30.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/14

(1)

Ar 2004. gada 15. oktobra vēstuli, kas reģistrēta kā saņemta 25. oktobrī, Komisijai tika nosūtīta sūdzība par iespējamu nelikumīgu valsts atbalstu par labu Frucona Košice, a.s. Sūdzības iesniedzējs nosūtīja papildu informāciju 2005. gada 3. februārī. Tikšanās ar sūdzības iesniedzēju notika 2005. gada 24. maijā.

(2)

Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, Komisija 2004. gada 6. decembra vēstulē lūdza Slovākiju sniegt informāciju par apstrīdēto pasākumu. Slovākija atbildēja 2005. gada 4. janvāra vēstulē, kas reģistrēta kā saņemta 17. janvārī, tajā informējot Komisiju par iespējamo nelikumīgo valsts atbalstu, kas piešķirts Frucona Košice a.s., un lūdzot to apstiprināt atbalstu kā glābšanas atbalstu, kas piešķirts uzņēmumam, kuram ir finansiālas grūtības. Slovākija nosūtīja papildu informāciju 2005. gada 24. janvāra vēstulē, kas reģistrēta kā saņemta 28. janvārī. Komisija 2005. gada 9. februāra vēstulē lūdza papildu informāciju; atbildes tika saņemtas 2005. gada 4. marta vēstulē, kas reģistrēta kā saņemta 10. martā. Tikšanās ar Slovākijas iestādēm notika 2005. gada 12. maijā.

(3)

Komisija 2005. gada 5. jūlija vēstulē informēja Slovākiju par to, ka tā attiecībā uz atbalstu ir nolēmusi uzsākt procedūru, kas paredzēta EK līguma 88. panta 2. punktā.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par attiecīgo pasākumu.

(5)

Slovākijas iestādes iesniedza savus apsvērumus 2005. gada 10. oktobra vēstulē, kas reģistrēta kā saņemta 2005. gada 17. oktobrī. Komisija saņēma piebildumus, ko bija iesniegusi viena ieinteresētā persona (atbalsta saņēmējs) 2005. gada 24. oktobra vēstulē, kas reģistrēta kā saņemta 25. oktobrī. Komisija tās nosūtīja Slovākijai, kam tika dota iespēja paust savu viedokli; Slovākijas apsvērumi tika saņemti vēstulē, kas datēta ar 2005. gada 16. decembri un reģistrēta kā saņemta 20. decembrī. Tikšanās ar atbalsta saņēmēju, kuras laikā tam tika dota iespēja paskaidrot iesniegtos apsvērumus, notika 2006. gada 28. martā. Slovākija iesniedza papildu informāciju vēstulē, kas datēta 2006. gada 5. maijā un reģistrēta kā saņemta 8. maijā.

(6)

Finansiālā atbalsta saņēmējs ir Frucona Košice a.s. (turpmāk tekstā – atbalsta saņēmējs), kas laikā, kad norisinājās izšķirošie notikumi, bija aktīvi iesaistījies spirta un dzērienu uz spirta bāzes, bezalkoholisko dzērienu, konservētu augļu un dārzeņu un etiķa ražošanā. Pašlaik atbalsta saņēmējs vairs neražo spirtu un dzērienus uz spirta bāzes. Tomēr tas aktīvi darbojas spirta un dzērienu uz spirta bāzes vairumtirdzniecībā. Šis uzņēmums atrodas reģionā, kas var pretendēt uz reģionālo atbalstu saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

(7)

Laikā, kad norisinājās izšķirošie notikumi, atbalsta saņēmējs nodarbināja apmēram 200 personu. Savos apsvērumos par lēmumu uzsākt oficiālu izmeklēšanu atbalsta saņēmējs sniedza Komisijai datus par savu apgrozījumu (ieskaitot akcīzes nodokļus un PVN), kas norādīti turpmāk tabulā.

1. tabula

Dažādu ražošanas segmentu apgrozījums, ieskaitot akcīzes nodokļus un PVN [SKK]

(8)

Šie dati būtiski atšķiras no datiem, ko Komisija saņēmusi no Slovākijas iestādēm un kas minēti lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanu (5). Savā atbildē uz atbalsta saņēmēja piebildumiem pēc oficiālās izmeklēšanas uzsākšanas Slovākijas iestādes neapstrīdēja iepriekš norādīto skaitļu precizitāti. Slovākijas iestādes uzskata, ka atbalsta saņēmējs atbilst vidēja uzņēmuma kritērijiem.

(9)

Apstrīdētais pasākums ir nodokļu parāda norakstīšana, ko veicis Košices IV nodokļu biroja (turpmāk tekstā – nodokļu birojs) saskaņā ar vienošanos ar kreditoriem. Šo procedūru reglamentē Likums 328/91 par bankrotu un vienošanos noslēgšanu ar kreditoriem (turpmāk tekstā – Bankrota likums).

(10)

Vienošanās ar kreditoriem (turpmāk tekstā – “vienošanās” vai “vienošanās procedūra”) ir tiesas uzraudzīta procedūra, kuras mērķis, tāpat kā bankrota procedūras mērķis, ir nokārtot to uzņēmumu finansiālo situāciju, kuriem ir parādsaistības (6). Saskaņā ar bankrota procedūru uzņēmums beidz darboties, un vai nu tā aktīvus pārdod jaunam īpašniekam, vai arī uzņēmumu likvidē. Savukārt saskaņā ar vienošanās procedūru uzņēmums, kam ir parādsaistības, turpina savu darbību, un īpašumtiesības nemainās.

(11)

Vienošanās procedūru uzsāk uzņēmums, kam ir parādsaistības. Tās mērķis ir noslēgt vienošanos ar kreditoriem (turpmāk tekstā – nolīgums), saskaņā ar kuru uzņēmums, kam ir parādsaistības, atmaksā daļu no sava parāda, bet atlikumu noraksta. Šāds nolīgums jāapstiprina tiesai, kas veic uzraudzību.

(12)

Kreditori, kuru debitoru parādi ir nodrošināti, piemēram, izmantojot hipotēku, darbojas kā atsevišķi kreditori. Lai priekšlikumu par vienošanos varētu pieņemt, visiem atsevišķajiem kreditoriem jābalso “par”, savukārt attiecībā uz citiem kreditoriem pietiek ar kvalificētu balsu vairākumu. Atsevišķie kreditori balso individuāli, un viņiem ir tiesības uzlikt priekšlikumam veto.

(13)

Atsevišķie kreditori ir privileģētā stāvoklī arī bankrota procedūrā. Ieņēmumus no nodrošināto aktīvu pārdošanas bankrota procedūrā ir paredzēts izmantot tikai, lai izpildītu atsevišķo kreditoru prasības. Ja visas atsevišķo kreditoru prasības nevar izpildīt, izmantojot pārdošanā gūtos ieņēmumus, nenomaksātās summas ieskaita otrajā grupā ar pārējo kreditoru prasībām. Otrajā grupā kreditoru prasības izpilda proporcionāli.

(14)

Saskaņā ar Bankrota likumu uzņēmumam, kas iesniedz pieteikumu par vienošanos ar kreditoriem, ir jāiesniedz tiesai, kas veic uzraudzību, to pasākumu saraksts, kas attiecas uz tā reorganizāciju un tā darbības pastāvīgo finansēšanu pēc vienošanās noslēgšanas.

(15)

Saskaņā ar Likumu 511/92 par nodokļu un maksājumu pārvaldību un vietējo finanšu iestāžu sistēmas izmaiņām (turpmāk tekstā – Nodokļu pārvaldības likums) uzņēmumam ir iespēja lūgt nodokļu iestādēm atlikt nodokļu samaksu. Par atlikto summu iekasē procentus, un atliktais parāds ir jānodrošina.

(16)

Nodokļu pārvaldības likums reglamentē arī nodokļu izpildes procedūras, kuru mērķis ir izpildīt valsts nodokļu prasības, pārdodot nekustamo īpašumu, kustamos aktīvus vai uzņēmumu kopumā.

(17)

No 2002. gada novembra līdz 2003. gada novembrim atbalsta saņēmējs guva labumu no Nodokļu administrācijas likuma piedāvātās iespējas atlikt tā pienākumu maksāt akcīzes nodokli par spirtu (7). Kopējais atliktais parāds bija SKK 477 015 759 (12,6 miljoni EUR). Pirms nodokļu birojs piekrita atlikt šos maksājumus, tas katru no debitoru parādiem nodrošināja pret atbalsta saņēmēja aktīviem, kā paredzēts minētajā likumā. Slovākijas iestādes apgalvo, ka minēto vērtspapīru vērtība saskaņā ar atbalsta saņēmēja pārskatiem bijusi SKK 397 476 726 (10,5 miljoni EUR). Tomēr atbalsta saņēmējs apgalvo, ka šo vērtspapīru vērtība saskaņā ar 2003. gada beigās veikto ekspertu novērtējumu bijusi SKK 193 940 000 (5 miljoni EUR). Atbalsta saņēmējs uzskata, ka šī ir nodrošināto vērtspapīru (kustamo lietu, nekustamā īpašuma un debitoru parādu) vērtība, kas izteikta tā saucamajās ekspertu cenās.

(18)

No 2004. gada 1. janvāra grozītais Nodokļu administrācijas likums ierobežo iespēju pieprasīt nodokļu atlikšanu, to atļaujot tikai reizi gadā. Atbalsta saņēmējs izmantoja šo iespēju attiecībā uz 2003. gada decembra akcīzes nodokli, kas bija jāmaksā 2004. gada janvārī. Tomēr tas nevarēja samaksāt vai atlikt 2004. gada janvāra akcīzes nodokli, kas bija jāmaksā 2004. gada 25. februārī. Tādējādi atbalsta saņēmējs kļuva par uzņēmumu, kam ir parādsaistības Bankrota likuma nozīmē. Tas arī zaudēja licenci, kas tam ļāva ražot un pārstrādāt spirtu.

(19)

Atbalsta saņēmējs 2004. gada 8. martā kompetentajai reģionālajai tiesai iesniedza pieteikumu par vienošanās procedūru. Pēc tam, kad reģionālā tiesa bija noteikusi, ka ir izpildītas visas tiesiskās prasības, tā ar 2004. gada 29. aprīļa lēmumu nolēma atļaut vienošanās procedūru. Tiesas sēdē, kas notika 2004. gada 9. jūlijā, kreditori balsojumā atbalstīja vienošanos, ko bija ierosinājis atbalsta saņēmējs. Vienošanās tika apstiprināta 2004. gada 14. jūlijā ar tās reģionālās tiesas lēmumu, kas veic uzraudzību.

