Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 32006R1782

Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2006 ( 2006. gada 20. novembris ), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 51/2006 un (EK) Nr. 2270/2004 attiecībā uz zvejas iespējām un ar tām saistītajiem nosacījumiem par dažiem zivju krājumiem

OV L 345, 8.12.2006, p. 10–23 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

⏵Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (BG, RO)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/1782/oj

8.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/10

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1782/2006

(2006. gada 20. novembris),

ar ko groza Regulas (EK) Nr. 51/2006 un (EK) Nr. 2270/2004 attiecībā uz zvejas iespējām un ar tām saistītajiem nosacījumiem par dažiem zivju krājumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1), un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 423/2004 (2004. gada 26. februāris), ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus (2), un jo īpaši tās 8. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 51/2006 (3) Padome attiecībā uz atsevišķiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām ir noteikusi zvejas iespējas 2006. gadam, kā arī ar tām saistītos nosacījumus, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un Kopienas kuģiem ūdeņos, kur vajadzīgi nozvejas ierobežojumi.

(2)

Ņemot vērā tādas starptautiskās saistības attiecībā uz milzu haizivs un baltās haizivs saglabāšanu un aizsardzību kā, piemēram, Konvencija par migrējošo sugu aizsardzību, Konvencija par apdraudēto sugu savvaļas dzīvnieku un augu starptautisko tirdzniecību, jāaizliedz šo sugu haizivju zveja, turēšana uz kuģa, pārkraušana citam kuģim un izkraušana EK ūdeņos un ūdeņos, kas nav EK ūdeņi, kā arī starptautiskajos ūdeņos.

(3)

Ņemot vērā pašreizējās merlangu nozvejas līmeni zvejā nepārtikas vajadzībām Ziemeļjūrā, ievērojamu daļu merlangu piezvejas varētu padarīt pieejamu tai kvotai, ar ko nosaka Ziemeļjūras merlangu lietošanu pārtikā, tādējādi nepaaugstinot vispārējās nozvejas iespējas.

(4)

Kopienai un Islandei apspriežoties 2006. gada 20. februārī, panāca vienošanos par kvotām Islandes kuģiem, kuri līdz 2006. gada 30. aprīlim izmantos Kopienas kvotu, kas piešķirta atbilstīgi tās nolīgumam ar Dānijas valdību un Grenlandes pašpārvaldi, un par kvotām Kopienas kuģiem, kuri no jūlija līdz decembrim zvejos sarkanasarus Islandes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Šī vienošanās būtu jāietver Kopienas tiesiskajā regulējumā.

(5)

Lai garantētu pareizu zvejas piepūles ierobežojumu piemērošanu, būtu jāprecizē definīcija “apgabalā pavadīto dienu skaits” attiecībā uz zvejas piepūli kuģiem, kuru zvejas darbība ir saistīta ar konkrētu krājumu atjaunošanu.

(6)

Saistībā ar konkrētu krājumu atjaunošanu būtu jāpārskata veids, kādā paziņo par noteiktu zvejas rīku izmantojumu, uz kuru neattiecina īpašus nosacījumus par to maksimālo dienu skaitu, ko kuģis var pavadīt apgabalā.

(7)

Kuģi, kas darbojas saskaņā ar automātiski apturamu licenču sistēmu, būtu jāstimulē selektīvāku zvejas rīku lietošanai Ziemeļjūrā. Tam būtu jāatspoguļojas apgabalā pavadāmo dienu skaita piešķīrumā.

(8)

Jāprecizē, ka tad, ja gadā lieto vairāk nekā vienas grupas zvejas rīkus, un tiklīdz jūrā pavadīto dienu kopskaits pārsniedz attiecībā uz konkrētajiem zvejas rīkiem paredzēto dienu skaitu, vairs nedrīkst izmantot nevienu no minētajiem rīkiem.

(9)

Piemērojot īpašus nosacījumus, uz kuģiem, kuru zvejas darbība ir saistīta ar jūrasmēles krājumu atjaunošanu Lamanša rietumdaļā, būtu jāattiecina izņēmums par zvejas dienu maksimālo skaitu. Tādēļ būtu jāprecizē attiecīgie noteikumi.

