27.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 378/22

(1)

Ir būtiski veicināt sadarbību un apmaiņu kultūras jomā, lai cienītu un sekmētu kultūru un valodu dažādību Eiropā un uzlabotu Eiropas pilsoņu zināšanas par citām Eiropas kultūrām, vienlaikus veicinot apziņu par kopīgo kultūras mantojumu. Tādējādi sadarbības popularizēšana kultūras un valodu jomā, kā arī kultūru un valodu dažādības popularizēšana palīdz Eiropas Savienības pilsonību padarīt par taustāmu realitāti, sekmējot Eiropas pilsoņu tiešu dalību integrācijas procesā.

(2)

Aktīva kultūras politika Eiropas kultūru dažādības saglabāšanai, kā arī Eiropas kopīgo kultūras aspektu un kultūras mantojuma popularizēšanai, var uzlabot Eiropas Savienības ārējo redzamību.

(3)

Lai pilsoņi pilnībā atbalstītu Eiropas integrāciju un piedalītos tajā, būtu vairāk jāuzsver, cik būtiski viņu identitātei ir kopīgās kultūras vērtības un saknes, kā arī piederība sabiedrībai, kas balstīta uz brīvību, taisnīgumu, demokrātiju, cilvēka cieņas un integritātes ievērošanu, iecietību un solidaritāti, pilnībā ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

(4)

Ir svarīgi, lai kultūras nozare dotu ieguldījumu un piedalītos plašākā Eiropas politikas attīstībā. Tā kā kultūras nozare pati par sevi ir nozīmīgs darba devējs un turklāt pastāv acīmredzama saikne starp kultūru un ekonomikas attīstību, ir svarīgi stiprināt kultūras politiku reģionālā, valsts un Eiropas mērogā. Attiecīgi būtu jāpalielina kultūras industriju nozīme ar Lisabonas Stratēģiju saistītās pārmaiņās, jo šīs nozares dod arvien lielāku ieguldījumu Eiropas ekonomikā.

(5)

Ir svarīgi arī veicināt aktīvu pilsonību un stiprināt cīņu pret jebkāda veida diskrimināciju, tostarp rasismu un ksenofobiju. Vairojot pēc iespējas vairāku cilvēku iespējas baudīt kultūru, var apkarot sociālo atstumtību.

(6)

Līguma 3. pantā paredzēts, ka — veicot visas minētajā pantā nosauktās darbības — Kopienai jātiecas novērst nevienlīdzību un veicināt vīriešu un sieviešu līdztiesību.

(7)

Kultūras programmas “Kaleidoskops”, “Ariadne” un “Rafaels”, un “Kultūra 2000”, kas izklāstītas, attiecīgi, Lēmumos Nr. 719/96/EK (3), Nr. 2085/97/EK (4), Nr. 2228/97/EK (5) un Nr. 508/2000/EK (6), ir pozitīvi posmi, īstenojot Kopienas rīcību kultūras jomā. Tādējādi ir gūta vērā ņemama pieredze, jo īpaši izvērtējot šīs kultūras programmas. Šobrīd ir nepieciešams racionalizēt un stiprināt Kopienas darbības kultūras jomā, pamatojoties uz izvērtējumu un ieinteresēto pušu starpā notikušo apspriežu rezultātiem, kā arī uz Eiropas iestāžu darbu. Tālab būtu jāizveido programma.

(8)

Eiropas iestādes dažādos gadījumos ir izteikušas savu viedokli par tēmām, kas skar Kopienas rīcību kultūras jomā, un par kultūras sadarbības izaicinājumu, jo īpaši Padomes 2002. gada 25. jūnija Rezolūcijā par jaunu darba plānu Eiropas sadarbībai kultūras jomā (7) un 2002. gada 19. decembra Rezolūcijā, ar kuru īstenoja darba plānu Eiropas sadarbībai kultūras jomā (8), Eiropas Parlamenta 2001. gada 5. septembra Rezolūcijā par kultūru sadarbību Eiropas Savienībā (9), 2002. gada 28. februāra Rezolūcijā par programmas “Kultūra 2000” īstenošanu (10) un 2002. gada 22. oktobra Rezolūcijā par teātra un skatuves mākslas dinamisma nozīmi paplašinātajā Eiropā (11), kā arī 2003. gada 4. septembra Rezolūcijā par kultūras nozares uzņēmumiem (12) kā arī Reģionu komitejas 2003. gada 9. oktobra Atzinumā par programmas Kultūra 2000 paplašināšanu.

(9)

Padome savās iepriekšminētajās rezolūcijās uzsvēra, cik vajadzīgi ir Kopienas mērogā pieņemt saskaņotāku pieeju attiecībā uz kultūru un ka Eiropas pievienotā vērtība ir svarīgs un noteicošs jēdziens Eiropas sadarbības īstenošanā kultūras jomā, kā arī vispārējs priekšnosacījums Kopienas pasākumiem kultūras jomā.

(10)

Lai realizētu ieceri par kopēju kultūras telpu Eiropas tautām, ir svarīgi sekmēt kultūras darbinieku starpvalstu mobilitāti, māksliniecisku un kultūras darbu un produktu starpvalstu apriti, kā arī veicināt dialogu un apmaiņu kultūras jomā.

(11)

Padome 2004. gada 16. decembra Secinājumos par kultūras darba plānu (2005.-2006.), Eiropas Parlaments 2003. gada 4. septembra Rezolūcijā par kultūras industrijām un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2004. gada 28. janvāra Atzinumā par kultūras industrijām Eiropā ir pauduši viedokli, ka vajadzētu vairāk ņemt vērā tādu kultūras industriju saimnieciskās un sociālās iezīmes, kas nav audiovizuālās industrijas. Turklāt jaunajā programmā būtu jāņem vērā sagatavošanās darbības tādai sadarbībai kultūras jautājumos, kas veicināta no 2002.-2004. gadā.

(12)

Saistībā ar to ir jāveicina kultūras darbinieku pastiprināta sadarbība, mudinot tos izveidot daudzgadu sadarbības projektus, tādējādi ļaujot tiem izvērst kopējas darbības, nodrošināt atbalstu mērķtiecīgākiem pasākumiem ar īstenu Eiropas pievienoto vērtību, atbalstīt simboliskus kultūras pasākumus, atbalstīt Eiropas kultūras sadarbības organizācijas un sekmēt Eiropas interešu tematu izpēti, kā arī informācijas apkopošanu un izplatīšanu un darbības, lai pēc iespējas palielinātu projektu ietekmi Eiropas sadarbības jomā, kā arī Eiropas kultūras politikas izstrādes jomā.

(13)

Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 1622/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko nosaka Kopienas rīcību pasākumam Eiropas Kultūras galvaspilsēta no 2007. līdz 2019. gadam (13), būtu jāpiešķir atbilstīgs finansējums šim pasākumam, kas guvis lielu Eiropas iedzīvotāju ievērību un stiprina iedzīvotāju piederības sajūtu kopīgai kultūras telpai. Vislielākā nozīme saistībā ar šo pasākumu būtu jāpiešķir sadarbībai Eiropā kultūras jomā.

(14)

Atbalsts būtu jāpiešķir to Eiropas kultūras sadarbības organizāciju darbībām, kas pilda Eiropas kultūras vēstnieku pienākumus, pamatojoties uz Eiropas Savienības gūto pieredzi saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 792/2004/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko ievieš Kopienas rīcības programmu, kas vajadzīga, lai atbalstītu Eiropas līmeņa organizācijas kultūras jomā (14).

(15)

Programmai, ievērojot vārda brīvības principu, ir jāveicina Eiropas Savienības centieni, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un cīņu pret visa veida diskrimināciju.

(16)

Eiropas Savienības kandidātvalstis un EBTA dalībvalstis, kas pievienojušās EEZ līgumam, būtu jāatzīst par iespējamiem Kopienas programmu dalībniekiem atbilstīgi nolīgumiem, kas noslēgti ar šīm valstīm.

(17)

Eiropadomes Saloniku sanāksmē 2003. gada 19. un 20. jūnijā tika pieņemta “Saloniku Darba kārtība Rietumbalkānu valstīm: ceļā uz Eiropas integrāciju”, kurā paredzēts, ka Kopienas programmām vajadzētu būt atvērtām valstīm, kurās norit stabilizācijas un asociācijas process, pamatojoties uz pamatnolīgumiem, kas Kopienai jāparaksta ar minētajām valstīm. Nepieciešamības gadījumā, minētās valstis saskaņā ar budžeta plāna izskatīšanu var piedalīties programmā vai sadarboties ierobežotā apjomā saskaņā ar papildus asignējumu piešķiršanu un īpašām procedūrām, par ko jāvienojas iesaistītajām pusēm.

(18)

Programmai vajadzētu būt pieejamai arī sadarbībai ar citām trešām valstīm, kas ir parakstījušas tādus nolīgumus ar Kopienu, kuros iekļauti kultūras jautājumi saskaņā ar procedūrām, kas jānosaka.

(19)

Lai paaugstinātu Kopienas darbību pievienoto vērtību, ir nepieciešams nodrošināt saskanību un savstarpēju papildināmību starp darbībām, kas veiktas saistībā ar šo lēmumu un citām attiecīgām Kopienas politikām, darbībām un instrumentiem saskaņā ar Līguma 151. panta 4. punktu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš saistībām starp Kopienas pasākumiem kultūras jomā un izglītības jomā, kā arī darbībām, ar ko veicina paraugprakses apmaiņu un tuvāku sadarbību Eiropas mēroga.

(20)

Attiecībā uz Kopienas atbalsta īstenošanu, būtu jāņem vērā kultūras nozares specifiskās īpatnības Eiropā un īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai administratīvās un finanšu procedūras pēc iespējas vienkāršotu un piemērotu noteiktajiem mērķiem, kā arī kultūras nozares attīstībai un praksei.

