8.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/6

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 2597/1999 (2) piemēroja galīgo kompensācijas maksājumu par tādas polietilēntereftalāta (“PET”) plēves importu, kura atbilst KN kodiem ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90 un kuras izcelsme ir Indijā (“galīgie kompensācijas pasākumi”). Pasākumi bija ad valorem nodevas veidā, kuru 3,8 % līdz 19,1 % apjomā uzliek importam, ko veic atsevišķi nosaukti eksportētāji, un atlikusī likme 19,1 % apjomā, ko uzliek visu pārējo uzņēmumu veiktajam importam.

(2)

Ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 (3) Padome noteica galīgos antidempinga maksājumus par PET plēves importu, kuras izcelsme ir, inter alia, Indijā (“galīgie antidempinga pasākumi”). Indijas ražotājiem eksportētājiem piemēroja pārbaudi izlases veidā, un individuālus maksājumus no 0 % līdz 62,6 % noteica atlasē iekļautajiem uzņēmumiem, turpretim pārējiem atlasē neiekļautajiem uzņēmumiem noteica maksājumu, pamatojoties uz vidējo svērto dempinga starpību 57,7 % apjomā, ko samazināja par šo uzņēmumu individuālu eksporta subsīdiju normu. Visiem pārējiem uzņēmumiem piemēroja maksājumu 53,3 % apjomā. Sākotnējās izmeklēšanas periods bija no 1999. gada 1. aprīļa līdz 2000. gada 31. martam (“sākotnējais IP”).

(3)

Komisija 2001. gada 22. augustā ar Lēmumu 2001/645/EK (4) pieņēma piecu Indijas ražotāju piedāvātās saistības: Ester Industries Limited (“Ester”), Flex Industries Limited (“Flex”), Garware Polyester Limited (“Garware”), MTZ Polyfilms Limited (“MTZ”) un Polyplex Corporation Limited (“Polyplex”). Komisija 2005. gada 17. februārī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, informēja par MTZ nosaukuma maiņu (5).

(4)

Ar Regulām (EK) Nr. 1975/2004 un (EK) Nr. 1976/2004 Padome attiecināja galīgos kompensācijas un antidempinga pasākumus, ko piemēro Indijas izcelsmes PET plēves importam, uz tā paša izstrādājuma sūtījumiem no Brazīlijas un Izraēlas neatkarīgi no tā, vai tiem tiek vai netiek deklarēta Brazīlijas vai Izraēlas izcelsme.

(5)

Komisija 2002. gada 28. jūnijā (6) sāka Regulas (EK) Nr. 2597/1999 daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz galīgo kompensācijas maksājumu formu, un jo īpaši lai izskatītu to viena Indijas ražotāja eksportētāja piedāvāto saistību pieņemamību saskaņā ar pamatregulas 19. pantu. Šī izmeklēšana noslēdzās ar Regulu (EK) Nr. 365/2006 (7).

(6)

Komisija 2003. gada 22. novembrī (8) sāka Regulas (EK) Nr. 1676/2001 daļēju starpposma pārskatīšanu tikai attiecībā uz galīgo antidempinga pasākumu formu. Šī pārskatīšana noslēdzās ar Regulu (EK) Nr. 365/2006, ar ko grozīja Regulu (EK) Nr. 1676/2001.

(7)

Komisija 2004. gada 10. decembrī (9) sāka galīgo kompensācijas pasākumu pārskatīšanu sakarā ar termiņa izbeigšanos. Šī pārskatīšana noslēdzās ar Padomes Regulu (EK) Nr. 367/2006 (10), kas paturēja spēkā galīgos kompensācijas pasākumus.

(8)

Komisija 2005. gada 23. augustā (11) uzsāka Regulu (EK) Nr. 1975/2004 un (EK) Nr. 1976/2004 pārskatīšanu, lai Izraēlas ražotājam piemērotu atbrīvojumu no paplašinātajiem pasākumiem. Šo izmeklēšanu noslēdza ar Padomes Regulu (EK) Nr. 101/2006 (12).

(9)

Šādi Kopienas ražotāji 2004. gada 5. novembrī iesniedza pieprasījumu veikt Regulas (EK) Nr. 1676/2001 daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz dempinga līmeni: Du Pont Teijin Films, Mitsubishi Polyester Film GmbH un Nuroll SpA (turpmāk “pieteikuma iesniedzēji”). Pieteikuma iesniedzēji saražo lielāko daļu no Kopienas PET plēves produkcijas. Toray Plastics Europe izteica savu atbalstu pieprasījumam, lai gan formāli tas nebija pieteikuma iesniedzējs.