(20)

Nodokļu birojs 2004. gada augustā iesniedza apelāciju pret minēto tiesas apstiprinošo lēmumu. Ar 2004. gada 25. oktobra lēmumu Augstākā tiesa nolēma, ka apelācija nav pieņemama, un paziņoja, ka reģionālās tiesas lēmums, ar ko apstiprināta vienošanās, ir spēkā un ir izpildāms 2004. gada 23. jūlijā. Tad prokurors iesniedza apelāciju pret reģionālās tiesas lēmumu saskaņā ar turpmāko ārkārtas apelācijas kārtību. Minēto kārtību joprojām izskata Augstākā tiesa.

(21)

Kreditori, tostarp nodokļu birojs, piekrita atbalsta saņēmējam attiecībā uz šādu vienošanos: 35 % no parāda atbalsta saņēmējs atmaksā viena mēneša laikā no brīža, kad stājas spēkā nolīgums, bet no pārējiem 65 % no parāda kreditori atsakās. Tāpēc visiem kreditoriem tika piemēroti identiski noteikumi. Faktiskās summas uz vienu kreditoru ir norādītas turpmāk tabulā.

2. tabula

Atbalsta saņēmēja parādu stāvoklis pirms un pēc vienošanās procedūras [SKK]

(22)

Nodokļu biroja prasījumi, kas bija iekļauti vienošanās procedūrā, bija SKK 640 793 831 (16,86 miljoni EUR), un tie ietvēra nenomaksātu akcīzes nodokli par laika posmu no 2003. gada maija līdz 2004. gada martam, PVN par laika posmu no 2004. gada janvāra līdz aprīlim un papildu līgumsodus un procentus. To prasījumu apjoms, no kuriem nodokļu birojs atteicās, bija SKK 416 515 990 (11 miljoni EUR). Nodokļu birojam vienošanās nodrošināja SKK 224 277 841 (5,86 miljonus EUR).

(23)

Vienošanās procedūrā nodokļu birojs darbojās kā atsevišķs kreditors, un kā tāds tas arī balsošanā atbalstīja vienošanos. Nodokļu birojs privileģētā stāvoklī bija tāpēc, ka daži no debitoru parādiem, kas bija iekļauti vienošanās procedūrā, bija nodrošināti saistībā ar atbalsta saņēmēja nodokļu parāda atlikšanu 2002. un 2003. gadā (sk. 17. punktu). Visi pārējie kreditori balsojumā atbalstīja ierosināto vienošanos. To debitoru parādi bija parasti pircēju un pasūtītāju parādi, kas nekādā veidā nebija nodrošināti.

(24)

Atbalsta saņēmējs savā ierosinājumā par vienošanos saskaņā ar Bankrota likuma prasībām izskaidroja reorganizācijas pasākumus, kas saistīti ar ražošanu, izplatīšanu un darbaspēku (ieskaitot atlaišanu darbinieku skaita samazināšanas dēļ).

(25)

Organizācijas un darbaspēka jomās atbalsta saņēmējs bija ieplānojis šādus pasākumus: universālas ražošanas grupas izveide attiecībā uz visām ražošanas darbībām, transporta infrastruktūras reorganizācija, no ekspluatācijas izņemot transportlīdzekļus, kam ir viszemākā atlikusī vērtība, un saimnieciskās darbības reorganizācija. Veicot šos pasākumus, vajadzēja atlaist 50 darbinieku no 2004. gada marta līdz maijam. Tajā pašā laika posmā papildu 50 darbiniekiem vajadzēja strādāt, saņemot tikai 60 % no atalgojuma.

(26)

Atbalsta saņēmējs paziņoja, ka ražošanas un tehniskajā jomā, ņemot vērā to, ka tas ir zaudējis licenci, kas ļauj ražot spirtu, attiecīgās ražošanas iekārtas tiks iznomātas no 2004. gada aprīļa. Atbalsta saņēmējs bija plānojis samazināt vai pārtraukt dažu nerentablu bezalkoholisko dzērienu ražošanu un paziņoja, ka pirms jebkādas jauna šīs kategorijas produkta ieviešanas tiks veikta tā rentabilitātes analīze.

(27)

Atbalsta saņēmējs min arī šādus pasākumus: izmaksu pārstrukturēšana, kam jāizriet no zemākām ražošanas izmaksām pēc spirta ražošanas pārtraukšanas un no uzņēmuma transporta daļas likvidēšanas, un vecā aprīkojuma pārdošana metāllūžņos.

(28)

Atbalsta saņēmējs arī bija plānojis pārdot administratīvu ēku, veikalu un atpūtai paredzēto aprīkojumu un minēja iespēju pārdot vai izīrēt etiķa ražošanas iekārtu. Savos piebildumos par lēmumu uzsākt oficiālo izmeklēšanas procedūru Slovākijas iestādes apstiprināja, ka administratīvās ēkas, veikala un atpūtai paredzētā aprīkojuma pārdošana nav notikusi.

(29)

Atbalsta saņēmējs bija plānojis intensīvi pārdot savus gatavās produkcijas krājumus (10).

(30)

Saskaņā ar šo priekšlikumu atbalsta saņēmējam vajadzēja finansēt vienošanos no saviem resursiem (krājumu pārdošanas) [mazāk nekā 150] miljonu SKK apjomā, kā arī izmantojot ārējo finansējumu 100 miljonu SKK apjomā, to aizņemoties no komercbankas. Saskaņā ar informāciju, ko iesniedzis atbalsta saņēmējs, atbildot uz oficiālās izmeklēšanas uzsākšanu, nenomaksātais parāds galu galā tika segts no ieņēmumiem, kas gūti, izdodot jaunas akcijas (21 miljons SKK; 0,56 miljoni EUR), no ieņēmumiem no krājumu pārdošanas ([mazāk nekā 150] miljoni SKK; [mazāk nekā 3,9] miljoni EUR) un no aizdevuma, ko nodrošinājis piegādātājs Old Herold s.r.o. ([70–130] miljoni SKK; [1,8–3,4] miljoni EUR). Old Herold s.r.o. faktūrrēķinu apmaksas termiņš bija 40 dienas, kas, kā norāda atbalsta saņēmējs, ir ilgs laika posms, ņemot vērā atbalsta saņēmēja nestabilo finanšu stāvokli. Šis pagarinātais apmaksas termiņš ļāva atbalsta saņēmējam sakrāt vajadzīgo skaidro naudu.

(31)

Slovākijas iestādes pēc oficiālās izmeklēšanas uzsākšanas informēja Komisiju par to, ka neatmaksātais atbalsta saņēmēja parāds nodokļu birojam, proti, SKK 224 277 841, ticis samaksāts 2004. gada 17. decembrī. Tās apstiprināja, ka tās bija apturējušas parāda norakstīšanu, kas norunāta vienošanās procedūrā, līdz procedūra tiks izskatīta Eiropas Komisijā.

(32)

Savā lēmumā uzsākt oficiālo izmeklēšanu Komisija pauda šaubas par to, ka apstrīdētā norakstīšana nav saistīta ar valsts atbalstu. Konkrētāk, tā uzskatīja, ka nodokļu biroja rīcība vienošanās procedūrā neatbilst tirgus ekonomikas kreditoru kritērijam. Jo īpaši tā konstatēja, ka nodokļu biroja stāvoklis juridiski atšķiras no citu kreditoru situācijas, jo tā rīcībā bija nodrošināti prasījumi un tam bija iespēja uzsākt nodokļu izpildes procedūru. Tā apšaubīja to, ka vienošanās procedūra radījusi vislabāko iespējamo rezultātu attiecīgajai valstij salīdzinājumā ar bankrota procedūru vai nodokļu izpildes procedūru.

(33)

Tad Komisija pauda šaubas par apstrīdētā atbalsta saderību ar kopējo tirgu. Tā vispirms apšaubīja to, ka atbalstu var uzskatīt par saderīgu kā glābšanas atbalstu, kā to bija apgalvojušas Slovākijas iestādes. Glābšanas atbalsts var būt tikai likviditātes atbalsts aizdevuma garantiju vai aizdevumu veidā. Tomēr apstrīdētais pasākums ir parāda norakstīšana, kas atbilst neatmaksājamai dotācijai. Turklāt šis pasākums netika nodrošināts ar iespēju, ka atbalsta saņēmējs varētu darīt zināmu pārstrukturēšanas plānu vai likvidācijas plānu vai atlīdzināt atbalstu pilnībā sešu mēnešu laikā no glābšanas pasākuma atļaušanas.

(34)

Tad Komisija izvērtēja apstrīdētā pasākuma kā pārstrukturēšanas atbalsta saderību un pauda šaubas par to, vai ir ievēroti abi galvenie nosacījumi, proti, tāda pārstrukturēšanas plāna esamība, kas nodrošina ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu saprātīgā termiņā, un atbalsta ierobežošana līdz vajadzīgajam minimumam.

(35)

Papildus faktiem, kas izklāstīti iepriekš II daļā, atbalsta saņēmējs iesniedza turpmāk minētos apsvērumus.

(36)

Atbalsta saņēmējs apgalvo, ka iemesls tā finansiālajām grūtībām 2004. gada sākumā bija Nodokļu pārvaldības likuma izmaiņas, saskaņā ar kurām tika ierobežota iespēja pieprasīt nodokļu atlikšanu, to atļaujot tikai reizi gadā. Tā bija svarīga izmaiņa atbalsta saņēmējam, kurš, kā tas pats norādīja, paļāvās uz šo iespēju iepriekšējos gados.

(37)

Attiecībā uz lietas nepamatotību atbalsta saņēmējs vispirms apgalvoja, ka Komisijai nav piekritības pārskatīt apstrīdēto pasākumu, jo šis pasākums tika īstenots pirms pievienošanās dienas un nav piemērojams pēc pievienošanās. Pasākums esot īstenots pirms pievienošanās, jo vienošanās procedūra tika uzsākta 2004. gada 8. martā, un, kā apgalvo atbalsta saņēmējs, tiesa to apstiprināja 2004. gada 29. aprīlī, t. i., pirms Slovākijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai. Turklāt nodokļu iestādes to, ka tās atbalsta ierosināto vienošanos, esot minējušas sarunās pirms vienošanās procedūras uzsākšanas. Tikšanās ar Slovākijas Republikas Nodokļu direktorātu notika 2003. gada decembrī, un 2004. gada 3. februārī vietējais nodokļu birojs nosūtīja atbalsta saņēmējam vēstuli, kurā tas esot apstiprinājis iespēju rīkoties, īstenojot vienošanos.

(38)

Atbalsta saņēmējs turklāt apgalvoja, ka pat tad, ja Komisija secina, ka tā ir kompetenta rīkoties, apstrīdētais pasākums nav valsts atbalsts, jo ir ievērots tirgus ekonomikas kreditoru princips.

(39)

Pirmkārt, atbalsta saņēmējs apgalvo, ka vienošanās procedūras salīdzinājums ar nodokļu izpildes procedūru ir maldinošs, jo vienošanās procedūras uzsākšana liedz vai kavē nodokļu izpildes procedūras īstenošanu. Tāpēc nodokļu izpildes procedūra nav bijusi iespēja, ko nodokļu birojs varētu izmantot. Turklāt, kā norāda atbalsta saņēmējs, ja tas nebūtu brīvprātīgi uzsācis vienošanās procedūru, pēc dažām nedēļām vai mēnešiem tam būtu bijis juridisks pienākums uzsākt bankrota procedūru vai vienošanās procedūru atbilstoši tiesību aktiem, kas attiecas uz maksātnespēju.

(40)

Otrkārt, atbalsta saņēmējs apgalvo, ka valsts lēmums izvairīties no bankrota un tā vietā meklēt risinājumu, īstenojot vienošanās procedūru, atbilst tirgus ekonomikas kreditoru kritērijam. Kā pierādījumu tas iesniedz divu revidentu un viena bankrota maksātnespējas administratora argumentus par to, ka nodokļu birojs saņems vairāk un ātrāk vienošanās procedūrā, nevis bankrota procedūrā. Tas iesniedz arī papildu materiālus un statistikas datus, lai pierādītu, ka bankrota procedūra Slovākijā ilgst vidēji no 3 līdz 7 gadiem un nodrošina tikai ierobežotu kompensāciju no aktīvu pārdošanas (11).

(41)

Atbalsta saņēmējs savu analīzi pamato galvenokārt ar revīzijas uzņēmuma EKORDA ziņojumu, kas datēts ar 2004. gada 7. jūliju un kas esot bijis nodokļu biroja rīcībā pirms kreditoru balsojuma 2004. gada 9. jūlijā. Tomēr netika sniegti pierādījumi par to, ka tā patiešām bija.

(42)

Kā norādīts EKORDA ziņojumā, ieņēmumi no aktīvu pārdošanas bankrota gadījumā labākajā gadījumā būtu 204 miljoni SKK (5,3 miljoni EUR), un pēc dažādu maksājumu atvilkšanas 45 miljonu SKK apjomā tie būtu tikai 159 miljoni SKK (4,2 miljoni EUR). Atbalsta saņēmējs pats koriģēja atvelkamo maksājumu summu (36 miljoni SKK), un aprēķinātā summa bija 168 miljoni SKK (4,4 miljoni EUR). Kaut gan nodokļu birojs kā vienīgais atsevišķais kreditors un vislielākais kreditors saņemtu lielāko daļu no šiem ieņēmumiem, tie tik un tā būtu mazāki nekā tie, ko nodokļu birojs saņēma pēc vienošanās.

(43)

Lai iegūtu šo rezultātu, EKORDA kā pamatu izmantoja pamatlīdzekļu, krājumu, skaidras naudas un īstermiņa debitoru parādu uzskaites vērtību, kāda tā bija 2004. gada 31. martā, pēc korekcijas, atspoguļojot to neatgūstamību un zemo vērtību. Tas koriģēja atbalsta saņēmēja aktīvu nominālo vērtību ar tā saucamo likvidācijas koeficientu par katru līdzekļu elementu pārdošanas gadījumā saskaņā ar bankrota procedūru (45 % pamatlīdzekļiem, 20 % krājumiem un īstermiņa debitoru parādiem un 100 % skaidrai naudai).

(44)

EKORDA min turpmākos nodokļu ieņēmumus, kas uzkrājas atbalsta saņēmēja darbības rezultātā (12), kā arī nodarbinātības attīstības tendenci reģionā un pārtikas apstrādes rūpniecības attīstības tendenci Slovākijā kā ļoti svarīgus faktorus, kas ietekmē lēmumu ļaut atbalsta saņēmējam turpināt darbību.

(45)

Atbalsta saņēmējs min arī citus divus ziņojumus. Revidente Marta Kochová secināja, ka maksimālie ieņēmumi no aktīvu pārdošanas, kas tomēr netika novērtēti, būtu 100 miljonu SKK (2,6 miljoni EUR) vai – pēc maksājumu atvilkšanas 22 miljonu SKK apjomā – tikai 78 miljoni SKK (2 miljoni EUR). Papildu informācija par šo ziņojumu netika sniegta. Maksātnespējas administratore Holovačová esot apgalvojusi, ka, pēc viņas domām, vienošanās procedūra kreditoriem parasti ir izdevīgāka nekā bankrots. Viens no apsvērumiem ir fakts, ka kreditors ir ieinteresēts, lai parādnieka saimnieciskā darbība būtu nepārtraukta (turpmākie ieņēmumi no tirdzniecības vai nodokļiem).

(46)

Treškārt, atbalsta saņēmējs apgalvo, ka jāņem vērā ilgtermiņa apsvērumi, piemēram, turpmākie nodokļu ieņēmumi. Tiek apgalvots, ka tiesu prakse, saskaņā ar kuru sociālpolitiskie apsvērumi nav ņemami vērā tirgus ekonomikas kreditoru kritērijā (13), nav piemērojami, ja turpmāko nodokļu ieņēmumu aprēķināšanu apsver valsts iestāde. Atbalsta saņēmējs norāda, ka šajā gadījumā valsts iestādes situācija ir analoga tāda tirgus ekonomikas kreditora situācijai, kas ir piegādātājs, kurš ir ieinteresēts, lai klients nepārtrauktu darbību. Tad atbalsta saņēmējs atsaucas uz tiesu praksi attiecībā uz tirgus ekonomikas ieguldītāju principu.

(47)

Atbalsta saņēmējs secina, ka tirgus ekonomikas kreditoru kritērijs ir ievērots un apstrīdētais pasākums nav valsts atbalsts.

(48)

Atbalsta saņēmējs tomēr apgalvo, ka, ja Komisija tomēr secinātu citādi, apstrīdētais pasākums ir saderīgs kā pārstrukturēšanas atbalsts. Tas apgalvo, ka nodokļu birojs pirms vienošanās atbalstīšanas bija pārbaudījis tā uzņēmējdarbības plāna spēju atjaunot ilgtermiņa dzīvotspēju. Atbalsta saņēmējs norāda, ka oficiāla pārstrukturēšanas plāna neesamībai nav nozīmes situācijā, kad Komisija novērtē gadījumu ex post, jo pašlaik Komisija var spriest, vai atbalsta saņēmējs faktiski kļuva dzīvotspējīgs. Tomēr atbalsta saņēmējs uzskata, ka ex ante novērtējuma gadījumā ir vajadzīgs sīki izstrādāts pārstrukturēšanas plāns. Tad tas īsi raksturo veiktos pārstrukturēšanas pasākumus: pašu kapitāla palielināšanu, atlaišanu uz laiku, krājumu pārdošanu. Tas uzskata, ka spirta un dzērienu uz spirta bāzes ražošanas apturēšana un ražošanas aktīvu iznomāšana uzņēmumam Old Herold s.r.o. patiešām ir bijis pārstrukturēšanas pasākums. Kaut gan ražošanas apturēšana sākotnēji bija vajadzīga tāpēc, ka tika zaudēta licence, atbalsta saņēmējs pēc vienošanās neiesniedza pieteikumu par jaunas licences saņemšanu.

(49)

Kā norāda atbalsta saņēmējs, tika ievērota arī prasība, ka tā ieguldījumam pārstrukturizācijā jābūt ievērojamam.

(50)

Visbeidzot atbalsta saņēmējs apgalvo, ka, piemērojot pamatnostādnes, kas attiecas uz pārstrukturēšanas atbalstu, jāņem vērā, ka tas aktīvi darbojas atbalstāmajā reģionā un ir viens no lielākajiem reģionālajiem darba devējiem.

(51)

Savā atbildē uz oficiālās izmeklēšanas uzsākšanu Slovākijas iestādes iesniedza dažus apsvērumus par faktiem, kas jau ir minēti iepriekš II daļā.

(52)

Slovākijas iestādes apstiprināja, ka nodokļu birojs, veicot balsošanu vienošanās procedūrā, nav ņēmis vērā valsts atbalsta aspektu. Nodokļu birojs nav uzskatījis vienošanos par valsts atbalsta veidu, un tāpēc atbalsta saņēmējam nav prasīts nodrošināt pārstrukturēšanas plānu, kas atšķiras no uzņēmējdarbības plāna, kurš iesniegts tiesai atbilstoši tiesību aktiem, kas attiecas uz maksātnespēju.

(53)

Atbildot uz atbalsta saņēmēja iesniegtajiem apsvērumiem, Slovākijas iestādes minēja turpmāk izklāstītos novērojumus.

(54)

Slovākijas iestādes neuzskata, ka šajā gadījumā ir būtiski atbalsta saņēmēja argumenti par bankrota procedūras vidējo ilgumu un vidējo peļņu no aktīvu pārdošanas bankrota procedūrā. Tās norāda, ka, ņemot vērā kreditoru mazo skaitu un to, ka ir aktīvi, kam ir pozitīva likvidācijas vērtība, kura ir lielāka par summu, kas samaksāta valstij pēc vienošanās, bankrota procedūra tiktu pabeigta laika posmā, kas īsāks par vidējo, un nodokļu biroja ienesīgums būtu lielāks nekā vienošanās gadījumā. Slovākijas iestādes veica uzņēmuma pārbaudi uz vietas 2004. gada 21. jūnijā un konstatēja, ka 2004. gada 17. jūnijā atbalsta saņēmējam bija skaidrā naudā 161,3 miljoni SKK, debitoru parādi 62,8 miljonu SKK vērtībā, spirta dzērienu uz spirta bāzes krājumi 84 miljonu SKK vērtībā un pamatlīdzekļi, kuru uzskaites vērtība bija 200 miljoni SKK.

(55)

Slovākijas iestādes uzskata, ka nodokļu izpildes procedūra nodokļu birojam bija faktiska alternatīva. Tās apstiprina, ka nodokļu birojam bija iespēja uzsākt šo procedūru pirms vienošanās procedūras, ko tas būtu varējis darīt pat tad, ja tiesa būtu atteikusies apstiprināt vienošanos (jo nodokļu birojs kā atsevišķs kreditors balsojumā nebūtu to atbalstījis).

(56)

Slovākijas iestādes nepiekrīt atbalsta saņēmēja apgalvojumam, ka tā finansiālās grūtības radušās Nodokļu pārvaldības likuma izmaiņu dēļ. Tās norāda, ka atbalsta saņēmēja finansiālās grūtības radušās tās finansiālās stratēģijas dēļ, saskaņā ar kuru uzņēmējdarbības veikšanā izmanto netiešos nodokļus. Tā vietā atbalsta saņēmējam vajadzēja tikai iekasēt nodokļus no saviem klientiem un pārskaitīt tos valsts budžetā.

(57)

Slovākijas iestādes nepiekrīt, ka tikšanās ar Slovākijas Republikas Nodokļu direktorātu 2003. gada decembrī ir pierādījums par nodokļu biroja iepriekšēju piekrišanu vienošanās procedūrai. Tās iesniedza 2004. gada 6. jūlija vēstuli, kuru Slovākijas Republikas Nodokļu direktorāts nosūtījis pakļautajam nodokļu birojam un kurā tam dots norādījums nepiekrist atbalsta saņēmēja ierosinātajam vienošanās pasākumam, jo tas nav izdevīgs valstij. Šajā vēstulē ir minēta cita, vispārīga, vēstule, proti, pakļautajam Nodokļu direktorātam adresētā finanšu ministra 2004. gada 15. janvāra vēstule, kurā tam tika dots norādījums nepiekrist tiem ierosinājumiem vienoties ar kreditoriem, kas būtu saistīti ar debitoru nodokļu parādu norakstīšanu, kuru veic nodokļu iestādes. Turklāt Slovākijas iestādes 2004. gada 3. februāra vēstuli, ko minējis atbalsta saņēmējs (sk. 37. punktu), interpretēja kā tādu, kurā nepārprotami netiek pausta piekrišana 35 % parāda nokārtošanai.

(58)

Slovākijas iestādes apgalvo, ka atbalsta saņēmējs nav samaksājis akcīzes nodokļus paredzētajā pagarinājuma termiņā (no 2001. gada janvāra līdz 2004. gada martam) un ir regulāri atlicis savu fiskālo saistību izpildi.

(59)

Slovākijas iestādes norāda, ka būtiskas tāmju atšķirības abu revidentu ziņojumos rada šaubas par abu ziņojumu ticamību. Tās jo īpaši šaubās par likvidācijas koeficientu, ko pašreizējiem aktīviem piešķīris EKORDA. Šim koeficientam jābūt lielākam par 20 %.

(60)

Visbeidzot Slovākijas iestādes norāda, ka atbalsta saņēmējs nebija izstrādājis dzīvotspējīgu pārstrukturēšanas plānu un ka pasākumus, kas ierosināti saistībā ar vienošanās procedūru, nevar uzskatīt par pārstrukturēšanas pasākumiem.

(61)

Tā kā daži no šīs lietas attiecīgajiem notikumiem norisinājās pirms Slovākijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā, Komisijai vispirms jānosaka, vai tā ir kompetenta rīkoties attiecībā uz apstrīdēto pasākumu.

(62)

Pasākumus, kas tika īstenoti pirms pievienošanās un pēc pievienošanās vairs nav piemērojami, Komisija nevar izvērtēt ne saskaņā ar tā saucamo pagaidu mehānisma procedūru, ko reglamentē Pievienošanās līguma IV pielikuma 3. punkts, ne saskaņā ar EK Līguma 88. pantā noteiktajām procedūrām. Ne Pievienošanās līgums, ne EK Līgums neparedz, ka šie pasākumi ir jāizvērtē, un nedod Komisijai tiesības to darīt.

(63)

Tomēr pasākumi, kas stājas spēkā pēc pievienošanās, nepārprotami ir Komisijas kompetences jomā atbilstoši EK Līgumam. Lai noteiktu brīdi, kad stājas spēkā konkrēts pasākums, attiecīgais kritērijs ir saistošs tiesību akts, saskaņā ar kuru kompetentā valsts iestāde uzņemas atbalsta piešķiršanu (14).

(64)

Šajā lietā atbalsta saņēmējs apgalvoja, ka apstrīdētais pasākums tika īstenots pirms pievienošanās un nav piemērojams pēc tās (sk. 37. punktu).

(65)

Komisija nevar piekrist atbalsta saņēmēja izvirzītajiem argumentiem. Priekšlikums uzsākt vienošanās procedūru ir nevis piešķīrējas iestādes iniciatīva, bet gan atbalsta saņēmēja iniciatīva. Tāpat arī tiesas lēmums uzsākt vienošanās procedūru nav piešķīrējas iestādes iniciatīva. Minētais lēmums tikai ļāva atbalsta saņēmējam un tā kreditoriem turpināt sarunas par vienošanos, bet tas nepārprotami nav piešķiršanas pasākums. Nav pierādījumu par to, ka Nodokļu direktorāts būtu paudis piekrišanu apstrīdētajam pasākumam tikšanās laikā 2003. gada decembrī. Gluži pretēji – Slovākijas iestādes noliedza jebkādu šādu iepriekšēju piekrišanu. Vēstulē, kas datēta ar 2004. gada 3. februāri, ir nepārprotami pausta atteikšanās pieņemt priekšlikumu nokārtot parādu 35 % līmenī.

(66)

Kompetentās iestādes lēmums norakstīt dažus no tās prasījumiem tika pieņemts 2004. gada 9. jūlijā, kad nodokļu birojs piekrita atbalsta saņēmēja ierosinātajai vienošanās procedūrai.

(67)

Attiecīgi jautājums par to, vai konkrētais pasākums ir piemērojams pēc pievienošanās, vairs nav aktuāls.

(68)

Tāpēc Komisija secina, ka tā ir kompetenta novērtēt apstrīdēto pasākumu saskaņā ar EK Līguma 88. pantu.

(69)

EK līguma 87. panta 1. punktā ir noteikts, ka ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko dalībvalstis piešķir vai jebkādā veidā nodrošina no valsts līdzekļiem un kas kropļo vai var izkropļot konkurenci, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu produktu ražošanai, un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(70)

Parāda norakstīšana attiecībā uz valsts iestādi, piemēram, nodokļu biroju, ir valsts līdzekļu izmantošanas veids. Tā kā konkrētais pasākums ir izdevīgs atsevišķam uzņēmumam, tas ir selektīvs.

(71)

Pirms notikumiem, kas izraisīja maksātnespējas procedūru, atbalsta saņēmējs darbojās spirta un dzērienu uz spirta bāzes, bezalkoholisko dzērienu un konservētu augļu un dārzeņu ražošanas tirgū. Tas 2003. gadā bija trešais lielākais spirta un dzērienu uz spirta bāzes ražotājs Slovākijā. Kopš tas 2004. gada martā zaudēja licenci, kas ļauj ražot spirtu un dzērienus uz spirta bāzes, tas ir aktīvi darbojies tāda spirta un dzērienu uz spirta bāzes vairumtirdzniecības tirgū, kurus ražojis cits uzņēmums, proti, Old Herold, s.r.o., izmantojot ražošanas iekārtas, ko tas nomā no atbalsta saņēmēja. Visos segmentos, kuros atbalsta saņēmējs aktīvi darbojās pirms vienošanās procedūras un kuros tas aktīvi darbojas pašlaik, notiek tirdzniecība starp dalībvalstīm.

(72)

Lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru Komisija pauda šaubas par to, vai konkrētais pasākums kropļo vai draud kropļot konkurenci, radot atbalsta saņēmējam priekšrocību, ko tas parasti tirgū nebūtu varējis iegūt. Citiem vārdiem sakot, Komisija šaubījās par to, vai valsts ir rīkojusies kā tirgus ekonomikas kreditors attiecībā pret atbalsta saņēmēju.

(73)

Tika konstatēts, ka vienošanās paredzēja vienādus parāda nokārtošanas nosacījumus gan privātajiem kreditoriem, gan nodokļu birojam. Atbalsta saņēmējam vajadzēja atmaksāt kreditoriem 35 % parāda paredzētajā termiņā – šo prasību atbalsta saņēmējs izpildīja. Pārējos 65 % norakstīja.

(74)

Tomēr pirms vienošanās nodokļu birojs bija juridiski un ekonomiski izdevīgākā situācijā nekā kreditori. Tāpēc ir sīki jāizvērtē, vai nodokļu birojs izmantoja visus tā rīcībā esošos līdzekļus, lai nodrošinātu to, ka tiek atmaksāta pēc iespējas lielāka daļa no tā debitoru parādiem, kā to būtu darījis tirgus ekonomikas kreditors.

(75)

Lai noteiktu, vai ir ievērots tirgus ekonomikas kreditora kritērijs, Komisijai ir jānosaka, vai nodokļu birojam izdevīgāk bija pieņemt atbalsta saņēmēja ierosinātās vienošanās nosacījumus salīdzinājumā ar bankrota procedūras vai nodokļu izpildes procedūras rezultātu.

(76)

Īsumā – Slovākijas Republika apgalvo, ka, pēc tās domām, attiecīgais pasākums ir valsts atbalsts. Tā atzīst, ka vienošanās brīdī jautājums par valsts atbalstu vienkārši netika ņemts vērā. Savukārt atbalsta saņēmējs iebilst, ka attiecīgais pasākums būtu saistīts ar atbalstu, un iesniedz iepriekš aprakstītos dokumentus, konkrēti – divu revidentu ziņojumus.

(77)

Pamatojoties uz atbalsta saņēmēja un Slovākijas iestāžu sniegto informāciju, Komisija konstatēja turpmāk izklāstītos faktus par atbalsta saņēmēja finanšu stāvokli attiecīgajā gadā, ciktāl tas attiecas uz tirgus ekonomikas kreditora kritērija piemērošanu. Skaitļus par 2004. gada 31. martu, ko darīja zināmus atbalsta saņēmējs, un skaitļus par 2004. gada 17. jūniju, ko iesniedza Slovākijas iestādes, Komisija nevar pārbaudīt atbalsta saņēmēja pārskatos. Tomēr Komisijai nav iemesla apšaubīt šos datus.

3. tabula

Atbalsta saņēmēja finanšu stāvoklis 2003.–2004. gadā [SKK]

(78)

Komisija vispirms pārbaudīs pierādījumus, ko iesniedzis atbalsta saņēmējs, pamatojot viedokli, ka bankrota procedūra nodokļu birojam būtu neizdevīgāka par vienošanās procedūru. Tā kā ne Slovākijas iestādes, ne atbalsta saņēmējs neiesniedza nekādus aprēķinus saistībā ar nodokļu izpildes procedūru, Komisija pārbaudīs, ko nodokļu birojs būtu varējis iegūt, izmantojot šo procedūru. Visbeidzot tā pārbaudīs netiešos pierādījumus, ko iesniedza gan Slovākijas iestādes, gan atbalsta saņēmējs.

(79)

Komisija neuzskata, ka EKORDA ziņojums ir ticams pamats ierosinātās vienošanās un iespējamās bankrota procedūras salīdzināšanai. Arī Slovākijas iestādes to apšauba.

(80)

Vispirms Komisija norāda, ka, sniedzot ziņojumu 2004. gada 7. jūlijā (tikai divas dienas pirms kreditoru tikšanās), EKORDA savos aprēķinos ir izmantojis atbalsta saņēmēja aktīvu stāvokli, kāds tas bijis 2004. gada 31. martā. No 3. tabulas ir saprotams, ka pēc 2004. gada 31. marta dažādo aktīvu līmenis ir būtiski mainījies. Jo īpaši – ir pārdota ievērojama krājumu daļa, tādējādi palielinot skaidras naudas uzkrājumus. Šīm izmaiņām ir liela nozīme, piemērojot EKORDA likvidācijas koeficientus, kuru apjoms ir no 20 % attiecībā uz krājumiem un īstermiņa debitoru parādiem līdz 100 % attiecībā uz skaidru naudu. Pieņemot, ka EKORDA aprēķinātie likvidācijas koeficienti ir pareizi, un piemērojot EKORDA izmantoto metodoloģiju, turpmāk tabulā ir norādīts, kā atšķirtos EKORDA aprēķinu rezultāti, ja to ieguvē būtu izmantoti skaitļi, kas attiecas uz laika posmu no 2004. gada 28. aprīļa līdz 2004. gada 17. jūnijam, t. i., vēl pirms kreditoru tikšanās 2004. gada 9. jūlijā. Šie skaitļi arī pierāda, ka EKORDA ierosinātie likvidācijas koeficienti nav reāli.

