20.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 159/14

(1)

Komisija 2006. gada 28. martā publicēja paziņojumu (2) par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz dažu Taizemes izcelsmes sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu importu. Komisija 2006. gada 20. decembrī ar Regulu (EK) Nr. 1888/2006 (3) (“pagaidu regula”) noteica šim ražojumam pagaidu antidempinga maksājumus.

(2)

Pēc tam, kad bija nodoti atklātībai būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata pieņēma lēmumu noteikt pagaidu antidempinga pasākumus, vairākas ieinteresētās personas rakstiski iesniedza informāciju, darot zināmus savus apsvērumus par pagaidu secinājumiem. Personām, kas lūdza iespēju tikt uzklausītām, tādu iespēju deva. Atbilstīgi pamatregulas 6. panta 6. punktam 2007. gada 9. februārī Komisijas telpās notika sanāksme, kurā piedalījās viens ražotājs eksportētājs, Taizemes Ražotāju asociācija, Taizemes valdība un Kopienas ražotāji. Sanāksme bija veltīta jautājumam par konkurenci Kopienas cukurkukurūzas tirgū.

(3)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgajiem secinājumiem.

(4)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem paredzēja ieteikt konkrētas Taizemes izcelsmes sagatavotas vai konservētas cukurkukurūzas graudu veidā importam noteikt galīgo antidempinga maksājumu un pilnīgi iekasēt summas, kas garantētas ar pagaidu maksājumu. Ieinteresētajām personām arī atvēlēja laiku, lai pēc to būtisko faktu un apsvērumu atklāšanas, balstoties uz kuriem tika noteikti galīgie pasākumi, tās iesniegtu savas piezīmes.

(5)

Tika ņemti vērā ieinteresēto personu mutiski un rakstiski iesniegtie komentāri un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīti secinājumi.

(6)

Jāatgādina, ka dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Attiecībā uz tendencēm, kas ir būtiskas, novērtējot kaitējumu, Komisija analizēja datus, kuri aptver laiku no 2002. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim (“attiecīgais laikposms”). Laikposms, kurš izmantots secinājumiem par cenu samazināšanu, mērķa cenas samazinājumiem un kaitējuma novēršanu, ir iepriekšminētais IP.

(7)

Tā kā par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu nav saņemti komentāri, ar šo apstiprina pagaidu regulas 13. līdz 15. apsvērumu.

(8)

Vairāki eksportētāji un Taizemes Ražotāju asociācija iebilda pret izlases metodes un atsevišķās pārbaudes vērtējumu, kas aprakstīts pagaidu regulas 16. līdz 20. apsvērumā. Īpaša prasība bija par to, ka izlase nav reprezentatīva, jo Komisija nav ņēmusi vērā citus faktorus, piemēram, uzņēmumu lielumu un to ģeogrāfisko atrašanās vietu. Bez tam viņi iesniedza prasību, ka nebūtu pārāk apgrūtinoši veikt izmeklēšanu vairāk nekā četros izlases veidā atlasītajos uzņēmumos.

(9)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 16. līdz 18. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka, lai nodrošinātu vislielāko iespējamo izlases reprezentativitāti, ņemot vērā izmeklēšanas ierobežojumus, ir pietiekami izlasē iekļaut tikai minētos četrus uzņēmumus, jo i) tādējādi var izvērtēt lielu eksporta apjomu un ii) ir iespējams pārbaudīt šos četrus uzņēmumus noteiktajā laikā. Pamatregulas 17. pants nenosaka konkrētu eksportētāju skaita ierobežojumu, par kuru lielākam jāizmanto izlases metode, un arī nenosaka izlasē iekļaujamo personu pareizo skaitu. Par minēto Komisijai pašai jānosaka, ko ir iespējams izmeklēt attiecīgajā laikā, vienlaikus nodrošinot, lai izlase aptvertu cik iespējams lielu aplūkojamā eksporta daļu. Šoreiz atlasītais paraugs aptvēra 52 % no Taizemes eksporta izmeklēšanas perioda laikā, kas apjoma ziņā uzskatāms par ļoti reprezentatīvu.

(10)

Eksportētāju atlasi veica saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu, pamatojoties uz tādu vislielāko reprezentatīvo Taizemes eksporta apjomu uz Kopienu, kuru noteiktajā laikā bija saprātīgi iespējams pārbaudīt. Ņemot vērā atlasītā parauga lielo reprezentativitāti apjoma ziņā, Komisija neuzskatīja par vajadzīgu pārbaudīt citus faktorus, piemēram, uzņēmumu lielumu un to ģeogrāfisko atrašanās vietu.

