EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32008D0716

2008/716/EK: Komisijas Lēmums ( 2008. gada 2. aprīlis ) par valsts atbalstu C 38/07 (ex NN 45/07), ko Francija piešķīrusi Arbel Fauvet Rail SA (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 1089) (Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 238, 5.9.2008, p. 27–32 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 30/07/2015; Atcelts ar 32015D1321 Spēkā esības beigu datums ir balstīts uz datumu, kad publicēts atceļošais akts, kurš stājas spēkā tā paziņošanas dienā. Atceļošais akts ir paziņots, bet paziņošanas datums EUR-Lex vietnē nav pieejams; tā vietā izmantots publicēšanas datums.

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2008/716/oj

5.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 238/27


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 2. aprīlis)

par valsts atbalstu C 38/07 (ex NN 45/07), ko Francija piešķīrusi Arbel Fauvet Rail SA

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 1089)

(Autentisks ir tikai teksts franču valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/716/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas aicinātas iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar minētajiem pantiem (1),

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

Komisija ar sūdzību tika informēta par atsevišķiem atbalsta pasākumiem, ko Francija īstenojusi par labu uzņēmumam Arbel Fauvet Rail (“AFR”). Francija iesniedza papildu informāciju ar 2006. gada 28. janvāra, 2006. gada 25. oktobra, 2007. gada 30. janvāra un 2007. gada 6. jūnija vēstulēm.

(2)

Ar 2007. gada 12. septembra vēstuli Komisija informēja Franciju, ka ir nolēmusi uzsākt Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto oficiālo izmeklēšanas procedūru attiecībā uz šo atbalstu.

(3)

Francija savus apsvērumus iesniedza ar 2007. gada 12. oktobra un 2007. gada 18. un 19. decembra vēstulēm.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt oficiālo izmeklēšanas procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par attiecīgo atbalstu.

(5)

Komisija no ieinteresētajām personām nesaņēma nekādus apsvērumus.

2.   ATBALSTA APRAKSTS

2.1.   Atbalsta saņēmējs

(6)

AFR ir ritekļu būves uzņēmums, kas specializējas preču vagonu un konteineru cisternu ražošanā. Tas ir viens no nozīmīgākajiem dzelzceļa ritošā sastāva ražotājiem Eiropas tirgū. Uzņēmums atrodas Douai (Ziemeļfrancijas departamentā), un tajā pašlaik strādā aptuveni 265 darbinieki.

(7)

2005. gadā AFR pilnībā piederēja uzņēmumam Arbel SA  (3). Tolaik AFR strādāja aptuveni 330 darbinieku.

(8)

AFR darbība vairākus gadus nesa zaudējumus. Uzņēmuma ekonomiskās grūtības kļuva izteiktākas, sākot no 2001. gada. Posmā no 2002. gada līdz 2005. gadam šī tendence tikai pastiprinājās. Nākamajā tabulā sniegts pārskats par AFR darbības galvenajiem rādītājiem laikposmā līdz atbalsta piešķiršanai.

(EUR)

 

Uz 31.12.2004.

Uz 31.12.2003.

Uz 31.12.2002.

Uz 31.12.2001.

Apgrozījums

22 700 000

42 700 000

42 000 000

70 000 000

Peļņa

–11 589 620

–14 270 634

–2 083 746

–10 500 000

Pašu kapitāls

–21 090 000

–23 000 000

–8 700 000

–6 600 000

2.2.   Atbalsta pasākumi

(9)

Ziemeļfrancijas-Padekalē reģions un Douaisis Aglomerācijas apvienība (Communauté d’agglomération du Douaisis)2005. gada 4. jūlijā piešķīra AFR kopīgu atmaksājamu avansu katrs 1 miljona euro apmērā, t.i., kopā divus miljonus euro.

