14.2.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 40/11

---

PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2008/112/KĀDP

(2008. gada 12. februāris)

par Eiropas Savienības misiju, atbalstot drošības sektora reformu Gvinejas-Bisavas Republikā (EU SSR GUINEA-BISSAU)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu un 25. panta trešo daļu,

tā kā:

(1)	Miera, drošības un stabilitātes veicināšana Āfrikā un Eiropā ir viena no svarīgākajām 2007. gada 9. decembrī ES-Āfrikas augstākā līmeņa sanāksmē pieņemtās kopīgās Āfrikas un ES stratēģijas prioritātēm.

(2)	Drošības sektora reforma (DSR) Gvinejā-Bisavā ir būtiski svarīga šīs valsts stabilitātei un ilgtspējīgai attīstībai.

(3)	Gvinejas-Bisavas valdība 2006. gada novembrī nāca klajā ar Valsts drošības stratēģiju, uzsverot apņēmību īstenot DSR.

(4)	Šajā sakarā Padomes Ģenerālsekretariāts un Eiropas Komisija 2007. gada maijā Gvinejā-Bisavā ir veikuši sākotnēju kopīgu informācijas vākšanas misiju sadarbībā ar minētās valsts varas iestādēm, lai izstrādātu vispārēju ES pieeju valsts DSR procesa atbalstam.

(5)	Lai efektīvi īstenotu Valsts drošības stratēģiju, Gvinejas-Bisavas valdība 2007. gada septembrī nāca klajā ar Drošības un aizsardzības sektora pārstrukturēšanas un modernizācijas rīcības plānu un izstrādāja iestāžu sistēmu rīcības plāna īstenošanai.

(6)

Lai stātos pretī aizvien lielākiem draudiem, ko rada valstī aktīvi organizēti noziedznieku tīkli, Gvinejas-Bisavas valdība 2007. gada septembrī ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziegumu apkarošanas biroja (UNODC) palīdzību nāca klajā arī ar Narkotiku tirdzniecības apkarošanas ārkārtas plānu.

(7)

Lai gan ANO ģenerālsekretāra 2007. gada 28. septembra pārskatā ir pausts gandarījums par pozitīviem pasākumiem, ko Gvinejas-Bisavas valdība līdz šim ir veikusi, lai īstenotu DSR programmu, tajā arī ir uzsvērts, ka šī valsts nespēj narkotiku tirdzniecību apkarot viena, un reģiona un starptautiski partneri ir aicināti sniegt tehnisku un finansiālu palīdzību.

(8)	Padome 2007. gada 19. novembrī pauda uzskatu, ka būtu lietderīgi Gvinejā-Bisavā īstenot Eiropas Drošības un aizsardzības politikas (EDAP) rīcību DSR jomā, saskaņojot to ar Eiropas Attīstības fondu un citām Kopienas darbībām un papildinot tās.

(9)	Pēc ES otrās faktu vākšanas misijas, ko norīkoja 2007. gada oktobrī, Padome 2007. gada 10. decembrī apstiprināja vispārēju koncepciju par iespējamu rīcību EDAP jomā, lai atbalstītu Gvinejas-Bisavas DSR.

(10)	Gvinejas-Bisavas valdība 2008. gada 10. janvārī datētajā vēstulē aicināja ES Gvinejā-Bisavā izvietot Eiropas Savienības DSR misiju.

(11)	Padome 2008. gada 12. februārī apstiprināja saskaņā ar EDAP veiktas, Gvinejas-Bisavas DSR atbalsta misijas “EU SSR GUINEA-BISSAU” operāciju koncepciju.

(12)	Padome 2006. gada 21. novembra secinājumos vēstīja, ka partnervalstu DSR ir viena no galvenajām ES rīcības jomām, kā noteikts Eiropas drošības stratēģijā.

(13)	Trešām valstīm būtu jāpiedalās misija atbilstīgi Eiropadomes noteiktajām vispārējām pamatnostādnēm.

(14)	Misijas vadības un kontroles struktūra neskar līgumu, ko misijas vadītājs noslēdzis ar Komisiju, lai īstenotu misijas budžetu.

(15)	Šīs misijas vajadzībām būtu jāaktivizē Padomes Ģenerālsekretariātā izveidotais Informācijas analīzes un sakaru centrs.