(10)

Pieteikuma iesniedzēji apgalvoja, ka attiecībā uz PET plēves importam, ko veica pieci Indijas ražotāji, kuru saistības tika pieņemtas ar Lēmumu 2001/645/EK, esošo pasākumu apjoms vairs nav atbilstošs, lai pretotos kaitējošajam dempingam.

(11)

Konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai sāktu daļēju starpposma pārskatīšanu, un apspriedusies ar Padomdevēju komiteju, Komisija 2005. gada 4. janvārī ar paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (13) paziņoja par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(12)

Šī pārskatīšana attiecas vienīgi uz to piecu Indijas ražotāju eksportētāju dempinga izmeklēšanu, kuru saistības ir pieņemtas, un attiecībā uz atlikušā maksājuma apjomu, lai novērtētu nepieciešamību turpināt, atcelt vai grozīt esošo pasākumu apjomu. Izmeklēšanas periods bija no 2003. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 30. septembrim.

(13)

Komisija oficiāli paziņoja ražotājiem eksportētājiem, eksportētājvalsts pārstāvjiem un Kopienas ražotājiem par to, ka tiek sākta daļēja starpposma pārskatīšana. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski paust savu viedokli un pārskatīšanas sākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā pieprasīt uzklausīšanu.

(14)

Lai iegūtu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu izmeklēšanai, Komisija izsūtīja aptaujas anketas attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, kas visi sadarbojās, atbildot uz aptaujas jautājumiem. Pārbaudes nolūkā tika apmeklēti šādi Indijas ražotāji eksportētāji to atrašanās vietā:

(15)

Saskaņā ar sākotnējā izmeklēšanā noteikto definīciju attiecīgais ražojums ir Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēve, kuru parasti deklarē ar KN kodiem ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90.

(16)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, konstatēja, ka PET plēvei, kas ražota un pārdota vietējā tirgū Indijā, un PET plēvei, kas no Indijas eksportēta uz Kopienu, ir vienādas pamata fizikālās un tehniskās īpašības un izmantojamība. Tāpēc minētie ražojumi ir līdzīgi pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē.

(17)

Lai noteiktu normālvērtību, vispirms pārbaudīja, vai katra ražotāja eksportētāja kopējais pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, proti, vai tas ir vismaz 5 % vai vairāk no attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma, ko eksportē uz Kopienu. Visiem uzņēmumiem kopējais pārdošanas apjoms bija reprezentatīvs.

(18)

Komisija pārliecinājās, vai katra ražojuma veida pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir 5 % vai vairāk no kopējā pārdošanas apjoma tādam pašam ražojuma veidam, ko eksportē uz Kopienu. Attiecībā uz diviem uzņēmumiem konstatēja, ka tie pārdod otrās klases plēvi vietējā tirgū, bet nepārdod to Kopienā. Tā kā otrās klases plēve nav tieši salīdzināma ar pirmās klases plēvi, otrās klases plēve netika iekļauta normālvērtības aprēķināšanā. Cits uzņēmums pārdeva trīs dažādu klašu plēvi vietējā tirgū, bet tikai labākās kvalitātes plēvi – Kopienā. Pārdodot šo triju klašu plēvi, uzņēmums bieži pārdeva pirmās un otrās klases plēvi kopā ar trešās klases plēvi, bet visu veidu plēvi par trešās klases plēves cenu. To skaidroja kā krājumu izpārdošanu. Arī šie pārdevumi netika iekļauti aprēķinos.

(19)

Viens uzņēmums tirgotājiem vietējā tirgū pārdeva preces, kas bija paredzētas eksportam. Bija viegli noteikt, ka preces ir paredzētas eksportam, jo tām piemēroja citādu nodokļu režīmu nekā parastiem pārdevumiem vietējā tirgū. Uzņēmums nevarēja norādīt, vai preču galamērķis ir Kopiena vai trešā valsts. Tādēļ šie pārdevumi netika iekļauti aprēķinos.

(20)

Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kuru pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir 5 % vai vairāk no tāda paša ražojuma veida pārdošanas apjoma, ko eksportē uz Kopienu, pēc tam pārbaudīja, vai parastajā tirdzniecības apritē ir bijis pietiekošs pārdošanas apjoms saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Gadījumos, ja katra ražojuma veida vietējie pārdošanas apjomi, kas bija pārdoti par pārdošanas neto cenu, kas ir vienāda vai lielāka par aprēķinātām ražošanas izmaksām, ir vairāk nekā 80 % no kopējā šā ražojuma veida pārdošanas apjoma, un tajos gadījumos, ja vidējā svērtā cena šim ražojuma veidam bija vienāda vai lielāka par vienas vienības ražošanas izmaksām, normālvērtību noteica, pamatojoties uz vidējo svērto cenu, ko faktiski maksāja par visiem šā veida vietējiem pārdevumiem, neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bija vai nebija rentabla. Tiem ražojuma veidiem, kuriem rentablās pārdošanas apjoms bija vienāds vai mazāks nekā 80 %, bet ne mazāks kā 10 % no pārdošanas apjoma, vai šā veida vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālvērtības pamatā bija vidējā svērtā cena, ko faktiski maksāja tikai par šā veida iekšzemes rentablo pārdošanu.