(10)

Saskaņā ar Francijas iestāžu sniegto informāciju avansu nosacījumi bija šādi:

reģions atmaksājamo avansu piešķīra ar gada procentu likmi 4,08 % apmērā (tā atbilst piešķiršanas brīdī spēkā esošajai Kopienu atsauces likmei) ar nosacījumu, ka tiks pabeigts sagatavošanā esošais AFR finansēšanas plāns. Avanss jāatmaksā trīs gadu laikā no 2006. gada 1. janvāra, veicot maksājumus ik pēc sešiem mēnešiem. Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šis avanss vēl nav pilnībā atmaksāts,

Douaisis Aglomerācijas apvienība avansu piešķīra ar gada procentu likmi 4,08 % apmērā (tā atbilst piešķiršanas brīdī spēkā esošajai Kopienu atsauces likmei) ar nosacījumu, ka reģions atmaksājamo avansu izmaksā ar tādiem pašiem nosacījumiem, un ar papildu nosacījumu iesniegt pierādījumus par AFR un Lormafer (cits Arbel SA kontrolē esošs uzņēmums) galīgu apvienošanos. Šis avanss arī jāatmaksā trīs gadu laikā no 2006. gada 1. janvāra, veicot maksājumus ik pēc sešiem mēnešiem.

3.   IEMESLI, KURU DĒĻ SĀKTA OFICIĀLĀ IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRA

(11)

Procedūras sākšanas lēmumā Komisija pauda viedokli, ka atmaksājamie avansi uzskatāmi par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Komisija īpaši norādīja, ka attiecīgie pasākumi sniedz AFR priekšrocības, jo, ņemot vērā šā uzņēmuma finansiālo situāciju, tam nebūtu bijis iespējams ar tikpat izdevīgiem nosacījumiem līdzekļus iegūt finanšu tirgū.

(12)

Komisija arī uzskatīja, ka AFR ir grūtībās nonācis uzņēmums Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (turpmāk tekstā – “pamatnostādnes”) (4) nozīmē un ka līdz ar to uzņēmumam piešķirtā valsts atbalsta saderība ar kopējo tirgu jāvērtē, ņemot vērā minētās pamatnostādnes. Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā pamatnostādnes, ir pamats apšaubīt attiecīgā atbalsta saderību ar kopējo tirgu.

4.   FRANCIJAS APSVĒRUMI

(13)

Francijas iestādes uzsvēra, ka, lai gan laikā, kad atmaksājamie avansi tika piešķirti un izmaksāti (attiecīgi 2005. gada jūlijā un otrajā pusgadā), AFR atradās sarežģītā situācijā, uzņēmums tomēr visu laiku saglabāja savu klientu un banku uzticību.

(14)

Lai pamatotu šos apgalvojumus, Francijas iestādes minēja šādus argumentus, ko tās dēvē par klientu un banku “uzticības zīmēm” attiecībā uz AFR:

banka […] (5) palielināja AFR norēķinu konta virslimita kredītu par diviem miljoniem euro (galvotājs: […]),

AFR no saviem klientiem saņēma garantijas iemaksas septiņu miljonu euro apmērā (galvotājs: […]) (5), kam vēl jāpieskaita 2006. gada janvārī saņemtās papildu garantijas iemaksas četru miljonu euro apmērā,

tajā pašā laikposmā uzņēmumam bija “piegādātāju” galvojumi 4 miljonu euro apmērā, ko nodrošināja […] (5).

(15)

Francijas iestādes savus apsvērumus pamatoja ar dokumentiem, no kuriem cita starpā izriet, ka:

virslimita kredīta procentu likme 2005. gada 1. jūlijā bija 4,4199 %,

uzņēmumam AFR […] (5) sniegto dažādo galvojumu (piegādātāju, iepirkuma, finanšu galvojumi) kopsumma 2005. gada 6. maijā bija 29 miljoni euro.

5.   ATBALSTA NOVĒRTĒJUMS, ŅEMOT VĒRĀ LĪGUMA 87. PANTU

5.1.   Valsts atbalsta esība

5.1.1.   Valsts līdzekļi

(16)

Līguma 87. panta 1. punktā paredzēts, ka, ja vien Līgums neparedz ko citu, ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(17)

Attiecībā uz atmaksājamajiem avansiem Komisija ir konstatējusi turpmāk izklāstīto.