(10)

Apgabalā pavadīto dienu skaita definīcijas grozīšana rada nepieciešamību precizēt atkāpi no ziņošanas prasībām attiecībā uz zvejas piepūli kuģiem, kuru zvejas darbība ir saistīta ar jūrasmēles krājumu atjaunošanu Lamanša rietumdaļā.

(11)

Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta XII pielikumu Polijai ir tiesības uz siļķu kvotu I un II zonā. Tam būtu jāatspoguļojas licenču un zvejas atļauju daudzuma ierobežojumos.

(12)

Būtu jāveic daži redakcionāli uzlabojumi.

(13)

Ar Regulu (EK) Nr. 2270/2004 (4) Padome 2005. un 2006. gadam Kopienas zvejas kuģiem ir noteikusi zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem.

(14)

Saskaņā ar Kopienas un Norvēģijas 2006. gada 31. janvāra apspriežu rezultātiem un zinātniskajiem ieteikumiem strupdeguna garastes zveja III zonā, arī Norvēģijas ūdeņos, būtu jāierobežo tiktāl, lai tā nepārsniegtu vidējo nozveju laikposmā no 1996. līdz 2003. gadam. Šis grozījums būtu jāiestrādā Regulā (EK) Nr. 2270/2004.

(15)

Tādēļ būtu atbilstīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 51/2006 un (EK) Nr. 2270/2004,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 51/2006

Regulu (EK) Nr. 51/2006 ar šo groza šādi:

1)

Regulas 5. pantā pievieno šādu punktu:

“8.   Kopienas kuģiem visos Kopienas ūdeņos un ūdeņos, kas nav Kopienas ūdeņi, ir aizliegts zvejot, turēt uz kuģa, pārkraut citam kuģim un izkraut šādu sugu zivis:

—

milzu haizivis (Cetorhinus maximus),

—

baltās haizivis (Carcharodon carcharias).”;

2)

Regulas 7. panta 1. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—

IIB pielikumā – piemēro heka un Norvēģijas omāra krājumu pārvaldībai ICES rajonos VIIIc un IXa, izņemot Kadisas līci.”;

3)

Regulas 7. panta 1. punkta ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—

IID pielikumā – piemēro tūbīšu krājumu pārvaldībai ICES rajonos IIa (EK ūdeņi), IIIa un apakšapgabalā IV.”;

4)

Regulas 10. pantu papildina ar šādu daļu:

“Kopienas kuģi ūdeņos, kuri atrodas Islandes jurisdikcijā, zvejo tikai apgabalā, kas noteikts, ar taisnu līniju palīdzību secīgi savienojot šādas koordinātas:

Dienvidrietumu apgabals

1.

no 63° 12'N un 23° 05'W līdz 62° 00'N un 26° 00'W,

2.

62° 58'N un 22° 25'W,

3.

63° 06'N un 21° 30'W,

4.

63° 03'N un 21° 00'W, un no turienes – 180° 00'S;

Dienvidaustrumu apgabals

1.

63° 14'N un 10° 40'W,

2.

63° 14'N un 11° 23'W,

3.

63° 35'N un 12° 21'W,

4.

64° 00'N un 12° 30'W,

5.

63° 53'N un 13° 30'W,

6.

63° 36'N un 14° 30'W,

7.

63° 10'N un 17° 00'W, un no turienes – 180° 00'S.”;

5)

Regulas 13. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“13. pants

Atļauja

1.   Zvejas kuģiem, kas kuģo ar Barbadosas, Gajānas, Japānas, Dienvidkorejas, Norvēģijas, Surinamas, Trinidādas un Tobāgo vai Venecuēlas karogu, un zvejas kuģiem, kas reģistrēti Farēru salās, atļauj zvejot Kopienas ūdeņos, ievērojot nozvejas ierobežojumus, kuri noteikti I pielikumā un uz kuriem attiecas 14., 15. un 16. pantā un 19. līdz 25. pantā paredzētie nosacījumi.

2.   Trešo valstu kuģiem visos Kopienas ūdeņos ir aizliegts zvejot, turēt uz kuģa, pārkraut citam kuģim un izkraut šādu sugu zivis:

—

milzu haizivis (Cetorhinus maximus),

—

baltās haizivis (Carcharodon carcharias).”;

6)

Regulas IA, IB, IIA, IIB, IIC un IV pielikumu groza saskaņā ar tekstu, kas ietverts šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2270/2004

Regulas (EK) Nr. 2270/2004 pielikumu groza saskaņā ar tekstu, kas ietverts šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 20. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. KORKEAOJA

(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)  OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp.

(3)  OV L 16, 20.1.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1642/2006 (OV L 308, 8.11.2006., 5. lpp.).

(4)  OV L 396, 31.12.2004., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 742/2006 (OV L 130, 18.5.2006., 7. lpp.).

wI PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 51/2006 pielikumus groza šādi:

1)

IA pielikumā:

a)

svītro ierakstu par milzu haizivi EK ūdeņos IV, VI un VII zonā;

b)

ierakstu par merlangiem IIa zonā (EK ūdeņi) un IV zonā aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

IIa (EK ūdeņi), IV

WHG/2AC4.

Beļģija

594

 

 

Dānija

2 568

 

Piesardzības KPN.

Nepiemēro Regulas (EK) Nr 847/96 3. pantu.

Nepiemēro Regulas (EK) Nr 847/96 4. pantu.

Nepiemēro Regulas (EK) Nr 847/96 5. panta 2. punktu.

Vācija

668

 

 

Francija

3 860

 

 

Nīderlande

1 484

 

 

Zviedrija

3

 

 

Apvienotā Karaliste

10 243

 

 

EK

19 420

 (1)

 

Norvēģija

2 380

 (2)

 

KPN

23 800

 

 

Īpašie noteikumi:

Ievērojot minētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās drīkst zvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem.

 

Norvēģijas ūdeņi (WHG/*04N-)

EK

14 512”

2)

Regulas IB pielikumā:

a)

ierakstu par moivu V un XIV zonā (Grenlandes ūdeņi) aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga:

Moiva

Mallotus villosus

Zona:

V, XIV (Grenlandes ūdeņi)

CAP/514GRN

Visas dalībvalstis

0

 

 

EK

16 170

 (3)  (4)

 

KPN

Neattiecas

 

b)

ierakstu par sarkanasari Va zonā (Islandes ūdeņi) aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga:

Sarkanasari

Sarkanasari spp.

Zona:

Va (Islandes ūdeņi)

RED/05A-IS

Beļģija

100

 (5)  (6)

 

Vācija

1 690

 (5)  (6)

 

Francija

50

 (5)  (6)

 

Apvienotā Karaliste

1 160

 (5)  (6)

 

EK

3 000

 (5)  (6)

 

KPN

Neattiecas

 

3)

Regulas IIA pielikumā:

a)

pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.

 Definīcija attiecībā uz apgabalā pavadītām dienām

Šajā pielikumā diena, kas pavadīta apgabalā, ir nepārtraukts 24 stundu laikposms (vai šāda laikposma daļa), kurā kuģis atrodas 2. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā un ir ārpus ostas. Laiku, no kura sāk skaitīt nepārtraukto laikposmu, nosaka pēc tās dalībvalsts ieskatiem, ar kuras karogu kuģo attiecīgais kuģis.”

b)

pielikuma 8.1.i) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“i)

Kuģim, kad uz tā ir 4.b punktā minētie zvejas rīki, ir jābūt bijušam attiecīgajā apgabalā 2003., 2004. vai 2005. gadā. Uz kuģa paturēto mencu daudzumam 2006. gadā jābūt mazākam par 5 % no visu sugu kopējā izkrāvuma, kuru attiecīgais kuģis veicis saskaņā ar Kopienas zvejas žurnālā izdarītajiem ierakstiem par izkrāvuma apjomu dzīvsvarā. Pārvaldības laikposmā, kurā kuģis izmanto šo nosacījumu, kuģis nedrīkst pārvadāt nevienu citu zvejas rīku, kā tikai to, kas norādīts 4.b.iii vai 4.b.iv punktā.”