4. tabula

Tā iespējamā ienesīguma salīdzinājums, ko atbalsta saņēmējs būtu guvis, pārdodot aktīvus bankrota procedūrā [miljoni SKK].

(81)

Jāņem vērā, ka uzņēmējdarbības plānā, ko atbalsta saņēmējs iesniedzis tiesai, ir prognozēts, ka no 2004. gada marta līdz maijam tiks pārdoti krājumi [mazāk nekā 150 miljonu SKK] vērtībā. Tāpēc EKORDA vajadzēja zināt, ka pēc 2004. gada 31. marta atbalsta saņēmēja aktīvi būtiski mainīsies, un EKORDA nav ņēmis to vērā.

(82)

Ja EKORDA būtu ņēmis vērā atbalsta saņēmēja aktīvu uzskaites vērtību pēc 2004. gada 28. aprīļa, tas būtu secinājis, ka ienesīgums bankrota gadījumā būtu bijis lielāks (238 miljoni SKK; 6,3 miljoni EUR) nekā tas, ko atbalsta saņēmējs bija ierosinājis vienošanās procedūrā (225 miljoni SKK; 5,93 miljoni EUR (26). Šis secinājums būtu pat pamatotāks, ja analīze būtu veikta 2004. gada jūnijā (275 miljoni SKK; 7,2 miljoni EUR), tas ir, pietiekami savlaicīgi, lai nodokļu birojs varētu īstenot savas tiesības uzlikt veto priekšlikumam un noraidīt to, izbeidzot vienošanās procedūru. Arī šajā saistībā jāņem vērā, ka šie rezultāti tika iegūti, izmantojot EKORDA pieņēmumus un metodoloģiju.

(83)

Tomēr Komisija nevar pieņemt EKORDA izmantoto metodoloģiju un neuzskata, ka tā analīzes pieņēmumi ir ticami. Šim secinājumam par labu liecina Slovākijas iestāžu šaubas, kas minētas 55. un 60. punktā.

(84)

Vispirms jāmin, ka savā ziņojumā EKORDA nepaskaidro, kā tā noteikusi trīs likvidācijas koeficientus. Slovākijas iestādes norādīja, ka likvidācijas koeficientam, kas attiecas uz krājumiem, jābūt lielākam par 20 %.

(85)

Komisija norāda, ka 2004. gadā atbalsta saņēmējs varēja nopelnīt [mazāk nekā 150] miljonu SKK no savu krājumu pārdošanas (sk. 30. punktu). Tas ir vairāk nekā [40–50] % no krājumu uzskaites vērtības, pamatojoties uz kuru EKORDA veica savu novērtējumu. Tas nepārprotami liecina par to, ka likvidācijas koeficients, kas ir 20 %, ir pārāk mazs. Šim secinājumam par labu liecina izmaiņas 2004. gada bilancē attiecībā uz krājumiem. Turklāt pats atbalsta saņēmējs savā uzņēmējdarbības plānā bija novērtējis, ka ienesīgums no krājumu pārdošanas no 2004. gada marta līdz maijam būs [mazāk nekā 110] miljonu SKK (sk. 30. punktu). EKORDA šo aprēķinu neņēma vērā. Visbeidzot, ņemot vērā atbalsta saņēmēja darbības veidu, var pieņemt, ka krājumos bija galaprodukti, ko varēja viegli pārdot tieši izplatītājiem vai patērētājiem, nevis pusfabrikāti, kas ir jāapstrādā papildus.

(86)

Turklāt EKORDA izmantoja divkāršu korekciju attiecībā uz īstermiņa komerciālajiem debitoru parādiem. Vispirms jānorāda, ka tā koriģēja to uzskaites vērtību par 40 % (uzskaites vērtība bija 166 miljoni SKK, un vērtība, ko EKORDA izmantoja savos aprēķinos, bija 98 miljoni SKK) un tad piemēroja zemo likvidācijas koeficientu, proti, 20 %. Šī metodoloģija ir apstrīdama. Ir pieņemami koriģēt debitoru parādu uzskaites vērtību, lai atspoguļotu to faktisko vērtību konkrētā brīdī. Tomēr EKORDA neprecizē, kāpēc ienesīgums bankrota/likvidācijas gadījumā būtu tikai viena piektā daļa (20 miljonu SKK) no ienesīguma, ko, kā uzskatīja pats atbalsta saņēmējs, tas varētu gūt no saviem parādniekiem (98 miljoni SKK).

(87)

Turklāt likvidācijas koeficients attiecībā uz ilgtermiņa aktīviem, proti, 45 %, ir pārāk mazs. Atbalsta saņēmējs norāda, ka to viņa aktīvu vērtība, kas ieķīlāti par labu nodokļu birojam, bija 194 miljoni SKK (27). Atbalsta saņēmējs uzskata, ka šī vērtība ir izteikta cenās, ko neatkarīgi eksperti bija novērtējuši apmēram 2003. gada beigās/2004. gada sākumā. Komisija uzskata, ka šādai “ekspertu cenai” parasti jāatspoguļo aktīva vispārējā cena, izsakot cenu, par kādu aktīvu varētu pārdot konkrētajā brīdī. EKORDA neprecizē, kāpēc ienesīgums no īstermiņa aktīvu pārdošanas bankrota gadījumā būtu tikai 45 % no to uzskaites vērtības, kas ir 205 miljoni SKK (28), turpretim pats atbalsta saņēmējs uzskatīja, ka šie aktīvi ir daudz vērtīgāki.

(88)

Attiecībā uz atbalsta saņēmēja argumentu, ka būtu sarežģīti atrast pircēju, jo lielākā daļa no ieķīlātajām iekārtām tika izmantotas spirta un dzērienu uz spirta bāzes, bezalkoholisko dzērienu vai konservētu augļu ražošanā, Komisijai ir šādi divi apsvērumi. Pirmkārt, jāņem vērā, ka ieķīlātā nekustamā īpašuma “ekspertu cena” bija 105 miljoni SKK, kas pati par sevi ir augstāka nekā kopējais ienesīgums, kādu prognozēja EKORDA (92 miljoni SKK). Otrkārt, uzņēmuma faktiskās attīstības tendences liecina, ka dažiem no šiem ražošanas aktīviem tika ātri atrasts pircējs, proti, Old Herold, s.r.o., tiklīdz atbalsta saņēmējs bija zaudējis licenci, kas ļāva tam ražot spirtu un dzērienus uz spirta bāzes. Tāpēc šķiet, ka par šiem ražošanas aktīviem tūlīt interesējās konkurenti.

(89)

Turklāt EKORDA ziņojuma ticamību ietekmē arī tas, kā ir aprēķināti dažādi maksājumi, kas saistīti ar bankrota procedūru un kas bija jāatskaita no kopējā ienesīguma, kurš gūts no aktīvu pārdošanas. Kaut gan EKORDA kā maksājumus atskaitīja 45 miljonus SKK, atbalsta saņēmējs savā argumentā minēja 36 miljonus SKK, un revidentes Kohovas aprēķinātā summa ir, lielākais, 22 miljoni SKK. Šādas atšķirības rada šaubas par to, cik precīzi ir EKORDA pieņēmumi saistībā ar maksājumu līmeni un attiecīgi arī ar tā ienesīguma līmeni, ko varēja gūt bankrota procedūrā. Tomēr jāievēro, ka, ņemot vērā atbalsta saņēmēja situāciju 2004. gada 17. jūnijā, pat ja maksājumi būtu 36 miljoni SKK, ienesīgums bankrota gadījumā būtu lielāks nekā ierosinātās vienošanās gadījumā.

(90)

Visbeidzot Komisija norāda, ka Slovākijas iestādes nepiekrīt atbalsta saņēmēja apgalvojumam, ka EKORDA ziņojums būtu bijis nodokļu biroja rīcībā pirms kreditoru tikšanās 2004. gada 9. jūlijā.

(91)

Attiecībā uz Kohovas ziņojumu jānorāda, ka Komisija nevar to novērtēt, jo tā nav to saņēmusi. No sniegtās informācijas nav saprotams, kad un kādēļ šis ziņojums tika izstrādāts un ar kādiem pieņēmumiem un datiem tas pamatots. Tomēr Komisija norāda, ka šīs revidentes secinājumi būtiski atšķiras no EKORDA secinājumiem. Maksātnespējas administratores Holovačovas ziņojumā ir tikai minēts, ka kopumā vienošanās procedūra kreditoriem ir izdevīgāka nekā bankrots. Komisija nevar pieņemt nevienu no šiem ziņojumiem kā pierādījumu, kas liecinātu par labu vai par sliktu atbalsta saņēmēja apgalvojumam, ka ir ievērots tirgus ekonomikas kreditora kritērijs.

(92)

Tāpēc, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem, Komisija secina, ka aktīvu pārdošana bankrota procedūrā, visticamāk, būtu nodrošinājusi atbalsta saņēmēja kreditoriem lielākus ienākumus. Uzskatot, ka nodokļu biroja prasības būtu apmierinātas pirmajā grupā kā atsevišķam kreditoram un turklāt iegūtu lielāko daļu ienākumu, kas sadalīti otrajā grupā (ņemot vērā tā prasījumu apjomu salīdzinājumā ar citiem kreditoriem), Komisija secina, ka gandrīz visus ienākumus no bankrota procedūras saņemtu nodokļu birojs.

(93)

Nodokļu birojs atšķirībā no privātajiem kreditoriem bija tiesīgs pēc savas iniciatīvas uzsākt nodokļu parāda piedziņu, pārdodot nekustamo īpašumu, iekārtas vai uzņēmumu kopumā. Komisija uzskata, ka nav būtisks atbalsta saņēmēja arguments, ka vienošanās procedūra pasargā uzņēmumu no nodokļu parāda piedziņas procedūras. Kā to apstiprinājušas Slovākijas iestādes, nodokļu parāda piedziņas procedūra patiešām bija iespēja, ko nodokļu birojs varēja izmantot vai nu pirms vienošanās procedūras uzsākšanas, vai arī pēc nodokļu biroja uzliktā veto ierosinātajai vienošanās procedūrai. Tāpēc šī iespēja ir jāizvērtē, piemērojot tirgus ekonomikas kreditora kritēriju. Atbalsta saņēmējs ierosināto vienošanos nesalīdzina ar nodokļu parāda piedziņas iespējamo rezultātu.

