(1)

Jāīsteno Eiropas Rīcības plāns par bioloģisko pārtiku un lauksaimniecību, pamatojoties uz konkrētiem pasākumiem, lai nodrošinātu vienkāršību un vispārēju saskaņotību.

(2)

Kopienā importētie bioloģiskās lauksaimniecības produkti būtu jālaiž Kopienas tirgū ar bioloģisko marķējumu, ja tie ir ražoti saskaņā ar ražošanas noteikumiem un kontroles pasākumiem, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem vai ir tiem līdzvērtīgi.

(3)

Būtu jāatzīst trešās valstis, kuru ražošanas standarti un pārbaudes pasākumi ir līdzvērtīgi Kopienā piemērotajiem, un būtu jāpublicē to saraksts. Būtu arī jāatzīst un jāuzskaita sarakstā kontroles organizācijas un kontroles iestādes, kas ir kompetentas veikt pārbaudes valstīs, kuras nav uzskaitītas atzītu trešo valstu sarakstā. Trešo valstu uzņēmumiem, kuru produkti tieši atbilst Kopienas noteikumiem, būtu jāatļauj savas darbības pakļaut tādu kontroles organizāciju un kontroles iestāžu pārbaudēm, kuras Komisija tādam nolūkam atzinusi.

(4)

Padomes Regulā (EEK) Nr. 2092/91 (1991. gada 24. jūnijs) par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (2) dalībvalstīm paredzēta iespēja līdz 2006. gada 31. decembrim saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem piešķirt importa atļaujas konkrētiem produktiem. To būtu jāgroza, lai pēc minētā datuma aizstātu pašreizējo importa shēmu ar jauno importa shēmu.

(5)

Lai netraucētu starptautisku tirdzniecību, jāparedz iespēja dalībvalstīm piešķirt importētājiem atļaujas laist produktus Kopienas tirgū, izskatot katru gadījumu atsevišķi, tikmēr, kamēr nav ieviesti pasākumi, kas vajadzīgi jaunās importa shēmas darbībai, jo īpaši tādu kontroles organizāciju un kontroles iestāžu atzīšanai, kas ir kompetentas veikt kontroli valstīs, kuras nav atzīto trešo valstu sarakstā.

(6)

Regula (EEK) Nr. 2092/91 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

regulas 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

2)

regulas 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

1.   Produktu, kas importēts no trešās valsts, var laist Kopienas tirgū, marķētu kā produktu ar norādēm par bioloģiskās ražošanas metodi, ja:

2.   Saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto kārtību Komisija atzīst 1. punkta b) apakšpunktā minētās kontroles organizācijas un kontroles iestādes, tostarp 9. pantā minētās kontroles organizācijas un kontroles iestādes, kuru kompetencē ir veikt pārbaudes un trešās valstīs izdot 1. panta c) punktā minētos dokumentāros pierādījumus, un izveido šo kontroles organizāciju un kontroles iestāžu sarakstu.

Kontroles organizācijas akreditē atbilstīgi Eiropas standartam EN 45011 vai ISO norādījumiem Nr. 65 “Vispārējas prasības organizācijām, kas nodarbojas ar ražojumu sertifikācijas sistēmām” atbilstīgi jaunākajai Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētajai versijai. Akreditācijas iestāde regulāri novērtē kontroles organizācijas uz vietas, uzrauga tās un veic par to darbību atkārtotus daudzgadu novērtējumus.

Izskatot atzīšanas lūgumus, Komisija aicina kontroles organizāciju vai iestādi sniegt visu vajadzīgo informāciju. Komisija var uzticēt ekspertiem pienākumu uz vietas pārbaudīt ražošanas noteikumus un pārbaudes darbības, ko trešā valstī veic attiecīgā kontroles organizācija vai kontroles iestāde.

Atzītās kontroles organizācijas vai kontroles iestādes sniedz akreditācijas iestādes vai attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes izdotos novērtējuma ziņojumus par regulāriem uz vietas veiktiem novērtējumiem, uzraudzību un atkārtotiem darbības daudzgadu novērtējumiem.

Pamatojoties uz novērtējumu ziņojumiem, Komisija, kam palīdz dalībvalstis, nodrošina attiecīgu atzīto kontroles organizāciju un kontroles iestāžu uzraudzību, regulāri pārskatot to atzīšanu. Uzraudzības būtību nosaka, pamatojoties uz novērtējumu par to, cik iespējama ir neatbilstība šīs regulas noteikumiem, noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar to, vai arī cik iespējami ir tādu noteikumu pārkāpumi.

3.   Produktu, kas importēts no trešās valsts, var laist Kopienas tirgū, marķētu kā produktu ar norādēm par bioloģiskās ražošanas metodi, arī tad, ja:

4.   Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru var atzīt trešās valstis, kuru ražošanas sistēma atbilst noteikumiem, kuri ir līdzvērtīgi 5. un 6. pantā paredzētajiem un kuru pārbaudes režīmi ir ar līdzvērtīgu efektivitāti kā 8. un 9. pantā minētie režīmi, un var sastādīt tādu valstu sarakstu. Līdzvērtīguma novērtējumā ņem vērā Codex Alimentarius pamatnostādnes CAC/GL 32.

Izskatot atzīšanas lūgumus, Komisija aicina trešo valsti sniegt visu vajadzīgo informāciju. Komisija var uzticēt ekspertiem pienākumu uz vietas pārbaudīt attiecīgās trešās valsts ražošanas noteikumus un pārbaudes režīmus.

