6.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/16

(1)

Francijas iestādes 2005. gada 20. decembrī paziņoja par šo atbalsta pasākumu.

(2)

Komisija 2006. gada 25. janvāra vēstulē pieprasīja papildu informāciju, kas tika sniegta 2006. gada 15. februāra vēstulē.

(3)

Komisijas un Francijas iestāžu kopīga sanāksme notika 2006. gada 3. maijā. Pēc šīs sanāksmes Francijas iestādes veica izmaiņas šajā pasākumā, par ko 2006. gada 12. jūnija vēstulē tās informēja Komisiju.

(4)

Pamatojoties uz šīm izmaiņām, Komisija 2006. gada 1. augusta vēstulē pieprasīja papildu informāciju, ko Francijas iestādes pēc tam, kad bija lūgušas termiņa pagarinājumu, sniedza 2006. gada 18. septembra vēstulē.

(5)

Komisija 2006. gada 22. novembra vēstulē informēja Franciju par savu lēmumu sākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz nodokļa atlaidi videospēļu veidošanai.

(6)

Francija savus iebildumus izteica 2006. gada 22. decembra vēstulē, kas reģistrēta 2007. gada 3. janvārī.

(7)

Komisijas lēmums sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) Komisija uzaicināja ieinteresētās personas izteikt savas piezīmes par attiecīgo pasākumu.

(8)

Komisija saņēma piezīmes no šādām ieinteresētajām personām:

(9)

Komisija papildu komentārus saņēma ilgāku laiku pēc tam, kad bija beidzies viena mēneša termiņš pēc lēmuma publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī, kurus šā iemesla dēļ tā neņēma vērā.

(10)

Termiņā iesniegtie iebildumi dalībvalstij tika nosūtīti 2007. gada 12. februāra vēstulē.

(11)

Francijas iestādes 2007. gada 23. janvāra vēstulē, kā arī gatavojot sanāksmi ar Komisiju, kas notika 2007. gada 29. janvārī, informēja Komisiju par izmaiņām attiecībā uz paziņoto pasākumu.

(12)

Komisija 2007. gada 21. februārī nosūtīja papildu jautājumus.

(13)

Francijas iestādes 2007. gada 22. marta vēstulē nosūtīja savus iebildumus par ieinteresēto personu piezīmēm un atbildes uz 2007. gada 12. februārī nosūtītajiem jautājumiem.

(14)

EGDF un ISFE pārstāvji tika pieņemti attiecīgi 2007. gada 13. un 14. februārī.

(15)

Francijas iestāžu un Komisijas sanāksme notika 2007. gada 31. jūlijā, pēc kuras Francijas iestādes nosūtīja trīs vēstules 2007. gada 5. oktobrī, 17. oktobrī un 7. novembrī, informējot Komisiju par izmaiņām paziņotajā pasākumā.

(16)

Pasākums ir atbalsts nodokļa atlaides veidā tādu videospēļu veidošanai, kurām ir kultūras vērība. Dienā, kad Komisija sāka izmeklēšanas procedūru, šā pasākuma noteikumi bija šādi.

(17)

Uzņēmumi, kuriem ir tiesības saņemt atbalstu, ir uzņēmumi, kas ražo videospēles, proti, studijas, kas veido videospēles, neatkarīgās studijas vai izdevēju filiāles.

(18)

Spēles, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu, tiek definētas kā izklaides programmatūra, kas nodota publikas rīcībā uz datu nesēja vai tiešsaistē, kurā iekļauti mākslinieciskās vai tehnoloģiskās jaunrades elementi. Šī programmatūra attiecas ne vien uz videospēlēm, kas domātas personālajiem datoriem vai konsolēm, bet arī uz tiešsaistes spēlēm, neatkarīgi no tā, vai tās domātas vairākiem spēlētājiem vai ne, uz izglītojošu vai izklaidējoši izglītojošu programmatūru, kā arī ar kultūru saistītu lasāmatmiņas kompaktdisku, ja tas ir pietiekami interaktīvs un radošs. Minimālā izveides izmaksu summa EUR 150 000 apmērā ir noteikta, lai izslēgtu spēles, kuras nav paredzētas lielā apjomā laist tirgū. Turklāt, lai varētu saņemt nodokļa atlaidi, videospēlēm jāatbilst vairākiem kritērijiem.

(19)

Pirmais kritērijs ir negatīvs – nodokļa atlaidi nevar saņemt par tādām videospēlēm, kurās ir pornogrāfiska rakstura vai smagu vardarbību atspoguļojoši fragmenti.

(20)

Videospēlēs, par kurām ir tiesības saņemt nodokļa atlaidi, turklāt jābūt iekļautam kultūras aspektam. Šai nolūkā videospēlēm jāatbilst vienam no šādiem diviem kritērijiem:

(21)

Visbeidzot, kritērijs, kas saistīts ar Eiropas kultūru attiecībā uz radošo līdzstrādnieku pilsonību – pa kategorijām sadalītu to punktu skala, ko piešķir katrai sadaļai, atkarībā no Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa statusa, noteiks videospēļu eiropeisko raksturu, tātad to atbilstību nodokļa atlaides saņemšanai. Attiecībā uz skalu tiek ņemti vērā ne tikai videospēļu producentu tieši iesaistīti darbinieki, bet arī tie, kuri saistīti ar iespējamajiem apakšuzņēmējiem.

(22)

Attaisnotie izdevumi tiek noteikti tā, lai tie atbilstu izdevumiem, kas saistīti ar koncepciju un jaunradi. Šajos izdevumos neietilpst izdevumi, kas saistīti ar atkļūdošanu un turpmākām pārbaudēm. Tajos toties iekļautas:

(23)

Valsts subsīdijas, ko saņem uzņēmumi atkarībā no tiem izdevumiem, kuri dod tiesības saņemt nodokļa atlaidi, tiks aprēķinātas, samazinot nodokļa atlaides aprēķina bāzi.

(24)

Nodokļa atlaides likme tiek piemērota šādi noteiktajiem izdevumiem. Nodokļa atlaides likme ir 20 % no attaisnoto izdevumu summas.

(25)

Turklāt Francijas iestādes izsaka gatavību ieviest maksimālo summu katram uzņēmumam, lai varētu kontrolēt pasākuma fiskālās izmaksas. Projekta pašreizējā stadijā Francijas iestādes izsaka gatavību noteikt maksimālo summu 3 miljonu euro apjomā. Šim punktam paredzētais gada budžets tiek lēsts aptuveni 30 miljonu euro apjomā.

(26)

Turklāt tiek ieviests apstiprinājuma mehānisms, lai pārbaudītu, ka tiek izpildīti videospēļu atlases kritēriji. Šajā mehānismā iekļauts tās ekspertu komisijas novērtējums, kuras sastāvā iekļauti Francijas valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji un kvalificētas personas, kurām obligāti nav jābūt videospēļu nozares pārstāvjiem, bet kuras pārstāvēs citas kultūras jomas. Šī ekspertu grupa pārbaudīs uzņēmuma un spēles tiesības saņemt atbalstu, izdevumu raksturu un to, kā tiek ņemti vērā 19., 20. un 21. apsvērumā norādītie ar kultūru saistītie kritēriji. Šī grupa izteiks atzinumu, ko Kultūras un komunikāciju ministrija izmantos par pamatu savai piekrišanai.