(11)

Kā jau minēts pagaidu regulas 20. apsvērumā, lielāka uzņēmumu skaita pārbaude padarītu izmeklēšanu pārāk apgrūtinošu un tāpēc to nevarētu laikā pabeigt.

(12)

Tāpēc dažu personu prasības par pagaidu regulas 16. līdz 20. apsvērumu ir noraidītas un minētie apsvērumi ar šo tiek apstiprināti.

(13)

Viens ražotājs eksportētājs iesniedza prasību, ka normālās vērtības aprēķinos ir vairākas matemātiskas kļūdas. Šo prasību pārbaudīja un konstatēja, ka kļūdas nav pieļautas.

(14)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par šo jautājumu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 21. līdz 32. apsvērums.

(15)

Pēc provizoriskās informēšanas viens no ražotājiem eksportētājiem nepiekrita dažiem pagaidu regulas 34. apsvēruma secinājumiem. Šī persona pieprasīja, lai tiktu ņemti vērā visi uzņēmuma eksportētās preces pārdevumi, ieskaitot no citiem neatkarīgiem ražotājiem iepirktās preces pārdevumus. Šī persona pieprasīja, lai iepirktās gatavās preces tiktu uzskatītas par pašu ražojumiem, jo tika apgalvots, ka tās ražoja saskaņā ar nodokļu sistēmu.

(16)

Šajā ziņā jāatzīmē, ka, tikai nosakot individuālās dempinga starpības, var ņemt vērā attiecīgā ražotāja eksportētāja ražotās preces. Ražotājs eksportētājs, kas iepērk daļu preču tālākai pārdošanai Kopienā, faktiski attiecībā pret šīm precēm ir uzskatāms par aģentu vai tirgotāju, un tādu atkalpārdošanu nevar ņemt vērā, nosakot individuālo dempinga starpību.

(17)

Izmeklēšanā konstatēja, ka minētais ražotājs eksportētājs tiešām daļu Kopienā pārdoto preču iepirka no citiem ražotājiem. Vēl atklāja, ka šis eksportētājs vienmēr maksāja par gatavu preci un ka šādus darījumus viņa grāmatvedībā uzskaitīja kā gatavās preces iepirkumus. Netika uzrādīti līgumi vai citi pierādījumi (tā sauktie “apstrādes līgumi”) tam, ka preces sākotnēji piederējušas ražotājam eksportētājam un ka citu uzņēmumu darbs bija tikai minēto produktu vienkārša pārstrāde.

(18)

Pēc galīgās informācijas nodošanas atklātībā attiecīgais ražotājs eksportētājs atkārtoja savu prasību, uzsverot, ka viņš jāuzskata par to ražotāju sadarbības partneri, no kuriem iepirkts ražojums. Tomēr, tā kā īpašuma tiesības uz citos uzņēmumos ražotiem ražojumiem tika nodotas attiecīgajam eksportētājam tikai pēc ražošanas procesa pabeigšanas, kā to liecina rēķini par pirkumu, tad tiek apstiprināts, ka šo ražotāju eksportētāju nevar uzskatīt par atkalpārdošanai iegādātā ražojuma ražotāju vai sadarbības partneri.

(19)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ražotāja eksportētāja prasība tiek noraidīta un pagaidu regulas 33. un 34. apsvērums ar šo tiek apstiprināts.

(20)

Importētāju asociācija pieprasīja, lai tiktu veikta korekcija atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktam, atspoguļojot faktu, ka pēc lieliem plūdiem Taizemē attiecīgā ražojuma cenas ir zemas, salīdzinot ar cukurkukurūzas izejmateriāla paaugstinātajām izmaksām. Šajā sakarā jānorāda, ka prasību neiesniedza neviens no ražotājiem eksportētājiem un apmērs netika noteikts. Bez tam plūdi Taizemē ir salīdzinoši parasta parādība, un sarunās par līgumiem un īpaši par eksporta cenām tos nevar uzskatīt par neparedzētu notikumu. Nobeigumā analīze liecināja, ka plūdu iespējamā ietekme, ja tāda ir, uz cukurkukurūzas izejmateriāla cenu būtu aprobežojusies tikai ar IP pēdējo ceturksni, kad faktiski lielāko daļu izejmateriālu ražotāji eksportētāji iepirka pirms šī laikposma. Tāpēc korekcijas prasība tiek noraidīta.

(21)

Pēc pagaidu pasākumu nodošanas atklātībā vairāki ražotāji eksportētāji pieprasīja, lai dempinga aprēķinos tiktu veikti daži summas pielāgojumi pārdevumiem iekšējā tirgū (galvenokārt attiecībā uz pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksām un kredīta izmaksām). Šīs prasības pārbaudīja, un tiešām konstatēja, ka vienam uzņēmumam jāveic papildu summas pielāgojums. Pēc minētā pielāgojuma veikšanas dempinga starpība šim uzņēmumam samazinājās no 4,3 % līdz 3,1 %.

(22)

Tā kā 21. apsvērumā minētā uzņēmuma datus izmantoja normālās vērtības aprēķiniem citam uzņēmumam, kā paskaidrots pagaidu regulas 29. un 31. apsvērumā, veiktā pielāgojuma rezultātā arī pēdējam minētajam uzņēmumam dempinga starpība samazinājās no 11,2 % līdz 11,1 %.

(23)

Tā kā par šo jautājumu netika saņemtas citas atsauksmes, izņemot iepriekš minētās izmaiņas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 35. un 36. apsvērums.

(24)

Ņemot vērā iepriekš minētos pielāgojumus, galīgi noteiktais dempinga apmērs, kas izteikts procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šāds:

(25)

Uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, dempinga starpību noteica, ievērojot izlasē iekļauto uzņēmumu vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Šī vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, ir 12,9 %.

(26)

Tā kā par to nav saņemtas piezīmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 40. apsvērums.

(27)

Vienas ieinteresētās personas iesniegumā teikts, ka Komisijas pieeja, kas aprakstīta pagaidu regulas 50. un 51. apsvērumā, runājot par dažādiem pārdošanas kanāliem, nesaskan ar pamatregulu un PTO Antidempinga nolīgumu (4), jo tā iespējami “vērsta uz to, lai mākslīgi parādītu lielāku kaitējumu, un to nevar uzskatīt par pienācīgi pamatotu vai objektīvu un neieinteresētu”. Pamatojot šo iebildumu, prasītājs atsaucās uz PTO Apelācijas iestādes 2001. gada 24. jūlija ziņojumu (5) (AI), kur nolēma, ka “izmeklēšanas iestādes nav tiesīgas veikt izmeklēšanu tādā veidā, ka kļūst skaidrs, ka faktu noskaidrošanas vai novērtēšanas procesa rezultātā tās nolems, ka vietējai rūpniecībai ir nodarīts kaitējums” (AI 196. punkts).

(28)

Pirmkārt, Komisijas pagaidu regulas 50. un 51. apsvērumā aprakstīto divu dažādu pārdošanas kanālu pastāvēšanu un to radīto iespaidu uz pārdošanas izmaksām un pārdošanas cenām neapstrīd neviena šīs lietas ieinteresētā persona, pat ne prasības iesniedzējs. Otrkārt, netiek apstrīdēts arī fakts, kas arī noteikts saskaņā ar pagaidu regulas 51. apsvērumu, ka viss imports no Taizemes eksportētājiem, kuri sadarbojās, attiecas uz kanālu, kurā preces pārdod ar mazumtirgotāja piešķirtu tirdzniecības nosaukumu. To atzīst arī prasības iesniedzējs: “Jāatgādina, ka Taizemes pārdošana mazumtirgotājiem Eiropā notiek, izmantojot mazumtirgotāja privāto tirdzniecības nosaukumu.”

(29)

Bez tam jāatzīmē, ka AI 204. punktā nosaka, ka “(…) izmeklēšanas iestādēm būtu ļoti derīgi pa daļām, nozarēm vai segmentiem izpētīt vietējos ražotājus”. Tāpēc bija pareizi nodalīt abus atsevišķos pārdošanas kanālus atbilstoši kaitējuma rādītājiem, lai nodrošinātu Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma godīgu vērtējumu un lai noteiktu, vai imports par dempinga cenām no Taizemes ir tieši radījis Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Kaitējumu sistemātiski noteica par abiem pārdošanas kanāliem kopā, un bez tam vajadzības gadījumā atsevišķi analizēja pārdošanu ar mazumtirgotāja piešķirtu tirdzniecības nosaukumu.