c)

pielikuma 13. punktā I tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“I TABULA

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis 2006. gadā var pavadīt apgabalā, izmantojot konkrētus zvejas rīkus

 

Apgabals, kā definēts šādā punktā:

Zvejas rīku grupa,

4. punkts

Īpaši nosacījumi,

8. punkts

Nosaukums (7)

2.1.a

Kategats

2.1.b

1 – Skageraks

2 – II, IVa,b,c,

3 – VIId

2.1.c

VIIa

2.1.d

VIa

1

2

3

4.a.i

 

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 16 un < 32 mm

228 (8)

228 (8)

228

228

4.a.ii

 

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 70 un < 90 mm

n. a.

n. a.

227

227

227

4.a.iii

 

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 90 un < 100 mm

103

103

227

227

227

4.a.iv

 

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm

103

103

114

91

4.a.v

 

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm

103

103

114

91

4.a.iii

8.1.(a)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 90 un < 100 mm, ar 120 mm kvadrātveida linuma acu logu

137

137

227

227

227

4.a.iv

8.1.(a)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm, ar 120 mm kvadrātveida linuma acu logu

137

137

103

114

91

4.a.v

8.1.(a)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm, ar 120 mm kvadrātveida linuma acu logu

137

137

103

114

91

4.a.v.

8.1.(j)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm, ar 140 mm kvadrātveida linuma acu logu

149

149

115

126

103

4.a.ii

8.1.(b)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 70 un < 90 mm un kuri atbilst 2. papildinājuma nosacījumiem

Neierobežots

Neierobežots

Neierobežots

Neierobežots

4.a.iii

8.1.(b)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 90 un < 100 mm un kuri atbilst 2. papildinājuma nosacījumiem

Neierobežots

Neierobežots

Neierobežots

Neierobežots

4.a.iv

8.1.(c)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu

148

148

148

148

4.a.v

8.1.(c)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu

160

160

160

160

4.a.iv

8.1.(k)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu un vairāk nekā 60 % jūras zeltplekstu

n. a.

n. a.

166

n. a.

4.a.v

8.1.(k)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu un vairāk nekā 60 % jūras zeltplekstu

n. a.

n. a.

178

n. a.

4.a.v

8.1.(h)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm un kurus izmanto saskaņā ar zvejas licenču automātiskas apturēšanas sistēmu

115

115

126

103

4.a.ii

8.1.(d)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 70 un < 90 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu, jūrasmēļu un jūras zeltplekstu

280

280

280

280

4.a.iii

8.1.(d)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 90 un < 100 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu, jūrasmēļu un jūras zeltplekstu

Neierobežots

Neierobežots

280

280

280

4.a.iv

8.1.(d)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu, jūrasmēļu un jūras zeltplekstu

Neierobežots

Neierobežots

Neierobežots

Neierobežots

4.a.v

8.1.(d)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir > 120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu, jūrasmēļu un jūras zeltplekstu

Neierobežots

Neierobežots

Neierobežots

Neierobežots

4.a.v

8.1.(h)

8.1.(j)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir > 120 mm, ar 140 mm kvadrātveida linuma acu logu, un kurus izmanto saskaņā ar zvejas licenču automātiskas apturēšanas sistēmu

n. a.

n. a.

127

138

115

4.b.i

 

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 un < 90 mm

n. a.

143 (8)

Neierobežots

143

143 (8)

4.b.ii

 

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 90 un < 100 mm

n. a.

143 (8)

Neierobežots

143

143 (8)

4.b.iii

 

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm

n. a.

143

Neierobežots

143

143

4.b.iv

 

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm

n. a.

143

Neierobežots

143

143

4.b.iii

8.1.(c)

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu

n. a.

155

Neierobežots

155

155

4.b.iii

8.1.(i)

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm un kurus izmanto kuģi, kas rāmju traļus ir lietojuši 2003., 2004. vai 2005. gadā

n. a.

155

Neierobežots

155

155

4.b.iv

8.1.(c)

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu

n. a.

155

Neierobežots

155

155

4.b.iv

8.1.(i)

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm un kurus izmanto kuģi, kas rāmju traļus ir lietojuši 2003., 2004. vai 2005. gadā

n. a.

