—

valsts kopbudžeta deficīts pēc pieauguma no 3,5 % no IKP 2004. gadā līdz 4,2 % no IKP 2005. gadā tika samazināts līdz 3,4 % no IKP 2006. gadā un visbeidzot līdz 1,9 % no IKP 2007. gadā, kas ir zem budžeta deficīta atsauces vērtības 3 % no IKP. Atskaitot vienreizēju pasākumu ietekmi uz budžetu, tā deficīts 2007. gadā būtu 1,7 % no IKP. Tas atbilst 2006. gada decembra stabilitātes programmas atjauninājumā noteiktajam mērķim – 2,8 % no IKP,

—

korekciju veicināja pastāvīgs nodokļu ieņēmumu pieaugums 2006.–2007. gadā, kas ievērojami pārsniedza prognozes. Tas galvenokārt panākts pieņemto pasākumu lielākas nekā prognozēts efektivitātes un nedaudz lielākas nekā prognozēts ekonomiskās izaugsmes rezultātā. Aplēsts, ka strukturālā bilance (t. i., cikliski koriģēta bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus) pēc lēstās pasliktināšanās par procentpunktiem no IKP 2005. gadā uzlabojās par 1 un 1 procentpunktiem no IKP attiecīgi 2006. un 2007. gadā,

—

attiecībā uz 2008. gadu 2008. gada pavasara prognoze paredz budžeta deficīta pieaugumu līdz 2,3 % no IKP, ietverot vienreizējus ieņēmumus no nekustamā īpašuma pārdošanas 0,1 % apmērā no IKP. Prognozēto budžeta bilances pasliktināšanos veicinās gan kārtējo primāro izdevumu un IKP attiecības pieaugums, gan zemāki pārskata perioda nodokļi. To daļēji kompensē prognozētais kapitālizdevumu samazinājums, kas atspoguļo ievērojamus vienreizējos izdevumus, kas radušies 2007. gadā. Lai gan deficīta prognozes 2,3 % apmērā no IKP tikai nedaudz pārsniedz 2007. gada novembra stabilitātes programmas atjauninājumā noteikto oficiālo budžeta deficīta mērķi – 2,2 % no IKP, šis mērķa rādītājs tika prognozēts, pamatojoties uz 2007. gadā lēsto budžeta deficīta rezultātu, kas bija daudz lielāks nekā paziņotais rezultāts. Pamatojoties uz nemainīgas politikas pieņēmumu, pavasara prognozēs 2009. gadam paredzētais budžeta deficīts ir 2,4 % no IKP. Tas nozīmē, ka budžeta deficīts ticamā un ilgtspējīgā veidā samazināts zem atsauces vērtības – 3 % no IKP,

—

tomēr tiek prognozēta strukturālās bilances pasliktināšanās par vairāk nekā procentpunktiem no IKP 2008. gadā un, pamatojoties uz nemainīgas politikas pieņēmumu, uzlabošanās par procentpunktiem – 2009. gadā. Tas jāvērtē, ņemot vērā nepieciešamību virzīties uz budžeta vidējā termiņa mērķi (VTM) – stāvokli, kurā Itālijai ir līdzsvarots budžets strukturālā izteiksmē,

—

pēc desmit gadu ilgušas samazināšanās nedaudz zem 104 % no IKP 2004. gadā (no vairāk nekā 121 % no IKP 1994. gadā) valsts parāda attiecība pieauga par diviem procentpunktiem 2005. gadā un vēl par 0,6 procentpunktiem 2006. gadā, sasniedzot 106,5 % no IKP. Parāda attiecība atkal samazinājās līdz 104 % no IKP 2007. gadā. Parāda attiecības attīstību ievērojami ietekmēja parādu palielinoša pagaidu finanšu operācija, t. i., likvīdo aktīvu uzkrāšana 2006. gadā, un tās atcelšana 2007. gadā. Bez šīs operācijas parāda attiecība 2006. gadā saglabātos visumā stabila, atspoguļojot primārā pārpalikuma uzlabojumu atbilstīgi Padomes ieteikumam. Saskaņā ar Komisijas 2008. gada pavasara prognozi un pieņēmumu par nemainīgu politiku paredzams, ka līdz 2009. gadam parāda attiecība kritīsies līdz aptuveni 102,5 %. Kamēr parāda attiecība Itālijā joprojām saglabājas augsta un nepārprotami pārsniedz atsauces vērtību, var uzskatīt, ka 2007. gadā tā samazināta atbilstīgi pārmērīgā budžeta deficīta korekcijai.