(16)	EDAP misiju īstenos situācijā, kas var pasliktināties un varētu kaitēt Līguma 11. pantā izklāstītajiem KĀDP mērķiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Misija

1.   Ar šo Eiropas Savienība (ES) izveido ES misiju, atbalstot drošības sektora reformu Gvinejas-Bisavas Republikā (turpmāk — “EU SSR GUINEA-BISSAU” jeb “Misija”); misijai ir sagatavošanas posms, kas sākas 2008. gada 26. februārī, un īstenošanas posms, kas sākas, vēlākais, 2008. gada 1. maijā. Misijas termiņš nebūs ilgāks par 12 mēnešiem no apliecinājuma par gatavību sākt operāciju.

2.   EU SSR GUINEA-BISSAU darbojas saskaņā ar pamatuzdevumu, kas izklāstīts 2. pantā.

2. pants

Pamatuzdevums

1.   EU SSR GUINEA-BISSAU sniedz vietējām iestādēm padomus un palīdzību par to, kā īstenot DSR Gvinejas-Bisavas Republikā, lai dotu ieguldījumu Valsts DSR stratēģijas īstenošanas priekšnosacījumu radīšanā, cieši sadarbojoties ar citiem ES, starptautiskiem un divpusējiem darbību veicējiem, kā arī lai sekmētu attiecīgu līdzekļu devēju iesaisti.

2.   Misijas īpašie mērķi ir šādi:

—	īstenot Valsts DSR stratēģiju, sniedzot palīdzību sīki izstrādātu īstenošanas plānu izstrādē, kuru mērķis ir samazināt/pārstrukturēt bruņotos un drošības spēkus;

—	palīdzēt attīstīt spējas un apzināt vajadzības šajā sakarā, tostarp apmācību un ekipējuma ziņā, tādējādi veicinot līdzekļu devēju turpmāku mobilizāciju un iesaisti;

—	izvērtēt potenciālu un risku saistībā ar turpmāku EDAP vidēja termiņa iesaisti DSR īstenošanas atbalstīšanā.

3. pants

Misijas struktūra

Misijas atrašanās vieta ir galvaspilsētā Bisavā, un tajā ir:

a)	misijas vadītājs un misijas vadītāja vietnieks, ko atbalsta Misijas atbalsta vienība, politiskais padomnieks/sabiedrības un preses informācijas darbinieks (POLAD/PPIO);

b)	padomnieki, kas norīkoti sadarboties ar: — armiju, — jūras spēkiem, — gaisa spēkiem, un Bruņoto spēku štābā;

c)	padomnieki, kas norīkoti sadarboties ar: — kriminālpoliciju, — Interpola valsts biroju, — Prokuratūras dienestiem, un — sabiedriskās kārtības policiju, tostarp saistībā ar Nacionālās gvardes izveidi; un

d)	Tehniskās koordinācijas komitejas sekretariāta (CTC) padomnieks.

4. pants

Civilās operācijas komandieris

1.   EUSSR GUINEA-BISSAU civilās operācijas komandieris ir Civilās plānošanas un īstenošanas centra (CPĪC) direktors.

2.   Civilās operācijas komandieris, kas ir Politikas un drošības komitejas (PDK) politiskā kontrolē un stratēģiskā vadībā un darbojas ģenerālsekretāra/Augstā pārstāvja (SĢ/AP) vispārējā pakļautībā, stratēģiskā līmenī īsteno EUSSR GUINEA-BISSAU vadību un kontroli.

3.   Civilās operācijas komandieris nodrošina pareizu un efektīvu Padomes, kā arī PDK lēmumu īstenošanu, tostarp vajadzības gadījumā dodot stratēģiskus norādījumus misijas vadītājam.

4.   Norīkotais personāls turpina darboties norīkotājas valsts iestādes vai norīkotājas ES iestādes pilnīgā pakļautībā. Attiecīgu valstu iestādes nodod to personāla, darba grupu un vienību darbības kontroli (OPCON) civilās operācijas komandierim.

5.   Civilās operācijas komandierim ir vispārēja atbildība nodrošināt, lai ES pareizi pildītu pienākumu rūpēties par personālu.

