1.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/15

(1)

2004. gada 11. oktobra vēstulē, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 15. oktobrī, Greenpeace iesniedza Komisijai sūdzību par garantijas izsniegšanu, ko veica Compagnie française d'assurance pour le commerce extérieur (turpmāk tekstā – Coface), attiecībā uz Francijas ieguldījumu eksportējamo pakalpojumu klāstā, kurus Framatome ANP sniedz Somijas uzņēmumam Teollisuuden Voima Oy (TVO). Framatome ANP ir pārdēvēts par AREVA NP  (2).

(2)

Komisija reģistrēja sūdzību ar reģistra numuru CP 201/2004 2004. gada 29. oktobrī.

(3)

2004. gada 4. novembra vēstulē (skat. D/57822) Komisija lūdza Francijas varas iestādes sniegt informāciju par garantiju. Francijas varas iestādes sniedza šo informāciju 10. decembra vēstulē, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 13. decembrī.

(4)

2004. gada 14. decembra vēstulē, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 16. decembrī, Eiropas Atjaunojamās enerģijas federācija (turpmāk – EREF) iesniedza Komisijai sūdzību, kurā apstrīdēja jaunās TVO kodolspēkstacijas būvniecības, finansēšanas un darbības nodrošināšanai veikto pasākumu atbilstību Kopienas tiesībām. Tajā apgalvots, ka papildus Coface garantijai, arī Bayerische Landesbank (turpmāk – BLB) un AB Svensk Exportkredit (turpmāk – SEK) piedāvātais finansējums uzskatāms par atbalstu.

(5)

Komisija reģistrēja šīs sūdzības daļu, kas attiecas uz valsts atbalstu, ar reģistra numuru CP 238/2004 2004. gada 21. decembrī. Lielā mērā tā veica abu sūdzību apvienotu pārbaudi, jo sūdzība CP 238/2004 attiecas uz to pašu jautājumu, uz ko sūdzība CP 201/2004.

(6)

2005. gada 15. februārī (skat. D/51174) Komisija lūdza Vācijas varas iestādes sniegt informāciju par sūdzībās minētajiem pasākumiem. Vācijas varas iestādes sniedza šo informāciju 2005. gada 16. marta vēstulē, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 2005. gada 17. martā.

(7)

2005. gada 26. maija vēstulē (skat. D/54101) Komisija lūdza Francijas varas iestādes sniegt informāciju par sūdzībās minētajiem pasākumiem. Francijas varas iestādes sniedza šo informāciju 2005. gada 26. jūlija vēstulē, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 2005. gada 27. jūlijā.

(8)

2005. gada 7. jūnija vēstulē (skat. D/54366) Komisija lūdza Somijas varas iestādes sniegt informāciju par sūdzībās minētajiem pasākumiem. Somijas varas iestādes sniedza šo informāciju 2005. gada 8. jūlija vēstulē, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 2005. gada 11. jūlijā.

(9)

2005. gada 8. jūnija vēstulē (skat. D/54377) Komisija lūdza Zviedrijas varas iestādes sniegt informāciju par sūdzībās minētajiem pasākumiem. Zviedrijas varas iestādes sniedza šo informāciju 2005. gada 7. jūlija vēstulē, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 2005. gada 18. jūlijā.

(10)

2005. gada 2. septembrī notika Komisijas un EREF pārstāvju tikšanās.

(11)

2005. gada 18. novembra vēstulē, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 22. novembrī, EREF sniedza Komisijai papildu ziņas attiecībā uz savu 2004. gada 14. decembra sūdzību, tai skaitā ziņas par sūdzībā CP 238/2004 minēto valsts atbalstu.

(12)

2005. gada 9. decembra vēstulē (skat. D/59668) Komisija lūdza Zviedrijas varas iestādes sniegt papildu informāciju par sūdzībās minētajiem pasākumiem. Zviedrijas varas iestādes sniedza šo informāciju 2006. gada 6. aprīļa vēstulē, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 2006. gada 10. aprīlī.

(13)

2006. gada 13. janvāra vēstulē (skat. D/50295) Komisija lūdza Francijas varas iestādes sniegt papildu informāciju par sūdzībās minētajiem pasākumiem. Francijas varas iestādes sniedza šo informāciju 2006. gada 20. februāra e-pasta sūtījumā, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 2006. gada 21. februārī, un papildināja to ar 2006. gada 10. marta e-pasta sūtījumu, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 2006. gada 13. martā.

(14)

Francijas varas iestādes sniedza papildu informāciju par sūdzībās minētajiem pasākumiem 2006. gada 5. aprīļa e-pasta sūtījumā, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu tajā pašā dienā.

(15)

2006. gada 4. maija vēstulē, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 12. maijā, Greenpeace sniedza Komisijai papildu informāciju par sūdzību CP 201/2004.

(16)

2006. gada 4. jūlijā notika Komisijas, Francijas varas iestāžu, bankas, AREVA NP un TVO pārstāvju tikšanās, kuras gaitā Francijas varas iestāžu pārstāvji iesniedza dokumentus par sūdzībās minētajiem pasākumiem.

(17)

2006. gada 18. jūlija vēstulē, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 2006. gada 25. jūlijā, EREF sniedza papildu ziņas par sūdzību CP 238/2004 un pieprasīja Komisijai pieņemt lēmumu šajā jautājumā.