(30)

Tomēr AI 204. punktā tālāk teikts, ka, “(…) ja izmeklēšanas iestādes uzsāk vienas vietējās ražošanas nozares daļas izskatīšanu, tad tām principā tādā pašā veidā jāizskata visas daļas, kas veido nozari, kā arī jāizskata nozare kopumā”. Tāpēc Komisijas dienesti savu turpmāk izklāstīto kaitējuma analīzi papildināja ar trim kaitējuma rādītājiem, kur, kā noteikts pagaidu regulā, atsevišķi analizēja pārdošanas kanālu ar mazumtirgotāja piešķirtu tirdzniecības nosaukumu. Šie trīs rādītāji ir pārdošanas apjoms (pagaidu regulas 56. apsvērums), pārdošanas cena (pagaidu regulas 63. apsvērums) un rentabilitāte (pagaidu regulas 66. apsvērums). Tāpēc attiecībā uz šiem trim kaitējuma rādītājiem atsevišķi veica īpašu kaitējuma analīzi, izmantojot ražotāja paša tirdzniecības nosaukumu.

(31)

Kā minēts pagaidu regulas 51. apsvērumā, izmeklēšanas laikā Kopienas ražošanas nozares pārdošana, izmantojot mazumtirgotāja tirdzniecības nosaukumu, bija 63 % no kopējās Kopienas ražošanas nozares pārdošanas (ar savu un mazumtirgotāja tirdzniecības nosaukumu). Rezultātā pārdošana ar savu tirdzniecības nosaukumu bija apmēram 37 % no kopējās.

(32)

Kopienas ražošanas nozares preču pārdošanas apjomi ar savu tirdzniecības nosaukumu Kopienas tirgū vispirms 2003. gadā samazinājās par 1 %, 2004. gadā palielinājās par sešiem procentpunktiem un izmeklēšanas perioda laikā samazinājās par sešiem procentpunktiem. Izmeklēšanas periodā ražojumu, kam ir savs tirdzniecības nosaukums, pārdošanas apjomi praktiski palika tajā pašā līmenī kā 2002. gadā, t. i., nedaudz vairāk nekā 68 000 tonnu.

(33)

Vienības cenas, par kurām Kopienas ražošanas nozares ražojumi, kam ir savs tirdzniecības nosaukums, tika pārdoti nesaistītiem pircējiem, palika praktiski nemainīgas visā attiecīgajā laikposmā. No 1 380 EUR/tonnā 2002. gadā 2003. gadā tās palielinājās par 2 %, 2004. gadā samazinājās par diviem procentpunktiem, līdz IP tās nenozīmīgi samazinājās par vienu procentpunktu, kad tās sasniedza 1 361 EUR/tonnā.

(34)

Attiecīgajā laikposmā pārdošanas rentabilitāte tiem Kopienas ražošanas nozares ražojumiem, kam izmanto savu tirdzniecības nosaukumu, šo rentabilitāti izsakot kā neto pārdošanas procentuālo daļu, samazinājās no 30 % 2002. gadā līdz 29 % 2003. gadā un apmēram līdz 27 % – 2004. gadā un IP – apmēram līdz 24 %.

(35)

Tāpēc ir atzīmēts, ka attiecīgajā laikposmā ražojumu ar savu tirdzniecības nosaukumu pārdošanas apjomi palika samērā nemainīgi pārdoto apjomu un cenu ziņā. Pretēji tam tajā pašā laikposmā minēto pārdošanu rentabilitāte pamazām samazinājās. Šī situācija ir kontrastā situācijai, kad visai pārdošanai kopumā konstatēts nepārprotams kaitējums, un tai situācijai, ko konstatēja pagaidu regulā minētajai pārdošanai ar mazumtirgotāja tirdzniecības nosaukumu. Tomēr skaidrs, ka importa no Taizemes ietekmi visvairāk izjūt tur, kur šis imports ir koncentrēts, t. i., ražojumiem ar mazumtirgotāja tirdzniecības nosaukumu.

(36)

Papildinot iepriekš minēto, Komisijas dienestu veiktā pārbaude atbilst pamatregulai un PTO Antidempinga nolīguma 3. panta 1. punkta prasībai par objektivitāti, jo tika pārbaudīti visi PTO Antidempinga nolīguma 3. panta 4. punktā minētie kaitējuma rādītāji un, nešķirojot pārdošanas kanālus, kur tas bija lietderīgi, ievērojot izskatāmās lietas īpatnības. Tāpēc minēto prasību noraida.