(18)

Līguma 87. pants attiecas ne vien uz dalībvalstu valdību piešķirto atbalstu, bet arī uz atbalstu, ko sniedz tādas teritoriālās vienības kā Ziemeļfrancijas-Padekalē reģions vai Douaisis Aglomerācijas apvienībā ietilpstošās komūnas. Šo teritoriālo vienību līdzekļi ir uzskatāmi par valsts līdzekļiem, un to lēmumi piešķirt attiecīgos avansus AFR ir piedēvējami valstij.

5.1.2.   Atbalsts, kas rada priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem

(19)

Avansi tika piešķirti laikā, kad AFR atradās sarežģītā finansiālajā situācijā. Procedūras uzsākšanas lēmumā Komisija atzina, ka, ņemot vērā AFR ekonomisko situāciju, kas atspoguļota 8. apsvērumā, AFR atbalsta piešķiršanas laikā bija grūtībās nonācis uzņēmums pamatnostādņu nozīmē. Komisija arī norādīja, ka avansi tikuši piešķirti, nesniedzot nekādu nodrošinājumu, kas garantētu avansu atmaksāšanu, taču piemērotās procentu likmes uzskatāmas par tādām, kas atbilst aizdevumiem “ar parastu nodrošinājumu” (6). Līdz ar to Komisija uzskata, ka, ņemot vērā AFR finansiālo situāciju, ir izslēgts, ka uzņēmums būtu varējis ar tikpat izdevīgiem nosacījumiem līdzekļus iegūt kredītu tirgū. Tādējādi attiecīgie avansi ir uzskatāmi par AFR piešķirtām priekšrocībām.

(20)

Šajā saistībā ir jānorāda, ka Francijas iestādes, pamatojoties uz 14. apsvērumā minētajiem piemēriem, apgalvoja, ka AFR atbalsta piešķiršanas laikā joprojām baudīja savu banku un klientu uzticību. Komisija šos apsvērumus interpretē tā, ka Francija apstrīd, ka AFR nebūtu spējīgs šos līdzekļus ar līdzīgiem nosacījumiem iegūt kredītu tirgū (kas būtībā nozīmē apstrīdēt to, ka atmaksājamie avansi būtu AFR radījuši kādas priekšrocības) un, vēl jo vairāk, ka AFR atmaksājamo avansu piešķiršanas laikā būtu bijis uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu pamatnostādņu nozīmē.

(21)

Tomēr Francijas apsvērumi nemaina procedūras uzsākšanas lēmumā sniegto analīzi turpmāk minēto iemeslu dēļ.

(22)

Francijas iestāžu minētie aizdevumu piemēri (īpaši norēķinu konta virslimita kredīts un klientu garantijas iemaksas) nav salīdzināmi ar attiecīgajiem atmaksājamajiem avansiem. Norēķinu konta virslimita kredīts ir aizdevums ar ļoti īsu termiņu, savukārt atmaksājamie avansi izsniegti uz trim gadiem. Līdz ar to kreditori šiem atšķirīgajiem aizdevuma veidiem nepiemēro vienādu riska analīzi, un tas, ka debitors ir spējīgs iegūt īstermiņa kredītu, neļauj spriest par tā spēju saņemt aizdevumu ar ilgāku termiņu, jo šāda aizdevuma atmaksāšana būs atkarīga no debitora dzīvotspējas.

(23)

Attiecībā uz klientu garantijas iemaksām Komisija konstatē, ka par tām galvoja […] (5), kas ir neatkarīga institūcija, un tas nozīmē, ka klientus un piegādātājus neskāra ar AFR finansiālo situāciju saistītie riski un ka tiem līdz ar to nebija iemesla pirms garantijas iemaksu veikšanas analizēt uzņēmuma finanšu stabilitāti tādā veidā, kā to darītu kreditors, kas domātu par nenodrošināta aizdevuma izsniegšanu.