155

Neierobežots

155

155

4.b.iv

8.1.(e)

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu un vairāk nekā 60 % jūras zeltplekstu

n. a.

155

Neierobežots

155

155

4.c.i

4.c.ii

4.c.iii

4.d

 

Žaunu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir

—

< 110 mm

—

≥ 110 mm un < 220 mm

—

≥ 220 mm

un rāmju tīkli

140

140

140

140

4.c.iii

8.1.(f)

Žaunu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 220 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu un vairāk nekā 5 % akmeņplekstu un zaķzivju

162

140

162

140

140

140

4.d

8.1.(g)

Rāmju tīkli, kuru linuma acs izmērs ir < 110 mm. Kuģis ārpus ostas pavada ne vairāk kā 24 stundas

140

140

205

140

140

4.e

 

Āķu jedas

173

173

173

173

n.a.= neattiecas.”

d)

pielikuma 14.3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“14.3.

Šajā pielikumā un attiecībā uz 2. punktā noteiktajiem apgabaliem un 4. punktā norādītajām zvejas rīku grupām ir noteiktas šādas nodošanas grupas:

a)

4.a.i punktā norādītās zvejas rīku grupas jebkurā apgabalā;

b)

4.a.ii punktā norādītās zvejas rīku grupas jebkurā apgabalā un 4.a.iii punktā norādītās zvejas rīku grupas IV apgabala IIa rajonā (EK ūdeņi), VIa, VIIa un VIId rajonā;

c)

4.a.iii punktā norādītās zvejas rīku grupas Kategatā un Skagerakā; 4.a.iv un 4.a.v punktā norādītās zvejas rīku grupas jebkurā apgabalā;

d)

4.b.i, 4.b.ii, 4.b.iii un 4.b.iv punktā norādītās zvejas rīku grupas jebkurā apgabalā;

e)

4.c.i, 4.c.ii, 4.c.iii un 4.d punktā norādītās zvejas rīku grupas jebkurā apgabalā;

f)

4.e punktā norādītās zvejas rīku grupas jebkurā apgabalā.”

e)

pielikuma 14.6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“14.6.

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis sniedz informāciju par notikušo nodošanu. Lai šo informāciju darītu pieejamu Komisijai, var pieņemt sīki izstrādātu veidlapas formātu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru.”

f)

pielikuma 17.2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“17.2.

Ja kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis paziņo par vairāku 4. punktā noteikto zvejas rīku grupu izmantošanu, pieejamais kopējais dienu skaits gadā nedrīkst pārsniegt līdz tuvākajai pilnajai dienai noapaļotu to dienu vidējo aritmētisko vērtību, kurās kuģim ir tiesības izmantot katru no zvejas rīkiem atbilstīgi I tabulai.”

g)

pievieno šādus punktus:

“17.2.a

Ja vienai pieteiktajai zvejas rīku grupai nav ierobežojumi attiecībā uz dienu skaitu, tad pieejamais kopējais dienu skaits gadā šai konkrētai rīku grupai paliek neierobežots.

17.2.b

Jebkurā brīdī kuģis var izmantot vienu no pieteiktajām zvejas rīku grupām, kam ir ierobežots dienu skaits, atbilstīgi noteikumam, ka kopējais dienu skaits, ko kopš gada sākuma pavada zvejojot ar jebkuru no zvejas rīku grupām:

a)

nav lielāks par 17.2. punktā noteikto dienu skaitu;

un

b)

nav lielāks par dienu skaitu, kuras piešķirtu atbilstīgi I tabulai, ja šo rīku izmantotu vienu pašu.

17.2.c

Kad dalībvalsts izvēlas sadalīt dienas pārvaldības laikposmos atbilstīgi 9. punktam, katram nākamajam pārvaldības laikposmam mutatis mutandis piemēro 17.2., 17.2.a un 17.2.b punkta noteikumus. Ja dalībvalsts izvēlas pārvaldības laikposmu, kas ir viena gada garumā, tam nepiemēro 17.2.a un 17.2.b punkta noteikumus.”

h)

pielikuma 17.4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“17.4.

