10.5.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 120/1

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 498/2007

(2007. gada 26. marts),

ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu (1), un jo īpaši tās 102. pantu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (EK) Nr. 1198/2006 (“pamatregula”) aizstāj Padomes Regulas (EK) Nr. 1263/1999 (2) un (EK) Nr. 2792/1999 (3), ņemot vērā jaunākās attīstības tendences zvejniecības, zvejas apgabalu un iekšzemes zvejas jomā. Tāpēc ir jāparedz sīki izstrādāti noteikumi pamatregulas īstenošanai.

(2)

Jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par darbības programmu noformējumu. Lai veicinātu darbības programmu sastādīšanu, kā arī to izskatīšanu un apstiprināšanu, ko veic Komisija, jānosaka kopīgi noteikumi šādu programmu struktūrai un saturam, jo īpaši pamatojoties uz pamatregulas 20. pantā izklāstītajām prasībām.

(3)	Attiecībā uz atbalstu pasākumiem Kopienas zvejas flotes pielāgošanai dalībvalstīm savās darbības programmās jānorāda piemaksu aprēķināšanas metodes.

(4)	Attiecībā uz pamatregulas 25. panta 4. punktā paredzēto iespēju (panākt dzinēja jaudas samazināšanu kādai kuģu grupai) jāprecizē šīs iespējas nosacījumi.

(5)	Jādefinē daži termini, kas tiek īpaši izmantoti akvakultūrā un zvejas un akvakultūras produktu apstrādē un tirdzniecībā, lai nodrošinātu, ka tos izprot vienādi.

(6)	Attiecībā uz atbalstu produktīviem ieguldījumiem akvakultūras jomā un ieguldījumiem apstrādē un tirdzniecībā dalībvalstīm darbības programmās jāizskaidro, kā tās nodrošinās, ka prioritāte tiek dota mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.

(7)

Attiecībā uz atbalstu dzīvnieku veselības aizsardzības pasākumiem jāparedz sīki izstrādāti nosacījumi, lai nodrošinātu atbilstību Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīva 2006/88/EK par veselības prasībām akvakultūras dzīvniekiem un šo dzīvnieku produkcijai un par dažu ūdens dzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (4).

(8)	Attiecībā uz atbalstu kopējas ieinteresētības pasākumiem jādefinē atbilstīgie izdevumi.

(9)	Attiecībā uz pamatregulas 43. pantā minētajiem zvejas apgabaliem jāprecizē nosacījumi to izvēlei.

(10)	Saskaņā ar pamatregulas 45. pantu atbalstītajām publiskajām un privātajām partnerībām jāatbilst zināmiem sīki izstrādātiem nosacījumiem.

(11)	Izvēles procedūrām attiecībā uz zvejas apgabalu ilgtspējīgu attīstību jābūt pārskatāmām, lai nodrošinātu, ka par atbalstāmām izvēlas piemērotas un augstas kvalitātes vietējās attīstības stratēģijas.

(12)	Jānosaka vairākiem pasākumiem kopīgi noteikumi. Īpaši, lai nodrošinātu mērķtiecīgākus ieguldījumus, jāizveido kopīgu noteikumu kopums attaisnojamo izdevumu definēšanai.

(13)

Lai nodrošinātu, ka informācija par pieejamajām finansēšanas iespējām tiek plaši izziņota visām ieinteresētajām pusēm, kā arī pārskatāmības labad minimālais informēšanas pasākumu saturs, kas vajadzīgs, lai informētu iespējamos saņēmējus par finansēšanas iespējām, ko ar Eiropas Zivsaimniecības Fonda (EZF) starpniecību kopīgi piedāvā Kopiena un dalībvalstis, tostarp pienākums publiskot pasākumus, kas iespējamajam saņēmējam jāveic, lai iesniegtu pieteikumu finansējuma saņemšanai, un izvēles kritēriji, kas jālieto, jānosaka, ņemot vērā proporcionalitātes principu.

(14)

Lai uzlabotu pārskatāmību attiecībā uz EZF atbalsta izlietošanu, saņēmēju saraksts, darbību nosaukums un darbībām piešķirtā publiskā finansējuma summa dalībvalstīm ik gadu jāpublicē elektroniski vai citā veidā. Šādas informācijas publiskošanas mērķis ir stiprināt pārskatāmību attiecībā uz Kopienas darbībām, kas veiktas, lai attīstītu zvejas nozari, zvejas apgabalus un iekšzemes zveju, sekmējot iesaistīto publisko fondu pareizu finanšu vadību, jo īpaši stiprinot publiskā finansējuma izlietojuma kontroli, un, visbeidzot, lai nepieļautu nekādus konkurences traucējumus starp EZF pasākumu saņēmējiem. Ņemot vērā noteikto mērķu prevalējošo nozīmi un ievērojot proporcionalitātes principu un personas datu aizsardzības prasību, ir pamatoti publicēt svarīgo informāciju, ja tā nepārsniedz to informāciju, kas jāsniedz demokrātiskā sabiedrībā un kas vajadzīga, lai novērstu pārkāpumus.

(15)	Lai nodrošinātu labāku informēšanas pasākumu īstenošanu un sekmētu labāku informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju par informācijas un publicitātes stratēģijām un rezultātiem, ir jāieceļ par informācijas un publicitātes pasākumiem atbildīgās kontaktpersonas.

(16)	Pamatojoties uz 2000.–2006. gada plānošanas perioda pieredzi, precīzi jānosaka nosacījumi, kas jāpilda finansēšanas vadības instrumentiem, lai saņemtu finansējumu par dalību darbības programmā.

(17)

Ievērojot pamatregulas 59. pantu un ņemot vērā gūto pieredzi, ir jānosaka vadošo iestāžu pienākumi attiecībā pret saņēmējiem tajā posmā, kura rezultātā tiek izraudzītas un apstiprinātas finansējamās darbības; attiecībā uz aspektiem, kurus jāaptver saņēmēja deklarēto izdevumu pārbaudēm, tostarp atlīdzinājuma pieteikumu administratīvajām pārbaudēm un atsevišķu darbību pārbaudēm uz vietas; attiecībā uz nosacījumiem, kas jāņem vērā, ja pārbaudes uz vietas veic izlases kārtā.

(18)	Sīki jānosaka arī informācija, kas jāiekļauj veikto darbību uzskaites dokumentos, un tā informācija, kas jāsaglabā kā dati par īstenošanu, kuri vadošajām iestādēm jāreģistrē, jāglabā un jāiesniedz Komisijai pēc pieprasījuma.

(19)	Lai nodrošinātu, ka darbības programmu izdevumus var pienācīgi revidēt, jānosaka revīzijas liecību kritēriji, kuriem tām jāatbilst, lai tās var uzskatīt par atbilstīgām.

(20)	Par darbību revīziju atbild revīzijas iestāde. Lai nodrošinātu, ka šo revīziju joma un efektivitāte ir pietiekama un ka visās dalībvalstīs revīziju veic saskaņā ar tiem pašiem standartiem, jānosaka nosacījumi, kas jāizpilda, veicot šādas revīzijas.

(21)	Pieredze liecina, ka ir sīki jānosaka revidējamo darbību atlases pamats, kas jāievēro revīzijas iestādei, nosakot vai apstiprinot atlases metodi, tostarp konkrēti tehniski kritēriji, kas jāizmanto nejaušā statistiskā izlasē, un faktori, kas jāņem vērā papildu atlasē.

(22)

Lai vienkāršotu un saskaņotu revīzijas stratēģiju sagatavošanas un iesniegšanas standartus, gada kontroles ziņojumu un noslēguma deklarācijas, par kurām saskaņā ar pamatregulas 61. pantu ir atbildīga revīzijas iestāde, ir jānosaka sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz šo dokumentu saturu un jāprecizē tās informācijas veids un kvalitāte, uz ko tie jāpamato.

(23)

Lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku pamatregulas 87. panta piemērošanu attiecībā uz dokumentu pieejamību un Revīzijas palātas un Komisijas tiesībām piekļūt visiem pamatojuma dokumentiem par izdevumiem un revīzijām, vadošajām iestādēm jānodrošina, ka informācija par to iestāžu identitāti un atrašanās vietu, kuru rīcībā ir pamatojuma dokumenti, ir viegli pieejama un ka šos dokumentus ātri nodod personām un iestādēm, kas ir obligāti informējamo personu sarakstā. Ar tādu pašu mērķi ir jānosaka, kādus datu nesējus var uzskatīt par vispārpieņemtiem šādu dokumentu glabāšanai. Tādēļ valstu iestādēm jāformulē procedūras, kas nepieciešamas, lai attiecīgos gadījumos nodrošinātu, ka glabātie dokumenti atbilst oriģinālam un ka uz tiem var paļauties, veicot revīziju.

(24)

Lai saskaņotu izdevumu apstiprināšanas un maksājumu pieteikumu sagatavošanas standartus, ir jānosaka šādu apstiprinājumu un pieteikumu saturs un jāprecizē tās informācijas veids un kvalitāte, uz ko tie ir attiecināmi. Saskaņā ar pamatregulas 60. panta f) punktu jānosaka sīki izstrādātas uzskaites veikšanas procedūras attiecībā uz atgūstamajām summām un summām, kas atsauktas pēc visa darbības atbalsta vai tā daļas atcelšanas, kā arī noteikumi Komisijas attiecīgai informēšanai.

(25)

Saskaņā ar pamatregulas 71. pantu dalībvalstīm pirms pirmā starpposma maksājuma pieteikuma iesniegšanas vai vēlākais divpadsmit mēnešu laikā pēc darbības programmas apstiprināšanas jāiesniedz Komisijai vadības un kontroles sistēmu apraksts, ziņojums, kurā izklāstīti izveidoto sistēmu novērtējuma rezultāti, un atzinums par to atbilstību attiecīgās regulas noteikumiem par vadības un kontroles sistēmām. Tā kā šie dokumenti ir pamatdokumenti, uz kuriem Komisija paļaujas Kopienas budžeta pārvaldības dalītas atbildības kontekstā, lai pārliecinātos, ka dalībvalstis attiecīgo finansiālo palīdzību izlieto saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem un principiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu Kopienas finanšu intereses. Tādēļ sīki jāizklāsta informācija, kas jāiekļauj šādos dokumentos, kā arī novērtējuma un atzinuma pamats.

(26)

Pamatregulas 57. pantā paredzēts, ka revīzijas pasākumiem jābūt samērīgiem ar attiecīgajai darbības programmai piešķirto publisko izdevumu apjomu. Ja darbības programmai piešķirto publisko izdevumu apmērs ir ierobežots, dalībvalstij jādod iespēja vairāk paļauties uz valsts iestādēm un noteikumiem, kad tā veic noteiktas ar kontroles un revīzijas prasībām saistītas funkcijas, tādēļ Komisijai būtu jāprecizē, kuras pārbaudes, revīzijas vai darbības var veikt un īstenot valstu iestādes saskaņā ar valstu noteikumiem. Šādos gadījumos Komisijai arī jānošķir līdzekļi, ar kādiem dalībvalstīm jāpilda izdevumu apstiprināšanas un vadības un kontroles sistēmas pārbaudes funkcijas, un jāparedz nosacījumi, ar kādiem tā var ierobežot tās veikto revīziju un uzticēties valsts iestāžu sniegtajām garantijām.

(27)

Dalībvalstīm, pildot vadības un kontroles pienākumus, ir jāziņo par neatbilstībām un jākontrolē tās. Sīki izstrādāti noteikumi minētās prasības īstenošanai tika noteikti Komisijas 1994. gada 11. jūlija Regulā (EK) Nr. 1681/94 par pārkāpumiem struktūrpolitikas finansēšanā un nepamatoti izmaksātu līdzekļu atgūšanu, un par informācijas sistēmas izveidi šajā jomā (5). Tādēļ skaidrības un vienkāršības labad ir lietderīgi minētos noteikumus iekļaut šajā regulā.

(28)

Jāparedz noteikums Komisijai atlīdzināt tiesvedības izdevumus gadījumos, kad tā pieprasa dalībvalstij uzsākt vai turpināt tiesvedību ar mērķi pēc pārkāpuma atgūt nepamatoti izmaksātos līdzekļus, un sniegt Komisijai informāciju, kas tai ļauj lemt par neatgūstamās summas radīto zaudējumu sadalījumu saskaņā ar pamatregulas 70. panta 2. punktu. Jāparedz arī regulāra Komisijas un dalībvalstu sazināšanās, apspriežot neatbilstības, sniegtās informācijas izmantošanas riska analīzei un ziņojumu sagatavošanai, kā arī informācijas sniegšanai attiecīgajām komitejām.

(29)

Lai mazinātu ziņošanas sistēmas radīto administratīvo slogu, vienlaikus saglabājot nepieciešamo informācijas sniegšanas līmeni, dalībvalstīm, neskarot saistības, kas tieši izriet no pamatregulas 60. panta f) punkta, nav jāuzliek par pienākumu ziņot par pārkāpumiem, kas attiecas uz summām, kuras ir mazākas par zināmu robežvērtību, izņemot gadījumus, kad Komisija to nepārprotami pieprasa.

(30)

Informācijas un finanšu datu apmaiņā, izmantojot elektroniskus līdzekļus, tiek panākta vienkāršošana, palielināta efektivitāte un pārskatāmība un ietaupīts laiks. Lai pilnībā izmantotu šīs priekšrocības, vienlaikus saglabājot datu apmaiņas drošību, ir jāizveido kopīga datorsistēma, kā arī jāizveido Komisijas un dalībvalstu kopējas ieinteresētības dokumentu saraksts. Tādēļ ir jānosaka formāts, kādā jābūt katram no šiem dokumentiem, un jāsniedz sīks tās informācijas apraksts, kas jāiekļauj šādos dokumentos. Šo pašu iemeslu dēļ jāprecizē, pēc kādiem principiem šāda datorsistēma darbojas, identificējot pusi, kas atbildīga par dokumentu augšupielādi un atjaunināšanu.