(27)

Samaksas kārtība ir šāda: nodokļa atlaidi piemēro uzņēmuma nodoklim, kas jāmaksā atbilstīgi pirmajam noslēgtajam finanšu gadam, sākot no pagaidu atļaujas sākt projektu, pēc tam – uzņēmuma nodoklim, kas jāmaksā par katru finanšu gadu, kuru laikā uzsākti attaisnotie izdevumi. Galīgo atļauju izsniedz, kad produkcija tiek piegādāta izdevējam. Ja galīgā atļauja nav izsniegta 24 mēnešu laikā, sākot no pagaidu atļaujas izsniegšanas dienas, uzņēmumam jāatmaksā izmatotā nodokļa atlaides summa. Visbeidzot, ja nodokļa samazinājuma summa vienā finanšu gadā pārsniedz maksājamā nodokļa summu, pārpalikums tiek atdots uzņēmumam.

(28)

Pirmkārt, atbilstīgi spriedumam lietā Matra pret Komisiju (3), tai jāpārliecinās, ka pasākumā nav iekļautas klauzulas, kas būtu pretrunā EK līguma noteikumiem attiecībā uz nozarēm, kas nav valsts atbalsts. Komisija konkrēti Francijas iestādēm uzdeva jautājumu par to, vai Eiropas uzņēmumu filiāles, kas darbojas Francijā var izmantot nodokļu atlaides, neatkarīgi no to juridiskās formas. Komisija arī vēlējās noskaidrot, vai apakšuzņēmēju izmaksu izslēgšana nevar tikt uzskatīta par diskrimināciju izdevumu lokalizācijas dēļ.

(29)

Komisija turklāt apšaubīja pasākuma saderību ar EK līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktu. Tā vispirms apšaubīja to, ka konkrētā pasākuma mērķis nepārprotami saistīts ar kultūru. Atzīstot, ka dažas videospēles var uzskatīt par kultūras produktu, Komisija izteica šaubas par to, ka izmantotie atlases kritēriji nodokļa atlaides saņemšanai ļauj atlasīt tikai tādas videospēles, kuras var uzskatīt par kultūras produktu EK līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunkta nozīmē.

(30)

Pirmais ar kultūru saistītais kritērijs, ko piedāvā Francijas iestādes, izvēloties videospēles, kuras saņem nodokļa atlaidi, ir tas, ka šīs spēles ir jau esoša Eiropas kultūras mantojuma darba adaptācija, izmantojot franču valodā rakstītu scenāriju. Taču daži videospēļu paraugi, ko iesniedza Francijas iestādes un kuriem vajadzētu atbilst šai kategorijai, parāda, ka šo kritēriju var interpretēt ļoti plaši un ka tas nesniedz visas nepieciešamās garantijas, lai nodrošinātu, ka izvēlētās videospēles patiešām ir jau esoša Eiropas kultūras mantojuma darba adaptācija.

(31)

Nodokļa atlaidi var saņemt pat tām videospēlēm, kuras atbilst “koncepcijas kvalitātes un oriģinalitātes kritērijam, kā arī kultūras daudzveidības izpausmes veicināšanas un Eiropas jaunrades kritērijam videospēļu jomā”. Arī šī kritērija interpretācija var būt plaša, un tā ļautu uzskatīt jo īpaši sporta un/vai simulācijas spēles, kurās skaidri neparādās ar kultūru saistītais saturs, par tādām, kurām ir tiesības saņemt atbalstu.

(32)

Komisija lūdza Francijas iestādēm arī skaidrāk izteikt kritēriju, lai nodokļa atlaidi nevarētu saņemt par “ļoti vardarbīgām” spēlēm.

(33)

Lai novērtētu atlases līmeni, ko pieļauj atbilstības pārbaude, Komisija pieprasīja, lai, pamatojoties uz pēdējo gadu produkciju, tiktu veikta simulācija.

(34)

Komisija arī izteica šaubas par jautājumu, vai pasākums tika izstrādāts tā, lai sasniegtu noteiktu ar kultūru saistītu mērķi, jo īpaši par jautājumu, vai tam ir pietiekams pamudinošais efekts, kā arī par to, vai nav citu piemērotāku pasākumu un vai šis pasākums ir proporcionāls. Attiecībā uz pēdējo punktu Komisija atzīmēja, ka proporcionāla atbalsta pasākuma pamatā jābūt attaisnoto izdevumu atbilstošai definīcijai. Taču “citi darbības izdevumi” (izņemot personāla izmaksas un dotācijas pamatlīdzekļu amortizācijai) ir noteikti fiksētas summas veidā – 75 % apmērā no personāla izmaksām. Komisija pauda šaubas par to, ka “citu darbības izdevumu” aprēķins ļautu noteikt videospēļu radīšanas patiesās izmaksas atbilstošajos uzņēmumos.

(35)

Visbeidzot, Komisija atzīmēja, ka, samazinot ražošanas izmaksas, šīs nozares uzņēmumiem, kas dibināti Francijā, nodokļa atlaide var stiprināt to pozīciju attiecībā uz to konkurentu pozīciju Eiropā. Tai radās šaubas par to, vai konkurences izkropļojumi un iespaids uz tirdzniecību ir pietiekami mazināti tā, lai atbalsta kopējā bilance būtu pozitīva.

(36)

Ubisoft, TIGA  (4), GAME  (5), APOM  (6) un EGDF  (7) uzsver, ka videospēles, pēc viņu domām, ir ar kultūras jomu saistīts produkts. Viņi uzsver, ka spēle vispār ir viena no senākajām cilvēces kultūras tradīcijām, kā arī spēles mijiedarbību ar citām kultūras jomām, piemēram, kino, mūziku un tēlotājmākslu. Viņi videospēles definē kā audiovizuālus produktus, kas var iedarboties uz iztēli, domāšanas veidu, valodu un spēlētāju kultūras orientieriem, jo īpaši vecuma grupā no 15 līdz 25 gadiem. Atbilstīgi šo trešo personu uzskatiem videospēles ar valodas lietojumu un humoru, mūziku, vidi (jo īpaši arhitektūra, ainavas), personāžiem (apģērbs, izcelsme), scenāriju, aplūkotajām tēmām vai notikumiem, kā arī spēles vadāmību, atspoguļo to kultūras vidi, kurā tās veidotas. Piemēram, GAME uzsver, ka vācu videospēles bieži vien tiek spēlētas Vācijā vai Eiropā un to pamatā ir tipiski vietējie notikumi (piemēram, Siedler, kas ir stratēģiska spēle, kuras darbība notiek ap 1500. gadu). Turpretī amerikāņu producēto spēļu darbība bieži notiek ASV un tām tiek piemērota Holivudas estētika. Japāņu spēles bieži balstās uz nacionāliem mītiem un japāņu komiksu stilu.