Šādi atzītās trešās valstis katru gadu līdz 31. martam Komisijai nosūta īsu gada ziņojumu par savu ieviesto pārbaudes režīmu īstenošanu un izpildi.

Pamatojoties uz šiem gada ziņojumiem, Komisija, kam palīdz dalībvalstis, nodrošina attiecīgo atzīto kontroles organizāciju un kontroles iestāžu uzraudzību, regulāri pārskatot to atzīšanu. Uzraudzības būtību nosaka, pamatojoties uz novērtējumu par to, cik iespējama ir neatbilstība šīs regulas noteikumiem, noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar to, vai arī cik iespējami ir tādu noteikumu pārkāpumi.

5.   Attiecībā uz produktiem, kas nav importēti saskaņā ar 1. punktu un nav importēti no trešās valsts, kas atzīta saskaņā ar 4. punktu, Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru var atzīt kontroles organizācijas un kontroles iestādes, tostarp kontroles organizācijas un kontroles iestādes, kā minēts 9. pantā, kas trešās valstīs ir kompetentas veikt pārbaudes un izdot sertifikātus 3. punkta nolūkā, un sastādīt tādu kontroles organizāciju un kontroles iestāžu sarakstu. Līdzvērtīguma novērtējumā ņem vērā Codex Alimentarius pamatnostādnes CAC/GL 32.

Komisija izskata katru atzīšanas lūgumu, ko iesniedz kontroles organizācija vai kontroles iestāde trešā valstī.

Izskatot atzīšanas lūgumus, Komisija aicina kontroles organizāciju vai iestādi sniegt visu vajadzīgo informāciju. Kompetenta iestāde regulāri veic kontroles organizācijas vai kontroles iestādes novērtējumus uz vietas, uzraudzību un darbības atkārtotus daudzgadu novērtējumus. Komisija var uzticēt ekspertiem pienākumu uz vietas pārbaudīt ražošanas noteikumus un kontroles darbības, ko trešā valstī veic attiecīgā kontroles organizācija vai kontroles iestāde.

Atzītās kontroles organizācijas vai kontroles iestādes sniedz akreditācijas iestādes vai attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes izdotos novērtējuma ziņojumus par regulāriem uz vietas veiktiem novērtējumiem, uzraudzību un atkārtotiem darbības daudzgadu novērtējumiem.

Pamatojoties uz šiem novērtējumu ziņojumiem, Komisija, kam palīdz dalībvalstis, nodrošina attiecīgu atzīto kontroles organizāciju un kontroles iestāžu uzraudzību, regulāri pārskatot to atzīšanu. Uzraudzības būtību nosaka, pamatojoties uz novērtējumu par to, cik iespējama ir neatbilstība šīs regulas noteikumiem, noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar to, vai arī cik iespējami ir tādu noteikumu pārkāpumi.

6.   Laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz dienai, kad pagājuši 12 mēneši pēc tam, kad publicēts pirmais to kontroles organizāciju un kontroles iestāžu saraksts, kuras atzītas saskaņā ar 5. pantu, dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut importētājiem minētajā dalībvalstī, kurā importētājs paziņojis par savu darbību saskaņā ar 8. panta 1. punktu, laist tirgū produktus, kas importēti no trešām valstīm, kuras nav iekļautas 4. punktā minētajā sarakstā, ja importētājs nodrošina pietiekamus pierādījumus tam, ka ir izpildīti 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi. Ja šos nosacījumus vairs neizpilda, atļauju tūlīt atsauc. Atļauju termiņš izbeidzas vēlākais 24 mēnešus pēc tam, kad publicēts pirmais saraksts ar kontroles organizācijām un kontroles iestādēm, kas atzītas saskaņā ar 5. pantu. Uz importēto produktu attiecas pārbaudes sertifikāts, ko izdevusi iestāde vai organizācija, kuru atļaujas izdevējas dalībvalsts kompetentā iestāde atzinusi par pārbaudes sertifikāta izdošanas iestādi. Sertifikāta oriģinālekspemplārs kopā ar precēm jānosūta pirmajam saņēmējam; pēc tam importētājam ir jāglabā šis sertifikāts, lai tas vismaz divus gadus būtu pieejams kontroles organizācijai un vajadzības gadījumā kontroles iestādei.

Katra dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par katru atbilstīgi šim punktam izdoto atļauju, tostarp informāciju par ražošanas standartiem un attiecīgiem pārbaudes režīmiem.

Pēc dalībvalsts lūguma vai pēc Komisijas ierosmes saskaņā ar šo punktu izdoto atļauju pārbauda komiteja, kas minēta 14. pantā. Ja šīs pārbaudes rezultātā atklājas, ka šā panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi nav izpildīti, Komisija pieprasa, lai dalībvalsts, kura šo atļauju ir piešķīrusi, to atsauktu.

Visām atļaujām tirgot no trešās valsts importētus produktus, kuras līdz 2006. gada 31. decembrim importētājam saskaņā ar šo punktu bija piešķīrusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde, termiņš beidzas vēlākais 2007. gada 31. decembrī.

7.   Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai, jo īpaši attiecībā uz:

3)

regulas 16. panta 3. punkta otro daļu svītro;

4)

regulas III pielikuma C iedaļu groza šādi: