva pēdējoreiz piešķirt atbalstu (t. i., atbalstu varēja piešķirt 1991. gadā), taču pieprasīja pārdot būvētavas jauniem īpašniekiem. Tāpēc loģika ir tāda, ka jaunie īpašnieki veiks pasākumus, kas vajadzīgi, lai atjaunotu konkurētspēju, tādēļ būvētavām vairs nebūs vajadzīgs darbības atbalsts pārstrukturēšanas vajadzībām (94).

(162)

Kā norādīts šā lēmuma 2. iedaļā “Iepriekšējie Komisijas un Padomes lēmumi”, Komisija 1995. gada jūlijā lietā C 10/1994 pieņēma negatīvu lēmumu, jo HSY nebija pārdota, kā tas prasīts Direktīvā 90/684/EEK. Grieķija lūdza apturēt minētā lēmuma piemērošanu, apgalvojot, ka būvētava tuvākajā laikā tiks pārdota. Pati Grieķija pēc tam apgalvoja, ka 1995. gada septembra līgums ir būvētavas pārdošanas darījums. Uz šā pamata Komisija atsauca negatīvo lēmumu.

(163)

Regulas (EK) Nr. 1013/97 preambulā ir norādīts: “tā kā, neskatoties uz Grieķijas valdības centieniem privatizēt visas valsts būvētavas līdz 1993. gada martam, Hellenic Shipyards tikai 1995. gada septembrī tika pārdota tā darbinieku kooperatīvam, valstij paturot 51 % akciju kontrolpaketi aizsardzības interesēs; tā kā Hellenic Shipyards finansiālās dzīvotspējas un pārstrukturēšanas nolūkā ir jāsniedz atbalsts, kas ļaus uzņēmumam norakstīt pirms aizkavētās privatizācijas uzkrātos parādus”. Regulas (EK) Nr. 1013/97 1. panta 3. punktā ir norādīts: “Atbalstu drahmās Hellenic Shipyards parādu dzēšanas veidā līdz 54,525 miljardu drahmu apmērā, kas atbilst parādiem saistībā ar būvētavas darbību civilajā jomā, kas pastāvēja 1991. gada 31. decembrī, ar uzkrātajiem procentiem un kavējuma naudām par laiku līdz 1996. gada 31. janvārim var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu. Šai būvētavai piemēro visus pārējos Direktīvas 90/684/EEK noteikumus.” Tāpēc tika pieņemta Regula (EK) Nr. 1013/97, jo, lai HSY kļūtu dzīvotspējīga, tai bija vajadzīgs lielāks atbalsts, nekā atļauts Direktīvas 90/684/EEK 10. pantā. Precīzāk, minētā regula atļāva dzēst procentus un kavējuma naudas saistībā ar parādiem, kas pastāvēja 1991. gada 31. decembrī un bija uzkrājušies kopš minētā brīža. Regula (EK) Nr. 1013/97 bija piemērojama līdz 1998. gada 31. decembrim. Komisija norāda, ka Padome attiecībā uz HSY atkal lietoja vārdus “pārdota” un “privatizācija”. Padome atļāva piešķirt atbalstu, jo uzskatīja, ka 1995. gada septembrī bija noslēgts likumīgs pārdošanas līgums atbilstīgi Direktīvā 90/684/EEK noteiktajam nosacījumam. Citiem vārdiem, būvētavas pārdošana nebija jāizvirza kā nosacījums, jo jau bija noslēgts likumīgs pārdošanas līgums.

(164)

Lēmuma C 10/94 sākumā ir atgādināts, ka Direktīvas 90/684/EEK 10. pantā pieprasīts pārdot būvētavu. Pēc tam Lēmumā C 10/94 ir norādīts, ka šis nosacījums ir izpildīts, jo “1995. gada 18. septembrī 49 % būvētavas akciju tika pārdoti būvētavas darbinieku kooperatīvam.” Taču, tā kā atbalsta summa ir lielāka, nekā atļauts Direktīvā 90/684/EEK, “Komisija nevarēja piešķirt apstiprinājumu, pamatojoties uz 7. direktīvas noteikumiem”, kura tāpēc tika grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1013/97, lai palielinātu atbalsta summu, ko var piešķirt HSY. Tā kā bija izpildīti minētajā regulā un Direktīvā 90/684/EEK noteiktie nosacījumi, ar Lēmumu C 10/94 tika dota atļauja piešķirt atbalstu. Komisija norāda, ka arī Lēmumā C 10/94 bija lietots vārds “pārdots” un uzskatīja, ka ETVA un darbinieku līgums par 49 % HSY akciju pārdošanu bija likumīgs pārdošanas darījums. Komisija uzsver, ka tā saņēma pārdošanas līguma kopiju pirms Lēmuma C 10/94 pieņemšanas un tāpēc tai bija zināms tā saturs. Komisija secina, ka, pieņemot Lēmumu C 10/94, tai nebija iemesla pieprasīt pārdot HSY (t. i., izvirzīt to kā nepārprotamu nosacījumu, kas jāievēro nākotnē), jo 1995. gada septembrī jau bija parakstīts likumīgs pārdošanas līgums.

(165)

Komisija tomēr atgādina, ka 1995. gada septembra līgumā bija neparasti noteikumi par pirkšanas cenas samaksu: pirkšanas cena 8,1 miljarda drahmu (24 miljoni euro) apmērā darbiniekiem nebija jāmaksā tūlīt, bet 13 gada maksājumos pēc divu gadu ilga labvēlības perioda, tādējādi no 1998. gada līdz 2010. gadam. Taču īpašumtiesības uz akcijām tika nekavējoties nodotas darbiniekiem. Līdz brīdim, kad darbinieki samaksātu pirkšanas cenu, akcijas bija ieķīlātas ETVA. Lai finansētu gada maksājumus, kuri pienācās ETVA, HSY bija paredzējusi ieturēt darbinieku mēnešalgas un pabalstu daļu. Nākamajos mēnešos pēc 1995. gada septembra ETVA, HSY, darbinieku apvienība un katrs HSY darbinieks atsevišķi noslēdza līgumu (1995. gada septembra līgumu noslēdza ETVA un darbinieku apvienība). Ar šo līgumu katrs darbinieks piekrita iegādāties noteiktu skaitu akciju saskaņā ar 1995. gada septembra līguma nosacījumiem. Arī šajos līgumos ir atkārtots, ka HSY ieturēs daļu mēnešalgas un Lieldienu un Ziemassvētku piemaksu, lai finansētu gada maksājumus. Tagad Komisija ir konstatējusi, ka darbinieki nav veikuši nevienu gada maksājumu.

(166)

Tas nozīmē, ka tie nebija samaksājuši nevienu maksājuma daļu, kamēr piedalījās būvētavas vadībā kā 49 % akciju īpašnieki. Pirmie trīs 1995. gada septembra līgumā definētie maksājumi – kuri bija jāsamaksā 1998., 1999. un 2000. gadā – netika veikti. HSY privatizācijas ietvaros 2001. gadā darbinieki un ETVA noslēdza līgumu, ar kuru darbinieki atteicās no prasījuma par 49 % ieņēmumu no HSY akciju pārdošanas HDW/Ferrostaal. Par to ETVA atteicās no prasījuma pret darbiniekiem par 49 % HSY akciju pirkšanas cenas samaksu, kura darbiniekiem bija jāmaksā saskaņā ar 1995. gada septembra līgumu. Tas nozīmē, ka darbinieki kā īpašnieki neuzņēmās finansiālu risku par pārstrukturēšanas sekmīgu realizēšanu vai neizdošanos.

(167)

Komisija norādīja Grieķijai un HSY, ka tas, ka darbinieki nav samaksājuši pirkšanas cenu, iespējams, ir Lēmuma C 10/1994 pārkāpums, jo izriet, ka daļējā privatizācija, kuras mērķis bija atjaunot būvētavas konkurētspēju, nekad nav notikusi.

(168)

Grieķija un HSY apstrīd šos secinājumus. Lai kliedētu Komisijas šaubas, tās cita starpā izvirza šādus argumentus.

(169)

Grieķijas pirmais arguments ir apgalvojums, ka privatizācija bija “reāla” un “īsta”. Jo īpaši Grieķijas valdība uzsver: “Darbinieki ieguva akcionāru statusu saskaņā ar Grieķijas tiesību aktu noteikumiem. Tie tika reģistrēti uzņēmumu akcionāru reģistrā un ieguva visas attiecīgās akcionāru tiesības, tostarp tiesības piedalīties un balsot pilnsapulcēs, tādējādi kontrolējot un ietekmējot būvētavas ikdienas pārvaldi. Turklāt, iegūstot akcijas, pastāvēja risks, ka tās varētu zaudēt vērtību.”“Darbinieki izmantoja savas pirmpirkuma tiesības, kas paredzētas attiecīgajos tiesību aktos, un piedalījās akciju kapitāla palielināšanā proporcionāli savai dalībai akciju kapitālā; tādējādi būvētavā tika ieguldīts privāts kapitāls.” (95)

(170)

Grieķijas otrais arguments ir apgalvojums, ka pirkšanas cenas samaksa nebija Lēmumā C 10/94 noteikts nosacījums, un pat ja tā būtu bijis, Komisija uzskatīja, ka tas jau ir izpildīts. Jo īpaši Grieķija atgādina, ka “Komisija 1995. gada 31. oktobra lēmumā minēja, ka procedūrā, ko tā ir uzsākusi, tā turpinās pārbaudīt Grieķijas valdības visas darbības attiecībā uz to, kā tiek piemērots līgums par 49 % akciju nodošanu darbinieku apvienībai, kā arī šā līguma saturu, pirms pieņems galīgo lēmumu par parādu norakstīšanas atļaušanu. Izpildot attiecīgās darbības, tā 1997. gadā pieņēma pozitīvu galīgo lēmumu, ar kuru apstiprināja norakstīšanu, nenosakot nosacījumu par privatizāciju. Citiem vārdiem, Komisija jau 1997. gadā, pirms atļāva parādu norakstīšanu, bija pārbaudījusi līguma saturu un secinājusi, ka tas attiecas uz privatizāciju.” (96)

(171)

Grieķijas trešais arguments ir apgalvojums, ka ETVA ir pareizi piemērojusi pārdošanas līgumu. Patiešām, darbiniekiem, tā kā tiem jau bija jāpiedalās trijos kapitāla palielinājumos, kuru mērķis bija finansēt ieguldījumu plānu (97), “bija grūti pildīt savu apņemšanos samaksāt akciju cenu. Lai atgūtu summu, ko bija parādā katrs no 2 000 darbiniekiem, ETVA neņēma izpildrakstus, jo nebija reālu izredžu, ka šādai rīcībai būs sekmīgs rezultāts […]. Tā vietā, lai uzsāktu sarežģītu, ilgu, dārgu un galu galā veltīgu tiesvedību ar mērķi apmierināt savus prasījumus […], ETVA realizēja ķīlu uz nesamaksātajām akcijām un atguva savu prasījumu no darbiniekiem piederošo akciju pārdošanas ieņēmumiem tādā ziņā, ka no minētajiem ieņēmumiem tika segts attiecīgais parāds.” (98) Citiem vārdiem, Grieķija apgalvo, ka, tā kā HSY privatizācijā 2001. un 2002. gadā ETVA no HDW/Ferrostaal saņēma nevis tikai 51 %, bet 100 % no pārdošanas cenas, “var uzskatīt, ka cena tika saņemta. Ir redzams, ka pārdodot darbinieku akcijas iegūtā cena apmierināja ETVA prasību saņemt šo cenu […]. […] nerodas nekādi jautājumi par pirkuma cenas nesamaksāšanu.” (99) Turklāt nevar apstrīdēt, ka būvētavas pārdošana HDW/Ferrostaal ir īsta privatizācija.

(172)

Komisija ir izdarījusi šādus secinājumus. Kā norādīts iepriekš, Lēmumā C 10/94 un Regulā (EK) Nr. 1013/97 tika secināts, ka, tā kā HSY akcijas ir pārdotas darbiniekiem ar 1995. gada septembra līgumu, Direktīvas 90/684/EEK 10. pantā noteiktais nosacījums par būvētavas pārdošanu ir izpildīts. Kā norādīts iepriekš, šā nosacījuma mērķis bija nodot īpašumtiesības tādiem īpašniekiem, kuri nolūkā pēc iespējas palielināt sava ieguldījuma vērtību veiktu pasākumus, kas vajadzīgi, lai atjaunotu būvētavas konkurētspēju. Šādos apstākļos Komisija pieņēma, ka 1995. gada septembra līgums ir likumīgs, jo tajā darbiniekiem bija līgumsaistības samaksāt 24 miljonus euro par 49 % HSY akciju. No šīs maksājamās cenas izrietēja, ka, piedaloties būvētavas vadībā, darbinieki centīsies saglabāt un palielināt sava ieguldījuma vērtību (100). Šobrīd šķiet, ka ETVA, ko kontrolēja valsts, nemaz nav nopietni centusies iegūt pirkuma cenas maksājumu daļas, kuras saskaņā ar 1995. gada septembra līgumu darbiniekiem bija jāmaksā 1998., 1999. un 2000. gadā. ETVA bija vairāki veidi, kā saņemt pirkuma cenu. ETVA kontrolēja HSY, kam bija juridiskas tiesības piedzīt šīs summas no darbinieku algām un pabalstiem (101). Turklāt HSY un darbinieku apvienībai bija līgumsaistības pret ETVA saskaņā ar līgumiem, kas bija individuāli noslēgti ar katru darbinieku pēc 1995. gada septembra. Tādējādi ETVA varēja iesūdzēt tiesā HSY un darbinieku apvienību, un tai nevajadzēja iesūdzēt katru darbinieku atsevišķi, kā apgalvoja Grieķijas iestādes. Tāpēc Komisija secina, ka Grieķijas iestādes apzināti nepieprasīja darbiniekiem samaksāt gada maksājumus. Šādi rīkojoties, Grieķija parādīja, ka nebija nodomājusi saņemt no darbiniekiem pirkuma cenu. Tas krasi mainīja situāciju, kādā atradās darbinieki. Darbiniekiem nebija jāmaksā pirkuma cena, tādējādi tiem nebija jāpakļauj riskam pašiem sava nauda. Tas nozīmē, ka, piedaloties būvētavas pārvaldībā, viņi pievērsa mazāku uzmanību akciju vērtības saglabāšanai un palielināšanai un finansiālās dzīvotspējas atjaunošanai (un lielāku uzmanību savas darbavietas un darba apstākļu saglabāšanai). Turklāt, tā kā darbinieki nemaksāja pirkuma cenu, vidējā termiņā vai ilgtermiņā varēja sagaidīt, ka ETVA realizēs ķīlu uz akcijām un tādējādi darbiniekiem vairs nepiederēs būvētavas akcijas. Šādā situācijā Komisija nesaskata, kā darbinieki varētu būt ieinteresēti saglabāt un palielināt HSY akciju vērtību un veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai atjaunotu tās konkurētspēju. Tāpēc Komisija uzskata, ka tas, ka valsts nepieprasīja darbiniekiem samaksāt pirkuma cenu saskaņā ar 1995. gada septembra līgumu, krasi mainīja situāciju, kādā darbinieki piedalījās būvētavas vadībā. Līdz ar to, tā kā ETVA nepieprasīja darbiniekiem samaksāt pirkuma cenu, īpašumtiesību maiņa, kas notika 1995. gada septembrī, nebija īsta “pārdošana”, kuras mērķis bija atjaunot būvētavas konkurētspēju, kā noteikts Direktīvā 90/684/EEK. Jāsecina, ka, nepieprasot darbiniekiem samaksāt pirkuma cenu, Grieķija ir nepareizi izmantojusi Lēmumu C 10/94. Komisija patiešām pieņēma šo lēmumu, pamatojoties uz pieņēmumu, ka valstij piederošā banka ETVA pildīs 1995. gada septembra līgumu un jo īpaši ka ETVA piedzīs pirkuma cenas maksājumus no HSY darbiniekiem saskaņā ar līgumā noteiktajiem precīzajiem noteikumiem, tādējādi nodrošinot, ka šie jaunie īpašnieki ir finansiāli ieinteresēti atbalstīt pasākumus, kas vajadzīgi, lai atjaunotu konkurētspēju un dzīvotspēju. Komisija nevarēja paredzēt, ka Grieķija pēc 1995. gada septembra līguma uzdošanas par HSY pārdošanas darījumu apzināti atteiksies pieprasīt pircējam samaksāt pārdošanas cenu, neskatoties uz vairākiem līguma un tiesību aktu noteikumiem, kas ļāva piedzīt šo maksu. Komisija uzskata, ka šāda rīcība ir pielīdzināma nepareizas informācijas sniegšanai Komisijai un atbalsta nepareizai izmantošanai. Tāpēc ar Lēmumu C 10/94 atļautais atbalsts ir jāatgūst no HSY.

(173)

Komisija ir izdarījusi secinājumu, ka Grieķijas un HSY izvirzītie argumenti, kas rezumēti iepriekš, ir jānoraida.

(174)

Attiecībā uz pirmo argumentu (t. i., ka privatizācija bija īsta un reāla, jo darbinieki ieguva akciju īpašumtiesības un atbilstošo kontroli pār HSY) Komisija norāda, ka īpašumtiesību nodošana bija vajadzīgs, bet ne pietiekams nosacījums. Patiešām, Lēmums C 10/94 un Regula (EK) Nr. 1013/97 pamatojas uz to, ka akcijas ir “pārdotas” darbiniekiem 1995. gada septembrī. Citiem vārdiem, to pamatā ir hipotēze, ka darbinieki maksā pirkuma cenu saskaņā ar 1995. gada septembra līgumā noteiktajiem nosacījumiem. To pamatā nav tas, ka akcijas ir “nodotas” vai “atdotas” darbiniekiem. Kā izskaidrots iepriekš, ir loģiski, ka Komisija un Padome uzskata, ka pirkuma cenas samaksa ir svarīga, jo tā piespiestu darbiniekus pievērst uzmanību akciju vērtībai un attiecīgi vadīt būvētavu. Kā norādīts iepriekš, tā kā darbiniekiem nebija jāmaksā šī cena, to situācija atšķīrās no tirgus ekonomikas īpašnieka situācijas. Attiecībā uz Grieķijas apgalvojumu, ka “iegūstot akcijas, pastāvēja risks, ka tās varētu zaudēt vērtību”, Komisija piebilst, ka, kaut gan netiek apstrīdēts, ka darbinieki formāli kļuva par akciju īpašniekiem, tie mazāk uztraucās par akciju vērtības maiņu, jo tiem nebija jāmaksā augsta cena, lai tās iegūtu (t. i., algas un pabalstu samazināšana 12 gadu garumā). Turklāt, tā kā darbinieki nemaksāja pirkuma cenu, viņiem bija jāparedz, ka ETVA realizēs ķīlu uz akcijām, kā rezultātā darbinieki vairs nebūs šo akciju īpašnieki. Visbeidzot, attiecībā uz Grieķijas apgalvojumiem, ka “darbinieki […] piedalījās akciju kapitāla palielināšanā proporcionāli savai dalībai akciju kapitālā; tādējādi būvētavā tika ieguldīts privāts kapitāls”, Komisija neapstrīd, ka darbinieki piedalījās kapitāla palielināšanā (tas tiks aprakstīts E10 pasākuma aprakstā un izvērtējumā). Tomēr Komisija atgādina, ka saskaņā ar 1995. gada septembra līgumu dalība kapitāla palielināšanā nedeva darbiniekiem tiesības uz jaunām HSY akcijām. Tāpēc Komisija nesaskata, kā šī dalība vien varētu mudināt darbiniekus vadīt būvētavu tā, lai saglabātu vai palielinātu akciju vērtību, jo šī dalība viņiem nesniedza jaunas akcijas (102). Komisija arī nesaskata, kā šī dalība var būt HSY“pārdošana”, jo darbinieki par saviem ieguldījumiem nesaņēma papildu akcijas. Papildus Komisija atgādina, ka darbinieku ieguldītā kopsumma trīs kapitāla palielināšanas reizēs bija daudz mazāka par summu, ko viņi būtu ieguldījuši, ja būtu piedalījušies šajos kapitāla palielinājumos un maksājuši pirkuma cenu saskaņā ar 1995. gada septembra līguma noteikumiem. Jāatgādina, ka Lēmuma C 10/94 un Regulas (EK) Nr. 1013/97 pamatā bija hipotēze, ka 1995. gada septembra līgums tiks pildīts, t. i., ka darbinieki maksās pirkuma cenu un piedalīsies kapitāla palielināšanā. Tā kā naudas summa, kas darbiniekiem bija jāiegulda, bija daudz mazāka, nekā Komisija pamatoti sagaidīja, pieņemot Lēmumu C 10/94 (un nekā Padome sagaidīja, pieņemot Padomes Regulu (EK) Nr. 1013/97), Komisija uzskata, ka tā bija nepietiekama, lai mudinātu tos pievērst pietiekamu uzmanību akciju vērtībai un HSY konkurētspējas atjaunošanai.

(175)

Attiecībā uz otro Grieķijas izvirzīto argumentu (t. i., ka pirkuma cenas samaksa nebija Lēmumā C 10/94 noteikts nosacījums, un, pat ja tā būtu, Komisija pēc 1995. gada septembra līguma pārbaudīšanas uzskatīja, ka tas jau ir izpildīts) Komisija iepriekš ir atgādinājusi, ka būvētavas pārdošana bija Direktīvā 90/684/EEK noteikts nosacījums, un izskaidrojusi šā nosacījuma iemeslu. Komisija jau ir arī izskaidrojusi, kāpēc 1995. gada jūlijā tika pieņemts negatīvs lēmums, jo būvētava nebija pārdota. Tāpēc Grieķijai bija skaidrs, ka Komisijai nepietiks tikai ar īpašumtiesību nodošanu darbiniekiem un ka tā beidzot piekrita 1995. gada septembra līgumam tikai tāpēc, ka tas bija īsts pārdošanas darījums, t. i., darbiniekiem bija jāmaksā nozīmīga pirkuma cena un tāpēc viņi būtu patiešām finansiāli interesēti konkurētspējas atjaunošanā. Komisija atgādina arī, ka Direktīvā 90/684/EEK tika izdarīti grozījumi ar Regulu (EK) Nr. 1013/97 vienīgi attiecībā uz pārstrukturēšanai paredzēta darbības atbalsta summu, ko var piešķirt HSY. Tā kā 1995. gada septembra līgums Regulas (EK) Nr. 1013/97 un Lēmuma C 10/94 pieņemšanas brīdī jau bija iesniegts Komisijai un Padomei, šajos tiesību aktos nebija jāatkārto būvētavas pārdošanas nosacījums. Tie tikai atgādina, ka HSY akcijas ir “pārdotas”. Uz šā pamata Lēmumā C 10/94 tiek secināts, ka “Direktīvas […] 10. pantā noteiktie nosacījumi bija izpildīti”. Citiem vārdiem, Komisijas veiktajā novērtējumā Lēmumā C 10/94 (un Padomes veiktajā novērtējumā Padomes Regulā (EK) Nr. 1013/97) ir ņemta vērā 1995. gada septembra līguma esība, kuru Grieķija uzdeva kā pārdošanas darījumu un galvenokārt kurš uzliek darbiniekiem līgumsaistības maksāt ETVA 24 miljonus euro par 49 % HSY akciju iegādi, un precīzi nosaka, kā šī pirkuma cena tiktu piedzīta no darbiniekiem un samaksāta ETVA. Tā kā pušu pienākumi un tiesības bija precīzi noteiktas līgumā, tā kā pati Grieķija apgalvoja, ka līgums ir HSY pārdošanas darījums, un tā kā Grieķijas valdība pati bija pieņēmusi likumu, kas uzliek darbiniekiem pienākumu maksāt pirkuma cenu ETVA (skatīt 100. zemsvītras piezīmi), Komisijai nebija iemesla apšaubīt, ka valsts pareizi pildīs līgumu. Jo īpaši Komisija nevarēja paredzēt, ka pati valsts apzināti atteiksies piedzīt pirkuma cenu no pircēja. Komisijai bija tiesības uzskatīt, ka HSY ir pārdota, un tai nebija jāatkārto, ka HSY būtu jāpārdod.