(37)

Šīs pašas trešās personas uzskata, ka pasākuma ietekme uz tirdzniecību un konkurenci tiks ierobežots un ka tas neapdraud viņu valstu rūpniecību, jo īpaši Vācijā un Lielbritānijā. EGDF jo īpaši uzsver, ka pasākums, par kuru ir paziņots, kas ļauj līdz 20 % apjomā finansēt no 15 līdz 30 projektiem divu gadu laikā, radīs tikai nelielu ierobežojumu, ņemot vērā, ka katrā dalībvalstī katru gadu tirgū tiek laistas 1 500 videospēles. TIGA turklāt atzīmē, ka galvenos konkurences izkropļojumus rada trešās valstis, īpaši Kanāda, kur valsts iestādes īsteno daudz aktīvāku videospēļu atbalsta politiku. Dažas trešās personas uzsver arī, kā šā pasākuma rezultāts varētu būt videospēļu veidošanas veicināšana visā Eiropas Kopienā. GAME atbalsta šo viedokli, tomēr ar nosacījumu, ka attaisnotajās izmaksās tiek ņemtas vērā apakšuzņēmēju izmaksas, pretējā gadījumā uzņēmumi, kas saņem atbalstu, tiks mudināti internalizēt izmaksas, nevis izmantot apakšuzņēmējus.

(38)

ISFE  (8), kas pārstāv videospēļu izdevējus (piemēram, Sony, Microsoft, Nintendo, Vivendi…), uzskata gluži otrādi, ka videospēles nevar uzskatīt par kultūras produktu, bet gan tikai par interaktīviem izklaides produktiem. Ja filmas skatītājs vēro darbu klusumā, spēlētāja galvenā darbība ir personalizēta un interaktīva darbošanās ar spēli, kurā izklāstītajam notikumam nav patiesas nozīmes. Atšķirībā no filmām videospēļu mērķis nav rosināt idejas vai sniegt ar kultūru saistītus vēstījumus. Gluži otrādi, to galvenā vērtība ir spēles vadāmība un mijiedarbība ar spēlētāju vai spēlētājiem. IFSE uzsver, ka videospēles jāuzskata par programmatūru, nevis par audiovizuālu produktu. ISFE apstrīd arī to, ka tā saucamās mākslinieciskās izmaksas var veidot vairāk nekā 50 % no visām ar videospēles koncepciju saistītajām izmaksām. Atbilstīgi ISFE viedoklim tieši programmatūras izmaksas, kas nepārprotami saistītas ar spēles vadāmību, ir arī apjomīgākās izmaksas un veido līdz 70 % no ražošanas izmaksām. Atbilstīgi ISFE viedoklim šī nodokļa atlaide parādītu to, ka Francijas iestādēm nav zināšanu par patieso videospēļu dabu.

(39)

ISFE neizslēdz arī, ka pasākums var negatīvi ietekmēt konkurenci, samazinot ražošanas izmaksas vienai videospēļu ražotāju grupai Francijā un veicinot ieguldījumu pārvietošanu no citām dalībvalstīm uz Franciju. ISFE uzskata arī, ka šī nodokļa atlaide sekmēs tādu videospēļu ražošanu, kas neatbilst tirgus pieprasījumam un rada šķērssubsīdiju risku, kuras ar kultūru saistītajām spēlēm saņemto atbalstu ražotājiem ļauj izmantot, lai ražotu tīri komerciālas spēles. Tomēr ISFE piekrīt videospēļu atbalsta principam Francijā, taču uzsver, ka šādam atbalstam piemērotāks juridiskais pamats būtu Kopienas regulējums attiecībā uz valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un jauninājumiem (9).

(40)

ADESE  (10) piezīmes ir līdzīgas. ADESE uzskata, ka videospēles jāuzskata galvenokārt par datorprogrammām, nevis audiovizuāliem produktiem, ka videospēļu ražošanas izmaksas galvenokārt ir tehnoloģiska, nevis mākslinieciska rakstura un ka tāpēc piemērotāks būtu atbalsts pētniecībai un attīstībai. ADESE uzskata arī, ka pasākums varētu negatīvi ietekmēt konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo īpaši uz ražošanu Spānijā. Visbeidzot, ADESE uzsver risku, ka ekspertu komisijas, kuras uzdevums ir piemērot atlases kritērijus, novērtējums var būt subjektīvs un radīt diskrimināciju.

(41)

Pēc procedūras uzsākšanas un kontaktiem ar Komisiju Francijas iestādes sniedza vairākus precizējumus un veica izmaiņas nodokļa atlaides projektā.

(42)

Tās apstiprināja, ka Francijā nodibinātas Eiropas uzņēmumu stabilas filiāles neatkarīgi no to juridiskās formas arī varētu saņemt nodokļa atlaidi.

(43)

Attiecībā uz kritēriju, kura mērķis ir nepiešķirt nodokļa atlaidi ļoti vardarbīgām spēlēm, Francijas iestādes paskaidroja arī, ka ekspertu komisija, kas atbild par to spēļu atlasi, kurām ir tiesības saņemt atbalstu, balstīsies tikai uz pašreizējo Eiropas klasifikācijas sistēmu PEGI (11), kurā detalizēti precizētas vardarbības, proti smagas vardarbības situācijas (videospēles, kas klasificētas “18+”). Visas spēles, kas atbilstoši PEGI sistēmai klasificētas “18+” kategorijā, tiks izslēgtas no nodokļa atlaides saņemšanas.

(44)

Turklāt Francijas iestādes būtiski grozīja atlases testu. Ja nodokļa atlaides saņemšanai joprojām spēles izveides izmaksām jāpārsniedz 150 000euro un tajā nedrīkst būt iekļauti pornogrāfiski vai ļoti vardarbīgi fragmenti, tika ieviesti papildu būtiski grozījumi.

(45)

Turpmāk spēle jāveido galvenokārt ar Eiropas autoru un radošo darbinieku līdzdalību.

(46)

Vienai spēlei turpmāk jāsavāc ne mazāk kā 14 punkti (no 22), pamatojoties uz kritērijiem, kas norādīti turpmāk minētajā tabulā:

(47)

Kā tika prasīts lēmumā par procedūras sākšanu, Francijas iestādes veica simulāciju, izmantojot 2005.–2006. gadā Francijā ražotās videospēles. Pamatojoties uz kritērijiem, kas aprakstīti lēmumā par procedūras sākšanu, simulācija parādīja, ka par 49 % spēļu būtu tiesības saņemt atbalstu. Pamatojoties uz jaunajiem 46. apsvērumā aprakstītajiem kritērijiem, par 31 % videospēļu būtu tiesības saņemt atbalstu.

(48)

Saistībā ar jautājumu par attaisnoto izdevumu definīciju, Francijas iestādes no vienas puses nodokļu atlaides padarīja pieejamas apakšuzņēmējiem, precizējot, ka apakšuzņēmēju izmaksas iekļaujamas attaisnotajos izdevumos viena miljona euro robežās. No otras puses, tās piekrita vairāk nenoteikt citas ar darbību saistītas izmaksas (t. i. kas neattiecas uz personāla un amortizācijas izmaksām) fiksētas summas veidā 75 % apmērā no personāla izmaksām, bet gan ņemt vērā tikai tās darbības izmaksas, kas patiešām attiecināmas uz to videospēļu veidošanu, par kurām ir tiesības saņemt nodokļu atlaides.