(18)

2006. gada 7. septembrī Komisija apvienoja abas sūdzības, piešķirot tām reģistra numuru NN 62/2006. 2006. gada 20 septembrī tā sadalīja šo lietu divās (3) apakšlietās, NN 62/A/2006 un NN 62/B/2006. Lieta NN 62/A/2006 attiecas uz sūdzību sadaļu, kas saistīta ar Coface garantiju, bet lieta NN 62/B/2006 attiecas uz sūdzības CP 238/2004 sadaļu, kas saistīta ar aizdevuma piešķiršanu, kurā piedalījās BLB, un divpusējo aizdevumu, ko piešķīra SEK (sūdzība CP 201/2004 neietver šos jautājumus).

(19)

2006. gada 24. oktobrī Komisija pieņēma lēmumus abās lietās. Pirmajā lēmumā (4) tā pauda viedokli, ka lietā NN 62/B/2006 ietvertie veiktie pasākumi nav uzskatāmi par atbalstu. Tad Komisija informēja Franciju par savu lēmumu lietā NN 62/A/2006, kuras numurs mainīts uz C 45/2006, uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz Coface garantiju. Šie pasākumi ir dotā lēmuma, ar kuru tiek izbeigta oficiāla izmeklēšanas procedūra lietā C 45/2006, priekšmets.

(20)

2006. gada 14. novembra vēstulē, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 16 novembrī, Francijas varas iestādes lūdza Komisiju pagarināt termiņu savu apsvērumu iesniegšanai. 30. novembra vēstulē Komisija piešķīra termiņa pagarinājumu. Savus apsvērumus Francijas varas iestādes iesniedza 2006. gada 22. decembra vēstulē, kas tika reģistrēta kā saņemta 2007. gada 4. janvārī.

(21)

Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5)2007. gada 1. februārī. Komisija lūdza ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par izskatāmajiem pasākumiem. Tā saņēma desmit ieinteresēto personu iesniegtus apsvērumus. 2007. gada 23. marta vēstulē (skat. D/51341) tā pārsūtīja tos Francijai, dodot tai iespēju paust savus apsvērumus. Pēc noteiktā termiņa pagarinājuma pieprasīšanas Francijas varas iestādes iesniedza savus apsvērumus 2007. gada 11. maija vēstulē, kas tika reģistrēta kā saņemta 2007. gada 14. maijā.

(22)

Šobrīd Somijai ir četri kodolreaktori. Divi no tiem pieder uzņēmumam Fortum un atrodas Lovisā, pārējie divi pieder TVO un atrodas Olkiluoto.

(23)

TVO ir bezpeļņas uzņēmums, kas piegādā elektroenerģiju saviem akcionāriem par pašizmaksu. Tās kapitāls sadalīts vairākos laidienos, katram no tiem atbilst spēkstacija vai spēkstaciju grupa. Īpašuma tiesības uz TVO kapitāla laidiena daļu dod tiesības iegādāties atbilstošu attiecīgās spēkstacijas vai spēkstaciju produkcijas daļu par pašizmaksu.

(24)

TVO akcionāri pamatā ir enerģētikas un industriālie uzņēmumi, kas ir lieli elektroenerģijas patērētāji.

(25)

TVO, kuram jau pieder divi atomreaktori, kā arī kapitāla daļa ogļu spēkstacijā un kurš pārvalda vēja ģeneratoru staciju, šobrīd Olkiluoto tiek būvēts trešais kodolreaktors, kas kļūs pazīstams kā “Olkiluoto 3”.

(26)

Par Olkiluoto 3 būvniecību atbildīgs ir konsorcijs, ko izveidojuši Siemens un AREVA NP (AREVA un Siemens meitas uzņēmums), kam atbilstošas daļās pieder 66 % un 34 % kapitāla. Konsorciju izvēlējās TVO pēc tam, kad 2002. gada septembrī tika publicēts uzaicinājums piedalīties konkursā. 2003. gada 15. oktobrīTVO informēja AREVA NP un Siemens konsorciju par tā uzvaru konkursā. Būvniecības līgums tika parakstīts 2003. gada 18. decembrī. Atbilstoši Komisijas saņemtajai informācijai, bez izvēlētā konsorcija aicinājumam piedalīties konkursā atsaucās arī […] (6).

(27)

Olkiluoto 3 būs pirmais jaunās paaudzes Eiropas paaugstināta spiediena ūdens reaktors (EPR) ar plānoto jaudu 1 600 MW. Saskaņā ar sākotnējiem plāniem reaktoram bija jāuzsāk darbs 2009. gadā, taču sakarā ar būvdarbu aizkavēšanos tā darbības uzsākšana paredzēta 2010. gada beigās/2011. gada sākumā.

(28)

TVO Olkiluoto 3 finansēšanai, kas kopumā izmaksās vairāk nekā 3 miljardus euro, izmanto vairākus finansējuma avotus.

(29)

Pirmkārt, TVO akcionāri ir piekrituši palielināt TVO kapitālu (pašu kapitālu) par summu, kas atbilst aptuveni [15–30] % no projekta izmaksām, izveidojot īpašu akciju laidienu jaunajam reaktoram. Otrkārt, akcionāri piešķirs subordinētu aizdevumu, kura apmērs būs [0–15] % no kopējām izmaksām. Papildus šim finansējumam, ko 2003. gada decembrī, parakstot investīciju līgumu, nodrošināja akcionāri, TVO vienojās par aizdevuma saņemšanu no starptautisku banku sindikāta un par vairākiem divpusējiem aizdevumiem. Lielākā daļa šo aizdevumu tika refinansēti, izmantojot 2004. gada martā Coface garantēto aizdevumu, jaunu aizdevumu, par kuru vienojās 2005. gada jūnijā, un daudziem jauniem divpusējiem aizdevumiem.

(30)

Šīs kredītlīnijas (turpmāk – kredītlīnija) summa ir 1,35 miljardi euro.