(31)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīvu 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (6), ņemot vērā EZF fondu finanšu vadībai vajadzīgo drošības un konfidencialitātes līmeni, jaunākās tehnoloģijas, kā arī izmaksu un guvumu analīzi, jāpieprasa izmantot elektronisko parakstu.

(32)

Lai nodrošinātu kopīgās datorsistēmas ātru izstrādi un pareizu darbību, izstrādes izmaksas jāfinansē no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta saskaņā ar pamatregulas 46. panta 1. punktu, un izmaksas par saskarni ar valstu, reģionālajām un vietējām datorsistēmām var segt ar Kopienas finansiālu ieguldījumu atbilstīgi attiecīgās regulas 46. pantam.

(33)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un par šādu datu brīvu apriti (8), informācijas un publicitātes pasākumu, kā arī revīzijas kontekstā saskaņā ar šo regulu ir jānodrošina, ka Komisija un dalībvalstis novērš jebkādu personas datu neatļautu izpaušanu vai piekļūšanu tiem, un jāprecizē mērķi, ar kādiem Komisija un dalībvalstis var apstrādāt šādus datus.

(34)

Komisijas 2000. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 2722/2000, kurā paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem patoloģijas risku likvidēšanu akvakultūrā var veicināt, izmantojot Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentu (ZVFI) (9), Komisijas 2000. gada 2. maija Regula (EK) Nr. 908/2000, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus tā atbalsta aprēķināšanai, kuru dalībvalstis piešķir ražotāju organizācijām zivsaimniecības un akvakultūras nozarē (10), un Komisijas 2001. gada 22. februāra Regula (EK) Nr. 366/2001, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulā (EK) Nr. 2792/1999 minēto pasākumu īstenošanai (11), ir jāatceļ.

(35)	Šajā regulā paredzētie pasākumi atbilst Eiropas Zivsaimniecības fonda komitejas atzinumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Regulu (EK) Nr. 1198/2006 (“pamatregula”) attiecībā uz sekojošo:

a)	darbības programmu struktūru un nosūtīšanu;

b)	zivsaimniecības pasākumiem;

c)	darbības programmu izvērtēšanu;

d)	informāciju un publicitāti;

e)	finansēšanas vadības instrumentiem;

f)	pārvaldību, uzraudzību un kontroli;

g)	neatbilstībām;

h)	elektronisku datu apmaiņu;

i)	personu datiem.

2. pants

Konkrēti pasākumi noteiktās darbības programmām

28. panta 2. punktā un 51., 52. un 53. pantā ir paredzēti konkrēti pasākumi darbības programmām, kurām kopējie publiskie izdevumi, par kuriem var saņemt atbalstu, nepārsniedz EUR 90 miljonus pēc 2004. gada cenām.

II NODAĻA

DARBĪBAS PROGRAMMU STRUKTŪRA UN NOSŪTĪŠANA

3. pants

Darbības programmu struktūra un nosūtīšana

1.   Darbības programmas saturu, kā minēts pamatregulas 20. pantā, nosaka saskaņā ar šīs regulas I pielikuma A daļu un finansēšanas plānu, kā izklāstīts šā pielikuma B daļā.

Pamatregulas 48. pantā minēto ex ante izvērtējumu pievieno darbības programmai.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai pieejamu darbības programmas elektronisko versiju, kuru atjaunina ikreiz, kad programmā tiek izdarītas izmaiņas. Dalībvalstis iesniedz Komisijai pieprasījumus pārskatīt programmas, kā minēts pamatregulas 18. pantā, izmantojot elektroniskus līdzekļus saskaņā ar šīs regulas 65. pantu. Dalībvalstis iesniedz Komisijai to pieprasījumus pārskatīt darbības programmu, kas ietekmē kārtējā gada Eiropas Zivsaimniecības Fonda (EZF) ieguldījumu, ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 30. septembrim.

III NODAĻA

PRIORITĀRIE VIRZIENI

1. IEDAĻA

1. prioritārais virziens: pasākumi Kopienas zvejas flotes pielāgošanai

4. pants

Publiskais atbalsts zvejas darbību pārtraukšanai

1.   Pēc zvejas darbību pārtraukšanas attiecīgo zvejas kuģi pastāvīgi svītro no Kopienas zvejas flotes reģistra un attiecīgos gadījumos pastāvīgi anulē ar to saistīto zvejas licenci.

2.   Darbības programmā jāprecizē saskaņā ar pamatregulas 23. pantu piešķirto piemaksu aprēķināšanas metodes.

3.   Ja zvejas kuģa zvejas darbību izbeigšanu nodrošina, to nododot citām ar zveju nesaistītām darbībām, kā minēts pamatregulas 23. panta 1. punkta b) apakšpunktā, dalībvalstis koriģē piemaksu līmeni, attiecīgi ņemot vērā tādus kritērijus, kā kuģu zvejas licences tirgus vērtība un kuģa atlikumvērtība.

4.   Ja laikā starp lēmuma pieņemšanu piešķirt piemaksu un faktisko zvejas darbību pastāvīgas izbeigšanas datumu zvejas kuģis ir zaudēts, vadības iestāde veic finanšu korekcijas apdrošināšanas samaksātajā kompensācijas summā.

5. pants

Publiskais atbalsts zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai

1.   Darbības programmā jāprecizē to piemaksu aprēķināšanas metodes, ko piešķir saskaņā ar pamatregulas 24. pantu.

2.   Pamatregulas 24. panta 2. punkta mērķiem “nozarei piešķirtā Kopienas finansiālā palīdzība” ir EZF ieguldījums attiecīgās dalībvalsts darbības programmā.

6. pants

Ieguldījumi uz zvejas kuģa un selektivitāte

1.   Pamatregulas 25. panta mērķiem vadības iestāde ir atbildīga par atbilstības novērtēšanu attiecībā uz šā panta 2. līdz 5. punktu un pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai visus attiecīgos dokumentus.

2.   Kopējie attaisnojamie izdevumi, kas saskaņā ar pamatregulas 25. pantu, izņemot minētā panta 6. punkta e) apakšpunktu, ir atbalstāmi par katru zvejas kuģi visā plānošanas periodā, nedrīkst pārsniegt maksimālo summu, kas noteikta, pamatojoties uz objektīvajiem kritērijiem, piemēram, tiem, kas uzskaitīti šīs regulas 23. panta 3. punktā un iekļauti darbības programmā.

3.   Dzinēja jaudas samazinājumu par 20 % attiecībā uz kuģu grupu, kā noteikts pamatregulas 25. panta 4. punktā, var panākt, ievērojot visus sekojošos nosacījumus:

a)	kuģus, kas pieder pie tās pašas grupas, identificē katru atsevišķi;

b)	visi kuģi, kas pieder pie tās pašas grupas, darbojas tajā pašā pārvaldības apgabalā;

c)	visi kuģi, kas pieder pie tās pašas grupas, izmanto tos pašus zvejas rīkus, kā minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1639/2001 (12) III papildinājumā (C iedaļa);

d)	kuģu skaits vienā grupā, nepārsniedz piecdesmit.

4.   Izslēgšanu no zvejas jaudas zvejas flotes, izmantojot publisko atbalstu, neņem vērā aprēķinot 20 % jaudas samazinājumu, ko var panākt attiecībā uz kuģu grupu, kā noteikts pamatregulas 25. panta 4. punktā.

5.   Finansiālo atbalstu, ko piešķir saskaņā ar pamatregulas 25. panta 6. punkta e) apakšpunktu, piešķir tikai aprīkojumam un modernizācijas darbiem loma un zvejas rīku aizsardzībai pret savvaļas plēsoņām, kas ir aizsargātas saskaņā ar Padomes Direktīvu 79/409/EEK (13) un 92/43/EEK (14).

7. pants

Maza mēroga piekrastes zveja

1.   Ja saskaņā ar pamatregulas 26. panta 2. punktu samazina privātās finansiālās dalības likmi, attiecīgi palielina publisko ieguldījumu. EZF ieguldījumu aprēķina saskaņā ar likmēm, kas paredzētas pamatregulas 53. pantā attiecībā uz šo rezultātā iegūstamo publisko ieguldījumu.

2.   Darbības programmā precizē metodes to piemaksu aprēķināšanai, kuras saskaņā ar pamatregulas 26. panta 3. punktu un 26. panta 4. punktu piešķir, atbalstot maza mēroga piekrastes zveju.

3.   Pamatregulas 26. panta 4. punkta b) apakšpunkta mērķiem “zvejas produkti” ir zvejas produkti, kas iegūti zvejas kuģiem veicot maza mēroga mēroga piekrastes nozveju.

8. pants

Sociālekonomiskā kompensācija Kopienas zvejas flotes pārvaldībai

1.   Darbības programmā precizē aprēķina metodes sociālekonomiskajai kompensācijai par Kopienas zvejas flotes pārvaldību, ko piešķir saskaņā ar pamatregulas 27. pantu.

2.   Atbalsts, kas paredzēts pamatregulas 27. panta 1. punkta d) apakšpunktā par pirmstermiņa pensionēšanos, atbilst EZF ieguldījumam, pat ja tas izmaksāts atbalsta saņēmējiem pēc 2015. gada 31. decembra, ja tas līdz šim datumam šim nolūkam ir nodrošināts bloķētā kontā.

2. IEDAĻA

2. prioritārais virziens: akvakultūra, iekšzemes zveja, zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un tirdzniecība

9. pants

Intervences apmērs akvakultūras produktos

Pamatregulas 28. panta 6. punktā paredzētais atbalsts var attiekties uz to novērtējumu izmaksām, kuri paredzēti Padomes Direktīvā 85/337/EEK (15).

10. pants

Pasākumi produktīvu ieguldījumu veicināšanai akvakultūras jomā

1.   Pamatregulas 29. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkta mērķiem lieto šādas definīcijas:

a)	“jaunas sugas” ir sugas, kuru audzēšana akvakultūras jomā dalībvalstī ir zema vai tās nav, un attiecībā uz kurām ir labas tirgus izredzes;

b)	“sugas, kurām ir labas tirgus izredzes” ir sugas, kurām prognozētās vidējā termiņa tendences liecina, ka pieprasījums, iespējams, pārsniegs piedāvājumu;

c)	“parasta akvakultūras nozares prakse” ir akvakultūras jomā īstenotas darbības, ko veic atbilstīgi saistošajiem tiesību aktiem, kas attiecas uz veselības, veterinārajām vai vides lietām;

d)	“tradicionālā akvakultūra” ir jau ieviesusies prakse, kas saistīta ar konkrēta apvidus sociālo un kultūras mantojumu.

2.   Atbalsts, kas paredzēts pamatregulas 29. pantā, var attiekties uz akvakultūras kuģiem. Zvejas kuģus atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 (16) 3. panta c) punkta definīcijai neuzskata par akvakultūras kuģiem, pat ja tos izmanto tikai akvakultūras jomā.

3.   Neskarot pamatregulas 35. panta 6. punktu, atbalsts, ko piešķir saskaņā ar minētās 29. pantu, var attiekties uz ieguldījumiem, kas saistīti ar mazumtirdzniecību saimniecībās, ja šāda tirdzniecība veido akvakultūras saimniecības neatņemamu daļu.

4.   Ja dalībvalstis izmanto iespēju, kas paredzēta pamatregulas 29. panta 1. punkta a) apakšpunktā, tās ievieš mehānismus, lai vadošajai iestādei darītu pieejamus akvakultūras sugas perspektīvās tirgus analīzes rezultātus.

5.   Pasākumiem, kas paredzēti pamatregulas 29. pantā, dalībvalstis darbības programmā raksturo kritērijus prioritātes noteikšanai atbalstam mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.

11. pants

Akvavides pasākumi

1.   Ja atbalstu saņēmējiem piešķir pamatregulas 30. pantā minētajiem mērķiem, dalībvalstis pārbauda, vai šie saņēmēji pilda akvavides saistības vismaz trīs gadus pēc darbības apstiprināšanas datuma un beidzot darbības īstenošanu.

2.   Atbalsts, kas paredzēts pamatregulas 30. panta 2. punkta b) apakšpunktā, sedz tikai tās Kopienas Vides vadības un audita sistēma (EMAS) dalības izmaksas, kas ir bijušas pirms shēmas apstiprināšanas atsevišķam uzņēmumam.

3.   Pamatregulas 30. panta 2. punkta c) apakšpunkta mērķiem “bioloģiskā akvakultūra” ir akvakultūras darbības, ar ko audzē ūdens dzīvnieku sugas saskaņā ar bioloģiskām ražošanas metodēm Padomes Regulas (EEK) Nr. 2092/91 (17) 2. panta nozīmē un uz kurām ir norādes par bioloģiskām ražošanas metodēm. Kamēr Kopienā nav pieņemti sīki izstrādāti ražošanas noteikumi, tostarp pārejas noteikumi, kas piemērojami bioloģiskajai akvakultūrai, piemēro valstu noteikumus vai, ja to nav, privātus bioloģiskajai akvakultūrai piemērojamus standartus, ko pieņēmušas vai atzinušas dalībvalstis.

4.   Pamatregulas 30. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzēto atbalstu var piešķirt tikai tādiem īpašiem ierobežojumiem vai tādām prasībām attiecībā uz Natura 2000 teritorijām, kas noteiktas ar attiecīgiem valstu pasākumiem Direktīvas 79/409/EEK un Direktīvas 92/43/EEK īstenošanai.

