16.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 247/1

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 428/2005 (2) piemēroja galīgu antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Saūda Arābijas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedras (“PSŠ”, kas sīkāk definēta 15. apsvērumā) importu un izdarīja grozījumus Regulā (EK) Nr. 2852/2000, ar ko piemēro galīgu antidempinga maksājumu par Korejas Republikas (“Koreja”) izcelsmes poliestera štāpeļšķiedras importu (3). Pirmās instances tiesa 2008. gada 8. jūlijā ierobežotā apmērā anulēja Regulas (EK) Nr. 428/2005 2. pantu attiecībā uz antidempinga maksājumu, kas piemērots Korejas uzņēmuma Huvis Corp  (4) ražoto un eksportēto preču eksportam Eiropas Kopienā.

(2)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1799/2002 (5) piemēroja galīgu antidempinga maksājumu par Baltkrievijas izcelsmes PSŠ importu. Ar šo regulu paredzētie pasākumi 2007. gada 11. oktobrī zaudēja spēku.

(3)

Pēc sūdzības atsaukšanas Komisija ar Lēmumu 2007/430/EK (6) (“lēmums par izbeigšanu”) izbeidza antidempinga procedūru attiecībā uz Malaizijas un Taivānas izcelsmes PSŠ importu (“iepriekšējā izmeklēšana”). Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 1. punktu tika uzskatīts, ka antidempinga maksājumu, ko piemēro par importu no Malaizijas un Taivānas, atcelšana nav pretrunā Kopienas interesēm.

(4)

Konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pirmšķietamu pierādījumu tam, ka spēkā esošie pasākumi turpmāk varētu būt neatbilstīgi, jo to saglabāšana varētu būt pretrunā Kopienas interesēm, Komisija pēc savas iniciatīvas 2007. gada 30. augustā, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (7), sāka daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz pasākumiem, kuri bija spēkā minētajā dienā un kurus piemēroja Baltkrievijas, Korejas, Saūda Arābijas un ĶTR (“attiecīgās valstis”) izcelsmes PSŠ importam. Pārskatīšanā pārbaudīja tikai to, vai turpmāka pasākumu piemērošana ir vai nav pretrunā Kopienas interesēm, pieņemot par to lēmumu, kam, iespējams, ir atpakaļejošs spēks no 2007. gada 22. jūnija, t. i., no dienas, kad stājās spēkā lēmums par izbeigšanu.

(5)

Kā minēts iepriekš, Baltkrievijas izcelsmes importam piemērotie antidempinga pasākumi zaudēja spēku 2007. gada 11. oktobrī. Līdz ar to tika izbeigta pārskatīšana attiecībā uz Baltkrieviju. Taču to formāli veica līdz minētajam datumam, un Komisija jo īpaši izskatītu jautājumu par to pasākumu atcelšanu ar atpakaļejošu spēku, kas bija spēkā no 2007. gada 22. jūnija līdz 2007. gada 11. oktobrim, ja secinājumi izrādītos pamatoti.

(6)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja Kopienas ražotājus, piegādātājus, importētājus un patērētājus, kā arī patērētāju un ražotāju apvienības, eksportētājus un attiecīgo valstu pārstāvjus. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski paust savu viedokli un lūgt uzklausīšanu.

(7)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to lūdza un pierādīja, ka ir īpaši iemesli, lai tās tiktu uzklausītas. Pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no 12 ražotājiem, 10 patērētājiem, trim importētājiem, vienas Eiropas ražotāju apvienības, vienas Austrijas un Vācijas ražotāju apvienības, vienas Vācijas patērētāju federācijas, divām apvienībām, kas pieder pie šīs federācijas, un vienas Eiropas patērētāju apvienības.

(8)

Turklāt Komisija saņēma iesniegumus no citiem ražotājiem, patērētājiem un importētājiem, kuri sniedza nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem.

(9)

To ražotāju un patērētāju vidū, kuri piedalījās izmeklēšanā, ir divas vertikāli integrētas grupas, kas ražo PSŠ (daļēji vai pilnībā) pašu patēriņam.

(10)

Visbeidzot savu viedokli ar savas valsts iestāžu palīdzību pauda viena Ķīnas eksportētāju apvienība un divi Korejas eksportētāji.

(11)

Eksportētāji no Baltkrievijas un Saūda Arābijas savu viedokli nepauda. Turklāt neviena persona nesniedza komentārus par pasākumiem attiecībā uz šīm divām valstīm.

(12)

Komisija izskatīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai konstatētu, vai pasākumu turpmāka piemērošana ir vai nav pretrunā Kopienas interesēm. Pārbaudes apmeklējumus veica šādu ieinteresēto personu uzņēmumos:

(13)

Izmeklēšanas periods (“IP”) attiecās uz laikposmu no 2006. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam. Novērtēšanai būtisko tendenču izskatīšana notika laikposmā no 2004. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(14)

Jāatzīmē, ka iepriekšējā izmeklēšanā izmeklēšanas periods attiecās uz laikposmu no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim un novērtēšanai būtisko tendenču izskatīšana notika laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim.

(15)

Attiecīgais ražojums ir tas pats, kas 1. līdz 3. apsvērumā minētajās izmeklēšanās: nekārstas, neķemmētas vai citādi vērpšanai neapstrādātas poliestera sintētiskas štāpeļšķiedras. Pašreiz tās klasificē ar KN kodu 5503 20 00. Parasti tās sauc par poliestera štāpeļšķiedrām (“PSŠ”).

(16)

Ražojums ir izejmateriāls, ko izmanto dažādos tekstilizstrādājumu ražošanas procesa posmos. Kopiena izmanto PSŠ vai nu vērpšanai, t. i., lai izgatavotu pavedienus tekstilmateriālu ražošanai, kas sajaukti ar citām šķiedrām, piemēram, kokvilnu un vilnu, vai neaustiem materiāliem, piemēram, pildīšanai, t. i., dažu tekstilizstrādājumu, piemēram, spilvenu, automobiļu sēdekļu un jaku pildīšanai vai polsterēšanai.

(17)

Nosakot kopējo Kopienas patēriņu, izmantoja Eurostat statistikas datus par importu un eksportu un datus par Kopienas ražošanas nozares (kā definēta 26. apsvērumā) un citu Kopienas ražotāju saražoto apjomu.