(24)

Secinājums ir tāds, ka no Francijas apsvērumiem nav iespējams konstatēt, ka AFR būtu varējis ar līdzīgiem nosacījumiem līdzekļus iegūt kredītu tirgū.

5.1.3.   Grūtībās nonācis uzņēmums

(25)

Attiecībā uz AFR atzīšanu par grūtībās nonākušu uzņēmumu pamatnostādņu nozīmē Komisija ir konstatējusi turpmāk izklāstīto.

(26)

No pamatnostādņu 10. punkta a) apakšpunkta izriet, ka uzņēmums ir nonācis grūtībās, ja ir zudusi vairāk nekā puse tā statūtkapitāla un vairāk nekā ceturtdaļa no šā kapitāla ir zaudēta iepriekšējos 12 mēnešos. Šis noteikums atspoguļo pieņēmumu, ka uzņēmums, kuram ir ievērojami statūtkapitāla zudumi, nespēs apturēt zaudējumu turpināšanos, un tas uzņēmumu īstermiņā vai vidējā termiņā novedīs pie gandrīz drošas iznīkšanas. Komisija uzskata, ka ir loģiski spriest, ka šis pieņēmums vēl jo vairāk attiecas uz tādu uzņēmumu, kurš ir zaudējis visu statūtkapitālu un kura pašu kapitāls ir negatīvs.

(27)

Kā izriet no 8. apsvērumā sniegtajiem finanšu datiem (ko Francija oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā nav apstrīdējusi), AFR pašu kapitāls ir bijis negatīvs kopš 2001. gada, un atbalsta piešķiršanas laikā uzņēmums nebija spējīgs apturēt šo tendenci un panākt to, ka pašu kapitāls kļūst pozitīvs. Ņemot vērā šos apstākļus, Komisija uzskata, ka atbalsta piešķiršanas laikā AFR bija grūtībās nonācis uzņēmums pamatnostādņu 10. punkta nozīmē.

(28)

Pakārtoti Komisija norāda, ka atbalsta piešķiršanas laikā AFR atbilda arī grūtībās nonākuša uzņēmuma definīcijai, kas sniegta pamatnostādņu 11. punktā, kurš paredz, ka pat tad, ja neviens no gadījumiem, kas norādīti pamatnostādņu 10. punktā, nepastāv, uzņēmumu tomēr var uzskatīt par grūtībās esošu uzņēmumu, jo īpaši, ja novērojamas parastās grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes, tādas kā zaudējumu pieaugums un apgrozījuma samazināšanās. Tomēr 11. punkts paredz, ka grūtībās nonācis uzņēmums uz attiecīgo atbalstu var pretendēt tikai tad, ja ir skaidri redzams, ka tas nespēj atgūties ar savu resursu palīdzību vai ar līdzekļiem, ko tas iegūst no saviem īpašniekiem/akcionāriem vai no tirgus avotiem. Tādējādi šis noteikums atgādina, ka uzņēmuma atzīšana par grūtībās nonākušu uzņēmumu veicama, ņemot vērā visas būtiskās pazīmes, tomēr kā izšķirīgu faktoru vērtējot uzņēmuma spēju atgūties bez valsts vai pašvaldību iestāžu iejaukšanās.

(29)

Attiecībā uz minēto Komisija konstatē (kā tas izriet no 8. apsvērumā iekļautās tabulas), ka kopš 2001. gada AFR apgrozījums ir nemitīgi samazinājies un uzņēmums visu laiku strādājis ar zaudējumiem. Tās ir raksturīgas grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes pamatnostādņu 11. punkta nozīmē. Oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas lēmumā Komisija jau minēja šīs pazīmes, pamatojot savu sākotnējo secinājumu, ka AFR ir grūtībās nonācis uzņēmums. Turklāt par AFR finansiālās situācijas negatīvo tendenci liecina arī fakts, ka uzņēmums kopš 2004. gada janvāra nespēja laikus nokārtot sociālo iemaksu un nodokļu parādus 4,3 miljonu euro apmērā, un līdz ar to tam nācās kompetentajām iestādēm lūgt moratoriju un iesniegt parādu nokārtošanas plānu.

(30)

Vienīgie Francijas minētie fakti, kas varētu liecināt par pretējo, ir uzņēmumam AFR piešķirtie aizdevumi (konta virslimita kredīts un garantijas iemaksas), kā arī tas, ka […] (5) uzņēmumam bija sniedzis dažādus galvojumus. Komisija uzskata, ka šie fakti ir jāņem vērā atbilstoši pamatnostādņu 11. punktam, vērtējot uzņēmuma spēju atgūties ar finanšu tirgū pieejamo līdzekļu palīdzību. Šajā saistībā Komisija konstatē, ka:

ņemot vērā to, ka AFR pašu kapitāls bija negatīvs, uzņēmums nespētu savas grūtības pārvarēt, izmantojot paša uzņēmuma resursus,

Francijas iestādes bija norādījušas, ka AFR akcionārs, uzņēmums Arbel SA, neraugoties uz tā sniegto ieguldījumu AFR atbalstam, nespētu saviem spēkiem vien nodrošināt savas filiāles ekonomisko atgūšanos,

visbeidzot, attiecībā uz tirgū pieejamajiem finanšu avotiem jākonstatē, ka Francijas minētie aizdevumi un galvojumi liecina lielākais par to, ka AFR joprojām zināmā mērā bija spējīgs iegūt ierobežota lieluma īstermiņa aizdevumus. Tomēr, ņemot vērā AFR grūtību apmērus, un jo īpaši tā nepieciešamību pēc pašu kapitāla, ar minētajiem aizdevumiem nepietiek, lai konstatētu, ka AFR būtu spējis savas grūtības pārvarēt, izmantojot no tirgus avotiem gūtu finansējumu.

(31)

Tādējādi ir jāsecina, ka atbalsta piešķiršanas laikā uzņēmumam AFR bija nopietnas finansiālās grūtības, kas apdraudēja tā izdzīvošanu īstermiņā vai vidējā termiņā un ko tas nespēja novērst bez valsts vai pašvaldību iestāžu iejaukšanās.

(32)

Tāpēc Komisija uzskata, ka, ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, un jo īpaši 8. apsvērumā minētos finanšu rezultātus, atmaksājamo avansu piešķiršanas laikā AFR bija grūtībās nonācis uzņēmums pamatnostādņu 10. punkta un, pakārtoti, 11. punkta nozīmē. Ņemot vērā grūtības, kādās bija nonācis AFR, Komisija uzskata, ka uzņēmums nebūtu spējis ar tikpat izdevīgiem nosacījumiem līdzekļus iegūt kredītu tirgū. Tādējādi attiecīgie avansi AFR radīja priekšrocības, dodot uzņēmumam iespēju iegūt finansējumu ar izdevīgākiem nosacījumiem, nekā tas būtu bijis iespējams kredītu tirgū.

5.1.4.   Ietekme uz tirdzniecību un konkurenci

(33)

Atmaksājamie avansi rada AFR priekšrocības salīdzinājumā ar citiem līdzīgā situācijā esošiem uzņēmumiem, jo šie avansi ir paredzēti vienīgi AFR.

(34)

Dzelzceļa ritošā sastāva būves nozari raksturo vairāku Eiropas uzņēmumu darbība un tirdzniecība Kopienas līmenī. Tādējādi uzņēmumam AFR piešķirtās priekšrocības draud radīt konkurences izkropļojumus un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

5.1.5.   Secinājums

(35)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija uzskata, ka uzņēmumam AFR piešķirtie atmaksājamie avansi ir uzskatāmi par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

5.2.   Atbalsta summa

(36)

Ja atbalsts grūtībās nonākušam uzņēmumam piešķirts aizdevuma veidā, atbalsta elements ir starpība starp faktiski piemērotajiem procentiem un tiem procentiem, kādi atbalsta saņēmējam uzņēmumam par to pašu aizdevumu būtu bijuši jāmaksā privātajā tirgū (7).