(49)

Visbeidzot, Francijas iestādes apņēmās no jauna paziņot šo noteikumu ne vēlāk kā 4 gadu laikā, sākot no tā stāšanās spēkā.

(50)

EK līguma 87. panta 1. punktā noteikts: “Ja vien šis Līgums neparedz ko citu, ar kopējo tirgu nav saderīga nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.”

(51)

Šajā lēmumā paredzētais pasākums ir nodokļa atlaide, ko atskaita no uzņēmumu nodokļa, kas parasti tās saņēmējam ir jāmaksā. Nav nekādu šaubu par to, ka šo pasākumu finansē valsts.

(52)

Šā pasākuma mērķis ir samazināt to uzņēmumu ražošanas izmaksas, kuri saņem atbalstu, un tas ir nepārprotama priekšrocība, kas turklāt ir selektīva, ciktāl to piešķir tikai videospēļu ražošanas nozarei. Tāpēc šis pasākums ir selektīva priekšrocība, kas var radīt konkurences izkropļojumus Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(53)

Turklāt atbilstīgi informācijai, ko Francijas iestādes sniedza par tirgus daļām, kas pieejama tikai videospēļu izdevējiem, trīs lielie videospēļu izdevēji Francijā, proti, Ubisoft, Atari un VUGames veidoja attiecīgi 6,4 %, 3,5 % un 4,4 % no videospēļu izdevēju tirgus daļām 2005. gadā Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Francijā, Spānijā un Itālijā kopā. Francijā izveidotas studijas, kurām pasākums ir paredzēts, veido ierobežotu daļu no šo izdevēju apgrozījuma (25 % – Ubisoft, 10 % – Atari un 2 % – VUGames). Tomēr tā ir vērā ņemama šo izdevēju tirgus daļu proporcija piecās iepriekš minētajās Eiropas valstīs. Ir skaidrs, ka pasākums ietekmē tirdzniecību Kopienā.

(54)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, jāsecina, ka konkrētais pasākums ir valsts atbalsts EK līguma nozīmē

(55)

Sakarā ar debatēm par likuma projektu par televīzijas raiddarbības modernizāciju un nākotnes televīziju, Francijas parlaments 2007. gada 31. janvārī pieņēma to likuma pantu, ar ko ievieš nodokļa atlaidi, kas tika paziņota Komisijai un kas bija par pamatu izmeklēšanas procedūras sākšanai. Likuma teksts tika publicēts 2007. gada 7. martaOficiālajā Vēstnesī. Tomēr Francijas iestādes apstiprināja, ka piemērošanas dekrēti netiks pieņemti pirms Komisijas galīgā lēmuma.

(56)

Tāpēc Komisija var secināt, ka atbalsta pasākums netika īstenots un ka Francijas iestādes ir ievērojušas savas saistības atbilstīgi Līguma 88. panta 3. punktam.

(57)

Turklāt Francijas iestādes apņēmās grozīt likuma tekstu un piemērošanas dekrētu projektus, lai tajā iekļautu 5. iedaļā minētās izmaiņas.

(58)

Pirmkārt, kā arī piemērojot principu, ko Tiesa noteikusi spriedumā Matra lietā (13), Komisijai jānodrošina, ka piekļuves noteikumos attiecībā uz nodokļa atlaidi nav iekļautas klauzulas, kas būtu pretrunā EK līguma noteikumiem jomās, kas nav valsts atbalsts, jo īpaši tas, ka noteikumos nav paredzēta diskriminācija pilsonības dēļ.

(59)

Šajā jautājumā jāatzīmē, ka pasākumā nav iekļauti nekādi ierobežojumi darbiniekiem pilsonības vai attaisnoto izdevumu lokalizācijas dēļ. Francijas iestādes attaisnotajos izdevumos iekļāva apakšuzņēmēju izdevumus 1 miljona euro robežās, taču apstiprināja, ka apakšuzņēmēju izdevumi ir atbilstīgi, ja šie uzņēmumi ir nodibinājušies Francijā vai citā dalībvalstī.

(60)

Kā to pēc procedūras sākšanas lēmuma savos paskaidrojumos apstiprināja Francijas iestādes, pasākums ir pieejams videospēļu ražošanas uzņēmumiem Francijā, tostarp Francijā nodibināto Eiropas uzņēmumu stabilām filiālēm. Komisija uzskata, ka to, ka nodokļa atlaides saņemšana ir ierobežota, attiecinot to uz šādi definētiem uzņēmumiem, ņemot vērā Francijas nodokļu aplikšanas noteikumus, uz kuru attiecas nosacījums par uzņēmuma nodokļa maksāšanas pienākumu Francijā, pamato atbalsta pasākuma fiskālais raksturs.

(61)

Komisija var secināt, ka atbalsta pasākums nepārkāpj Līguma noteikumus citās jomās, kas nav valsts atbalsta joma.

(62)

Otrkārt, attiecībā uz pasākuma saderību ar Kopienas valsts atbalsta noteikumiem Komisija atzīmē, ka Francijas iestādes, pamatojoties uz Līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktu, ir paziņojušas par pasākumu. Kā Komisija ir norādījusi lēmumā par procedūras sākšanu, jāizanalizē šī pasākuma saderība, pamatojoties uz šo pantu, attiecībā uz šādiem jautājumiem:

(63)

Attiecībā uz vispārējo jautājumu, proti, vai videospēles var tikt uzskatītas par kultūras produktu, Komisija atzīmē, ka UNESCO atzīst, ka videospēles attiecas uz kultūras industriju, kā arī to nozīmi saistībā ar kultūras daudzveidību (14). Komisija pieņem zināšanai argumentus, ko izvirzīja dažas trešās personas un Francijas iestādes, konkrēti par to, ka videospēles var radīt attēlus, vērtības, tēmas, kas atspoguļo to kultūras vidi, kurā tās ir radītas, kā arī to, ka tās var iedarboties uz domāšanas veidu un lietotāju kultūras orientieriem, jo īpaši uz jaunākiem cilvēkiem. Komisija šajā kontekstā atzīmē, ka UNESCO ir pieņēmusi Konvenciju par kultūras satura un māksliniecisko izpausmju daudzveidību. (15) Turklāt Komisija atzīmē, ka videospēles aizvien plašāk izplatās dažādās vecuma un sociāli profesionālajās grupās, kā arī starp vīriešiem un sievietēm.

(64)

Acīmredzot, kā uzsver ISFE, videospēļu galvenais mērķis ir sniegt interaktīvu izklaidi. Taču tas neizslēdz to, ka dažās videospēlēs varētu būt iekļauts kultūras aspekts, kā dažos teātra mākslas veidos, kuros līdzdarbojas arī publika. Tāpat tas, ka videospēles var uzskatīt par programmatūru, nevis audiovizuālu produktu, neietekmē to, ka dažas no tām var uzskatīt arī par kultūras produktu EK līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunkta nozīmē. Tāpēc ir iespējams secināt, ka dažas videospēles ir kultūras produkti (16). Tas turklāt skaidri atzīts lēmumā par procedūras sākšanu (17).

(65)

Komisija atzīmē arī, ka 87. panta 3. punkta d) apakšpunktā iekļautā atkāpe tāpat kā visas atkāpes no vispārējiem 87. panta 1. punktā minētajiem noteikumiem jāinterpretē ierobežojoši. Kinematogrāfisku un audiovizuālu darbu producēšanas nozarei Komisijas paziņojumā Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par dažiem juridiskiem aspektiem saistībā ar kinematogrāfiskiem un citiem audiovizuāliem darbiem noteikts, ka “katrai valstij jānodrošina, lai tās produkcijas saturs, kas ir atbalsta objekts, būtu saistīts ar kultūru atbilstīgi pārbaudāmiem nacionālajiem kritērijiem (atbilstīgi subsidiaritātes principam)” (18).

(66)

Šis princips jāpiemēro šajā gadījumā un tāpēc jāpārbauda, vai Francijas iestādes ir izstrādājušas pārbaudāmus nacionālos kritērijus, kas ļautu nodrošināt, ka to videospēļu saturs, kas var saņemt atbalstu nodokļa atlaides veidā, patiešām saistīts ar kultūru. Tieši tāpēc, ka Komisijai bija šaubas par kritērijiem, ko iesākumā izmantoja Francijas iestādes, tā sāka izmeklēšanas procedūru attiecībā uz šo nodokļa atlaidi.

(67)

Tāpēc jāanalizē jaunais atlases tests, lai pārbaudītu, vai tas atbilst 65. apsvērumā izklāstītajam principam.

(68)

Lai varētu saņemt atbalstu, videospēlei jāiegūst vismaz 14. punkti no 22. Atbilstīgi argumentiem, ko Komisija izmantoja 2006. gada 22. novembra Lēmumā par valsts atbalstu Nr. 461/05 (turpmāk – lēmums “UK Film Tax Incentive”), (19) ir svarīgi starp šiem kritērijiem, kas ietverti atlases testā, noteikt tos, kuri uzskatāmi par atbilstošiem, lai novērtētu videospēļu kultūras saturu un nodrošinātu, ka kritērijiem piešķirtais punktu skaits ir pietiekams, lai nodrošinātu, ka atbilstošo videospēļu saturu var uzskatīt par kultūras saturu Līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunkta nozīmē.

(69)

Testa pirmajā daļā iekļauti divi kritēriji, kas attiecas uz mantojumu un var tikt uzskatīti par tādiem, kas attiecas uz kultūru. Tas nepārprotami ir gadījums attiecībā uz kritēriju, kam tiek piešķirti 4. punkti, ja spēle ir Eiropas vēsturiskā, mākslas un zinātniskā mantojuma atzīta darba interpretācija. Divus punktus piešķir par atbilstību kritērijam, kas nosaka, ka spēle veidota pēc Eiropas audiovizuāla, literāra, mākslas darba vai komiksa ar ne tik izteiktu satura kultūras aspektu, jo tas ir atkarīgs no tā darba satura kultūras aspekta līmeņa, uz kura pamata veidota videospēle. Taču tas tomēr tiek atspoguļots mazākā iespējamo punktu skaitā attiecībā uz šo kritēriju, kas ir proporcionāls un tāpēc pieņemams.

(70)

Testa otrajā daļā paredzēta iespēja saņemt līdz 2. punktiem atkarībā no videospēles oriģinalitātes. Tiek ņemta vērā scenārija oriģinalitāte un jauninājumi grafiskajā un skaņas izpildījumā. Ir skaidrs, ka audiovizuālo darbu jauninājumi galvenokārt tiek uzskatīti par svarīgu elementu tiem darbiem, kuriem ir kultūras saturs. Turklāt jauninājumi ir ļoti svarīgs kultūras izpausmju definīcijas elements UNESCO Konvencijā par kultūras satura un māksliniecisko izpausmju daudzveidību (20). Turklāt kritērija “oriģināls darbs” izmantošanu iesaka Literārā un mākslinieciskā īpašuma galvenā padome, lai atšķirtu multimediālu darbu no programmatūras (21).Visbeidzot Francijas iestāžu veiktā modelēšana rāda, ka runa ir par patiešām selektīvu kritēriju, jo tikai 13 spēles no 76, kas ražotas Francijā 2005. un 2006. gadā, saņem no viena līdz diviem punktiem. Tas ir šā kritērija efektivitātes rādītājs, lai sasniegtu ar kultūru saistīto mērķi.

(71)

Trešās testa daļas nosaukums ir “ar kultūru saistīts saturs”. Taču uzskaitītie kritēriji no kultūras viedokļa nav vienādi atbilstīgi. Tests, kurā var piešķirt 3. punktus videospēlei, kuras pamatā ir stāstījums, var tikt uzskatīts par tādu, kas saistīts ar kultūru; tas nosaka, ka videospēles pamatā jābūt scenārijam un notikumam, kas izslēdz tīri simulācijas spēles (piemēram, sporta vai cīņu spēles), kuru satura saistība ar kultūru var tikt apstrīdēta. Tas ļauj vieglāk saņemt atbalstu videospēlēm, kas vairāk atbilst filmām un kuru satura kultūras aspekts ir skaidrāk izteikts,

(72)

Kritērijs, par kuru tiek piešķirti divi punkti, attiecībā uz tām videospēlēm, kuru mākslinieciskie izdevumi veido 50 % no ražošanas budžeta, arī var tikt uzskatīts par atbilstošu ar kultūru saistītu kritēriju; tik tiešām, tas norāda uz to, ka videospēles ražošanā īpaša nozīme tiek piešķirta dizainam, scenārijam, dialogiem un mūzikai, kas ir svarīgi elementi, lai secinātu, ka videospēles saturs kopumā saistīts ar kultūru. Šāds kritērijs ļauj piešķirt privilēģijas šīm spēlēm salīdzinājumā ar tām, kuras ir vairāk tehniskas spēles, piemērām, sporta spēles vai tīra simulācija, kuru satura saistība ar kultūru nav tik skaidri izteikta. UNESCO Konvencija par kultūras satura un māksliniecisko izpausmju daudzveidības aizsardzību arī atsaucas uz māksliniecisko dimensiju, lai noteiktu satura saistību ar kultūru (22).

(73)

IFSE apšaubīja to, ka 50 % no spēles ražošanas izdevumiem varētu būt mākslinieciska rakstura, uzsverot, ka izdevumi programmatūrai parasti veido 70 % no ražošanas izmaksām. Šis arguments neapšauba kritērija derīgumu, tas, gluži otrādi, to pastiprina, ciktāl tas apstiprina, ka šis tests ļauj veikt videospēļu stingrāku atlasi.