5.   Pamatregulas 30. panta 3. punktā “parasta laba akvakultūras prakse” ir atbilstības nodrošināšana saistošiem tiesību aktiem neatkarīgi no tā, vai tie būtu veselības, veterinārie vai vides jautājumi, un tādu ražošanas protokolu izmantošanu, kas novērš resursu zudumus un novēršamu piesārņojumu.

12. pants

Dzīvnieku veselības aizsardzības pasākumi

1.   Atbalsts, kas paredzēts pamatregulas 32. pantā, var attiekties uz:

a)	Padomes Lēmuma 90/424/EEK (18) 3. pantā uzskaitīto akvakultūras jomā sastopamu eksotisku slimību kontroles pasākumiem, kas piemēroti atbilstīgi Direktīvas 2006/88/EK V nodaļas 3. iedaļai;

b)	Lēmuma 90/424/EEK pielikumā uzskaitīto neeksotisku akvakultūras slimību izskaušanas programmām, kas izstrādātas un apstiprinātas atbilstīgi Direktīvas 2006/88/EK 44. panta 2. punktam.

2.   Darbības programmas vadošā iestāde lemj par to, vai dot ieguldījumu 1. punkta a) apakšpunktā minēto kontroles pasākumu vai 1. punkta b) apakšpunkta minētās izskaušanas programmas finansēšanā, un pieņem sīki izstrādātus noteikumus finanšu dalībai pirms attiecīgi iesniegt pasākumus vai programmu, saskaņā ar Lēmuma 90/424/EEK noteikumiem.

3.   Ja Komisija saskaņā ar Lēmuma 90/424/EEK 24. pantu neapstiprina šī panta 1. punktā minētos kontroles pasākumus vai izskaušanas programmu, ieguldījumus, par ko uzņemtas saistības, nekavējoties atmaksā darbības programmas budžetā.

4.   Ja attaisnojamo izmaksu vērtība darbībai, ko Komisija ir apstiprinājusi saskaņā ar Lēmuma 90/424/EEK 24. pantu, ir mazāka nekā summa, par ko vadošā iestāde ir uzņēmusies saistības, šādi iegūto starpību dalībvalsts savā darbības programmā drīkst izmantot atkārtoti.

5.   Atbalsts, kas paredzēts pamatregulas 32. pantā, neattiecas uz uzraudzības darbībām, kas paredzētas, lai pierādītu slimību neesamību ar nolūku panākt, ka oficiāli tiek atzīts bezslimību statuss, vai uz nemainīgām izmaksām, piemēram, valsts veterināro dienestu izmaksām.

13. pants

Iekšzemes zveja

1.   Pamatregulas 33. panta mērķiem “zvejas kuģi, kas darbojas vienīgi iekšzemes ūdeņos” ir kuģi, kas iesaistīti rūpnieciskajā iekšzemes zvejā un nav iekļauti Kopienas zvejas flotes reģistrā.

2.   Ieguldījumus, kas paredzēti pamatregulas 33. panta 2. panta otrajā daļā un 25. pantā, ko attiecina uz kuģiem, kas īsāki par 12 metriem, kas neizmanto velkamus zvejas rīkus un zvejo iekšzemes ūdeņos, var atbalstīt ar tādu pašu atbalsta intensitāti, kāda paredzēta šīs regulas 26. pantā minētajiem maza mēroga piekrastes zvejas kuģiem.

3.   Dalībvalstis savās darbības programmās nosaka, kā tās nodrošinās, ka saskaņā ar pamatregulas 33. pantu atbalstītie ieguldījumi nepakļauj riskam līdzsvaru starp flotes lielumu un atbilstīgajiem pieejamajiem zivju resursiem.

14. pants

Ieguldījumi pārstrādē un tirdzniecībā

1.   Ieguldījumus dioksīna vai citu cilvēka veselībai kaitīgu vielu izdalīšanai no zivju miltiem vai zivju eļļas drīkst atbalstīt no EZF saskaņā ar pamatregulas 34. pantu, pat ja galīgo produkciju ir paredzēts izmantot citiem mērķiem, nevis patēriņam cilvēku pārtikā.

2.   Pasākumiem, kas paredzēti pamatregulas 35. pantā, dalībvalstis darbības programmās apraksta, kā noteikt prioritāti atbalstam mazajiem un mikrouzņēmumiem.

3. IEDAĻA

3. prioritārais virziens: kopējas ieinteresētības pasākumi

15. pants

Kopīga rīcība

1.   Atbalsts, kas paredzēts pamatregulas 37. pantā, neietver izmaksas, kas saistītas ar pētniecisko zveju.

2.   Pamatregulas 37. panta pirmās daļas n) punktā paredzēto atbalstu var piešķirt:

a)	ražotāju apvienību izveidei, lai veicinātu tādu ražotāju apvienību dibināšanu un administratīvo darbību, kas atzītas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (19) pēc 2007. gada 1. janvāra;

b)	to ražotāju apvienību plānu īstenošanai, kas īpaši atzītas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 104/2000 12. pantu, lai veicinātu to plānu īstenošanu uzlabot to produktu kvalitāti; vai

c)	ražotāju apvienību reorganizācijai, lai palielinātu to efektivitāti atbilstīgi tirgus prasībām.

3.   Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētais atbalsts trijos gados pēc īpašās atzīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 104/2000 12. pantu tiek pakāpeniski samazināts.

16. pants

Pasākumi ūdens faunas un floras aizsardzībai un attīstībai

1.   Pamatregulas 38. panta 2. punkta pirmās daļas a) punktā paredzētais atbalsts attiecas uz pasākumiem mākslīgo rifu vai citu objektu, kas veidoti no ilgi izturīgiem elementiem, izveidei un uzstādīšanai.

Atbalsts var attiekties uz darbu, ko veic pirms uzstādīšanas, ieskaitot pētījumus, komponentus, signalizēšanu, iekārtu transportēšanu un montāžu un zinātnisku uzraudzību.

2.   Pamatregulas 38. panta 2. punktā paredzētais atbalsts neattiecas uz zivju pievilināšanas ierīcēm.

3.   Pamatregulas 38. panta 2. punkta pirmās daļas c) punktā paredzētais atbalsts var attiekties uz izdevumiem par nepieciešamajiem saglabāšanas pasākumiem tām vietām, kas pieder pie Natura 2000 Eiropas ekoloģiskā tīkla. Atbalsts var attiekties uz vadības plānu, stratēģiju un shēmu sagatavošanu, infrastruktūras izmaksām, tostarp nolietojumu un rezervātu aprīkojumu, rezervātu darbinieku apmācību un izglītību, kā arī attiecīgiem pētījumiem.

4.   Atbalsts, kas paredzēts pamatregulas 38. panta 2. punkta pirmās daļas c) punktā, neattiecas uz kompensāciju par zaudētām tiesībām, ienākumu zaudējumiem un darbinieku algām.

5.   Pamatregulas 38. panta 2. punkta otrās daļas mērķiem “tieša krājumu papildināšana” ir dzīvu ūdens organismu atlaišana savvaļā neatkarīgi no tā, vai tie izaudzēti zivju audzētavā vai iepriekš nozvejoti citur.

17. pants

Izkraušanas vietas

Ja atbalstu piešķir ieguldījumiem, lai pārveidotu izkraušanas vietas un uzlabotu apstākļus zivīm, ko izkrauj piekrastes zvejnieki esošās izkraušanas vietās, kā paredzēts pamatregulas 39. panta 1. punkta otrajā daļā, dalībvalstis nodrošina atbilstību attiecīgajiem sanitārajiem noteikumiem un kontroles pasākumu īstenošanu šajās izkraušanas vietās.

18. pants

Jaunu noieta tirgu meklēšana un reklāmas kampaņas

1.   Atbalsts pamatregulas 40. panta 3. punkta a), d), e) un g) apakšpunktā paredzētiem reklāmas pasākumiem jo īpaši var attiekties uz:

a)	to reklāmas aģentūru un citu pakalpojumu sniedzēju izdevumiem, kas iesaistīti reklāmas kampaņu sagatavošanā un īstenošanā;

b)	reklāmas laukuma pirkšanu vai īrēšanu un saukļu vai etiķešu izgatavošanu reklāmas kampaņas laikam;

c)	izdevumiem par publicēšanu un kampaņām nepieciešamā personāla piesaistīšanu no ārpuses;

d)	gadatirgu un izstāžu rīkošanu un dalību tajos.

2.   Attiecībā uz produktiem, kas ir aizsargāti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 510/2006 (20), atbalstu to reklamēšanai var piešķirt tikai no dienas, kad nosaukums ir ievadīts reģistrā, kā paredzēts minētās regulas 7. pantā.

19. pants

Izmēģinājuma projekti

1.   Pamatregulas 41. pantā paredzēto atbalstu nepiešķir pētnieciskajai zvejai.

2.   Ja atbalstu piešķir izmēģinājuma projektam, kā paredzēts pamatregulas 41. pantā, vadošā iestāde nodrošina, ka izmēģinājuma projekts ietver pienācīgu zinātnisku uzraudzību un ka tiek veikts attiecīgās regulas 41. panta 3. punktā minēto tehnisko ziņojumu pienācīgs kvalitatīvais novērtējums.

3.   Izmēģinājuma projektiem nav tieši komerciāls raksturs. Visi ienākumi, kas gūti izmēģinājuma projekta īstenošanas laikposmā, ir jāatskaita no publiskā atbalsta, kas piešķirts darbības veikšanai.

4.   Ja izmēģinājuma projekta kopējās izmaksas pārsniedz 1 miljonu EUR, vadošā iestāde pirms tā apstiprināšanas pieprasa neatkarīgas zinātniskas organizācijas novērtējumu.

20. pants

Zvejas kuģu pārveidošana to nodošanai citām ar zveju nesaistītām darbībām

Atbalstu kuģa pārveidošanai, lai to nodotu citām ar zveju nesaistītām darbībām, kā paredzēts pamatregulas 42. pantā, var piešķirt tikai tad, ja šo kuģi svītro no zvejas flotes reģistra un attiecīgos gadījumos anulē ar to saistīto zvejas licenci.

4. IEDAĻA

4. prioritārais virziens: zvejas apgabalu ilgtspējīga attīstība

21. pants

Mērķi un pasākumi

Saskaņā ar pamatregulas 43. pantu piešķirtais atbalsts ir paredzēts:

a)

vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai, kā minēts pamatregulas 45. panta 2. punktā un šīs regulas 24. pantā, lai sasniegtu mērķus, kas minēti pamatregulas 43. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā, izmantojot atbilstīgus pasākumus, kas paredzēti attiecīgās regulas 44. panta 1. punkta a) līdz g), i) un j) apakšpunktā, un šīs regulas 44. panta 2. un 3. punktā;

b)

zvejas apgabalu sadarbības īstenošanai starpreģionu un starpvalstu līmenī, kā minēts pamatregulas 44. panta 1. punkta h) apakšpunktā, galvenokārt veidojot sadarbības tīklus un izplatot informāciju par labu praksi, ar nolūku sasniegt attiecīgās regulas 43. panta 2. punkta d) apakšpunktā minēto mērķi.

22. pants

4. prioritārā virziena ģeogrāfiska piemērošana

1.   Darbības programmā precizē procedūras un kritērijus zvejas apgabalu izvēlei. Dalībvalstis izlemj, kā tās piemēros pamatregulas 43. panta 3. un 4. punktu.

2.   Izvēlētajiem zvejas apgabaliem nav obligāti jāsakrīt ar valsts administratīvā iedalījuma rajoniem vai zonām, kas noteiktas atbilstības nolūkā saskaņā ar struktūrfondu mērķiem.

23. pants

Procedūras un kritēriji grupu izvēlei

1.   Pamatregulas 45. panta 1. punktā minēto grupu veido tā, lai tā varētu izstrādāt un realizēt attīstības stratēģiju attiecīgajā apgabalā.

Partnerības nozīmi un efektivitāti novērtē pēc tās sastāva, kā arī tās pārskatāmības un uzdevumu un atbildības sadalījuma skaidrības.

Jāgarantē partneru spēja izpildīt tiem piešķirtos uzdevumus, kā arī efektivitāte un lēmumu pieņemšana.

Partnerībā, ieskaitot lēmumu pieņemšanas līmeni, ietilpst zivsaimniecības nozares un citu nozīmīgu vietējo sociālekonomisko nozaru pārstāvji.

2.   Grupas administratīvo potenciālu uzskata par pietiekamu, ja grupa:

a)	izvēlas no partnerības vienu partneri kā administratīvo vadītāju, kam jāgarantē apmierinoša partnerības darbība; vai

b)	apvienojas juridiski izveidotā vienotā struktūrā, kuras formālā uzbūve garantē apmierinošu partnerības darbību.

3.   Ja grupai uztic sabiedrisko līdzekļu apsaimniekošanu, novērtē tās finanšu spēju:

a)	attiecībā uz 2. punkta a) apakšpunktu, pēc administratīvā vadītāja spējas apsaimniekot līdzekļus;

b)	attiecībā uz 2. punkta b) apakšpunktu, pēc vienotās struktūras spējas apsaimniekot līdzekļus.

4.   Vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai grupas izvēlas ne vēlāk kā četrus gadus pēc darbības programmas apstiprināšanas datuma. Drīkst piešķirt ilgākus laika ierobežojumus, ja vadošā iestāde rīko vairākas grupu atlases procedūras.