(21)

Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kuru ražotāja eksportētāja noteiktās cenas vietējā tirgū nevarēja izmantot, lai noteiktu normālvērtību nepietiekamas reprezentativitātes dēļ vai tāpēc, ka nenotika tirdzniecība parastajā tirdzniecības apritē, normālvērtību noteica, pamatojoties uz Kopienā importēto ražojuma veidu ražošanas izmaksām, kas rodas attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, tām pieskaitot sapratīgas tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas (“TV un A izmaksas”), un peļņu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(22)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu TV un A izmaksu pamatā ir tās izmaksas, kuras radušās ražotājiem eksportētājiem saistībā ar attiecīgā ražojuma pārdevumiem vietējā tirgū un kuras tika atzītas par reprezentatīvām. Peļņas normu aprēķināja, pamatojoties uz vidējo svērto peļņas normu uzņēmumam attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kurus parastajā tirdzniecības apritē vietējā tirgū pārdod pietiekamos daudzumos.

(23)

Pēc informācijas paziņošanas viens ražotājs eksportētājs apstrīdēja korekciju cenai, ko maksā par vienu konkrētu izejvielu. Apstrīdētā korekcija tika pārskatīta, un pēc tam korekcijas līmenis tika labots un dempinga starpība attiecīgi pārrēķināta.

(24)

Cits uzņēmums iebilda, ka plēve, kas nav augstākās kvalitātes izstrādājums, būtu jāiekļauj aprēķinos un ka būtu jāveic “korekcijas”, lai šo plēvi varētu pielīdzināt pirmās klases plēvei. Tika arī minēts, ka pēc šo darījumu iekļaušanas būs nepieciešama peļņas normas pārrēķināšana.

(25)

Aprēķinos neiekļautās otrās un trešās klases plēves pārdošanas apjoms ir mazāk nekā 3 % no kopējā pārdošanas apjoma vietējā tirgū. Atlikušos iekšzemes darījumus uzskata par pietiekami reprezentatīviem, lai precīzi aprēķinātu normālvērtību. Tādēļ nav nepieciešams pārrēķināt peļņas normu.

(26)

Ražotāji eksportētāji saņēma informāciju par aprēķiniem, un tie iesniedza dažas piezīmes. Komisija ņēma vērā šīs piezīmes un, ja konstatēja, ka tās ir pamatotas, attiecīgi veica aprēķinu korekcijas.

(27)

Attiecībā uz eksporta cenu noteikšanu jāņem vērā, ka pašreizējās izmeklēšanas mērķis ir noteikt, vai dempinga apjoms ir mainījies un vai šīs pārmaiņas var uzskatīt par ilgstošām. Saistībā ar šo, nosakot eksporta cenas, nepietiek tikai ar eksportētāju iepriekšējās darbības izvērtēšanu, bet arī jāizskata iespējamā eksporta cenu attīstība turpmāk. Proti, jānosaka, vai iepriekšējās eksporta cenas ir ticami rādītāji iespējamām turpmākām eksporta cenām. Šādā gadījumā un ņemot vērā faktu, ka saistības tika pieņemtas, jo īpaši pārbaudīja, vai šīs saistības ir ietekmējušas iepriekšējās eksporta cenas, padarot tās neuzticamas turpmākā eksporta režīma noteikšanai.

(28)