(37)

Komisija savā paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodi (6) ir norādījusi, ka atsauces likme ir minimālā likme, kuru var palielināt īpaša riska gadījumos, kā šo risku piemēru minot aizdevumus grūtībās nonākušiem uzņēmumiem vai to, ka netiek sniegts banku parasti prasītais nodrošinājums, un paskaidrojot, ka šādos gadījumos piemaksa var būt 400 bāzes punkti vai pat vairāk.

(38)

Tādējādi Chemische Werke Piesteritz lietā (7) Komisija uzskatīja, ka, tā kā aizdevums piešķirts grūtībās nonākušam uzņēmumam, ir pamatoti procentu likmei pieskaitīt 400 bāzes punktus. Līdzīgu vērtējumu Komisija sniedza Biria lietā (8), norādot, ka nodrošinājuma nesniegšanas riska dēļ ir pamatoti papildus pieskaitīt 400 bāzes punktus un tādējādi kopsummā – 800 bāzes punktus. Komisija uzskata, ka šajā konkrētajā gadījumā apstākļi ir lielā mērā līdzīgi apstākļiem, kādi bija minētajās lietās, jo īpaši attiecībā uz nodrošinājuma nesniegšanu un uzņēmuma grūtību apmēru. Līdz ar to uz riskiem, kas saistīti ar uzņēmumam AFR piešķirtajiem atmaksājamajiem avansiem, var attiecināt tādu pašu vērtējumu.

(39)

Tādējādi valsts atbalsts, kas izpaužas kā attiecīgie atmaksājamie avansi, atbilst starpībai starp faktiskajiem procentiem saskaņā ar atmaksājamo avansu nosacījumiem un procentiem, kādi būtu jāmaksā, piemērojot atbalsta piešķiršanas brīdī spēkā esošo atsauces likmi, kurai pieskaitīti 800 bāzes punkti.

5.3.   Atbalsta saderība ar kopējo tirgu

(40)

Ņemot vērā AFR ekonomisko situāciju atbalsta piešķiršanas laikā saskaņā ar 8. apsvērumu (darbība vairākus gadus nesusi zaudējumus, pašu kapitāls bijis negatīvs un apgrozījums samazinājies), Komisija uzskata, ka AFR atmaksājamo avansu piešķiršanas laikā bija grūtībās nonācis uzņēmums pamatnostādņu nozīmē. Iepriekš 22. un 23. apsvērumā minēto iemeslu dēļ Francijas apsvērumi nedod pamatu mainīt šo vērtējumu.

(41)

Ir jāatzīst, ka AFR 2005. gadā bija daļa no grupas, ko kontrolēja kontrolakciju sabiedrība Arbel SA. Papildus darbībai dzelzceļa nozarē (kurā darbojās AFR un Lormafer) otrs grupas darbības veids bija būvniecība – vairāki specializēti uzņēmumi nodarbojās ar logu ražošanu izmantošanai būvniecības nozarē. Tomēr no informācijas, ko Francijas iestādes sniedza sarakstē pirms oficiālās izmeklēšanas procedūras sākuma, izriet, ka grupas kontekstā AFR grūtības bija individuālas, jo tā darbībai nebija nekāda sakara ar grupas būvniecības uzņēmumiem. Turklāt Komisija konstatēja, ka AFR grūtības, šķiet, bija pārāk lielas, lai tās būtu iespējams atrisināt grupas ietvaros, ņemot vērā grupas vājos darbības rezultātus. Tādējādi Komisija uzskata, ka pamatnostādņu 13. punkts nav šķērslis AFR atzīšanai par uzņēmumu, kam ir tiesības uz glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu, lai gan šis uzņēmums piederēja pie grupas.

(42)

Līdz ar to atbalsta saderība ar kopējo tirgu ir jāvērtē, ņemot vērā pamatnostādnes.