(37)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par šo jautājumu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 41. līdz 76. apsvērums.

(38)

Vairākas ieinteresētās personas iesniedza prasību, ka Kopienas ražošanas nozare rada tirdzniecības ierobežojumus, ko, pēc viņu vārdiem, raksturo cukurkukurūzas cenu noteikšana Kopienas tirgū. To pamatojot, viena no minētajām ieinteresētajām personām norādīja, ka: i) tā ir nepārprotami pievērsusi Komisijas uzmanību šim jautājumam savā 2006. gada 21. jūnija iesniegumā, ii) viens Eiropas mazumtirgotājs ir izteicis līdzīgas bažas 2006. gada 17. maija iesniegumā un, beidzot, iii) minētā persona 2006. gada 1. decembrī iesniedza divus e-pastus no pagaidu regulas 1. apsvērumā minētās asociācijas, kas iesniedza sūdzību, priekšsēdētāja. Vienā no šiem e-pastiem, kas nosūtīts 2005. gada 13. aprīlī, asociācijas, kas iesniedza sūdzību, priekšsēdētājs esot informējis Taizemes eksportētāja uzņēmuma izpilddirektoru, ka pārstrādātāji Rietumeiropā ir vienojušies par trīs šāda ražojuma veidu cenām.

(39)

Minētās ieinteresētās personas tāpēc pieprasīja Komisijai nekavējoties izbeigt šo procesu, pamatojot prasību ar to, ka nav cēloņsakarības starp ražojumiem, kas pārdoti par dempinga cenām, un stāvokli, kad Kopienas ražošanas nozarei tiek nodarīts kaitējums, jo cenu līmenis, ko uztur Kopienas ražošanas nozare, nav ticams un ar Kopienas ražošanas nozares iespējami pret konkurenci vērstu rīcību cenas ir mākslīgi uzskrūvētas. Viena persona skaidri atsaucas uz pamatregulas 3. panta 7. punktu un uz Mukand lietu (6), lūdzot Komisiju, pirms tā pieņem lēmumu par cēloņsakarībām, novērtēt minētās rīcības, kas iespējams, vērsta pret konkurenci, potenciālo ietekmi uz stāvokli, kad Kopienas ražošanas nozarei tiek nodarīts kaitējums.

(40)

Attiecībā uz 38. apsvēruma i) un ii) jautājumu jāatzīmē, ka abos iesniegumos bija tikai daži nepamatoti pieņēmumi. Punktā i) minētajā iesniegumā prasības iesniedzējs pats norādīja, ka “turpmāka informācija un pierādījumi par šo ļaunprātīgo rīcību, ar ko rupji pārkāpj EK konkurences tiesību aktus, tiks savlaicīgi iesniegti”. Attiecīgā persona vairākkārt sūtīja e-pastus, kas iepriekš minēti 38. apsvērumā.

(41)

Saņemot minētos e-pastus, par antidempinga jautājumiem atbildīgie Komisijas dienesti pēc iii) prasības saņemšanas nekavējoties uzaicināja prasības iesniedzēju iesniegt šos materiālus par konkurences jautājumiem atbildīgajiem Komisijas dienestiem. Pēc tam par antidempinga jautājumiem atbildīgie Komisijas dienesti rūpīgi izpētīja Kopienas ražotāju dažādās izmantotās cenas, kas bija pamatā šiem e-pastiem, un turklāt sūdzību iesniegušās asociācijas priekšsēdētājs atzina, ka viņš ir iepriekš minēto e-pasta vēstuļu autors.

(42)

Priekšsēdētājs noteikti noliedza, ka Kopienas ražošanas nozare jebkad būtu vienojusies vai izmantojusi kādas “atsauces” cenas, kā minēts e-pastā. Tā kā šā antidempinga procesa ietvaros Komisijas dienestiem ir detalizēta informācija par cenām uz atsevišķo darījumu bāzes no visiem Kopienas ražotājiem, kas sadarbojās, tika pārbaudīts, vai ir redzama cenu izlīdzināšana.

(43)

Šajā antidempinga izmeklēšanā netika gūti pierādījumi tam, ka reāli pastāvētu cenu izlīdzināšana starp Kopienas ražotājiem, kuri sadarbojās izmeklēšanā. Turklāt esošās cenas vairumā gadījumu bija ievērojami zemākas nekā iepriekš minētajā 2005. gada 13. aprīļa e-pastā norādītās “atskaites” cenas.