Lai noteiktu, vai eksporta cenas uz Kopienu bijušas ticamas, un ņemot vērā pastāvošās saistības, eksporta cenas uz Kopienu tika analizētas attiecībā pret saistībās noteikto viszemāko importa cenu (“VIC”). Bija nepieciešams pārliecināties, vai eksporta cenas uz Kopienu konkrētā līmenī noteica galvenokārt saistībās paredzētās VIC pastāvēšanas dēļ un vai tās ir vai nav stabilas. Tādēļ, pamatojoties uz vidējo svērto lielumu katram uzņēmumam, apsvēra, vai pārdošanas cenas Kopienas tirgū ir vai nav ievērojami augstākas par VIC, ņemot vērā attiecīgā ražojuma īpatnības un tirgus, kuros tas ir pārdots IP laikā, kā arī to, kā šīs cenas ir saistītas ar eksporta cenām uz trešām valstīm. Ja eksporta cenas uz Kopienu bija ievērojami augstākas par VIC uzņēmuma līmenī, uzskatīja, ka šīs eksporta cenas ir noteiktas samērā neatkarīgi no saistībām, un tādēļ tās ir ticams tā cenu noteikšanas režīma rādītājs, ko eksportētāji varētu piemērot turpmāk. Turpretim, ja eksporta cenas uz Kopienu vidēji nebija ievērojami augstākas par VIC un turklāt ievērojami augstākas par eksporta cenām uz trešām valstīm, uzskatīja, ka saistības ir ietekmējušas eksporta cenas un tādēļ tās nav pietiekami ticamas dempinga aprēķināšanai atbilstoši pamatregulas 2. panta 8. punktam saistībā ar starpposma pārskatīšanu.

(29)

Attiecībā uz diviem Indijas eksportētājiem – Flex un Polyplex – tika konstatēts, ka to eksporta cenas uz Kopienu ir ievērojami augstākas par VIC. Tādēļ šīs eksporta cenas uz Kopienu uzskatīja par ticamām un izmantoja dempinga aprēķinos.

(30)

Attiecībā uz pārējiem trim eksportētājiem – Ester, Garware un MTZ – tika konstatēts, ka eksporta cenas uz Kopienu ir ļoti tuvas VIC. Turklāt arī tika konstatēts, ka šo triju uzņēmumu eksporta cenas uz trešām valstīm, pamatojoties uz ražojuma veidu, bija ievērojami zemākas par cenām uz Kopienu, tādējādi pieļaujot varbūtību, ka, nepastāvot saistībām, šīs cenas eksportam uz Kopienu būtu pielīdzinātas cenām par tāda paša ražojuma veidu uz citām trešām valstīm. Tādēļ secināja, ka šo triju uzņēmumu eksporta cenas uz Kopienu nevar izmantot, lai noteiktu ticamas cenas pamatregulas 2. panta 8. punkta nozīmē saistībā ar pašreizējo starpposma pārskatīšanu.

(31)

Tomēr uzskatīja, ka šajā gadījumā pastāvošo saistību rezultātā trūkst ticamas cenas šiem trim Indijas eksportētājiem, bet tādēļ nevajadzētu pārtraukt pārskatīšanu attiecībā uz šiem eksportētājiem, ja tomēr ilglaicīgas apstākļu izmaiņas attiecībā uz šo uzņēmumu dempinga režīmu, jo īpaši attiecībā uz eksporta cenām, var noteikt citādi. Tādēļ, ņemot vērā to, ka ražotāji eksportētāji pārdod attiecīgo ražojumu pasaules tirgū, nolēma noteikt eksporta cenu, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai jāmaksā visām trešām valstīm par ražojuma veidiem, ko pārdod Kopienā.

(32)

Pēc būtisku faktu un apsvērumu publiskošanas, uz kuru pamata plānoja ierosināt grozījumus Regulai (EK) Nr. 1676/2001, vairākas personas izteica piezīmes.

(33)

Vairāki Indijas ražotāji eksportētāji un Indijas valdība uzskatīja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu vai 2. panta 9. punktu nav juridiska pamata, lai balstītu eksporta cenas uz cenām uz trešām valstīm. Tie iebilda, ka pastāv eksporta cenas uz Kopienu un ka nav pietiekamu pierādījumu tam, ka ir attiecīgs pamats atteikumam izmantot šīs eksporta cenas. Tie apgalvoja, ka eksporta cenas uz Kopienu ir ticamas un ka tās jāizmanto to cenu vietā, kas noteiktas eksportam uz trešām valstīm.

(34)

Attiecībā uz to eksporta cenu izmantošanu, kas noteiktas eksportam uz trešām valstīm, jānorāda, ka šīs pārskatīšanas mērķis saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu ir noteikt, vai joprojām pastāvīgi jāpiemēro pasākumi, lai novērstu dempingu. Izskatot attiecīgo eksportētāju dempinga līmeni, jāpārbauda tā pārmaiņas, salīdzinot ar sākotnējiem konstatējumiem. Jānorāda, ka pamatregulas 2. panta 8. un 9. punkta piemērošana nav pamats, lai izmantotu cenas uz trešām valstīm, nevis cenas uz Kopienu attiecībā uz trim Indijas ražotājiem eksportētājiem. Kā paskaidrots 27. un 28. apsvērumā, to pamato ar nepieciešamību novērtēt, vai šīs cenas eksportam uz Kopienu varētu saglabāties turpmāk un vai tā rezultātā varētu atkārtoties dempings.