5.   Darbības programmā norāda:

a)

procedūras un kritērijus grupu atlasei, kā arī grupu skaitu, ko dalībvalsts paredz izvēlēties. Pamatregulas 45. pantā un šajā pantā minētie atlases kritēriji ir obligāti un tos var papildināt ar īpašiem valstu kritērijiem; procedūras ir pārskatāmas, nodrošina atbilstošu publicitāti un konkurenci, kur tas attiecināms, starp grupām, kas izvirza vietējās attīstības stratēģijas;

b)	vadības pasākumus un finanšu plūsmas mobilizācijas un aprites procedūras līdz saņēmējam. Tajā sīki apraksta, kā grupas integrē vadības, uzraudzības un kontroles sistēmās.

24. pants

Vietējā attīstības stratēģija

Grupas piedāvātā vietējā attīstības stratēģija saskaņā ar pamatregulas 45. panta 2. punktu:

a)	ir integrēta un pamatota uz dalībnieku, nozaru un darbību mijiedarbību, un ir kas vairāk nekā vienkārši darbību kopums vai nozaru pasākumu pretstatījums;

b)	ir saskanīga ar zvejas apgabala vajadzībām, jo īpaši sociālekonomiskā ziņā;

c)	pierāda tās ilgtspējību;

d)	papildina citas attiecīgajā apgabalā veiktās intervences.

25. pants

Vietējās attīstības stratēģijas īstenošana

1.   Neierobežojot pamatregulas 45. panta 2. punktu, grupa izvēlas darbības, kas finansējamas saskaņā ar vietējo attīstības stratēģiju.

2.   Ja grupai uztic sabiedrisko līdzekļu apsaimniekošanu, tā izveido atsevišķu kontu vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

5. IEDAĻA

Vairākiem pasākumiem kopīgi noteikumi

26. pants

Kopīgi noteikumi 1. – 4. prioritārajam virzienam

No EZF ieguldījuma nesedz šādus izdevumus:

a)	infrastruktūras iegādi izmantošanai mūžizglītībā par summu, kas pārsniedz 10 % kopējo attiecīgās darbības atbilstīgo izdevumu pamatregulas 28. panta 3. punkta un 34. panta 3. punkta, 37. panta pirmās daļas i) punkta un 44. panta 2. punkta mērķiem;

b)	izmaksu daļu par transportlīdzekļiem, kas nav tieši saistīti ar attiecīgo darbību.

IV NODAĻA

DARBĪBAS PROGRAMMU IZVĒRTĒŠANA

27. pants

Starpposma novērtējumi

Dalībvalstis pārsūta pamatregulas 49. pantā minētos starpposma novērtējumus vēlākais līdz 2011. gada 30. jūnijam. Ja dalībvalsts nav izpildījusi šo pienākumu, Komisija var izlemt pārtraukt maksājuma termiņu saskaņā ar pamatregulas 88. pantu.

V NODAĻA

INFORMĀCIJA UN PUBLICITĀTE

28. pants

Informācijas un publicitātes pasākumu apraksts darbības programmā un īstenošanas gada un noslēguma ziņojumos

1.   Pamatregulas 20. panta 1. punkta g) apakšpunkta v) ievilkuma nolūkā darbības programmā ir ietverti vismaz šādi elementi:

a)	informācijas un publicitātes pasākumu saturs, ko veic dalībvalsts vai vadošā iestāde, kas paredzēti iespējamajiem saņēmējiem, un pasākumu orientējošs budžets;

b)	to informācijas un publicitātes pasākumu saturs, ko dalībvalsts vai vadošā iestāde veic sabiedrības interesēs, un to orientējošs budžets;

c)	informācija par administratīviem departamentiem vai iestādēm, kas atbildīgas par informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanu;

d)	norāde, kā informācijas un publicitātes pasākumus izvērtēs pēc tā, cik pamanāma un zināma ir darbības programma un kāda ir Kopienas loma.

2.   Šo pantu nepiemēro darbības programmām, kas minētas 2. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā.

3.   Darbības programmas īstenošanas gada ziņojumos un noslēguma ziņojumos, kas minēti pamatregulas 67. pantā, ietver:

a)	veiktos informācijas un publicitātes pasākumus;

b)	informācijas un publicitātes pasākumu noteikumus, kas minēti šīs regulas 31. panta otrās daļas d) punktā, attiecīgos gadījumos iekļaujot elektronisko adresi, kur var atrast šādus datus.

Gada īstenošanas ziņojumos par 2010. gadu un noslēguma īstenošanas ziņojumos, kas minēti pamatregulas 67. pantā, jāiekļauj nodaļa, kurā informācijas un publicitātes pasākumi novērtēti pēc tā, cik pamanāma un zināma ir darbības programma un Kopienas loma, kā paredzēts šī panta 1. punkta d) apakšpunktā.

29. pants

Iespējamo saņēmēju informēšanas pasākumi

1.   Pamatregulas 51. panta 2. punkta a) apakšpunkta nolūkā vadošā iestāde nodrošina, ka darbības programmu plaši paziņo atklātībai, minot datus par EZF finanšu ieguldījumu, un ka tā ir pieejama visām ieinteresētajām pusēm. Turklāt vadošā iestāde nodrošina, ka informācija par finansēšanas iespējām, ko nodrošina ar kopīgu Kopienas un dalībvalstu atbalstu, ar darbības programmas starpniecību, tiek paziņota atklātībai pēc iespējas plašāk.

2.   Vadošā iestāde sniedz iespējamajiem saņēmējiem skaidru un sīku informāciju vismaz par šādiem jautājumiem:

a)	atbilstības nosacījumi, kas jāizpilda, lai pretendētu uz finansējumu saskaņā ar darbības programmu;

b)	finansējuma saņemšanas pieteikumu izskatīšanas procedūru apraksts un attiecīgie termiņi;

c)	kritēriji finansējamo darbību izvēlei;

d)	kontaktpersonas valstu, reģionālā vai vietējā līmenī, kas var sniegt informāciju par darbības programmu.

3.   Vadošā iestāde informē iespējamos saņēmējus par 31. panta otrās daļas d) punktā paredzēto publicēšanu.

4.   Vadošā iestāde informācijas un publicitātes pasākumos saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi iesaista vismaz vienu no šīm iestādēm, kas var plaši paziņot atklātībai 2. punktā minēto informāciju, piemēram: valstu, reģionālās un vietējās iestādes un attīstības aģentūras

a)	arodapvienības un profesionālās apvienības;

b)	ekonomiskie un sociālie partneri;

c)	nevalstiskās organizācijas;

d)	uzņēmumus pārstāvošās apvienības;

e)	Eiropas Savienības informācijas centri;

f)	kā arī Komisijas pārstāvji dalībvalstīs;

g)	izglītības iestādes.

30. pants

Saņēmēju informēšanas pasākumi

Vadošā iestāde informē saņēmējus, ka finansējuma pieņemšana ir arī to iekļaušana saņēmēju sarakstā, ko publicē saskaņā ar 31. panta otrās daļas d) punktu.

31. pants

Vadošās iestādes atbildība attiecībā uz sabiedrības informēšanas un publicitātes pasākumiem

Saskaņā ar pamatregulas 51. panta 2. punkta c) apakšpunktu vadošā iestāde nodrošina, ka sabiedrībai paredzētus informācijas un publicitātes pasākumus īsteno, cenšoties sasniegt pēc iespējas plašāku atspoguļojumu presē un izmantojot dažādus saziņas veidus un metodes attiecīgajā teritoriālajā līmenī.

Vadošā iestāde ir atbildīga par vismaz šādu informācijas un publicitātes pasākumu rīkošanu:

a)	vērienīgs informācijas pasākums, kas reklamē darbības programmas sākšanu;

b)	vismaz viens vērienīgs informācijas pasākums gadā, kurā iepazīstina ar darbības programmas sasniegumiem;

c)	Eiropas Savienības karoga pacelšana uz vienu nedēļu, sākot ar 9. maiju, pie vadošās iestādes telpām;

d)	saņēmēju saraksta, darbību nosaukumu un darbībām piešķirtā valsts finansējuma summas publicēšana elektroniski vai citā veidā.

EZF atbalstīto darbību dalībniekus, kuru mērķis ir profesionālo prasmju uzlabošana un apmācība, kā arī saņēmējus, kas saņem atbalstu par agrīnu aiziešanu no zvejas nozares, tostarp priekšlaicīgu pensionēšanos, kā paredzēts saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punkta d) apakšpunktu, nenosauc.

32. pants

Saņēmēju atbildība attiecībā uz sabiedrībai paredzētiem informācijas un publicitātes pasākumiem

1.   Pamatregulas 51. panta nolūkā saņēmējs ir atbildīgs par sabiedrības informēšanu par palīdzību, kas saņemta no EZF, īstenojot šī panta 2., 3. un 4. punktā minētos pasākumus.

2.   Ja EZF līdzfinansētās darbības kopējās atbilstīgās izmaksas pārsniedz 500 000 EUR un tās veido infrastruktūras vai būvniecības finansēšana, saņēmējs darbības vietā tās īstenošanas laikā uzstāda informācijas plāksni. 33. pantā minētā informācija aizņem vismaz 25 % no informācijas plāksnes satura.

Kad darbība ir pabeigta, informācijas plāksni aizstāj ar 3. punktā minēto pastāvīgo paskaidrojošo plāksni.

3.   Ja darbības kopējās atbilstīgās izmaksas pārsniedz 500 000 EUR un tās veido fiziska objekta iegāde vai infrastruktūras vai būvniecības finansēšana, saņēmējs uzstāda pastāvīgu paskaidrojošu plāksni, kas ir redzama un kuras izmēri ir ievērojami, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc darbības pabeigšanas datuma.

Plāksnē papildu 33. pantā minētajai informācijai ir minēts darbības veids un nosaukums. Minētajā pantā noteiktā informācija aizņem vismaz 25 % plāksnes satura.

Paskaidrojošu plāksni uzstāda arī to grupu atrašanās vietās, ko finansē saskaņā ar pamatregulas (EK) 4. prioritāro virzienu.

4.   Attiecīgos gadījumos saņēmējs nodrošina, ka EZF līdzfinansētas darbības dalībniekus informē par šo finansējumu.

Saņēmējs skaidri paziņo par to, ka darbība, kas tiek īstenota, ir izvēlēta dalībai EZF līdzfinansētā darbības programmā.

Jebkurā dokumentā, tostarp dalības sertifikātā vai citā sertifikātā, kas attiecas uz šādu darbību, ir ietverts paziņojums par to, ka darbības programmu līdzfinansējis EZF.

33. pants

Darbības informācijas un publicitātes pasākumu tehniskais raksturojums

1.   Visi saņēmējiem, iespējamajiem saņēmējiem un sabiedrībai paredzētie informācijas un publicitātes pasākumi ietver šādus elementus:

a)	Eiropas Savienības emblēmu saskaņā ar II pielikumā noteiktajiem grafiskajiem standartiem un atsauci uz Eiropas Savienību;

b)	atsauci uz EZF – “Eiropas Zivsaimniecības fonds”;

c)	vadošās iestādes izvēlētu devīzi, kas izceļ Kopienas intervences pievienoto vērtību, un vēlams – “Ieguldījumi ilgtspējīgā zvejniecībā”.

2.   Nelieliem reklāmas objektiem 1. punkta b) un c) apakšpunktu nepiemēro.

VI NODAĻA

FINANSĒŠANAS VADĪBAS INSTRUMENTI

34. pants

Vispārīgi noteikumi, kas piemērojami visiem finansēšanas vadības instrumentiem

1.   Saskaņā ar pamatregulas 55. panta 8. punktu kā daļu no darbības programmas no 2005. gada 1. janvāra EZF var līdzfinansēt izdevumus attiecībā uz darbību, kas ietver ieguldījumus, lai atbalstītu finanšu vadības instrumentus uzņēmumiem, galvenokārt, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), ieskaitot mikrouzņēmumus, kā noteikts Komisijas 2005. gada 1. janvāra Ieteikumā 2003/361/EK (21), piemēram, riska kapitāla fondus, garantiju fondus un aizdevumu fondus, tostarp ar līdzdalības fondu starpniecību.

Finansēšanas vadības instrumentus realizē tādu darbību veidā, ar ko veic atmaksājamus ieguldījumus vai sniedz atmaksājamu ieguldījumu garantijas, vai abus. Tiem piemēro 35., 36. un 37. panta nosacījumus.

2.   Izdevumu deklarācija attiecībā uz finansēšanas vadības instrumentiem ietver kopējos izdevumus, kas samaksāti, izveidojot šādus instrumentus vai ieguldot tajos. Tomēr, daļēji vai pilnīgi slēdzot darbības programmu, atbilstīgie izdevumi ir visu izdevumu kopsumma par ieguldījumiem uzņēmumos, kas veikti no 1. punktā minētajiem finansēšanas vadības instrumentiem vai jebkuras garantijas, kas ir sniegtas, tostarp summas, ko garantiju fondi noteikuši kā garantijas, un atbilstīgās pārvaldības izmaksas. Attiecīgo izdevumu deklarāciju koriģē atbilstīgi.

3.   Procentus, kas finansēšanas vadības instrumentos uzkrājušies no maksājumiem no darbības programmas, izmanto, lai finansētu finansēšanas vadības instrumentus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp mikrouzņēmumiem.

4.   Resursus, ko attiecībā uz darbību atdod no ieguldījumiem, kas veikti ar finansēšanas vadības instrumentiem vai kas palikuši pāri pēc tam, kad nokārtotas visas garantijas, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes atkārtoti izmanto mazo un vidējo uzņēmumu, ieskaitot mikrouzņēmumus, labā.