Kompetentās iestādes veic inspekcijas un uzraudzības pasākumus jūrā un ostās, lai pārliecinātos par 17.3. punktā minēto prasību ievērošanu. Ja atklājas, ka kuģis nepilda minētās prasības, tūlīt anulē šā kuģa tiesības izmantot vairāk nekā vienas grupas zvejas rīkus.”

i)

pielikuma 25. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“25.

 Attiecīgo datu paziņošana

25.1.

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis veidlapas veidā II un III tabulā norādītajā formātā dara tai zināmus 24. punktā minētos datus, nosūtot tos uz attiecīgo elektronisko pastkastīti, kuras adresi Komisija norāda dalībvalstīm.

25.2.

Lai 24. punktā minētos datus darītu pieejamus Komisijai, var pieņemt jaunu veidlapas formātu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru.”

4)

Regulas IIB pielikumā:

a)

pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.

 Definīcija attiecībā uz apgabalā pavadītām dienām

Šajā pielikumā diena, kas pavadīta apgabalā, ir nepārtraukts 24 stundu laikposms (vai šāda laikposma daļa), kurā kuģis atrodas 1. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā un ir ārpus ostas. Laiku, no kura sāk skaitīt nepārtraukto laikposmu, nosaka pēc tās dalībvalsts ieskatiem, ar kuras karogu kuģo attiecīgais kuģis.”

b)

pielikuma 12.4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“12.4.

Dienu nodošana neatļauj kuģiem, kas gūst labumu no 7.1. punktā minētā piešķīruma.”

c)

pielikuma 12.5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“12.5.

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis sniedz informāciju par notikušo nodošanu. Lai apkopotu un pārsūtītu šajā punktā minēto informāciju, var pieņemt veidlapas formātu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru.”

d)

pielikuma 20. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“20.

 Attiecīgo datu paziņošana

20.1.

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis veidlapas veidā II un III tabulā norādītajā formātā dara zināmus Komisijai 19. punktā minētos datus, nosūtot tos uz attiecīgo elektronisko pastkastīti, kuras adresi Komisija norāda dalībvalstīm.

20.2.

Lai 19. punktā minētos datus darītu pieejamus Komisijai, var pieņemt jaunu veidlapas formātu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru.”

5)

Regulas IIC pielikumā:

a)

pielikuma 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.

 Darbības joma

1.1.

Šajā pielikumā noteiktos nosacījumus piemēro Kopienas kuģiem, kuru kopējais garumus ir vienāds ar vai lielāks par 10 metriem un kuri pārvadā jebkuru no 3. punktā noteiktajiem zvejas rīkiem un atrodas rajonā VIIe. Šajā pielikumā atsauce uz 2006. gadu nozīmē laikposmu no 2006. gada 1. februāra līdz 2007. gada 31. janvārim.

1.2.

Kuģus, kas zvejo ar statiskiem tīkliem ar izmēru, kurš ir lielāks par 120 mm, un kas 2004. gadā reģistrējuši mazāk par 300 kg jūrasmēļu nozvejas apjomu dzīvsvarā atbilstīgi EK zvejas žurnālam, atbrīvo no šā pielikuma noteikumiem, ar nosacījumu, ka:

a)

šādi kuģi 2006. gada nozvejo mazāk par 300 kg jūrasmēļu apjomu dzīvsvarā;

un

b)

šādi kuģi neveic nekādu zivju pārkraušanu citam kuģim jūrā;

un

c)

katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2006. gada 31. jūlijam un 2007. gada 31. janvārim ziņo Komisijai par šo kuģu 2004. gada reģistrēto jūrasmēļu daudzumu un jūrasmēļu nozveju 2006. gadā.

Ja kāds no šiem nosacījumiem nav ievērots, attiecīgajam kuģim uzreiz atsāk piemērot šī pielikuma noteikumus.”

b)

pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.