(94)

Komisijas analīze balstās uz datiem, ko sniedzis gan atbalsta saņēmējs, gan Slovākijas iestādes. Šajā kontekstā jāņem vērā, ka Slovākijas iestādes apstiprināja, ka to aktīvu vērtība, kas ieķīlāti par labu nodokļu birojam, ir 397 miljoni, kā minēts lēmumā par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu. Tiek apgalvots, ka šī summa ir aprēķināta pēc atbalsta saņēmēja pārskatiem. Savukārt atbalsta saņēmējs apgalvo, ka ieķīlāto aktīvu vērtība, izteikta “ekspertu cenās”, ir 194 miljoni (sk. 17. punktu). Kaut gan Komisijai nav jānosaka, kurš no skaitļiem ir pareizs, tomēr tā var izdarīt šādus secinājumus.

(95)

Pirmkārt, ieķīlājums bija atliktā atbalsta saņēmēja nodokļu parāda izlīdzinošā vērtība, ko paredz Nodokļu pārvaldības likums. Ja atbalsta saņēmēja aktīvu faktiskā vērtība būtu bijusi tikai puse no ieķīlājuma vērtības, kā minēts atbalsta saņēmēja iesniegtajā ekspertu ziņojumā, vērtspapīri, ko valsts pieprasījusi par šiem atliktajiem nodokļiem, nebūtu pietiekami. Tāpēc šādos apstākļos nodokļu atlikšana, ko atļāva nodokļu birojs no 2002. gada novembra līdz 2003. gada novembrim par kopējo summu 447 miljoni SKK, visticamāk, neatbilst tirgus ekonomikas kreditoru kritērijam. Tā kā šī nodokļu atlikšana tika īstenota pirms pievienošanās dienas un nav piemērojama pēc tam, Komisija nav kompetenta novērtēt minēto pasākumu saderību ar kopējo tirgu. Šajā lietā Komisijai arī nav jānosaka, vai minētie pasākumi ir valsts atbalsts. Tomēr, ja iepriekšējā atlikšana jau ir valsts atbalsts, uz tirgus ekonomikas kreditoru principu vairs nevar atsaukties, ja atliktie parādi tiek vēlāk (daļēji) norakstīti.

(96)

Otrkārt, ja mazākais skaitlis, ko minējis atbalsta saņēmējs, tiktu izmantots, aprēķinot ieņēmumus no nodokļu parāda piedziņas procedūras, tirgus ekonomikas kreditors, ja tam būtu bijusi tāda iespēja, būtu izvēlējies šo procedūru, nevis vienošanās procedūru.

(97)

Nodokļu parāda piedziņas procedūrā nodokļu birojs var tieši pārdot parādnieka aktīvus (debitoru parādus un citus apgrozāmos aktīvus, kustamos aktīvus, nekustamo īpašumu). Brīdī, kad nodokļu birojs balsojumā atbalstīja vienošanos, atbalsta saņēmēja aktīvu vērtība bija 84 miljoni SKK, izpildāmo debitoru parādu vērtība bija 63 miljoni SKK, un skaidras naudas vērtība bija 161 miljons SKK (sk. 54. punktu). Jāņem vērā, ka apgrozāmo aktīvu vērtība vien (308 miljoni SKK; 8,1 miljons EUR) būtu lielāka par ienākumiem, kas iegūti saskaņā ar vienošanos (225 miljoni SKK; 5,93 miljoni EUR). Pat ja debitoru parādi būtu atskaitīti pilnībā (29), apgrozāmo aktīvu vērtība vien (245 miljoni SKK, 6,4 miljoni EUR) tik un tā būtu lielāka par ienākumiem, kas iegūti saskaņā ar vienošanos. Turklāt atbalsta saņēmējam bija citi aktīvi, kuru vērtība bija vismaz 194 miljoni SKK.

(98)

Tāpat arī nodokļu parāda piedziņa nebūtu saistīta ar administratīviem maksājumiem kā bankrota procedūras gadījumā. Tā ir procedūra, ko uzsāk un kontrolē pats nodokļu birojs, tāpēc var pieņemt, ka tā tiktu veikta ātri.

(99)

Tāpēc Komisija secina, ka nodokļu parāda piedziņa pret atbalsta saņēmēja aktīviem būtu radījusi lielākus ienākumus nekā vienošanās.

(100)

Komisija jo īpaši min vēstuli, ko iesniegušas Slovākijas iestādes un ko Nodokļu direktorāta direktors nosūtījis savam padotajam, proti, attiecīgā nodokļu biroja direktoram (sk. 57. punktu). Minētā vēstule ir nepārprotams pierādījums tam, ka Nodokļu direktorāts (kas iepriekš bija tieši sazinājies ar atbalsta saņēmēju) ir iebildis pret ierosināto vienošanos un devis vietējam nodokļu birojam nepārprotamu norādījumu balsojumā neatbalstīt vienošanos. Vēstulē minētais iemesls ir tāds, ka ierosinātā vienošanās “nav izdevīga” valstij.

(101)

Arī Slovākijas iestādes norādīja, ka finanšu ministrs 2004. gada sākumā nodokļu birojiem ir devis nepārprotamu politikas norādījumu neapstiprināt vienošanās, kurās ierosināts norakstīt nodokļu biroju debitoru parādus (30). Minētais norādījums tika dots saistībā ar Nodokļu pārvaldības likuma grozījumu 2004. gada 1. janvārī ar mērķi nostiprināt nodokļu iekasēšanas kārtību.

(102)

Turklāt Komisija norāda, ka pats nodokļu birojs bija iesniedzis apelāciju pret šo vienošanos jau 2004. gada 2. augustā, t. i., nepilnu mēnesi pēc vienošanās saskaņošanas.

(103)

Atbalsta saņēmējs apgalvoja, ka nodokļu birojs bija paudis savu piekrišanu vienošanās procedūrai pat pirms atbalsta saņēmēja uzsāktās procedūras. Komisija uzskata, ka atbalsta saņēmēja sniegtie pierādījumu liecina par pretējo. Savā atbalsta saņēmējam adresētajā 2004. gada 3. februāra vēstulē nodokļu biroja direktors raksta, ka, lai gan būtībā viņš neiebilst pret vienošanās procedūras izmantošanu, viņš nepiekrīt atbalsta saņēmēja priekšlikumam par vienošanos, saskaņā ar kuru jāatmaksā 35 % no parāda.

(104)

Pamatojoties uz šiem pierādījumiem, Komisija var tikai secināt, ka Slovākijas iestādes nav atbalstījušas vienošanās procedūru, ko ierosinājis atbalsta saņēmējs, un ir iebildušas pret to pirms procedūras uzsākšanas 2004. gada 8. martā, pirms kreditoru balsojuma 2004. gada 9. jūlijā un pēc tam, kad tiesa apstiprināja vienošanos.

(105)

Atbalsta saņēmējs apgalvoja, ka jāņem vērā ilgtermiņa iedarbība, piemēram, valsts nodokļu ieņēmumu nepārtrauktība (sk. 46. punktu).

(106)

Pirmkārt, jāuzsver, ka tirgus ekonomikas kreditora kritērijs atšķiras no tirgus ekonomikas ieguldītāja kritērija. Kaut gan tirgus ekonomikas ieguldītājs var izlemt, vai sākt attiecības ar attiecīgo uzņēmumu, un to rosina ilgtermiņa stratēģiskās izredzes iegūt atbilstošus ieņēmumus no saviem ieguldījumiem (31), “tirgus ekonomikas kreditors”, kam jau ir komerciālas vai ar publiskajām tiesībām saistītas attiecības ar maksātnespējīgo uzņēmumu, centīsies iegūt to summu atmaksu, ko tam jau ir parādā (32), ar nosacījumiem, kas ir pēc iespējas izdevīgāki atmaksas pakāpes un termiņa ziņā. Tāpēc hipotētiskā tirgus ekonomikas kreditora un tirgus ekonomikas ieguldītāja motivācijas būs atšķirīgas. Attiecīgi tiesu praksē ir definēti dažādi kritēriji abās situācijās.

(107)

Otrkārt, attiecībā uz analoģiju ar kreditoru-piegādātāju ir svarīgi ņemt vērā, ka tā debitoru parādu veids un valsts debitoru parādu veids būtiski atšķiras. Tā kā piegādātāja attiecībām ar maksātnespējīgo uzņēmumu ir tikai līgumisks pamats, uzņēmējdarbības partnera zaudēšana varētu to būtiski ietekmēt. Ja maksātnespējīgais uzņēmums tiek likvidēts vai pārdots, piegādātājam jāatrod jauns klients vai jānoslēdz līgums ar jauno īpašnieku. Risks ir lielāks, ja piegādātāja atkarība no maksātnespējīgā uzņēmuma ir liela. Šādam kreditoram patiešām jāizvērtē nākotne. Turpretī valsts attiecības ar maksātnespējīgo uzņēmumu tiek pamatotas ar publiskajām tiesībām un tāpēc nav atkarīgas no pušu gribas. Ikvienam jaunam īpašniekam, kas pārņem likvidēto uzņēmumu, automātiski ir pienākums maksāt nodokļus. Turklāt valsts nekad nav atkarīga no viena nodokļu maksātāja. Visbeidzot jānorāda vissvarīgākais, proti, valsts motivācija, iekasējot nodokļus, nav peļņa, un tādā gadījumā tā nerīkojas komerciāli vai pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem. Tāpēc iepriekš minētā analoģija nav pamatota.

(108)

Komisija secina, ka valsts situācija šajā gadījumā nav salīdzināma ar hipotētiska tirgus ekonomikas ieguldītāja vai hipotētiski atkarīga tirgus ekonomikas kreditora situāciju. Tāpēc turpmāko nodokļu zaudējumus nevar ņemt vērā, piemērojot tirgus ekonomikas kreditora principu.

(109)

Visbeidzot, pamatojoties uz atbalsta saņēmēja sniegtās nodokļu informācijas pārskatu, jāņem vērā, ka lielākā daļa nodokļu, ko atbalsta saņēmējs samaksājis kopš 1995. gada, ir tiešie nodokļi (akcīzes nodokļi un PVN). Tā kā šos nodokļus maksā galapatērētāji, atbalsta saņēmēja likvidācija neietekmētu to iekasēšanu tikmēr, kamēr patērētāji turpinātu pirkt ar nodokļiem apliktos produktus (šajā gadījumā spirtu un dzērienus uz spirta bāzes) no citiem ražotājiem. Tāpēc atbalsta saņēmēja arguments par turpmāko nodokļu ievērojamu zaudēšanu nav ticams.

(110)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem pierādījumiem, Komisija secina, ka šajā gadījumā tirgus ekonomikas kreditora kritērijs nav ievērots un ka valsts atbalsta saņēmējam ir piešķīrusi priekšrocību, ko tas nebūtu varējis iegūt tirgus apstākļos.

(111)

Tāpēc Komisija secina, ka apstrīdētais pasākums ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(112)

Valsts atbalsts, kas piešķirts atbalsta saņēmējam, ir vienāds ar parāda summu, ko nodokļu birojs norakstījis vienošanās procedūrā, proti, SKK 416 515 990.

(113)

Pasākuma galvenais mērķis ir palīdzēt uzņēmumam, kas ir grūtībās. Šādos gadījumos ir iespējams piemērot atbrīvojumu no EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta, kas atļauj valsts atbalstu, kurš veicina atsevišķas saimnieciskās darbības attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm, un ja ir ievēroti attiecīgie nosacījumi.

(114)

Ņemot vērā atbalsta saņēmēja ražošanas portfeli, Komisija novērtēja, vai īpašie noteikumi, kas attiecas uz lauksaimniecību, šajā gadījumā ir piemērojami. Pamatojoties uz Slovākijas iestāžu sniegto informāciju par atbalsta saņēmēja apgrozījumu, Komisija savā lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanu secināja, ka lielākā daļa atbalsta saņēmēja produktu nav produkti, uz kuriem attiecas EK līguma I pielikums, un ka tāpēc ir piemērojami vispārējie valsts atbalsta noteikumi.

(115)

Savās piezīmēs par lēmumu uzsākt oficiālu izmeklēšanu atbalsta saņēmējs apstrīdēja datus par apgrozījumu, ko iepriekš bija iesniegušas Slovākijas iestādes (sk. 1. tabulu), bet ne Komisijas lēmumu savu novērtējumu veikt, pamatojoties uz vispārējiem valsts atbalsta noteikumiem. Nemēģinot aprēķinot, vai atbalsta saņēmēja minētie skaitļi ir pareizi (33), Komisija pārbaudīja, vai iepriekš minētais tās secinājums attiektos arī uz jaunajiem datiem. Tā secina, ka lielāko daļu atbalsta saņēmēja apgrozījuma rada produkti, uz kuriem neattiecas EK līguma I pielikums. Tāpēc ir piemērojami vispārējie, nevis konkrētas nozares, valsts atbalsta noteikumi.

(116)

Pašlaik glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem reglamentē Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (34) (turpmāk tekstā – jaunās pamatnostādnes), ar ko ir aizstāts iepriekšējais, 1999. gadā pieņemtais, teksts (35) (turpmāk tekstā – 1999. gada pamatnostādnes).

(117)

Jauno pamatnostādņu pārejas noteikumi paredz, ka tie ir piemērojami, novērtējot jebkuru glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu, kas piešķirts bez Komisijas atļaujas (nelikumīgs atbalsts), ja daļa atbalsta vai viss atbalsts ir piešķirts pēc 2004. gada 1. oktobra – dienas, kad jaunās pamatnostādnes publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (104. punkts). Tomēr, ja atbalsts ir nelikumīgi piešķirts pirms 2004. gada 1. oktobra, pārbaude jāveic, pamatojoties uz pamatnostādnēm, kas piemērojamas brīdī, kad piešķirts atbalsts (104. punkts).

(118)

Komisija norāda, ka nodokļu birojs vienošanās apstiprinājumu izdeva 2004. gada 9. jūlijā, un tas stājās spēkā 2004. gada 23. jūlijā. Tas nozīmē, ka atbalsts tika nelikumīgi piešķirts pirms 2004. gada 1. oktobra. Tāpēc ir piemērojamas 1999. gada pamatnostādnes, kas bija piemērojamas atbalsta piešķiršanas brīdī.

(119)

Komisija secina, ka atbalsta saņēmējs ir vidējs uzņēmums tādā nozīmē, kādā tas minēts Komisijas Regulā (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (36).

(120)

Saskaņā ar 1999. gada pamatnostādņu 5. punkta c) apakšpunktu uzņēmumu uzskata par grūtībās nonākušu uzņēmumu, ja tas atbilst saskaņā ar valsts tiesību aktiem noteiktajiem kritērijiem, kas jāievēro, lai uzņēmumu varētu uzskatīt par kolektīvās maksātnespējas procedūras subjektu.

(121)

Atbalsta saņēmējs bija tās vienošanās procedūras puse, kas ir piemērojama Bankrota likumā definētajiem maksātnespējīgajiem uzņēmumiem. Tāpēc tas ir tiesīgs saņemt glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu.

(122)

Slovākijas iestādes apstrīdēto pasākumu sākotnēji raksturoja kā glābšanas atbalstu. Ievērojot 1999. gada pamatnostādnes, Komisija pauda šaubas par atbalsta kā glābšanas atbalsta saderību, pamatojoties uz iepriekš III daļā raksturotajiem iemesliem.

(123)

Ne Slovākijas iestādes, ne atbalsta saņēmējs nav iesniedzis piebildumus par šīm šaubām. Šajā saistībā Komisijai nav iesniegti jauni fakti.

(124)

Tā kā iepriekš minētās šaubas nav kliedētas, Komisija secina, ka atbalsts nav saderīgs kā glābšanas atbalsts 1999. gada pamatnostādņu nozīmē.

(125)

Komisija pauda šaubas par to, vai atbalsts ir saderīgs kā pārstrukturēšanas atbalsts 1999. gada pamatnostādņu nozīmē, pamatojoties uz iepriekš III daļā izklāstītajiem iemesliem.

(126)

Komisija norāda, ka Slovākijas iestādes, kam ir pienākums pierādīt, ka valsts atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, nav darījušas zināmus jaunus faktus, lai pierādītu šo secinājumu. Tā ir pienācīgi ņēmusi vērā atbalsta saņēmēja iesniegtos apsvērumus.

(127)

Saskaņā ar 1999. gada pamatnostādnēm pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanai jābūt saistītai ar pamatotu un saskaņotu pārstrukturēšanas plānu uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanai, un tas jāpiešķir ar nosacījumu, ka šāds plāns tiek īstenots. Dalībvalsts uzņemas saistības attiecībā uz plānu, kas jāapstiprina Komisijai. Uzņēmuma nespēju īstenot plānu uzskata par atbalsta nepareizu izmantošanu.

(128)

Pārstrukturēšanas plānam jābūt tādam, lai tas dotu iespēju atbalsta saņēmējam atjaunot savu ilgtermiņa dzīvotspēju saprātīgā termiņā un pamatojoties uz reāliem pieņēmumiem par turpmākās darbības nosacījumiem. Plānā jābūt raksturotiem apstākļiem, kuru dēļ atbalsta saņēmējam radušās grūtības, un jānorāda attiecīgi šo grūtību atrisināšanas pasākumi. Pārstrukturēšanas darbības nevar ierobežot līdz finansiālam atbalstam, kas paredzēts, lai atlīdzinātu parādus un iepriekšējus zaudējumus, nenovēršot grūtību cēloni.

(129)

Attiecībā uz uzņēmumiem, kas atrodas atbalstāmajos reģionos, un maziem un vidējiem uzņēmumiem 1999. gada pamatnostādnes paredz, ka atbalsta atļaušanas nosacījumi var būt mazāk stingri attiecībā uz kompensācijas pasākumu īstenošanu un pārraudzības ziņojumu saturu. Tomēr šie faktori neatbrīvo šādus uzņēmumus no prasības izstrādāt pārstrukturēšanas plānu vai dalībvalsti no pienākuma nodrošināt to, ka pārstrukturēšanas atbalstu piešķir tikai ar nosacījumu, ka tiek īstenots pārstrukturēšanas atbalsts.

(130)

Pēc oficiālās izmeklēšanas uzsākšanas Slovākijas iestādes apstiprināja, ka uzņēmējdarbības plānu, ko atbalsta saņēmējam bija pienākums uzrādīt, lai varētu uzsākt vienošanās procedūru, ir izvērtējusi tikai kompetentā tiesa, t. i., nevis piešķīrēja iestāde, un ka ne tiesa, ne nodokļu birojs nav uzraudzījusi plāna īstenošanu.

(131)

Pretēji šim apstiprinājumam atbalsta saņēmējs apgalvoja, ka nodokļu birojs bija izvērtējis uzņēmējdarbības plāna spēju atjaunot ilgtermiņa dzīvotspēju pirms vienošanās apstiprināšanas, bet tas nesniedza pierādījumus, lai pamatotu šo apgalvojumu.

(132)

Atbalsta saņēmējs arī iebilda, ka tam, ka nav oficiāla pārstrukturēšanas plāna, nav nozīmes, ja Komisija veic atbalsta ex post novērtējumu, jo tad Komisija var novērtēt, vai atbalsta saņēmējs faktiski ir kļuvis dzīvotspējīgs. Atbalsta saņēmējs uzskata, ka oficiālu pārstrukturēšanas plānu var pieprasīt tikai ex ante novērtēšanas gadījumā – šāds novērtējums ir vienīgais novērtējums, uz ko attiecas 1999. gada pamatnostādnes.

(133)

Šāds arguments nav pareizs. Minētās 1999. gada pamatnostādnes attiecas gan uz paziņota, gan nelikumīga atbalsta saderības novērtējumu. Ikreiz, kad notiek novērtēšana, ir spēkā nosacījums, ka pārstrukturēšanas atbalstu piešķir, ja ir izstrādāts dzīvotspējīgs pārstrukturēšanas plāns. Komisijai savs novērtējums jāveic, pamatojoties uz informāciju, kas bijusi pieejama atbalsta piešķiršanas brīdī.

(134)

Var secināt, ka nodokļu birojam kā piešķīrējai iestādei nebija iespējas novērtēt pārstrukturēšanas plānu un nodrošināt to, ka tā debitoru parādus noraksta ar nosacījumu, ka tiek īstenots pārstrukturēšanas plāns, kas tiks pienācīgi uzraudzīts. Tātad pirmais oficiālais nosacījums, kas ir pilnībā attiecināms arī uz ex post novērtējumu, nav ievērots.

(135)

Attiecībā uz uzņēmējdarbības plāna būtību Slovākijas iestādes nav sniegušas informāciju, kas mazinātu Komisijas šaubas par to, vai plāns ir reāls pārstrukturēšanas plāns, kuru paredz 1999. gada pamatnostādnes.

(136)

Komisija var tikai atkārtot secinājumu, ko tā paudusi lēmumā par oficiālas izmeklēšanas uzsākšanu. Iesniegtais uzņēmējdarbības plāns ir tikai plāns, kas attiecas uz atbalsta saņēmēja aktuālo problēmu saistībā ar valstij atmaksājamā parāda palielināšanos. Plānā nav nekādā veidā analizēti apstākļi, kas izraisījuši atbalsta saņēmēja grūtības, vai uzņēmuma finanšu stāvoklis attiecīgajā brīdī, vai tā finansiālās izredzes. Tā kā šādas analīzes nav bijis, atbalsta saņēmējs nav ierosinājis konkrētus pasākumus saistībā ar atsevišķajiem grūtību iemesliem. Vienīgais sīki raksturotais pasākums ir ierosinātā finanšu pārstrukturēšana, vienojoties ar kreditoriem.

(137)

Plānā nav minēta atbalsta saņēmēja pašu kapitāla palielināšana, ko atbalsta saņēmējs minēja kā vienu no pārstrukturēšanas pasākumiem. Lietas materiālos nav informācijas, kas pierādītu, ka Hydree Slovakia veiktais kapitāla palielinājums jāuzskata par pasākumu, kas nodrošinājis to, ka atbalsta saņēmējs ilgtermiņā neatkārtos savu stratēģiju ražošanas finansēšanā izmantot PVN un akcīzes nodokļu parādu, kas galu galā izraisīja uzņēmuma grūtības. Slovākijas iestādes pašas apstiprināja, ka kapitāla palielinājums nekādā veidā nemazina finansiālo problēmu atkārtošanās risku. Šīs šaubas vēl jo vairāk pastiprinās tad, ja uzskata, ka kapitāla palielinājums bija 21 miljons SKK, bet pārstrukturētais parāds bija 644 miljoni SKK.

(138)

Kapitāla palielinājums pats par sevi nav pierādījums par tirgus paļaušanos uz to, ka atbalsta saņēmējs atgūs ilgtermiņa dzīvotspēju. Komisija norāda, ka atbalsta saņēmējam nav izdevies saņemt aizdevumu no privātbankas, kaut gan tas aktīvi centies to saņemt.

(139)

Komisija arī norāda, ka ražošanas iekārtu iznomāšana atbalsta saņēmēja konkurentam Old Herold s.r.o. nepārprotami bija pamatota ar to, ka atbalsta saņēmējs bija zaudējis licenci, kas tam ļauj ražot spirtu un dzērienus uz spirta bāzes, nevis ar to, ka ražošana būtu radījusi zaudējumus un tāpēc vajadzētu veikt pārstrukturēšanu. Atbalsta saņēmējs pats būtu varējis pieprasīt jaunu licenci pēc vienošanās pabeigšanas, bet tas to nav darījis. Tomēr Komisija norāda, ka atbalsta saņēmējs turpina pārdot produktus, ko ražo Old Herold, izmantojot atbalsta saņēmēja iekārtas, un tas šos produktus pārdod, izmantojot savu zīmolvārdu, un pat plāno šos pārdošanas apjomus palielināt, kā norādīts ikgadējā ziņojumā par laika posmu no 2004. gada 29. aprīļa līdz 30. decembrim. Tāpēc šo ražošanas aktīvu iznomāšanu nevar uzskatīt par pārstrukturēšanas pasākumu, jo, ņemot vērā visus pieejamos pierādījumus, nav bijis vajadzības pārstrukturēt šo ražošanas daļu.

(140)

Attiecībā uz pārējiem uzņēmējdarbības plānā ierosinātajiem pasākumiem Komisijas šaubas vēl nav kliedētas. Šie pasākumi ir tikai parastās uzņēmējdarbības gaitas pasākumi, nevis racionalizācijas pasākumi (veca aprīkojuma vai transportlīdzekļu pārdošana). Abi ierosinātie strukturālie pasākumi (nerentablo bezalkoholisko produktu ražošanas izbeigšana un nekustamā īpašuma daļas pārdošana) tika izklāstīti ļoti vispārīgi, nenorādot konkrētus produktus vai termiņu. Slovākijas iestādes apstiprināja, ka kopš 2005. gada 10. oktobra nekustamais īpašums, ko paredzēts pārdot (administratīva ēka, veikals un atpūtai paredzēts aprīkojums), nav pārdots, t. i., ka šis plānotais pasākums nav īstenots, kā tika paziņots.

(141)

Ņemot vērā to, ka nav oficiāla pārstrukturēšanas plāna un faktiskas grūtību analīzes, kā arī pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu šīs grūtības, un tirgus nosacījumus un izredzes, Komisija secina, ka atbalsta saņēmēja iesniegtais uzņēmējdarbības plāns nav faktisks pārstrukturēšanas plāns, ko paredz 1999. gada pamatnostādnes (37). Tāpēc Komisijas šaubas par to, vai atbalsta saņēmējs atgūs ilgtermiņa dzīvotspēju, nav kliedētas.

(142)

Kaut gan ar secinājumu, ka, neesot faktiskam pārstrukturēšanas plānam, tai joprojām ir šaubas par ilgtermiņa dzīvotspēju, pietiek, lai secinātu, ka atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu, Komisija analizēs arī citu galveno kritēriju, kas noteikts 1999. gada pamatnostādnēs, proti, atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam.

(143)

Atbilstoši 1999. gada pamatnostādņu 40. punktam atbalsta apjoms un intensitāte jāierobežo līdz nepieciešamajam minimumam, kas vajadzīgs, lai varētu veikt pārstrukturēšanu, ņemot vērā esošos atbalsta saņēmēja finanšu resursus. Sagaidāms, ka atbalsta saņēmējs sniegs būtisku ieguldījumu pārstrukturēšanā, izmantojot savus resursus.

(144)

Pārstrukturēšanas izmaksas bija SKK 644 591 440 (16,96 miljoni EUR), kas ir kopējā tā parāda summa, kurš pārstrukturēts, izmantojot vienošanos. Atbalsta saņēmējs samaksāja 35 % no šīs summas, t. i., SKK 225 607 028 (5,93 miljonus EUR).

(145)

Slovākijas iestādes nesniedza sīkākus paskaidrojumus par šaubām, ko Komisija paudusi šajā saistībā. Atbalsta saņēmējs paskaidroja, kā viņš finansējis tā parāda atmaksu, kas atlicis pēc vienošanās (sk. 30. punktu). Atbalsta saņēmējs uzskata, ka tā ieguldījums bija [mazāk nekā 300] miljonu SKK ([mazāk nekā 7,9] miljoni EUR).

(146)

Vispirms Komisija norāda, ka atbalsta saņēmējam pieejamo resursu vērtība bija lielāka nekā parāda summa, kas bija atlikusi pēc vienošanās. Tas liecina par to, ka atbalsts nebija ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam.

(147)

Kas ir vēl svarīgāk – Komisija uzskata, ka Old Herold piešķirtais kredīts nav uzskatāms par paša atbalsta saņēmēja ieguldījumu 1999. gada pamatnostādņu nozīmē. Parādi kreditoriem ir pastāvīgs uzņēmuma darbības finansējuma avots. Tie ir īstermiņa aizdevumi, kas tomēr ir jāatmaksā. Tikai tad, ja piegādātāji piekrīt parāda atmaksāšanas termiņam, kas ir ilgāks par parasto, uzņēmumam pārstrukturēšanai ir pieejami papildu resursi; šāda atlikšana ir pazīme, ka tirgus tic dzīvotspējas atjaunošanas iespējamībai.

(148)

Atbalsta saņēmējs nekādā veidā nepierādīja, ka maksājuma atlikšana, ko veica Old Herold, būtiski pārsniedza to, kas ir parasta komercdarbības prakse starp atbalsta saņēmēju un tā piegādātājiem. Maksājuma termiņš, kas ir 40 dienas, ir standarta prakse, jo īpaši ņemot vērā to, ka atbalsta saņēmējam tas tika atvēlēts pēc tam, kad notikusi vienošanās. Tāpēc atbalsta saņēmējam finansiālu grūtību vairs nebija. Vienošanās mērķis bija tieši palīdzēt atbalsta saņēmējam atrisināt finansiālās problēmas.

(149)

Tāpēc Komisija secina, ka šo pagarināto atmaksas termiņu nevar uzskatīt par ieguldījumu pārstrukturēšanā no ārējiem resursiem.

(150)

Bez šādas atlikšanas atbalsta saņēmēja ieguldījums 1999. gada pamatnostādņu nozīmē ir [mazāk nekā 170] miljonu SKK ([mazāk nekā 4,5] miljoni EUR) un tādējādi atbilst [mazāk nekā 27] % no pārstrukturēšanas izmaksām.

(151)

Atšķirībā no jaunajām pamatnostādnēm 1999. gada pamatnostādnēs nebija noteikta robežvērtība, kas liecinātu par to, kad atbalsta saņēmēja ieguldījums tiek uzskatīts par būtisku.

(152)

Ņemot vērā Komisijas praksi piemērot 1999. gada pamatnostādnes un Komisijas politikas tendenci šajā ziņā ieviest robežvērtības saskaņā ar 2004. gada pamatnostādnēm (38), Komisija uzskata, ka ieguldījums, kas ir [mazāk nekā 27] %, ir pārāk mazs. Šādu ieguldījumu saskaņā ar 1999. gada pamatnostādnēm varētu pieņemt tikai tad, ja būtu ievēroti visi pārējie atbalsta apstiprināšanas nosacījumi, un Komisijai vajadzētu ņemt vērā tādus kritērijus kā, piemēram, to, vai uzņēmums aktīvi darbojas atbalstāmajā reģionā un ciktāl finansējuma avoti atspoguļo tirgus, nevis atbalsta saņēmēja un tā akcionāru, ticību uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspējai, vai citas īpašas attiecīgā gadījuma pazīmes.

(153)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā gadījumā nevar piekrist apgalvojumam, ka atbalsta saņēmēja ieguldījums ir būtisks. Tā secina, ka tās šaubas par to, vai atbalsta saņēmēja ieguldījums ir būtisks un vai atbalsts ir ierobežots līdz vajadzīgajam minimumam, nav kliedētas.

(154)

Komisija secina, ka atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu kā glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsts. Turklāt šajā gadījumā nav piemērojams neviens cits izņēmums, kas noteikts EK Līgumā.

(155)

Komisija secina, ka Slovākijas Republika ir nelikumīgi piešķīrusi nodokļu parāda norakstīšanu par labu Frucona Košice a.s., tādējādi pārkāpjot EK Līguma 88. panta 3. punktu. Šis atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu, un tam nav piemērojams neviens izņēmums, kas noteikts EK Līgumā.

(156)

Kaut gan nodokļu biroja piešķirtās norakstīšanas īstenošana ir apturēta, līdz Komisija izskatīs šo procedūru, Komisija secina, ka priekšrocība atbalsta saņēmējam tika radīta brīdī, kad nodokļu birojs nolēma atteikties no savas prasījumu daļas un tādējādi nodeva atbalstu atbalsta saņēmēja rīcībā. Minētais brīdis ir brīdis, kad 2004. gada 23. jūlijā stājās spēkā kreditoru nolīgums. Atbalsta saņēmēja priekšrocība salīdzinājumā ar tā konkurentiem bija tāda, ka nodokļu birojs neīstenoja savus nodokļu prasījumus.

(157)

Lai atjaunotu statusu ex ante, valsts atbalsts ir jāatmaksā,