(35)

Šā novērtējuma rezultātā secināja, ka attiecībā uz trim Indijas ražotājiem eksportētājiem cenas eksportam uz Kopienu ietekmēja VIC, jo tās tika noteiktas ļoti tuvu VIC. Tādējādi šīs cenas nenoteica tikai tirgus spēku dēļ un nepastāvēja varbūtība, ka tās varētu saglabāt šādā pašā līmenī arī turpmāk. Tādēļ uzskatīja, ka nepastāv cenas eksportam uz Kopienu, kuras varētu izmantot dempinga aprēķināšanai. Tā kā nav eksporta cenu uz Kopienu, uzskatīja, ka cenas uz trešām valstīm ir precīzs un pieņemams alternatīvs pamats eksporta cenu noteikšanai izmeklēšanas periodā un dempinga aprēķināšanai.

(36)

Viens Indijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā pārdošanas cenu uz Kopienu noraidīšana un tā cenu uz trešām valstīm izmantošana ir diskriminējoša attieksme, salīdzinot ar tiem eksportētājiem, kuriem izmantoja to faktiskās pārdošanas cenas uz Kopienu.

(37)

Attiecībā uz šo jāņem vērā, ka, nosakot eksporta cenas, diskriminācija nav notikusi, jo attiecībā uz visiem Indijas eksportētājiem tika īstenota vienāda pieeja. Lai aprēķinātu dempingu, attiecībā uz katru ražotāju eksportētāju novērtēja, vai pastāv atbilstošas cenas eksportam uz Kopienu. To veica, salīdzinot katra ražotāja eksportētāja eksporta cenas uz Kopienu ar VIC, lai noteiktu, vai var vai nevar uzskatīt, ka šīs cenas ir noteiktas neatkarīgi no VIC. Kā paskaidrots 28. apsvērumā, gadījumos, kad šīs cenas ir ievērojami augstākas par VIC, secināja, ka VIC tās nav ietekmējušas, un šīs cenas var izmantot dempinga aprēķināšanai, jo tās ir ticams cenu noteikšanas režīma rādītājs, ko ražotājs eksportētājs varētu izmantot turpmāk.

(38)

Ja konstatēja, ka VIC ir ietekmējusi cenas uz Kopienu, šīs cenas neuzskatīja par ticamu cenu noteikšanas režīma rādītāju, ko ražotājs eksportētājs varētu izmantot turpmāk, kā arī tās neizmantoja dempinga aprēķināšanai, kā alternatīvu izmantojot cenas uz trešām valstīm. Tādēļ faktiskās eksporta cenas izmantošana vieniem eksportētājiem, bet eksporta cenas uz trešām valstīm citiem eksportētājiem nav diskriminējoša attieksme pret eksportētājiem.

(39)

Vairāki Indijas ražotāji eksportētāji nepiekrita atzinumam, ka to eksporta cenas uz Kopienu ir ļoti tuvas VIC un ka tādēļ tās nevar izmantot dempinga aprēķināšanai. Tie uzskatīja, ka to cenas ir ievērojami augstākas par VIC, un norādīja, ka saskaņā ar cenu saistībām tie nedrīkstēja pārdot par cenu, kas zemāka par VIC. Viens eksportētājs iebilda, ka salīdzinājums ar VIC nav atbilstošs pamats, lai noteiktu, vai cenas uz Kopienu ir vai nav pamatotas un ticamas, un ka salīdzinājums ar citu Indijas ražotāju eksportētāju vai Kopienas ražošanas nozares cenām būtu piemērotāks.

(40)

Attiecībā uz šo, kā paskaidrots 30. apsvērumā, Kopienas iestādes konstatēja, ka triju ražotāju eksportētāju cenas nav ievērojami augstākas par VIC līmeni, lai norādītu, ka tās ir noteiktas neatkarīgi no VIC. Tādēļ šīs cenas nav atbilstošs pamats dempinga aprēķināšanai. Tādēļ faktu, ka saskaņā ar cenu saistībām ražotāji eksportētāji nedrīkstēja pārdot par cenu, kas zemāka par VIC, ne tikai apstrīdēja, bet arī uzskatīja par neatbilstošu šāda veida analīzē.

(41)

Lemjot par to, vai VIC ir vai nav ietekmējusi cenas uz Kopienu, jāņem vērā, ka, pastāvot saistībām, ir nepieciešams apsvērt, vai eksporta cenas ir vai nav atbilstīgs pamats dempinga starpību aprēķināšanai. Ja cenas uz Kopienu neietekmē tirgus spēki, bet gan citi faktori, piemēram, saistību VIC, šīs cenas neuzskata par pamatotām un ticamām. Šādā gadījumā jānorāda, ka salīdzinājums ar katra ražotāja eksportētāja cenu uz trešām valstīm, kā minēts 28. apvērumā, lai noteiktu konkrēta ražotāja eksportētāja cenu noteikšanas režīmu, tika uzskatīts par piemērotāku, nekā salīdzinājums ar citu Indijas ražotāju eksportētāju vai Kopienas ražošanas nozares cenām, nodrošinot labāku ieskatu individuāla ražotāja eksportētāja uzņēmējdarbības režīmā.

(42)

Kopienas ražošanas nozare iebilda, ka, ņemot vērā saistību VIC traucējošo ietekmi, būtu jānoraida faktiskās pārdošanas cenas uz Kopienu un jāizmanto cenas uz trešām valstīm attiecībā uz visiem Indijas ražotājiem eksportētājiem. Tika izteiktas bažas, ka tie Indijas ražotāji eksportētāji, kuriem ir neliela dempinga starpība, kas aprēķināta, izmantojot eksporta cenas uz Kopienu, nesaglabās tādas pašas cenas turpmāk.

(43)

Attiecībā uz šo argumentu un kā paskaidrots 32. apsvērumā, šo pašu pieeju īstenoja attiecībā uz visiem Indijas ražotājiem eksportētājiem. Lēmums par to, vai izmantot vai neizmantot katra eksportētāja cenas uz Kopienu, tika pamatots uz novērtējuma rezultātu par to, vai šīs cenas ietekmēja vai neietekmēja VIC pastāvēšana, un uz atšķirību starp cenu uz Kopienu un eksporta cenām uz trešām valstīm, kā paskaidrots 28. apsvērumā.

(44)

Kopienas ražošanas nozare arī apgalvoja, ka vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājums ar VIC, lai noteiktu, vai cenas uz Kopienu atbilst turpmākam režīmam un ir ticamas dempinga aprēķināšanai, ir pretrunā pasākumu formas pārskatīšanā gūtajiem konstatējumiem, ka VIC vairs nav atbilstoša.

(45)

Saistībā ar šo jānorāda, ka antidempinga pasākumu pārskatīšanā ir radies jautājums par to, vai cenu saistības aizvien ir vai nav atbilstošas vai piemērotas (tām būtu tāds pats efekts kā antidempinga maksājumu piemērošanai) izstrādājumiem, ko eksportē saskaņā ar šīm saistībām (skatīt 8. apsvērumu Regulā (EK) Nr. 365/2006). Šajā pārskatīšanā konstatēja, ka dažām izstrādājumu grupām faktisko cenu uz Kopienu diapazons ir būtiski mainījies (paplašinājies vai sašaurinājies) kopš sākotnējās izmeklēšanas, un secināja, ka īpašas VIC, kas pamatotas uz sākotnējām cenām, nav piemērotas, lai novērstu dempinga kaitējošo ietekmi uz pašreizējiem pārdevumiem. Saskaņā ar šo pārskatīšanu jautājums bija par to, vai saistību VIC ietekmē vai neietekmē cenas uz Kopienu, t. i., vai tās ir vai nav noturīgas. Tiek apgalvots, ka gadījumā, ja cenas ir ievērojami augstākas nekā VIC, tad VIC šīs cenas neietekmē. Šo piemēro neatkarīgi no tā, vai cenu saistības ir atbilstīgas izstrādājumam. Tādēļ šajā gadījumā cenas nosaka tirgus spēki, un tās ir atbilstošs pamats dempinga režīma novērtēšanai. Tādēļ šis arguments tika noraidīts.

(46)

Normālvērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu. Tika paredzēta pietiekama rezerve korekciju veidā attiecībā uz atšķirībām, kas ietekmēja cenas un cenu salīdzināmību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Tāpēc attiecīgi tika veiktas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības attiecībā uz atlaidēm, transporta, apdrošināšanas, apstrādes, pārkraušanas un papildu izmaksām, iepakošanu, kredītiem un komisijas maksām, vajadzības gadījumā nodrošinot pārbaudītus pierādījumus. Eksporta cenas korekcijas tika veiktas arī dažiem Ester, Garware un MTZ produkcijas veidiem attiecībā uz trešo valstu tirgū pārdotā ražojuma un Kopienā pārdotā ražojuma fizikālo īpašību atšķirībām atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktam.

