3.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/19

(1)

Līgumā ir paredzēts, ka, nosakot un īstenojot visas Kopienas politikas jomas un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis; Līguma 3. panta 1. punkta p) apakšpunktā noteikts, ka Kopienas darbībām jāpalīdz nodrošināt augsta veselības aizsardzības līmeņa sasniegšanu.

(2)

Kopienas darbībām būtu jāpapildina valstu politikas jomas, kuru mērķis ir uzlabot sabiedrības veselību un likvidēt cilvēku veselības apdraudējuma avotus.

(3)

Gan publiskajās, gan privātajās dzīves jomās notiekoša fiziska, seksuāla un psiholoģiska vardarbība pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, tostarp vardarbības draudi, piespiešana vai patvaļīga brīvības atņemšana, ir pārkāpums pret šo personu tiesībām uz dzīvību, drošību, brīvību, cieņu, kā arī fizisko un emocionālo integritāti un nopietns apdraudējums vardarbībā cietušo fiziskajai un garīgajai veselībai. Šāda vardarbība, kas ir Kopienā plaši izplatīta, ir patiess pamattiesību pārkāpums, kā arī kaitējums veselībai un šķērslis drošas, brīvas un taisnīgas pilsonības izmantošanai.

(4)

Pasaules Veselības organizācija (PVO) veselību definē kā pilnīgas fiziskas, garīgas un sociālas labklājības stāvokli, un ne tikai kā stāvokli, kurā nav slimību vai fiziska vājuma. Saskaņā ar PVO asamblejas 1996. gada rezolūciju vardarbība visā pasaulē ir lielākā sabiedrības veselības problēma. PVO 2002. gada 3. oktobra pārskatā par vardarbību un veselību iesaka veicināt svarīgākos profilakses pasākumus, stiprināt palīdzību vardarbībā cietušajiem un paplašināt sadarbību un informācijas apmaiņu attiecībā uz vardarbības novēršanu.

(5)

Šie principi ir atzīti daudzās konvencijās, deklarācijās un protokolos, ko pieņēmušas nozīmīgākās starptautiskās organizācijas un iestādes, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija, Starptautiskā Darba organizācija (SDO), Pasaules sieviešu konference un Komerciālas bērnu seksuālas izmantošanas apkarošanas pasaules kongress.

(6)

Vardarbības apkarošana būtu jāaplūko saistībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (4) un to papildinošajos skaidrojumos atzītajām pamattiesībām, ievērojot hartas juridisko statusu, kurā, inter alia, ir atzītas tiesības uz cieņu, līdztiesību un solidaritāti. Tajā ietverti vairāki īpaši panti, kas attiecas uz fiziskās un garīgās integritātes aizsardzību un veicināšanu, vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, bērna tiesībām un nediskriminēšanu, kā arī atzīts necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās, verdzības un piespiedu darba, kā arī bērnu darba aizliegums. Hartā ir atzīts, ka, nosakot un īstenojot visas Kopienas politikas jomas un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.

(7)

Eiropas Parlaments ir aicinājis Komisiju izstrādāt un īstenot rīcības programmas, lai apkarotu tādu vardarbību, inter alia, 2000. gada 19. maija Rezolūcijā par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Par turpmākiem sieviešu tirdzniecības apkarošanas pasākumiem” (5); 2001. gada 20. septembra Rezolūcijā par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu (6); 2006. gada 17. janvāra Rezolūcijā par iespējami seksuāli ekspluatējamu sieviešu un bērnu tirdzniecības novēršanas stratēģijām (7); un 2006. gada 2. februāra Rezolūcijā par pašreizējo stāvokli pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanā un iespējamām nākotnes darbībām (8).

(8)

Kopienas rīcības programma, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 293/2000/EK (2000. gada 24. janvāris), ar ko pieņem Kopienas rīcības programmu (programma Daphne) (2000–2003) par preventīviem pasākumiem, lai apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm (9), ir palīdzējusi Eiropas Savienībā veicināt informētību, kā arī paplašināt un konsolidēt sadarbību starp dalībvalstu organizācijām, kas darbojas vardarbības apkarošanas jomā.

(9)

Kopienas rīcības programma, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 803/2004/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko pieņem Kopienas rīcības programmu (2004–2008), lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm un aizsargātu cietušos un riska grupas (programma Daphne II) (10), turpināja attīstīt programmas Daphne gūtos rezultātus; saskaņā ar Lēmuma Nr. 803/2004/EK 8. panta 2. punktu Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu gada apropriāciju atbilstību jaunajiem finanšu plāniem.

(10)

Ir vēlams nodrošināt programmu Daphne un Daphne II atbalstīto projektu nepārtrauktību.

(11)

Ir svarīgi un vajadzīgi atzīt smago tūlītējo un ilgtermiņa iespaidu, kāds vardarbībai pret bērniem, jauniešiem un sievietēm ir uz viņu fizisko un garīgo veselību, psiholoģisko un sociālo attīstību, vienlīdzīgām iespējām un uz personām, ģimenēm un kopienām, kā arī augsto sociālo un ekonomisko cenu, ko maksā sabiedrība kopumā.

(12)

Vardarbība pret sievietēm notiek dažādos veidos, sākot ar vardarbību ģimenē, kas ir izplatīta visos sabiedrības līmeņos, līdz kaitīgiem tradicionāliem paradumiem, kas saistīti ar fizisku vardarbību pret sievietēm, piemēram, dzimumorgānu kropļošanu un slepkavībām goda dēļ, kas ir īpaša veida vardarbība pret sievietēm.

(13)

Atbilstīgi ar šo lēmumu izveidotajai programmai (“programma”) bērni, jaunieši vai sievietes, kas ir bijuši liecinieki uzbrukumam kādam tuviniekam, būtu jāuzskata par vardarbībā cietušajiem.

(14)

Saistībā ar vardarbības, tostarp bērnu, jauniešu un sieviešu ļaunprātīgas izmantošanas un seksuālas izmantošanas, novēršanu, kā arī saistībā ar cietušo un riska grupu aizsardzību Eiropas Savienība var nodrošināt pievienoto vērtību galvenokārt dalībvalstu veiktām darbībām, izmantojot šādus līdzekļus: informācijas, pieredzes un paraugprakses izplatīšanu un apmaiņu; inovatīvas pieejas sekmēšanu; prioritāšu kopīgu noteikšanu; kontaktu dibināšanu pēc vajadzības; Kopienas mēroga projektu atlasi, tostarp tādu projektu, ar ko atbalsta bezmaksas palīdzības dienesta telefonu bērniem un palīdzības dienesta telefonu pazudušiem un seksuāli izmantotiem bērniem; visu iesaistīto pušu motivēšanu un mobilizēšanu; un Eiropas mēroga informētību veicinošas kampaņas pret vardarbību. Šādām darbībām vajadzētu ietvert arī atbalstu bērniem, jauniešiem un sievietēm, kas ir cilvēku tirdzniecības upuri.

(15)

Tā kā jautājumus saistībā ar vardarbības pamatcēloņiem un sekām bieži var efektīvi risināt vietējās un reģionālās organizācijas sadarbībā ar līdzīgām citu dalībvalstu organizācijām, šajā programmā atbilstīga vieta būtu jānodrošina vietējā un reģionālā līmeņa preventīvajiem pasākumiem un darbībām cietušo atbalstam.

(16)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus – proti, novērst un apkarot pret bērniem, jauniešiem un sievietēm vērstu vardarbību visās tās formās – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir vajadzīga informācijas apmaiņa Kopienas mērogā un paraugprakses izplatīšana visā Kopienā, un to, ka sakarā ar vajadzību pēc koordinētas un daudzdisciplīnu pieejas un sakarā ar programmas apjomu vai iespaidu minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(17)

Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (11).

(18)

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (12), turpmāk – “Finanšu regula”, un Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (13), kuras aizsargā Kopienas finanšu intereses, ir jāpiemēro, budžeta instrumentu izvēlē ievērojot vienkāršības un konsekvences principu, ierobežojot to gadījumu skaitu, kad Komisija saglabā tiešu atbildību par to īstenošanu un pārvaldību, kā arī ievērojot vajadzīgo samērīgumu starp resursu apjomu un administratīvo apgrūtinājumu, kas ir saistīts ar to izmantošanu.

(19)

Tāpat arī būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai novērstu nelikumības un krāpšanu un lai atgūtu zaudētus, nepamatoti izmaksātus vai nepareizi izlietotus līdzekļus, kā noteikts Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (14), Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (15), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (16).

(20)

Finanšu regulā paredzēts, ka attiecībā uz darbības dotācijām ir jābūt pieņemtam pamataktam.

(21)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (17).

(22)

Sieviešu un vīriešu samērīga dalība lēmumu pieņemšanas procesā ir būtisks elements, lai panāktu patiesu līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem. Tādēļ dalībvalstīm būtu jādara viss, kas ir viņu spēkos, lai 10. pantā minētās komitejas izveidē panāktu dzimumu līdzsvaru,

a)

palīdzot nevalstiskajām organizācijām (NVO) un citām organizācijām, kas darbojas šajā jomā, kā minēts 7. pantā, un stimulējot tās;

b)

izstrādājot un īstenojot informētību veicinošas darbības konkrētām grupām, piemēram, konkrētām profesijām, kompetentām iestādēm, atsevišķām plašas sabiedrības daļām un riska grupām, nolūkā gan uzlabot izpratni par absolūtu neiecietību pret vardarbību un sekmēt tās īstenošanu, gan veicināt atbalstu cietušajiem un mudināt informēt kompetentās iestādes par vardarbības gadījumiem;

c)

izplatot programmās Daphne un Daphne II gūtos rezultātus, tostarp tos pielāgojot, nododot tālāk un izmantojot citiem atbalsta saņēmējiem vai citos ģeogrāfiskajos apgabalos;

d)

apzinot un izvēršot darbības, kas sekmē pozitīvu attieksmi pret personām, kurām draud vardarbība, proti, īstenojot pieeju, kas vairo cieņu pret šādām personām, kā arī veicina viņu labklājību un pašapliecināšanos;

e)

izveidojot un atbalstot daudzdisciplinārus kontaktu tīklus, lai stiprinātu sadarbību starp NVO un citām organizācijām, kas darbojas šajā jomā;

f)

nodrošinot ar pierādījumiem pamatotas informācijas un zināšanu bāzes paplašināšanos, informācijas un paraugprakses apmaiņu, apzināšanu un izplatīšanu, tostarp izmantojot pētniecību, apmācības, mācību braucienus un personāla apmaiņu;

g)

izstrādājot un izmēģinot izpratni veicinošus un izglītojošus materiālus par to, kā novērst vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, kā arī papildinot un pielāgojot jau esošus materiālus, lai tos varētu izmantot citos ģeogrāfiskajos apgabalos vai citām mērķa grupām;

h)

pētot parādības saistībā ar vardarbību un tās iespaidu gan uz cietušajiem, gan sabiedrību kopumā, tostarp uz veselības aprūpes, sociālajām un ekonomiskajām izmaksām, lai pret vardarbības pamatcēloņiem vērstos visos sabiedrības līmeņos;

i)

izstrādājot un īstenojot atbalsta programmas cietušajiem un riska grupām, kā arī intervences programmas vainīgajiem, vienlaikus nodrošinot cietušo drošību.

a)

īpašas Komisijas veiktas darbības, piemēram, analīzi un pētniecību, aptaujas un apsekojumus, rādītāju un metodoloģiju izstrādi, datu un statistikas vākšanu, attīstīšanu un izplatīšanu, seminārus, konferences un ekspertu sanāksmes, sabiedrisku kampaņu un pasākumu organizēšanu, palīdzības dienesta un tīmekļa vietņu izveidi un uzturēšanu, informatīvu materiālu (tostarp IT lietojumprogrammu un mācību resursu) sagatavošanu un izplatīšanu, ieinteresēto pušu ideju ģeneratoru izveidi un veicināšanu, kas sniegtu ekspertu konsultācijas saistībā ar vardarbību, atbalstu citiem valstu ekspertu tīkliem, kā arī analītiskas, pārraudzības un izvērtēšanas darbības;

b)

saskaņā ar gada darba programmās izklāstītiem nosacījumiem – īpašus starpvalstu projektus, kuri izraisa Kopienas ieinteresētību un kuros ir iesaistītas vismaz divas dalībvalstis;

c)

saskaņā ar gada darba programmās izklāstītiem nosacījumiem – atbalstu darbībām, ko veic NVO vai citas organizācijas, kuras īsteno mērķus, kas Eiropā izraisa vispārēju ieinteresētību saistībā ar 2. pantā izklāstītajiem programmas vispārējiem mērķiem.

a)

valstis, ar ko Eiropas Savienība ir parakstījusi Pievienošanās līgumu;

b)

kandidātvalstis, kas izmanto pirmspievienošanās stratēģiju – saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem minēto valstu dalībai Kopienas programmās, kas noteikti, attiecīgi, pamatnolīgumā un Asociācijas padomes lēmumos;

c)

EBTA valstis, kas ir EEZ līguma puses, – saskaņā ar minētā nolīguma noteikumiem;

d)

Rietumbalkānu valstis – saskaņā ar kārtību, ko ar šīm valstīm izveido, izmantojot pamatnolīgumus par vispārējiem principiem šo valstu dalībai Kopienas programmās.

—

dotācijas,

—

publiska iepirkuma līgumi.

a)

vispārējos un īpašos mērķus, kā norādīts 2. un 3. pantā, un dažādās jomās veiktus pasākumus, kā norādīts 3. pantā, un atbilstību gada darba programmai;

b)

ierosinātās darbības kvalitāti attiecībā uz tās koncepciju, organizāciju, izklāstu un paredzētajiem rezultātiem;

c)

pieprasītā Kopienas finansējuma apjomu un izmaksu efektivitāti paredzēto rezultātu aspektā;

d)

paredzēto rezultātu ietekmi uz programmas vispārējiem un īpašajiem mērķiem, kas noteikti 2. un 3. pantā, un uz dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kā norādīts 3. pantā;

e)

inovācijas aspektu.

a)

atbilstību šīs programmas mērķiem;

b)

plānoto darbību kvalitāti;

c)

attiecīgo darbību iespējamo sviras iedarbību uz sabiedrību;

d)

veikto darbību ģeogrāfisko iespaidu;

e)

pilsoņu iesaisti attiecīgo struktūru organizācijā;

f)

ierosinātās darbības izmaksu efektivitāti.

a)

ne vēlāk kā 2011. gada 31. martā – starpposma izvērtējuma ziņojumu par gūtajiem rezultātiem un par programmas īstenošanas kvalitātes un kvantitātes aspektiem, pievienojot finansēto projektu un pasākumu sarakstu;

b)

ne vēlāk kā 2012. gada 31. maijā – paziņojumu par programmas turpināšanu;

c)

ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī – ex post izvērtējuma ziņojumu par programmas īstenošanu un rezultātiem.