(21)

Komisija, dalībvalstis un kultūras kontaktpunkti darbosies, lai iedrošinātu mazāko kultūras pakalpojumu sniedzēju dalību daudzgadu sadarbības projektos un to darbību organizēšanā, kas paredzētas potenciālo projekta partneru pulcēšanai.

(22)

Programmā būtu jāapkopo īpašās Eiropas kultūras pakalpojumu sniedzēju zināšanas un pieredze. Vajadzības gadījumā Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai pievērstos tam, ka ir zemi kultūras pakalpojumu sniedzēju dalības rādītāji kādā dalībvalstī vai programmā iesaistītajā valstī.

(23)

Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jānodrošina nepārtraukta programmas uzraudzība un izvērtēšana, lai to varētu pielāgot, jo īpaši attiecībā uz prioritāru pasākumu īstenošanu. Izvērtējumā būtu jāiekļauj ārējais izvērtējums, ko veic neatkarīgas, neieinteresētas struktūras.

(24)

Programmas pārraudzības un izvērtēšanas procedūrās būtu jāizmanto mērķi un indikatori, kas ir konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstīgi mērķiem un noteiktajiem termiņiem.

(25)

Būtu jāīsteno atbilstīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu un lai atgūtu pazaudētus, nepiemēroti piešķirtus vai izlietotus līdzekļus.

(26)

Ir jāizveido vienots kultūru sadarbības finansēšanas un plānošanas instruments ar nosaukumu “Programma Kultūra” laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

(27)

Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (15) .

(28)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (16).

(29)

Šā lēmuma finansiālai īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, (17) (turpmāk “Finanšu regula”) un saskaņā ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (18).

(30)

Kopienas darbība papildina valstu vai reģionālu darbību kultūru sadarbības jomā. Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus — proti, paplašināt Eiropas kultūras telpu, kas balstīta uz kopēju kultūras mantojumu (kultūras darbinieku starpvalstu mobilitāte Eiropā, mākslas darbu, māksliniecisku un kultūras produktu starpvalstu aprite un starpkultūru dialogs) — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs attiecīgo jautājumu starpvalstu rakstura dēļ, un to, ka darbības apjoma vai seku dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(31)

Būtu jāizstrādā pārejas noteikumi, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no Lēmumos Nr. 508/2000/EK un Nr. 792/2004/EK paredzētajām programmām uz programmu, kas izveidota ar šo lēmumu,

a)

sekmēt kultūras darbinieku starpvalstu mobilitāti;

b)

veicināt darbu un māksliniecisku un kultūras produktu starpvalstu apriti;

c)

sekmēt starpkultūru dialogu.

a)

atbalsts šādām darbībām kultūras jomā:

b)

atbalsts Eiropas līmeņa organizācijām kultūras jomā;

c)

atbalsts izpētei, kā arī informācijas apkopošanai un izplatīšanai un darbības, lai pēc iespējas palielinātu projektu ietekmi Eiropas sadarbībā kultūras jomā, kā arī Eiropas kultūras politikas izstrādes jomā.

a)

EBTA valstīm, kas ir EEZ dalībnieces — saskaņā ar EEZ līguma noteikumiem;

b)

kandidātvalstīm, kas izmanto pirmspievienošanās stratēģijas, lai pievienotos Savienībai — saskaņā ar vispārējiem principiem, noteikumiem un procedūrām šo valstu dalībai Kopienas programmās, kuri izstrādāti saskaņā ar pamatnolīgumiem;

c)

Rietumbalkānu valstīm — atbilstīgi procedūrām, kas noteiktas ar šīm valstīm, saskaņā ar pamatnolīgumiem, kas paredz šo valstu dalību Kopienas programmās.

a)

gada darbības plānu, tostarp prioritātes, atlases kritērijus un procedūras;

b)

gada budžetu un līdzekļu sadalījumu starp dažādām programmas darbībām;

c)

procedūras programmas uzraudzībai un izvērtēšanai;

d)

finansiālo atbalstu, ko Kopiena sniedz saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu: apjomu, ilgumu, sadalījumu un saņēmējus.

a)

tiem ir pietiekams daudzums darbinieku ar profesionālām iemaņām un valodu prasmēm, kas atbilstīgas darbam starptautiskas sadarbības jomā;

b)

tiem ir piemērota infrastruktūra, jo īpaši attiecībā uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām;

c)

to administratīvā darbība nodrošina apmierinošu uzdevumu izpildi un interešu konfliktu novēršanu.

a)

sekmējot vārda brīvības pamatprincipu;

b)

uzlabojot apzināšanos, cik svarīgi veicināt ilgtspējīgu attīstību;

c)

tiecoties Eiropas Savienībā veicināt savstarpēju sapratni un iecietību;

d)

novēršot jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

a)

ne vēlāk kā 2010. gada 31. decembrī — starpposma izvērtēšanas ziņojumu par programmas īstenošanas rezultātiem un īstenošanas kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem;

b)

ne vēlāk kā 2011. gada 31. decembrī — paziņojumu par programmas turpināšanu;

c)

ne vēlāk kā 2015. gada 31. decembrī — ex post izvērtēšanas ziņojumu.