(47)

Divi ražotāji eksportētāji pieprasīja arī eksporta cenas korekciju atsevišķiem eksportiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu, pamatojoties uz saņemtajiem atvieglojumiem attiecībā uz eksportu saskaņā ar pēceksporta piešķīrumu shēmu ievedmuitas maksājumiem (“DEPB”). Saistībā ar šo konstatēja, ka saskaņā ar šo shēmu par attiecīgā ražojuma eksportēšanu saņemtos kredītus var izmatot, lai kompensētu muitas nodokļus par jebkuru preču importu, vai tos var brīvi pārdot citiem uzņēmumiem. Turklāt nepastāv ierobežojumi, kādēļ importētās preces būtu jāizmanto vienīgi eksportēto preču ražošanai. Tādēļ ražotāji nepierādīja, ka atvieglojumi pēceksporta DEPB shēmas ietvaros ietekmē cenu salīdzināmību un jo īpaši ka klienti pastāvīgi maksā dažādas cenas vietējā tirgū DEPB ietvaros saņemto atvieglojumu dēļ. Tāpēc šo prasību noraidīja.

(48)

Dempinga starpību noteica, pamatojoties uz vidējās svērtās normālvērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu. Ja eksporta cenas balstījās uz cenām uz trešām valstīm, atbilstošas CIF vērtības tika aprēķinātas, palielinot ražotāja cenu uz trešām valstīm par vidējo svērto starpību starp ražotāja un CIF līmeņa cenām uz Kopienu pēc ražojuma veida.

(49)

Ņemot vērā būtisku individuālās dempinga starpības samazinājumu, salīdzinot ar sākotnējiem pasākumiem, tika arī uzskatīts par vajadzīgu grozīt atlikušo maksājumu. Atlikušo maksājumu noteica atbilstoši pamatregulas 11. panta 9. punktam, pamatojoties uz augstāko dempinga starpību, kas noteikta pieciem Indijas ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas pašreizējā pārskatīšana, jo tika uzskatīts, ka pieci attiecīgie uzņēmumi attiecībā uz eksporta apjomu pārstāv atlasē iekļautos ražotājus, kas sadarbojās, pēc kuriem aprēķināja sākotnējo atlikušo maksājumu.

(50)

Dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(51)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika veikta analīze par to, vai apstākļi attiecībā uz dempingu ir ievērojami mainījušies un vai to maiņa uzskatāma par noturīgu.

(52)

Saistībā ar šo jāatzīmē, ka normālvērtību noteica, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēju izmaksām un cenām. Eksportētājiem ir ievērojams attiecīgā ražojuma vietējais tirgus, un cenas vietējā tirgū ir palielinājušās, salīdzinot ar sākotnējo izmeklēšanu. Nav norādes par to, ka šīs pārskatīšanas laikā noteikto normālvērtību nevarētu uzskatīt par noturīgu.

(53)

Varētu iebilst, ka izejmateriālu cenu attīstība, kas ir cieši saistīta ar naftas cenām, ir būtiski ietekmējusi normālvērtību. Tomēr uzskatīja, ka cenu paaugstināšana ietekmētu visus tirgus dalībniekus un tādējādi ietekmētu arī normālvērtību un eksporta cenu, jo izejmateriāli ir preces, kuru cenas nosaka starptautiskā līmenī.

(54)

Kā jau minēts 22. un 23. apsvērumā, ņemot vērā pastāvošās saistības, lai noteiktu, vai eksporta cenas uz Kopienu varētu vai nevarētu uzskatīt par ilglaicīgām, tās jāanalizē attiecībā pret saistībās noteiktajām VIC. Turklāt tika salīdzinātas attiecīgā ražojuma cenas, izmeklēšanas periodā pārdodot to eksportam uz Kopienu un trešām valstīm. Kā paskaidrots 23. apsvērumā, gadījumā, ja eksporta cenas uz Kopienu nav pietiekami pārsniegušas VIC un ir bijušas ievērojami augstākas par eksporta cenām uz trešām valstīm, eksporta cenas uz Kopienu netika uzskatītas par ticamu tā cenu noteikšanas režīma rādītāju, ko eksportētāji varētu piemērot turpmāk. Lai noteiktu turpmākās eksporta cenas, kuras varētu uzskatīt par noturīgām, tā vietā izmantoja eksporta cenas uz trešām valstīm.

(55)

Pamatojoties uz šo, secināja, ka mainītos apstākļus attiecībā uz sākotnējo izmeklēšanu par dempingu var pamatoti uzskatīt par noturīgiem, īpaši norādot, ka trijiem Indijas eksportētājiem, kā minēts 26. apsvērumā, noturīga apstākļu maiņa attiecībā uz dempinga režīmu, un jo īpaši uz eksporta cenām, jānosaka, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām cenām uz trešām valstīm par šiem veidiem, ko pārdod Kopienā, un nevis pamatojoties uz to eksporta cenu uz Kopienu.