(74)

Komisija jebkurā gadījumā atzīmē, ka atšķirības starp ISFE norādītajiem skaitļiem un Francijas iestāžu apgalvojumu, ka mākslinieciskie izdevumi dažām spēlēm veido vairāk nekā 50 % no ražošanas izmaksām, var izskaidrot ar to, ka vērā ņemti dažādi izdevumu veidi. Izdevumi, attiecībā uz kuriem ir tiesības saņemt nodokļa atlaidi, ir tikai ar koncepciju un jaunradi saistītie izdevumi. Tajos netiek ņemti vērā visi ražošanas izdevumi, tiek izslēgti, piemēram, atkļūdošanas un turpmāko testu izdevumi, kas varētu palielināt māksliniecisko izdevumu daļu.

(75)

Turklāt jānorāda, ka Francijas iestādes iesniedza precīzus videospēļu ražošanas budžetu piemērus, kuri skaidri norāda, ka mākslinieciskie izdevumi tajos var veidot lielāko daļu. To turklāt apstiprināja dažās trešās personas, tostarp APOM, kas uzsver, ka videospēles radošie elementi šodien ir noteicošie un galvenie darbu elementi, ka tehniskie elementi un programmatūra tikai kalpo šiem radošajiem elementiem un vidēji veido tikai ierobežotu pašizmaksas daļu. Komisija visbeidzot atzīmē, ka tā saucamie programmatūras izdevumi bieži vien mainās atkarībā no konsoļu cikla un ka tie tik tiešām var palielināties šā cikla sākumā.

(76)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ māksliniecisko izdevumu kritērijs šajā konkrētajā gadījumā ir atbilstošs, lai novērtētu videospēles kultūras saturu.

(77)

Kritērijs, atbilstīgi kuram tiek piešķirts 1. punkts, ja spēle ir par Eiropas pilsoņiem svarīgām politikas, sociālajām vai kultūras problēmām un/vai atspoguļo īpašas Eiropas sabiedrības vērtības, arī ir atbilstošs, ciktāl šīs vērtības atspoguļo Eiropas kultūru identitāti.

(78)

Attiecībā uz diviem valodas kritērijiem (spēles apraksta oriģinālā versija franču valodā un oriģinālā spēles versija vismaz trīs Eiropas Savienības valodās, no kurām viena ir franču valoda), kuriem tiek kopā piešķirti divi punkti, var izteikt dažas iebildes attiecībā uz to patieso atbilstību, lai novērtētu videospēles satura saistību ar kultūru. Vispirms jāatzīmē, ka šie kritēriji gandrīz vienmēr tiek ievēroti Francijas iestāžu iesniegto simulāciju spēlēs un ka tāpēc tās samērā reti ir diskriminējošas. Otrkārt, dažas iebildes var tikt izteiktas saistībā ar to patieso atbilstību, lai novērtētu videospēles kultūras saturu. Neapstrīdot valodas būtisko lomu saistībā ar kultūru, šķiet, ka tai nav tik svarīga loma videospēles kultūras aspektā salīdzinājumā ar filmu vai grāmatu. Ir iespējams izmainīt videospēles valodu, neizmainot darba veselumu, pretēji tam, kas notiek, dublējot filmu vai tulkojot grāmatu.

(79)

Ceturtā atlases testa daļa ietver kritērijus, kas saistīti ar izdevumu lokalizāciju un radošo līdzstrādnieku pilsonību. Lai gan Eiropas radošo darbinieku ieguldījums netieši var ietekmēt videospēles Eiropas kultūras saturu, tomēr lokalizācijas un pilsonības kritēriji nav tieši saistīti ar atbilstošo videospēļu kultūras saturu, ņemot vērā videospēļu nozarei raksturīgo. Lēmumā “UK Film Tax Incentive” Komisija nonāca pie tādiem pašiem secinājumiem, attiecībā uz līdzīgiem kritērijiem, ko izmantoja Lielbritānijas iestādes attiecībā uz jautājumu par nodokļa atlaidi.

(80)

Piektajā testa daļā iekļauti kritēriji, kas saistīti ar izdevniecību un tehniskiem jauninājumiem. Tie drīzāk attiecināmi uz videospēļu programmu nodrošinājuma aspektu, kurus ISFE raksturo kā ar kultūru nesaistītus. Šo arguments ir paturams, un nav pamatoti šos kritērijus uzskatīt par svarīgiem, lai novērtētu atbilstošo videospēļu kultūras saturu.

(81)

Ir skaidrs, ka 14 punkti no maksimāli iespējamajiem 22 punktiem (12, ja netiek ņemti vērā lingvistiskie kritēriji) tiek piešķirti kritērijiem, kas saprātīgi tiek uzskatīti par tādiem, kas veicina kultūru Līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunkta izpratnē. Tas veido vairāk nekā pusi no iespējamajiem punktiem. Komisija turklāt izskatīja arī galējo iespējamo situāciju, proti, ja videospēle iegūst maksimālo punktu skaitu attiecībā uz kritērijiem, kas nav svarīgi saistībā ar kultūru lai pārkāptu nepieciešamo 14 punktu slieksni atbalsta saņemšanai. Turklāt šāda hipotētiska ekstrēma situācija ir reta – no 74 spēlēm, kas bija iekļautas Francijas iestāžu iesniegtajā simulācijā, tikai septiņas atbilda šai situācijai. Sešas no tām ir atbilstošas, taču visas ieguvušas vairāk nekā 4 punktus attiecībā uz tiem kritērijiem, kas ir svarīgi saistībā ar kultūru (un 6 punktus, ņemot vērā lingvistiskos kritērijus).

(82)

Turklāt Komisija atzīmē, ka šis jaunais atlases tests, kura pamatā ir precīzi kritēriji ļauj samazināt ekspertu komisijas subjektivitāti, novērtējot videospēles.

(83)

Visbeidzot, Komisija atzīmē, ka Francijas iestāžu piedāvātais jaunais atlases tests ir ierobežojošāks nekā iepriekš paziņotais tests. Pamatojoties uz lēmumā par procedūras sākšanu aprakstītajiem kritērijiem, Francijas iestāžu iesniegtās simulācijas parāda, ka 49 % no Francijā ražotājām videospēlēm 2005.–2006. gadā varētu būt atbilstošas salīdzinājumā ar 31 %, pamatojoties uz pašreizējo testu. Kā lēmumā par procedūras sākšanu uzsvēra Komisija, ja “pasākuma rezultātā atbalsts tiks sniegts lielai daļai videospēļu to ražošanas procesā, tad var izrādīties, ka šajā ražošanā netiek ņemts vērā pasludinātais mērķis – veicināt kultūru un ka tad šai ražošanai būs rūpniecisks mērķis” (23). Ņemot vērā videospēļu jomas specifiku tas, ka tika atlasīti gandrīz 30 % spēļu, norāda, ka pasākuma mērķis nav tikai vienkārši atbalstīt kādu īpašu rūpniecības nozari.

(84)

Tāpēc ir pamats secināt, ka Francijas iestādes ir izstrādājušās pārbaudāmus nacionālus kritērijus, kas nodrošina, ka to videospēļu saturs, kam tiesības saņemt nodokļu atlaides, patiesi ir kultūras saturs un ka atbalsta pasākums atbilst mērķim veicināt kultūru.