35. pants

Nosacījumi, kas piemērojami visiem finansēšanas vadības instrumentiem

1.   Ja EZF finansē darbības, kas ietver finansēšanas vadības instrumentus, tostarp tādus, ko organizē ar līdzdalības fondu starpniecību, līdzfinansējuma partneri vai akcionāri vai to pilnvarots pārstāvis iesniedz uzņēmējdarbības plānu.

Šā uzņēmējdarbības plāna izvērtēšanu un uzraudzību veic vai par to ir atbildīga dalībvalsts vai vadošā iestāde. Finansēšanas vadības instrumentu ieguldījumu darbību saimnieciskajā dzīvotspējā jāņem vērā visi attiecīgo uzņēmumu ienākumu avoti.

2.   1. punktā paredzētajā uzņēmējdarbības plānā norāda vismaz šādu informāciju:

a)	uzņēmumus mērķa tirgū un to finansēšanas kritērijus un noteikumus;

b)	finansēšanas vadības instrumenta darbības budžetu;

c)	finansēšanas vadības instrumenta piederību;

d)	līdzfinansējuma partnerus vai akcionārus;

e)	finansēšanas vadības instrumenta nolikumu;

f)	noteikumus par vadības profesionālismu, kompetenci un neatkarību;

g)	EZF ieguldījuma pamatojumu un paredzēto izlietojumu;

h)	finansēšanas vadības instrumenta politiku attiecībā uz ieguldījumu izņemšanu no uzņēmumiem;

i)

finansēšanas vadības instrumenta darbības nobeiguma noteikumus, tostarp to resursu atkārtotu izmantošanu, ko attiecībā uz finansēšanas vadības instrumentu atdod no ieguldījumiem vai kas palikuši pāri pēc tam, kad nokārtotas visas garantijas, kas attiecināmas uz darbības programmas veikto ieguldījumu.

3.   Finansēšanas vadības instrumentus, tostarp līdzdalības fondus, izveido kā neatkarīgas juridiskas vienības, ko regulē līdzfinansējuma partneru vai akcionāru savstarpēji līgumi vai kā atsevišķu finanšu bloku esošā finanšu iestādē.

Ja finansēšanas vadības instrumentu veido finanšu iestādē, to veido kā atsevišķu finanšu bloku, uz kuru attiecas finanšu iestādes īpaši izstrādāti īstenošanas noteikumi, kas konkrēti paredz tādu atsevišķu kontu turēšanu, kuros tiek nodalīti finansēšanas vadības instrumentā ieguldītie jaunie resursi, tostarp darbības programmas ieguldītie resursi, un iestādei sākotnēji pieejamie resursi.

Komisija nekļūst par finanšu vadības instrumentu līdzfinansēšanas partneri vai akcionāru.

4.   Ja vien konkursā nenoskaidrojas, ka nepieciešama lielāka proporcija, gada vidējās vadības izmaksas palīdzības sniegšanas laikā nedrīkst pārsniegt nevienu no turpmāk minētajām robežvērtībām:

a)	2 % no darbības programmas ieguldītā kapitāla līdzdalības fondos vai no darbības programmas vai līdzdalības fonda ieguldītā kapitāla garantiju fondos;

b)	3 % no darbības programmas vai līdzdalības fonda ieguldījuma finansēšanas vadības instrumentā visos citos gadījumos, izņemot mikrouzņēmumiem paredzētus mikrokredīta instrumentus;

c)	4 % no darbības programmas vai līdzdalības fonda ieguldītā kapitāla mikrouzņēmumiem paredzētos instrumentos.

5.   Nosacījumus darbības programmas ieguldījumiem finansēšanas vadības instrumentos nosaka finansēšanas līgumā, ko slēdz starp finansēšanas vadības instrumenta pienācīgi pilnvarotu pārstāvi un dalībvalsti vai vadošo iestādi.

6.   5. punktā minētajā finansēšanas līgumā ir ietverts vismaz:

a)	ieguldījumu stratēģija un plānošana;

b)	īstenošanas uzraudzība saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem;

c)	politiku darbības programmas ieguldījuma izņemšana no finansēšanas vadības instrumenta;

d)	finansēšanas vadības instrumenta nobeiguma noteikumi, tostarp to resursu atkārtota izmantošana, ko attiecībā uz finansēšanas vadības instrumentu atdod no ieguldījumiem vai kas palikuši pāri pēc tam, kad nokārtotas visas garantijas, kas attiecināmas uz darbības programmas veikto ieguldījumu.

7.   Vadošā iestāde veic piesardzības pasākumus, lai pēc iespējas samazinātu jebkādu konkurences izkropļojumu riska kapitāla vai aizdevumu tirgū. Ienākumus no kapitāla ieguldījumiem un aizdevumiem, no kā atņem vadības izmaksu un darbības rezultātu stimulēšanas izmaksu proporcionālu daļu, vispirms var piešķirt ieguldītājiem, kas darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas ieguldītāja principu, nepārsniedzot atlīdzības līmeni, kas noteikti finansēšanas vadības instrumentu nolikumos, un pēc tam tos proporcionāli sadala visiem līdzfinansēšanas partneriem vai akcionāriem.

36. pants

Īpaši līdzdalības fondiem piemērojami nosacījumi

1.   Ja EZF finansē finansēšanas vadības instrumentus, ko organizē ar līdzdalības fondu starpniecību, proti, tādu fondu, kas izveidoti, lai ieguldītu vairākos riska kapitāla fondos, garantiju fondos un aizdevumu fondos, dalībvalsts vai vadošā iestāde tos īsteno vienā vai vairākās šādās formās:

a)	piešķirot valsts līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar spēkā esošiem tiesību aktiem valsts iepirkuma jomā;

b)

citos gadījumos, kur vienošanās nav valsts pakalpojumu līgums valsts iepirkuma tiesību aktu izpratnē, paredzot piešķīrumu, kas šim nolūkam definēts kā tiešs finansiāls ieguldījums ziedojuma veidā: i) Eiropas Investīciju bankai vai Eiropas Investīciju fondam; vai ii) finanšu iestādei bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumu, ja tas atbilst valsts tiesību aktiem, kas ir saderīgi ar Līgumu.

2.   Ja EZF finansē finansēšanas vadības instrumentus, ko organizē ar līdzdalības fondu starpniecību, dalībvalsts vai vadošā iestāde slēdz finansēšanas līgumu ar līdzdalības fondu, kurā nosaka finansēšanas režīmu un mērķus.

Finansēšanas līgumā vajadzības gadījumā jāņem vērā novērtējuma secinājumi par to, cik liela ir neatbilstība starp šādu instrumentu piedāvājumam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un šādu instrumentu pieprasījumam MVU vidū.

3.   2. punktā minētajā finansēšanas līgumā jo īpaši paredz:

a)	nosacījumus darbības programmas ieguldījumiem līdzdalības fondā;

b)	uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, kas adresēts finanšu starpniekiem;

c)	finanšu starpnieku vērtēšanu, izvēli un akreditēšanu;

d)	tādas ieguldījumu politikas ieviešanu un uzraudzību, kas ietver vismaz norādi par mērķa uzņēmumiem un atbalstāmajiem finansēšanas vadības produktiem;

e)	līdzdalības fonda atskaitīšanos dalībvalstīm vai vadošajai iestādei;

f)	ieguldījumu izlietošanas uzraudzību saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem;

g)	revīzijas prasības;

h)	politiku līdzdalības fonda izņemšanai no riska kapitāla fondiem, garantiju fondiem vai aizdevumu fondiem;

i)	līdzdalības fonda nobeiguma noteikumus, tostarp to resursu atkārtotu izmantošanu, ko attiecībā uz finansēšanas vadības instrumentu atdod no ieguldījumiem vai kas palikuši pāri pēc tam, kad nokārtotas visas garantijas, kas attiecināmas uz darbības programmas veikto ieguldījumu.

4.   Nosacījumi līdzdalības fondu ieguldījumiem riska kapitāla fondos, garantiju fondos un aizdevumu fondos, ko atbalsta darbības programma, nosaka finansēšanas līgumā, kas jāslēdz starp riska kapitāla fondu, garantiju un aizdevumu fondu no vienas puses un līdzdalības fondu no otras puses. Finansēšanas līgumā iekļauj vismaz 35. panta 6. punktā uzskaitītos elementus.

37. pants

Īpaši noteikumi, kas piemērojami riska kapitāla fondiem, garantiju fondiem un aizdevumu fondiem

Finansēšanas vadības instrumenti, kas nav līdzdalības fondi, iegulda uzņēmumos, galvenokārt MVU. Šādus ieguldījumus var veikt tikai, dibinot uzņēmumu, uzņēmuma darbības sākumposmā, ieskaitot sagatavošanas kapitālu vai paplašinot šos uzņēmumus, un tikai tādās darbībās, kuras finansēšanas vadības instrumentu vadītāji uzskata par iespējami ekonomiski dzīvotspējīgām.

VII NODAĻA

PĀRVALDĪBA, UZRAUDZĪBA UN KONTROLE

1. IEDAĻA

Vispārīgi noteikumi

38. pants

Starpniecības iestādes

1.   Ja vienu vai vairākus vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes uzdevumus pilda starpniecības iestāde, attiecīgās vienošanās formāli reģistrē rakstveidā.

2.   Šīs regulas noteikumi attiecībā uz vadošo iestādi un sertifikācijas iestādi neattiecas uz starpniecības iestādi.

39. pants

Vadošā iestāde

1.   Darbību izraudzīšanas un apstiprināšanas nolūkā saskaņā ar pamatregulas 59. panta a) punktu vadošā iestāde nodrošina, ka saņēmējus informē par īpašajiem nosacījumiem attiecībā uz ražojumiem vai pakalpojumiem, kas saskaņā ar darbību ir jāsniedz, finansēšanas plānu, izpildes termiņu, finanšu un cita veida informāciju, kas jāglabā un jāpaziņo. Tā pārliecinās, vai saņēmējs spēs izpildīt šos pienākumus, pirms tiek pieņemts apstiprinājuma lēmums.

2.   Pārbaudes, kas vadošajai iestādei jāveic saskaņā ar pamatregulas 59. panta b) punktu, attiecīgos gadījumos skar darbību administratīvos, finanšu, tehniskos un fiziskos aspektus.

Pārbaudes nodrošina, ka deklarētie izdevumi ir patiesi, ražojumi vai pakalpojumi ir piegādāti atbilstīgi apstiprinātajam lēmumam, saņēmēja pieteikumi atlīdzinājumam ir pareizi un izdevumi atbilst Kopienas un valsts tiesību aktiem. Tajos iekļautas procedūras, lai izvairītos no izdevumu dubultas finansēšanas citās Kopienas vai valstu shēmās un citos plānošanas periodos.

Pārbaudēs iekļautas šādas procedūras:

a)	administratīvas pārbaudes attiecībā uz visiem saņēmēju atlīdzinājuma pieteikumiem;

b)	atsevišķām darbībām uz vietas veiktas pārbaudes.

3.   Ja saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu darbības programmā pārbaudes uz vietas veic izlases kārtā, vadošā iestāde glabā dokumentāciju, kurā apraksta un pamato atlases metodi, un min pārbaudēm atlasītās darbības vai darījumus.

Vadošā iestāde nosaka izlases lielumu, lai iegūtu pietiekamu garantiju tam, ka attiecīgie darījumi ir likumīgi un pareizi, ņemot vērā riska līmeni, kādu saņēmēja veidam un attiecīgajām darbībām konstatējusi vadošā iestāde.

Vadošā iestāde ik gadu pārskata izlases metodi.

4.   Vadošā iestāde ievieš rakstveida standartus un procedūras saskaņā ar 2. punktā veiktajām pārbaudēm un glabā dokumentāciju par katru pārbaudi, minot veikto darbu, datumu, pārbaudes rezultātus, un pasākumus, kas veikti attiecībā uz jebkādām noteiktajām neatbilstībām.

5.   Ja vadošā iestāde ir arī saņēmējs saskaņā ar darbības programmu, pasākumi attiecībā uz šī panta 2., 3. un 4, punktā minētajām pārbaudēm nodrošina pietiekamu funkciju dalīšanu saskaņā ar pamatregulas 57. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

40. pants

Dati par darbībām, par kurām pēc pieprasījuma jāinformē Komisija

1.   Pamatregulas 59. panta c) punktā minētajā darbību grāmatvedības dokumentācijā un datos par īstenošanu iekļauj vismaz to informāciju, kas noteikta šīs regulas III pielikumā. Šo informāciju attiecīgos gadījumos iedala pēc saņēmēju vecuma un dzimuma.

2.   Vadošajai iestādei, sertifikācijas iestādei, revīzijas iestādei un pamatregulas 61. panta 3. punktā minētajām iestādēm ir piekļuve šī panta 1. punktā minētajai informācijai.

3.   Pēc Komisijas rakstiska pieprasījuma dalībvalsts sniedz Komisijai attiecīgo 1. punktā minēto informāciju piecpadsmit darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas vai citā laikposmā, par kuru vienojas, ar nolūku veikt dokumentu pārbaudes un pārbaudes uz vietas. Komisija var prasīt 1. punktā minēto informāciju darbību, pasākumu, prioritāro virzienu vai darbības programmas līmenī.