(43)

Komisija konstatē, ka pamatnostādnēs paredzētie pārstrukturēšanas atbalsta saderības nosacījumi nav izpildīti. Komisija norāda, ka:

Francijas iestādes tai nav iesniegušas pārstrukturēšanas plānu saskaņā ar pamatnostādņu 34.–37. punktu,

tai nav tikuši darīti zināmi nekādi kompensējošie pasākumi nolūkā novērst iespējamos atbalsta radītus pārmērīgus konkurences kropļojumus (pamatnostādņu 38.–42. punkts).

(44)

Šķiet, ka atbalsts neatbilst arī pamatnostādnēs paredzētajiem glābšanas atbalsta saderības nosacījumiem, jo avansi tika piešķirti uz laiku, kas pārsniedz sešus mēnešus (sk. pamatnostādņu 25. punktu).

(45)

Šie apsvērumi ir pietiekams pamats, lai secinātu, ka attiecīgais atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu.

6.   SECINĀJUMS

Komisija konstatē, ka Francija attiecīgo atbalstu ir piešķīrusi pretlikumīgi, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu. Tā kā attiecīgais atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu, Francijai tas ir jāpārtrauc un jāatgūst atbalsta saņēmējam jau piešķirtās summas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsts, ko Francija ir piešķīrusi Arbel Fauvet Rail SA, nav saderīgs ar kopējo tirgu.

2. pants

1.   Francijai jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai no atbalsta saņēmēja atgūtu visu tam līdz šim pretlikumīgi izmaksāto atbalstu, kas minēts 1. pantā.

2.   Atgūšanu veic nekavējoties un saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām, ja tās nodrošina šā lēmuma tūlītēju un efektīvu īstenošanu. Atgūstamā atbalsta summā ietver procentus, ko aprēķina no dienas, kad atbalsts tika nodots atbalsta saņēmēja rīcībā, līdz dienai, kad tas atgūts.

3.   Procentus aprēķina pēc salikto procentu formulas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 794/2004 V nodaļu.

4.   Francija no šā lēmuma paziņošanas dienas atceļ visus 1. pantā minētā atbalsta vēl neizmaksātos maksājumus.

3. pants

1.   Francijai jānodrošina šā lēmuma īstenošana četru mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.

2.   Francija divu mēnešu laikā no šā lēmuma paziņošanas dienas informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šo lēmumu, un jo īpaši par:

a)

kopējo no atbalsta saņēmēja atgūstamo summu (pamatsumma un procenti);

b)

šā lēmuma izpildes nolūkā veikto un plānoto pasākumu sīku aprakstu;

c)

dokumentiem, kas apliecina, ka atbalsta saņēmējam ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.

3.   Francija informē Komisiju par šā lēmuma īstenošanai veikto valsts pasākumu norisi, līdz 1. pantā minētais atbalsts ir pilnībā atgūts. Ja Komisija to pieprasa, Francija nekavējoties sniedz visu informāciju par šā lēmuma izpildes nolūkā veiktajiem un plānotajiem pasākumiem, kā arī sīkas ziņas par atbalsta summām un procentiem, kas jau ir atgūti no atbalsta saņēmēja.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.

Briselē, 2008. gada 2. aprīlī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Neelie KROES


(1)  OV C 249, 24.10.2007., 17. lpp.

(2)  Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(3)  2007. gada 29. jūnijā uzņēmumu AFR pārņēma uzņēmums IGF Industries. Līdz ar to uzņēmumanosaukums tika mainīts, un tagad tas ir IGF Industries-Arbel Fauvet Rail.

(4)  OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(5)  Konfidenciāla informācija.

(6)  Skatīt Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodi (OV C 273, 9.9.1997., 3. lpp.).

(7)  Skatīt Komisijas 2005. gada 2. marta lēmumu Chemische Werke Piesteritz lietā (OV L 296, 12.11.2005., 19. lpp., 107.–108. punkts) un Komisijas 2007. gada 24. janvāra lēmumu lietā C 38/05 Biria (OV L 183, 13.7.2007., 27., 83. un turpmākie punkti).

(8)  Lieta C 38/05, kas minēta 6. zemsvītras piezīmē (skatīt 83.–86. punktu).


Top