1.   tabula

(18)

Kā parādīts 1. tabulā, PSŠ patēriņš attiecīgajā periodā ir nedaudz samazinājies. Šī tendence ir acīmredzamā pretrunā situācijai, ko pārbaudīja iepriekšējā izmeklēšanā, kad patēriņš Kopienā, kā norādīts regulā, ar kuru piemēro pagaidu maksājumus (8), minētajā izmeklēšanā attiecīgajā laikposmā (2002.–2005. g.) palielinājās par 3 %.

(19)

Importa apjoms Kopienā no attiecīgajām valstīm laikposmā no 2004. gada līdz IP samazinājās par 28 %, un tirgus daļa samazinājās no 24,4 % līdz 18 %, turpretim cenas pieauga par 16 %. Šo datu pamatā ir Eurostat statistiskā informācija.

2.   tabula

(20)

Straujais importa apjoma pieaugums no Korejas IP bija galvenokārt saistīts ar pagaidu antidempinga maksājumu piemērošanu par importu no Taivānas 2007. gada pirmajā semestrī (9). Gan Koreja, gan Taivāna ir viegli kūstoša poliestera (“VKP”) un doba savienota silikonizēta poliestera (“DSS”) galvenie piegādātājas. Par Taivānas preču importu piemēroto pagaidu maksājumu līmenis dažiem uzņēmumiem sasniedza 29,5 %, tāpēc Kopienas importētāji nolēma izmantot VKP un DSS no Korejas, kur antidempinga maksājumu līmenis bija ievērojami zemāks.

(21)

Attiecīgajā periodā imports no citām trešām valstīm ir pieaudzis par 49 %. Šāda pieauguma iemesls ir saistīts ar antidempinga maksājumu piemērošanu par importu no Saūda Arābijas un ĶTR 2005. gada martā un ar antidempinga pasākumu atcelšanu attiecībā uz importu no Indonēzijas, Taizemes un Indijas 2006. gada oktobrī.

(22)

Tādējādi kopumā imports šajā laikposmā pieauga no apmēram 370 tūkstošiem kilotonnu līdz apmēram 400 tūkstošiem kilotonnu. Ja izmanto iepriekšējās izmeklēšanas periodu kā sākumpunktu, tad pieaugums ir bijis no apmēram 380 tūkstošiem kilotonnu līdz apmēram 400 tūkstošiem kilotonnu.

(23)

IP Kopienā PSŠ ražoja 19 ražotāji. Kopienas ražotāju sadarbības līmenis šajā izmeklēšanā bija ļoti augsts. No 19 Kopienas ražotājiem 12 ražotāji, kas saražo 70 % no produkcijas, pilnībā sadarbojās. Pārējie Kopienas ražotāji iesniedza dokumentus saistībā ar izmeklēšanu, bet nesadarbojās pilnībā. Turklāt savus komentārus iesniedza arī divas ražotāju apvienības (CIRFS un IVC) (10). Turklāt visi Kopienas ražotāji sniedza informāciju par savu produkciju. Ja ņem vērā visus saņemtos dokumentus (no individuālajiem ražotājiem un apvienībām), var secināt, ka Kopienas ražotāji, kas saražo 88 % no saražotā apjoma Kopienā, ir pauduši savu viedokli un ir pret pasākumu piemērošanas izbeigšanu. Šis sadarbības līmenis ir ievērojami augstāks nekā iepriekšējā izmeklēšanā, kad tikai trīs uzņēmumi, kas saražoja nedaudz vairāk nekā 25 % no saražotā apjoma Kopienā, un viena ražotāju apvienība (CIRFS) sadarbojās ar Komisiju un pēc tam atsauca sūdzību.

(24)

Komisija pārbaudīja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas ietekmē Kopienas ražotāju situāciju.

(25)

Kā tika norādīts iepriekš, IP Kopienā PSŠ izgatavoja 19 ražotāji. Tādējādi pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē šie 19 ražotāji veido kopējo Kopienas produkcijas apjomu.

(26)

12 Kopienas ražotāji (Advansa GmbH, Fibracat Europa S.L., Fidion S.r.l., Frana Polifibre SpA, Greenfiber International S.A., IMP Comfort Sp.z o.o., Märkische Faser, Nurel S.A., ORV Manufacturing SpA, Silon s.r.o., Trevira GmbH un Wellman International Ltd) pilnībā sadarbojās izmeklēšanā. IP tie saražoja 347 640 tonnas, un tās veidoja 70 % no Kopienas produkcijas apjoma. Līdz ar to tie IP pārstāvēja lielāko daļu no attiecīgā ražojuma kopējā Kopienas produkcijas apjoma Kopienā.

(27)

Tāpēc uzskatīja, ka 12 Kopienas ražotāji, kuri pilnībā sadarbojās ar izmeklēšanu, pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē pārstāvēja Kopienas ražošanas nozari. Turpmāk tekstā tie ir “Kopienas ražošanas nozare”.

(28)

Laikposmā no 2004. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozares saražotais apjoms un tirgus daļa attīstījās šādi.

4.   tabula

(29)

Pēc samazinājuma 2005. gadā Kopienas produkcijas apjoms ir pieaudzis par 10 % salīdzinājumā ar situāciju 2004. gadā. Šis pieaugums inter alia ir saistīts ar jaunu PSŠ rūpnīcu izveidošanu Polijā un Rumānijā 2006. gadā. Paredzams, ka nākotnē saražotais apjoms turpinās pieaugt, konsolidējot iepriekšminēto rūpnīcu darbību un Bulgārijā sākot darbību jaunai rūpnīcai ar gada jaudu no 12 000 līdz 14 500 tonnām. Tirgus daļa arī samazinājās 2005. gadā un palielinājās 2006. un 2007. gadā. Ja salīdzinām šo tabulu ar Kopienas ražošanas nozares produkcijas apjomu iepriekšējā izmeklēšanā (kā minēts 70. apsvērumā regulā, ar kuru piemēro pagaidu maksājumus) (11) attiecīgajā periodā (2002.–2005. g.), tendence ir mainījusies. Patiešām, laikposmā no 2002. gada līdz 2005. gadam šīs Kopienas ražošanas nozares produkcijas apjoms samazinājās par 9 %, turpretim šajā izmeklēšanā aplūkotajā laikposmā Kopienas ražošanas nozares produkcijas apjoms palielinājās par 10 %. Attiecībā uz tirgus daļu situācija arī ir atšķirīga. Patiešām, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa iepriekšējā izmeklēšanā samazinājās par 2,3 procentpunktiem, turpretim šajā izmeklēšanā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās par gandrīz 5 procentpunktiem.