(44)

Tāpēc Kopienas iestādes šajā antidempinga izmeklēšanā neguva pierādījumus tam, ka situācija, kad attiecīgās valsts importa dempinga cenas ir ievērojami zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas, bija radusies galvenokārt saistībā ar mākslīgo cenu līmeni, ko noteikusi pret konkurenci vērsta rīcība.

(45)

Jāpiebilst arī, ka Komisija nav izdevusi galīgo lēmumu, ar ko nosaka, ka Kopienas ražošanas nozare darbojusies kartelī.

(46)

Visu minēto elementu rezultātā Komisija uzskata, ka pašreizējā antidempinga izmeklēšanā nav gūti pierādījumi tam, ka Kopienas ražošanas nozares cenas un kaitējuma rādītājus ietekmējusi pret konkurenci vērsta rīcība vai tirdzniecības ierobežojumi. Tāpēc minēto prasību noraida.

(47)

Vairākas ieinteresētās personas pieprasīja, lai, izmeklējot cēloņsakarības, tiktu ņemta vērā laika apstākļu ietekme. Precīzāk, šīs personas atsaucās uz: i) karstuma vilni 2003. gada vasarā un ii) plūdiem, kas skāra Ungāriju 2005. gada maijā–augustā.

(48)

Tika rūpīgi pārbaudīts, vai 2003. gada karstuma vilnis Eiropā (iepriekš minētā prasība i)) un 2005. gada plūdi Ungārijā (iepriekš minētā prasība ii)) varēja negatīvi ietekmēt Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(49)

Secināja, ka 2003. gada karstuma vilnis un 2005. gada plūdi praktiski neietekmēja cukurkukurūzas ražas apjomu vispārējā, Kopienas ražošanas nozares līmenī. Tiešām, dati, ko izmeklēšanas gaitā saņēma no Kopienas ražotājiem, rāda ļoti stabilas ražas (no hektāra novāktās cukurkukurūzas tonnas) attiecīgajā laikposmā. Tāpat jāatgādina, ka Komisija atklāja, kā aprakstīts pagaidu regulas 86. un 87. apsvērumā, ka vienības ražošanas cena Kopienas ražošanas nozarē laikā no 2002. gada līdz IP ir cēlusies tikai par 5 %, galvenokārt tāpēc, ka cēlusies tērauda cena (bundža ir vissvarīgākais izmaksu elements). Pamatojoties uz šiem elementiem, iepriekš minētā prasība i) un ii) tiek noraidīta.

(50)

Uzskata, ka laika apstākļi nevarēja izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(51)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par cēloņsakarību jautājumu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 77. līdz 99. apsvērums.

(52)

Tā kā par šo jautājumu Komisijas interesēs nav jaunas un pamatotas informācijas vai argumentu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 100. līdz 118. apsvērumu.

(53)

Vairākas ieinteresētās personas pieprasīja: i) lai Komisija izskaidro, kā tā aprēķināja peļņu, ko varēja iegūt, ja nebūtu 14 % importa par dempinga cenām, kā minēts pagaidu regulas 121. apsvērumā, un ii) iepriekš minētā peļņa 14 % bija pārāk augsta. Attiecībā uz pēdējo prasību apgalvoja, ka nesen notikušā līdzīgi apstrādātu lauksaimniecības produktu, piemēram, konservētu citrusaugļu (7) un saldētu zemeņu (8), antidempinga procesā izmantoja 6,8 % un 6,5 % peļņas normu. Šajā ziņā cita ieinteresētā persona pieprasīja: iii) ka 14 % peļņa ir par zemu un tā drīzāk jānosaka 17 % apmērā, lai atspoguļotu 2002. gadā sasniegto rentabilitāti pārdošanā ar mazumtirgotāja piešķirtu tirdzniecības nosaukumu.