41. pants

Revīzijas liecības

Saskaņā ar pamatregulas 59. panta f) punktu revīzijas liecības uzskata par atbilstīgām, ja tās atbilst šādiem kritērijiem:

a)	tās ļauj saskaņot kopsummas, kas apstiprinātas Komisijā, ar precīzo grāmatvedības dokumentāciju un pamatojuma dokumentiem, kas ir sertifikācijas iestādes, vadošās iestādes, starpniecības iestāžu un saņēmēju rīcībā attiecībā uz darbībām, kas līdzfinansētas saskaņā ar darbības programmu;

b)	tās ļauj pārbaudīt publiskā ieguldījuma samaksu saņēmējam;

c)	tās ļauj pārbaudīt, kā piemēroti izvēles kritēriji, kurus noteikusi darbības programmas uzraudzības komiteja;

d)	tās attiecībā uz katru darbību pēc vajadzības ietver tehniskās specifikācijas un finansēšanas plānu, dokumentus attiecībā uz piešķīruma apstiprināšanu, dokumentus saistībā ar publiskā iepirkuma procedūrām, progresa ziņojumus un ziņojumus par veiktajām pārbaudēm un revīzijām.

42. pants

Darbību revīzija

1.   Pamatregulas 61. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās revīzijas veic ik pēc divpadsmit mēnešu laikposma no 2008. gada 1. jūlija darbību izlasei, kas atlasīta ar metodi, ko noteikusi vai apstiprinājusi revīzijas iestāde saskaņā ar šīs regulas 43. pantu.

Revīzijas veic uz vietas, pamatojoties uz saņēmēja rīcībā esošo dokumentāciju un datiem.

2.   Revīzijās pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	darbība atbilst darbības programmas izvēles kritērijiem, ir īstenota saskaņā ar apstiprinājuma lēmumu un izpilda nosacījumus, kas attiecināmi uz tās spēju darboties un izlietojumu vai sasniedzamajiem mērķiem;

b)	deklarētie izdevumi atbilst grāmatvedības dokumentācijai un pamatojuma dokumentiem, kas ir saņēmēja rīcībā;

c)	saņēmēja deklarētie izdevumi ir atbilstīgi Kopienas un attiecīgās valsts noteikumiem;

d)	valsts ieguldījums saņēmējam ir samaksāts saskaņā ar pamatregulas 80. pantu.

3.   Ja jebkurai no konstatētajām problēmām ir sistemātisks raksturs un tādēļ tās rada risku citām darbības programmas darbībām, revīzijas iestāde nodrošina, ka tiek veikta turpmāka izskatīšana, ieskaitot papildu revīzijas, kur tas nepieciešams, lai konstatētu jebkādu šādu problēmu apmērus. Atbildīgās iestādes veic vajadzīgos preventīvos un korektīvos pasākumus.

4.   Atskaitoties VI pielikuma A daļas 9. punkta un VII pielikuma A daļas 9. punkta tabulās, pie revidēto izdevumu summas skaita tikai izdevumus, kas ietilpst revīzijas jomā saskaņā ar 1. punktu.

43. pants

Izlase

1.   Revidējamo darbību izlasi katrus 12 mēnešus vispirms pamato uz nejaušas statistiskās izlases metodi, kā noteikts 2., 3. un 4. punktā. Papildu darbības var atlasīt papildu izlasē, kā noteikts 5. un 6. punktā.

2.   Metodē, ko izmanto atlasei un secinājumu izdarīšanai no rezultātiem, ņem vērā starptautiski pieņemtos revīzijas standartus un dokumentē. Ņemot vērā izdevumu summu, darbību skaitu un veidu un citus svarīgus faktorus, revīzijas iestāde nosaka, kādu piemērotu statistisko izlases metodi izmantot. Izlases tehniskos parametrus nosaka saskaņā ar IV pielikumu.

3.   Revidējamo izlasi ik pēc 12 mēnešiem izvēlas no tām darbībām, par kurām Komisijai darbības programmā deklarēti izdevumi par iepriekšējo gadu pirms gada, kurā saskaņā ar pamatregulas 61. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) daļu Komisijai jāpaziņo gada kontroles ziņojums. Attiecībā uz pirmo divpadsmit mēnešu laika posmu revīzijas iestāde var izlemt grupēt tās darbības, par kurām Komisijai deklarēti izdevumi 2007. un 2008. gadā, kā pamatu revidējamo darbību atlasei.

4.   Revīzijas iestāde izdara secinājumus, pamatojoties uz revīziju rezultātiem attiecībā uz Komisijai deklarētajiem izdevumiem 3. punktā minētajā laikposmā, un paziņo tos Komisijai gada kontroles ziņojumā. Darbības programmās, kurās paredzamais kļūdu biežums ir virs būtiskuma līmeņa, revīzijas iestāde analizē tā nozīmīgumu un veic nepieciešamos pasākumus, tostarp formulē attiecīgus ieteikumus, kas jāpaziņo gada kontroles ziņojumā.

5.   Revīzijas iestāde regulāri pārskata, kas ir ietverts nejaušajā izlasē, jo īpaši ņemot vērā vajadzību revīzijā iegūt pietiekamu garantiju par deklarācijām, kas jāsniedz, daļēji vai pilnībā slēdzot darbības programmu. Pamatojoties uz tās profesionālo vērtējumu, iestāde pieņem lēmumus par to, vai jārevidē papildu darbību izlase, lai ņemtu vērā noteiktos īpašos riska faktorus un lai garantētu, ka ir pietiekami ietvertas dažādas programmas darbības, saņēmēji, starpniecības iestādes un prioritārie virzieni.

6.   Revīzijas iestāde izdara secinājumus, pamatojoties uz papildu izlases revīzijas rezultātiem, un paziņo tos Komisijai gada kontroles ziņojumā. Ja konstatēto neatbilstību skaits ir ievērojams vai ir konstatētas sistemātiskas neatbilstības, revīzijas iestāde analizē to nozīmīgumu un veic nepieciešamos pasākumus, tostarp formulē ieteikumus, kas jāpaziņo gada kontroles ziņojumā. Papildu izlases revīziju rezultātus analizē atsevišķi no nejaušās izlases revīziju rezultātiem. Jo īpaši, aprēķinot kļūdu biežumu nejaušajā izlasē, neatbilstības, kas konstatētas papildu izlasē, neņem vērā.

44. pants

Revīzijas iestādes uzrādītie dokumenti

1.   Pamatregulas 61. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto revīzijas stratēģiju nosaka saskaņā ar paraugu, kas sniegts šīs regulas V pielikumā. To atjaunina un pārskata ik gadu un, ja vajadzīgs, kārtējā gada laikā.

2.   Gada kontroles ziņojumu un pamatregulas 61. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) daļā minēto atzinumu pamato uz sistēmu un darbību revīziju, ko veic saskaņā ar minētās regulas 61. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu saskaņā ar darbības programmas revīzijas stratēģiju un sastāda saskaņā ar paraugiem, kas sniegti šīs regulas VI pielikumā.

3.   Pamatregulas 61. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto noslēguma deklarāciju pamato uz visu revīzijas darbu, kuru veikusi revīzijas iestāde vai par kura veikšanu tā ir bijusi atbildīga saskaņā ar revīzijas stratēģiju. Noslēguma deklarāciju un galīgo kontroles ziņojumu sastāda saskaņā ar paraugu, kas sniegts šīs regulas VII pielikumā.

4.   Ja pastāv izskatīšanas apjoma ierobežojums vai ja konstatētais neatbilstīgo izdevumu līmenis neļauj pamatregulas 61. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajā atzinumā vai minētās regulas 61. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētajā noslēguma deklarācijā izteikt atzinumu bez piezīmēm, revīzijas iestāde uzrāda iemeslu un novērtē problēmas mērogu un tās finansiālo ietekmi.

5.   Daļēji vai pilnībā slēdzot darbības programmu, deklarāciju attiecībā uz to darījumu likumību un pareizību, kas ietverti pamatregulas 85. pantā minētajā izdevumu deklarācijā, sastāda revīzijas iestāde saskaņā ar paraugu, kas sniegts šīs regulas VIII pielikumā, un iesniedz kopā ar pamatregulas 61. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) daļā minēto atzinumu.

45. pants

Dokumentu pieejamība

1.   Pamatregulas 87. panta mērķiem vadošā iestāde nodrošina, ka ir pieejams to iestāžu identitāšu un atrašanās vietu saraksts, kuru rīcībā ir pamatojuma dokumenti, kas saistīti ar izdevumiem un revīzijām, kurās atrodami visi dokumenti, kas vajadzīgi atbilstīgām revīzijas liecībām.

2.   Vadošā iestāde nodrošina, ka šī panta 1. punktā minētie dokumenti ir pieejami pārbaudei, un to noraksti vai kopijas tiek izsniegtas personām un iestādēm, kam uz to ir tiesības, tostarp vismaz vadošās iestādes, sertifikācijas iestādes, starpniecības iestāžu, revīzijas iestādes un pamatregulas 61. panta 3. punktā minēto iestāžu pilnvarotajiem darbiniekiem un Kopienas pilnvarotajām amatpersonām un to pilnvarotajiem pārstāvjiem.

3.   Vadošā iestāde glabā informāciju, kas vajadzīga, lai varētu veikt izvērtēšanu un ziņot, tai skaitā 40. pantā minēto informāciju, attiecībā uz pamatregulas 87. panta 2. punktā minētajām darbībām visu minētā panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto laikposmu.

4.   Par vispārpieņemtiem datu nesējiem, kā minēts pamatregulas 87. pantā, uzskata vismaz šos:

a)	dokumentu oriģinālo eksemplāru fotokopijas;

b)	dokumentu oriģinālo eksemplāru mikrofišas;

c)	dokumentu oriģinālo eksemplāru elektroniskās versijas;

d)	dokumentus, kas pastāv tikai elektroniskā veidā.

5.   Procedūru, kurā apliecina vispārpieņemtos datu nesējos glabātu dokumentu atbilstību oriģinālam eksemplāram, nosaka valsts iestādes, un šī procedūra nodrošina, ka glabātie dokumentu eksemplāri atbilst valsts tiesiskajam regulējumam un ka uz tiem var paļauties, veicot revīziju.

6.   Ja dokumenti pastāv tikai elektroniskā veidā, visplašāk izmantotās datorsistēmas atbilst pieņemtajiem drošības standartiem, kas nodrošina, ka glabātie dokumenti atbilst valstu tiesiskajam regulējumam un ka uz tiem var paļauties, veicot revīziju.

46. pants

Sertifikācijas iestādes iesniegtie dokumenti

1.   Pamatregulas 60. panta a) punktā minētās apstiprinātās izdevumu deklarācijas un maksājumu pieteikumus sagatavo atbilstīgi šīs regulas IX pielikumā sniegtajam paraugam un nosūta Komisijai.

2.   Sākot ar 2008. gadu, ik gadu līdz 31. martam sertifikācijas iestāde iesniedz Komisijai deklarāciju atbilstīgi X pielikumā sniegtajam paraugam, kur katram darbības programmas prioritārajam virzienam norādītas:

a)	summas, kas atsauktas no iepriekšējā gadā iesniegtām izdevumu deklarācijām pēc valsts ieguldījuma darbībā pilnīgas vai daļējas atcelšanas;

b)	atmaksātās summas, kas ir atņemtas no šīm izdevumu deklarācijām;

c)	deklarācija par summām, kas jāatgūst par laikposmu līdz iepriekšējā gada 31. decembrim, klasificētām pēc gada, kurā izdoti atmaksāšanas rīkojumi.

3.   Lai virzītu darbības programmas daļēju slēgšanu, sertifikācijas iestāde iesniedz Komisijai pamatregulas 85. pantā minēto izdevumu deklarāciju atbilstīgi šīs regulas XI pielikumā sniegtajam paraugam.

47. pants

Vadības un kontroles sistēmu apraksts

Pamatregulas 71. panta 1. punktā minēto vadības un kontroles sistēmu aprakstā ir ietverta informācija par attiecīgās regulas 57. pantā minētajiem elementiem, un šīs regulas 48. un 49. pantā minētā informācija.

Šo informāciju iesniedz saskaņā ar paraugu šīs regulas XII pielikuma A daļā.

48. pants

Informācija par vadošo iestādi, sertifikācijas iestādi un starpniecības iestādēm

Attiecībā uz vadības iestādi, sertifikācijas iestādi un katru starpniecības iestādi dalībvalsts sniedz Komisijai šādu informāciju:

a)	tām piešķirto uzdevumu aprakstu;

b)	katras iestādes struktūrshēmu, aprakstu uzdevumu sadalījumam starp tās struktūrvienībām vai to iekšienē un paredzamo piešķirto amatu skaitu;

c)	darbību izvēles un apstiprināšanas procedūras;

d)	procedūras, pēc kurām tiek iesniegti, pārbaudīti un apstiprināti saņēmēju atlīdzinājuma pieteikumi, un jo īpaši noteikumus un procedūras, kas paredzētas pārbaužu mērķiem 39. pantā, kā arī procedūras, pēc kurām tiek norīkoti, izpildīti un iegrāmatoti maksājumi saņēmējiem;

e)	procedūras, pēc kurām izdevumu deklarācijas tiek sastādītas, apstiprinātas un iesniegtas Komisijai;

f)	atsauci uz rakstveida procedūrām, kas ieviestas c), d) un e) punktā minētajām procedūrām;

g)	atbilstības noteikumus, ko paredzējusi dalībvalsts un ko piemēro darbības programmai;

h)	sistēmu detalizētai grāmatvedības dokumentācijas uzskaitei par darbības programmas darbībām un 40. panta 1. punktā minētos datus par īstenošanu.

49. pants

Informācija par revīzijas iestādi un pamatregulas 61. panta 3. punktā minētajām iestādēm

Attiecībā uz revīzijas iestādi un pamatregulas 61. panta 3. punktā minētajām iestādēm dalībvalsts Komisijai sniedz šādu informāciju:

a)	attiecīgo uzdevumu aprakstu un to savstarpējo saistību;

b)	revīzijas iestādes un visu iestāžu, kas veic revīzijas attiecībā uz darbības programmu, struktūru, kurā aprakstīts, kā tiek nodrošināta neatkarība, paredzamais piešķirto amatu skaits un tiem vajadzīgā izglītība un pieredze;

c)	procedūras revīzijas ziņojumu ieteikumu un korektīvo pasākumu īstenošanas uzraudzībai;

d)	vajadzības gadījumos procedūras revīzijas iestādes veiktai to iestāžu darba uzraudzībai, kas piedalās darbības programmas revīzijā;

e)	gada kontroles ziņojuma un noslēguma deklarācijas sagatavošanas procedūras.