(30)

Laikposmā no 2004. gada līdz 2005. gadam jauda samazinājās par 6 %. Sākot no 2006. gada, jauda sāka palielināties, un IP tā sasniedza gandrīz 413 000 tonnu līmeni (kas ir gandrīz par 13 % augstāks nekā 2004. gadā). Šis pieaugums bija galvenokārt saistīts ar to, ka divi no ražotājiem, kas sadarbojās, ir izveidojuši jaunas rūpnīcas Polijā un Rumānijā, kuras 2006. gadā sāka darbību. Jaudas izmantošana attiecīgajā periodā samazinājās par 2,4 procentpunktiem. Šā samazinājuma iemesls, visticamāk, bija saistīts ar jaunu jaudu uzstādīšanu un patēriņa samazināšanos Kopienā. Dati par ražošanas jaudu ir pilnīgā pretrunā datiem, kas iegūti iepriekšējā izmeklēšanā, kad Kopienas ražošanas nozares jauda attiecīgajā periodā (2002.–2005. g.) samazinājās par 9 %.

5.   tabula

(31)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares apgrozījums Kopienā un pārdotās PSŠ daudzums palielinājās attiecīgi par 13 % un 7 %. Šie pieaugumi ir saistīti ar to, ka 2006. gadā Polijā un Rumānijā darbību sāka divas jaunas rūpnīcas. Ja salīdzinām šos datus ar iepriekšējās izmeklēšanas datiem, kad attiecīgajā periodā pārdošanas apjomi samazinājās par 1 %, situācija ir radikāli mainījusies, un pierādījumi liecina, ka Kopienas ražošanas nozarē ir pieliktas lielas pūles, lai apmierinātu pieprasījumu.

(32)

Pārdošanas cena par Kopienas ražošanas nozares saražoto vienību ES attiecīgajā periodā palielinājās par 6,2 % (no 1 392 EUR/t 2004. gadā līdz 1 478 EUR/t IP). Taču kopš 2005. gada ir bijis neliels cenu samazinājums. Vidējās izmaksas pieauga par 9,7 % (no 1 388 EUR/t 2004. gadā līdz 1 523 EUR/t IP). Šis izmaksu pieaugums bija saistīts galvenokārt ar to, ka ievērojami pieauga lielākās daļas izejmateriālu vidējās izmaksas (tāpēc, ka pasaulē pieauga naftas cenas). Šie skaitļi rāda, ka, lai izvairītos no tirgus daļas zaudēšanas, Kopienas ražošanas nozare nevarēja pilnībā segt ražošanas izmaksas ar pārdošanas cenām. Cenu pieaugums Kopienas ražošanas nozarei bija daudz mērenāks nekā iepriekšējā izmeklēšanā konstatētais, kad tas attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %.

7.   tabula

(33)

Laikposmā no 2004. gada līdz IP nodarbinātības līmenis Kopienas ražošanas nozarē pieauga par 17,8 % un darbinieka vidējā alga samazinājās par 10 %. Lai gan PSŠ ražošana nav darbietilpīga, jaudas un saražotā apjoma pieaugums bija saistīts ar ievērojamu darba vietu skaita pieaugumu. Iepriekšējā izmeklēšanā attiecīgajā periodā nodarbinātības līmenis samazinājās par 19 %, un vidējās darbaspēka izmaksas par vienu darbinieku palielinājās par vairāk nekā 30 % – atkal situācija ir pilnīgi atšķirīga.

8.   tabula

(34)

Attiecīgā ražojuma pārdošanas rentabilitāte (12) nesaistītiem klientiem Kopienā ir ievērojami pasliktinājusies neatkarīgi no tā, vai sākumpunkts ir 2004. vai 2005. gads. Tātad situācija ir ievērojami pasliktinājusies.

9.   tabula

(35)

Laikposmā no 2004. gada līdz IP ieguldījumu līmenis Kopienas ražošanas nozarē pieauga par 109 %. Šis pieaugums lielā mērā ir izskaidrojams ar jaunu rūpnīcu izveidošanu Polijā un Rumānijā, kuras 2006. gadā sāka darbību.

(36)

Izmeklēšanā tika secināts, ka pretēji 3. apsvērumā minētajai procedūrai Kopienas ražošanas nozare palielina interesi par šo izstrādājumu un tā ražošanu un ka tās dzīvotspēja ir nostiprināta.

(37)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozare ir spējusi palielināt savu tirgus daļu par gandrīz 5 procentpunktiem. Taču šis pieaugums ir panākts periodā, kad patēriņš samazinājās par vairāk nekā 1 %.

(38)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cena pieauga par 6 %, bet no 2005. gada ir bijis neliels samazinājums. Šajā kontekstā būtu jāņem vērā tas, ka atbilstīgi skaidrojumam 32. apsvērumā šis cenas pieaugums notika laikā, kad izmaksas pieauga par 10 %.

(39)

Turklāt divu jaunu rūpnīcu atvēršanas rezultātā ir ievērojami pieauguši nodarbinātības rādītāji (13). Attiecībā uz rentabilitāti pēdējo gadu laikā situācija ir pasliktinājusies, lai gan no 2006. gada līdz IP ir bijis uzlabojums. Lai varētu saglabāt stāvokli tirgū, Kopienas ražošanas nozare ir spiesta pārdot ar zaudējumiem.

(40)

Ņemot vērā iepriekšminēto, var secināt, ka, lai gan Kopienas ražošanas nozare zināmā mērā ir guvusi labumu no antidempinga pasākumiem, ko piemēro importam no attiecīgajām valstīm, tā nav atguvusies no dempinga pagātnē un joprojām ir trauslā un neaizsargātā situācijā. Ja pasākumu piemērošana beigtos, imports tādā pašā un/vai paaugstinātā līmenī no attiecīgajām valstīm, visticamāk, pasliktinātu šo situāciju.