(176)

Attiecībā uz trešo Grieķijas argumentu, kas izvirzīts, lai kliedētu Komisijas bažas (t. i., vai 1995. gada septembra līgums ir pareizi izpildīts), Komisija norāda, ka 1995. gada septembra līgumā bija skaidri norādīts, kā tiks samaksāta pirkuma cena. Gada maksājumi bija jāveic no 1998. gada, un tos finansētu, ieturot daļu no Ziemassvētku un Lieldienu piemaksām, kā arī daļu no mēnešalgas. Tā kā darbinieki bija piekrituši algu un piemaksu samazinājumam nākotnē, ETVA nebija jāpiedzen pirkuma cena no katra atsevišķā darbinieka: HSY varēja tieši ieturēt daļu darbinieku mēnešalgas. Šajos apstākļos Komisija nesaskata, kā gada maksājumu neveikšanu var attaisnot ar to, ka “darbiniekiem bija grūti pildīt savu apņemšanos samaksāt akciju cenu”. ETVA bija vienkārši jānodrošina, lai HSY ieturētu attiecīgās summas no piemaksām un algām. ETVA kā akciju kontrolpaketes turētāja kontrolēja HSY. Turklāt HSY bija jāietur šīs summas saskaņā ar ETVA, HSY, darbinieku apvienības un katra darbinieka atsevišķi noslēgto līgumu noteikumiem. Tāpēc ETVA varēja tieši iesūdzēt tiesā HSY, ja tā nerīkojās saskaņā ar līguma noteikumiem (103). Tāpēc Komisija secina, ka ETVA, ko kontrolēja valsts, nemēģināja panākt pirkuma cenas samaksu, kas tai bija jādara saskaņā ar 1995. gada septembra pārdošanas līguma noteikumiem. Kā skaidrots iepriekš, tas ir Lēmuma C 10/94 pārkāpums, jo šajā lēmumā bija likumīgi pieņemts, ka minētais līgums tiks atbilstīgi pildīts. Papildus Komisija piebilst, ka pat ja Grieķijas apgalvojums, ka ETVA nevarēja piedzīt pirkuma cenu no darbiniekiem, ir patiess, ar Lēmumu C 10/94 atļautais atbalsts būtu jāatgūst. Patiešām, ja šis apgalvojums ir patiess, tas nozīmē, ka Grieķija paziņoja Komisijai par pārdošanas līgumu, kuru no paša sākuma nevarēja izpildīt (t. i., valsts nevarēja no pircēja piedzīt pirkuma cenu) (104). Tādā gadījumā Komisijai jāuzskata, ka Lēmuma C 10/94 pamatā ir Grieķijas sniegta maldinoša informācija, un tāpēc jāanulē attiecīgais lēmums.

(177)

Saistībā ar trešo Grieķijas izvirzīto argumentu Komisija noraida arī apgalvojumu, ka ķīlas uz neapmaksātajām akcijām realizācija un šo akciju pārdošana 2001. un 2002. gada privatizācijā ir pielīdzināma saskaņā ar 1995. gada septembra līgumu maksājamās summas saņemšanai no darbiniekiem. Pirmkārt, tā kā ETVA nepieprasīja darbiniekiem samaksāt pirkuma cenu, viņi negaidīja, ka viņiem būs reāli jāiegulda attiecīgā naudas summa un tādējādi neriskēja zaudēt naudu, ja samazinātos akciju vērtība. Kā skaidrots iepriekš, šis apgalvojums ir pretrunā Lēmumam C 10/94, kurā bija pieņemts, ka HSY ir “pārdota”, t. i., ka privāts ieguldītājs ir riskējis ar precīzu un lielu savas naudas summu, iegādājoties HSY akcijas, un tādējādi tam būs stimuls vadīt būvētavu ar mērķi maksimāli palielināt sava turējuma vērtību. Otrkārt, ETVA saņemtā un līdz ar to valsts saņemtā naudas summa ir pilnībā atšķirīga. Realizējot ķīlu uz akcijām, ETVA uzņēmās 100 % ar HSY vērtību saistītā riska (līdz ar to atceļot daļējo privatizāciju). Turklāt, pārdodot 100 % HSY akciju HDW/Ferrostaal, ETVA saņēma tikai 6,1 miljonu euro. Tas nozīmē, ka ETVA, pārdodot 49 % akciju, saņēma tikai 3 miljonus euro. Tas ir daudz mazāk, nekā ETVA vajadzēja saņemt no darbiniekiem saskaņā ar 1995. gada septembra līguma noteikumiem, proti, 24 miljonus euro, kas bija jāmaksā ikgadējos maksājumos no 1998. gada decembra līdz 2010. gada decembrim.

(178)

Visbeidzot, Komisija neapstrīd apgalvojumu, ka brīdī, kad HDW/Ferrostaal iegādājās 100 % HSY, notika īsta privatizācija. Tomēr tā atgādina, ka Direktīvas 90/684/EEK 10. pantā tika atļauts piešķirt atbalstu tikai saistībā ar būvētavas pārdošanu. Līdzīgi ar Regulu (EK) Nr. 1013/97 un Lēmumu C 10/94 tika atļauts piešķirt atbalstu, jo būvētava tikko bija “pārdota”. Tāpēc atbalsts bija jāpiešķir būvētavas pārdošanas kontekstā. To nevarēja piešķirt par pārdošanu, kas notika pēc vairākiem gadiem. Tāpēc tas, ka HSY faktiski tika privatizēta, pārdodot to HDW/Ferrostaal, nemaina secinājumu, ka ir nepareizi izmantots Lēmums C 10/94. Jāatgādina arī, ka brīdī, kad būvētava tika pārdota HDW/Ferrostaal, gan Direktīvas 90/684/EEK, gan Regulas (EK) Nr. 1013/97 darbības laiks jau vairākus gadus bija beidzies. Tāpēc HSY nevarētu saņemt ar Lēmumu C 10/94 apstiprināto atbalstu 2001. un 2002. gada privatizācijas ietvaros.

(179)

Komisija secina, ka neviens no Grieķijas izvirzītajiem argumentiem neatspēko iepriekš izteikto secinājumu, ka, nepieprasot darbiniekiem samaksāt pirkuma cenu, valsts kontrolētā ETVA ir nepareizi izmantojusi Lēmumu C 10/94. Tāpēc tas ir otrs Lēmuma C 10/94 pārkāpums – līdzās ieguldījumu plāna neīstenošanai – un otrs pamatojums atgūt ar minēto lēmumu atļauto atbalstu.

(180)

Lēmumā par pagarināšanu Komisija pauda bažas, ka darbinieki nav samaksājuši pirkuma cenu par 49 % HSY akciju iegādi. Tomēr šīs bažas tika paustas, novērtējot E10 pasākumu (10. pasākums lēmumā par pagarināšanu). Šīs bažas netika paustas, vērtējot E7 pasākumu (7. pasākums lēmumā par pagarināšanu). Līdz ar to lēmumā par pagarināšanu nav norādīts, ka pirkuma cenas nesamaksāšana būtu Lēmuma C 10/94 nepareiza izmantošana. Tāpēc var uzdot jautājumu, vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 6. pantu Komisijai, lai paustu bažas par šo jautājumu, bija jāpieņem jauns lēmums, ar ko otrreiz pagarina formālo izmeklēšanas procedūru. Grieķija apgalvo, ka tas bija jādara (105).

(181)

Komisija neuzskata, ka tai šajā konkrētajā gadījumā bija pienākums otrreiz pagarināt izmeklēšanas procedūru. Pirmkārt, kā norādīts, bažas par precīzo faktu (t. i., vai darbinieki ir samaksājuši pirkuma cenu) tika paustas lēmumā par pagarināšanu, tādējādi ļaujot iesaistītajām personām izteikt piezīmes par tām. Otrkārt, attiecībā uz juridisko vērtējumu, ka tas, iespējams, ir E7 pasākuma pārkāpums, Komisija nonāca pie šā secinājuma visu formālās izmeklēšanas procedūrā iesaistīto faktu un tiesību aktu padziļinātas analīzes rezultātā. Šādā apjomīgā un sarežģītā lietā, kurā iesaistīti līdz pat desmit gadus seni pasākumi, izmeklēšanas procedūra gandrīz automātiski ļaus Komisijai precizēt analīzi, jo tajā var iegūt labāku izpratni par faktiem un juridiskajiem jautājumiem. Treškārt, Grieķija ilgu laiku ir sniegusi neskaidru informāciju par to, vai darbinieki ir samaksājuši pirkuma cenu. Vēl atbildē uz lēmumu par pagarinājumu Grieķija un HSY apgalvoja, ka darbinieki sāka maksāt pirkuma cenu 1998. gadā, kā bija plānots 1995. gada septembra līgumā (106). Tomēr izmeklēšanas procedūrā Komisija ieguva pierādījumus, ka tā nav. Tāpēc tā pieprasīja Grieķijai un HSY iesniegt neapgāžamus savu apgalvojumu pierādījumus (107). Visbeidzot, HSY un Grieķija atzina, ka darbinieki nav maksājuši ikgadējos maksājumus saskaņā ar 1995. gada septembra līgumu. Komisija, galu galā noskaidrojusi lietas faktus, attiecīgajā brīdī varēja novērtēt, vai ir pārkāpti iepriekšēji lēmumi.

(182)

Komisija arī uzsver, ka, lai ļautu Grieķijai un HSY reāli piedalīties procedūrā un lai pārliecinātos, ka tiek ievērotas tiesības uz aizstāvību, tā piedāvāja Grieķijai un HSY (t. i., vienīgajām iesaistītajām personām, kuras bija iesniegušas piezīmes par E10 pasākumu, izņemot Elefsis, kas savās piezīmēs jau bija norādījis, ka uzskata, ka, tā kā nav samaksāta pirkuma cena, Komisijai jāpieprasa atgūt ar Lēmumu C 10/94 apstiprinātais atbalsts) iespēju izteikt piezīmes par tās novērtējumā pausto argumentu, ka nemaksāšanu varētu uzskatīt par Lēmuma C 10/94 pārkāpumu (108). Gan Grieķija, gan HSY iesniedza izvērstas piezīmes (109).

(183)

Ar Lēmumu N 513/01 2002. gada 5. jūnijā tika atļauts piešķirt atbalstu 29,5 miljonu euro apmērā, lai mudinātu daļu HSY darbinieku brīvprātīgi aiziet no darba būvētavā. Komisija konstatēja, ka 29,5 miljonu euro lielais atbalsts bija saderīgs slēgšanas atbalsts Regulas (EK) Nr. 1540/98 4. panta nozīmē, un piekrita būvētavas kuģu remonta jaudas ierobežošanai, samazinot to līdz 420 000 tiešajām cilvēkstundām gadā, ieskaitot apakšuzņēmējus, kā pamatotam jaudas samazinājumam.

(184)

Lēmumā par pagarināšanu Komisija pauda šaubas par to, vai ir ievērots šis ierobežojums. Pienākums divreiz gadā iesniegt ziņojumus netika pildīts. Turklāt, kad Grieķijas iestādēm pieprasīja sniegt attiecīgo informāciju, tās iesniedza neskaidrus datus.

(185)

Saskaņā ar Elefsis sniegto informāciju HSY apgrozījums un gadā izremontēto kuģu skaits būvētavā ir tik liels, ka tas nav savienojams ar 420 000 stundu lielo ierobežojumu.

(186)

Saskaņā ar Grieķijas un HSY sniegto informāciju būvētava intensīvi izmanto apakšuzņēmējus; tie jāiedala divās kategorijās. Pirmkārt, “HSY nolīgtie apakšuzņēmēji”. Tos izvēlas un tiem maksā HSY. Otrkārt, “trešo personu darbuzņēmēji”. Tos izvēlas kuģa īpašnieks. Kuģa īpašnieks tos izvēlas un cenu ar tiem apspriež tieši. Trešo personu darbuzņēmēji maksā HSY par būvētavas iekārtu izmantošanu. Saskaņā ar Grieķijas sniegto informāciju tikai pirmajai kategorijai ir jāievēro Lēmumā N 513/01 noteiktais ierobežojums. Tomēr HSY nezina, cik stundas strādā “HSY nolīgtie apakšuzņēmēji”, jo tiem maksā fiksētu cenu. Tāpēc Grieķija piedāvā metodi, kā aptuveni aprēķināt nostrādātās stundas: pirmkārt, samazina viņiem maksātās līguma cenas summu par 15 % (kas atbilst peļņas normai) un pēc tam par 20 % (110) (kas atbilst netieši produktīvajām cilvēkstundām). Iegūto summu tad izdala ar “no HSY oficiālās uzskaites iegūto cilvēkstundas izmaksu likmi gadā” (111). Izmantojot šo metodi, Grieķija katra gada aprēķinos no 2002. līdz 2006. gadam iegūst kopējo stundu skaitu, kas mazāks par 420 000. Tādējādi Grieķija secina, ka ierobežojums ir izpildīts. Metode ir apkopota tabulā.

(187)

Attiecībā uz 296. panta iespējamo piemērošanu šim pasākumam Komisija atgādina, ka darbība militārajā un civilajā jomā tika nošķirta jau Lēmumā N 513/01, kurā tika apsvērts, ka tā valsts atbalsta daļa, uz kuru attiecas noteikumi par valsts atbalstu, ir 25 %. Tādējādi 29,5 miljonu euro lielais atbalsts bija saistīts vienīgi ar HSY darbībām civilajā jomā, un to var novērtēt saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu.

(188)

Komisija ir izdarījusi secinājumu, ka ar katru no turpmāk minētajiem elementiem atsevišķi pietiek, lai secinātu, ka atļaujošajā lēmumā noteiktais ierobežojums nav ievērots un ka atbalsts tāpēc ir nepareizi izmantots.

(189)

Pirmkārt, tā kā uz HSY attiecās cilvēkstundu skaita ierobežojums, tai bija jāievieš šo stundu precīzas aprēķināšanas mehānisms. Neieviešot apakšuzņēmēju nostrādāto cilvēkstundu skaita precīzas aprēķināšanas mehānismu un tādējādi neļaujot precīzi aprēķināt būvētavas patērēto cilvēkstundu skaitu, HSY ir pārkāpusi Lēmumu N 513/01. To jo īpaši apstiprina tas, ka tieši Grieķija ierosināja izmantot rādītāju “cilvēkstundu skaits”, lai pierādītu, ka HSY samazina ražošanas jaudu.

(190)

Otrkārt, Komisija apstrīd Grieķijas apgalvojumu, ka uz “trešo personu darbuzņēmējiem” neattiecas stundu skaita ierobežojums. Grieķija apgalvo, ka tai nav citu līgumattiecību ar tām kā tikai iekārtu īre. Pirmkārt, Komisija uzskata, ka, piekrītot šādai argumentācijai, var iegūt vienkāršu veidu, kā izvairīties no ierobežojuma: HSY varētu neparakstīt līgumus ar apakšuzņēmējiem, bet lūgt tos parakstīt kuģu īpašniekiem, lai nebūtu līguma starp HSY un apakšuzņēmējiem. Otrkārt, ierobežojuma mērķis ir samazināt būvētavā notiekošo darbību apmēru. Tāpēc ir loģiski, ka, ja Lēmumā N 513/01 ir norādīts, ka “apakšuzņēmēju darbs” ir iekļauts ierobežojumā, tas attiecas gan uz HSY apakšuzņēmējiem, gan uz kuģu īpašnieku apakšuzņēmējiem, kuri strādā būvētavā. Treškārt, pēc Komisijas uzdotiem precīzi formulētiem jautājumiem (113) Grieķija atzina, ka HSY šādi pārvalda samaksu dažiem šiem “trešo personu darbuzņēmējiem”: pēdējie vienojas ar kuģa īpašnieku par veicamajiem darbiem un to cenu, bet kuģa īpašnieks maksā HSY, kas savukārt pārskaita naudu darbuzņēmējiem. Šādos gadījumos HSY un darbuzņēmējiem ir līgumattiecības, un kuģu īpašnieku samaksātās summas tiek uzskaitītas HSY ienākumu deklarācijā kā ieņēmumi (t. i., tās tiek iekļautas HSY pārdošanas apjomā/apgrozījumā). Tāpēc nav apšaubāms, ka ierobežojums attiecas vismaz uz šiem līgumiem ar “trešo personu darbuzņēmējiem”. Šo “trešo personu darbuzņēmēju” patērēto cilvēkstundu skaitu Grieķija nav ne aprēķinājusi, ne darījusi zināmu Komisijai. Tas ir vēl viens Lēmuma N 513/01 pārkāpums. Turklāt Komisija norāda, ka HSY remonta darbību apgrozījums kopš 2002. gada ir strauji palielinājies. Taču šī tendence nepavisam nav atspoguļota Grieķijas paziņotajā kopējā cilvēkstundu skaitā. Tāpēc ir iespējams, ka trešo personu darbuzņēmēju patērētais cilvēkstundu skaits, ko apmaksā HSY, ir ievērojami palielinājies. Tā kā saskaņā ar Grieķijas sniegtajiem datiem HSY stundu skaits 2003. gadā bija tikai nedaudz mazāks par 420 000 stundu ierobežojumu, Komisija secina, ka, ja HSY patērēto cilvēkstundu kopējā skaitā iekļautu trešo personu darbuzņēmēju, kam maksā HSY, patērētās cilvēkstundas, ir pamatoti pieņemt, ka nākamajos gados šis ierobežojums ir pārkāpts.

(191)

Treškārt, pat ja piekristu (taču nepiekrīt), ka uz “trešo personu darbuzņēmējiem” neattiecas Lēmumā N 513/01 noteiktais stundu skaita ierobežojums un ka “HSY nolīgto apakšuzņēmēju” patērētās cilvēkstundas var aptuveni noteikt, izdalot tiem samaksātās summas ar vienas darba stundas izmaksām, ierobežojums nav ievērots. Patiešām, “no HSY oficiālās uzskaites iegūtā cilvēkstundas izmaksu likme gadā”, ko izmanto Grieķija, ir nepieņemams apakšuzņēmēja nodarbināta darbinieka stundas izmaksu aptuvens aprēķins. Patiešām, datu rindas augstais nepastāvīgums (piemēram, tā sniedzas no EUR 27 līdz EUR […] nākamajā gadā) pierāda, ka no HSY oficiālās uzskaites iegūtā cilvēkstundas gada izmaksu likme nenorāda, cik maksā strādnieka darba stunda (114). Patiešām, stundas bruto alga nozarē nekad neattīstās šādi; ar laiku tā pastāvīgi palielinās, taču nekad gada laikā nedivkāršojas. Turklāt būvētavas izmanto apakšuzņēmējus tieši tāpēc, ka tas izmaksā lētāk, nekā pašiem algot papildu darbaspēku. Līdz ar to no HSY oficiālās uzskaites iegūtās cilvēkstundas gada izmaksu likme par augstu novērtē apakšuzņēmēju nodarbināto strādnieku cilvēkstundas izmaksas. Šo faktu ir apstiprinājis Komisijas nolīgtais konsultants. Ņemot vērā pamatotākas stundas izmaksu aplēses, ievērojami palielinās apakšuzņēmēju patērētais cilvēkstundu skaits (115) – līdz tādam apmēram, ka 2003. un 2005. gadā ir pārkāpts 420 000 stundu skaita ierobežojums.

(192)

Ceturtkārt, Grieķijas piedāvātajā metodē 2003. gadā ir tikai deviņi mēneši, t. i., līdz 2003. gada septembrim. Grieķija apgalvo, ka no tā brīža pārskata gads sākās oktobrī. Nav pieņemami gada griestus piemērot tikai deviņos mēnešos izpildītajām darbībām. Komisija lūdza Grieķijai iesniegt informāciju par darbībām 2003. gada pēdējos trīs mēnešos, bet Grieķija nav iesniegusi pieprasītos datus (116). Nosakot 2003. kalendārā gada pēdējo trīs mēnešu darbību apmēru aptuveni kā vienu ceturtdaļu no 2004. saimnieciskā gada, ir skaidrs, ka tiek pārkāpts cilvēkstundu skaita ierobežojums.

(193)

Tā kā ir vairāki atsevišķi pamatojumi, no kuriem var secināt par nepareizu izmantošanu, Komisija secina, ka atbalsts ir jāatgūst.

(194)

ETVA 1996.-1997. gadā veica HSY kapitāla ieguldījumu 8,72 miljardu drahmu (25,6 miljoni euro) apmērā.

(195)

Lēmumā par pagarināšanu tiek paustas šaubas par to, vai šis kapitāla ieguldījums atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja rīcībai. Pirmkārt, Komisija norāda, ka Grieķijas iesniegumi bija pretrunīgi, vispirms norādot, ka šo summu ir piešķīrusi valsts, lai kompensētu darbinieku skaita samazināšanas par 1 000 darbiniekiem izmaksas, pēc tam nonākot pretrunā šim skaidrojumam, apgalvojot, ka šo kapitāla ieguldījumu ir veikusi ETVA. Otrkārt, Komisija norāda, ka darbinieki, kuriem piederēja 49 % akciju, nepiedalījās šajā kapitāla palielināšanā. Turklāt ir pārsteidzoši, ka šā ETVA kapitāla ieguldījuma rezultātā nepalielinājās ETVA piederošā HSY akciju daļa.

(196)

Komisija norādīja arī, ka, ja šis pasākums tiks atzīts par atbalstu, ir šaubas, vai to varēs uzskatīt par saderīgu atbalstu.

(197)

Elefsis norāda, ka 1996. gadā 49 % HSY akciju piederēja darbiniekiem. Ja ETVA veica kapitāla ieguldījumu bez proporcionālas darbinieku līdzdalības, tai piederošā akciju pakete bija jāpalielina, pārsniedzot 51 %, ko aizliedza likums un kas faktiski nenotika. Tas liecina, ka ETVA par šo kapitāla ieguldījumu nesaņēma jaunas akcijas. Šāds scenārijs būtu bijis nepieņemams privātam ieguldītājam.