50. pants

Vadības un kontroles sistēmu izvērtēšana

1.   Pamatregulas 71. panta 2. punktā minētos ziņojumus pamato uz sistēmas apraksta izskatīšanu, svarīgiem dokumentiem attiecībā uz sistēmām un grāmatvedības dokumentācijas un darbību īstenošanas datu glabāšanas sistēmu, kā arī pārrunām ar to galveno iestāžu personālu, ko par svarīgām uzskata revīzijas iestāde vai cita iestāde, kas atbildīga par ziņojumu, lai pilnveidotu, precizētu vai pārbaudītu informāciju.

2.   Pamatregulas 71. panta 2. punktā minēto atzinumu par atbilstību sastāda saskaņā ar paraugu, kas sniegts šīs regulas XII pielikuma B daļā.

3.   Ja attiecīgā vadības un kontroles sistēma pamatā ir tāda pati, kāda pastāv palīdzībai, kas apstiprināta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (22), var ņemt vērā to revīziju rezultātus, kurus veikušas valstu un Kopienas revidenti attiecībā uz minēto sistēmu ziņojuma un atzinuma izveides nolūkā saskaņā ar pamatregulas 71. panta 2. punktu.

2. IEDAĻA

Atkāpes attiecībā uz 2. pantā minēto darbības programmu kontroli

51. pants

Vispārējas atkāpes

1.   Par šīs regulas 2. pantā minētajām darbības programmām revīzijas iestādei Komisijai nav jāiesniedz revīzijas stratēģija, kā to paredz pamatregulas 61. panta 1. punkta c) apakšpunkts.

2.   Attiecībā uz darbības programmām, kas minētas šīs regulas 2. pantā, ja atzinumā par sistēmas atbilstību, kas minēts pamatregulas 71. panta 2. punktā, nav iebilžu vai ja iebildes ir atsauktas pēc korektīvajiem pasākumiem, Komisija var secināt:

a)	ka tā var uzticēties galvenokārt pamatregulas 61. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļā minētajam atzinumam attiecībā uz sistēmu efektīvu darbību;

b)

ka tā pati veiks revīzijas uz vietas tikai tad, ja ir pierādījumi, kas liecina par trūkumiem sistēmā, kas ietekmē Komisijai apstiprinātos izdevumus gadā, par kuru saskaņā ar pamatregulas 61. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļu ir sniegts atzinums, kurā nav ietvertas iebildes attiecībā uz šādiem trūkumiem.

3.   Ja Komisija izdara šā panta 2. punktā minēto secinājumu, tā atbilstīgi informē attiecīgo dalībvalsti.

Ja ir pierādījumi, kas liecina par trūkumiem, tā var prasīt attiecīgajai dalībvalstij veikt revīzijas saskaņā ar pamatregulas 72. panta 3. punktu vai var pati veikt revīzijas saskaņā ar attiecīgās regulas 72. panta 2. punktu.

52. pants

Iestāžu un procedūru izveide saskaņā ar valstu tiesību aktiem

1.   Attiecībā uz 2. pantā minētajām darbības programmām dalībvalsts var papildus vispārējām atkāpēm, kas paredzētas 51. pantā, izmantot iespēju, pamatojoties uz attiecīgās valsts tiesību aktiem, izveidot iestādes un procedūras, lai īstenotu:

a)	vadošās iestādes funkcijas saistībā ar līdzfinansēto produktu un pakalpojumu un saskaņā ar pamatregulas 59. panta b) punktu deklarēto izdevumu pārbaudīšanu;

b)	sertifikācijas iestādes funkcijas saskaņā ar pamatregulas 60. pantu;

c)	revīzijas iestādes funkcijas saskaņā ar pamatregulas 61. pantu.

2.   Ja dalībvalsts izmanto šī panta 1. punktā minēto iespēju, tai nav jāparedz sertifikācijas iestāde un revīzijas iestāde, kā to paredz pamatregulas 58. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts.

3.   Ja dalībvalsts izmanto šī panta 1. punktā minēto iespēju, pamatregulas 71. panta noteikumus piemēro pēc analoģijas.

53. pants

Īpaši noteikumi iestādēm un procedūrām, kas izveidotas, pamatojoties uz valstu tiesību aktiem

1.   Šis pants attiecas uz darbības programmām, attiecībā uz kurām dalībvalsts ir izmantojusi 52. panta 1. punktā paredzēto iespēju.

2.   39. panta 2. punktā minētās pārbaudes veic 52. panta 1. punktā minētās valsts iestādes.

3.   Pamatregulas 61. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto darbību revīziju veic saskaņā ar valsts procedūrām. Šīs regulas 42. un 43. pantu nepiemēro.

4.   44. panta 2. līdz 5. punktu pēc analoģijas piemēro dokumentu sagatavošanai, ko izdod 52. panta 1. punktā minētās valsts iestādes.

Gada kontroles ziņojumu un gada atzinumu attiecīgi sagatavo atbilstīgi VI pielikumā sniegtajam paraugam.

5.   46. panta 2. punktā noteiktos pienākumus veic 52. panta 1. punktā minētās valsts iestādes.

Izdevumu deklarāciju sagatavo atbilstīgi IX un XI pielikumā izklāstītajam paraugam.

6.   47., 48. un 49. pantā minēto vadības un kontroles sistēmu aprakstā iekļaujamā informācija attiecīgos gadījumos ietver informāciju attiecībā uz 52. panta 1. punktā minētajām valsts iestādēm.

VIII NODAĻA

NEATBILSTĪBAS

54. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā tiek izmantotas šādas definīcijas:

a)	“uzņēmējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai citas struktūras, kas piedalās palīdzības no EZF īstenošanā, izņemot dalībvalstis, kas īsteno valsts varu;

b)

“primārā administratīvā vai tiesas konstatācija” ir pirmais rakstiskais novērtējums, ko veikusi kompetentā administratīvā vai tiesas iestāde, kurā, pamatojoties uz konkrētiem faktiem, tiek secināts, ka ir izdarīts pārkāpums, neierobežojot iespēju, ka šo secinājumu vēlāk var pārskatīt vai atsaukt administratīvās vai tiesvedības procedūras virzības rezultātā;

c)

“aizdomas par krāpšanu” ir pārkāpums, attiecībā uz kuru valsts līmenī tiek uzsākts administratīvais vai tiesvedības process, lai noteiktu, vai pastāv tīšs pārkāpums, jo īpaši krāpšana, kā tā definēta 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā Konvencijā par Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzību (23), kas sastādīta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu;

d)	“bankrots” ir maksātnespējas procedūras, kā tās definētas Padomes Regulas (EK) Nr. 1346/2000 (24) 2. panta a) punktā.

55. pants

Sākotnējā ziņošana – atkāpes

1.   Neierobežojot pienākumus saskaņā ar pamatregulas 70. pantu, divu mēnešu laikā pēc katra ceturkšņa beigām dalībvalstis ziņo Komisijai par jebkurām neatbilstībām, par kurām ir izdarīta pirmā administratīvā vai tiesas konstatācija.

Šādā ziņojumā dalībvalstis visos gadījumos sniedz datus par šādiem aspektiem:

a)	attiecīgais EZF, mērķis, darbības programma, prioritārais virziens un darbība un kopējais identifikācijas kods (CCI);

b)	noteikums, kas ticis pārkāpts;

c)	kad un no kā saņemta pirmā informācija, kas izraisījusi aizdomas, ka izdarīts pārkāpums;

d)	pārkāpuma izdarīšanai izmantotās darbības;

e)	ja tas attiecas uz konkrēto gadījumu, vai šī darbība rada aizdomas par krāpšanu;

f)	veids, kā atklāts pārkāpums;

g)	ja tas attiecas uz konkrēto gadījumu, iesaistītā dalībvalsts un trešās valstis;

h)	laikposms vai brīdis, kurā izdarīts pārkāpums;

i)	valstu dienesti vai iestādes, kas ir veikušas pārkāpuma konstatāciju, un dienesti, kas ir atbildīgi par administratīvo vai tiesas uzraudzību;

j)	pārkāpuma pirmās administratīvās vai tiesas konstatācijas diena;

k)	iesaistīto fizisko un juridisko personu vai citu tiesību subjektu identitāte, izņemot gadījumus, kad šāda informācija nevar būt lietderīga pārkāpumu atklāšanā, ņemot vērā attiecīgā pārkāpuma raksturu;

l)	darbībai apstiprinātais kopējais budžets un publiskais ieguldījums, un līdzfinansējuma sadalījums Kopienas un valsts ieguldījumā;

m)	publiskā ieguldījuma summa, ko skar pārkāpums, un atbilstošais riskam pakļautais Kopienas ieguldījums;

n)	ja k) apakšpunktā minētajām personām un/vai struktūrām vēl nav veikts neviens maksājums – summas, kas būtu nepamatoti samaksātas, ja pārkāpums netiktu atklāts;

o)	iespēja vajadzības gadījumā apturēt maksājumus un tos atgūt;

p)	nelikumīgo izdevumu veids.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, nav jāziņo par šādiem gadījumiem:

a)	gadījumi, kad vienīgais pārkāpuma aspekts ir tas, ka saņēmēja bankrota dēļ daļēji vai pilnībā nav izpildīta līdzfinansētajā darbības programmā iekļauta darbība;

b)	gadījumi, par kuriem saņēmējs ir paziņojis vadošajai vai sertifikācijas iestādei brīvprātīgi, pirms kāda no iestādēm tos ir atklājusi, gan tad, ja attiecīgas summas jau ir piešķirtas no valsts līdzekļiem, gan tad, ja vēl nav;

c)	gadījumi, kurus vadošā vai sertifikācijas iestāde ir atklājusi un koriģējusi pirms maksājuma veikšanas no publiskā ieguldījuma un pirms attiecīgo izdevumu iekļaušanas izdevumu deklarācijā, kas iesniedzama Komisijai.

Tomēr par pārkāpumiem pirms bankrota un gadījumiem, kur pastāv aizdomas par krāpšanu, ir jāziņo.

3.   Ja nav pieejama daļa 1. punktā minētās informācijas, jo īpaši informācijas attiecībā uz pārkāpuma izdarīšanā izmantotajām darbībām un veidu, kā tas izdarīts, dalībvalstis, ciktāl iespējams, sniedz trūkstošo informāciju, kad iesniedz Komisijai kārtējos ceturkšņa ziņojumus par pārkāpumiem.

4.   Ja valstu noteikumi paredz konfidenciālu izmeklēšanu, informācijas sniegšanai vajadzīga kompetentās tiesas vai tribunāla atļauja.

5.   Ja dalībvalstij nav konstatēti pārkāpumi, par kuriem jāziņo saskaņā ar 1. punktu, tā par šo faktu 1. punktā noteiktajā termiņā informē Komisiju.

56. pants

Steidzami gadījumi

Katra dalībvalsts nekavējoties ziņo Komisijai un attiecīgos gadījumos citām iesaistītajām dalībvalstīm par visiem atklātajiem pārkāpumiem vai varbūtējiem pārkāpumiem, ja ir bažas, ka:

a)	tiem ļoti drīz var būt sekas ārpus tās teritorijas; vai

b)	tajos konstatējama jaunu ļaunprātīgu paņēmienu izmantošana.

57. pants

Ziņošana par turpmākiem pasākumiem un neatgūšana

1.   Divu mēnešu laikā pēc katra ceturkšņa beigām, atsaucoties uz jebkādiem iepriekš sniegtiem ziņojumiem, kas sniegti atbilstīgi 54. pantam, dalībvalstis informē Komisiju par to, kādi procesi sākti sakarā ar iepriekšējos ziņojumos minētajiem pārkāpumiem, un par jebkādām svarīgām panāktām pārmaiņām.

Šajā informācijā iekļauj vismaz:

a)	atgūtās un atgūt paredzētās summas;

b)	dalībvalstu pagaidu pasākumus, lai nodrošinātu jebkādu nepamatoti izmaksāto summu atgūšanu;

c)	visus tiesas un administratīvos procesus, kas uzsākti nolūkā atgūt jebkādu nepamatoti izmaksātās summas un uzlikt sodus;

d)	atgūšanas procedūru izbeigšanas iemeslus;

e)	kriminālvajāšanas izbeigšanu.

Dalībvalstis paziņo Komisijai administratīvos vai tiesas lēmumus vai to galvenos punktus, kas attiecas uz šo procesu izbeigšanu, un jo īpaši norāda, vai konstatētie elementi apstiprina aizdomas par krāpšanu. Šā punkta d) apakšpunktā minētajā gadījumā dalībvalstis, cik iespējams, pirms lēmuma pieņemšanas ziņo Komisijai.

2.   Ja dalībvalsts uzskata, ka summu nav iespējams vai paredzams atgūt, tā īpašā ziņojumā informē Komisiju par neatgūtās summas apjomu un faktiem, kas ir svarīgi lēmuma pieņemšanai par zaudējumu sadalījumu saskaņā ar pamatregulas 70. panta 2. punktu.

Šī informācija ir pietiekami precīza, lai Komisija, apspriedusies ar attiecīgās dalībvalsts iestādēm, varētu pieņemt šādu lēmumu pēc iespējas drīzāk.