5. pants

Misijas vadītājs

1.   Misijas vadītājs uzņemas atbildību par misijas vadību un kontroli operatīvajā līmenī.

2.   Misijas vadītājs saskaņā ar civilās operācijas komandiera norādījumiem īsteno OPCON pār iesaistīto valstu personālu, grupām un vienībām, kā arī uzņemas atbildību par administratīviem un piegādes jautājumiem, tostarp par misijas rīcībā nodotiem līdzekļiem, resursiem un informāciju.

3.   Misijas vadītājs dod norādījumus visiem misijas darbiniekiem, lai efektīvi īstenotu EU SSR GUINEA-BISSAU operatīvajā līmenī, uzņemoties koordinācijas un ikdienas jautājumu risināšanu saskaņā ar civilās operācijas komandiera stratēģiskiem norādījumiem.

4.   Misijas vadītājs ir atbildīgs par misijas budžeta izpildi. Šajā nolūkā misijas vadītājs noslēdz līgumu ar Komisiju.

5.   Misijas vadītājs ir atbildīgs par darbinieku disciplīnas kontroli. Norīkoto darbinieku disciplināro kontroli īsteno attiecīgā valsts vai ES iestāde.

6.   Misijas vadītājs pārstāv EU SSR GUINEA-BISSAU operācijas vietā un nodrošina attiecīgu misijas publicitāti.

7.   Misijas vadītājs, kam palīdz Padomes Ģenerālsekretariāts, izstrādā pārskatītu misijas īstenošanas plānu (OPLAN), ko apstiprina Padome.

6. pants

Darbinieki

1.   EU SSR GUINEA-BISSAU darbiniekus galvenokārt ir norīkojušas ES dalībvalstis vai iestādes. Katra ES dalībvalsts vai iestāde sedz izmaksas, kas saistītas ar tās norīkotajiem darbiniekiem, tostarp ceļa izdevumus, kas rodas, ceļojot uz dislokācijas vietu un no tās, algas, medicīniskas aprūpes izdevumus, piemaksas, izņemot attiecīgas dienas naudas, kā arī piemaksas par grūtībām un risku.

2.   Misija pieņem darbā starptautisku civilu personālu un vietēju personālu uz līguma pamata, ja dalībvalstis nenodrošina vajadzīgās funkcijas.

3.   Visi darbinieki ievēro obligātos drošības standartus, kas attiecas uz šo misiju, kā arī Misijas drošības plānu, ar ko atbalsta ES drošības politiku uz vietas. Visi darbinieki ievēro drošības principus un obligātos standartus attiecībā uz ES klasificēto informāciju, kas viņiem ir uzticēta, pildot pienākumus, kā paredzēts Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (1) (turpmāk - “Padomes drošības reglaments”).

7. pants

Komandķēde

1.   EUSSR Guinea-Bissau kā krīzes pārvarēšanas operācijas struktūrai ir vienota komandķēde.

2.   PDK veic EU SSR GUINEA-BISSAU politisku kontroli un stratēģisku vadību Padomes pārraudzībā.

3.   Civilās operācijas komandieris, kas ir PDK politiskā kontrolē un stratēģiskā vadībā un darbojas ĢS/AP vispārējā pakļautībā, stratēģiskā līmenī ir EU SSR GUINEA-BISSAU komandieris un šajā statusā dod rīkojumus misijas vadītājam, kā arī padomus un tehnisku atbalstu. ES militārā personāla Civilā/militārā vienība ir iesaistīta visos aspektos, ņemot vērā tās pamatuzdevumus.

4.   Civilās operācijas komandieris ziņo Padomei ar ĢS/AP starpniecību.

5.   Misijas vadītājs operatīvajā līmenī īsteno EU SSR GUINEA-BISSAU vadību un kontroli un darbojas tiešā civilās operācijas komandiera pakļautībā.

8. pants

Politiska kontrole un stratēģiska vadība

1.   PDK Padomes pārraudzībā īsteno misijas politisko kontroli un stratēģisku vadību. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgus lēmumus saskaņā ar Līguma 25. pantu.

Pilnvarojumā ir noteiktas pilnvaras pēc ĢS/AP ieteikuma iecelt amatā misijas vadītāju un veikt grozījumus operāciju koncepcijā (CONOPS) un OPLAN. Padomes pilnvarās paliek pieņemt lēmumu par misijas mērķiem un tās beigšanu.

2.   PDK regulāri ziņo Padomei.

3.   PDK regulāri un pēc vajadzības saņem civilās operācijas komandiera un misijas vadītāja ziņojumus par to atbildības jomā esošiem jautājumiem.