 Definīcija attiecībā uz apgabalā pavadītām dienām

Šajā pielikumā diena, kas pavadīta apgabalā, ir nepārtraukts 24 stundu laikposms (vai šāda laikposma daļa), kurā kuģis atrodas VIIe rajonā un ir ārpus ostas. Laiku, no kura sāk skaitīt nepārtraukto laikposmu, nosaka pēc tās dalībvalsts ieskatiem, ar kuras karogu kuģo attiecīgais kuģis.”

c)

pielikuma 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“7.

 Maksimālais dienu skaits

7.1.

Pielikuma I tabulā ir norādīts maksimālais dienu skaits, ko katru gadu kuģis, uz kura ir un tiek izmantots viens no 3. punktā minētajiem zvejas rīkiem, var pavadīt attiecīgajā apgabalā.

7.2.

Dienu skaits gadā, ko kuģis pavada kopējā apgabalā, uz ko attiecas šis pielikums un IIA pielikums, nedrīkst pārsniegt dienu skaitu, kas norādīts šā pielikuma I tabulā. Taču dienu skaitam, ko kuģis pavada apgabalos, kas noteikti IIA pielikumā, jāatbilst maksimālajam dienu skaitam, kas noteikts saskaņā ar IIA pielikumu.”

d)

Pielikuma 11. punkts tiek svītrots.

e)

Pielikuma I tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“I TABULA

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis katru gadu var pavadīt apgabalā, izmantojot konkrētus zvejas rīkus

Zvejas rīku klasifikācija, 3. punkts

Nosaukums (9)

Lamanša rietumdaļa

3.a

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm

216

3.b

Statiskie tīkli, kuru linuma acs izmērs ir < 220 mm

216

f)

pielikuma 12.4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“12.4.

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis sniedz informāciju par notikušo nodošanu. Lai šos ziņojumus darītu pieejamus Komisijai, var pieņemt sīki izstrādātu veidlapas formātu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru.”

g)

pielikuma 17. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“17.

 Ziņojumi par zvejas piepūli

Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b, 19.c, 19.d, 19.e un 19.k pants attiecas uz kuģiem, kas pārvadā 3. punktā noteiktos zvejas rīkus un darbojas 1. punktā noteiktajā apgabalā. Šīs prasības par ziņošanu neattiecas uz kuģiem, kuri ir aprīkoti ar kuģu novērošanas sistēmām atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantam.”

h)

pielikuma 28. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“28.

 Attiecīgo datu paziņošana

28.1.

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis veidlapas veidā II un III tabulā norādītajā formātā dara zināmus Komisijai 27. punktā minētos datus, nosūtot tos uz attiecīgo elektronisko pastkastīti, kuras adresi Komisija norāda dalībvalstīm.

28.2.

Lai 27. punktā minētos datus darītu pieejamus Komisijai, var pieņemt jaunu veidlapas formātu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru.”

6)

Regulas IV pielikuma I daļu aizstāj ar šādu daļu:

“I DAĻA   Licenču un zvejas atļauju kvantitatīvie ierobežojumi Kopienas kuģiem, kas zvejo trešās valsts ūdeņos

Zvejas apgabals

Zvejas veids

Licenču skaits

Licenču sadalījums starp dalībvalstīm

Maksimālais apgabalā esošo kuģu skaits jebkurā laikā

Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu

Siļķes, uz ziemeļiem no 62° 00'N

77

DK: 26, DE: 5, FR: 1, IRL: 7, NL: 9, SW: 10, UK: 17, PL: 1

55

Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00'N

80

FR: 18, PT: 9, DE: 16, ES: 20, UK: 14, IRL: 1

50

Atlantijas makreles, uz dienvidiem no 62° 00'N, zveja ar riņķvadu

11

DE: 1 (10), DK: 26 (10), FR: 2 (10), NL: 1 (10)

neattiecas

Atlantijas makreles, uz dienvidiem no 62° 00'N, zveja ar trali

19

neattiecas

Atlantijas makreles, uz ziemeļiem no 62° 00'N, zveja ar riņķvadu

11 (11)

DK: 11

neattiecas

Sugas nepārtikas vajadzībām, uz dienvidiem no 62° 00'N

480

DK: 450, UK: 30

150

Farēru salu ūdeņi

Visu veidu zveja ar traļiem, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Farēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām

26

BE: 0, DE: 4, FR: 4, UK: 18

13

Specializētā mencu un pikšu zveja ar tīklu, kura linuma acs minimālais izmērs ir 135 mm, atļauta tikai apgabalā uz dienvidiem no 62° 28'N un uz austrumiem no 6° 30'W

8 (12)

 

4

Zveja ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Farēru salu bāzes līnijas. No 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim attiecīgie kuģi drīkst zvejot apgabalā starp 61° 20'N un 62° 00'N un starp 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām.