(41)

Rezerves jauda ĶTR ir apmēram 3 miljoni tonnu, kas ir 3,5 reizes vairāk nekā kopējais Kopienas patēriņš. Šī rezerves jauda ir pieaugusi par 37 % no 2005. gada (gada, kad importam no ĶTR sāka piemērot antidempinga pasākumus). Attiecībā uz Koreju rezerves jauda nākamajā gadā būs 114 000 tonnu, kas atbilst 14 % no kopējā Kopienas patēriņa. Pat tad, ja daļa no šīs rezerves jaudas atbilst uzņēmumam, attiecībā uz kuru piemēro 0 % antidempinga maksājumu, lielākā tās daļa atbilst uzņēmumiem, kuriem piemēro antidempinga maksājumus. Dati par Saūda Arābiju nav pieejami. Attiecībā uz Baltkrieviju nav jāveic uz nākotni vērsta analīze par rezerves jaudu, jo pasākumus beidza piemērot 2007. gada oktobrī. Ja pasākumus atceltu, šo valstu rezerves jaudu varētu novirzīt uz Kopienu.

(42)

Dažus no pasaules lielākajiem eksporta tirgiem antidempinga maksājumi aizsargā no ĶTR un Korejas izcelsmes PSŠ importa. Patiešām, maksājumi par importu no ĶTR ir ieviesti Turcijā un ASV, un ASV tie sasniedz 44,3 %. Turklāt eksportam no Korejas piemēro antidempinga maksājumus no 0 % līdz 24,6 % apmērā Japānā, Turcijā, Pakistānā un ASV. Ja minētos pasākumus, kā minēts 4. apsvērumā, atcels, Eiropas Savienība būs nozīmīgākais zināma lieluma tirgus, kurā eksportam no ĶTR un Korejas nepiemēros antidempinga pasākumus.

(43)

Vairāki patērētāji minēja, ka ĶTR mazina stimulu eksportēt tādus izejmateriālus kā PSŠ. Šim argumentam nevar piekrist. Saskaņā ar pieejamajiem statistiskas datiem PSŠ tīrā plūsma ĶTR (salīdzinājums starp saražoto apjomu un iekšējo patēriņu) ir nepārtraukti pieaugusi, un turpmākajos gados, kā parādīts 11. tabulā, paredzams tās pieaugums.

11.   tabula

(44)

Tā ir skaidra pazīme, ka PSŠ eksporta apjomi no ĶTR pieaug, un paredzams, ka nākotnē tie pieaugs, neraugoties uz apgalvojumu, lai ĶTR mazina stimulu veikt PSŠ eksportu. Tādējādi arguments tiek noraidīts.

(45)

Viena patērētāju apvienība norādīja, ka no PSŠ izgatavotas dzijas un neaustu materiālu ražotāji bieži ir acīmredzami ieinteresēti iegādāties ES izcelsmes šķiedras, lai ražotu noteiktas izcelsmes dziju un neaustus materiālus un eksportētu tos uz valstīm, ar kurām ir noslēgti preferenciāli nolīgumi. Taču patērētāju iesniegtie dati šajā izmeklēšanā parāda, ka 85–100 % no uzņēmumu apgrozījuma neaustu materiālu ražošanas nozarē saistībā ar ražojumiem, kuru sastāvā ir PSŠ, veido pārdošanas apjomi Kopienā. Līdz ar to izcelsmes noteikumi attiecībā uz eksportu uz valstīm, ar kurām ir noslēgti preferenciāli nolīgumi, PSŠ patērētājiem nevarētu būt nozīmīgi, iegādājoties ražojumu, pieņemt lēmumus par to izcelsmi. Tāpēc, kamēr nav iesniegti pierādījumi, kuri pamato minētās apvienības argumentu, šis arguments tiek noraidīts.

(46)

Tādējādi tiek secināts, ka, ņemot vērā iepriekš apskatītos stimulus, pastāv iespēja, ka tad, ja atcels spēkā esošos antidempinga pasākumus, uz Kopienu eksportēs ievērojamu produkcijas daudzumu.

(47)

Kopienas ražošanas nozare ir pielikusi ievērojamas pūles, veicot ieguldījumus, kuri ir izmantoti, lai ievērojami attīstītos. Pēdējo gadu laikā Kopienas ražošanas nozares situācija ir ievērojami mainījusies, ko jo īpaši apliecina jaunas ražošanas nozares attīstīšanās Polijā un Rumānijā un paredzamā attīstība Bulgārijā.

(48)

Neraugoties uz šīm atjaunotajām pūlēm attīstības un ieguldījumu ziņā, tomēr būtu jāpiebilst, kā tika minēts iepriekš, ka Kopienas ražošanas nozares situācija rentabilitātes ziņā joprojām ir nedroša. Visticamāk, ka būs ievērojams daudzums importa par dempinga cenām, ja antidempinga pasākumus atcels.

(49)

Lieli importa apjomi par dempinga cenām radītu papildu spiedienu uz cenām Kopienas ražošanas nozarē, samazinātu peļņas normu un rentabilitāti un palielinātu zaudējumus. Tā sekas varētu būt iespējama papildu ieguldījumu pārtraukšana, inovāciju mazināšanās, integrētas ražošanas nozares konkurētspējīgas pozīcijas erozija, ražošanas samazināšana un rūpnīcu slēgšana.

(50)

Ņemot vērā iepriekšminēto, ja Kopienas ražošanas nozare saskartos ar ievērojamiem importa apjomiem no ĶTR, Korejas un Saūda Arābijas par dempinga cenām un ja netiktu veikti antidempinga pasākumi, tā rezultātā turpmāk pasliktinātos tās finansiālā situācija. Ievērojot to, tāpēc tiek secināts, ka pasākumu atcelšana būtu pretrunā Kopienas ražošanas nozares interesēm.

(51)

Ražojumu, kuru sastāvā ir PSŠ, tirgus ir sadalīts šādi: a) vērpšanas materiāli (t. i., dzijas ražošana tekstilmateriālu izgatavošanai pēc tam, kad tām ir vai nav pievienotas citas šķiedras, piemēram, kokvilna vai vilna), b) neaustie materiāli: lokšņu un tīklu ražošana, nepārveidojot dzijā, izņemot papīru, un c) pildīšanas materiāli (t. i., dažu tekstilizstrādājumu, piemēram, spilvenu vai automobiļu sēdekļu, pildīšana vai polsterēšana).

(52)

16 rūpnieciskie patērētāji nosūtīja dokumentus saistībā ar šo izmeklēšanu. Tie pārstāv 17 % kopējā Kopienas PSŠ patēriņa un apmēram 13 % importa no attiecīgajām valstīm. Taču sadarbība pilnā apjomā tika panākta tikai ar 10 patērētājiem (14), kas pārstāv apmēram 12 % kopējā Kopienas PSŠ patēriņa (visi patērētāji, kas sadarbojās pilnā mērā, pieder pie neaustu materiālu un pildīšanas nozares). Attiecībā uz citiem patērētājiem, kuri sadarbojās daļēji, tikai viens darbojas vērpšanas nozarē.

(53)

Turklāt Gesamtverband Textil + Mode (Vācijas Tekstilrūpniecības federācija, kas pārstāv gan vērpšanas, gan neaustu materiālu nozari), divas apvienības, kas pieder pie šīs federācijas: Industrieverband Garne-Gewebe-Technische Textielien e.V. (IVGT) un Verband der Deutschen Heimtextilien-Industrie e.V., un viena Eiropas apvienība, kas pārstāv neaustu materiālu nozares uzņēmumus, (EDANA), iesniedza dokumentus, lūdzot Komisiju izbeigt spēkā esošos pasākumus. Visi iepriekš minētie patērētāji ir vienas vai vairāku šo apvienību biedri. Šo apvienību pārstāvība atbilst apmēram 30 % no PSŠ kopējā patēriņa Kopienā.

(54)

Atsevišķu patērētāju sadarbības līmenis šajā izskatīšanā ir augstāks nekā iepriekšējā izmeklēšanā. Jāpiebilst arī, ka iepriekšējā izmeklēšanā savu viedokli pauda tikai tie patērētāji, kas atbalstīja maksājumu nepiemērošanu (apmēram 10 % no kopējā patēriņa), turpretim šajā izskatīšanā piedalījās arī patērētāji, kuri atbalsta antidempinga pasākumu saglabāšanu.

(55)

Patērētāji, kas pārstāv apmēram 11 % kopējā PSŠ patēriņa un 10 % importa no attiecīgajām valstīm, minēja vairākus argumentus pret antidempinga maksājumu saglabāšanu. Visi šie patērētāji ir vienas vai vairāku to iepriekšminēto patērētāju apvienību biedri, kuras arī atbalsta pasākumu izbeigšanu. Argumenti, kurus izvirzīja patērētāji un apvienības, kas atbalsta izbeigšanu, ir apskatīti turpmāk tekstā.

(56)

Pirmkārt, viņi apgalvo, ka ir nostādīti sarežģītā situācijā, jo pieaug konkurence attiecībā uz to gatavo produkciju no valstīm, kas pārorientējušās no PSŠ eksporta uz neaustas produkcijas eksportu (piemēram, ĶTR). Viņi apgalvo, ka tad, ja tiks izbeigti spēkā esošie pasākumi, viņi spēs iegūt lētāku šķiedru un tādējādi kļūs konkurētspējīgāki attiecībā uz gatavo produkciju, ko ieved no Āzijas. Ja samazinātos PSŠ tirgus cena, iespējams, palielinātos rentabilitāte. Jāņem vērā tas, ka viņu klienti galvenokārt ir nocenoto preču veikalu ķēdes, kurām viszemākā cena ir izšķiroša, un gatavai produkcijai piemērotā peļņas norma ir ļoti zema.

(57)

Attiecībā uz šiem argumentiem jāatzīmē, ka patērētāju, kas sadarbojās izmeklēšanā, sniegtā informācija liecina par to, ka situācija rentabilitātes ziņā nav mainījusies, neraugoties uz antidempinga maksājumu piemērošanu ĶTR izcelsmes PSŠ 2005. gadā un gatavās produkcijas importa apjoma pieaugumu no šīs valsts. Tā rezultātā nav mainījusies arī PSŠ ietekme uz tās kopējām izmaksām, kā norādīts 12. tabulā.

12.   tabula

(58)

Situācija tādējādi ir atšķirīga no iepriekšējās izmeklēšanas, kad jaunu antidempinga maksājumu, kas dažos gadījumos varēja sasniegt gandrīz 30 %, piemērošanai neapšaubāmi ir bijusi ievērojami negatīvāka ietekme uz PSŠ patērētāju izmaksu struktūru un iespēju izdarīt izdevīgus piedāvājumus klientiem.

(59)

Turklāt to apgrozījums Kopienā saistībā ar ražojumiem, kuru sastāvā ir PSŠ, aplūkotajā periodā ir palielinājies par vairāk nekā 10 %, kā norādīts 13. tabulā.

13.   tabula

(60)

Šie skaitļi rāda, ka gatavās produkcijas importa apjoma no ĶTR pieaugums kopš 2005. gada nav traucējis Kopienas PSŠ patērētājiem attīstīties un pārdot savas preces mazumtirgotājiem un saglabāt savu peļņas normu. Attiecībā uz iespējamo ietekmi uz galīgajām cenām, ko maksā patērētāji, šajā ziņā netika minēts neviens arguments, turpretim iepriekšējā izmeklēšanā secināja, ka jaunu maksājumu, kas varētu sasniegt gandrīz 30 %, piemērošana varētu ietekmēt patērētājus.

(61)

Patērētāji, kas atbalsta pasākumu piemērošanas izbeigšanu, apgalvoja arī, ka Kopienā pieaug PSŠ cenas, neraugoties uz dolāra vērtības krišanos. Šis apgalvojums neatbilst datiem, kurus Komisija ieguvusi izmeklēšanas laikā. Lai gan 2005. gadā PSŠ cena strauji pieauga, tā pēc tam ir palikusi stabila, kā norādīts 7. tabulā attiecībā uz Kopienā saražoto un pārdoto PSŠ un 14. tabulā attiecībā uz importēto PSŠ (15).

14.   tabula

(62)

Ņemot vērā iepriekšminēto, nešķiet, ka pašreizējiem pasākumiem ir bijusi kāda milzīga ietekme uz patērētāju uzņēmumu cenām un rentabilitāti.

(63)

Otrkārt, patērētāji, kuri ir pret pasākumu piemērošanu, norāda, ka pastāv ievērojama atšķirība nodarbinātības līmenī Kopienā starp nozari, kas saistīta ar PSŠ ražošanu (apmēram 3 000 cilvēku), un tai pakārtoto nozari (aptuveni 70 000 cilvēku).