(85)

Komisijai ir jāpārliecinās, ka pasākums ir piemērots, ka tas ir pietiekami rosinošs un proporcionāls.

(86)

Attiecībā uz pirmo punktu, Francijas iestādes paskaidroja, ka nodokļa atlaide pēc to ieskata ir vispiemērotākais instruments, lai sasniegtu nosprausto mērķi. Francijas iestādes izskatīja iespēju par šo pasākumu paziņot, pamatojoties uz Kopienas juridisko pamatu attiecībā uz atbalstu pētniecībai, attīstībai un jauninājumiem, ko turklāt ieteica ISFE, taču Francijas iestādes to noraidīja, ciktāl šis juridiskais pamats neļāva atbalstu saistīt ar atbilstošo videospēļu kultūras saturu, kā arī nodrošināt videospēļu piedāvājuma dažādību. Šis pamats nebūtu ļāvis sniegt tāda līmeņa atbalstu, kā nodokļa atlaidi. Komisija atzīst, ka šī nodokļa atlaide, kā tās ir iecerētas, ļauj efektīvi pavērst valsts atbalstu to videospēļu virzienā, kuru saturs saistīts ar kultūru, kā arī to, ka šajā sakarā nodokļu atlaides izrādās piemērots instruments, lai sasniegtu izvirzīto ar kultūru saistīto mērķi. Komisija turklāt uzsver, ka, pamatojoties uz iepriekšējiem lēmumiem (24) un atbilstoši Līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktam atbalsts nodokļa atlaides veidā ir saderīgs.

(87)

Videospēļu tirgus izpēte rāda to, ko raksturo tendence koncentrēt piedāvājumu, kas kaitē neatkarīgām ražošanas studijām un tāpēc – piedāvājuma dažādībai (25). Videospēļu tirgus lielā mērā ir globāls tirgus, kurā konsolēm domātās spēles veido divas trešdaļas no pārdotajām spēlēm. Šajā tirgū dominē spēļu konsoļu ražotāji, kas uzspiež videospēļu ražotājiem atļauju un licenču sistēmu, kas veido līdz 20 % no spēles galīgās cenas.

(88)

Turklāt tirgu raksturo tehnisko standartu fragmentācija un tas, ka nav sistēmu sadarbspējas. Pieprasījumu raksturo videospēļu ierīču (konsoļu un personīgo datoru) regulāra atjaunošana un iznīcināšana mājsaimniecībās vidēji ik pēc sešiem gadiem.

(89)

Tāpēc videospēļu industrija nemitīgi sākas no jauna, jo ražošanas cikli ir ļoti īsi un ieguldījumi – apjomīgi. Turklāt šo ražošanas izmaksu amortizācija galvenokārt var notikt izdevniecību tirgū salīdzinājumā, piemēram, ar filmu ražošanu, kur izmaksas var amortizēt maksa par pārraidi TV vai DVD pārdošana.

(90)

Šajā kontekstā atbilstoši sniegtajai informācijai Francijas videospēļu industriju galvenokārt raksturo mazas ražošanas studijas (mazāk nekā 200 darbinieku), kuru rīcībā nav pietiekamu finanšu kapacitāšu un tāpēc tās ir atkarīgas no izdevējiem, lai finansētu savus ražojumus. Izdevēji maksā par ražošanas studiju darbu atkarībā no pārdošanas pēc tam, kad ir segtas ražošanas izmaksas, ko maksājuši izdevēji. Francijas iestādes uzsvēra, ka videospēļu skaits, kuru saturs saistīts ar kultūru un kuras varētu atbilst atlases testam nodokļa atlaides saņemšanai, kopš 2000. gada nemitīgi samazinās. Tās arī īpaši kā piemēru norāda to, ka ir aizvien mazāk videospēļu ar vēsturisku kontekstu (Versaļa, Pompeja, Ēģipte), kopš vairs nedarbojas studija Cryo Interactive, kura specializējās šāda satura videospēļu ražošanā.

(91)

Nodokļa atlaide, kas balstīta uz šajā lēmumā aprakstītajiem kritērijiem, vajadzētu, samazinot to ražošanas izmaksas, sekmēt tādu videospēļu parādīšanos, kuras varētu raksturot kā tādas, kas saistītas ar kultūru, salīdzinājumā ar tīri izklaidējošām spēlēm. Tāpēc Komisija var secināt, ka pasākumam attiecībā uz tā mērķi var būt pietiekami rosinošs efekts.

(92)

Komisija atzīmē, ka atbalsta intensitāte ir tikai 20 %, kas ir salīdzinoši neliela salīdzinājumā ar atbalsta intensitāti, kas vispār tiek atļauta kultūras jomā. Parasti atļautā intensitāte kino vai audiovizuālajā nozarē ir 50 %.

(93)

Turklāt Komisija atzīmē, ka attaisnoto izmaksu kopums turpmāk ir atbilstoši un precīzi noteikts – tiks ņemtas vērā tikai darbības izmaksas, neskaitot personāla izmaksas un dotācijas pamatlīdzekļu amortizācijai, ko atbalsta saņēmējs reāli maksā. Šādi izdevumi vairs nav noteikti kā fiksēta summa 75 % apmērā no personāla izmaksām.

(94)

Tāpēc Komisija var secināt, ka pasākums ir arī proporcionāls. Tā atzīmē arī, ka tas, ka tikai reāli segtās atbilstošo spēļu izmaksas tiek ņemtas vērā, atceļ ISFE bažas par iespējamām šķērssubsīdijām spēlēm, kuru saturs saistīts ar kultūru, un komerciālām spēlēm.

(95)

Pamatojoties uz Francijas iestāžu iesniegtajiem skaitļiem, redzams, ka galvenie konkurenti videospēļu tirgū ir Japāna un Ziemeļamerikas ražotāji. Eiropas izdevēju tirgus daļas 2005. gadā galvenajos Eiropas tirgos nepārsniedza 20 % un vidēji bija 18 %, kā parādīts šajā tabulā.

(96)

Šos skaitļus apstiprina ISFE iesniegtais 50 visvairāk 2006. gadā Francijā pārdoto videospēļu saraksts – 21 no tām izdevuši Japānas uzņēmumi, 19 – Amerikas uzņēmumi un 10 – Eiropas uzņēmumi. Šos skaitļus apstiprina arī videospēļu uzņēmumu klasifikācija pēc apgrozījuma, ko 2003. gadā izveidoja Eiropas Audiovizuālo jautājumu uzraudzīšanas centrs, kas norāda, ka pirmie četri uzņēmumi ir japāņu un amerikāņu uzņēmumi.