70

BE: 0, DE: 10, FR: 40, UK: 20

26

Zilo jūras līdaku zveja ar trali, kura minimālais linuma acs izmērs ir 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61° 30'N un uz rietumiem no 9° 00'W un apgabalā starp 7° 00'W un 9° 00'W dienvidos no 60° 30'N, un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas, kas savieno 60° 30'N, 7° 00'W un 60° 00'N, 6° 00'W

70

DE: 8 (13), FR: 12 (13), UK: 0 (13)

20 (14)

Specializētā saidu zveja ar trali, kura minimālais linuma acs izmērs ir 120 mm, ar iespēju izmantot ap āmi apliktas dalītājstropes

70

 

22 (14)

Putasu zveja. Licenču kopskaitu var palielināt par četriem kuģiem, lai veidotu kuģu pārus, ja Farēru salu iestādes ievieš speciālus piekļuves noteikumus apgabalam, ko sauc par “putasu zvejas galveno apgabalu”

34

DE: 3, DK: 19, FR: 2, UK: 5, NL: 5

20

Zveja ar āķu jedām

10

UK: 10

6

Atlantijas makreļu zveja

12

DK: 12

12

Siļķu zveja uz ziemeļiem no 62° 00'N

21

DE: 1, DK: 7, FR: 0, UK: 5, IRL: 2, NL: 3, SW: 3

21

Krievijas Federācijas ūdeņi

Visu veidu zveja

pm

 

pm

Mencu zveja

7 (15)

 

pm

Brētliņu zveja

pm

 

pm

(1)  Izņemot paredzamās 2 000 tonnas rūpnieciskās piezvejas.

(2)  Var zvejot EK ūdeņos. Nozveja, uz ko attiecas šī kvota, jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

Īpašie noteikumi:

Ievērojot minētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās drīkst zvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem.

 

Norvēģijas ūdeņi (WHG/*04N-)

EK

14 512”

(3)  No tām 16 170 tonnas piešķir Islandei.

(4)  Zvejošanai līdz 2006. gada 30. aprīlim.”

(5)  Tostarp nenovēršamā piezveja (mencas piezveja nav atļauta).

(6)  Zvejošanai laika posmā no jūlija līdz decembrim.”

(7)  Lietoti tikai 4. un 8. punktā minētie nosaukumi.

(8)  Ja pastāv ierobežojumi, piemēro Regulu (EK) Nr. 850/98.

n.a.= neattiecas.”

(9)  Tikai 3. punktā minētie nosaukumi.”

(10)  Šis piešķīrums ir spēkā zvejai ar riņķvadu un trali.

(11)  Jāizvēlas no 11 licencēm Atlantijas makreļu zvejai ar riņķvadu uz dienvidiem no 62° 00'N.

(12)  Atbilstīgi 1999. gada Vienošanās protokolam skaitliskie rādītāji specializētajai mencu un pikšu zvejai ir iekļauti skaitliskajos rādītājos zvejas veidam “Visu veidu zveja ar traļiem, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Farēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām”.

(13)  Šie skaitļi attiecas uz apgabalā esošo kuģu maksimālo skaitu jebkurā laikā.

(14)  Šie skaitļi ir iekļauti rādītājos par “Zveju ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Farēru salu bāzes līnijām”.

(15)  Attiecas tikai uz kuģiem, kas kuģo ar Latvijas karogu.”

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2270/2004 pielikuma 2. daļā ierakstu par strupdeguna garasti III zonā aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga:

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona: III

Dānija

2612

 

Vācija

15

 

Zviedrija

134

 

EK

2 761”

 
Top