(31)

Šo kredītlīniju TVO piešķīra banku sindikāts, kurā BLB, BNP Paribas, JP Morgan, Nordea un Svenska Handelsbanken bija pilnvarotie aizdevuma organizētāji. 2003. gada 11. novembra vēstulē katra no šīm piecām bankām uzņēmās nepieciešamības gadījumā nodrošināt līdz 500 miljoniem euro lielu summu, kas kopumā sastāda 2,5 miljardus euro. Sindicēšanas procesa gaitā citas bankas piedalījās kredītlīnijas nodrošināšanā. 2003. gada 17. decembrī kredītlīnijas līgumu uz līdztiesīgiem noteikumiem parakstīja divpadsmit bankas.

(32)

Kredītlīnija tika piešķirta divās daļās, kuru atmaksāšanas termiņi ir attiecīgi pieci un septiņi gadi. Kredītlīnija piešķirta ar EURIBOR likmei piesaistītu procentu likmi. Uz pieciem gadiem izsniegtā daļa paredz likmi […] bāzes punktus (bps) virs EUREBOR likmes pirmos trīs gadus, palielinoties par […] bps turpmākajos […] gados. Uz septiņiem gadiem izsniegtā daļa paredz likmi […] bāzes punktus (bps) virs EUREBOR likmes pirmos trīs gadus, palielinoties par […] bps turpmākajos […] gados un par […] bps turpmākajos […] gados. Kredītlīnijai nav piesaistīta valsts garantija.

(33)

Līgums starp TVO un bankām, kas tika parakstīts 2003. gada 17. decembrī, sākotnēji paredzēja 1,95 miljardus euro lielu summu. 2004. gada martā pēc tam, kad TVO tika piešķirts 2.2.2. iedaļā aprakstītais Coface garantētais aizdevums, šī summa tika samazināta līdz 1,35 miljardiem euro.

(34)

2005. gada jūnijā paralēli cita veida finansējumam TVO, izmantojot labvēlīgāku tirgus situāciju, noslēdza jaunu aizdevuma līgumu par 1,6 miljardiem euro, kurā šim aizdevumam uz septiņiem gadiem bija paredzēta vidējā procentu likme tikai […] bps virs EURIBOR likmes. Tā kā sākotnējie ar Olkiluoto 3 saistītie maksājumi varēja tikt veikti no citiem šajā sadaļā aprakstītajiem finansējuma avotiem, jo īpaši no akcionāru līdzekļiem, TVO tā arī neradās nepieciešamība izmantot 2003. gada decembrī piešķirto kredītlīniju, un šis kredītlīnijas līgums tika izbeigts.

(35)

2004. gada 11. jūnijā Komisija, saskaņā ar Euratom līguma 43. pantu, sniedza pozitīvu slēdzienu, kurā secināja, ka aplūkojamais industriālais projekts sekmē drošības palielināšanos un piegāžu diversifikāciju gan reģionālā, gan Eiropas līmenī un ka visi šī investīciju projekta aspekti atbilst Euratom Līguma izvirzītajiem mērķiem.

(36)

Šis ir 570 miljonu euro aizdevums (“garantētais aizdevums”, vārds “aizdevums” tiek lietots, lai izvairītos no sajaukšanas ar 2.2.1. apsvērumā aprakstīto kredītlīniju), kuru piešķīra tie paši 31. punktā minētie pilnvarotie organizētāji, izņemot banku […].

(37)

Aizdevuma pamatsumma TVO tiks izsniegta pakāpeniski piecu gadu laikā, izsniegtās aizdevuma summas atbilst maksājumiem, ko TVO veic AREVA NP. Aizdevuma atmaksa tiek veikta vienādās pamatsummas daļās ik pēc sešiem mēnešiem. Tā tiks uzsākta sešus mēnešus pēc pēdējās aizdevuma summas saņemšanas un tiks veikta 12 gadu laikā. Francijas varas iestāžu aprēķinātais vidējais aizdevuma termiņš ir 8,92 gadi.

(38)

Bankām maksājamā procentu likme ir mainīga un piesaistīta EURIBOR likmei. Aizdevums paredz bankām likmi […] bps virs EURIBOR likmes.

(39)

Aizdevums ir nodrošināts ar Coface izsniegto garantiju, kas ir Francijas valsts vārdā veikto eksporta kreditēšanas apdrošināšanas pasākumu sastāvdaļa. Apdrošināšanu saņem bankas, un apdrošinātās personas ir bankas, ievērojot, ka Coface apdrošina 95 % no aizdevuma summas. Par šo apdrošināšanu Coface pieprasa prēmiju ar fiksētu likmi [2,5–3,5] % apmērā par katru maksājumu, tādējādi kopējais par labu Coface maksājamo prēmiju apjoms ir [14,25–19,95] miljoni euro. Šo prēmiju pieprasa no bankām, kuras savukārt papildus 38. apsvērumā minētajiem aizdevuma procentiem iekasē maksājamo summu no TVO.

(40)

Francijas Eksporta kreditēšanas un garantiju komisija (CGCCE), kura bija atbildīga par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz garantijas izsniegšanu, 2003. gada 17. novembrī sniedza pozitīvu atzinumu. Coface apņēmās izsniegt garantiju 2003. gada 1. decembrī. Līgums par garantēto aizdevumu tika noslēgts 2004. gada 25. martā.

(41)

Francija paziņoja par garantiju “Vienošanās par vadlīnijām attiecībā uz oficiāli atbalstītajiem eksporta kredītiem” dalībniekiem, kas 2003. gada 20. novembrī noslēgta ESAO ietvaros (ESAO Vienošanās). Jānorāda, ka apskatāmo darījumu neapstrīdēja neviens ESAO Vienošanās dalībnieks.

(42)

Papildus kredītlīnijas līgumam, pēc investīciju veikšanas lēmuma pieņemšanas TVO noslēdza vairākus divpusējus aizdevuma līgumus ar dažādām finanšu iestādēm par kopējo summu […] miljoni euro. Viens no aizdevuma līgumiem tika noslēgts ar SEK par summu 100 miljoni euro (skatīt lēmumu lietā NN 62/B/2006).

(43)

Šī tabula atšifrē Olkiluoto 3 projekta finansējumu uz 2004. gada 25. martu.

1.   Tabula

Olkiluoto 3 projekta finansējuma atšifrējums (uz 2004. gada 25. martu)

(44)

Šajā tabulā atspoguļota notikumu hronoloģiskā secība.

2.   Tabula

Projekta grafiks (galvenie posmi; 2002.–2004. gads)

(45)

Savā 2006. gada 24. oktobra lēmumā Komisija pirmo reizi pārbaudīja, vai pasākums uzskatāms par atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Lēmumā tiek izvērtēts, vai priekšrocība ir piešķirta vai nav. Komisija atzīmēja, ka apdrošināšanas prēmija [2,5–3,5] % apmērā, ko saņēma Coface nevarēja tikt tieši salīdzināta ar tirgus likmi, jo neviens apdrošinātājs, šķiet, nepiedāvāja šāda veida finanšu pakalpojumu. Tomēr, tā kā valsts garantija tika izsniegta aizdevumam, tika uzskatīts, ka kopējās garantētā aizdevuma izmaksas, ko noteica kā samaksāto procentu un garantijas prēmijas summu, var tikt salīdzinātas ar izmaksām, kas būtu radušās aizņēmējam, ja valsts garantija netiktu izsniegta. Salīdzinot kopējās garantētā aizdevuma izmaksas ar 2.2.1. iedaļā aprakstītās kredītlīnijas izmaksām, kuras var uzskatīt par tirgus likmei atbilstošām, Komisija izdarīja sākotnēju secinājumu, ka garantētais aizdevums nesamazina finanšu saistību apjomu, kuras aizņēmējam būtu bijis jāuzņemas. Tāpēc šķiet, ka TVO nav piešķirta priekšrocība. Tomēr Komisija norāda, ka šis ir sākotnējs secinājums, kas balstās uz noteiktu pieņēmumu skaitu. Un tāpēc šajā posmā tā nespēja izslēgt varbūtību, ka pasākums uzskatāms par atbalstu, un nolēma dot iespēju Francijai un ieinteresētajām personām iesniegt savus apsvērumus par izmantoto metodoloģiju un pieņēmumiem, uz kuriem Komisija balstījās, analizējot priekšrocības esību.

(46)

Attiecībā uz jebkāda veida atbalsta saderību, Komisija atzīmē, ka dažas pazīmes norāda uz saderību EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē, taču citas norāda uz pretējo. Tāpēc jebkāda atbalsta saderība nevar tikt prezumēta a priori.

(47)

Tā kā nevar izslēgt varbūtību, ka pasākums jāuzskata par atbalstu, un tāpēc, ja tas tā būtu, nav skaidrs, vai pasākums ir saderīgs, Komisija nolēma sākt ofociāu izmeklēšanas procedūru.

(48)

TVO savus apsvērumus iesniedza Komisijai 2007. gada 2. janvāra vēstulē. Tajā teikts, ka lēmumā par procedūras sākšanu ieviesušās vairākas faktu kļūdas, un ieteikti vairāki labojumi. Bez tam, tajā pausts viedoklis, ka daži Komisijas veiktie vērtējumi balstīti vienīgi uz zināmu skaitu hipotētisku pieņēmumu un tiem ir spekulatīvs raksturs. Attiecībā uz priekšrocības esību TVO, atsaucoties uz Komisijas sākotnējo novērtējumu, norādīja, ka Coface garantētais aizdevums izmaksāja dārgāk nekā kredītlīnija un citi tolaik pieejamie finansējuma avoti. Garantētais aizdevums tika izvēlēts tādēļ, ka tā atmaksas termiņš bija garāks un ar tā palīdzību varēja samazināt banku izsniegto līdzekļu apjomu, padarot iespējamu neizsniegto kredītlīnijas līdzekļu izmantošanu turpmāk radušos finanšu vajadzību segšanai (7). Tādējādi, TVO uzskatīja, ka Komisijai jānāk pie slēdziena, ka garantija nav uzskatāma par atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(49)

2007. gada 1. martu vēstulē Greenpeace, kurš pēc šīs procedūras sākšanas pirmais iesniedza sūdzību (skat. 1. iedaļu), paužot savus apsvērumus atgādināja, ka eksporta atbalsta pasākumi Kopienā vienmēr ir bijuši aizliegti, tāpēc tas uzskata, ka Komisijas lēmumam par šo pasākumu ir jābūt negatīvam, paredzot saņemtā atbalsta atgūšanu. Vēstulē netika pausti apsvērumi attiecībā uz sākotnējo analīzi par priekšrocības esību vai neesību, kas ietverta lēmumā par procedūras sākšanu.

(50)

Arī ar 2007. gada 1. martu datētajā vēstulē savus apsvērumus pauda EREF, kas savulaik bija otrs sūdzības iesniedzējs (skat. 1. sadaļu). Pēc tā domām bija skaidrs, ka eksporta kredīta piešķiršana eksportam Kopienas iekšienē uzskatāma par nelikumīgu valsts atbalstu. EREF atsaucās uz savā 2005. gada 18. novembra vēstulē paustajiem argumentiem un lūdza šo vēstuli pievienot ar notiekošo procedūru saistītajai lietai.

(51)

EREF uzskata, ka Coface iesaistīšanās finansēšanā skaidri signalizēja privātajām bankām, ka arī tām ir jāpiedalās, jo, pēc tā domām, Coface garantija samazina finansēšanā iesaistīto banku risku un samazina pašu kapitāla apjomu, ko bankas rezervēja apskatāmo aizdevumu izsniegšanai. Samazinot banku riska līmeni, Coface garantija sekmē aizdevuma ar samazinātu procentu likmi izsniegšanu TVO. Garantijas veidā sniegtā priekšrocība tādējādi palielinās. EREF uzskata, ka projekta finansējuma struktūra sabruktu, ja Coface nāktos atsaukt garantiju. Tas lūdza Komisiju pievērst uzmanību visām līgumattiecībām starp pusēm un sarunu procesam, kura rezultātā tika noslēgti šie līgumi.

(52)

Papildus 51. apsvērumā apkopotiem vispārīgiem apsvērumiem, EREF vēstule neietver apsvērumus attiecībā uz sākotnējo analīzi par priekšrocības esību vai neesību, kas ietverta lēmumā par procedūras sākšanu.

(53)

Papildus trim vēstulēm, kas minētas 48., 49. un 50. apsvērumā, Komisija saņēma apsvērumus no sešām dalībvalstīm – Nīderlandes, Zviedrijas, Somijas, Čehijas Republikas, Austrijas un Vācijas, kā arī no Eksportkredītu grupas (Export Credits Group) (8) padomes priekšsēdētāja. Iesaistītās dalībvalstis nesniedz apsvērumus par konkrētiem lietas apsvērumiem, bet gan kritizē Komisiju par 88. panta 2. punktā paredzētā procesa uzsākšanu jautājumā par eksporta kredītu un par viedokli, ka šāds pasākums uzskatāms par nesaderīgu valsts atbalstu. Tās uzskata, ka eksporta kredītus regulē ESAO Vienošanās, kas ietverta Kopienas tiesībās. Pakļaujot eksporta kredītu EK līguma 88. pantā noteiktajai procedūrai, Komisija rada ievērojamu juridisku nenoteiktību un var vājināt Eiropas eksportētāju stāvokli attiecībā pret to ārvalstu konkurentiem.

(54)

Francijas varas iestādes vispirms atsaucas uz projekta īpašībām un būtiskajiem posmiem, īpaši attiecībā uz finansējumu un aicinājumu piedalīties konkursā.

(55)

Attiecībā uz aplūkojamā pasākuma novērtējumu Francijas varas iestādes galvenokārt iebilst, ka pasākums nevar tikt uzskatīts par atbalstu. Tās īpaši uzstāj, ka pasākuma rezultātā netiek piešķirta nekāda priekšrocība. Saskaņā ar viņu teikto, Coface garantija tika izsniegta uz tirgus noteikumiem. Tās pauž viedokli par Komisijas pielietoto metodoloģiju, pieņemot lēmumu par procedūras sākšanu. Tās uzskata to par bankās parasti pielietotu un atzīmē, ka tā parāda, ka aizdevums izsniegts ar procentu tirgus likmi. Tās arī norāda, ka metodoloģiju būtu lietderīgi papildināt un apstiprināt, piemērojot komplicētāku finanšu aktīvu novērtēšanas metodi, kuru tās dēvē par “kredītvērtību salīdzināšanas metodi”. Izmantojot šo otro metodi, Francijas varas iestādes ir secinājušas, ka banka piešķirtu garantētajam aizdevumam lielāku vērtību nekā kredītlīnijai, citiem vārdiem sakot, tās uzskatītu pirmo par ienesīgāku. Tas ļauj apgalvot, ka Coface garantētais aizdevums nevienam no projekta dalībniekiem nenodod priekšrocību zemāku finanšu izmaksu veidā. Francijas varas iestādes arī norāda, ka pasākums nevar tikt uzskatīts par valsts atbalstu, jo tas neietekmē konkurenci vai tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(56)

Kā alternatīvu Francija pauž viedokli, ka, ja pasākums tiktu uzskatīts par atbalstu, tas būtu saderīgs ar kopējo tirgu. No vienas puses, tas būtu saderīgs saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, jo tam ir likumīgs mērķis un nav tāda nelabvēlīga ietekme uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. No otras puses, tas būtu saderīgs, pamatojoties uz EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(57)

Runājot par pēdējo jautājumu, Francija norāda uz vairākiem šķēršļiem līdzekļu atgūšanā. Šajā sakarībā Francija atsaucas uz tiesiskās paļāvības principu. Francija uzskata, ka Komisija parasti neveic pasākumus attiecībā uz vidēja termiņa un ilgtermiņa eksporta kredītiem. Šis pasākums ir saderīgs arī ar ESAO Vienošanās noteikumiem. Šajos jautājumos Francijas veiktā analīze ir līdzīga pārējiem 53. apsvērumā minēto dalībvalstu iesniegtajiem apsvērumiem.

(58)

Lai novērtētu Francijas 2004. gada martā veikto pasākumu, Komisijai vispirms jākonstatē, vai tas uzskatāms par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Šajā sakarā tā norāda, ka eksporta kredīts vai garantija, kas piesaistīts šādam aizdevumam, īpaši ja tas saistīts ar darījumu starp dalībvalstīm, uzskatāms par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. ESAO Vienošanās automātiski neizslēdz varbūtību, ka šāds pasākums var tikt uzskatīts par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīme (9).

(59)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norāda, ka uz sākotnējās analīzes pamata nešķiet, ka pasākums būtu uzskatāms par atbalstu, īpaši tādēļ, ka tā rezultātā priekšrocība netiek dota labuma guvējam. Līdz ar to, ir jāpārliecinās, vai ir kādi jauni apstākļi, kas liktu apšaubīt sākotnējās analīzes rezultātu.

(60)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija atzīmē, ka par pasākumu uzskatāma garantijas izsniegšana aizdevumam, kuru TVO izsniegušas vairākas bankas, un izslēdz varbūtību, ka tā rezultātā bankām tiek piešķirta priekšrocība. Personas, kuras šīs procedūras ietvaros iesniedza savus apsvērumus Komisijai, šo novērtējumu neapstrīdēja. Tāpēc šajā lēmumā Komisija vienkārši pārliecināsies par priekšrocības piešķiršanu vai nepiešķiršanu aizņēmējam TVO un tā piegādātājam AREVA NP. Attiecībā uz šo pēdējo lēmumā par procedūras sākšanu minēts, ka šajā posmā nevar izslēgt, ka Francija izsniedza garantiju TVO ar nosacījumu, ka līgums tiek noslēgts ar AREVA NP. Ja tas tā būtu, Francija piešķirtu priekšrocību TVO, ja AREVA NP tiktu izvēlēts kā piegādātājs. Tādējādi, arī AREVA NP gūtu labumu no šī pasākuma. Jāsecina, ka priekšrocības piešķiršana TVO ir obligāts priekšnoteikums labuma esamībai AREVA NP. Tāpēc šajā lēmumā Komisija vispirms pārliecināsies par priekšrocības piešķiršanu vai nepiešķiršanu TVO.

(61)

Priekšrocība, ko tāds aizņēmējs kā TVO varētu gūt no valsts garantijas saistībā ar aizdevumu, ir finansējuma izmaksu samazinājums. Lai pārliecinātos, vai valsts garantija piešķir priekšrocību aizņēmējam vai nepiešķir, ir jākonstatē, kādas finansējuma izmaksas aizņēmējam būtu jāuzņemas, ja tas būtu griezies banku aizdevumu tirgū bez valsts iejaukšanās, un jāsalīdzina šīs izmaksas ar izmaksām, kas radās pēc valsts iejaukšanās. Bez tam jāpārliecinās, vai atsevišķiem uzņēmumiem vispār nav liegta pieeja kapitāla tirgum, un vai tie var spert šo soli tikai ar valsts iejaukšanās palīdzību. Šādā gadījumā priekšrocība valsts iejaukšanās rezultātā var būt vēl lielāka. Šādos apstākļos un ievērojot, ka EREF apšauba, vai tolaik TVO bija pieeja bankas aizdevumu tirgum, Komisija pirms analīzes uzsākšanas par finanšu izmaksas iespējamo samazināšanu pārliecināsies, vai TVO bija pieeja kapitāla tirgum un vai šī pieeja bija pietiekama, lai finansētu Olkiluoto 3 projektu kopumā.

(62)

Šī lēmuma 2. iedaļā Komisija analizēja dažādus Olkiluoto 3 projekta un tā finansēšanas posmus. Kļuva zināms, ka garantētais aizdevums formāli tika izsniegts 2004. gada martā. Tomēr Coface uzņēmās garanta lomu jau 2003. gada 1. decembrī, ko 2003. gada 17. novembrī apstiprināja CGCCE. 11. novembrī piecas bankas formāli apņēmās nodrošināt TVO ar summu līdz 2,5 miljardiem euro un ar šo aizdevumu pietiktu, lai pabeigtu projekta finansēšanu. Francijas varas iestāžu sniegtā informācija parāda, ka arī pirms Francijas valdības iejaukšanās TVO bija pietiekama pieeja finanšu tirgiem, lai spētu finansēt visu projektu.

(63)

Komisija arī norāda, ka vadoša reitingu aģentūra piešķīra TVO investīciju reitingu, kad tika veidotas dažādas Olkiluoto 3 projekta finansējuma paketes. Normālā situācijā šāds reitings nodrošina brīvu pieeju banku aizdevumu tirgum un tāpēc TVO nevar uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu.

(64)

Visbeidzot, Komisija norāda, ka garantētā aizdevuma apmērs (570 miljoni euro) ir neliels salīdzinājumā ar kopējo piesaistītā kapitāla apmēru (vairāk nekā 3 miljardi euro). Jāsecina, ka arī pēc Coface iejaukšanās, projekta lielāko daļu finansē tirgus. Attiecībā uz garantētā aizdevuma apjomu Komisija norāda, ka 2003. gada 11. novembrī piecas bankas apņēmās piešķirt līdz 2,5 miljardiem euro, t.i., līdz 500 miljoniem euro katra. Risks, ko uzņēmās Francijas valsts, šajā gadījumā ir salīdzināms ar risku, ko bija gatavas uzņemties privātas bankas. Līdz ar to, Francijas valsts līdzdalība projekta finansēšanā nediversificēja finansējuma avotus un nesamazināja riskus, ko uzņēmās pārējās bankas lielākā mērā nekā tas būtu noticis, ja vēl viena banka iesaistītos projekta finansēšanā.

(65)

Balstoties uz tās rīcībā esošo informāciju, Komisija secina, ka pirms valsts iejaukšanās TVO bija pietiekama pieeja finanšu tirgiem. Pretēji EREF apgalvojumam Francijas valdība neuzņēmās vadošā investora lomu un sniedza savu garantiju brīdī, kad visa projekta finansējums jau bija nodrošināts. Vēl jo vairāk, ja Francijas valdība būtu darbojusies kā vadošais investors, tās iejaukšanās attiektos uz summu, kas salīdzinājumā ar visiem projekta finansēšanai nepieciešamajiem līdzekļiem bija maza un tāpēc nepietiekama, lai varētu būtiski ietekmēt privātos investorus. Komisija secina arī, ka varbūtība, uz kuru norāda EREF, ka projekta finansējums sabruktu, ja tiktu atsaukta Coface garantija, var no loģikas viedokļa tikt izslēgta.

(66)

Tā kā pretēji EREF apgalvojumam tika konstatēts, ka TVO bija pietiekama pieeja kapitāla tirgum, ir jāpārliecinās, vai Francijas valdības prasītais garantijas prēmijas apmērs izraisīja finansēšanas izmaksu samazināšanos, kuras TVO būtu jāsedz, ja nenotiktu valsts iejaukšanās.

(67)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka neviens apdrošinātājs vai finanšu iestāde šobrīd nepiedāvā tieši tāda paša veida apdrošināšanu, kādu šajā gadījumā piedāvāja Coface, t.i. apdrošināšanu pret TVO nespēju ilgtermiņā pildīt maksāšanas saistības. Apstākli, ka tirgū netiek piedāvāts šāds apdrošināšanas veids, apstiprināja Francijas varas iestādes un sūdzības iesniedzēji to neapstrīdēja. Tas nav pretrunā Komisijas EK līguma 93. panta 1. punkta ietvaros sniegtajam paziņojumam dalībvalstīm par Līguma 92. un 93. panta piemērošanu īstermiņa eksportkredīta apdrošināšanai (10), saskaņā ar kuru, ja ir tirgus īstermiņa eksportkredīta apdrošināšanai, tāds ne vienmēr ir vidēja termiņa un ilgtermiņa apdrošināšanai. Līdz ar to, Francijas varas iestāžu prasītā cena nav tieši salīdzināma ar tirgus cenu.

(68)

Apstāklis, ka šāda veida apdrošināšanai nav tirgus, automātiski nenorāda uz priekšrocības esību vai neesību. Tā kā apskatāmais pasākums ir aizdevumam izsniegta garantija, ja nenotiktu valsts iejaukšanās, TVO vajadzēja saņemt finansējumu negarantēta aizdevuma veidā. Lai konstatētu priekšrocības esību, ir jāpārliecinās, vai TVO guva priekšrocību no finansēšanas izmaksu samazināšanās, salīdzinot garantētā aizdevuma kopējās izmaksas (bankai maksājamo procentu un garantijas prēmiju summu) ar procentiem, kādus prasītu privātas bankas par līdzīgu aizdevumu bez valsts garantijas.

(69)

Komisija norāda, ka papildus garantētajam aizdevumam TVO bija pieejams banku finansējums projektam piešķirtas kredītlīnijas formā. Tāpēc jāpārbauda, vai banku prasītā procentu likme par šīs kredītlīnijas izmantošanu ir ticams rādītājs procentu likmei, kādu prasītu privātas bankas par garantētajam aizdevumam līdzīgu aizdevumu, ja valsts garantija netiktu piešķirta.

(70)

EREF apstrīd apgalvojumu, ka kredītlīnijas procentu likme ir samērīgs tirgus likmes radītājs, kādu prasītu privātas bankas par līdzīgu aizdevumu bez valsts garantijas. Pirmkārt, tas uzskata, ka BLB loma kredītlīnijas piešķiršanā uzskatāma par atbalstu un labvēlīgi ietekmēja nosacījumus, uz kādiem tā tika piešķirta TVO. Komisija atzīmē, ka savā lēmumā lietā NN 62/B/2006 (11) tā izslēdza varbūtību, ka BLB loma būtu uzskatāma par atbalstu. Līdz ar to, tā noraida sūdzības iesniedzēja pirmo apgalvojumu. Otrkārt, EREF uzskata, ka Coface garantija samazināja uz kredītlīniju attiecināmo risku un tāpēc pamudināja bankas piešķirt to uz labvēlīgākiem noteikumiem nekā ar valsts garantiju nenodrošinātu aizdevumu. Šajā jautājumā Komisija atzīmē, ka EREF nenorāda precīzu veidu, kādā Coface garantija samazina uz kredītlīniju attiecināmo risku. Tā ir veikusi detalizētu Olkiluoto 3 projekta finansējuma analīzi. Lai gan Coface garantija acīmredzami samazina uz aizdevumu attiecināmo risku bankām, kas to izsniedza, un tāpēc samazina procentu likmi, ko tās piemēro garantētam aizdevumam, Komisija nav konstatējusi mehānismu vai līgumu, ar kuru Coface garantija samazinātu risku, kas attiecināms uz kredītlīniju. Jānorada, ka Coface garantija nekādā veidā neattiecas uz kredītlīniju. Līdz ar to, Komisija noraida sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka Coface garantija samazina uz kredītlīniju attiecināmo risku.

(71)

Komisija nav konstatējusi nekādus citus faktorus, kas norādītu uz to, ka kredītlīnijas procentu likme nav ticams rādītājs procentu likmei, kādu prasītu privātas bankas par garantētajam aizdevumam līdzīgu aizdevumu, ja valsts garantija nebūtu piešķirta. Tā norāda, ka garantētais aizdevums nav subordinēts aizdevums, t.i., aizdevums, kura atmaksa atkarīga no vispirms veiktās izmantoto kredītlīnijas līdzekļu atmaksas. Garantētais aizdevums un kredītlīnija atbilst vienai un tai pašai prasījumu kārtai. Bez tam, Komisija norāda, ka kredītlīnijai nav piešķirtas nekādas priekšrocības vai nodrošinājumi, kas atšķirtu to no garantētā aizdevuma (12).