(64)

Attiecībā uz šo apgalvojumu, lai gan skaitlis 70 000 cilvēku šķiet pārspīlēts, nevar noliegt, ka patērētāju nozare ir darbietilpīgāka nekā ražotāju nozare. Ņemot vērā patērētāju pilnīgās sadarbības ierobežoto līmeni (skaitļus par darba vietām iesniedza tikai patērētāji, kas veido 12 % no kopējā Kopienas PSŠ patēriņa), Komisijai nebija iespējams iegūt precīzus datus par nodarbinātību. Tomēr 15. tabulā ir norādīts, ka patērētāji, kas pilnībā sadarbojās izmeklēšanā, nodarbina 5 009 cilvēkus. Tas varētu norādīt, ka vismaz 40 000–45 000 cilvēku varētu būt iesaistīti tādu preču ražošanā, kas satur PSŠ. Turpmāk 15. tabulā ir ietvertas arī norādes par to, kā nodarbinātība ir attīstījusies to patērētāju vidū, kas sadarbojās.

15.   tabula

(65)

Lai gan to uzņēmumu skaits, kas sadarbojās, ir ierobežots, tomēr var secināt, ka esošie antidempinga maksājumi nav traucējuši nodarbinātības rādītājiem aplūkotajā periodā ievērojami palielināties. Līdz ar to šis patērētāju arguments tiek noraidīts. Protams, situācija bija atšķirīga iepriekšējā izmeklēšanā, kad, piemērojot papildu antidempinga maksājumus, kas varētu sasniegt 30 %, samazinātos darba vietu skaits patērētāju nozarē.

(66)

Treškārt, šajā iedaļā minētie patērētāji uzsver, ka neaustu materiālu un pildījumu nozarē pieaug pieprasījums pēc divu īpašu veidu PSŠ: DSS un VKP (kā minēts 20. apsvērumā), kuru ražošana Kopienā notiek ierobežotos apjomos, turpretim ĶTR un Korejai ir lielas ražošanas jaudas.

(67)

Šajā sakarā, pēc Komisijas optimistiskākajām aplēsēm, ņemot vērā ieinteresēto personu iesniegto informāciju, kopējais VKP patēriņš Kopienā IP ir 85 000–90 000 tonnu un kopējais DSS patēriņš ir 65 000–70 000 tonnu. Kopienas ražošanas nozare pašlaik piegādā 2 155 tonnas VKP un 21 543 tonnas DSS. Pieprasījums pēc šo veidu PSŠ joprojām pieaug, un saskaņā ar kādas patērētāju apvienības apgalvoto nākamajos gados pieprasījums pēc abiem šiem šķiedru veidiem pieaugs par 6 % gadā.

(68)

Kopienas PSŠ ražotāji apgalvo, ka šo “speciālsortimentu” ražošana Kopienā ir ierobežota, jo pastāvošais dempinga cenu līmenis tiem neļauj palielināt ražošanas apjomus. Saskaņā ar šajā izmeklēšanā savāktajiem datiem DSS un VKP ražošanas jaudas Kopienas ražošanas nozarē attiecīgajā periodā ir attīstījušās šādi:

16.   tabula

(69)

16. tabulā parādīts, ka Kopienas ražošanas nozare varētu apmierināt 88–95 % no kopējā DSS pieprasījuma un apmēram 37 % no kopējā VKP pieprasījuma, ja cenas sasniegtu noteiktu līmeni. Turklāt pat tad, ja Kopienas ražošanas nozare saražo ierobežotu šo “speciālsortimentu” daudzumu, patērētāji var tos iegūt no Korejas un ĶTR, kam piemēroti ierobežoti antidempinga maksājumi (tikai 5,7 % no Huvis Korejā un 4,9 % no Far Eastern ĶTR). Attiecībā uz iespēju iegūt izejvielas no Taivānas tika apgalvots, ka PSŠ ražošanas apjomi Taivānā samazinās un ka tas novedīs pie cenu pieauguma vai piegāžu iztrūkuma, un, ja tās vajadzēs aizstāt ar importu no ĶTR un Korejas, to maksājumu, kurus veic par šiem “speciālsortimentiem”, ko importē no ĶTR un Korejas, ietekme uz izmaksām būtu ievērojama Kopienas patērētāju zemo peļņas normu dēļ. Šiem argumentiem nevar piekrist. No vienas puses, pat tad, ja PSŠ ražošanas apjomi Taivānā samazinās, ir paredzams, ka rezerves jauda palielināsies (paredzamā rezerves jauda 2008. gadā ir apmēram 122 000 tonnu un 2009. gadā – 150 000 tonnu). Tātad nav acīmredzams, ka būtu šo “speciālsortimentu” strukturāls deficīts.

(70)

Attiecībā uz šo “speciālsortimentu” cenām nav oficiālu statistikas datu, bet, kā parādīts 17. tabulā, pēc uzņēmumu, kuri sadarbojās, iesniegtajiem datiem, laikposmā no 2004. gada līdz IP DSS cena (ieskaitot antidempinga maksājumus) ir pieaugusi tikai par 2 %. 2006. gadā bija pat ievērojams cenas samazinājums. Cenas pieaugums laikā no 2006. gada līdz IP, visticamāk, bija sakarā ar to, ka 2007. gada pirmajā semestrī piemēroja pagaidu antidempinga maksājumus importam no Taivānas. VKP cena attiecīgajā periodā palielinājās par 18 %.

17.   tabula

(71)

Šie dati jāanalizē saistībā ar šo “speciālsortimentu” ietekmi uz izstrādājumu kopējām izmaksām. Pamatojoties uz datiem, ko iesniedza patērētāji, kuri sadarbojās, DSS ietekme uz izstrādājumu kopējām izmaksām būtu tikai 1,98 %, un VKP ietekme būtu 4,38 %. Paturot prātā to, ka vidējā rentabilitāte ir apmēram 4 %, šo “speciālsortimentu” ietekme uz kopējām izmaksām, neraugoties uz ievērojamo VKP cenu pieaugumu, nav būtiska. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(72)

Situācija bija atšķirīga iepriekšējā izmeklēšanā, kad antidempinga maksājumu gandrīz 30 % apmērā piemērošanai VKP un DSS Taivānas izcelsmes importam un ar to saistītajam cenu pieaugumam tādiem pašiem izstrādājumiem būtu bijusi ievērojamāka ietekme uz kopējām izmaksām.