(198)

Grieķija apstiprina, ka ETVA 1996.–1997. gadā veica kapitāla ieguldījumu 8,72 miljardu drahmu (25,6 miljoni euro) apmērā un saņēma līdzvērtīgu summu no valsts. Grieķija apgalvo, ka valsts rīkojās kā tirgus ekonomikas ieguldītājs, jo darbinieku skaita samazināšana, kas tika finansēta ar kapitāla ieguldījumu, ievērojami palielināja būvētavas efektivitāti un nākotnes rentabilitāti. HSY skaidro, ka ieguldīto summu rezultātā netika emitētas jaunas akcijas un formāli tā nebija kapitāla ieguldīšana. Tas izskaidro, kāpēc valsts akciju pakete netika palielināta, pārsniedzot 51 %. Ja Komisija tomēr uzskatītu, ka šis pasākums ir atbalsts, Grieķija uzskata, ka tas ir saderīgs slēgšanas atbalsts saskaņā ar Direktīvas 90/684/EEK 7. pantu.

(199)

Ar šo pasākumu finansēja visu būvētavas darbību kopumā, un tas nebija piešķirts, lai atbalstītu tikai darbību civilajā jomā. Tā kā saskaņā ar secinājumu šā lēmuma 3.3. iedaļā 75 % būvētavas darbību ir militārajā jomā un Grieķija atsaucas uz Līguma 296. pantu, tikai 25 % pasākuma (2,18 miljardus drahmu (6,4 miljoni euro)) var vērtēt saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu.

(200)

Komisija norāda, ka valsts ar ETVA starpniecību piešķīra HSY naudu, nesaņemot jaunas akcijas, kaut gan tai piederēja tikai 51 % HSY. Tirgus ekonomikas ieguldītājs nepiešķirtu citiem akcionāriem šādu dāvinājumu. Tas būtu pieprasījis sev jaunas akcijas vai citiem akcionāriem veikt proporcionālu kapitāla ieguldījumu. Līdz ar to privāts ieguldītājs līdzīgos apstākļos nebūtu veicis šo kapitāla ieguldījumu.

(201)

Tā kā valsts nodrošināja HSY līdzekļus, ko tā nebūtu saņēmusi tirgū, šis pasākums deva HSY selektīvu priekšrocību. Tāpēc šis pasākums ir atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Tā kā pretēji Līguma 88. panta 3. punktā noteiktajai prasībai atbalsts tika piešķirts bez iepriekšēja paziņojuma, tas ir nelikumīgs atbalsts.

(202)

Attiecībā uz šā atbalsta saderību Komisija norāda, ka nav apstrīdams, ka HSY darbinieku skaits tika samazināts no 3 022 darbiniekiem 1995. gadā līdz 1 977 darbiniekiem 1997. gadā. Par šo darbinieku skaita samazināšanu tika ziņots arī divos 1997. gada 15. jūlijā pieņemtos lēmumos (Lēmums C 10/94 un N 401/97), jo tā bija viens no pārstrukturēšanas plāna pīlāriem. Ar Lēmumu N 401/97 tiek atļauts piešķirt ieguldījumu atbalstu, ko saskaņā ar Direktīvu 90/684/EEK var uzskatīt par saderīgu tikai tad, ja tas ir “saistīts ar pārstrukturēšanas plānu, kā rezultātā samazinās kopējā kuģu remontēšanas jauda” un “kurā nav paredzēts palielināt kuģu būvēšanas jaudu”. Lēmumā N 401/97 ir apsvērts, ka ir veikta “būvētavas kuģu remontēšanas jaudas samazināšana, kas ir līdzvērtīga darbinieku skaita samazinājumam un ko nevarēs kompensēt ar paredzamo ražīguma palielināšanos un tirdzniecības kuģu dokošanas jaudas samazināšanos.” Lēmumā arī norādīts, ka ir nedaudz samazinājusies kuģu būvēšanas jauda. Tā kā Komisija pati Lēmumā N 401/97 atzina, ka, samazinot darbinieku skaitu, kā arī īstenojot citus Grieķijas piedāvātos pasākumus, samazināsies kuģu būvēšanas un kuģu remontēšanas jauda, Komisija uzskata, ka ir veikta jaudas samazināšana, kā pieprasīts Direktīvas 90/684/EEK 7. pantā. Attiecībā uz atbalsta summu un intensitāti Komisija norāda, ka atbalsta summa bija 25,6 miljoni euro darbinieku skaita samazināšanai par 1 000 darbiniekiem. Tikai sešus gadus vēlāk - 2002. gadā - Komisija atzina par saderīgu četras reizes lielāku summu mazāka apmēra darbinieku skaita samazināšanai. Tāpēc Komisija uzskata, ka atbalsta summa un intensitāte ir pamatota. Komisija secinot uzskata, ka Direktīvas 90/684/EEK 7. pantā noteiktie nosacījumi ir izpildīti, un tāpēc atzīst, ka atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu.

(203)

Kā plānots Lēmumā N 401/97, lai finansētu daļu HSY ieguldījumu plāna, 1998., 1999. un 2000. gadā notika trīs kapitāla palielināšanas, kas atbilda kopējai summai 2,98 miljardu drahmu (8,7 miljoni euro) apmērā. Tās finansēja ETVA un HSY darbinieki proporcionāli savai HSY akciju kapitāla daļai.

(204)

Grieķijas valsts 2001. gadā samaksāja darbiniekiem summu, kas vienāda ar viņu ieguldījumu trīs kapitāla palielināšanas reizēs (skatīt šā lēmuma 33. apsvērumu, kur aprakstīts Likums 2941/2001).

(205)

Lēmumā par pagarināšanu Komisija pauda bažas par to, vai ETVA dalība kapitāla palielināšanā ir nesaderīgs atbalsts. Pat ja 1997. gada 15. jūlijā pieņemtajā Lēmumā N 401/97 ir uzskatīts, ka ETVA turpmāka dalība kapitāla palielināšanā, īstenojot pārstrukturēšanas plānu, principā nav uzskatāma par atbalstu, šo dalību tās īstenošanas brīdī 1998., 1999. un 2000. gadā tomēr var uzskatīt par atbalstu. Jo īpaši šajā laikā pasliktinājās HSY situācija. Lēmumā par pagarināšanu turklāt ir norādīts, ka tas, ka darbinieki piedalījās kapitāla palielināšanā proporcionāli savai HSY kapitāla daļai, neizslēdz atbalsta esību: pirmkārt, nav skaidri zināms, vai darbinieki samaksāja ETVA cenu par 49 % HSY kapitāla daļu saskaņā ar 1995. gada septembra daļējās privatizācijas līgumu. Otrkārt, nav izslēgts, ka valsts ir slepeni apņēmusies atlīdzināt darbiniekiem jebkuru summu, ko tie varētu būt ieguldījuši HSY kapitālā. Šāda apņemšanās nozīmētu, ka darbinieki neuzņemas nekādu risku.

(206)

Elefsis piekrīt lēmumā par procedūras uzsākšanu paustajām bažām, atgādina precedenta tiesības Alitalia lietā (117) attiecībā uz darbinieku dalību sava uzņēmuma kapitāla palielināšanā un secina, ka ETVA dalība kapitāla palielināšanā ir nesaderīgs atbalsts.

(207)

Grieķija atgādina, ka ETVA un darbinieku dalība kapitāla palielināšanā bija līgumiski nokārtota 1995. gada septembra daļējās privatizācijas līgumā. Lēmumā N 401/97 bija norādīts arī, ka kapitāla palielināšana notiks, piedaloties ETVA un HSY darbiniekiem attiecīgi 51 % un 49 % apmērā, neuzskatot, ka ETVA dalība būtu atbalsts. Visbeidzot, Grieķija un HSY apstrīd gan hipotēzi, ka darbinieki nav samaksājuši ETVA pirkuma cenu, gan slepenas vienošanās esību, kas solītu darbiniekiem, ka valsts viņiem atmaksās jebkuru summu, kas samaksāta, lai finansētu ieguldījumu plānu. HSY apgalvo, ka, ja Komisija uzskatītu, ka pasākums ir atbalsts, tas būtu saderīgs pārstrukturēšanas atbalsts.

(208)

Attiecībā uz Līguma 296. panta iespējamo piemērošanu Komisija norāda, ka kapitāla palielināšanas mērķis bija ieguldījumu plāna finansēšana. Kā jau secināts P1, P2, P3 un P4 pasākuma novērtējumā, šo ieguldījumu plānu un valsts finansējumu tā atbalstīšanai var vērtēt saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu.

(209)

Komisija ir izdarījusi šādus secinājumus. Pamatojoties uz 1995. gada septembra daļējās privatizācijas līgumu, ETVA bija līgumiskas saistības piedalīties gaidāmajā HSY kapitāla palielināšanā 51 % apmērā, bet atlikušie 49 % bija jāiegulda darbiniekiem. Kapitāla palielināšana bija vajadzīga, lai daļēji finansētu ieguldījumu plānu. Lēmumā N 401/97 par ieguldījumu atbalstu Komisija netieši uzskatīja, ka šī ETVA dalība gaidāmajā HSY kapitāla palielināšanā nebūs valsts atbalsts. Tas bija saskaņā ar tajā pašā dienā pieņemto Lēmumu C 10/94, kurā Komisija uzskatīja, ka 49 % HSY akciju pārdošana darbiniekiem bija likumīga daļēja privatizācija, un ka var sagaidīt dzīvotspējas atjaunošanos.

(210)

Attiecībā uz ETVA dalību kapitāla palielināšanā 1998. gada 20. maijā Komisija uzskata, ka nav pietiekama pamatojuma, lai novirzītos no netiešā vērtējuma Lēmumā N 401/97 par to, ka šī darbība nav atbalsts. Jo īpaši apstākļi 1998. gada maijā nebija pietiekami atšķirīgi no lēmuma pieņemšanas brīdī prognozētajiem. Turklāt Komisija neatrada pierādījumus, ka valsts būtu (slepeni) apņēmusies atmaksāt darbiniekiem jebkuru summu, ko viņi varētu samaksāt kapitāla palielināšanai.

(211)

Pretēji minētajam kapitāla palielināšanas brīdī 1999. gada 24. jūnijā un 2000. gada 22. maijā vairs nebija spēkā daži fundamentāli elementi, kas bija 1997. gada 15. jūlija vērtējuma pamatā par atbalsta neesamību.

(212)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka tirgus ekonomikas ieguldītājs tādā pašā situācijā kā ETVA vairs nebūtu ieguldījis HSY  (119).

(213)

Tā kā šāda kapitāla ieguldīšana dod HSY selektīvu priekšrocību, Komisija secina, ka ETVA dalība otrajā un trešajā kapitāla palielināšanā ir valsts atbalsts par labu HSY. Attiecībā uz atbilstību Līguma 88. panta 3. punktam Komisija norāda, ka tā nekad nav pieņēmusi nevienu lēmumu, kurā tieši novērtētu un atļautu ETVA dalību HSY kapitāla palielināšanā. Tāpēc Komisija uzskata, ka atbalsts ir piešķirts, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu.

(214)

Komisija norāda, ka, pat ja uzskatītu, ka šis pasākums ir atļauts ar Lēmumu N 401/97 (Lēmumā N 401/97 ir aprakstīts, ka ETVA piedalīsies HSY kapitāla palielināšanā, un, nepaužot bažas par atbilstību noteikumiem par valsts atbalstu, uzskatīts, ka šī dalība nebūs atbalsts), netiktu mainīts gaidāmais secinājums par to, ka atbalsts ir jāatgūst. Patiešām, šādā gadījumā ir jāuzskata, ka valstij piederošā banka ETVA ir pārkāpusi minēto lēmumu, nepiedzenot no darbiniekiem pirkuma cenu saskaņā ar 1995. gada septembra līgumu. Patiešām, secinājums par to, ka ETVA dalība gaidāmajā kapitāla palielināšanā nebija atbalsts, bija pamatots ar to, ka tika sagaidīts, ka darbinieki maksās pirkuma cenu saskaņā ar 1995. gada septembra līgumu. Tāpēc jāsecina, ka ir pārkāpta Lēmuma N 401/97. daļa, ar ko atļauj ETVA dalību, un tāpēc ETVA dalība ir jāatgūst no HSY.

(215)

Grieķija apgalvo, ka šo pasākumu var uzskatīt par saderīgu pārstrukturēšanas atbalstu. Komisija atgādina, ka kapitāla palielināšanas mērķis bija finansēt ieguldījumu plānu. P2 un P3 pasākuma novērtējumā Komisija jau ir izskaidrojusi, kāpēc papildu pārstrukturēšanas atbalstu par labu ieguldījumu plānam nevar uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu.

(216)

Tā kā divi kapitāla palielinājumi ir nesaderīgs atbalsts, tie ir jāatgūst no HSY.

(217)

Līgumu sakarā, ko HSY noslēdza ar Grieķijas Dzelzceļa organizāciju (OSE) un Athens-Piraeus Electric Railways (ISAP) par ritošā sastāva piegādi, ETVA piešķīra avansa maksājumu un labas izpildes garantijas (turpmāk “pirmās iemaksas garantijas” vai “avansa maksājuma garantijas”). ETVA sniedza avansa maksājumu garantijas saistībā ar līgumu ar ISAP 1998. gada februārī un 1999. gada janvārī, bet garantijas saistībā ar līgumu ar OSE – 1999. gada augustā. Pretī ETVA saņēma atbilstošas pretgarantijas no valsts. Garantiju summa saistībā ar līgumiem ar OSE un ISAP bija attiecīgi 29,4 miljoni euro un 9,4 miljoni euro.

(218)

Lēmumā par pagarināšanu Komisija pauda bažas par to, vai privāta banka būtu piešķīrusi šīs pretgarantijas ar tādiem pašiem nosacījumiem. Ņemot vērā HSY grūtības, var pat apšaubīt, vai banka vispār tādas būtu piešķīrusi.

(219)

Elefsis piekrīt Komisijas paustajām bažām. Valsts jo īpaši nerīkojās kā tirgus ekonomikas ieguldītājs, jo tā uzņēmās daudzkāršu risku, kļūstot ne tikai par HSY akciju kontrolpaketes īpašnieci, bet arī vienīgo kreditoru un galvotāju, kas uzņēmās gandrīz visu ar tās darbību saistīto risku.

(220)

Grieķija un HSY apgalvo, ka lai gan valsts pretgarantijas formāli tika sniegtas 1999. gada decembrī, tās bija jau apsolītas ETVA, kad tā sniedza avansa maksājumu garantijas saistībā ar līgumu ar ISAP 1998. gada februārī un 1999. gada janvārī un garantijas saistībā ar līgumu ar OSE 1999. gada augustā. Grieķija apgalvo, ka šīs pretgarantijas nebija selektīvi pasākumi. Tās patiešām tika piešķirtas saskaņā ar Likumu 2322/1995 (120), un, pamatojoties uz šo likumu, valsts garantijas saņēma vairāki uzņēmumi. Turklāt Grieķija apgalvo, ka gada maksa 0,05 % apmērā bija pietiekama atlīdzība par risku. ETVA rīcība bija pieņemama privātai bankai, jo tā saņēma pretgarantiju no valsts un pieprasīja prēmiju 0,4 % apmērā (121). HSY ir iesniegusi konsultanta ziņojumu – pirmo Deloitte ziņojumu –, kas atbalsta šo apgalvojumu. Šajā ziņojumā tiek apgalvots arī, ka bez valsts pretgarantijas HSY tomēr būtu varējusi saņemt no privātas bankas līdzīgu garantiju tai, kādu piešķīra ETVA, kā nodrošinājumu piedāvājot ieķīlāt dažus aktīvus. Visbeidzot, Grieķija apgalvo, ka valsts pretgarantijas saņēmējs ir OSE un ISAP, nevis HSY.

(221)

Šis pasākums nav Līguma 296. panta darbības jomā, jo tas tieši atbalsta darbību civilajā jomā.

(222)

Vispirms ir jānoskaidro, kurš no abiem pasākumu veidiem (ETVA piešķirtās pirmās iemaksas garantijas un pretgarantijas, ko valsts piešķīra ETVA) varētu būt atbalsta pasākums. Tā kā Grieķija apgalvo, ka valsts pretgarantijas jau bija stingri apsolītas ETVA, kad tā piešķīra avansa maksājumu garantijas, ir jāsecina, ka ETVA garantiju piešķiršanas brīdī bija pilnībā aizsargāta ar valsts pretgarantijām. Tāpēc, tā kā ETVA nebija pakļauta riskam (pateicoties valsts pretgarantijām), vienlaikus saņemot maksu 0,4 % apmērā ceturksnī, šis pasākums būtu pieņemams tirgus ekonomikas ieguldītājam līdzīgos apstākļos. Pretēji tam valsts piešķīra pretgarantijas, kuras nebija nodrošinātas ar ķīlu un par kurām tā saņēma garantijas prēmiju tikai 0,05 % apmērā. Šis otrs pasākums noteikti nebūtu pieņemams tirgus ekonomikas ieguldītājam. Tāpēc šis ir otrs pasākums, kas ir valsts atbalsts. Tomēr Komisija norāda, ka tā kā valstij piederēja 100 % ETVA akciju un par visiem minētās bankas īstenotajiem pasākumiem ir atbildīga valsts, šo divu pasākumu nošķiršana (t. i., garantija un pretgarantija) ir savā ziņā mākslīga.

(223)

Tā kā Grieķija apgalvo, ka OSE un ISAP bija saņēmēji, ir jānoskaidro, kurš ir faktiskais šā pasākuma saņēmējs. Komisija norāda, ka līgumos par ritošā sastāva materiālu piegādi pārdevējam parasti ir jāsniedz bankas garantijas pircējam par pircēja veiktajiem avansa maksājumiem. Pircējs patiešām vēlas būt drošs par to, ka šīs summas varēs atgūt, ja pārdevējs nepiegādās materiālus, piemēram, bankrota gadījumā. Tāpēc šīs garantijas no bankas ir jāiegūst un to izmaksas ir jāuzņemas pārdevējam. Citiem vārdiem, tās ir izmaksas, kas parasti jāsedz ritošā sastāva materiālu pārdevējam. Šajā gadījumā valsts pretgarantija ļāva HSY iegūt garantiju no ETVA par tikai 0,4 % ceturksnī. Kā pierādīts turpmāk, privāta banka bez valsts pretgarantijas par garantijām, kas piešķirtas pirms 1999. gada 30. jūnija, būtu pieprasījusi vismaz 480 bāzes punktus gadā. Pēc minētā datuma neviena privāta banka nesniegtu šādas garantijas. Tāpēc ir skaidrs, ka laikā līdz 1999. gada 30. jūnijam valsts pretgarantijas ļāva HSY saņemt garantijas par zemāku cenu. Laikā pēc 1999. gada 30. jūnija valsts pretgarantijas ļāva HSY saņemt garantijas, kuras HSY vispār nebūtu varējusi saņemt tirgū. Jāsecina, ka atbalsta saņēmējs ir HSY.

(224)

Attiecībā uz Grieķijas apgalvojumu, ka pasākums nav selektīvs, Komisija atgādina, ka, lai pasākums būtu vispārīgs, tam jābūt pilnīgi un vienlīdz pieejamam visiem uzņēmumiem ar vienādiem pieejas noteikumiem, un tā darbības jomu nedrīkst de facto samazināt, izmantojot, piemēram, valsts diskrecionāru varu attiecībā uz to piešķiršanu vai citus faktorus, kas ierobežo to faktisko iedarbību. Komisija uzskata, ka Likums 2322/1995 ir tālu no šīs definīcijas. Pirmkārt, likuma 1. pantā ir noteikts, ka garantiju piešķir ekonomikas ministrs ar trīs citu ministru piekrišanu. Tāpēc garantijas piešķiršana ir atkarīga no iestāžu diskrecionāras varas. Otrkārt, valsts garantiju privātam uzņēmumam var piešķirt tikai tad, ja tas atrodas nomaļā teritorijā ar mērķi uzlabot teritorijas ekonomisko attīstību, nevis konkrēto uzņēmumu (1.bb pants), vai ja tas ir cietis zaudējumus dabas stihijā (1.cc pants). Pretēji tam uzņēmumiem, kuri ir 100 % valsts īpašumā vai kuru akciju kontrolpakete pieder valstij, var piešķirt valsts atbalstu vispārīgu iemeslu dēļ, piemēram, lai segtu dažas to saistības (1.B pants). Tāpēc ir skaidrs, ka valstij piederošajiem uzņēmumiem valsts garantijas ir daudz pieejamākas nekā privātiem uzņēmumiem. Šo secinājumu apstiprina pirmajā Deloitte ziņojumā iekļautā garantēto aizdevumu saraksta analīze (122). Treškārt, garantijas nav vienlīdz pieejamas. Likuma 1. panta 4. punktā patiešām ir norādīts, ka, piešķirot garantiju, valsts var pieprasīt nodrošinājumu (t. i., uzņēmuma pamatlīdzekļu ķīlu). Lēmumu pieprasīt nodrošinājumu pieņem ekonomikas ministrs pēc saviem ieskatiem. Šajā gadījumā valsts, piešķirot E12b pasākumu, nepieprasīja nodrošinājumu. Attiecībā uz nevienlīdzīgo pieejamību Komisija norāda, ka garantijas maksa visiem aizdevumiem nav vienāda. Piemēram, šajā gadījumā garantijas prēmija bija tikai 0,05 %. E14 pasākuma gadījumā, kas arī piešķirts ar Likumu 2322/1995, prēmija bija 1 %. Pirmajā Deloitte ziņojumā iesniegtajā garantēto aizdevumu sarakstā dažu aizdevumu prēmija arī bija 0,1 % un 0,5 %. Komisija secinājumā noraida Grieķijas apgalvojumu, ka Likums 2322/1995 ir vispārīgs pasākums.

(225)

Attiecībā uz pirmajā Deloitte ziņojumā ietverto apgalvojumu, ka HSY varēja saņemt šīs pirmās iemaksas garantijas no privātas bankas, kā nodrošinājumu dodot bankai ķīlā noteiktus aktīvus nevis valsts pretgarantiju, Komisija uzskata, ka šis apgalvojums pasākuma analīzē nav svarīgs. Komisijai patiešām ir jānovērtē, vai to pasākumu nosacījumi, kurus faktiski piešķīra valsts, ietvēra atbalstu būvētavai. Komisijai nav jāpārbauda, vai būvētava būtu varējusi saņemt to pašu garantiju tirgū, piedāvājot lielāku nodrošinājumu. Kā norādīts paziņojuma par garantijām 2.1.1. iedaļā, viena no valsts garantijas iespējamām priekšrocībām ir iespēja aizņēmējam “piedāvāt mazāku nodrošinājumu”. Šajā gadījumā neviena no valsts pretgarantijām nebija nodrošināta ar ķīlu uz būvētavas aktīviem. Tāpēc pretgarantija, kas nodrošināta ar aktīvu, ir atšķirīgs darījums, kas nav jānovērtē. Papildus Komisija piebilst, ka pat ja pirmajā Deloitte ziņojumā izteiktais apgalvojums būtu jāvērtē, HSY nevarētu pārliecināt privātu banku dot šādas pirmās iemaksas garantijas, piedāvājot nodrošinājumu. Patiešām, būvētavas aktīvi jau bija apgrūtināti, un tiem bija zema likvidācijas vērtība (skatīt 43. zemsvītras piezīmes otro un trešo punktu). Tāpēc pat nodrošinājums dažu HSY aktīvu ķīlas veidā nebūtu pietiekams, lai pārliecinātu tirgus ekonomikas ieguldītāju izsniegt aizdevumu HSY.

(226)

Komisija iepriekš šajā lēmumā ir noteikusi procentu likmi, kādu privāta banka pieprasītu par aizdevuma piešķiršanu HSY. Tika secināts, ka laikā līdz 1999. gada 30. jūnijam procentu likmei, kas tiek prasīta dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, būtu jāpieskaita riska prēmija vismaz 400 bāzes punktu apmērā, jo HSY bija īpaši pakļauta riskam. Lai tādu pašu metodi piemērotu pirmās iemaksas garantijām, ir jānosaka, kādu prēmiju tirgus ekonomikas ieguldītājs pieprasītu par avansa maksājumu garantijas piešķiršanu dzīvotspējīgam uzņēmumam. Neviena šajā procedūrā iesaistītā puse nav norādījusi ticamu šādas garantijas tirgus cenu. Vairākās valsts garantiju shēmās, kas paredzētas kuģu būves nozarei un kuras Komisija apstiprinājusi kā pasākumus bez atbalsta (123), gada garantijas prēmija aizņēmējam ar viszemāko kredītrisku bija noteikta 0,8 % jeb 80 bāzes punktu apmērā. Tā kā nav citu ticamu rādītāju, Komisija izmantos šo likmi kā aptuvenu minimālo gada garantijas prēmiju, ko attiecīgajā laikā maksā dzīvotspējīgi Grieķijas kuģu būves uzņēmumi. Pat ja līgumi ar OSE un ISAP neattiecas uz kuģu būvi, bet ritošā sastāva izgatavošanu, Komisija izmantos 0,8 % kā etalonu, jo ritošā sastāva izgatavošana joprojām bija mazsvarīga HSY darbība, bet galvenās HSY darbības, ar kurām bija saistīta HSY riska lielākā daļa, attiecās uz kuģu būvi un remontu. Līdz ar to attiecībā uz HSY līdz 1999. gada 30. jūnijam piešķirtajām avansa maksājumu garantijām atbalsta esība un summa tiks novērtēta, salīdzinot HSY faktiski samaksāto gada prēmiju (ieskaitot pretgarantijas maksu valstij) ar 480 bāzes punktu lielu prēmiju (t. i., 80 bāzes punkti, kam pieskaitīti 400 bāzes punkti). Attiecībā uz laiku pēc 1999. gada 30. jūnija Komisija iepriekš šajā lēmumā ir secinājusi, ka būvētavai vairs nebija piekļuves finanšu tirgum un ka jebkurā aizdevumā atgūstamais atbalsta elements ir vienāds ar starpību starp HSY faktiski maksāto procentu likmi un atsauces likmi, kam pieskaitīti 600 bāzes punkti. Tāpēc pirmās iemaksas garantiju gadījumā atgūstamais atbalsts tiks aprēķināts, salīdzinot faktisko HSY samaksāto prēmiju (ieskaitot pretgarantijas maksu valstij) ar 680 bāzes punktu lielu prēmiju (t. i., 80 bāzes punkti, kam pieskaitīti 600 bāzes punkti).

(227)

Komisija piebilst, ka Grieķija apgalvo, ka pretgarantijas jau bija apsolītas ETVA, kad tā piešķīra avansa maksājumu garantijas. Attiecīgi ar ISAP avansa maksājumiem saistītās pretgarantijas tika piešķirtas pirms 1999. gada jūnija beigām. Šo garantiju kopējās izmaksas gadā (ETVA saņemtā garantijas maksa, kam pieskaitīta valstij maksātā pretgarantijas maksa) bija daudz mazākas nekā 480 bāzes punkti. Tāpēc tajās ir ietverts valsts atbalsts, kas ir vienāds ar starpību starp pēdējo prēmiju un HSY kopējām izmaksām par garantijām (prēmija, kas tika maksāta ETVA  (124) un prēmija, kas tika maksāta valstij). Tā kā pretrunā Līguma 88. panta 3. punktā noteiktajai prasībai tas tika piešķirts bez iepriekšēja paziņojuma, tas ir nelikumīgs atbalsts.

(228)

Pretgarantijas saistībā ar OSE avansa maksājumiem tika piešķirtas pēc 1999. gada jūnija – laikā, kad neviena banka vairs nebūtu sniegusi nekādas garantijas. Tāpēc šīs pretgarantijas kopumā ir atbalsts. Tā kā pretrunā Līguma 88. panta 3. punktā noteiktajai prasībai atbalsts tika piešķirts bez iepriekšēja paziņojuma, tas ir nelikumīgs atbalsts. Ja šie atbalsta pasākumi tiks atzīti par nesaderīgu atbalstu un ja tie joprojām nav realizēti, tie ir nekavējoties jāizbeidz. Tomēr ar šīm darbībām nepietiks, lai atjaunotu sākotnējo situāciju, jo HSY vairākus gadus būtu guvusi labumu no garantijas, ko tā nevarētu saņemt tirgū. Par laiku līdz garantijas darbības beigām būtu jāatgūst arī atbalsts, kas vienāds ar starpību starp 680 bāzes punktiem un HSY faktiski samaksātajām prēmijām.

(229)

Komisija norāda, ka minētais atbalsts ir darbības atbalsts, jo ar to tiek samazinātas izmaksas, kuras HSY parasti būtu radušās komerciālos līgumos. Tā kā darbības atbalstu ritošā sastāva izgatavošanas nozarē nav atļauts piešķirt, atbalstu nevar uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, tāpēc tas ir jāatgūst.

(230)

HSY neizpildīja savas saistības, kas izrietēja no līgumiem par ritošo sastāvu, kuri bija noslēgti ar OSE un ISAP. HSY jo īpaši neizdevās izgatavot ritošo sastāvu saskaņā ar norunāto grafiku. Līdz ar to 2002. un 2003. gadā daži līgumi tika pārskatīti un tika panākta vienošanās par jaunu piegādes grafiku. Turklāt šķiet, ka tika atcelta vai atlikta sākotnējos līgumos noteikto soda naudas noteikumu un kavējuma naudas piemērošana.

(231)

Lēmumā par pagarināšanu Komisija pauž bažas par to, ka sarunās, kas notika 2002. un 2003. gadā, uzņēmumu OSE un ISAP, kuri ir valstij piederoši uzņēmumi, rīcība būtu pieņemama privātam uzņēmumam līdzīgos apstākļos. Iespējams, tie ir piemērojuši un/vai pārskatījuši līgumus par labu HSY, tādējādi piešķirot tai valsts atbalstu.

(232)

Elefsis apgalvo, ka OSE un ISAP nav pieprasījuši pilnībā samaksāt soda naudas un kavējuma naudas par kavējumiem un nav izmantojuši HSY vārdā dotās garantijas par līgumsaistību labu izpildi.

(233)

Grieķijas iestādes apgalvo, ka HSY samaksāja visas soda naudas un kavējuma naudas saskaņā ar līgumsaistībām un jebkura pārskatīšana notika saskaņā ar pieņemto tirdzniecības praksi. OSE un ISAP neatcēla soda naudas un kavējuma naudas.

(234)

Attiecībā uz līgumiem starp OSE un HSY 1997. gada beigās tika noslēgti šādi seši programmas līgumi (turpmāk “PL”): PL 33 SD 33, PL 33 SD 33a, PL 35 SD 35, PL 37 SD 37a, PL 39 SD 39 un PL 41 SD 41a. Programmas līgumi stājās spēkā 1999. gada augustā un septembrī, OSE veicot avansa maksājumus, kā noteikts 1997. gada līgumos. OSE pēc pirmajiem materiālu piegādes kavējumiem 2000. gadā un turpmāk pieprasīja laikus pildīt nolīgumus. Konsorciji, kuros ietilpa HSY, piedāvāja grozīt minētos sešus līgumus, paredzot šādus noteikumus:

(235)

OSE valde 07.01.2003. apstiprināja piedāvātos grozījumus. Trīs PL (33a, 35 un 39) tika grozīti 2003. gada pirmajos četros mēnešos, un atbilstošie līgumi par grozījumiem tika parakstīti attiecīgi 2003. gada 28. februārī, 2003. gada 17. aprīlī un 2003. gada 28. februārī (125).

(236)

Nonācis dilemmas priekšā – izvēlēties PL denonsēšanu vai grozīšanu - un ņemot vērā prasības attiecībā uz 2004. gada Olimpiskajām spēlēm, OSE nolēma, ka tā uzņēmējdarbības intereses vislabāk tiktu apmierinātas, pieņemot, nevis denonsējot konsorciju priekšlikumu par nolīgumu grozījumu. Denonsēšana atņemtu OSE iespēju papildus iegūt jaunu ritošo sastāvu, ņemot vērā to, ka būtu bijuši vajadzīgi vismaz trīs vai četri gadi, lai iegūtu no jauna rīkoto ritošā sastāva iepirkuma procedūru rezultātus. Grozītie līgumi bija likumīgi un saskaņā ar sākotnējiem līgumiem.

(237)

Iepriekšminētā informācija, pēc Grieķijas domām, pierāda, ka konsorciji un tādējādi arī HSY nesaņēma labvēlīgāku attieksmi nekā citi OSE piegādātāji, un ka katrā gadījumā tika pieprasīta un iekasēta soda nauda un procentu maksājumi (126). Līgumā nebija paredzētas kavējuma naudas par soda naudas summām, taču OSE pieprasīja procentus un attiecīgi izsniedza konsorcijiem rēķinu.

(238)

Tas pats attiecas uz ISAP summām, kas ir reāli HSY veikti maksājumi, nevis nosacījumi. Turklāt tiek uzsvērts, ka netika pārskatīts vai grozīts programmas līgums 1/97 (127). Šis līgums paredzēja 40 motorvagonu, kuri katrs sastāv no trim ritekļiem, projektēšanu, konstruēšanu, piegādi un nodošanu ekspluatācijā. Motorvagonu piegādes termiņš tika nokavēts, tāpēc tika piemērotas un ieturētas programmas līgumā paredzētās soda naudas un procenti (128).

(239)

Šis pasākums nav Līguma 296. panta darbības jomā, jo tas attiecas vienīgi uz darbībām civilajā jomā.

(240)

Komisija norāda, ka Grieķijas iestādes ir sniegušas sīku informāciju par attiecīgajiem līgumiem, kā pieprasīts lēmumā par pagarināšanu. Pamatojoties uz šo informāciju, Komisijas paustās bažas ir mazinātas. HSY patiešām ir samaksājusi soda naudu un attiecīgās procentu summas saskaņā ar līgumsaistībām, un Komisija neatrada pierādījumus, ka līgumu pārskatīšana nebūtu notikusi saskaņā ar pieņemto tirdzniecības praksi. Kā atzina pats Elefsis, līgumu izpildes kavējumi ir izmaksājuši HSY desmitiem miljonu euro tieši tāpēc, ka OSE un ISAP pieprasīja maksāt soda naudas un kavējuma naudas vai piegādāt līdzvērtīgu ritošo sastāvu. Attiecībā uz Elefsis apgalvojumu, ka OSE un ISAP, ja tie būtu bijuši privāti uzņēmumi, būtu noraidījuši visus konsorciju piedāvātos grozījumus, pieprasījuši samaksāt visas soda naudas un kavējuma naudas un pieprasījuši drīzu samaksu naudā, nevis ļāvuši maksāt pa daļām ilgākā laikposmā, var teikt, ka šāda iespēja šķiet maz ticama. Patiešām, ja OSE un ISAP būtu izvēlējušies šādu neelastīgu pieeju pirms HSY pārdošanas noslēgšanas, šāda rīcība, iespējams, būtu atturējusi jauno īpašnieku no būvētavas iegādes. Ja būvētava netiktu pārdota, kā tiks skaidrots E18c pasākuma analīzē, tā visdrīzāk bankrotētu. Pat pēc tam, kad būvētavu iegādājās HDW/Ferrostaal, tās situācija neuzlabojās. Līdz ar to, ja OSE un ISAP būtu izvēlējušies pilnībā neelastīgu pieeju, pastāvēja reāls risks, ka HSY varētu bankrotēt. Tas nozīmē, ka tiktu izbeigta spēkā esošo līgumu izpilde. Tas nozīmē, ka OSE un ISAP būtu jārīko jauns aicinājums piedalīties piedāvājumu konkursā, tiesības slēgt līgumu būtu jāpiešķir jaunam piegādātājam un piegāde aizkavētos par vairākiem gadiem. Šādos apstākļos Komisija uzskata, ka tirgus ekonomikas pircējs var piekrist daļējai līgumu pārskatīšanai, kurā paredz spēkā esošā līguma izpildi pieņemamā laikā, lai pircējs beigu beigās saņemtu pasūtītos ritošā sastāva materiālus ar nelielu kavējumu. Šajā ziņā Komisija norāda, ka iespēja, ka līgums tiks izpildīts pieņemamā laikā, pēc HSY privatizācijas palielinājās, jo jaunajam privātajam īpašniekam bija pieredze sarežģītu projektu vadībā, un tas bija privāts uzņēmums, kas bija ieinteresēts gūt peļņu un tādējādi samazināt kavējuma laiku, lai mazinātu negatīvās finansiālās sekas.

(241)

Komisija secinot uzskata, ka nav pārliecinošu pierādījumu, ka OSE un ISAP rīcība nebūtu bijusi pieņemama privātam uzņēmumam līdzīgos apstākļos. Tāpēc Komisija secina, ka ar OSE un ISAP noslēgto līgumu īstenošanas veidā un nelielajos līgumu grozījumos, kam piekrita OSE 2002. un 2003. gadā, nav atbalsta elementu.

(242)

ETVA1999. gada 29. oktobrī piešķīra HSY 16,9 miljardus drahmu (49,7 miljoni euro) lielu aizdevumu, lai finansētu divu prāmju būvi, kurus bija pasūtījis uzņēmums Strintzis. Procentu likme bija LIBOR  (129), kam pieskaitīti 100 bāzes punkti. Attiecībā uz abiem būvējamajiem kuģiem 2001. gada jūnijā tika izveidota preferenciāla hipotēka. Aizdevums tika pilnībā atmaksāts aizdevējai bankai 2004. gada 8. oktobrī.

(243)

Lēmumā par pagarināšanu tika paustas bažas par to, vai kuģu hipotēkas un apdrošināšanas prēmiju nodošana ir pietiekams nodrošinājums. Turklāt šķita, ka aizdevums tika nekavējoties izmaksāts HSY, kaut gan tas bija jāizmaksā paralēli būvēšanas izmaksām. Turklāt šķita, ka procentu likme ir nepietiekama, ņemot vērā būvētavas grūtības. Visbeidzot, šis aizdevums kopā ar nākamo pasākumu (E13b pasākums) norāda, ka ievērojamu daļu divu Strintzis pasūtīto kuģu finansējuma uzņēmās ETVA.

(244)

Elefsis apgalvo, ka neviena privāta banka nebūtu piešķīrusi šo aizdevumu. Pirmkārt, ETVA, slēdzot aizdevuma līgumu, nebija nodrošinājuma, jo kuģu hipotēka tika izveidota daudz vēlāk. Turklāt Elefsis piekrīt, ka nepabeigtu korpusu tirgus vērtība ir zema.

(245)

Grieķija un HSY uzsver, ka aizdevuma nosacījumi attiecīgajā brīdī bija parasti. Deloitte ziņojumā ir apstiprināts, ka gan konkrētā banka (ETVA), gan Grieķijas bankas kopumā piešķīra uzņēmumiem aizdevumus ar līdzīgu procentu likmi. HSY sniedz sīku informāciju par nodrošinājumiem, kādi tika doti ETVA aizdevuma līguma slēgšanas brīdī (tiesību pēctecība uz abu kuģu cenu, apdrošināšanas atlīdzībām un visiem prasījumiem pret trešām personām, kas izriet no frakta vai vispārīgi no kuģu ekspluatācijas) un vēlāk (kuģu hipotēka), un secina, ka tie bija pietiekami. Grieķija sniedz arī grafiku, saskaņā ar kuru ETVA izmaksāja aizdevumu HSY un kurā redzams, ka tas tika izmaksāts vienlaikus ar būvēšanas izmaksu rašanos.

(246)

Šis pasākums nav Līguma 296. panta darbības jomā, jo tas tieši atbalsta darbību civilajā jomā.

(247)

Komisija ir izdarījusi šādus secinājumus. Aizdevuma līgums tika noslēgts pēc 1999. gada jūnija – laikā, kad neviena banka nebūtu turpinājusi aizdot HSY. Grieķija apgalvo, ka aizdevumam noteiktais nodrošinājums samazināja risku tiktāl, ka aizdevuma piešķiršana būtu pieņemama privātam ieguldītājam. Šim apgalvojumam nevar piekrist. Tiesību pēctecība uz kuģa cenu būtu pārliecinošs nodrošinājums vienīgi tad, ja būvētava būtu pabeigusi kuģa būvi, bet tas vēl nebija skaidri zināms. Ja būvētava kuģa būves laikā bankrotētu, šim nodrošinājumam nebūtu vērtības, jo pirkuma cenu nevar pieprasīt no Strintzis, jo tas nav saņēmis pasūtītos kuģus (130). Tas nozīmē, ka nodrošinājums būtu bezvērtīgs tieši tādā scenārijā, kad tas būtu vajadzīgs. Ķīla uz abiem būvējamajiem kuģiem tika nostiprināta par labu ETVA tikai 2001. gada jūnijā – ievērojamu laiku pēc aizdevuma izmaksas HSY. Turklāt Komisija norāda, ka nepabeigtu kuģu vērtība ir salīdzinoši zema un tos ir grūti pārdot. Šis gadījums to pierāda. HSY patiešām neizdevās pabeigt abu kuģu būvi, tāpēc līgums ar Strintzis 2002. gada jūlijā tika atcelts. HSY bija vajadzīgi vismaz divi gadi, lai pārdotu nepabeigtos korpusus, un HSY saņēma tikai 14 miljonus euro, kas atbilst tikai vienai trešdaļai no summas, kuru tā aizņēmās no ETVA, lai finansētu būvi.

(248)

Grieķijas, HSY un Deloitte apgalvojums, ka HSY piešķirtā aizdevuma procentu likme bija līdzīga daudzu citu aizdevumu procentu likmei, kurus tajā pašā periodā piešķīra ETVA un Grieķijas bankas, nepierāda, ka HSY piešķirtais aizdevums nav atbalsts. Grieķija, HSY un Deloitte nav ne analizējušas, ne pierādījušas, ka citu ar HSY salīdzināto aizņēmēju finansiālā situācija bija līdzīga HSY finansiālajai situācijai, t. i., ka to finansiālā situācija bija tikpat slikta kā HSY situācija. Tāpēc tās nav pierādījušas, ka privātās bankas būtu gatavas aizdot grūtībās nonākušiem uzņēmumiem ar procentu likmi, kas līdzīga minētā aizdevuma procentu likmei. Ir bezjēdzīgi salīdzināt citiem uzņēmumiem piešķirto aizdevumu procentu likmes, nepārbaudot, vai risks, ko uzņemas aizdevējas bankas, ir līdzīgs. Tāpēc Komisija secina, ka neviens tirgus ekonomikas ieguldītājs līdzīgos apstākļos nebūtu piešķīris HSY šo aizdevumu, tāpēc šis aizdevums ir atbalsts. Tā kā pretēji Līguma 88. panta 3. punktā noteiktajai prasībai to piešķīra bez iepriekšēja paziņojuma, tas ir nelikumīgs atbalsts.

(249)

Komisija norāda, ka atbalsts ir darbības atbalsts, jo ar to tiek samazinātas izmaksas, kuras HSY parasti būtu radušās komerciālos līgumos. Kā secināts iepriekš aizdevums patiesībā HSY ļāva uzņemties šo komerciālo līgumu, ko tā nevarētu finansēt, piesaistot līdzekļus tirgū. Komisija norāda, ka, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1540/98 3. pantu, ar līgumiem saistītu darbības atbalstu ir atļauts piešķirt kuģu būves līgumiem, kas parakstīti līdz 2000. gada 31. decembrim. Tomēr HSY nebija tiesību saņemt atbalstu par līgumu ar Strintzis, jo HSY vispār nepabeidza kuģus, tie vispār netika piegādāti, un līgums ar Strintzis tika atcelts (131). Turklāt korpusi jaunam pircējam tika pārdoti tikai 2004. gadā, t. i., vairākus gadus pēc 2000. gada 31. decembra.

(250)

Tā kā atbalsts ir nelikumīgs un nesaderīgs, tas ir jāatgūst. Tā kā aizdevums ir atmaksāts, daļa no HSY iegūtās priekšrocības jau ir anulēta. Taču, pateicoties šim ETVA aizdevumam, vairākus gadus HSY rīcībā bija aizdevuma summa, kas citādi nevarēja būt HSY rīcībā minētajā laikposmā. Arī šī priekšrocība ir jāatgūst. Tāpēc Komisija uzskata, ka atgūstamais atbalsts ir vienāds ar starpību starp procentu likmi, kas tika maksāta ETVA, un Grieķijas atsauces likmi (132), kurai pieskaitīti 600 bāzes punkti, par laikposmu no aizdevuma izmaksas HSY līdz dienai, kad aizdevums tika nodrošināts ar korpusu hipotēku. Turpmākajam laikposmam līdz aizdevuma atmaksai atgūstamais atbalsts ir vienāds ar starpību starp procentu likmi, kas tika maksāta ETVA, un Grieķijas atsauces likmi, kam pieskaitīti 400 bāzes punkti. Riska prēmijas samazināšana par vienu trešdaļu atspoguļo to, ka korpusu hipotēka būtu daļēji samazinājusi aizdevēja zaudējumus HSY saistību neizpildes gadījumā un tādējādi samazinājusi ETVA aizdevuma risku. Jo īpaši, kā tikko norādīts, HSY izdevās pārdot korpusus par cenu, kas līdzvērtīga aptuveni vienai trešdaļai ETVA aizdotās naudas.

(251)

HSY 1999. gadā izmantoja divas ETVA garantijas, lai nodrošinātu Strintzis avansa maksājumus 6,6 miljonu euro apmērā. Garantijas tika atceltas 2002. gada jūlijā, kad tika atcelts līgums ar Strintzis par kuģu būvi.

(252)

Lēmumā par pagarināšanu tiek uzskatīts, ka abas garantijas, kuru noteikumi lēmuma pieņemšanas brīdī nebija zināmi, varētu būt atbalsts.

(253)

Elefsis uzsver to, ka valsts/ETVA vienlaikus bija uzņēmusies HSY galvotāja, kreditora, akcionāra un lielākā klienta lomu. Šādi rīkojoties, valsts sevi nostādīja nopietna finansiāla riska situācijā. Uzņemoties šīs vairākās lomas, valsts faktiski sniedza finansējumu bez nodrošinājuma, jo uzņēmuma saistību neizpildes un/vai maksātnespējas gadījumā valstij nebūtu kompensācijas mehānisma, un tā neizbēgami ciestu zaudējumus, jo būvētavas aktīvu vērtība tiktu uzskatīta par nepietiekamu, lai segtu visas saistības.

(254)

Grieķija norāda, ka pirmā garantija tika piešķirta 1999. gada 4. martā, bet otrā – 1999. gada 17. jūnijā. Saskaņā ar HSY iesniegto pirmo Deloitte ziņojumu tās bija izsniegtas par attiecīgi 3,26 miljoniem euro un 3,38 miljoniem euro. Grieķija atgādina, ka ETVA pēc līguma ar Strintzis atcelšanas 2002. gadā garantijās neko neizmaksāja. Tas pierāda, ka HSY nebija aizņēmējs ar augstu saistību neizpildes risku. Grieķija un HSY turklāt norāda, ka ETVA par šo garantiju par 6,6 miljoniem euro kā nodrošinājumu saņēma tiesības uz HSY ienākumiem no 39. līguma ar OSE, kur HSY līgumcena bija 8,5 miljoni euro. Konsultants apstiprina, ka HSY varēja saņemt abas garantijas no privātas bankas.

(255)

Šis pasākums nav Līguma 296. panta darbības jomā, jo tas tieši atbalsta darbību civilajā jomā.

(256)

Komisija norāda, ka abas garantijas tika piešķirtas līdz 1999. gada 30. jūnijam. Kā izskaidrots iepriekš, Komisija uzskata, ka HSY tajā laikā vēl bija piekļuve finanšu tirgum, taču par tādu cenu, kas atspoguļoja HSY ļoti nestabilo ekonomisko situāciju.

(257)

Grieķija un HSY apgalvo, ka tiesības uz ienākumiem no 39. līguma ar OSE bija pietiekams nodrošinājums, kurš būtu pieņemams privātam ieguldītājam, lai piešķirtu garantiju. Komisija norāda, ka ja HSY bankrotētu, banka ar šo nodrošinājumu nevarētu atgūt naudu. Patiešām, ja HSY bankrotētu, ritošā sastāva izgatavošana tiktu apturēta, netiktu veikta piegāde OSE, un no OSE nevarētu pieprasīt samaksu saskaņā ar minēto līgumu (133). Tāpēc Komisija neizprot, kā šis nodrošinājums varētu ievērojami samazināt aizdevuma risku HSY.

(258)

HSY ne Komisijai, ne savam konsultantam nevarēja norādīt (skatīt pirmā Deloitte ziņojuma 4.-9. lappusi), vai HSY bija līgumsaistības maksāt ETVA garantijas prēmiju un kāds bija šīs prēmijas apmērs. Kā izskaidrots E12b pasākuma novērtējumā, HSY par šādu garantiju būtu jāmaksā gada prēmija vismaz 480 bāzes punktu apmērā. Zinot pārējo garantiju prēmiju apmēru, kādas HSY maksāja ETVA, ir ļoti maz iespējams, ka HSY faktiski maksātā garantijas prēmija bija 480 bāzes punktu apmērā. Tāpēc Komisija secina, ka ETVA piešķirtā garantija ir valsts atbalsts, kas vienāds ar starpību starp garantijas prēmiju gadā, kāda tika faktiski maksāta ETVA, un garantijas prēmiju 480 bāzes punktu apmērā. Tā kā pretēji Līguma 88. panta 3. punktā noteiktajai prasībai to piešķīra bez iepriekšēja paziņojuma, tas ir nelikumīgs atbalsts.

(259)

Kā norādīts E13a pasākuma novērtējumā, Komisija uzskata, ka šāda veida atbalsts ir darbības atbalsts, ko nevar atzīt par saderīgu, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1540/98. Tāpēc tas ir nelikumīgs un nesaderīgs, un ir jāatgūst.

(260)

Pēc 1999. gada septembra zemestrīces ETVA2000. gada 13. janvārī piešķīra HSY 10 miljardu drahmu (29,3 miljoni euro) lielu aizdevumu, ko nodrošināja ar valsts garantiju, kas bija piešķirta ar finanšu ministra 1999. gada 8. decembra lēmumu. ETVA prasītā procentu likme bija EURIBOR, kam pieskaitīti 125 bāzes punkti (134), bet valsts prasīja garantijas prēmiju 100 bāzes punktu apmērā.

(261)

Ņemot vērā HSY finansiālo situāciju tajā laikā, ir apšaubāms, ka garantijas noteikumi būtu pieņemami tirgus ekonomikas ieguldītājam. Attiecībā uz saderību, pamatojoties uz 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu, Grieķija nav pierādījusi, ka pasākuma apmērs atbilda HSY ciestajiem zaudējumiem.

(262)

Elefsis uzskata, ka neviena banka nebūtu tajā laikā aizdevusi HSY naudu, ņemot vērā tās finansiālo situāciju. Garantija ir jāuzskata par saderīgu atbalstu tikai tad, ja tā aprobežojas ar summām, kas vajadzīgas, lai novērstu konkrētas dabas stihijas postījumus.

(263)

Grieķija un HSY apstrīd to, ka pasākums ir selektīvs, jo garantija tika piešķirta saskaņā ar Likuma 2322/1995 noteikumiem, kuri paredz nosacījumus garantijas piešķiršanai Grieķijas valsts vārdā jebkuram pieteikuma iesniedzējam uzņēmumam. Turklāt tās apgalvo, ka 1 % garantijas prēmija būtu pieņemama privātam ieguldītājam. Turklāt HSY būtu varējusi aizņemties tirgū bez valsts garantijas, izmantojot citus nodrošinājuma veidus, piemēram, prasījumu cesiju attiecībā uz lielajiem līgumiem un aktīvu ķīlu. Pat ja pasākums būtu atbalsts, tas ir daļēji saderīgs, pamatojoties uz 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ciktāl minētais kapitāls būtu piešķirts kā kompensācija par HSY ciestajiem zaudējumiem zemestrīces dēļ, un uz to daļēji attiecas Līguma 296. pants, ciktāl tas ir tieši saistīts ar HSY darbībām militārajā jomā.

(264)

Attiecībā uz 296. panta piemērojamību lēmuma tekstā, ar kuru ETVA nolēma piešķirt garantēto aizdevumu, redzams, ka ETVA cita starpā pievērsa uzmanību tam, lai HSY turpinātu darbību militārajā jomā. Taču nav neviena līguma noteikuma, kas piespiestu HSY izmantot garantēto aizdevumu, lai finansētu darbību militārajā jomā. Citiem vārdiem, ETVA vēlējās, lai HSY turpinātu pastāvēt ar mērķi nodrošināt tās darbību turpināšanu militārajā jomā, bet nepiešķīra garantēto aizdevumu kādas konkrētas darbības finansēšanai. HSY varēja brīvi izvēlēties, kā izmantot naudu. Kā jau izskaidrots, šādu pasākumu gadījumā, kuri tiek piešķirti būvētavai kopumā, Komisija uzskata, ka 25 % garantētā aizdevuma tika izmantoti darbībām civilajā jomā, bet 75 % – darbībām militārajā jomā. Tāpēc tikai 25 % valsts garantijas (t. i., sākotnējā summa 2,5 miljardu drahmu (7,34 miljoni euro) apmērā) ir jāvērtē saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu un var tikt atgūta, ja tiktu atzīta par nesaderīgu atbalstu. Valsts atbalsta garantija 75 % apmērā ir Līguma 296. panta darbības jomā, un uz to neattiecas noteikumi par valsts atbalstu.

(265)

Attiecībā uz pasākuma selektivitāti Komisija jau E12b pasākuma novērtējumā ir pierādījusi, ka Likums 2322/1995 nav vispārīgs pasākums.

(266)

Attiecībā uz priekšrocības esību Komisija atgādina, ka garantētais aizdevums tika piešķirts 2000. gada janvārī – laikā, kad, kā iepriekš secināts, neviens tirgus ekonomikas ieguldītājs nebūtu piešķīris HSY aizdevumu vai garantiju. Bez valsts garantijas neviena banka nebūtu izsniegusi aizdevumu HSY. Tāpēc garantija neapšaubāmi deva priekšrocību HSY.

(267)

Jāsecina, ka tā valsts garantijas daļa, uz kuru neattiecas Līguma 296. pants, ir atbalsts. Tā kā pretēji Līguma 88. panta 3. punktā noteiktajai prasībai atbalstu piešķīra bez iepriekšēja paziņojuma, tas ir nelikumīgs atbalsts.

(268)

Attiecībā uz šā atbalsta saderību, pamatojoties uz Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu, neviena puse neapstrīd, ka 1999. gada septembra zemestrīce bija “dabas stihija”. Kaut gan aizdevuma līgums netika parakstīts līdz 2000. gada 13. janvārim, HSY pieprasīja ETVA šo finansējumu jau pirmajās nedēļās pēc zemestrīces. Saskaņā ar Grieķijas iestāžu sniegto informāciju būvētavai nodarītie zaudējumi bija, pirmkārt, ar fiziskās infrastruktūras remontu saistītās izmaksas un, otrkārt, izmaksas, kas radušās par līgumu izpildes kavējumiem. Tomēr Grieķija nav iesniegusi nekādas aplēses par otrā veida zaudējumiem. Ja Grieķija vēlējās atlīdzināt HSY otrā veida izmaksas, tai bija vismaz jāmēģina noteikt to skaitliskais apmērs, un šis aprēķins bija jāveic, izmantojot pārbaudāmu metodi. Tā kā tas netika izdarīts un tā kā atbalstu, pamatojoties uz 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu, var atzīt par saderīgu tikai tad, ja tas stingri aprobežojas ar kompensāciju par ciestajiem zaudējumiem, Komisija uzskata, ka šīs hipotētiskās izmaksas nav ticams pamats atbalsta saderībai (135). Attiecībā uz pirmā veida izmaksām (fizisko postījumu novēršana) Komisija norāda, ka nebija izveidots mehānisms, lai nodrošinātu valsts garantijas apjoma samazināšanu pēc tam, kad tiktu noteikts precīzs ciesto zaudējumu apjoms un apdrošināšanas sabiedrības būtu izmaksājušas HSY atlīdzību. Grieķija 2004. gada 20. oktobra vēstulē (136) lēsa, ka nodarīti fiziski postījumi par summu apmēram 3 miljardi drahmu (8,8 miljoni euro). Tāpēc Komisija uzskata, ka summa, kas pārsniedz šos skaitļus, proti, 20,5 miljoni euro, nebija saistīta ar zemestrīces nodarītajiem zaudējumiem. Pretēji var pieņemt, ka 8,8 miljoni euro atbilst nodarītajiem zaudējumiem, taču tikai līdz 2002. gada pirmajam ceturksnim, kad apdrošināšanas sabiedrības samaksāja kompensāciju 3,52 miljonu euro apmērā (137). No minētās dienas valsts garantija bija jāsamazina par līdzvērtīgu summu. Tāpēc no minētās dienas tikai atlikumu (8,8 miljoni euro – 3,5 miljoni euro = 5,3 miljoni euro) varēja uzskatīt par atbilstošu tīrajiem nodarītajiem zaudējumiem (t. i., nodarītie zaudējumi, no kuriem atskaitīta kompensācija, ko apdrošināšanas sabiedrības samaksāja HSY).

(269)

Kā norādīts iepriekš, tā kā tiek uzskatīts, ka 75 % garantētā aizdevuma finansē darbību militārajā jomā, tikai uz 25 % garantijas attiecas valsts atbalsta kontrole, un tikai šī daļa tika atzīta par valsts atbalstu. Tomēr ir pamatoti arī pieņemt, ka tikai 25 % no HSY ciestajiem zaudējumiem bija saistīti ar tās darbībām civilajā jomā, jo zemestrīce nodarīja postījumus HSY iekārtām, nešķirojot militārās iekārtas, civilās iekārtas un iekārtas, ko izmanto abu veidu darbībām. Citiem vārdiem, nav iemesla uzskatīt, ka 100 % HSY ciesto zaudējumu jāfinansē no 25 % valsts garantijas daļas, kas ir valsts atbalsts. Līdz ar to tikai 25 % zaudējumu var ņemt vērā, vērtējot, vai valsts atbalsts atbilst nodarītajiem zaudējumiem. Jāsecina, ka no valsts atbalsta par saderīgu saskaņā ar 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu var atzīt summu, kas līdzvērtīga 25 % no valsts atbalsta daļas, kas ir atbilstoša ciestajiem zaudējumiem (kā definēts iepriekšējā punktā). Citiem vārdiem, no tās valsts garantijas daļas, kas atzīta par atbalstu, 750 miljoni drahmu (2,20 miljoni euro) –, t. i., 25 % no 3 miljardiem drahmu (8,8 miljoniem euro) – ir saderīgi līdz apdrošinātāju kompensācijas samaksai 2002. gada pirmajā ceturksnī. Pēc minētās dienas saderīgi ir tikai 1,32 miljoni euro, t. i., 25 % no 3 miljardiem drahmu (8,8 miljoniem euro) mīnus 3,52 miljoni euro. Atlikušais atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(270)

Ja valsts garantija joprojām ir spēkā, tad tā šīs garantijas daļa, kas ir nesaderīgs atbalsts (t. i., 25 % no joprojām spēkā esošās garantijas mīnus 1,32 miljoni euro, kas ir saderīgi), ir nekavējoties jāanulē. Ar nesaderīgās garantijas atcelšanu nepietiek, lai atjaunotu sākotnējo situāciju. Patiešām, pateicoties nesaderīgajai valsts garantijai, HSY rīcībā vairākus gadus bija aizdevums, ko tā citādi nebūtu saņēmusi. Lai atgūtu šo papildu nesaderīgo atbalstu, Komisija uzskata, ka no garantētā aizdevuma piešķiršanas brīža līdz nesaderīgās valsts garantijas darbības beigām ir jāatgūst atbalsts, kas vienāds ar starpību starp kopējām garantētā aizdevuma izmaksām (procentu likme plus garantijas prēmija, ko maksāja HSY) un Grieķijas atsauces likmi, kurai pieskaitīti 600 bāzes punkti. Šī summa jāaprēķina attiecībā uz to valsts garantijas daļu, kas ir nesaderīgs atbalsts.

(271)

Šajā pasākumā ietilpst trīs aizdevumi, ko ETVA 1997. un 1998. gadā piešķīra HSY.

(272)

Pirmkārt, 1997. gada 25. jūlijāETVA piešķīra kredītlīniju 1,99 miljardu drahmu (5,9 miljoni euro) apmērā, kuras beigu termiņš bija 1997. gada 31. oktobris. Tās procentu likme bija ATHIBOR, kam pieskaitīti 200 bāzes punkti, un tā tika piešķirta, lai apmierinātu HSY vajadzību pēc apgrozāmā kapitāla. Tā tika nodrošināta ar Grieķijas Jūras kara flotes debitoru parādiem.

(273)

Otrkārt, 1997. gada 15. oktobrīETVA piešķīra kredītlīniju 10 miljonu ASV dolāru apmērā; arī tā tika piešķirta, lai apmierinātu HSY vajadzību pēc apgrozāmā kapitāla (138). Aizdevuma procentu likme bija LIBOR plus 130 bāzes punkti, un tā tika nodrošināta ar debitoru parādiem par līgumu ar Grieķijas Jūras kara floti. ETVA1999. gada 19. maijā papildus saņēma aizdevuma nodrošinājumu – tai tika nodotas jebkura prasījuma tiesības attiecībā uz programmas līgumu 1/97, ko HSY bija noslēgusi ar ISAP par 125 vilcienu vagonu būvi un piegādi. Aizdevums tika atmaksāts 2000. gada janvārī.

(274)

Treškārt, 1998. gada 27. janvārīETVA piešķīra kredītlīniju 5 miljonu ASV dolāru apmērā; arī šā aizdevuma procentu likme bija LIBOR plus 130 bāzes punkti. Arī šā aizdevuma nolūks bija apmierināt HSY vajadzību pēc apgrozāmā kapitāla. Par šo trešo kredītlīniju netika sniegts nekāds nodrošinājums.

(275)

Lēmumā par pagarināšanu ir norādīts, ka šie aizdevumi, šķiet, ir uzskatāmi par atbalstu, kura saderība ir apšaubāma. Turklāt tas, ka pirmie divi aizdevumi tika nodrošināti ar Grieķijas Jūras kara flotes maksājamām summām, automātiski nenozīmē, ka uz šiem aizdevumiem attiecas Līguma 296. pants.

(276)

Elefsis uzskata, ka, ņemot vērā būvētavas finansiālo situāciju attiecīgajā brīdī, neviena privāta banka nebūtu piešķīrusi HSY šos aizdevumus.

(277)

Grieķija un HSY apgalvo, ka ETVA, saņemot prasījumus pret Grieķijas Jūras kara flotes debitoru parādiem, ieguva pietiekamu nodrošinājumu. Grieķija norāda, ka šie trīs aizdevumi tika pilnība atmaksāti aizdevējai bankai un apgalvo, ka jebkurš nelikumīgs valsts atbalsts, quod non, atmaksājot aizdevumu, ir atgūts. Visbeidzot, Grieķijas iestādes apgalvo, ka, ņemot vērā aizdevējai bankai sniegto nodrošinājumu veidu un to, ka HSY galvenokārt darbojās aizsardzības nozarē, Komisija nedrīkst analizēt šos pasākumus, pamatojoties uz EK līguma 88. pantu, bet tai ir jāizmanto Līguma 298. pantā noteiktā procedūra.

(278)

Attiecībā uz Līguma 296. un 298. panta piemērošanu Komisija norāda, ka divas 1997. gadā piešķirtās kredītlīnijas tika nodrošinātas ar militāra rakstura līguma debitoru parādiem. Tomēr šis fakts vien nepierāda, ka kredītlīnijas tika piešķirtas, lai finansētu šo militārā rakstura līgumu izpildi. Grieķija nav sniegusi pierādījumus, ka pastāvēja līgumsaistības, kas ierobežoja šo līdzekļu izmantošanu, atļaujot finansēt tikai militāra rakstura līgumus. Pretēji, Grieķija norāda, ka šie divi aizdevumi tika piešķirti, lai apmierinātu HSY vajadzību pēc apgrozāmā kapitāla. Pirmajā Deloitte ziņojumā ir apstiprināts, ka tie tika piešķirti apgrozāmā kapitāla vajadzībām, un nav norādīts, ka tie tika piešķirti konkrētas darbības finansēšanai. To apstiprina fakts, ka par 10 miljonu ASV dolāru lielo kredītlīniju piešķirtais papildu nodrošinājums bija saistīts ar civila rakstura līgumu (t. i., līgumu ar ISAP). Tāpēc Komisija uzskata, ka ar šiem trim aizdevumiem ir finansēta būvētava kopumā, nevis tikai tās darbības militārajā jomā. Kā norādīts 3.3. iedaļā, Komisija tāpēc uzskata, ka ar 25 % no aizdevumiem ir finansētas HSY darbības civilajā jomā, uz kurām neattiecas Līguma 296. pants un kuras tāpēc var novērtēt saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu.

(279)

Attiecībā uz sniegto nodrošinājumu – tiesību pēctecību uz līguma ar Grieķijas Jūras kara floti un ar ISAP debitoru parādiem – Komisija uzskata, ka tas negarantēja pārliecinošu aizsardzību pret zaudējumiem HSY bankrota gadījumā. Patiešām, ja HSY pārtrauktu darbību, spēkā esošo līgumu ar Jūras kara floti un ar ISAP izpilde tiktu pārtraukta. Tā kā Jūras kara flotei un ISAP netiktu piegādāts ražojums, tiem nebūtu jāmaksā pirkuma cena (139). Attiecībā uz debitoru parādu esību par Jūras kara flotei un ISAP jau piegādātajiem ražojumiem Grieķija nav pierādījusi, pirmkārt, ka šādi prasījumi pastāvēja, otrkārt, ka tie bija piedzenami, un, treškārt, ka to summa – pastāvīgi visu aizdevuma termiņu – bija pietiekami liela, lai mazinātu zaudējumu risku HSY bankrota gadījumā.

(280)

Kā secināts 3.1. iedaļā, 1997. un 1998. gadā privāto banku pieprasītā procentu likme būtu atsauces likmes apmērā, kam pieskaitīti 400 bāzes punkti, proti, ATHIBOR, kam pieskaitīti 700 bāzes punkti. Atsauces likmes dolāriem nav. Tomēr, tā kā atsauces likme stabilām valūtām tika noteikta, pieskaitot starpbanku likmei 75 bāzes punktu lielu prēmiju (140), un tā kā diviem aizdevumiem dolāros bija mainīga procentu likme, kas indeksēta LIBOR, Komisija uzskata, ka saskaņā ar iepriekš aprakstīto pieeju var aprēķināt atbalsta summu, pamatojoties uz ASV LIBOR plus 475 bāzes punkti (t. i., ASV LIBOR plus 75 bāzes punkti, lai iegūtu atsauces likmi, plus riska prēmija 400 bāzes punktu apmērā, lai atspoguļotu īpašo HSY aizdošanas risku). Pamatojoties uz iepriekš minēto, šķiet, ka par šiem trim aizdevumiem pieprasītā prēmija ir mazāka nekā likme, ko būtu pieprasījis tirgus ekonomikas ieguldītājs.

(281)

Komisija secina, ka šo aizdevumu daļa, uz kuru neattiecas 296. pants, proti, 25 % no šiem aizdevumiem, ir valsts atbalsts. Atbalsta apjoms ir vienāds ar starpību starp ETVA pieprasīto procentu likmi un procentu likmi, kādu būtu pieprasījis tirgus ekonomikas ieguldītājs, kā definēts iepriekš. Tā kā pretēji Līguma 88. panta 3. punktā noteiktajai prasībai to piešķīra bez iepriekšēja paziņojuma, tas ir nelikumīgs atbalsts.

(282)

Šie trīs aizdevumi tika piešķirti, lai apmierinātu HSY vajadzības pēc apgrozāmā kapitāla. Tāpēc tie ir darbības atbalsts, t. i., atbalsts, kas piešķirts, lai finansētu būvētavas darbību kopumā, nevis atsevišķu projektu. Tie tika piešķirti laikā, kad atbalstu kuģu būves nozarē vēl regulēja Direktīva 90/684/EEK. Minētās direktīvas 4. un 5. pantā ir paredzēts, ka darbības atbalstu var piešķirt kuģu būves un kuģu pārbūves darbībām, kas abas definētas direktīvas 1. pantā. Tomēr aizdevuma spēkā esības laikā, proti, 1997. un 1998. gadā, HSY šādas darbības neveica. Direktīva 90/684/EEK aizliedz piešķirt atbalstu kuģu remontam, kas bija galvenais HSY darbības virziens civilajā jomā 1997. un 1998. gadā. Tāpēc atbalstu nevar uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, un, tā kā tas ir piešķirts nelikumīgi, tas ir jāatgūst.

(283)

Kā uzsver Grieķija, aizdevumi ir atmaksāti. Tāpēc, kā definēts iepriekš, ir jāatgūst atbalsts par laikposmu no aizdevumu izmaksas brīža HSY līdz to atmaksas brīdim.

(284)

Lēmumā par pagarināšanu ir norādīts, ka, iespējams, ir veikta militāro un civilo darbību šķērssubsidēšana. Jo īpaši tajā tiek aprakstīti divi gadījumi, kad militāra rakstura līgumu sakarā HSY saņēma lielus avansa maksājumus, kas pārsniedza tās īstermiņa vajadzības, pildot attiecīgo līgumu, tādā apmērā, ka HSY varēja šo naudu izmantot citu darbību finansēšanai. Pirmkārt, HSY 2001. gada vadības ziņojumā ir minēts, ka “avansa maksājumos par darbībām militārajā jomā tika saņemti līdz 81,3 miljoniem euro, bet tie lielākoties tika izlietoti citām uzņēmuma darbībām un darbības izmaksu segšanai”. Otrkārt, savā iesniegumā tiesvedības ietvaros Grieķijas tiesā konsorcijs HDW/Ferrostaal norāda, ka vismaz daļa HSY piešķirto līdzekļu (pēc Elefsis aplēsēm, vairāk nekā 40 miljoni euro) lielgaballaivu būvei (līgums parakstīts 1999. gada 21. decembrī) tika izlietoti citiem nolūkiem.

(285)

Lēmumā par pagarināšanu tiek apgalvots, ka, ja dokumentos ir skaidri norādīts uz militāra rakstura līgumos saņemto līdzekļu lietošanu “citām darbībām”, Komisijai ir tiesības apšaubīt, ka uz šiem līdzekļiem attiecas 296. pants, un ka tie nav valsts atbalsts 87. panta 1. punkta nozīmē. Lēmumā par pagarināšanu ir arī ieteikts ieviest atsevišķu uzskaiti darbībām militārajā un civilajā jomā, lai neļautu finansēt darbības civilajā jomā par valsts atbalsta līdzekļiem, kas paredzēti darbībām militārajā jomā.

(286)

Elefsis apgalvo, ka šķērssubsidēšanu ir grūti konstatēt, jo HSY darbībām civilajā un militārajā jomā nav nošķirtas uzskaites. Tomēr, analizējot būvētavas 2001. gadā veiktās darbības, izrādās, ka militārajā jomā veikto darbību apmērs bija neliels. Tāpēc ir skaidrs, ka “pārējās darbības”, kuras saskaņā ar vadības ziņojumu tika finansētas, ir galvenokārt darbības civilajā jomā.

(287)

TKMS/GNSH, kas iesniedza piezīmes tikai par šo un nākamo pasākumu (E18c pasākums), uzskata, ka Līguma 296. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir atzīts, ka var attaisnot dažus ierobežojumus attiecībā uz informācijas izpaušanu. Līdz ar to Komisija nedrīkst Grieķijai pieprasīt izpaust informāciju, kas ir saistīta, piemēram, ar precīzām summām, kas iztērētas dažādos militāra rakstura projektos. Otrkārt, TKMS/GNSH apgalvo, ka nav juridiska pamata pieprasīt nošķirt uzskaiti darbībām militārajā un civilajā jomā.

(288)

Grieķija apgalvo, ka ciktāl sūdzībā minētās summas bija saistītas ar būvētavas darbībām aizsardzības jomā, Komisijas uzsāktā procedūra, pamatojoties uz Līguma 88. panta 2. punktu, ir kļūdaina un ultra vires. Ja Komisija uzskata, ka pasākumi kropļoja konkurenci, tai bija jāievēro Līguma 298. pantā aprakstītā procedūra. HSY piebilst, ka HSY nav juridisku saistību veikt atsevišķu uzskaiti. Komisijas pieprasījumam nav juridiska pamata.

(289)

Lai noteiktu, vai ir piemērojams Līguma 296. un 298. pants, ir jākonstatē fakti. Saskaņā ar lēmumā par procedūras uzsākšanu citētajiem dokumentiem vismaz vairākus ceturkšņus šie avansa maksājumi netika izmantoti attiecīgā militārā rakstura līguma izpildes nolūkos. Ne Grieķija, ne HSY nav noliegusi lēmumā par procedūras uzsākšanu citēto informāciju. Turklāt HSY uzskaite apstiprina, ka 2000. un 2001. gadā HSY no Jūras kara flotes saņēma avansa maksājumus, kas ievērojami pārsniedza tos līdzekļus, kas bija vajadzīgi īstermiņā, lai finansētu atbilstošo militārā rakstura līgumu izpildi. Piemēram, bilancē 2000. gada 31. decembrī (141) redzams, ka HSY saņemtie avansa maksājumi par lielgaballaivu būves līgumu un zemūdeņu būves līgumu bija attiecīgi 49,1 miljons euro un 33,1 miljons euro. Tajā pašā dienā krājumu, nepabeigto pasūtījumu, avansa maksājumu par krājumiem un tirdzniecības debitoru parādu summa (grāmatvedībā šos posteņus sauc par “apgrozāmiem līdzekļiem”) saistībā ar līgumiem ar Jūras kara floti bija 14,8 miljoni euro. Citiem vārdiem, avansa maksājumi par 67,4 miljoniem euro pārsniedza apgrozāmo līdzekļu vērtību, kuru finansēšanai tie bija paredzēti. Tā kā lēmumā par procedūras uzsākšanu/pagarināšanu norādītās summas nav apstrīdētas un tā kā cits avots liecina, ka tās ir īstenībai pietiekami tuvs aptuvens aprēķins, Komisija secina, ka vismaz vienu gadu šie avansa maksājumi netika izmantoti attiecīgo militārā rakstura līgumu izpildei.

(290)

Attiecībā uz EK līguma 296. un 298. panta piemērojamību Komisija noraida Grieķijas argumentu, ka uz visiem sakarā ar militārā rakstura līgumu samaksātajiem avansa maksājumiem automātiski attiektos 296. pants. Jo īpaši šajā gadījumā HSY vadība pati atzina, ka daži avansa maksājumi ievērojami pārsniedza summas, kas īstermiņā bija vajadzīgas līgumu izpildei, un tāpēc tika īslaicīgi izmantotas citos nolūkos. Pasākums ir 296. panta darbības jomā tikai tad, ja Grieķija uzskata to par “vajadzīgu, lai aizsargātu savas būtiskās drošības intereses, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību”. Komisija norāda, ka Grieķija nav paskaidrojusi, kāpēc tā avansa maksājumu daļa, kas pārsniedza summu, kas bija vajadzīga, lai pildītu attiecīgos militārā rakstura līgumus, būtu devusi ieguldījumu, “lai aizsargātu savas būtiskās drošības intereses”. Komisija pati ir neizpratnē par to, kāpēc tam tā būtu jābūt, jo būvētavai nevajadzēja šos līdzekļus, lai ražotu attiecīgo militāro aprīkojumu, un tā neizmantoja tos šādā nolūkā. Šādā gadījumā, kur fakti norāda, ka 296. pants nav piemērojams, Grieķijai bija jāpaskaidro, kāpēc tā tomēr uzskata, ka šie papildu avansa maksājumi ir devuši labumu tās drošībai. Tā kā Grieķija to neizdarīja, Komisija secina, ka uz šiem avansa maksājumiem tajā laikposmā, kad tie nebija vajadzīgi attiecīgo militāra rakstura līgumu pildīšanai, neattiecas EK līguma 296. panta darbības joma.

(291)

Tā kā avansa maksājumi sākotnēji tika izmantoti visu būvētavas darbību finansēšanai, Komisija uzskata, ka 75 % no šiem avansa maksājumiem tika izmantoti darbībām militārajā jomā un 25 % tika izmantoti darbībām civilajā jomā. Citiem vārdiem, vismaz vienu gadu uz 25 % no 81,3 miljona euro un uz 25 % no 40 miljoniem euro attiecas noteikumi par valsts atbalstu.

(292)

Šie pārmērīgie avansa maksājumi ir valsts piešķirti bezprocentu aizdevumi. Tāpēc tie piešķir HSY selektīvu priekšrocību. Var argumentēt, ka, ja valsts iegādātos ražojumus tādā veidā, kāds būtu pieņemams privātam uzņēmumam, pirkuma līgums – tostarp tā noteikumi, piemēram, avansa maksājumi – nevarētu piešķirt ražotājam selektīvu priekšrocību. Tomēr militāra rakstura līgumos, kuri tika noslēgti ar HSY, valsts nemaz nerīkojās privātam uzņēmumam, kas vēlas iegādāties preces, pieņemamā veidā. Jo īpaši privāts uzņēmums būtu mēģinājis maksāt pēc iespējas mazāku cenu, izskatot visus iespējamos piegādātājus pasaulē. Pretēji tam, Grieķija vienmēr ir aprobežojusi savu izvēli ar piegādātājiem, kuri darbojas Grieķijā (vai ar konsorcijiem, kuru dalībnieks darbojas Grieķijā), lai atbalstītu Grieķijas nodarbinātību un saglabātu Grieķijas spēju ražot militāro aprīkojumu (142). Tāpēc privāts uzņēmums nebūtu slēdzis šos pirkuma līgumus. Turklāt privāts uzņēmums nebūtu piekritis veikt avansa maksājumus, kuru summa pārsniedz to summu, kas vajadzīga, lai pildītu tā pasūtījumus, bet būtu centies pēc iespējas ierobežot avansa maksājumus.

(293)

Šajos apstākļos Komisija uzskata šos trīs pārmērīgos avansa maksājumus par bezprocentu aizdevumu. Iepriekšminētie dokumenti liecina, ka vismaz vienu gadu šie līdzekļi ir izmantoti citām darbībām, nevis attiecīgo līgumu izpildei (143). Tāpēc Komisija uzskata, ka tie ir līdzvērtīgi viena gada bezprocentu aizdevumam. Saskaņā ar HSY kredītspējas analīzi, kas izklāstīta šā lēmuma 3.1. iedaļā, šajos trīs pēc 1999. gada 30. jūnija piešķirtajos aizdevumos ietvertā atbalsta summa ir vienāda ar Grieķijas atsauces likmi, kam pieskaitīti 600 bāzes punkti. Tā kā pretēji Līguma 88. panta 3. punktā noteiktajai prasībai to piešķīra bez iepriekšēja paziņojuma, tas ir nelikumīgs atbalsts.

(294)

Komisija nav konstatējusi pamatu šā atbalsta atzīšanai par saderīgu. Tā kā ar šo atbalstu tiek finansēta būvētavas darbība kopumā, šķiet, ka tas ir darbības atbalsts, bet, kā jau izskaidrots iepriekšējo pasākumu novērtējumā, šai būvētavai 1999., 2000. un 2001. gadā nebija tiesību saņemt darbības atbalstu.

(295)

Tā kā atbalsts ir nelikumīgs un nesaderīgs, tas ir jāatgūst.

(296)

Uzskaites nodalīšanas jautājumu Komisija apskatīs šā lēmuma beigās.

(297)

Lēmumā par pagarināšanu ir norādīts, ka Grieķijas valsts apsolīja kompensāciju HSY pircējam (t. i., HDW/Ferrostaal), ja no HSY būtu jāatgūst pirms privatizācijas vai tās laikā piešķirts nesaderīgs atbalsts. No juridiskā viedokļa šī garantija tika piešķirta divpakāpju mehānismā:

(298)

Turpmāk grafikā ir attēlota šīs divpakāpju garantijas struktūra, kāda tā aprakstīta lēmumā par pagarināšanu (nepārtrauktās līnijas norāda atlīdzības plūsmas abos garantijas posmos, bet pārtrauktā līnija norāda īpašumtiesības pēc HSY pārdošanas un pēc 57,7 % ETVA akciju pārdošanas).

(299)

Lēmumā par pagarināšanu ir norādīts, ka privāts pārdevējs nebūtu piešķīris šādu garantiju, jo nav ierobežots ne tās darbības laiks, ne summa. Turklāt tirgus ekonomikas akcionārs drīzāk ļautu HSY bankrotēt un nodotu to likvidācijai, nevis pārdotu to šādos apstākļos. Patiešām, valsts saņemtā pārdošanas cena bija tikai 6 miljoni euro, bet paredzamie atlīdzības maksājumi, kas būtu jāveic valstij saskaņā ar garantiju, bija daudz lielāki.

(300)

Lai gan šīs divpakāpju garantijas juridiskais saņēmējs ir HDW/Ferrostaal, lēmumā par pagarināšanu ir norādīts, ka visa mehānisma reālais saņēmējs ir HSY. Ja nebūtu šāda noteikuma par valsts kompensāciju, neviens ieguldītājs nebūtu gatavs iegādāties HSY. Grieķijas valsts atklāti atzina šo faktu. Tāpēc ir iespējams, ka bez šādas garantijas HSY netiktu pārdota, nevarētu atrisināt savas finansiālās grūtības un bankrotētu.

(301)

Lēmumā par pagarināšanu ir arī norādīts, ka šāda garantija pati par sevi šķiet nesaderīga, jo tā negatīvi ietekmē jebkura atgūšanas lēmuma lietderīgo iedarbību (“effet utile”).

(302)

Elefsis saskaņā ar Komisijas sākotnējo novērtējumu apgalvo, ka neviens privāts pārdevējs nebūtu piešķīris šādu neierobežotu garantiju. Elefsis apstrīd Komisijas apgalvojumu, ka neviens ieguldītājs nebūtu gatavs iegādāties būvētavu bez šāda noteikuma, jo Elefsis, kas piedalījās atklātā konkursa procedūrā un vēlējās iegādāties HSY, neiekļāva šo nosacījumu HSY iegādes piedāvājumā un bija gatavs iegādāties HSY bez šādas garantijas. Saskaņā ar Elefsis sniegto informāciju garantija tika piešķirta tikai un vienīgi HDW/Ferrostaal. Tādēļ garantijas saņēmēji ir minētais uzņēmums un HSY.

(303)

Piraeus Bank, kas izteica piezīmes tikai par šo pasākumu, jo tas ir vienīgais, kurā tā ir tieši iesaistīta, iesniedza vairākus dokumentus, pierādot, ka ETVA piekrita piešķirt HDW/Ferrostaal kompensācijas klauzulu jau HSY APL slēgšanas brīdī 2001. gada oktobrī – laikā, kad ETVA joprojām kontrolēja valsts. Piraeus Bank iesniedza līgumus, dokumentus un rakstus presē, kur parādīts, ka HSY privatizācijas procesu vadīja valsts. Grieķijas valdības un Piraeus Bank2002. gada 20. marta līgumā paredzēts, ka lai gan Piraeus Bank kļūs par ETVA akciju kontrolpaketes īpašnieci, HSY privatizācijas procesu joprojām vadīs valsts. Visbeidzot, Piraeus Bank pierāda, ka iespējamajiem pircējiem 2001. gada jūlijā nosūtītajā aicinājumā piedalīties piedāvājumu konkursā jau bija skaidri noteikts, ka, ja no HSY tiek pieprasīts atgūt līdzekļus ES noteikumu iespējamu pārkāpumu dēļ attiecībā uz valsts atbalstu, augstākās cenas solītājs nebūs atbildīgs par šādi atgūstamās naudas summas samaksu.

(304)

TKMS/GNSH norāda, ka sarunās ar ETVA par HSY iegādi kļuva skaidrs, ka HSY bija saņēmusi finansiālu atbalstu no Grieķijas valsts. Tomēr iespējamajiem pircējiem nebija zināms ne šo pasākumu apmērs, ne precīzi apstākļi, kādos tie veikti. Solīšanas procesā pircēji saņēma ļoti maz informācijas par dažādajiem pasākumiem, uz kuriem tagad attiecas šī procedūra. Citiem vārdiem, pircēji nevarēja noteikt valsts atbalsta ietekmes uz HSY iespējamo skaitlisko apmēru. Lai izvairītos no pagātnē vai tagadnē piešķirta atbalsta radītā riska, HDW/Ferrostaal uzstāja, ka no Komisijas ir jāiegūst apstiprinājums vai garantijas vēstule/negatīvs atzinums par pagātnē īstenotajiem atbalsta pasākumiem. Ja tas nebūtu iespējams, pircējs piedāvātu pārdevējam pieņemamu garantijas veidu. Pēc sazināšanās ar Komisiju kļuva skaidrs, ka tā nesniegs šādu garantijas vēstuli/negatīvu atzinumu. Apvienošanās lēmumā, ar ko tiek apstiprināts, ka HDW/Ferrostaal iegādājas HSY, Komisija pati atzīst, ka subsīdiju apjoms nebija zināms. Šajos apstākļos 2002. gada 31. maijāHSY APL pielikumā tika panākta vienošanās par kompensācijas klauzulu, ar ko ETVA kā HSY pārdevējs garantēja kompensēt jebkurus finansiālos zaudējumus, ko pircējs ciestu, ja no HSY tiktu atgūts atbalsts. TKMS/GNSH secina, ka neviens ieguldītājs nebūtu piekritis pirkt HSY bez šādas garantijas. Šis apgalvojums tika apstiprināts arī otrajā Deloitte ziņojumā, ko TKMS/GNSH iesniedza 2007. gada jūnijā.

(305)

TKMS/GNSH uzskata, ka par pasākumu nav atbildīga valsts, jo to noteica ETVA laikā, kad to vairs nekontrolēja valsts. Patiešām, pamatojoties uz 2001. gada oktobrī noslēgto HSY APL, ETVA nebija līgumsaistību atlīdzināt GNSH. ETVA nolēma piešķirt šo garantiju ne agrāk kā 2002. gada maijā. TKMS/GNSH apgalvo arī, ka ETVA un valsts rīkojās kā privāts pārdevējs. Iespēja, ka garantija būtu jāizmaksā, bija salīdzinoši neliela. Pretēji, ja būvētava tiktu likvidēta, zaudējumi no HSY piešķirtajiem aizdevumiem un garantijām būtu daudz lielāki (šo apgalvojumu attaisnojošais aprēķins bija dots otrajā Deloitte ziņojumā, ko iesniedza TKMS/GNSH). Turklāt TKMS/GNSH uzskata, ka garantijā, ko valsts piešķīra Piraeus Bank2002. gada 20. martā, paredzēts, ka valsts atlīdzinās Piraeus Bank tikai 57,7 % no jebkuras summas, ko ETVA maksās HSY pircējam (t. i., HDW/Ferrostaal). Pretēji tam, garantijā, ko ETVA piešķīra HDW/Ferrostaal2002. gada 31. maijā, ir paredzēts, ka ETVA maksās HDW/Ferrostaal atlīdzību, kas atbilst 100 % no jebkura no HSY atgūtā atbalsta. TKMS/GNSH secina, ka ETVA2002. gada 31. maijā piešķirtā garantija ir plašāka nekā garantija, ko 2002. gada 20. martā saņēma Piraeus Bank. Tāpēc tās nevar veidot vienotu garantijas mehānismu, un tas, ka ETVA piešķīra plašāku garantiju, pierāda, ka tā rīkojās kā jebkurš privāts pārdevējs.

(306)

TKMS/GNSH neizprot, kāpēc šāds kompensējošs noteikums būtu jāatzīst par mēģinājumu apiet atbalsta atgūšanu. Patiešām, ja no HSY tiktu atgūts atbalsts, valsts nekompensētu HSY, bet HSY pircējam (t. i., TKMS/GNSH, kas ir HDW/Ferrostaal pārņēmējs).

(307)

TKMS/GNSH  (144) uzskata arī, ka valsts piešķirtā garantija Piraeus Bank varētu būt atbalsts Piraeus Bank un ETVA.

(308)

Saskaņā ar Grieķijas un HSY sniegto informāciju kompensācijas klauzula nav atbalsts. Pirmkārt, par to nav atbildīga valsts, jo to piešķīra ETVA Bank laikā, kad to vairs nekontrolēja valsts. Otrkārt, Grieķija un HSY apgalvo, ka Grieķijas valsts kā ETVA galvenais akcionārs, pārdodot savu HSY kapitāla daļu, rīkojās kā tirgus ieguldītājs. Garantija, ko pircējam piešķīra HSY pārdevēji, ir parasts standarta nosacījums komerciālos līgumos. Patiešām, Grieķija atgādina, ka garantiju par saistībām atmaksāt nelikumīgo valsts atbalstu tā nesniedza HSY, bet HSY pircējam. Šāda kompensācija apgrūtina pārdevēju neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav iekļauta komerciālā līgumā kā klauzula. Komisijas apgalvojums, ka Grieķijas valsts zināja vai ka tai vajadzēja zināt par iespējami nelikumīgo un nesaderīgo turpmāko valsts atbalsta pasākumu ievērojamo skaitu un summām, kuras būtu jāatgūst, un tādējādi rada kompensācijas klauzulu, ir nepamatots. Laikposmā, kurā tika noteikta kompensācijas klauzula, netika pieņemts neviens Komisijas lēmums, kurā būtu konstatēts, ka HSY ir saņēmusi nelikumīgu valsts atbalstu. Turklāt HSY slēgšana un likvidācija valstij būtu izmaksājusi vēl vairāk, ņemot vērā sociālās izmaksas.

(309)

Turklāt HSY nesaskata, kā tā varēja gūt finansiālu labumu no garantijas, par ko vienojās ETVA Bank un HDW/Ferrostaal, vai no garantijas, par ko vienojās Grieķijas valsts un Piraeus Bank. Pat ja HDW/Ferrostaal saņemtu kompensāciju, konsorcijam nav pienākuma ieguldīt šo summu HSY. Tādējādi Komisija arī nepierāda, kāpēc kompensācijas klauzula neitralizētu lēmumu par atgūšanu. Saskaņā ar Tiesas praksi, atmaksājot atbalstu, saņēmējs zaudē priekšrocību, un var tikt atjaunota pirms atbalsta piešķiršanas pastāvējusī situācija.

(310)

Visbeidzot, ja Komisija uzskatītu, ka kompensācijas klauzula ir valsts atbalsts, Grieķija apgalvo, ka būtu piemērojams EK līguma 296. līdz 298. pants. Šajā kontekstā HSY norāda, ka, ņemot vērā to, ka Grieķijas Jūras kara flote vienmēr ir bijusi būvētavas svarīgākais klients, privatizācijas process un noteikumi, tostarp Likuma 2941/2001 stāšanās spēkā, jāizskata, ņemot vērā valsti-klientu, kas valsts aizsardzības apsvērumu dēļ ir ieinteresēts būvētavas darbības un dzīvotspējas saglabāšanā. Šajā gadījumā Grieķijas valsts ir īstenojusi pasākumus, kurus īstenotu jebkurš privāts uzņēmums, kura intereses ir saistītas ar cita uzņēmuma dzīvotspēju. Turklāt šis vērtējums ir vēl svarīgāks, ņemot vērā apstākli, ka valstij ir pienākums uzņemties uzņēmuma darbības izbeigšanas un likvidācijas slogu un zaudējumus, kas izmaksātu vēl vairāk un tādējādi būtu nerentabli.

(311)

Komisija uzskata, ka pasākums nav Līguma 296. panta darbības jomā. Patiešām, kompensēšanas mehānisms tiktu piemērots, ja no HSY tiktu atgūts valsts atbalsts. Saskaņā ar Grieķijas apgalvojumiem, kuriem Komisija ir konsekventi piekritusi (145), HSY darbības militārajā jomā ir svarīgas Grieķijas drošībai, un uz tām attiecas 296. pants; tāpēc tām nepiemēro noteikumus par valsts atbalstu. Tā kā viss valsts atbalsts HSY darbībām militārajā jomā ir atbrīvots no noteikumiem par valsts atbalstu, atgūt var tikai to valsts atbalstu, kas piešķirts HSY darbībām civilajā jomā. Līdz ar to šī garantija ir tieši saistīta tikai ar HSY darbībām civilajā jomā.

(312)

Dažas iesaistītās personas apgalvo, ka bez šīs garantijas neviens ieguldītājs nebūtu pircis HSY, un būvētava, iespējams, bankrotētu. Tāpēc, pat ja tas ir saistīts tikai ar HSY darbībām civilajā jomā, šis pasākums tomēr bija vajadzīgs, lai nodrošinātu HSY darbības turpināšanu militārajā jomā, un tādēļ uz to attiecas 296. pants. Komisija nevar piekrist šim argumentam. Pamatojoties uz 296. pantu, Grieķija varēja piešķirt finansiālu atbalstu, kas bija vajadzīgs, lai turpinātu darbības militārajā jomā. Tādējādi Grieķija būtu izvairījusies no darbību pārtraukšanas militārajā jomā. Grieķija varēja arī piešķirt finansiālu atbalstu, kas vajadzīgs, lai darbības militārajā jomā kļūtu pievilcīgas iespējamam ieguldītājam tādā ziņā, ka tas pārņemtu darbības militārajā jomā, tādējādi nodrošinot to turpināšanu. Ieguldītājam, kurš pārņemtu darbības militārajā jomā, šāda garantija nebūtu vajadzīga, jo, kā jau skaidrots, par HSY darbībām militārajā jomā atbalstu nevarēja atgūt. Līdz ar to šis pasākums bija vajadzīgs tikai, lai atrastu pircēju visai HSY, t. i., tostarp tās darbībām civilajā jomā. Tādējādi šā pasākuma ietekme izpaudās, dodot iespēju atrast pircēju HSY darbībām civilajā jomā, līdz ar to nodrošinot šo darbību turpināšanu. Darbību turpināšana militārajā jomā nebija jānodrošina. Tāpēc uz pasākumu neattiecas Līguma 296. panta darbības joma.

(313)

Tā kā dažas iesaistītās personas apstrīd argumentu, ka abas garantijas (t. i., garantija, ko valsts piešķīra Piraeus Bank, un garantija, ko ETVA piešķīra HDW/Ferrostaal) būtu vienots garantiju mehānisms un ka HSY būtu šo abu garantiju saņēmējs, Komisija vispirms atsevišķi novērtēs garantiju, ko ETVA piešķīra HDW/Ferrostaal, un pierādīs, ka tā ir valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(314)

Lai pasākumu varētu atzīt par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, par to ir jābūt atbildīgai valstij. Dažas iesaistītās personas apstrīd to, ka par garantiju, ko ETVA piešķīra HDW/Ferrostaal, būtu atbildīga valsts. Tās apgalvo, ka lēmumu piešķirt šo garantiju neatkarīgi un brīvi pieņēma ETVA. Tās jo īpaši apgalvo, ka garantija tika piešķirta 2002. gada 31. maijā ar HSY APL pielikumu – dienā, kad ETVA vairs nekontrolēja valsts, bet gan Piraeus Bank. Komisija noraida šo apgalvojumu un uzskata, ka ir plaši pierādījumi, ka par pasākumu ir atbildīga valsts:

(315)

Lai pasākumu uzskatītu par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, tas ir jāfinansē par valsts līdzekļiem. Paziņojumā par garantijām ir norādīts, ka “atbalstu uzskata par piešķirtu garantijas izsniegšanas brīdī, nevis garantijas izmantošanas brīdī vai tad, kad tiek veikti maksājumi saskaņā ar garantijas noteikumiem. Tas, vai garantija nozīmē valsts atbalstu, […] jāvērtē garantijas izsniegšanas laikā”. Kā norādīts iepriekš, Komisija uzskata, ka ETVA ar līgumu apņēmās piešķirt šo garantiju HDW/Ferrostaal laikā, kad valstij vēl piederēja liels skaits ETVA akciju. Tā kā paziņojumā par garantijām ir norādīts, ka atbalsta esība ir jāanalizē garantijas piešķiršanas brīdī, nevis vēlāk garantijas izmantošanas brīdī, var secināt, ka, apņemoties piešķirt garantiju, valsts pakļāva riskam valsts līdzekļus, tāpēc garantijā ir iesaistīti valsts līdzekļi. Tas, ka ETVA drīz pēc tam tika pārdota Piraeus Bank, neietekmē šo secinājumu. Patiešām, ja valsts ir pareizi informējusi solītājus par ETVA līgumsaistībām (tostarp šo ETVA apņemšanos sniegt garantiju HDW/Ferrostaal, ja Komisija neizdos atbalsta vēstuli), solītājiem bija jāņem vērā šī ETVA apņemšanās. Tāpēc tie pazemināja cenu, kādu bija gatavi maksāt par ETVA iegādi. Tas nozīmē, ka valsts pārdeva ETVA par zemāku cenu, tādējādi zaudējot līdzekļus. Kā norādīts iepriekš, pat ja tiktu secināts, ka laikā, kad ETVA vēl piederēja valstij, ETVA līgumā neapņēmās izsniegt šo garantiju, Komisija uzskata, ka, nolemjot privatizēt HSY 2001. gada janvārī (laikā, kad ETVA joprojām bija valsts īpašums), valsts nostādīja ETVA situācijā, kurā tā bija spiesta izsniegt šādu garantiju, jo, lai atrastu HSY pircēju, bez tās nevarēja iztikt. Tas nozīmē, ka brīdī, kad solītāji izteica piedāvājumus iegādāties ETVA, tie noteikti bija ņēmuši vērā to, ka ETVA bija jāsniedz šī garantija. Attiecīgi tie piedāvāja par ETVA zemāku pirkuma cenu, tādējādi jāsecina, ka ir zaudēti valsts līdzekļi.

(316)

Pat ja tiktu secināts, ka brīdī, kad valsts pārdeva ETVA, tai nebija saistību (ne līgumisku, ne faktisku) izsniegt šo garantiju, tomēr joprojām var pierādīt, ka ETVA piešķirtajā garantijā ir iesaistīti valsts līdzekļi. Patiešām, valsts sniedza ETVA pircējam (t. i., Piraeus Bank) garantiju, ar ko valsts apsolīja 100 % apmērā atlīdzināt Piraeus Bank jebkuru summu, kas ETVA būtu jāmaksā saskaņā ar garantiju, ko ETVA izsniegs par labu HDW/Ferrostaal. Šī pretgarantija tika piešķirta secīgos līgumos. Valsts un Piraeus Bank2001. gada 18. decembra līgumā par 57,7 % ETVA pārdošanu valsts apņēmās maksāt Piraeus Bank 57,7 % no jebkuras summas, kas ETVA būtu jāmaksā HSY pircējam. Šo pašu pušu 2002. gada 20. marta līgumā, ar ko tika grozīts 2001. gada 18. decembra līgums, valsts apņēmās maksāt Piraeus Bank 100 % no jebkuras summas, kas ETVA būtu jāmaksā HSY pircējam (152). Vēstulē, kas 2002. gada 31. maijā tika nosūtīta Piraeus Bank, valsts tai apstiprināja, ka atlīdzinās 100 % no jebkuras summas, kas ETVA būtu jāmaksā HSY pircējam (153). Citiem vārdiem, kad ETVA parakstīja 2002. gada 31. maijaHSY APL pielikumu, Piraeus Bank bija saņēmusi no valsts garantiju, kas paredzēja, ka tai tiks atlīdzināti 100 % no jebkuras summas, kas ETVA būtu jāmaksā garantijas dēļ, ko plānots piešķirt HDW/Ferrostaal  (154). Tas liecina, ka jebkura summa, ko samaksājusi ETVA, galu galā būtu finansēta no valsts budžeta, un ka garantijā ir iesaistīti valsts līdzekļi.

(317)

Lai pierādītu valsts atbalsta esību Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, ir jāpierāda, ka valsts nerīkojās tā, kā līdzīgos apstākļos būtu rīkojies tirgus ekonomikas ieguldītājs. Šajā sakarā Grieķija, HSY un TKMS/GNSH apgalvo, ka līdzīgos apstākļos tirgus ekonomikas ieguldītājs būtu piekritis izsniegt šo garantiju par labu HDW/Ferrostaal. Tās argumentē, ka tirgus ekonomikas ieguldītāja pārbaude ir jāpiemēro ETVA līmenī, kura bija juridiskā persona, kas pārdeva HSY, un Grieķijas valdības līmenī, kura bija ETVA pārdevēja.

(318)

Komisija atgādina, ka, kā norādīts 3.2. iedaļā, kad ETVA iegādājās HSY un tūlīt pēc tam ieguldīja kapitālu, lai turpinātu būvētavas darbību, tā nerīkojās kā tirgus ekonomikas ieguldītājs, bet kā valsts iestāde, kas piešķir atbalstu, lai uzņēmums, kas atzīts par svarīgu Grieķijas ekonomikai, turpinātu darbību. Tāpēc neviens tirgus ekonomikas ieguldītājs nebūtu nonācis situācijā, kādā nonāca ETVA. Neviens tirgus ekonomikas ieguldītājs nebūtu nonācis situācijā, kurā tam būtu jāpārdod minētās HSY akcijas. Tāpēc Komisija uzskata, ka šajā gadījumā nevar izmantot tirgus ekonomikas ieguldītāja pārbaudi, lai attaisnotu to, ka valsts pakļauj riskam valsts papildu līdzekļus (piešķirot garantiju).

(319)

Tomēr, pat ja uzskatītu, ka ir vērts piemērot tirgus ekonomikas ieguldītāja pārbaudi, Komisija uzskata, ka, ja valsts būtu privāts uzņēmums parastos tirgus apstākļos, tā nebūtu piekritusi piešķirt garantiju. Lai to pierādītu, pietiek atsevišķi ar katru no trim turpmāk izklāstītajiem argumentiem.

(320)

Pirmkārt Komisija norāda, ka ETVA (un valsts ar ETVA starpniecību), kaut gan tai piederēja tikai 51 % HSY akciju (pārējie 49 % piederēja darbiniekiem (155), apsolīja maksāt HSY pircējam (t. i., HDW/Ferrostaal) 100 % no jebkura atbalsta, kas tiktu atgūts no HSY. Tirgus ekonomikas ieguldītājs nebūtu piekritis piešķirt kompensāciju, kas atbilst pārdotā uzņēmuma 100 % ciesto zaudējumu. Konkrētos apstākļos tirgus ekonomikas ieguldītājs varētu piekrist uzņemties atbildību par dažām pārdotā uzņēmuma turpmākajām saistībām, taču tikai proporcionāli tam piederošo akciju daudzumam, kas šajā gadījumā bija 51 %. Tirgus ekonomikas ieguldītājs būtu pieprasījis pārējiem akcionāriem uzņemties atbildību par atlikušajiem 49 % attiecīgo saistību. Piekrītot uzņemties 100 % pārdotā uzņēmuma saistību, kuras, iespējams, būtu ļoti lielas (jāatgādina, ka līgumā nav noteikti kompensācijas maksājumu griesti), ETVA veica dāvinājumu citiem HSY akcionāriem (t. i., darbiniekiem). Tirgus ekonomikas ieguldītājs nebūtu piekritis veikt šādu dāvinājumu, uzņemoties tādu pārdotā uzņēmuma, iespējams, ļoti lielo saistību daļu, kas ievērojami pārsniedz tā kapitāla daļu. Tāpēc pietiek ar to, ka kompensāciju garantija, ko ETVA piešķīra HDW/Ferrostaal, ir 100 % (nevis 51 %) no atbalsta, ko varētu atgūt no HSY, lai varētu secināt, ka neviens tirgus ekonomikas ieguldītājs nebūtu sniedzis šādu garantiju.

(321)

Otrkārt, Grieķija, HSY un TKMS/GNSH apgalvo, ka tīrā peļņa (t. i., ieņēmumi mīnus izmaksas), pārdodot HSY, bija lielāka, nekā likvidējot HSY, pat ņemot vērā paredzamos maksājumus saskaņā ar garantiju. TKMS/GNSH pamato šo apgalvojumu ar otro Deloitte ziņojumu. Šajā ziņojumā ir salīdzinātas tīrās izmaksas abos scenārijos. Šī analīze tiek veikta ETVA līmenī un pēc tam valsts līmenī. Komisija uzskata, ka piemērot pārbaudi ETVA līmenī nozīmē nepareizi izmantot pārbaudi. Patiešām, kā apspriests 3.2. iedaļā, par privatizāciju nolēma un to finansiāli atbalstīja valdība – skatīt, piemēram, Likumā 2941/2001 iekļauto valsts atbalstu (156) –, un ETVA nekad nebija tādas patstāvīgas saimnieciskas vienības situācijā, kura varētu brīvi plānot HSY pārdošanu tā, lai pēc iespējas palielinātu ieņēmumus un samazinātu zaudējumus. Tāpēc ir sīki jāizvērtē valsts iejaukšanās kopumā, nevis viens tās rīcības elements.

(322)

Ja pārbaudi tomēr piemērotu ETVA līmenī, ir jāsalīdzina ETVA tīrā peļņa (t. i., ieņēmumi mīnus izmaksas) HSY likvidācijas un HSY pārdošanas gadījumā. HSY likvidācijas gadījumā ir jānosaka, kādas izmaksas radīsies ETVA. TKMS/GNSH apgalvo, ka zaudējumi būtu vismaz tikpat lieli, cik aizdevumi un garantijas, ko ETVA piešķīrusi HSY un par kurām nav valsts pretgarantijas. Tomēr Komisija norāda, ka neviens no šiem aizdevumiem un garantijām nav izmaksas, kādas parasti rodas, likvidējot uzņēmumu (157). Patiešām, ETVA ir piešķīrusi visus šos aizdevumus un garantijas kā valsts iestāde, jo tie bija vai nu valsts atbalsts darbībām civilajā jomā, vai arī šie pasākumi bija paredzēti Grieķijas drošības aizsardzībai saskaņā ar Līguma 296. pantu (158). Tāpēc šos aizdevumus un garantijas nevar ņemt vērā, piemērojot tirgus ekonomikas pārdevēja pārbaudi. Līdz ar to izrādās, ka ETVA kā tirgus ekonomikas uzņēmējam HSY likvidācijas gadījumā nebūtu jāsedz nozīmīgas izmaksas. Ja HSY tiktu pārdota, ETVA saņemtu pārdošanas cenu – 6 miljonus euro. Attiecībā uz izmaksām HSY pārdošanas gadījumā ETVA bija jāizsniedz šeit analizētā garantija, kuras apjoms bija neierobežots, tāpēc bija iespējams, ka būtu jāmaksā desmitiem vai pat simtiem miljonu euro. Salīdzinot abus scenārijus, izrādās, ka tirgus ekonomikas ieguldītājs būtu devis priekšroku būvētavas likvidācijai (159). Tāpēc ETVA nerīkojās kā tirgus ekonomikas ieguldītājs. Ja HSY pārdošanas un HSY likvidācijas salīdzinājumu veic valsts līmenī, rezultātā iegūst tieši tādus pašus secinājumus. HSY likvidācijas gadījumā valstij kā uzņēmējam/īpašniekam nebija lielu izmaksu, jo visus aizdevumus un garantijas, kuras valsts (tieši vai ar ETVA starpniecību) piešķīra HSY, valsts ir piešķīrusi kā publiska iestāde, jo tie bija vai nu valsts atbalsts darbībām civilajā jomā, vai arī pasākumi, lai aizsargātu Grieķijas drošību saskaņā ar Līguma 296. pantu. HSY pārdošanas gadījumā valsts saņemtu tikai dažus miljonus euro, turpretī piešķirtās garantijas dēļ pastāvēja risks maksāt desmitiem vai simtiem miljonu euro. Jāsecina, ka valsts nerīkojās privātam uzņēmumam līdzīgos apstākļos pieņemamā veidā.

(323)

Grieķija, HSY un TKMS/GNSH apgalvo, ka risks, ka HSY būtu jāatmaksā valsts atbalsts, bija ļoti ierobežots, jo tajā brīdī Komisija neveica izmeklēšanu. Tāpēc tās apgalvo, ka risks, ka ETVA un valstij būs jāmaksā atlīdzība saskaņā garantiju, bija neliels. Komisija nevar piekrist šim apgalvojumam. Tas ir pielīdzināms apgalvojumam, ka, tā kā Grieķijai iepriekšējos gados bija izdevies noslēpt faktu, ka HSY ir piešķirts nelikumīgs un nesaderīgs valsts atbalsts un ka ir nepareizi izmantots Komisijas iepriekš apstiprināts atbalsts, bija atļauts piešķirt šo garantiju. Papildus Komisija norāda, ka HDW/Ferrostaal uzstāja, lai tai piešķirtu šo garantiju, un nebija gatavs parakstīt HSY pārdošanas noslēguma dokumentus, kamēr nebija saņēmis šo garantiju. Tas, kādu nozīmi HDW/Ferrostaal piešķīra šai garantijai, pierāda, ka šis privātais ieguldītājs uzskatīja, ka ir liela iespējamība, ka HSY būs jāatlīdzina valsts atbalsts. Tas, ka Grieķija kopš privatizācijas procesa sākuma bija apņēmusies piešķirt šādu garantiju augstākās cenas solītājam, pierāda arī, ka Grieķija domāja, ka privāts ieguldītājs uzskatītu, ka šāda garantija ir ļoti svarīga (sine qua non nosacījums saskaņā ar Grieķijas 2005. gada 23. maija vēstuli, kas citēta šā lēmuma 148. zemsvītras piezīmē, un saskaņā ar otro Deloitte ziņojumu); tas būtu iespējams tikai tad, ja privāts ieguldītājs uzskatītu, ka atgūšanas iespējamība nav ļoti ierobežota.

(324)

Komisija norāda arī, ka šajā kontekstā, kad bija grūti aplēst atbalsta summu, kāda varētu tikt atgūta no HSY, HSY pārdevējs tirgus ekonomikas apstākļos būtu vismaz pārdošanas līgumā paredzējis griestus, kas ierobežotu potenciālo maksājuma summu pircējam. Pārdevējs tirgus ekonomikā nebūtu piekritis riskēt ar iespēju maksāt simtiem miljonu euro, pat ja būtu atzīts, ka iespēja, ka būs jāveic tik liels maksājums, ir ļoti neliela. Tāpēc tas, ka garantijā nebija paredzēti griesti, ir vēl viens pierādījums tam, ka ETVA un valsts nerīkojās tirgus ekonomikas uzņēmumam pieņemamā veidā.

(325)

Treškārt, vērtējot, vai valsts ir vai nav rīkojusies kā tirgus ekonomikas ieguldītājs, ir jāņem vērā visa valsts iejaukšanās. Šajā gadījumā valsts ir piešķīrusi vairākas lielas atbalsta summas, lai veicinātu HSY privatizāciju (t. i., Likumā 2941/2001 iekļauto valsts atbalstu (160). Jāatzīmē, ka tā atmaksāja HSY darbiniekiem 4,3 miljonu euro lielo summu, ko viņi bija ieguldījuši trijās HSY kapitāla palielināšanas reizēs. Šis pasākums, kura mērķis bija nodrošināt, lai darbinieki neliktu šķēršļus HSY pārdošanai, un kurš nebūtu pieņemams tirgus ekonomikas ieguldītājam, jo cita starpā šādas rīcības pamatā nebija nekādu līgumsaistību, turklāt darbinieki joprojām bija ETVA parādā 24 miljonus euro akciju pirkuma cenas veidā. Visbeidzot, valsts lūdza solītājiem maksāt daļu HSY pirkuma cenas kapitāla palielinājuma veidā (161). Visi šie elementi parāda, ka, pārdodot HSY, valsts nerīkojās ar mērķi pēc iespējas palielināt ieņēmumus un samazināt izdevumus, bet ar mērķi veicināt HSY pārdošanu un būvētavas darbības turpināšanu. Tāpēc, pārdodot HSY, Grieķijas valsts nerīkojās kā tirgus ekonomikas ieguldītājs.

(326)

Pamatojoties uz katru no trim iepriekšējiem apsvērumiem, Komisija secina, ka tirgus ekonomikas ieguldītājs nebūtu piešķīris garantiju.

(327)

Attiecībā uz priekšrocības esību un saņēmēja noskaidrošanu Komisija uzskata, ka neviens ieguldītājs nebūtu iegādājies visu HSY (t. i., arī darbības civilajā jomā) bez attiecīgās garantijas. Otrais Deloitte ziņojums apstiprina šo secinājumu: “Pamatojoties uz mūsu pieredzi un iepriekš sniegto analīzi, mēs sliecamies uzskatīt, ka neviens racionāls ieguldītājs nebūtu bijis gatavs iegādāties HS, paralēli uzņemoties papildu risku saistībā ar valsts atbalstu (ko EK tajā brīdī nebija ne apstiprinājusi, ne izteikusi skaitliski) uzņēmumam, kas a) vairākus gadus bija valstij piederoša uzņēmuma (ETVA Bank) īpašumā un pārvaldībā, un kam b) vienlaikus bija ievērojami negatīvs pašu kapitāla stāvoklis, kā arī citas darbības problēmas (t. i., zems ražīgums, lielas ekspluatācijas izmaksas, pārāk liels darbinieku skaits utt.).” Šo secinājumu apstiprina arī tas, ka Grieķija, paredzot, ka šāda garantija būs vajadzīga, lai piesaistītu privātos ieguldītājus, konkursa dokumentos apsolīja, ka augstākās cenas solītājs saņems šādu garantiju (162). Šis secinājums, ka šāda garantija bija vajadzīga, lai atrastu HSY pircēju, ir loģisks, jo ieguldītājs, kurš veiktu HSY padziļinātu pārbaudi, atklātu, ka HSY ir guvusi labumu no vairākiem pasākumiem, kas varētu būt atbalsts, ko Komisija pēc tam varētu pieprasīt atgūt (163). Pretēji šim secinājumam Elefsis apgalvo, ka šī garantija nebija vajadzīga, un jo īpaši apgalvo, ka tas būtu bijis gatavs iegādāties HSY bez šādas garantijas, ko ataino fakts, ka piedāvājumā iegādāties HSY tas neizvirzīja šo garantiju kā HSY iegādes nosacījumu. Komisija uzskata, ka Elefsis apgalvojumam trūkst ticamības. Vispirms Komisija atgādina, ka, pat ja ir taisnība, ka Elefsis nepieprasīja šādu garantiju savā piedāvājumā, tas nepierāda, ka, ja Elefsis būtu izraudzīts kā konkursa uzvarētājs, tas vēlāk sarunās ar pārdevēju nebūtu pieprasījis šo garantiju (164). Ir ļoti iespējams, ka Elefsis tā rīkotos. Patiešām, tiklīdz HSY tika pārdota HDW/Ferrostaal, Elefsis sāka iesniegt Komisijai sūdzības, apgalvojot, ka HSY ir guvusi labumu no vairākiem lieliem atbalsta pasākumiem, kuri Komisijai jāatgūst. Ieguldītājs, kurš būtu pārliecināts, ka uzņēmums ir saņēmis desmitiem miljonu euro nesaderīga atbalsta, pats neuzņemtos risku iegādāties šo uzņēmumu, ja vien nesaņemtu garantiju. Tāpēc Komisija noraida Elefsis apgalvojumu un uzskata, ka bez šīs garantijas neviens tirgus ekonomikas ieguldītājs nebūtu HSY iegādājies pilnībā, t. i., HSY, iekļaujot darbības civilajā jomā. Kā norādīts iepriekš, ja HSY netiktu pārdota, Grieķija varēja turpināt atbalstīt tās darbības militārajā jomā, pamatojoties uz Līguma 296. pantu. Pretēji tam, saskaņā ar Līguma 87. pantu Grieķijai nebūtu atļauts sniegt finansiālu atbalstu darbībām civilajā jomā. Komisija norāda, ka HSY finansiālā situācija no 1998. gada līdz 2002. gadam ievērojami pasliktinājās. Kaut gan HSY neveic atsevišķu uzskaiti darbībām civilajā jomā, ir pamatoti pieņemt, ka šīs darbības minētajos gados nesa lielus zaudējumus. Līdzās kuģu remonta darbībām trīs galvenie šajos gados izpildītie līgumi, kam nebija militāra rakstura, bija līgumi ar ISAP, OSE un Strintzis. Kā jau skaidrots šajā lēmumā (skatīt E12c pasākuma aprakstu un novērtējumu), līgumi ar ISAP un OSE tika izpildīti ar ievērojamu kavējumu, kā dēļ HSY bija jāmaksā lielas soda naudas un bez atlīdzības jāizgatavo ritošais sastāvs, kas arī radīja HSY lielas izmaksas. Tāpēc ir skaidrs, ka šie līgumi nesa lielus zaudējumus. Kā jau izskaidrots šajā lēmumā, ar Strintzis 1999. gada sākumā noslēgtais līgums bija ļoti neizdevīgs HSY. 2002. gadā līgums tika atcelts, HSY bija jāmaksā Strintzis līgumsods, un 2004. gadā kuģu korpusi tika pārdoti par cenu, kas atbilda tikai nelielai daļai no desmitiem miljonu euro lielajām izmaksām, kas HSY bija radušās, būvējot šos korpusus. Tāpēc arī šis līgums nesa lielus zaudējumus. Visbeidzot, pēdējā darbība civilajā jomā bija kuģu remonts. Šajā jomā peļņa ir maza, jo starp būvētavām pastāv liela konkurence. Tāpēc Komisija šaubās, vai šī darbība ir bijusi ienesīga, un tā jebkurā gadījumā noteikti nevarēja kompensēt lielos zaudējumus, kas izrietēja no līgumiem ar ISAP, OSE un Strintzis. Tāpēc ir pamatoti pieņemt, ka darbības civilajā jomā līdz 2002. gadam nesa lielus zaudējumus. Kā pierādīts šajā lēmumā, šīs darbības ir pastāvīgi saņēmušas atbalstu, kas tagad ir daļēji jāatgūst. Pirmām kārtām nespēja pareizi izpildīt līgumus ar ISAP, OSE un Strintzis pierāda, ka, ja būvētavu neiegādātos kāds liels uzņēmums un ja tā nevarētu izmantot tā tehniskās un projektu vadības prasmes, darbības civilajā jomā turpinātu nest zaudējumus. Otrais Deloitte ziņojums apstiprina, ka HSY bija “darbības problēmas (t. i., zems ražīgums, lielas ekspluatācijas izmaksas, pārāk liels darbinieku skaits utt.)”. Līdz ar to, ja darbība civilajā jomā netiktu pārdota, tā bija strauji jāpārtrauc (ja vien Grieķija neturpinātu šīm darbībām sniegt nelikumīgu un nesaderīgu atbalstu). Kopumā Komisija šajā punktā ir pierādījusi, ka neviens ieguldītājs bez garantijas neiegādātos HSY darbību civilajā jomā, un, ja šīs darbības netiktu nopirktas, tās strauji tiktu pārtrauktas. Komisija secina, ka garantijas saņēmējs ir HSY un ka tā saņemtā priekšrocība ir iespēja turpināt darbības civilajā jomā.

(328)

Elefsis nepiekrīt iepriekšējam secinājumam attiecībā uz saņēmēja noteikšanu. Elefsis apgalvo, ka ETVA piešķirtās garantijas saņēmējs līdztekus HSY ir arī HDW/Ferrostaal. Komisija nepiekrīt šim vērtējumam. Kā jau pierādīts, solītājiem iesniegtajā konkursa dokumentā jau bija norādīts, ka tie saņems kompensāciju, ja no HSY tiks atgūts valsts atbalsts. Tas nozīmē, ka brīdī, kad HDW/Ferrostaal izteica piedāvājumu iegādāties HSY, tas pieņēma, ka, ja no HSY tiks atgūts atbalsts, tas saņems atbilstošu atlīdzību no ETVA  (165). Citiem vārdiem, HDW/Ferrostaal piedāvātajā pirkuma cenā jau bija ņemta vērā atlīdzības garantija. Tāpēc garantija nav devusi labumu HDW/Ferrostaal.

(329)

Komisija secina, ka garantija, ko ETVA piešķīrusi HDW/Ferrostaal, ir valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē un ka šā atbalsta saņēmējs ir HSY. Tā kā pretēji Līguma 88. panta 3. punktā noteiktajai prasībai atbalstu piešķīra bez iepriekšēja paziņojuma, tas ir nelikumīgs atbalsts.

(330)

Arī garantija, ko Grieķijas valsts piešķīra Piraeus Bank, ir atbalsts. Tas ir selektīvs pasākums, ko finansē par valsts līdzekļiem. Tirgus ekonomikas ieguldītājs, kurš pārdotu ETVA, nebūtu piešķīris šādu garantiju. Patiešām, vienīgais attaisnojums piešķirt šo garantiju bija garantija, ko ETVA piešķīra HDW/Ferrostaal. Ja pēdējā garantija nebūtu piešķirta, Piraeus Bank nebūtu vajadzības saņemt garantiju. Tā kā, kā jau izskaidrots, neviens tirgus ekonomikas ieguldītājs nebūtu piešķīris garantiju, ko piešķīra ETVA, un kas ir valsts atbalsts, neviens tirgus ekonomikas ieguldītājs nebūtu piešķīris garantiju Piraeus Bank (jo pēdējā garantija nebūtu bijusi vajadzīga, t. i., tai nebūtu nozīmes). Attiecībā uz tās garantijas saņēmēja noskaidrošanu, ko valsts piešķīra Piraeus Bank, Komisija atgādina, ka šī procedūra attiecas uz iespējamu valsts atbalstu HSY. Lēmumā par pagarināšanu nav minēts neviens cits iespējamais saņēmējs. Tāpēc šajā procedūrā var pārbaudīt tikai atbalstu, kas sniegts HSY. Ja garantija, ko valsts piešķīrusi Piraeus Bank, būtu atbalsts HSY, tā nebūtu uzskatāma par papildu valsts atbalstu tam atbalstam, kas ietverts garantijā, ko ETVA piešķīra HDW/Ferrostaal. Tieši pateicoties pēdējai garantijai, privāts ieguldītājs piekrita iegādāties HSY, tādējādi izglābjot HSY darbības civilajā jomā. Citiem vārdiem, garantija, ko valsts piešķīra Piraeus Bank, nedod HSY papildu priekšrocību, tāpēc tā nevar būt papildu atbalsts HSY: visa priekšrocība, ko iegūst HSY, izriet no garantijas, ko ETVA ir piešķīrusi HDW/Ferrostaal. Tāpēc šajā procedūrā, kas attiecas uz iespējamo valsts atbalstu HSY, Komisijai nav jāpauž galīgais viedoklis par tās garantijas saņēmēja identitāti, ko Grieķijas valsts piešķīra Piraeus Bank, un Komisijai nav papildus jāpārbauda minētā garantija. Pietiek pārbaudīt iepriekš apskatīto garantiju – garantiju, ko ETVA piešķīra HDW/Ferrostaal – un to atcelt, ja tā ir nesaderīgs atbalsts, kas sniegts HSY.

(331)

Attiecībā uz garantiju, ko ETVA piešķīra HDW/Ferrostaal, Komisija nesaskata, kā šo atbalstu var atzīt par saderīgu, pamatojoties uz Līguma 87. panta 2. un 3. punktu. Attiecībā uz Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu Komisija norāda, ka HSY bija nonākusi grūtībās. Komisija jau ir norādījusi, ka no 1999. gada 1. janvāra atbalstu kuģu būvei regulēja Padomes Regula (EK) Nr. 1540/98. Tās 5. pantā ir norādīts, ka pārstrukturēšanas atbalsts “var izņēmuma kārtā tikt uzskatīts par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tas atbilst Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai”. Garantijas piešķiršanas brīdī spēkā bija 1999. gada glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnes. Garantija nepārprotami neatbilst visiem pamatnostādņu 3.2.2. iedaļā izvirzītajiem atbalsta atļaušanas nosacījumiem. Piemēram, saskaņā ar nosacījumu b) “Dzīvotspējas atjaunošana” atbalsta piešķiršanai jābūt “ar nosacījumu, ka tiks īstenots Komisijas vīzēts pārstrukturēšanas plāns attiecībā uz visiem individuālā atbalsta pasākumiem”. Komisija norāda, ka garantija netika piešķirta ar nosacījumu, ka tiks īstenots pārstrukturēšanas plāns. Turklāt Komisija nav vīzējusi šo plānu, jo tas netika iesniegts Komisijai. Pamatnostādnēs ir norādīts arī, ka “sīki izstrādāts plāns jāiesniedz Komisijai”. Šāda iepriekšēja apspriešanās ar Komisiju bija jo īpaši vajadzīga šajā gadījumā, jo Komisija 1997. gadā jau bija apstiprinājusi pārstrukturēšanas plānu, ar kuru neizdevās atjaunot HSY dzīvotspēju. Piešķirot garantiju, ir pārkāpts arī nosacījums “vienreiz un pēdējoreiz”, kas noteikts 1999. gada glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 3.2.3. iedaļā. Patiešām, ar Lēmumu N 401/97 Komisija bija atļāvusi piešķirt ieguldījumu atbalstu saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/684/EEK, kas bija sava veida pārstrukturēšanas atbalsts (166). Kā norādīts P1 pasākuma analīzē, valsts piešķīra šo atbalstu 1997. gada decembrī (taču neizmaksāja to). Kā pierādīts šajā lēmumā, uzņēmums pirms privatizācijas, ko veica 2001. un 2002. gadā, vairākkārt saņēma nepaziņotu un nesaderīgu atbalstu. Ar Lēmumu C 10/94 atļautais pārstrukturēšanas atbalsts tika piešķirts būvētavai, taču netika ievēroti ar tā apstiprināšanu saistītie nosacījumi.

(332)

Tā kā garantija, ko ETVA piešķīra HDW/Ferrostaal, ir nesaderīgs atbalsts par labu HSY, Komisija uzskata, ka tas ir nekavējoties jāizbeidz.

(333)

Kā norādīts lēmumā par pagarināšanu, garantija, kas piešķirta HDW/Ferrostaal, nav saderīga ar kopējo tirgu vel viena iemesla dēļ. Komisija uzskata, ka tā ir nesaderīga per se, jo tā likvidē atbalsta atgūšanas no HSY lietderīgo ietekmi (“effet utile”), tādējādi neļaujot piemērot noteikumus par valsts atbalstu.

(334)

TKMS/GNSH un HSY apstrīd šo nostāju. Tie jo īpaši atgādina, ka HSY nav nekāda atlīdzības maksājuma saņēmējs. Patiešām, ar ETVA izsniegto garantiju tiek nodrošināts HDW/Ferrostaal, nevis HSY. Tāpēc, ja Komisija pieprasītu atmaksāt atbalstu, HSY tas būtu jāatmaksā, un tiktu atjaunota sākotnējā situācija. TKMS/GNSH neizprot, kāpēc ar to, ka tiek kompensēts TKMS/GNSH (kā HDW/Ferrostaal pārņēmējs), šis secinājums būtu atspēkots. Patiešām, TKMS/GNSH nav nekādu saistību saņemto atlīdzību atkārtoti ieguldīt HSY.

(335)

Komisija norāda, ka HDW/Ferrostaal iegādājās 100 % HSY akciju, kuras tagad ir TKMS/GNSH turējumā. Tas nozīmē, ka pat ja HSY un tās akcionārs ir divas dažādas juridiskas personas, tās veido vienu saimniecisko vienību. Pateicoties garantijai, šai saimnieciskajai vienībai tiktu kompensēti 100 % jebkura atbalsta, kas tai būtu jāatmaksā valstij. Tāpēc Komisija uzskata, ka šādi tiek likvidēta jebkura lēmuma par atgūšanu lietderīgā iedarbība (“effet utile”).

(336)

Attiecībā uz tāda juridiska noteikuma neesamību, kas piespiestu TKMS/GNSH atkārtoti ieguldīt jebkuru saņemto kompensāciju HSY, Komisija neizprot, kā tas varētu atspēkot iepriekš izteikto secinājumu. Turklāt Komisija norāda, ka lai gan nav pienākuma šādi rīkoties, tas nav arī aizliegts. Tāpēc TKMS/GNSH varētu saņemto kompensāciju ieguldīt HSY. Turklāt var pamatoti pieņemt, ka tā kā TKMS ir sekmīga privātu uzņēmumu grupa, tās finanšu līdzekļi ir optimāli sadalīti dažādajām grupas juridiskajām personām. Tāpēc ir pamatoti pieņemt, ka ja vienai grupā ietilpstošai juridiskai personai ir jāmaksā soda nauda, bet otra juridiska persona saņem atlīdzību par šo soda naudu, grupas vadība nolems pārskaitīti minēto summu pirmajai personai, tādējādi atjaunojot līdzekļu optimālu sadali dažādajām grupas juridiskajām personām. Citiem vārdiem, pat ja TKMS/GNSH nav pienākuma atkārtoti ieguldīt līdzekļus HSY, ir pieļaujama iespēja, ka vadība nolems to darīt.

(337)

Komisija secina, ka garantija, ko ETVA piešķīra HDW/Ferrostaal, ir per se nesaderīga ar noteikumiem par valsts atbalstu.

(338)

Komisija ir konstatējusi, ka no formālajā izmeklēšanas procedūrā apskatītajiem 16 pasākumiem daži nav valsts atbalsts 87. panta 1. punkta nozīmē, daži ir saderīgs atbalsts, vairāki ir nesaderīgs atbalsts un vairāki atbalsta pasākumi, ko pagātnē apstiprinājusi Komisija, ir nepareizi izmantoti. Tāda nesaderīga atbalsta gadījumos, kas piešķirts, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punkta noteikumus, un nepareizi izmantota atbalsta gadījumos Komisija secina, ka atbalsts ir jāatgūst.

(339)

Komisija uzskata, ka pastāv problēma, kas varētu kavēt šā atbalsta efektīvu atgūšanu, un ka ir jāievieš papildu nosacījumi, lai tā nenotiktu. Šī problēma tiks izskaidrota nākamajā iedaļā.

(340)

Kā izskaidrots 3.3. iedaļā un piemērots attiecīgajiem pasākumiem, Komisija ir pieņēmusi, ka ja būvētavai ir ticis piešķirts valsts atbalsts, kas nav paredzēts precīzas darbības finansēšanai, var uzskatīt, ka 75 % no atbalsta saņēma darbības militārajā jomā, bet 25 % – darbības civilajā jomā. Šis secinājums izriet no tā, ka HSY neveic atsevišķu uzskaiti un tāpēc līdzekļu izlietojumam nevar izsekot.

(341)

Tomēr, ja Komisija pieņem, ka 75 % no jebkuras ienākošās valsts naudas finansē būvētavas darbības militārajā jomā, ir jāsecina arī, ka 75 % no jebkuras no būvētavas izejošās naudas plūsmas segs HSY darbības militārajā jomā. Citiem vārdiem, 75 eurocentus no katra euro, kas tiktu atgūts no HSY, sedz HSY darbības militārajā jomā. Pieprasot HSY atlīdzināt atbalstu, kas piešķirts darbībām civilajā jomā, sākotnējā situācija attiecībā uz būvētavas darbībām civilajā jomā tiks atjaunota tikai tad, ja Grieķija iesniegs Komisijai pārliecinošus pierādījumus par to, ka šī atmaksa ir finansēta tikai būvētavas darbībām civilajā jomā.

(342)

Citiem vārdiem, tā kā lielākā daļa HSY darbību ir militārajā jomā un HSY neveic atsevišķu uzskaiti darbībām civilajā jomā, nepārprotami pastāv risks, ka darbībām civilajā jomā piešķirtā atbalsta atmaksa tiktu finansēta galvenokārt no līdzekļiem, no kuriem citādi tiktu finansētas darbības militārajā jomā. Tādu līdzekļu atgūšanu, kas būtu jāsedz no būvētavas darbībām civilajā jomā, galvenokārt segtu no darbībām militārajā jomā. Tā kā valsts bija atkārtoti piešķīrusi lielu finansiālu atbalstu un finansējumu HSY darbībām militārajā jomā (167), tādu līdzekļu, no kuriem citādi tiktu finansētas darbības militārajā jomā, izmantošana par labu HSY darbībām civilajā jomā ir pielīdzināma valsts atbalsta pārskaitīšanai būvētavas darbībām civilajā jomā. Citiem vārdiem, daļa finansiālā atbalsta, ko valsts piešķirtu darbībām militārajā jomā, patiesībā atbalstītu HSY darbības civilajā jomā (un tādējādi tās nebūtu Līguma 296. panta piemērošanas jomā. Patiešām, šos līdzekļus nevarētu atzīt par vajadzīgiem militārās ražošanas finansēšanai, jo tie netiktu lietoti šim nolūkam). Tāpēc netiktu atjaunota sākotnējā situācija civilajā jomā, turklāt HSY darbībām civilajā jomā automātiski būtu papildus piešķirts nesaderīgs atbalsts.

(343)

Līdz ar to, lai atjaunotu situāciju, kāda būtu attīstījusies bez valsts atbalsta, un lai novērstu iespēju piešķirt papildu atbalstu darbībām civilajā jomā, Grieķijai būs jānodrošina, ka atbalsts tiek atgūts tikai no būvētavas darbībām civilajā jomā (168),

a)

summa (pamatsumma un procenti), kas atgūstama no saņēmēja;

b)

sīks jau veikto un plānoto pasākumu apraksts, kas paredzēti šā lēmuma izpildes nodrošināšanai;

c)

dokumenti, kas uzskatāmi parāda, ka saņēmējam ir izdots rīkojums atmaksāt atbalstu.

“Apakšuzņēmēju cilvēkstundu skaitu var aprēķināt pēc izmaksām, izmantojot vidējās cilvēkstundas izmaksas, kuras vienā un tajā pašā nozarē un valstī ir salīdzināmas.

Pamatojoties uz Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda publicēto ziņojumu “Samaksas attīstība 2006. gadā”, minimālā bruto alga mēnesī ir vienāda ar EUR 625,97 Grieķijā un ar EUR 1 254,28 Francijā.

Vidējā cilvēkstundas tirgus cena kuģu remonta jomā Francijā ir no EUR 40 līdz EUR 50, piemērojot koeficientu 2, kas raksturo minimālās algas attiecību Francijā un Grieķijā, paredzamā kuģu remonta cilvēkstundas cena Grieķijā varētu būt no EUR 20 līdz EUR 25.

Veikto pētījumu rezultātā šķiet, ka šī likme 2007. gada sākumā svārstījās no EUR 30 līdz EUR 36. Šī cena ir rēķinā iekļautā cena par katru tiešo cilvēkstundu, un tajā ir iekļautas visas saistītās izmaksas: netiešās izmaksas, vadības izmaksas, vispārīgie izdevumi un pieskaitāmās izmaksas.

Tā kā netika identificēta kuģu remonta nozares vidējo algu sakarība salīdzinājumā ar minimālajām algām abās valstīs, aprēķinos priekšroka tiek dota konservatīvam skaitlim, jo aplēsēs tiks izmantotas cilvēkstundas cenas no EUR 30 līdz EUR 36 stundā.

Grieķijas iesnieguma Komisijai 6. pielikumā minētās apakšuzņēmēju cilvēkstundas likmes ir šādas:

Aprēķinot apakšuzņēmēju nostrādāto cilvēkstundu skaitu, pamatojoties uz cilvēkstundu izmaksām 2006. gadā no EUR 30 līdz EUR 36 un atvasinot no šiem datiem iepriekšējo gadu rādītājus, izmantojot Eurostat publicēto eskalācijas indeksu, iegūst šādus rādītājus:

Programmas līgums 33a – SD 33a (20 HA/A piegāde): soda naudas tika aprēķinātas par laiku līdz 31.12.2002. un reģistrētas grozījumos kā konstatētas summas. Tika panākta vienošanās, ka šīs summas tiks atmaksātas pa daļām 10 maksājumos, no kuriem pirmais maksājums ir jāveic pirmā transportlīdzekļa piegādes brīdī, bet pārējie deviņi – brīdī, kad tiek izpildīta katra no pēdējām deviņām piegādēm. Tika panākta vienošanās, ka soda naudas uzkrāšana tiks pārtraukta no 01.10.2003. ar nosacījumu, ka konsorciji (Siemens AG, Siemens SA un HSY) piegādās OSE līdzvērtīgu ritošo sastāvu. Konsorciji izpildīja šo nosacījumu tikai daļēji, tāpēc OSE aprēķināja un pieprasīja soda naudu par visu periodu.

Programmas līgums 39 – SD 39 (24 elektrisko lokomotīvju piegāde): soda naudas tika aprēķinātas par laiku līdz 31.12.2002. un reģistrētas grozījumos kā konstatētas summas. Tika panākta vienošanās, ka šīs summas tiks atmaksātas pa daļām 10 maksājumos, no kuriem pirmais maksājums ir jāveic pirmā transportlīdzekļa piegādes brīdī, bet pārējie deviņi – brīdī, kad tiek izpildīta katra no pēdējām deviņām piegādēm. Tika noteikts laiks pēc piegādes termiņa, kurā nepiemēro soda naudas. Netika paredzēta līdzvērtīga ritošā sastāva piegāde kā PL 39 SD 39 gadījumā, taču tika grozīts piegādes grafiks. OSE pieprasīja soda naudas summas, kas bija noteiktas līdz 31.12.2002., un piedzina tās no konsorcijiem (Siemens AG, Siemens SA un HSY).

Programmas līgums 35 – SD 35 (29 tramvaju vagonu piegāde): periods, kurā nepiemēro soda naudu, netika piešķirts, tāpēc OSE pieprasīja un piedzina soda naudas summas. Par periodu, kurā netika maksāta soda nauda, tika aprēķināta un pieprasīta kavējuma nauda.