(72)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka kredītlīnijas procentu likme ir ticams rādītājs procentu likmei, kādu prasītu privātas bankas par garantētajam aizdevumam līdzīgu aizdevumu, ja nekāda garantija nebūtu piešķirta.

(73)

Komisija ir jau veikusi garantētā aizdevuma kopējo izmaksu salīdzinājumu ar kredītlīnijas izmaksām procedūras sākšanas lēmuma 59. un 63. apsvērumā. Salīdzinājums balstās uz garantētā aizdevuma vidējo atmaksas termiņu. Procentu likme (13), kas būtu jāmaksā par šo periodu, tiek aprēķināta, veicot kredītlīnijas likmes lineāru attiecināšanu. Tā parāda, ka garantētā aizdevuma kopējās izmaksas (bankām maksājamo procentu un Coface maksājamo apdrošināšanas prēmiju summa) nav zemākas par banku noteikto procentu likmi par kredītlīnijas izmantošanu.

(74)

Komisija norāda, ka Francijas varas iestādes uzskata procedūras uzsākšanas lēmuma 59. un 63. apsvērumā aprakstīto salīdzināšanas metodi par derīgu, kaut arī sūdzības iesniedzēji nav iesnieguši par to savus apsvērumus un nav piedāvājuši alternatīvu salīdzināšanas metodi. Piekrītot Komisijas veiktajai šī jautājuma analīzei, TVO norāda, ka Coface garantētais aizdevums izmaksāja vairāk nekā kredītlīnija un citi tolaik pieejamie finansējuma avoti.

(75)

Komisija secina, ka garantijas rezultāta nav samazinājušās TVO finansējuma izmaksas, salīdzinājumā ar izmaksām, kas tam būtu jāuzņemas, ja tas būtu griezies banku tirgū bez valsts garantijas.

(76)

Komisija uzsver, ka ne savos apsvērumos par procedūras uzsākšanu, ne savos iepriekš iesniegtajos apsvērumos, sūdzības iesniedzēji nav piedāvājuši aprēķina metodi, kas dotu iespēju pārliecināties, vai Francijas aprēķinātais garantijas prēmiju apmērs izraisīja TVO finansēšanas izmaksu samazināšanos.

(77)

Kā parāda 6.1. iedaļā aprakstītā analīze, Komisija nav varējusi konstatēt TVO piešķirto priekšrocību.

(78)

Procedūras sākšanas lēmuma 69. un 70. apsvērumā Komisija norādīja, ka kodolspēkstacijas piegādātāji varēja konkurēt ne tikai ar cenu par pašas spēkstacijas būvniecību, bet arī piedāvājot TVO finansēšanas nosacījumus. Tā norādīja, ka šādā gadījumā, ja piegādātāji konkurētu ar “pilnas cenas” piedāvājumiem, ietverot tajā finansēšanas izmaksas, garantija būtu devusi iespēju AREVA NP piedāvāt savam klientam TVO finansējumu ar izdevīgāku likmi un, tādējādi, piedāvāt izdevīgāku “pilno cenu” nekā pārējie atomelektrostacijas piegādātāji. Šajā gadījumā garantija būtu devusi priekšrocību AREVA NP un būtu uzskatāma par eksporta atbalstu.

(79)

Francijas varas iestāžu aprakstītā un 2. tabulā apkopotā notikumu hronoloģija izslēdz iespēju, ka piegādātāji varēja konkurēt ar “pilnu cenu”, ietverot finansēšanas izmaksas. Pirmkārt, TVO izvēlējās AREVA NP/Siemens kā dalībnieku uzvarētāju pirms garantijas formālas apstiprināšanas un labu laiku pirms precīza prēmijas apmēra noteikšanas. Otrkārt, līgums par spēkstacijas piegādi ar AREVA NP/Siemens konsorciju formāli tika parakstīts pirms precīza prēmijas apmēra noteikšanas. Šie fakti norāda uz to, ka TVO izvēlējās AREVA NP/Siemens pirms uzzināja precīzas garantijas izmaksas un līdz ar to projekta finansēšanas izmaksu apmēru.

(80)

Attiecībā uz citiem argumentiem, arī ja pēdējais slēdziens izrādītos nepareizs un piegādātāji patiesībā konkurēja ar “pilnas cenas” piedāvājumiem, Komisija jau šī lēmuma 75. apsvērumā nonāca pie slēdziena, ka garantētais aizdevums nebija mazāk dārgs finansējuma avots nekā citi TVO pieejamie finansējuma avoti. Tā kā garantijas rezultātā TVO finansēšanas izmaksas nesamazinājās salīdzinājumā ar cita pieejamā, ar garantiju nenodrošinātā finansējuma izmaksām, tā nesamazināja AREVA NP/Siemens konsorcija konkursam iesniegto “pilnās cenu” un līdz ar to nepadarīja šo piedāvājumu pievilcīgāku.

(81)

Noslēgumā, ir jāizslēdz varbūtība, ka pasākums varētu būt devis priekšrocību AREVA NP.

(82)

Tā kā priekšrocības esība, kas ir būtiskākais faktors, lai pasākums varētu tikt uzskatīts par atbalstu, netika konstatēta ne TVO, ne AREVA NP gadījumā, Komisija secina, ka Coface garantija TVO piešķirtam aizdevumam 570 miljonu euro apmērā nav uzskatāma par valsts atbalstu.

(83)

Komisija konstatē, ka ar Coface starpniecību 2004. gada 25. martā Francijas izsniegtā garantija nav uzskatāma par atbalstu,