(73)

Patērētāji, kas pārstāv apmēram 6 % kopējā Kopienas PSŠ patēriņa un 3 % importa no attiecīgajām valstīm, uzsvēra, ka pasākumu piemērošanas izbeigšana apdraudēs pakārtotās nozares rentabilitāti, jo PSŠ nozares uzņēmumu bankroti ES divu gadu laikā novedīs pie PSŠ cenu pieauguma un rezultātā var sagaidīt PSŠ saturošu preču importa pieaugumu.

(74)

Ņemot vērā D sadaļas 4. punktā izklāstītos argumentus (ievērojama importa iespējamība, ja pasākumu piemērošana tiktu atcelta), nav izslēgts, ka tas patiešām varētu notikt, radot ar to saistītus riskus efektīvas konkurences uzturēšanai.

(75)

Ņemot vērā visus iepriekš minētos faktorus, tiek secināts, ka, lai gan lielākā daļa patērētāju, kas piedalījās izmeklēšanā, uzskata, ka maksājumu saglabāšana nav viņu interesēs, izmeklēšana liecina par to, ka pasākumu piemērošanas turpināšanai nebūtu ievērojami negatīvas ietekmes uz viņu ekonomisko un finanšu situāciju. Turklāt pretēji iepriekšējā izmeklēšanā konstatētajam patērētājiem bija dažādi uzskati par esošo pasākumu iespējamās izbeigšanas ietekmi uz uzņēmējdarbību. Lai gan, kā izskaidrots iepriekš, lielākā daļa no viņiem lūdza Komisijai atcelt antidempinga maksājumus, to patērētāju vidū, kas sadarbojās izmeklēšanā, ir arī ievērojams skaits tādu patērētāju, kuri ir pret maksājumu piemērošanas izbeigšanu.

(76)

Paziņojumā par procedūras sākšanu norādītajā termiņā seši importētāji un tirgotāji iesniedza dokumentus saistībā ar šo izmeklēšanu, bet tikai trīs no viņiem (Saehan Europe, GSI Global Service International un Marubeni) sadarbojās pilnībā un sniedza atbildes uz visiem Komisijas uzdotajiem jautājumiem. Tie visi ir rentabli uzņēmumi, un darbinieku skaits saistībā ar PSŠ produktu importu/tirdzniecību ir niecīgs.

(77)

Šķiet, ka maksājumu saglabāšana attiecīgi negatīvi neietekmētu viņu uzņēmējdarbību. Lielākā daļa attiecīgo uzņēmumu uzskata, ka to interesēs ir izbeigt pasākumu piemērošanu importam no Korejas, bet ne importam no ĶTR, jo tas izraisīs milzīgu preču plūsmu un cenu līmeņa, kā arī peļņas normas samazināšanos. No otras puses, saskaņā ar importētāju un tirgotāju viedokli, jo Korejas neizmantotā jauda ir mazāka nekā Ķīnas neizmantotā jauda, jo Korejas neizmantotā jauda ir mazāka nekā Ķīnas neizmantotā jauda.

(78)

Pamatojoties uz to, tiek secināts, ka neatkarīgi no tā, vai pasākumu piemērošana tiek vai netiek saglabāta, vispārēji runājot, importētāju un tirgotāju darbība netiks būtiski ietekmēta.

(79)

Kopienas ražotāji, kas saražo apmēram 56 % no PSŠ, izmantojot otrreizējos izejmateriālus, apgalvoja, ka PSŠ imports par dempinga cenām nelabvēlīgi ietekmēja pārstrādes uzņēmumu rentabilitāti; tika arī apgalvots, ka 425 000 cilvēku ir nodarbināti polietilēna tereftalāta savākšanā, lai piegādātu to pārstrādes uzņēmumiem. Saistībā ar šo jāatzīmē, ka PET pudeļu pārstrādātāji nebija ieinteresēti piedalīties šajā izmeklēšanā, neraugoties uz uzaicinājumu paziņojumā par procedūras sākšanu un Komisijas nosūtītajām anketām, uz kurām netika saņemta atbilde. No otras puses, Āzijā ir ievērojams un pieaugošs pieprasījums pēc pārstrādātām PET pudelēm, un antidempinga pasākumu nepiemērošana neaizkavēs PET pudeļu pārstrādātājus no savas produkcijas pārdošanas pasaules tirgū. Līdz ar to šie apgalvojumi tiek noraidīti.

(80)

Turklāt Kopienas ražotāji uzsvēra, ka poliestera štāpeļšķiedras ražošanā no pārstrādātiem materiāliem tiek izmantots mazāk enerģijas nekā ķīmiskajā procesā, un importētās PSŠ transportēšana no Āzijas rada oglekļa emisijas. Rezultātā Kopienas ražošanas aizstāšana ar importu par dempinga cenām, jo īpaši no ĶTR un Korejas, palielinātu oglekļa emisijas un atliktu ES mērķu izpildi saistībā ar klimata pārmaiņām. Šajā kontekstā jebkurā gadījumā tiek atgādināts, ka Kopienas interešu analīze antidempinga procedūras izskatīšanā koncentrējas uz pasākumu ekonomisko ietekmi uz attiecīgajiem uzņēmējiem un nav tieši saistīta ar bažām par vidi.

(81)

Netika minēti nekādi argumenti attiecībā uz Saūda Arābiju (vai Baltkrieviju), ar kuriem pamatotu secinājumu, ka pasākumu saglabāšana nebūtu Kopienas interesēs.

(82)

Ņemot vērā iepriekšminēto, var secināt, ka Kopienas PSŠ ražotāji, tostarp Kopienas ražošanas nozare, gūst labumu no spēkā esošajiem pasākumiem, bet joprojām ir neaizsargātā situācijā. Attiecīgajā periodā viņi spēja palielināt savu tirgus daļu, ražošanas apjomus, jaudu, apgrozījumu un nodarbinātības līmeni. Turklāt viņi pielika ievērojamas pūles ieguldījumu ziņā, atvēra jaunas rūpnīcas Polijā, Rumānijā un Bulgārijā. Turklāt Tergal, vērpšanas nozares nozīmīgs piegādātājs, pārvarēja finanšu grūtības un saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju kopš 2007. gada jūlija tam vairs nepiemēro drošības procedūru (procédure de sauvegarde). Taču finanšu situācija joprojām ir nedroša un nevar stāties pretī pēkšņam importa pieplūdumam par dempinga cenām. Maksājumu saglabāšana turpinās nodrošināt ievērojamus labumus Kopienas ražošanas nozarei un, visticamāk, veicinās tās dzīvotspējas atjaunošanu. Šī situācija ir izteikti pretēja priekšstatam, ko ieguva iepriekšējā izmeklēšanā, kad secināja, ka PSŠ piedāvājums Kopienas tirgū varētu būt problemātisks, jo viens uzņēmums (La Seda) ir veicis rūpniecisko pārveidi, lai palielinātu citu izstrādājumu ražošanas jaudu, cits ražotājs (Pennine Fibers) ir bankrotējis un Tergal ir bijušas finansiālas grūtības.