Tajā iekļauj vismaz:

a)	konkursa rezultātā piešķirtā finansējuma akta kopiju;

b)	informāciju par dienu, kad veikts pēdējais maksājums saņēmējam;

c)	finansējuma atgūšanas rīkojuma kopiju;

d)	bankrota gadījumā, par kuru jāziņo atbilstīgi 55. panta 2. punktam, tāda dokumenta kopiju, kas apliecina saņēmēja maksātnespēju;

e)	kopsavilkumu par dalībvalsts veiktajiem pasākumiem, lai atgūtu attiecīgo summu, ar norādi uz to veikšanas datumiem.

3.   2. punktā minētajā gadījumā Komisija var skaidri pieprasīt dalībvalstij turpināt atgūšanas procedūru.

58. pants

Elektroniskā saziņa

Informāciju, kas minēta 55. un 56. pantā, un 57. panta 1. punktā, iesniedz elektroniski, izmantojot moduli, ko Komisija paredzējusi šim nolūkam, ar droša savienojuma starpniecību.

59. pants

Tiesas izdevumu atlīdzināšana

Ja dalībvalsts kompetentās iestādes pēc Komisijas īpaša lūguma izlemj uzsākt vai turpināt tiesvedību, lai atgūtu nepareizi izmaksātās summas, Komisija var apņemties pilnībā vai daļēji atlīdzināt dalībvalstij tiesas izdevumus un ar procesu tieši saistītos izdevumus, ja tā uzrāda dokumentārus pierādījumus, pat ja process ir nesekmīgs.

60. pants

Saziņa ar dalībvalstīm

1.   Komisija pastāvīgi sazinās ar attiecīgajām dalībvalstīm, lai papildinātu informāciju par 55. pantā minētajiem pārkāpumiem, par 57. pantā minētajām procedūrām un jo īpaši par atgūšanas iespējām.

2.   Neatkarīgi no 1. punktā minētās saziņas Komisija informē dalībvalstis, kad pārkāpumam ir īpatnības, kas ļauj paredzēt tādu pašu vai līdzīgu paņēmienu izmantošanu citās dalībvalstīs.

3.   Komisija dalībvalstu pārstāvjiem organizē informatīvas tikšanās Kopienas līmenī, lai kopīgi izskatītu informāciju, kas iegūta, pamatojoties uz 55., 56. un 57. pantu un šī panta 1. punktu. Izskatot informāciju, pievērš uzmanību pieredzei, kas jāgūst no informācijas pārkāpumu apkarošanai, preventīviem pasākumiem un tiesvedībai.

4.   Pēc dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma dalībvalsts un Komisija apspriežas par to, kā likvidēt Kopienas interesēm kaitējoša pārkāpuma iespējas, kas atklājušās, izpildot spēkā esošos noteikumus.

61. pants

Informācijas izmantošana

Komisija var izmantot visu vispārējo vai operatīvo informāciju, ko paziņojušas dalībvalstis, piemērojot šo regulu, lai veiktu riska analīzes, un, pamatojoties uz iegūto informāciju, drīkst izstrādāt ziņojumus un brīdinājumus, kuru mērķis ir precīzāk identificēt riskus.

62. pants

Informācijas sniegšana komitejām

Komisija regulāri informē dalībvalstis Krāpšanas novēršanas koordinēšanas padomdevēju komitejas ietvaros, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 94/140/EK (25), par to, cik lieli līdzekļi iesaistīti atklātajos pārkāpumos un par dažādo pārkāpumu kategorijām, kas grupētas pēc to veida un skaita. Informē arī pamatregulas 101. pantā minēto komiteju.

63. pants

Pārkāpumi, kas nepārsniedz apjomu, par ko jāziņo

1.   Ja pārkāpumi attiecas uz summām, kas ir mazākas par EUR 10 000 un ko segs no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta, dalībvalstis neiesniedz Komisijai 55. un 57. pantā paredzēto informāciju, ja vien tā to īpaši nepieprasa.

Tomēr saskaņā ar pamatregulas 60. panta f) punktu dalībvalstis veic uzskaiti attiecībā uz summām, kas nepārsniedz šo robežu un ir atgūstamas, un attiecībā uz summām, kas ir atgūtas vai atsauktas pēc darbībā veiktā ieguldījuma atcelšanas, un dalībvalstis atmaksā atgūtās summas Eiropas Kopienu vispārējā budžetā.

Neskarot pienākumus, kas tieši izriet no pamatregulas 70. panta 1. punkta b) apakšpunkta, dalībvalsts un Kopiena kopīgi uzņemas segt jebkurus zaudējumus, kas rodas no summām, kuras nepārsniedz attiecīgo robežu un kuras nav atgūstamas atbilstīgi attiecīgās darbības līdzfinansējuma likmei. Ja vien Komisija neizlemj citādi, šīs regulas 57. panta 2. punktā noteikto kārtību nepiemēro.

Šī punkta trešā daļa attiecas arī uz bankrota gadījumiem, par kuriem ir noteikts atbrīvojums no pienākuma ziņot, kā paredzēts 55. panta 1. punktā.

2.   Dalībvalstis, kuras pārkāpuma konstatēšanas dienā nav pieņēmušas EUR kā valsts valūtu, attiecīgo izdevumu summu konvertē EUR saskaņā ar pamatregulas 95. pantu. Ja izdevumus nav iegrāmatojusi sertifikācijas iestāde, izmanto jaunāko maiņas kursu, ko elektroniski publicējusi Komisija.

IX NODAĻA

ELEKTRONISKĀ DATU APMAIŅA

64. pants

Datu apmaiņas datorsistēma

Saskaņā ar pamatregulas 65. un 75. pantu izveido datu apmaiņas datorsistēmu, kas izmantojama kā rīks visu ar darbības programmu saistīto datu apmaiņai.

Datu apmaiņu starp katru dalībvalsti un Komisiju veic, izmantojot šo datorsistēmu, ko izveidojusi Komisija, kas sniedz iespēju Komisijai un dalībvalstīm droši apmainīties ar datiem.

Dalībvalstis iesaistās datu apmaiņas datorsistēmas turpmākā izstrādē.

65. pants

Datu apmaiņas datorsistēmas saturs

1.   Datu apmaiņas datorsistēmā ir ietverta informācija, kas ir svarīga gan Komisijai, gan dalībvalstīm, un tajā ir vismaz šādi dati, kas vajadzīgi finanšu darījumu veikšanai:

a)	darbības programmu finansēšanas plāns saskaņā ar paraugu, kas sniegts I pielikuma B daļā;

b)	izdevumu deklarācijas un maksājuma pieteikumi saskaņā ar paraugu, kas sniegts IX pielikumā;

c)	atsaukto un atgūto summu, kā arī summu, kuras paredzēts atgūt, gada deklarācija saskaņā ar paraugu, kas sniegts X pielikumā;

d)	gada prognozes attiecībā uz iespējamiem maksājumu pieteikumiem saskaņā ar paraugu, kas sniegts XIII pielikumā;

e)	gada un noslēguma īstenošanas ziņojumu finanšu sadaļa saskaņā ar paraugu, kas sniegts XIV pielikuma 3.3. punktā.

2.   Papildus 1. punktā norādītajam datu apmaiņas datorsistēmā jāietver vismaz šie dokumenti un kopējas ieinteresētības dati, kas ļauj veikt uzraudzību:

a)	pamatregulas 15. pantā minētais nacionālais stratēģiskais plāns;

b)	darbības programma, ieskaitot tās revīzijas, saskaņā ar paraugu, kas sniegts I pielikuma A daļā;

c)	Komisijas lēmums par EZF ieguldījumu;

d)	gada un noslēguma īstenošanas ziņojumi saskaņā ar paraugu, kas sniegts XIV pielikumā;

e)	revīzijas stratēģija saskaņā ar paraugu, kas sniegts V pielikumā;

f)	vadības un kontroles sistēmu apraksts saskaņā ar paraugu, kas sniegts XII pielikuma A daļā;

g)	revīziju ziņojumi un atzinumi saskaņā ar paraugu, kas sniegts VI, VII, VIII pielikumā un XII pielikuma B daļā, kā arī Komisijas un katras dalībvalsts sarakste;

h)	izdevumu deklarācijas par daļēju slēgšanu saskaņā ar paraugu, kas sniegts XI pielikumā;

i)	atsaukto un atgūto summu, kā arī summu, kuras paredzēts atgūt, gada deklarācija saskaņā ar paraugu, kas sniegts X pielikumā.

3.   1. un 2. punktā minētos datus attiecīgos gadījumos nosūta pielikumos sniegtajā formātā.

66. pants

Datu apmaiņas datorsistēmas funkcionēšana

1.   Komisija un iestādes, ko noteikusi dalībvalsts saskaņā ar pamatregulu, kā arī iestādes, kurām deleģēts šāds pienākums, datu apmaiņas datorsistēmā prasītajā formātā reģistrē tos dokumentus, par kuriem tās ir atbildīgas, un jebkādus šo dokumentu atjauninājumus.

2.   Dalībvalstis centralizē un iesniedz Komisijai pieprasījumus piekļuves tiesībām datu apmaiņas datorsistēmai.

3.   Datu apmaiņu un darījumus veic ar elektronisko parakstu, kā tas definēts Direktīvas 1999/93/EK 2. panta 1. punktā. Dalībvalstis un Komisija atzīst datu apmaiņas datorsistēmā izmantotā elektroniskā paraksta juridisko efektivitāti un pieņemamību kā pierādījumu tiesvedībā.

4.   Datorsistēmas izstrādes izmaksas finansē no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta saskaņā ar pamatregulas 46. panta 1. punktu. Izmaksas par saskarni starp kopējo datu apmaiņas datorsistēmu un valstu, reģionu un vietējām datorsistēmām un visu valstu, reģionu un vietējo sistēmu pielāgošanu pamatregulas prasībām atbilst minētās regulas 46. panta 2. punktam.

67. pants

Datu pārraide datu apmaiņas datorsistēmā

1.   Datu apmaiņas datorsistēma ir pieejama dalībvalstīm un Komisijai tieši vai ar saskarnes starpniecību datu automātiskai sinhronizācijai un reģistrēšanai no reģionu un vietējām datoru vadības sistēmām.

2.   Pārsūtot dokumentus, ņem vērā dienu, kurā dalībvalsts reģistrē dokumentus datu apmaiņas datorsistēmā.

3.   Nepārvaramas varas gadījumā un jo īpaši datu apmaiņas datorsistēmas nepareizas funkcionēšanas gadījumā vai pastāvīga savienojuma trūkuma gadījumā attiecīgā dalībvalsts drīkst Komisijai pārsūtīt pamatregulā prasītos dokumentus papīra formā, saskaņā ar šīs regulas I pielikumā un V līdz XIV pielikumā izklāstītajām parauga veidlapas. Tiklīdz nepārvaramas varas cēlonis zūd, dalībvalsts nekavējoties reģistrē atbilstīgos dokumentus datu apmaiņas datorsistēmā. Atkāpjoties no 2. punkta, par iesniegšanas dienu uzskata dienu, kad ir iesniegta dokumentu papīra versija

X NODAĻA

PERSONAS DATI

68. pants

Personas datu aizsardzība

1.   Dalībvalstis un Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu informācijas, kas minēta 40. panta 1. punktā vai ko Komisija ievākusi revīzijās, vai kas minēta VIII nodaļā, neatļautu izpaušanu vai neatļautu piekļuvi tai.

2.   Šīs regulas 40. panta 1. punktā minēto informāciju kopā ar informāciju, ko Komisija ievākusi revīzijās, Komisija izmanto tikai savu pienākumu izpildei, kā to paredz pamatregulas 72. pants.

Eiropas Revīzijas palātai un Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojam ir piekļuve šai informācijai.

3.   Šīs regulas VIII nodaļā minēto informāciju sūta tikai dalībvalstu vai Kopienas iestāžu darbiniekiem, kuru pienākumi prasa, lai tiem būtu piekļuve šai informācijai, ja vien dalībvalsts tam skaidri piekrīt.

4.   Personas datus, kas iekļauti 31. panta otrās daļas d) punktā minētajā informācijā, apstrādā tikai minētajā punktā norādītajam mērķim.

XI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

69. pants

Atcelšana

Ar šo tiek atceltas Regulas (EK) Nr. 2722/2000, (EK) Nr. 908/2000 un (EK) Nr. 366/2001. Atsauces uz šīm atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

Atcelto regulu noteikumus turpina piemērot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2792/1999 apstiprinātajam atbalstam.

70. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 161, 26.6.1999., 54. lpp.

(3)  OV L 337, 30.12.1999., 10. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 485/2005 (OV L 81, 30.3.2005., 1. lpp.).

(4)  OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.

(5)  OV L 178, 12.7.1994., 43. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2035/2005 (OV L 328, 15.12.2005., 8. lpp.).

(6)  OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.

(7)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīva grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(8)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(9)  OV L 314, 14.12.2000., 10. lpp.

(10)  OV L 105, 3.5.2000., 15. lpp. Regula grozīta ar Regulu (EK) Nr. 2438/2000 (OV L 280, 4.11.2000., 37. lpp.).

(11)  OV L 55, 24.2.2001., 3. lpp.

(12)  OV L 222, 17.8.2001., 53. lpp.

(13)  OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp.

(14)  OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

(15)  OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.

(16)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(17)  OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp.

(18)  OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp.

(19)  OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.

(20)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(21)  OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

(22)  OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.

(23)  OV C 316, 27.11.1995., 49. lpp.

(24)  OV L 160, 30.6.2000., 1. lpp.

(25)  OV L 61, 4.3.1994., 27. lpp.

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---