(54)

Attiecībā uz minēto i) un iii) prasību, pagaidu regulas 121. apsvērumā izskaidrots, ka 2002. gadā sasniegtā 21,4 % peļņa, pārdodot ražojumus, kuriem tirdzniecības nosaukumu piešķīris gan ražotājs, gan mazumtirgotājs, ir precizēta 14 % apmērā, lai atspoguļotu šā Kopienas ražošanas nozares marķēšanas sajaukuma izmaiņas attiecībā uz importu no Taizemes. Komisija konstatēja, ka, kā norādīts pagaidu regulas 66. apsvērumā, to ražojumu pārdošanas rentabilitāte, kuri bija paredzēti tirdzniecībai, izmantojot mazumtirgotāja piešķirtu tirdzniecības nosaukumu, bija 17,0 % un 11,1 % attiecīgi 2002. gadā un 2003. gadā, t. i., kad importa par dempinga cenām apjoms bija vismazākais. Komisija uzskatīja par lietderīgu izmantot vidējo no šīm divām peļņas normām, kas ir 14 %.

(55)

Attiecībā uz iepriekš minēto ii) prasību uzskata, ka tad, kad nav importa par dempinga cenām, peļņai cik iespējams jāatspoguļo aplūkojamās Kopienas ražošanas nozares īpatnības. Tikai tad, ja trūkst šādas informācijas, var izmantot datus no citām šīs plašākās jomas nozarēm. Šādu pieeju, ko Komisija konsekventi īsteno, atbalsta Pirmās instances tiesa EFMA lietā (9).

(56)

Prasība i) un ii) tāpēc tiek noraidīta un apstiprināts secinājums, ka varētu sasniegt 14 % peļņu, ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(57)

Ņemot vērā izdarītos secinājumus attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, jānosaka galīgais antidempinga maksājums konstatētās dempinga starpības līmenī, taču ne augstākā līmenī kā pagaidu regulas 123. apsvērumā norādītā un šajā regulā apstiprinātā kaitējuma starpība. Ievērojot augsto sadarbības līmeni, pārējo uzņēmumu, kuri nesadarbojās ar izmeklēšanu, maksājumi tiek noteikti vienā līmenī ar lielākajiem maksājumiem, kas jāmaksā uzņēmumiem, kuri izmeklēšanā sadarbojās. Tāpēc atlikušo maksājuma likmi noteica 12,9 % apmērā.

(58)

Tādējādi galīgie maksājumi būs šādi:

(59)

Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas vairāki ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, izrādīja interesi piedāvāt cenas saistības. Tomēr pēc galīgās informācijas nodošanas atklātībā (izņemot divus uzņēmumus, kas minēti 60. apsvērumā) tie neiesniedza saistību piedāvājumus pamatregulas 8. panta 2. punktā paredzētajā termiņā.

(60)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, nav iesniedzis pietiekami pamatotu piedāvājumu pamatregulas 8. panta 2. punktā noteiktajā termiņā. Tāpēc Komisija nevarēja pieņemt minētā ražotāja eksportētāja saistības. Tomēr Padome, ņemot vērā jautājuma sarežģītību attiecīgajam uzņēmumam un citiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kas ir līdzīgā situācijā (sadrumstalota ražošanas nozare, ražotāji eksportētāji atrodas jaunattīstības valstī un bieži darbojas kā tirgotāji un ražotāji eksportētāji, kas padara sarežģītāku pieņemama saistību piedāvājuma formulējumu), un augsto sadarbības līmeni izmeklēšanā, uzskata, ka šiem ražotājiem eksportētājiem izņēmuma kārtā jāatļauj pabeigt saistību piedāvājumus pēc minētā termiņa, bet 10 kalendāro dienu laikā kopš minētās regulas stāšanās spēkā. Komisija drīkst attiecīgi ierosināt minētās regulas grozījumus.

(61)

Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā divi ražotāji eksportētāji piedāvāja pieņemamas cenu saistības, apvienotas ar kvantitatīvo ierobežojumu atbilstīgi pamatregulas 8. panta 1. punktam un 8. panta 2. punktam. Viņi piedāvāja pārdot attiecīgo ražojumu ar kvantitatīvo ierobežojumu par cenu vai virs cenas, kas nepieļauj dempinga radītu kaitējumu. Ievedumiem, kas pārsniedz šo daudzuma ierobežojumu, piemēro attiecīgo antidempinga maksājumu. Uzņēmumi Komisiju regulāri un detalizēti informē par to veikto eksportu uz Kopienu, kas nozīmē, ka Komisija var efektīvi uzraudzīt uzņēmumu. Bez tam minēto uzņēmumu pārdošanas struktūra ir tāda, ka Komisija uzskata, ka saistību apiešanas risks ir ierobežots.

(62)

Komisija ar Lēmumu 2007/424/EK (10) pieņēma minētos saistību piedāvājumus. Lēmumā ir sīkāk izklāstīts pamatojums šo saistību pieņemšanai.

(63)

Lai Komisija un muitas iestādes turpmāk varētu efektīvi kontrolēt, kā uzņēmumi ievēro saistības tad, kad tajās noteiktais pieprasījums laišanai brīvā apgrozībā tiek iesniegts attiecīgajai muitas iestādei, atbrīvojumu no maksājuma piešķir ar nosacījumu, ka i) ir iesniegts rēķins, kurā norādīti vismaz tie informācijas elementi, kas ir minēti II pielikumā pievienotajā deklarācijā, ii) importētās preces ir tieši ražojuši, nosūtījuši un par tām izrakstījuši rēķinu minētie uzņēmumi pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā un iii) muitā deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam saistību rēķinā. Ja šie nosacījumi nav izpildīti, pieņemot deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā, iekasē atbilstošu antidempinga maksājumu.

(64)

Ja pēc saistību neizpildes Komisija saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. punktu atsauc savu piekrišanu saistībām, atsaucoties uz konkrētiem darījumiem, un paziņo attiecīgos rēķinus par nederīgiem, pieņemot deklarāciju par šo darījumu laišanu brīvā apgrozībā, rodas muitas parāds.

(65)

Importētājiem jāzina, ka muitas parāds ir normāls tirdzniecības risks, kas, pieņemot deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā, kā aprakstīts 62. un 63. apsvērumā, var rasties arī tad, ja Komisija ir apstiprinājusi tā uzņēmuma piedāvātās saistības, no kura šie importētāji tieši vai netieši ir pirkuši savas preces.

(66)

Atbilstoši pamatregulas 14. panta 7. punktam muitas iestādēm nekavējoties jāinformē Komisija katrreiz, kad ir konstatētas saistību nepildīšanas pazīmes.

(67)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Taizemes eksportētāju piedāvātās saistības Komisija uzskata par pieņemamām, un attiecīgie uzņēmumi tika informēti par būtiskajiem faktiem, apsvērumiem un pienākumiem, pamatojoties uz kuriem saistības ir pieņemtas.

(68)

Saistību pārkāpuma vai atsaukšanas gadījumā vai tad, ja Komisija atceļ saistību pieņemšanu, antidempinga maksājumu, ko Padome noteikusi saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, automātiski piemēro saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. punktu.

(69)

Ņemot vērā Taizemes ražotājiem eksportētājiem konstatēto dempinga starpību apmēru un Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, uzskata, ka uzlikto galīgo antidempinga maksājumu apmērā galīgi jāiekasē summas, kas garantētas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu.

(70)

Atsevišķu uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, tika noteiktas, balstoties uz pašreizējās izmeklēšanas secinājumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes (atšķirībā no valsts vienotā maksājuma, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) līdz ar to piemēro vienīgi to ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kurus ražo minētie uzņēmumi un līdz ar to minētās konkrētās juridiskās personas. Importētajiem ražojumiem, ko ražojis jebkurš cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot vienības, kas saistītas ar norādītajiem uzņēmumiem, nevar izmantot minētās likmes, un uz tiem attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājumu likmi.

(71)

Jebkura prasība piemērot šīs konkrēto uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu izveidošanas) ir tūlīt jāadresē Komisijai, pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par uzņēmuma darbības izmaiņām attiecībā uz ražošanu, pārdevumiem iekšzemes tirgū un eksporta preču pārdevumiem, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi grozīs, papildinot to uzņēmumu sarakstu, kas izmanto atsevišķos maksājumus,

—

tos ir tieši ražojuši, nosūtījuši un par tiem izrakstījuši rēķinu minētie uzņēmumi pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā un

—

ja šo ievesto ražojumu saistību rēķins ir rēķins, kurā norādīti vismaz tie elementi un deklarācija, kas minēta šīs regulas II pielikumā, un

—

ja muitā deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst saistību rēķinā sniegtajam aprakstam.

—

ja attiecībā uz 1. punktā minētajiem ievedumiem konstatē, ka viena vai vairākas šajā punktā paredzētās saistības netiek pildītas, vai

—

ja Komisija saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. punktu ar regulu vai lēmumu atsauc savu piekrišanu saistībām, norādot konkrētus darījumus, un paziņo attiecīgos saistību rēķinus par nederīgiem.