(83)

Attiecībā uz patērētājiem un importētājiem esošie antidempinga maksājumi par importu no attiecīgajām valstīm nav apdraudējuši viņu dzīvotspēju un spēju attīstīties. Tādējādi, ja pasākumus izbeidz, priekšrocības patērētājiem un importētājiem, visticamāk, tiek ierobežotas, ņemot vērā to, ka antidempinga maksājumi ievērojami neietekmēja viņu ekonomisko situāciju. Pretēji šim secinājumam iepriekšējās izmeklēšanas analīze parādīja, ka jaunu antidempinga maksājumu, kas varētu sasniegt gandrīz 30 %, piemērošana būtu ietekmējusi PSŠ, jo īpaši DSS un VKP, cenas, kas potenciāli varēja radīt finansiālas grūtības ievērojamam skaitam patērētāju.

(84)

Tāpēc tiek secināts, ka iespējamās ierobežotās priekšrocības, kuras būtu PSŠ patērētājiem un importētājiem Kopienā, ja maksājumus atceltu, būtu acīmredzami nesamērīgas salīdzinājumā ar nopietnajiem traucējumiem Kopienas ražošanas nozarei.

(85)

Līdz ar to var secināt, ka Kopienas interesēs nebūtu attaisnojama esošo pasākumu piemērošanas izbeigšana importam no attiecīgajām valstīm.

(86)

Vairākas ieinteresētās personas minēja, ka antidempinga pasākumus nedrīkst piemērot diskriminējoši, kā minēts pamatregulas 9. panta 5. punktā, kurā noteikts, ka “visos gadījumos, kad konstatē, ka kāda no visiem avotiem importētā prece ir prece par dempinga cenām un rada zaudējumus, piemēro attiecīga lieluma antidempinga nodevu, nepieļaujot diskrimināciju…”. Tāpat tika norādīts, ka šis diskriminācijas aizlieguma princips ir arī PTO normatīvo aktu pamatprincips.

(87)

Atbilstīgi to ieinteresēto personu apgalvojumam, kuras lūdz piemērot diskriminācijas aizlieguma principu, tika konstatēts, ka PSŠ imports no Taivānas un Malaizijas bija imports par dempinga cenām un ka tas rada zaudējumus Regulas (EK) Nr. 2005/2006 nozīmē. Tika apgalvots, ka “iemesls, kāpēc šiem diviem PSŠ importa avotiem nepiemēroja antidempinga maksājumus, nav tas, ka Komisija būtu pēc tam konstatējusi, ka PSŠ imports no Malaizijas un Taivānas nav par dempinga cenām vai nerada zaudējumus…”. Turklāt tika apgalvots, ka, neraugoties uz konstatējumu, ka imports no Malaizijas un Taivānas ir par dempinga cenām un rada zaudējumus, Komisijas lēmuma – turpmāk no 2007. gada 22. jūnija nepiemērot antidempinga pasākumus PSŠ importam no Malaizijas un Taivānas – rezultātā turpmāku antidempinga maksājumu piemērošana PSŠ importam no citām valstīm tika atzīta par spēkā neesošu.

(88)

Pirmkārt, tiek uzsvērts, ka Malaizijas un Taivānas gadījumā sūdzība tika atsaukta un ka Padome nav formulējusi galīgo konstatējumu par antidempinga maksājumu piemērošanas atbilstību. Līdz ar to nav diskriminācijas.

(89)

Otrkārt, juridisko pārbaužu raksturs attiecībā uz Kopienas interesēm saskaņā ar pamatregulas 9. panta 1. punktu (ko piemēro Taivānas un Malaizijas gadījumā) un 21. pantu (ko piemēro šajā gadījumā) ir atšķirīgs. Pirmajā gadījumā pārbaude ir par to, vai tuvāko interešu bilance ir tik pozitīva, ka Komisijai pienākuma dēļ būtu jāturpina lietas izskatīšana pat tad, ja sūdzība netiek uzturēta. Pēdējā gadījumā pārbaude ir par to, vai interešu bilance ir tik negatīva, ka pasākumu piemērošana būtu jāizbeidz. Tādējādi atšķirīgais pārbaužu raksturs nozīmē, ka nevar būt diskriminācijas.

(90)

Treškārt, pat ja hipotētiskā situācijā Padome pieņemtu galīgo lēmumu nepiemērot antidempinga maksājumus par Malaizijas un Taivānas izcelsmes PSŠ importu, diskriminācijas šajā gadījumā nebūtu, ņemot vērā to, ka minēto principu piemēro tikai tad, ja atšķirīgās izmeklēšanās attiecībā uz vienu un to pašu ražojumu ir izdarīti līdzīgi secinājumi. Citiem vārdiem sakot, atbilstība diskriminācijas aizlieguma principam, kā izklāstīts pamatregulas 9. panta 5. punktā un PTO antidempinga nolīguma 9. panta 2. punktā, paredz, ka salīdzināmas situācijas nav jāaplūko atšķirīgi un ka atšķirīgas situācijas nav jāaplūko vienādi. Kā paskaidrots iepriekš, fakti un secinājumi šajā izmeklēšanā ir pilnībā atšķirīgi no faktiem un secinājumiem Malaizijas un Taivānas gadījumā un tāpēc abas situācijas nav salīdzināmas.

(91)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek noraidīti apgalvojumi, kas izteikti attiecībā uz diskriminācijas nepieļaušanas principa piemērošanu.

(92)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kuri ir pamatā paredzētajam ieteikumam saglabāt spēkā esošos pasākumus. Visam personām tika ir noteikts arī termiņš, lai tās pēc šīs izpaušanas iesniegtu protestu.

(93)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem faktiem un apsvērumiem, tiek secināts, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu starpposma pārskatīšana būtu jāizbeidz un jāsaglabā pašreizējie antidempinga maksājumi par PSŠ importu, kuras attiecīgās valstis ražo un eksportē uz Eiropas Kopienu,