(56)

Būtisku atlasē iekļauto uzņēmumu individuālo dempinga starpību samazinājumu, salīdzinot ar sākotnējiem pasākumiem, un to noturību var uzskatīt par reprezentatīvu arī visiem pārējiem uzņēmumiem. Tādēļ attiecīgi jāgroza atlikušais maksājums, kā paskaidrots 30. apsvērumā.

(57)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu un mainīto apstākļu ilglaicīgumu, kā arī secinājumus Regulā (EK) Nr. 365/2006 attiecībā uz antidempinga pasākumu formu (spēkā esošo saistību atcelšanu), antidempinga pasākumi attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu, kura izcelsme ir Indijā, ir jāgroza, lai sniegtu jauno konstatēto dempinga starpību pārskatu.

(58)

Tā kā saskaņā ar pamatregulas 14. panta 1. punktu ražojumam nevar piemērot gan antidempinga, gan kompensācijas maksājumus, lai risinātu vienu un to pašu stāvokli, kas rodas dempinga vai eksporta subsidēšanas rezultātā, spēkā esošo kompensācijas maksājumu, kas atbilst eksporta subsīdijām, atskaitīja no piemērojamā antidempinga maksājuma. Attiecībā uz atlikušo maksājumu samazinājums atbilst uzņēmuma eksporta subsīdijas normai, uz kuru pamatojoties tika noteikta atlikusī dempinga starpība.

(59)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto un ņemot vērā kompensācijas maksājumu termiņa beigu pārskatīšanā konstatētos faktus (Regula (EK) Nr. 367/2006), ierosinātie maksājumi, kas izteikti kā CIF cena uz Kopienas robežas pirms muitas nodokļa nomaksas, ir šādi:

(60)

Kā izklāstīts 4. apsvērumā, pašreizējie antidempinga pasākumi tika papildus paplašināti attiecībā uz PET plēves importu no Brazīlijas un Izraēlas neatkarīgi no tā, vai tai tiek vai netiek deklarēta Brazīlijas vai Izraēlas izcelsme. Grozītie antidempinga pasākumi, kā norādīts 59. apsvērumā, aizvien jāpiemēro PET plēves importam no Brazīlijas un Izraēlas neatkarīgi no tā, vai tai tiek vai netiek deklarēta Brazīlijas vai Izraēlas izcelsme. Brazīlijas un Izraēlas ražotāji eksportētāji, kuri bija atbrīvoti no pasākumiem, ko paplašināja ar Regulu (EK) Nr. 1975/2004 un grozīja ar Regulu (EK) Nr. 101/2006, būtu jāatbrīvo arī no pasākumiem, kā tie grozīti ar šo regulu.

(61)

Visas attiecīgās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata plānoja ierosināt Regulas (EK) Nr. 1676/2001 grozījumu, un tām tika dota iespēja izteikt piezīmes.

(62)

Šajā regulā minētās individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes tika noteiktas, pamatojoties uz pašreizējā izmeklēšanā konstatētajiem faktiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas laikā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes (salīdzinājumā ar valsts mēroga maksājumu, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus ražojuši uzņēmumi un tādējādi konkrēti minētas juridiskās personas. Importētie ražojumi, kurus ražo jebkurš cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav atsevišķi minēti šīs regulas normatīvajā daļā, tostarp personas, kas ir saistītas ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, nevar gūt labumu no šīm likmēm, un uz tām attiecas maksājuma likme, kas ir piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(63)

Jebkura prasība piemērot šīs individuālās uzņēmuma antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc juridiskās personas nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt jānosūta Komisijai, pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanas apjomiem vietējā tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomiem, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Atbilstošos gadījumos Regulu (EK) Nr. 1676/2001 attiecīgi grozīs, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kam noteikti individuāli maksājumi.

(64)

Lai nodrošinātu pareizu antidempinga maksājuma piemērošanu, atlikušo maksājuma likmi piemēro ne tikai eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī tiem uzņēmumiem, kuri neeksportēja IP laikā.

(65)

Būtu jāņem vērā, ka Indijas eksportētājs MTZ ir mainījis adresi no 2005. gada jūlija, nemainot uzņēmuma īpašumtiesības, struktūru un darbību. Tādēļ būtu jāgroza uzņēmuma adrese.

(66)

Pārredzamības nolūkos un ņemot vērā Regulu (EK) Nr. 365/2006, kas pieņemta vienā dienā ar šo regulu un arī attiecas uz galīgo antidempinga pasākumu pārskatīšanu, šīs regulas normatīvajā daļā jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 1676/2001 1. panta konsolidēta versija,