9. pants

Finanšu noteikumi

1.   Misijas izdevumiem paredzētais finansējums ir EUR 5 650 000.

2.   Visus izdevumus pārvalda saskaņā ar Kopienas noteikumiem un procedūrām, ko piemēro budžetam, taču nekāds iepriekšējs finansējums nepaliek Kopienas īpašumā. Trešo valstu valstspiederīgie var piedalīties piedāvājumu konkursos.

3.   Misijas vadītājs ir Komisijas pārraudzībā un ziņo Komisijai par pilnīgi visiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar viņa līgumu.

4.   Finanšu noteikumos ievēro misijas operatīvās vajadzības, tostarp ekipējuma saderības prasības.

5.   Ar misiju saistītie izdevumi ir atbilstīgi no šīs vienotās rīcības spēkā stāšanās dienas.

10. pants

Trešo valstu dalība

1.   Neskarot ES lēmumu pieņemšanas autonomiju un tās vienoto iestāžu sistēmu, var aicināt trešās valstis piedalīties misijā, ja tās sedz izmaksas, kas saistītas ar to norīkotajiem darbiniekiem, tostarp algas, visu risku apdrošināšanu, dienas naudas un ceļa izdevumus, kuri rodas, ceļojot uz Gvinejas-Bisavas Republiku un no tās, un vajadzības gadījumā piedalās misijas darbības izmaksu segšanā.

2.   Tām trešām valstīm, kas piedalās misijā, ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz misijas ikdienas vadību kā dalībvalstīm.

3.   Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgos lēmumus par dalības ierosinājumu pieņemšanu un izveidot Atbalstītāju komiteju.

4.   Precīzus noteikumus par trešo valstu dalību iekļauj nolīgumā, ko noslēdz saskaņā ar Līguma 24. pantā paredzēto procedūru. ĢS/AP, kas palīdz prezidentvalstij, var tās vārdā risināt sarunas par šādiem noteikumiem. Ja ES un trešā valsts ir noslēgušas nolīgumu, ar ko nosaka kārtību attiecīgās trešās valsts dalībai ES krīžu pārvarēšanas operācijās, šāda nolīguma noteikumus piemēro saistībā ar šo misiju.

11. pants

Koordinācija

1.   Padome un Komisija, katra saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām, nodrošina saskaņotību starp šīs vienotās rīcības īstenošanu un Kopienas ārējām darbībām saskaņā ar Līguma 3. panta otro daļu. Padome un Komisija sadarbojas, lai sasniegtu šo mērķi. Pasākumus, ar ko paredzēts koordinēt ES darbības Gvinejas-Bisavas Republikā, izstrādā gan Bisavā, gan Briselē.

2.   Neskarot komandķēdes pilnvaras, misijas vadītājs darbojas ciešā sadarbībā ar Komisijas delegāciju, lai ES rīcība, atbalstot DSR Gvinejā-Bisavā, būtu savstarpēji saskaņota.

3.   Misijas vadītājs darbību cieši koordinē ar personām, kas pilda ES prezidentvalsts funkcijas vietējā mērogā, kā arī ar citiem ES misiju vadītājiem, jo īpaši attiecībā uz ES dalību Valsts drošības stratēģijas īstenošanas komitejā.

4.   Misijas vadītājs sadarbojas ar citiem starptautiskiem darbību veicējiem valstī, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizāciju, ECOWAS un Starptautisko kontaktgrupu ar Gvineju-Bisavu saistītos jautājumos.

12. pants

Klasificētas informācijas izpaušana

1.   Saskaņā ar Padomes drošības reglamentu ĢS/AP ir pilnvarots nodot ar šo vienoto rīcību saistītām trešām valstīm to ES klasificēto informāciju un dokumentus, ko izstrādā operācijas vajadzībām un kas atbilst “RESTREINT UE” līmenim vai zemākam līmenim.

2.   ĢS/AP ir pilnvarots atbilstīgi misijas operācijas vajadzībām un saskaņā ar Padomes drošības reglamentu nodot Apvienoto Nāciju Organizācijai un ECOWAS to ES informāciju un dokumentus, kuri ir izstrādāti operācijas vajadzībām un kuri atbilst “RESTREINT UE” līmenim vai zemākam līmenim. Šajā nolūkā izstrādās vietējus noteikumus.

3.   Konkrētas un tūlītējas vajadzības gadījumā ĢS/AP saskaņā ar Padomes drošības reglamentu ir pilnvarots nodot uzņēmējvalstij to ES informāciju un dokumentus, ko izstrādā operācijas vajadzībām un kas atbilst “RESTREINT UE” līmenim vai zemākam līmenim. Citos gadījumos informāciju un dokumentus nodod uzņēmējvalstij saskaņā ar procedūrām, kas atbilst uzņēmējvalsts sadarbības līmenim ar ES.

4.   ĢS/AP ir pilnvarots ar šo vienoto rīcību saistītām trešām valstīm nodot neklasificētus ES dokumentus, kas attiecas uz Padomes apspriedēm par operāciju un uz ko attiecas dienesta noslēpums atbilstīgi Padomes reglamenta 6. panta 1. punktam (2).

13. pants

EU SSR GUINEA-BISSAU un tās personāla statuss

1.   Par EU SSR GUINEA-BISSAU un tā personāla statusu, tostarp vajadzības gadījumā ietverot privilēģijas, neaizskaramību un citas garantijas, kas vajadzīgas misijas veikšanai un sekmīgai darbībai, vienojas saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Līguma 24. pantā. ĢS/AP, kas palīdz prezidentvalstij, var tās vārdā risināt sarunas šajā jautājumā.

2.   Attiecīgā valsts vai ES iestāde, kas ir norīkojusi darbinieku, ir atbildīga par sūdzību izskatīšanu saistībā ar šo norīkojumu gan tad, ja sūdzību iesniedz attiecīgais darbinieks, gan tad, ja par šo darbinieku ir saņemta sūdzība.Attiecīgā valsts vai Kopienas iestāde ir atbildīga par lietas ierosināšanu pret attiecīgo personu.

14. pants

Drošība

1.   Civilās operācijas komandieris vada misijas vadītāja veikto EU SSR GUINEA-BISSAU drošības pasākumu plānošanu un nodrošina to pareizu un efektīvu īstenošanu saskaņā ar 4. un 7. pantu, saskaņojot darbības ar Padomes Ģenerālsekretariāta Drošības biroju.

2.   Misijas vadītājs ir atbildīgs par operācijas drošību un par to, ka tiek nodrošināta atbilstība obligātām drošības prasībām, ko piemēro operācijai, turklāt viņš īsteno šo atbildību, ievērojot ES politiku par tā personāla drošību, ko izvieto ārpus ES, lai veiktu operācijas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un tās pavaddokumentiem.

3.   Misijas vadītājam palīdz misijas drošības amatpersona (MSO), kas ziņos misijas vadītajam, kā arī uzturēs ciešas darba attiecības ar Padomes Drošības biroju.

4.   EU SSR GUINEA-BISSAU darbinieki pirms pienākumu pildīšanas sākšanas apmeklē obligātas drošības apmācības saskaņā ar OPLAN. Lai nostiprinātu gūtās iemaņas, personālam uz vietas nodrošina regulāras apmācības, ko organizē MSO.

5.   Misijas vadītājs nodrošina ES klasificētās informācijas aizsardzību saskaņā ar Padomes drošības reglamentu.

15. pants

Informācijas analīzes un sakaru centrs

EU SSR GUINEA-BISSAU vajadzībām aktivizē Informācijas analīzes un sakaru centru.

16. pants

Misijas pārskats

Sešus mēnešus pēc misijas īstenošanas posma sākuma Politikas un drošības komitejai iesniedz misijas pārskatu, ņemot par pamatu misijas vadītāja un Padomes Ģenerālsekretariāta ziņojumu.

17. pants

Stāšanās spēkā un darbības termiņš

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

To piemēro līdz 2009. gada 31. maijam.

18. pants

Publicēšana

1.   Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Saskaņā ar 8. panta 1. punktu pieņemtus PDK lēmumus par misijas vadītāja iecelšanu amatā arī publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/438/EK (OV L 164, 26.6.2007., 24. lpp.).

(2)  Lēmums 2006/683/EK, Euratom (OV L 285, 16.10.2006., 47. lpp.). Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/881/EK, Euratom (OV L 346, 29.12.2007., 17. lpp.).

---