(97)

Loģiski, ka to Francijas izdevēju tirgus daļas, kuri netieši saņem nodokļu atlaidi, ciktāl tie izdod videospēles, kas ražotas studijās, kurām ir tiesības saņemt nodokļu atlaides, ir mazākas – 2005. gadā trīs galvenie izdevējiem Francijā Ubisoft, Atari, un VUGames piederēja attiecīgi 6,4 %, 3,5 % un 4,4 % no to piecu dalībvalstu izdevēju tirgus daļām, kas minētas 95. apsvēruma tabulā. Turklāt šo izdevēju studijas, kas darbojas Francijā veido nelielu daļu no šo izdevēju tirgus daļas – 25 % Ubisoft (jeb 1,6 % no dalībvalstu tirgus), 10 % Atari (jeb 0,35 %) un 2 % VUGames (nenozīmīga daļa).

(98)

Turklāt jāatzīmē, ka subsīdijas saņems relatīvi neliela Francijā ražoto videospēļu daļa; simulācija, kas attiecas uz Francijā ražotām videospēlēm 2005.–2006. gadā, parāda, ka tikai 30 % no tām varētu saņemt nodokļa atlaidi.

(99)

Lietderīgi atzīmēt, ka videospēļu ražotāju asociācijas, kas pēc procedūras sākšanas iesniedza iebildumus, piemēram, TIGA, GAME, APOM un EGDF, arī uzsvēra pasākuma nelielo ietekmi uz šo valstu rūpniecību. EGDF, kas pārstāv 500 studijas desmit dalībvalstīs, jo īpaši uzsvēra, ka pasākums, par kuru ir paziņots un kas ļauj līdz 20 % finansēt no 15 līdz 30 projektiem divu gadu laikā, radīs tikai nelielu ierobežojumu, ņemot vērā, ka katru gadu tirgū tiek laistas 1 500 videospēles. Šie komentāri ir vēl jo nozīmīgāki tādēļ, ka tie izstrādāti, pamatojoties uz to projektu, kas aprakstīts lēmumā par procedūras sākšanu un kura darbības lauks vēlāk tika samazināts.

(100)

Pasākumam var būt negatīva ietekme uz tirdzniecību, ko noteica GAME, tādā veidā, ka Francijas sākotnējā priekšlikumā apakšuzņēmēju izmaksas attaisnotajās izmaksās netika ņemtas vērā. Tas būtu mudinājis uzņēmējus, kas saņem atbalstu, internalizēt izmaksas, tā vietā, lai izmantotu apakšuzņēmējus, kas šajā nozarē ir bieža prakse. Tas jo īpaši varētu notikt, kaitējot tiem uzņēmumiem, kas nodibināti citās dalībvalstīs un tāpēc kaitēt tirdzniecībai Kopienā. Tomēr šī negatīvā ietekme ir novērsta, ciktāl Francijas iestādes piekrita iekļaut apakšuzņēmēju izmaksas attaisnotajos izdevumos, 1 miljona euro robežās attiecībā uz vienu projektu.

(101)

Komisija uzskata, ka šis ierobežojums, ko pamato ar budžetu saistīti iemesli, šajā konkrētajā gadījumā ir pieņemams, ciktāl tas praksē neapdraud lielāko daļu Francijā ražoto videospēļu. Tik tiešām, atbilstīgi Francijas iestāžu sniegtajai informācijai no 74 videospēlēm, kas iekļautas viņu simulācijā, 64 spēļu ražošanas budžets nepārsniedza 2 miljonus euro, astoņu spēļu budžets bija no diviem līdz pieciem miljoniem euro un divu spēļu ražošanas budžets bija lielāks par 5 miljoniem. Ņemot vērā šo vidējo ražošanas budžeta līmeni, maksimālā summa viens miljons euro apakšuzņēmējiem nevar būt nopietns šķērslis apakšuzņēmumu iesaistīšanai. Atkarībā no videospēļu ražošanas budžetu izmaiņām Francijā Komisija saglabā tiesības no jauna pārskatīt šo maksimālo summu tad, kad atbilstīgi Francijas iestāžu saistībām par šo atbalsta pasākumu pēc četriem gadiem pēc tā īstenošanas paziņos atkārtoti.

(102)

Turklāt Komisija uzskata, ka nodokļa atlaides ietekme uz konkurenci būs ierobežotāka tāpēc, ka videospēļu tirgus ir svarīgs tirgus, ap 21 miljardu ASV dolāru 2003. gadā, kas ilgtermiņā strauji palielinās – ap 13 % gadā un kurā cenas ir samērā fiksētas.

(103)

Visbeidzot, Komisija atzīmē, ka divas trešās personas no trim ir izvirzījušas priekšplānā iespējamo pasākuma negatīvo ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci. ISFE norādīja, ka pasākums varētu izraisīt ieguldījumu pārvietošanu uz Franciju, bet ADESE uzsvēra pasākuma iespējamo negatīvo ietekmi uz Spānijas rūpniecību. Šīs trešās personas tomēr nav iesniegušas nekādus skaitļus vai sīku paskaidrojumu, kas ļautu Komisijai novērtēt šo iespējamo risku. Turklāt Komisija atzīmē, ka ISFE un ADESE pārstāv videospēļu izdevējus un izplatītājus. Taču, kā jau tika paskaidrots 37. apsvērumā, ražotāju asociācijas, kas pārstāv tiešos iespējamo atbalsta saņēmēju konkurentus, secināja, ka šādu risku attiecībā uz konkurenci var izslēgt. Komisija turklāt uzskata, ka videospēļu veidošanas studijas, kuras saņem atlaides, nevar, izmantojot tirgu, ietekmēt izdevējus, kā norādīts 90. apsvērumā. Viens no galvenajiem izdevējiem Francijā Ubisoft savos komentāros citstarp uzsvēra, ka atbalsts labvēlīgi ietekmēs arī izdevēju finanšu riska samazināšanos, samazinot videospēļu ražošanas izmaksas, kā arī attīstot Eiropas piedāvājumu.

(104)

Turklāt Komisija uzskata, ka nodokļa atlaides proporcija nav tāda, lai mainītu ražotāju lēmumus par ieguldījumu lokalizāciju, ņemot vērā citus šo lēmumu parametrus, jo īpaši nodarbinātības un darba samaksas parametrus. Attiecībā uz īpašo gadījumu par pasākuma ietekmi uz Spānijas rūpniecību Komisija turklāt atzīmē, pamatojoties uz 95. apsvērumā norādīto tabulu, ka tieši Spānijā Eiropas izdevēju tirgus daļa ir vismazākā. Pretēji tam, ko paziņoja ADESE, kā arī precīzāku datu trūkuma dēļ no viņu puses, Komisijas viedoklis bija, ka šim atbalsta pasākumam Spānijā nevar būt lielāka ietekme kā citās dalībvalstīs.

(105)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija uzskata, ka atbalsta rezultātā netiks pastiprināta to uzņēmumu ietekme tirgū, kuri saņem atbalstu, ne arī kropļos tirgus dalībnieku dinamisko ierosmi, bet gan gluži otrādi palielinās piedāvājuma daudzveidību tirgū. Tāpēc jāsecina, ka konkurences traucējumi un ietekme uz tirgu ir ierobežota tā, ka kopējā atbalsta bilance ir pozitīva Nodokļu atlaides videospēļu veidošanai tāpēc ir saderīgas ar kopējo tirgu, pamatojoties uz Līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktu,