24.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/45

(1)

Ar Padomes Lēmumu 1999/382/EK (4) ir ieviests otrais posms Kopienas profesionālās izglītības darbības programmai “Leonardo da Vinci”.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 253/2000/EK (5) ir ieviests otrais posms Kopienas darbības programmai izglītības jomā “Socrates”.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2318/2003/EK (6) ir izveidota daudzgadu programma efektīvai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) integrācijai izglītības un apmācību sistēmā Eiropā (e-mācību programma).

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 791/2004/EK (7) ir ieviesta Kopienas rīcības programma, lai atbalstītu Eiropas līmeņa organizācijas un konkrētas darbības izglītības un apmācības jomā.

(5)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2241/2004/EK (8) ir izveidota vienota Kopienas sistēma kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass).

(6)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2317/2003/EK (9) ir izveidota programma, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti un veicinātu kultūru savstarpēju sapratni, sadarbojoties ar trešām valstīm (Erasmus Mundus) (2004.–2008.).

(7)

Ar Boloņas Deklarāciju, ko 1999. gada 19. jūnijā parakstīja 29 Eiropas valstu izglītības ministri, ir uzsākts starpvaldību process ar mērķi līdz 2010. gadam izveidot “Eiropas augstākās izglītības telpu”, kam nepieciešams atbalsts Kopienas līmenī.

(8)

Eiropadomes Lisabonas sanāksmē 2000. gada 23. un 24. martā tika izvirzīts stratēģisks mērķis – Eiropas Savienībai kļūt par viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, ar stabilu ekonomikas izaugsmi, ar vairāk un labākām darba vietām un labāku sociālo kohēziju – kā arī aicināja Izglītības padomi kopumā apsvērt konkrētus izglītības sistēmas nākotnes mērķus, liekot uzsvaru uz kopīgām problēmām un prioritātēm, vienlaikus respektējot nacionālo dažādību.

(9)

Augstākas izaugsmes un nodarbinātības pamatā ir augsti izglītota sabiedrība. Izglītība un apmācība ir būtiskas Eiropas Savienības prioritātes, lai sasniegtu Lisabonas mērķus.

(10)

Padome 2001. gada 12. februārī pieņēma ziņojumu par konkrētiem turpmākiem izglītības un apmācību sistēmu mērķiem. Pēc tam 2002. gada 14. jūnijā tā pieņēma sīki izstrādātu darba programmu kā papildinājumu šiem mērķiem, kuru izpildei ir nepieciešams Kopienas līmeņa atbalsts.

(11)

Eiropadomes Gēteborgas sanāksmē 2001. gada 15. un 16. jūnijā tika panākta vienošanās par stratēģiju ilgtspējīgai attīstībai, pievienojot arī vides aspektu Lisabonas procesam par nodarbinātību, ekonomisko reformu un sociālo kohēziju.

(12)

Eiropadomes Barselonas sanāksmē 2002. gada 15. un 16. martā tika izvirzīts mērķis līdz 2010. gadam Eiropas Savienības izglītības un apmācību sistēmu padarīt par pasaules kvalitātes standartu un tika izteikts aicinājums rīkoties, lai uzlabotu pamata prasmes, jo īpaši jau no agras bērnības mācot vismaz divas svešvalodas.

(13)

Komisijas paziņojumā un Padomes 2002. gada 27. jūnija Rezolūcijā (10) par mūžizglītību apstiprināts, ka mūžizglītība būtu jāveicina ar pasākumiem un politiku, ko izveido saistībā ar Kopienas programmām šajā jomā.

(14)

Ar Padomes 2002. gada 19. decembra Rezolūciju (11) ir uzsākts ciešākas Eiropas sadarbības process arodizglītības un apmācību jomā, kam nepieciešams Kopienas atbalsts. Ar Kopenhāgenas Deklarāciju, par ko 2002. gada 30. novembrī vienojās 31 Eiropas valsts izglītības ministri, šajā procesā iesaistīja sociālos partnerus un kandidātvalstis.

(15)

Komisijas paziņojumā par darbības plānu attiecībā uz prasmēm un mobilitāti ir atzīmēts, ka ir vajadzīga nepārtraukta darbība Eiropas līmenī, lai uzlabotu izglītības un apmācību kvalifikācijas atzīšanu.

(16)

Komisijas paziņojumā par darbības plānu, lai veicinātu valodu apguvi un valodu dažādību, izklāstītas darbības, kas jāveic Eiropas līmenī laikposmā no 2004. gada līdz 2006. gadam un kam nepieciešamas turpmākas darbības.

(17)

Valodu mācīšanai un apguvei un valodu dažādības veicināšanai vajadzētu būt prioritārai Kopienas darbībai izglītības un apmācību jomā. Valodu mācīšanai un apguvei ir īpaša nozīme kaimiņu dalībvalstu attiecībās.

(18)

Starpposma izvērtējuma ziņojumos par pašreizējām Socrates un Leonardo Da Vinci programmām un sabiedrisko apspriešanu par Kopienas turpmākām darbībām izglītības un apmācību jomā norādīta liela un dažos gadījumos pieaugoša vajadzība turpināt sadarbību un mobilitāti šajā jomā Eiropas līmenī. Ziņojumos uzsvērts, cik svarīgi ir izveidot Kopienas programmu ciešāku saikni ar izglītības un apmācību politikas attīstības tendencēm, un izteikta vēlme attiecībā uz to, ka Kopienas darbības būtu jāstrukturizē tā, lai tās labāk atbilstu mūžizglītības modelim, kā arī ierosināts ieviest vienkāršāku, lietotājiem draudzīgāku un elastīgāku pieeju šo darbību īstenošanā.

(19)

Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu programmas īstenošanu var vienkāršot, izmantojot vienreizēju visas summas piešķīrumu, vai nu attiecībā uz programmas dalībniekiem piešķirto atbalstu, vai arī attiecībā uz Kopienas atbalstu struktūrām, ko valstu līmenī izveido programmas pārvaldībai.

(20)

Ja vienā programmā integrētu Kopienas atbalstu starptautiskai sadarbībai un mobilitātei izglītības un apmācību jomā, tam būtu nozīmīgas priekšrocības, kas radītu lielāku dažādu darbības jomu sinerģiju un atbrīvotu resursus, lai atbalstītu mūžizglītības attīstību un tās saskaņotāku, modernāku un efektīvāku vadību. Vienota programma arī veicinātu labāku sadarbību starp dažādiem izglītības un apmācību līmeņiem.

(21)

Tādēļ būtu jāizveido mūžizglītības programma, lai ar mūžizglītību sekmētu augsti izglītotas sabiedrības attīstību Eiropas Savienībā ar ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, ar vairāk un labākām darba vietām un augstāku sociālo kohēziju.

(22)

Ņemot vērā skolu, augstākās izglītības, arodmācību un pieaugušo izglītības specifiku un no tās izrietošo nepieciešamību Kopienas darbību balstīt uz tām paredzētajiem mērķiem, darbības veidiem un organizāciju struktūrām, ir lietderīgi saglabāt individuālas programmas, kas saistībā ar mūžizglītības programmu attiecas uz katru no šiem četriem sektoriem, vienlaikus maksimāli palielinot to saskanību un kopējo pamatojumu.

(23)

Paziņojumā “Mūsu kopīgās nākotnes veidošana: politiski izaicinājumi un budžeta līdzekļi paplašinātajā Savienībā 2007.–2013.” Komisija ir izvirzījusi vairākus kvantitātes mērķus, kas jāsasniedz ar jaunām Kopienas izglītības un apmācību programmām, kurās ir nepieciešams būtiski palielināt mobilitātes un sadarbības pasākumus.

(24)

Ņemot vērā starpvalstu mobilitātes pierādīto pozitīvo ietekmi uz personām un uz izglītības un apmācību sistēmām, lielo nepiepildīto mobilitātes pieprasījumu visos sektoros un tās nozīmīgumu saistībā ar Lisabonas mērķi, ir nepieciešams būtiski palielināt atbalstu starpvalstu mobilitātei visās četrās sektoru apakšprogrammās.

(25)

Lai atbilstīgāk segtu faktiskās papildu izmaksas, kas rodas ārzemēs studējošiem studentiem, studentu mobilitātes standarta mērķfinansējums faktiski visā programmas laikā būtu jāsaglabā vidēji EUR 200 mēnesī.

(26)

Ieviešot jaunus mobilitātes pasākumus Comenius programmā un Grundtvig programmā, būtu jāizstrādā vairāki noteikumi par to apmācībās iesaistīto atsevišķu vidusskolēnu un atsevišķu pieaugušo mobilitātes vajadzībām, uz kuriem līdz šim Kopienas programmas neatteicās. Tāpat būtu pilnīgāk jāizmanto iespējas, ko rada atsevišķu skolotāju mobilitāte, attiecībā uz ilgtermiņa sadarbību starp skolām dalībvalstu kaimiņu reģionos.

(27)

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir būtiska nozīme Eiropas ekonomikā. Tomēr līdz šim šo uzņēmumu dalība Leonardo da Vinci programmā bijusi ierobežota. Būtu jāveic pasākumi, lai Kopienas darbība būtu pievilcīgāka šādiem uzņēmumiem, jo īpaši nodrošinot vairākas mobilitātes iespējas mācekļiem. Būtu jāizstrādā piemērota kārtība, līdzīga Erasmus kārtībai, lai atzītu šādas mobilitātes rezultātus.

(28)

Ņemot vērā īpašas grūtības izglītībā, ar ko Eiropā saskaras mobilo darba ņēmēju un tādu personu bērni, kuru nodarbošanās saistīta ar pastāvīgu ceļošanu, būtu pilnībā jāizmanto iespējas, kas pieejamas saskaņā ar Comenius programmu, lai atbalstītu starptautiskas darbības, kuru mērķis ir šo personu vajadzības.

(29)

Pieaugošajai mobilitātei Eiropā vajadzētu būt saistītai ar arvien augstākiem standartiem.

(30)

Lai reaģētu uz pieaugošo vajadzību atbalstīt tās darbības Eiropas līmenī, kas veicina šo politikas mērķu sasniegšanu, lai sniegtu atbalsta līdzekļus starpnozaru darbībām valodu un IKT jomā, un lai stiprinātu programmas rezultātu popularizēšanu un izmantošanu, ir lietderīgi četras nozaru apakšprogrammas papildināt ar transversālo programmu.

(31)

Lai reaģētu uz pieaugošo vajadzību pēc zināšanām un dialoga par Eiropas integrācijas procesu un tā attīstību, ir svarīgi stimulēt izglītošanas, pētniecības un ideju kvalitāti šajā jomā, atbalstot augstākās izglītības iestādes, kas specializējas Eiropas integrācijas procesa izpētē, Eiropas izglītības un apmācību apvienības un Jean Monnet darbības programmu.

(32)

Ir nepieciešams nodrošināt pietiekamu elastību šā lēmuma formulējumā, pieļaujot attiecīgas korekcijas mūžīzglītības programmas pasākumos, lai reaģētu uz izmaiņām vajadzībās laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam un lai izvairītos no nevajadzīgi detalizētiem Socrates un Leonardo Da Vinci programmu iepriekšējo fāžu noteikumiem.

(33)

Visās savās darbībās Kopienai jātiecas novērst nevienlīdzību un jāveicina vīriešu un sieviešu līdztiesība, kā noteikts Līguma 3. panta 2. punktā.

(34)

Saskaņā ar Līguma 151. pantu Kopienai savā darbībā atbilstīgi Līguma noteikumiem ir jāņem vērā kultūras aspekti, jo īpaši lai respektētu un veicinātu tās kultūru dažādību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sinerģijai starp kultūru, izglītību un apmācībām. Būtu arī jāveicina kultūru savstarpējs dialogs.

(35)

Ir nepieciešams veicināt pilsonisku aktivitāti un cilvēktiesību un demokrātijas ievērošanu un pastiprināt cīņu pret jebkādu atstumtību, tostarp rasismu un ksenofobiju.

(36)

Ir nepieciešams paplašināt apmācību pieejamību personām no nelabvēlīgākām grupām un aktīvi pievērsties tam, ka personām ar īpašām vajadzībām ir īpašas mācību vajadzības, īstenojot visas programmas daļas, tostarp izmantojot lielākus mērķfinansējumus, lai segtu papildu izdevumus, kas rodas personām ar īpašām vajadzībām, un nodrošinot atbalstu Braila raksta un zīmju valodu apgūšanai un izmantošanai.

(37)

Būtu jāņem vērā sasniegumi saistībā ar Eiropas Izglītības sporta gadu (2004.) un iespējamie izglītības guvumi saistībā ar sadarbību starp izglītības iestādēm un sporta organizācijām, kas bija uzsvērti šajā gadā.

(38)

Eiropas Savienības kandidātvalstis un EBTA valstis, kas ir EEZ dalībvalstis, var piedalīties Kopienas programmās saskaņā ar nolīgumiem, ko paraksta starp Kopienu un šīm valstīm.

(39)

Eiropadomes Saloniku sanāksmē 2003. gada 19. un 20. jūnijā tika apstiprināti Padomes 2003. gada 16. jūnija secinājumi par Rietumbalkāniem, tostarp to pielikums “Saloniku plāns Rietumbalkāniem: virzoties uz Eiropas integrāciju”, kas paredz, ka Kopienas programmām vajadzētu jābūt atvērtām stabilizācijas un asociācijas procesa valstīm, pamatojoties uz pamatnolīgumiem, ko paraksta starp Kopienu un šīm valstīm.

(40)

Kopiena un Šveices Konfederācija ir paziņojušas savu nodomu sākt sarunas, lai noslēgtu nolīgumus kopējas ieinteresētības jomās, piemēram, par Kopienas izglītības, apmācību un jaunatnes programmām.

(41)

Mūžizglītības programma būtu regulāri jāpārrauga un jāizvērtē, sadarbojoties Komisijai un dalībvalstīm, lai nodrošinātu pielāgojumus, jo īpaši attiecībā uz pasākumu īstenošanas prioritātēm. Izvērtēšanai vajadzētu ietvert ārēju izvērtēšanu, ko veic neatkarīgas, neieinteresētas struktūras.

(42)

Eiropas Parlaments savā 2002. gada 28. februāra Rezolūcijā par Socrates programmas īstenošanu (12) tika vērsa uzmanību uz to, ka programmas otrajā fāzē mērķfinansējuma pieprasītājiem ir neproporcionāli apgrūtinātas administratīvās procedūras.

(43)

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (13), un Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar kuru paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (14), kas aizsargā Kopienas finanšu intereses, ir jāpiemēro, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principus budžeta instrumentu izvēlē, to gadījumu skaita ierobežošanu, kuros Komisija ir tieši atbildīga par to īstenošanu un pārvaldību, un nepieciešamo samērīgumu starp resursu apjomu un administratīvo apgrūtinājumu, kas saistīts ar to izmantošanu.

(44)

Ļoti svarīgi ir radikāli un administratīvi vienkāršot pieteikšanās procedūru, lai sekmīgi īstenotu programmu. Administratīvajām un grāmatvedības prasībām vajadzētu būt proporcionālām mērķfinansējuma apjomam.

(45)

Būtu jāveic arī atbilstīgi pasākumi, lai novērstu nelikumības un krāpšanu, un būtu jāveic attiecīgas darbības, lai atgūtu zaudētos, kļūdaini izmaksātos vai nepareizi izmantotos līdzekļus.

(46)

Ir lietderīgi nodrošināt mūžizglītības programmas pareizu slēgšanu, jo īpaši attiecībā uz tās pārvaldībai paredzēto daudzgadu pasākumu turpināšanu, piemēram, attiecībā uz tehnisko un administratīvo palīdzību. No 2014. gada 1. janvāra tehniskajai un administratīvajai palīdzībai vajadzības gadījumā būtu jānodrošina to darbību pārvaldība, kas nav pabeigtas līdz 2013. gada beigām, tostarp pārraudzības un revīzijas darbības.

(47)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi – proti, Eiropas sadarbības ieguldījumu kvalitatīvā izglītībā un apmācībā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir vajadzīgas daudzpusīgas partnerības, starptautiska mobilitāte un informācijas apmaiņa Kopienas mērogā, un to, ka nepieciešamo darbību un pasākumu iedabas dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(48)

Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (15).

(49)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (16),

3.

1)

“pirmskola” ir organizēta izglītības darbība pirms obligātās pamatskolas izglītības sākuma;

2)

“skolnieks” ir persona, kas ir reģistrēta mācībām skolā;

3)

“skola” ir jebkura iestāde, kas sniedz vispārējo (pirmsskolas, pamata vai vidējo) izglītību, arodizglītību un tehnisko izglītību, un, izņēmuma gadījumā, saistībā ar valodu apguves veicināšanas pasākumiem – iestāde, kas nav skola, bet kas nodrošina apmācību mācekļiem;

4)

“skolotāji/izglītības darbinieki” ir personas, kas sakarā ar saviem darba pienākumiem ir tieši iesaistīti izglītības procesā dalībvalstīs;

5)

“apmācību instruktori” ir personas, kas sakarā ar saviem darba pienākumiem ir tieši iesaistīti arodizglītības un apmācību procesā dalībvalstīs;

6)

“students” ir persona, kas ir reģistrēta augstākās izglītības iestādē neatkarīgi no studiju virziena, lai veiktu augstākās izglītības mācības, kuru rezultāts ir atzīts grāds vai cita atzīta augstākās izglītības līmeņa kvalifikācija līdz doktora līmenim, ieskaitot;

7)

“māceklis” ir persona, kas apgūst arodapmācību vai nu apmācību iestādē vai apmācību organizācijā, vai darbavietā;

8)

“pieaugušais, kas mācās” ir persona, kas piedalās pieaugušo izglītībā;

9)

“cilvēki darba tirgū” ir darbinieki, pašnodarbinātie vai cilvēki, kurus var nodarbināt;

10)

11)

12)

“arodapmācība” ir jebkāda primārā arodizglītība vai apmācība, tostarp tehniskās mācības un arodmācības un stažēšanās mācekļa statusā, kas ir daļa no tādas profesionālās kvalifikācijas iegūšanas, kuru atzīst kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā tā iegūta, kā arī arodizglītības vai apmācību turpināšana, ko persona sāk savas profesionālās darbības laikā;

13)

“pieaugušo izglītība” ir jebkādas pieaugušo mācības, kas nav arodizglītība, neatkarīgi no tā, vai tā iegūta oficiālā izglītības sistēmā, ārpus tās vai neoficiāli;

14)

“studiju vizīte” ir īslaicīga vizīte citā dalībvalstī, lai iepazītos ar kādu konkrētu mūžizglītības aspektu;

15)

“mobilitāte” ir uzturēšanās citā dalībvalstī kādu laikposmu, lai studētu, gūtu darba pieredzi, veiktu citas mācīšanās vai mācīšanas darbības vai ar to saistītas administratīvas darbības, un ko vajadzības gadījumā papildina sagatavošanās vai zināšanu atsvaidzināšanas kursi uzņēmēja valodā vai darba valodā;

16)

“norīkojums” ir uzturēšanās citas dalībvalsts uzņēmumā vai organizācijā kādu laikposmu, lai palīdzētu personām pielāgoties Kopienas darba tirgus prasībām, apgūtu īpašas prasmes un uzlabotu izpratni par attiecīgās valsts ekonomisko un sociālo kultūru, iegūstot darba pieredzi, un ko vajadzības gadījumā papildina sagatavošanās vai zināšanu atsvaidzināšanas kursi uzņēmēja valodā vai darba valodā;

17)

“vienpusējs” ir tāds, kurā iesaistīta tikai viena iestāde;

18)

“divpusējs” ir tāds, kurā iesaistīti partneri no divām dalībvalstīm;

19)

“daudzpusējs” ir tāds, kurā ir iesaistīti partneri no vismaz trīs dalībvalstīm. Komisija par daudzpusējām var uzskatīt apvienības vai citas struktūras, kuru locekļi ir no trīs vai vairāk dalībvalstīm;

20)

“partnerība” ir divpusējs vai daudzpusējs nolīgums starp iestāžu vai organizāciju grupu dažādās dalībvalstīs, lai veiktu kopīgas darbības Eiropas mūžizglītības jomā;

21)

“tīkls” ir formāla vai neformāla tādu struktūru grupēšanās, kas ir aktīvas konkrētā mūžizglītības jomā, disciplīnā vai nozarē;

22)

“projekts” ir sadarbības darbība, kam ir konkrēts iznākums un ko kopīgi izstrādājusi formāla vai neformāla organizāciju vai iestāžu grupa;

23)

“projekta koordinators” ir organizācija vai iestāde, kas ir atbildīga par daudzpusējas grupas projekta īstenošanu;

24)

“projekta partneri” ir organizācijas vai iestādes, kas nav koordinatori un kas veido daudzpusēju grupu;

25)

“uzņēmums” ir jebkāds uzņēmums, kas iesaistīts saimnieciskajā darbībā publiskajā vai privātajā sektorā, neatkarīgi no tā lieluma, juridiskā statusa vai ekonomikas nozares, kurā tas darbojas, tostarp sociālekonomikas nozarē;

26)

“sociālie partneri” ir: valstu līmenī – darba devēju un darba ņēmēju organizācijas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un/vai praksi, un Kopienas līmenī – darba devēju un darba ņēmēju organizācijas, kas piedalās sociālajā dialogā Kopienas līmenī;

27)

“virzība un konsultācijas” ir darbību loks, piemēram, informēšana, izvērtēšana, orientēšana un konsultācijas, lai palīdzētu mācību dalībniekiem, mācību instruktoriem un citam personālam izdarīt izvēli, kas saistīta ar izglītības vai apmācību programmām vai nodarbinātības iespējām;

28)

“rezultātu popularizēšana un izmantošana” ir darbības, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka mūžizglītības programmas un pirms tās īstenoto programmu rezultātus atbilstīgi atzīst, demonstrē un plaši ievieš;

29)

“mūžizglītība” ir jebkāda vispārēja izglītība, arodizglītība un apmācības, neformāla izglītība un neformālas apmācības, ko veic jebkurā dzīves posmā un kas nodrošina zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošanu saistībā ar personīgajām, pilsoniskajām, sociālajām un/vai ar nodarbinātības vajadzībām. Tā ietver konsultāciju un virzības pakalpojumu sniegšanu.

1.

2.

a)

Jean Monnet darbību;

b)

mērķfinansējuma piešķiršanu, lai atbalstītu konkrētas iestādes, kas nodarbojas ar Eiropas integrācijas jautājumiem;

c)

mērķfinansējuma piešķiršanu, lai atbalstītu citas Eiropas iestādes un apvienības izglītības un apmācību jomā.

a)

skolniekiem, studentiem, mācekļiem un pieaugušajiem, kas mācās;

b)

skolotājiem, apmācību instruktoriem un citu personālu, kas iesaistīts jebkurā mūžizglītības aspektā;

c)

cilvēkiem darba tirgū;

d)

iestādēm un organizācijām, kas piedāvā mācību iespējas saistībā ar mūžizglītības programmu vai tās apakšprogrammām;

e)

personām un struktūrām, kas vietējā, reģionālajā un valsts līmenī atbildīgas par sistēmām un politiku saistībā ar jebkādiem mūžizglītības aspektiem;

f)

uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un to organizācijām visos līmeņos, tostarp tirdzniecības organizācijām un tirdzniecības un rūpniecības palātām;

g)

struktūrām, kas sniedz vadības, konsultāciju un informācijas pakalpojumus saistībā ar jebkādiem mūžizglītības aspektiem;

h)

apvienībām, kas darbojas mūžizglītības jomā, tostarp studentu, mācekļu, skolnieku, skolotāju, vecāku un pieaugušo, kuri mācas, apvienībām;

i)

pētniecības centriem un struktūrām, kas nodarbojas ar mūžizglītības jautājumiem;

j)

bezpeļņas organizācijām, brīvprātīgo struktūrām, nevalstiskajām organizācijām (“NVO”).

1.

2.

3.

1.

1.

a)

veicinot izpratni par kultūru un valodu dažādību un kultūras daudzveidību Eiropā, kā arī par nepieciešamību apkarot rasismu, aizspriedumus un ksenofobiju;

b)

paredzot pasākumus audzēkņiem ar īpašām vajadzībām un jo īpaši palīdzot sekmēt viņu iekļaušanos konvencionālajā izglītībā un apmācībās;

c)

veicinot vīriešu un sieviešu līdztiesību un sekmējot jebkura veida tādas diskriminācijas apkarošanu, kas balstīta uz dzimumu, rasi vai etnisko izcelsmi, reliģiju vai ticību, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju.

5.

a)

skolniekiem, kas apgūst skolas izglītību līdz vidējās izglītības beigām;

b)

skolām, kā nosaka dalībvalstis;

c)

skolotājiem un citiem darbiniekiem šajās skolās;

d)

apvienībām, bezpeļņas organizācijām, NVO un skolu izglītībā iesaistīto pārstāvjiem;

e)

personām un struktūrām, kas ir atbildīgas par izglītības organizēšanu un sniegšanu vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

f)

pētniecības centriem un struktūrām, kas pēta mūžizglītības jautājumus;

g)

augstākās izglītības iestādēm;

h)

struktūrām, kas sniedz vadības, konsultāciju un informācijas pakalpojumus saistībā ar jebkādiem mūžizglītības aspektiem.

a)

attīstīt jauniešu un izglītības darbinieku zināšanas un izpratni par Eiropas kultūru un valodu dažādību un to vērtību;

b)

palīdzēt jauniešiem apgūt dzīves pamatiemaņas un personīgajai attīstībai vajadzīgās kompetences, kas saistītas ar nākotnes nodarbinātību un aktīvu Eiropas pilsonību.

a)

uzlabot mobilitātes kvalitāti un palielināt apjomu, iesaistot skolniekus un izglītības darbiniekus dažādās dalībvalstīs;

b)

uzlabot dažādu dalībvalstu skolu partnerības kvalitāti un palielināt apjomu tā, lai programmas laikā kopīgās izglītības darbībās iesaistītu vismaz 3 miljonus skolnieku;

c)

veicināt moderno svešvalodu apguvi;

d)

atbalstīt inovatīvu, uz IKT balstīta satura, pakalpojumu, pedagoģiju un prakses attīstību mūžizglītībā;

e)

uzlabot skolotāju mācību kvalitāti un Eiropas dimensiju tajās;

f)

atbalstīt pedagoģisko pieeju un skolu pārvaldes uzlabojumus.

a)

personu mobilitāti, kā minēts 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Organizējot šādu mobilitāti vai atbalstot tās organizēšanu, pieņem nepieciešamos sagatavošanas pasākumus un rūpējas, lai mobilitātē iesaistītām personām nodrošinātu piemērotu pārraudzību, konsultācijas un atbalstu.

Šāda mobilitāte var būt:

b)

c)

d)

e)

citas ierosmes, kuru mērķis ir veicināt Comenius programmas mērķus, kas noteikti 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā (“papildpasākumi”).

a)

studentiem un mācekļiem, kas studē jebkādu augstskolas līmeņa izglītību un šajā līmenī apmeklē mācības;

b)

augstākās izglītības iestādēm, ko nosaka dalībvalstis;

c)

skolotājiem, mācību instruktoriem un citiem darbiniekiem šajās iestādēs;

d)

augstākajā izglītībā iesaistīto personu apvienībām un pārstāvjiem, tostarp nozīmīgām studentu, universitāšu un skolotāju/mācību instruktoru apvienībām;

e)

uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un citiem profesionālās darbības pārstāvjiem;

f)

valsts un privātajām struktūrām, tostarp bezpeļņas organizācijām un NVO, kas ir atbildīgas par izglītības un apmācību organizēšanu un sniegšanu vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

g)

izpētes centriem un struktūrām, kas pēta mūžizglītības jautājumus;

h)

struktūrām, kas sniedz vadības, konsultāciju un informācijas pakalpojumus saistībā ar jebkādiem mūžizglītības aspektiem.

a)

atbalstīt Eiropas augstākās izglītības telpas īstenošanu;

b)

stiprināt augstākās izglītības un augstākās profesionālās izglītības ieguldījumu inovācijas procesos.

a)

uzlabot kvalitāti un palielināt apjomu studentu un izglītojošā personāla mobilitātei Eiropā, lai līdz 2012. gadam individuālo dalībnieku skaits studentu mobilitātē Erasmus programmās un programmās, kas darbojās pirms tās, sasniegtu vismaz 3 miljonus;

b)

uzlabot kvalitāti un palielināt apjomu daudzpusējai sadarbībai starp augstākās izglītības iestādēm Eiropā;

c)

palielināt pārskatāmības un atbilstības līmeni starp augstākās izglītības un augstākās profesionālās izglītības kvalifikācijām, kas iegūtas Eiropā;

d)

uzlabot kvalitāti un palielināt apjomu sadarbībai starp augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem;

e)

atvieglināt jauninājumu attīstību izglītības un augstākās izglītības jomā un tās nodošanu, tostarp no vienas dalībvalsts uz citām;

f)

atbalstīt novatoriska, uz IKT balstīta satura, pakalpojumu, pedagoģiju un prakses attīstību mūžizglītībā.

a)

Atbalstu var piešķirt arī nosūtītājām vai uzņēmējām augstākās izglītības iestādēm vai uzņēmumiem par darbībām, lai nodrošinātu kvalitāti visos mobilitātes pasākumu posmos, tostarp sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas valodu kursos;

b)

daudzpusējus projektus, kā minēts 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kuri, inter alia, vērsti uz jauninājumiem, eksperimentēšanu un labas prakses apmaiņu jomās, kas minētas īpašajos un darbības mērķos;

c)

daudzpusējus tīklus, kā minēts 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, ko vada augstākās izglītības iestāžu konsorciji un kas pārstāv disciplīnu vai saistīto disciplīnu jomu (“Erasmus tematiskie tīkli”), kam ir mērķis izstrādāt jaunas apmācību koncepcijas un kompetences. Šādas sistēmas var ietvert arī pārstāvjus no citām valsts struktūrām vai uzņēmumiem, vai apvienībām;

d)

citas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt Erasmus programmas mērķus, kā minēts 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā (“papildpasākumi”).

a)

augstākās izglītības iestāžu vismaz otrā gada studenti, kas, izmantojot Erasmus programmas mobilitātes darbības, pavada studiju periodu citā dalībvalstī, neatkarīgi no tā, vai tiem šajā programmā piešķir finansiālu atbalstu. Šādus periodus pilnībā atzīst ar iestāžu nolīgumu starp sūtītāju un uzņēmēju iestādi. Uzņēmēja iestāde nevar iekasēt mācību maksu no šādiem studentiem;

b)

studenti, kas ir uzņemti kopīgās maģistrantūras programmās un piedalās mobilitātē;

c)

studenti augstākās izglītības iestādēs, kas piedalās mācību praksē.

a)

personām, kas apgūst jebkādu arodizglītību un apmācības, izņemot augstāko izglītību;

b)

cilvēkiem darba tirgū;

c)

iestādēm vai organizācijām, kas piedāvā iespējas mācīties jomās, uz ko attiecas Leonardo da Vinci programma;

d)

skolotājiem, mācību instruktoriem un citiem darbiniekiem šajās iestādēs vai organizācijās;

e)

profesionālās izglītības un apmācību jomā iesaistītajām apvienībām un pārstāvjiem, tostarp mācekļu, vecāku un skolotāju apvienībām;

f)

uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un citiem profesionālās darbības pārstāvjiem, tostarp tirdzniecības palātām un citām arodorganizācijām;

g)

struktūrām, kas sniedz vadības, konsultāciju un informācijas pakalpojumus saistībā ar jebkādiem mūžizglītības aspektiem;

h)

personām un struktūrām, kas vietējā, reģionālā un valsts līmenī ir atbildīgas par jebkāda arodizglītības un apmācību aspekta sistēmām un politiku;

i)

izpētes centriem un struktūrām, kas pēta mūžizglītības jautājumus;

j)

augstākās izglītības iestādēm;

k)

bezpeļņas organizācijām, brīvprātīgo organizācijām, nevalstiskām organizācijām.

a)

palīdzēt apmācību un papildu apmācību darbību dalībniekiem iegūt un izmantot zināšanas, prasmes un kvalifikāciju, lai veicinātu personīgo attīstību, spējas atrast darbu un dalību Eiropas darba tirgū;

b)

atbalstīt arodizglītības un apmācību sistēmu, iestāžu un prakses kvalitātes uzlabojumus un jauninājumus;

c)

palielināt profesionālās izglītības un apmācību pievilcīgumu un darba devēju un personu mobilitāti, kā arī atvieglināt strādājošo mācekļu mobilitāti.

a)

uzlabot to personu, kas iesaistītas profesionālajā pamatizglītībā un apmācībās, un tālākizglītībā, Eiropas mobilitātes kvalitāti un palielināt apjomu tā, lai līdz mūžizglītības programmas beigām palielinātu personu mācību prakšu skaitu uzņēmumos līdz vismaz 80 000 gadā;

b)

uzlabot kvalitāti un palielināt apjomu sadarbībai starp iestādēm vai organizācijām, kas sniedz izglītības pakalpojumus, uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un citām nozīmīgām struktūrām Eiropā;

c)

atvieglot jauninājumu attīstību arodizglītības un to mācību jomā, kas nav augstākās izglītības mācības, un jauninājumu tālāku nodošanu, tostarp no vienas dalībvalsts citām;

d)

uzlabot kvalifikāciju un kompetenču pārredzamību un atpazīstamību, tostarp attiecībā uz tām, kas iegūtas mācībās ārpus oficiālās izglītības sistēmas un neoficiāli;

e)

veicināt moderno svešvalodu apguvi;

f)

atbalstīt novatoriska uz IKT balstīta satura, pakalpojumu, pedagoģijas un prakses attīstību mūžizglītībā.

a)

b)

partnerības, kas minētas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un kas vērstas uz tēmām, par kurām iesaistītām organizācijām ir abpusēja interese;

c)

daudzpusējus projektus, kas minēti 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā, jo īpaši tos, kas vērsti uz apmācību sistēmu uzlabošanu ar jaunu ideju palīdzību, tostarp valodas, kultūras un tiesisko piemērošanos konkrētā valstī dažādos kontekstos attīstīto jauno produktu un procesu vajadzībām;

d)

daudzpusējus projektus, kas minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kas vērsti uz apmācību sistēmu uzlabošanu, koncentrējoties uz jauninājumu un pieredzes attīstību;

e)

tematiskos ekspertu un organizāciju tīklus, kas minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kas nodarbojas ar specifiskiem profesionālās izglītības un apmācību jautājumiem;

f)

citas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt Leonardo da Vinci programmas mērķus, kas minēti 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā (“papildpasākumi”).

a)

audzēkņiem pieaugušo izglītībā;

b)

iestādēm vai organizācijām, kas piedāvā iespējas mācīties pieaugušajiem;

c)

skolotājiem un citiem darbiniekiem šajās iestādēs vai organizācijās;

d)

iestādēm, kas iesaistītas pieaugušo izglītības izglītojošā personāla pamata vai tālākizglītībā;

e)

pieaugušo izglītībā iesaistīto personu apvienībām un pārstāvjiem, tostarp audzēkņu un skolotāju apvienībām;

f)

struktūrām, kas sniedz vadības, konsultāciju un informācijas pakalpojumus saistībā ar jebkādiem mūžizglītības aspektiem;

g)

personām un struktūrām, kas vietējā, reģionālā un valsts līmenī ir atbildīgas par jebkāda pieaugušo izglītības aspekta sistēmām un politiku;

h)

pētījumu centriem un struktūrām, kas saistītas ar pieaugušo izglītības jautājumiem;

i)

uzņēmumiem;

j)

bezpeļņas organizācijām, brīvprātīgo organizācijām, nevalstiskām organizācijām;

k)

augstākās izglītības iestādēm.

a)

risināt izglītības problēmu, kas saistīta ar lielas daļas Eiropas iedzīvotāju novecošanu;

b)

palīdzēt sniegt pieaugušajiem norādes uz iespējām, kā uzlabot savas zināšanas un kompetenci.

a)

uzlabot kvalitāti un pieejamību pieaugušo izglītībā iesaistīto personu mobilitātei Eiropā un palielināt apjomu tā, lai saistībā ar mobilitāti līdz 2013. gadam sniegtu palīdzību vismaz 7 000 personām gadā;

b)

uzlabot kvalitāti un palielināt apjomu sadarbībai starp pieaugušo izglītībā iesaistītajām organizācijām Eiropā;

c)

palīdzēt personām no sociāli nestabilām grupām un personām no sociāli atstumtām grupām, it īpaši gados vecākiem cilvēkiem un tiem, kas ir pārtraukuši izglītošanos, nesaņemot pamata kvalifikācijas, lai sniegtu tiem alternatīvas iespējas izmantot pieaugušo izglītību;

d)

atvieglot jauninājumu attīstību pieaugušo izglītībā un to tālāku nodošanu, tostarp no vienas dalībvalsts citām;

e)

atbalstīt novatoriskas, uz IKT balstīta satura, pakalpojumu, pedagoģijas un prakses attīstību mūžizglītībā;

f)

uzlabot pedagoģiskās pieejas un pieaugušo izglītības organizāciju pārvaldību.

a)

personu mobilitāti, kas minēta 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Organizējot šādu mobilitāti vai atbalstot tās organizēšanu, veic nepieciešamos sagatavošanas pasākumus un rūpējas, lai cilvēkiem mobilitātē nodrošinātu piemērotu pārraudzību un atbalstu. Šāda mobilitāte var ietvert vizītes, palīdzību un apmaiņas pieaugušo oficiālās un neoficiālās izglītības dalībniekiem, tostarp pieaugušo izglītības izglītojošā personāla apmācības un profesionālo izaugsmi, jo īpaši sinerģijā ar partnerībām un projektiem;

b)

partnerības, kas minētas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un kas pazīstamas kā “Grundtvig programmas partnerības”, un kas vērstas uz abpusēju iesaistīto organizāciju interesēm;

c)

daudzpusējus projektus, kas minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kuru mērķis ir uzlabot pieaugušo izglītības sistēmu, nododot jauninājumus un labas prakses piemērus;

d)

e)

citas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt Grundtvig programmas mērķus, kas minēti 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā (“papildpasākumi”).

1.

2.

1.

2.

3.

4.

a)

studentiem un pētniekiem Eiropas integrācijas jomā visu veidu augstākajā izglītībā Kopienā un ārpus tās;

b)

tām augstākās izglītības iestādēm Kopienā un ārpus tās, kas ir apstiprinātas attiecīgajās valstīs;

c)

skolotājiem un citiem darbiniekiem šajās iestādēs;

d)

to personu apvienībām un pārstāvjiem, kas iesaistīti izglītībā un apmācībās Kopienā un ārpus tās;

e)

valsts un privātām struktūrām, kas ir atbildīgas par izglītības un apmācību organizēšanu un sniegšanu vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

f)

pētījumu centriem un struktūrām, kas saistīti ar Eiropas integrācijas jautājumiem Kopienā un ārpus tās.

a)

stimulēt mācīšanas, pētniecības un pārdomu pasākumus Eiropas integrācijas studijās;

b)

atbalstīt atbilstīgu skaitu iestāžu un apvienību, kuras nodarbojas ar problēmām, kas saistītas ar Eiropas integrāciju un izglītošanu un apmācībām Eiropas perspektīvā.

a)

stimulēt izcilību izglītošanā, pētniecībā un pārdomās Eiropas integrācijas studijās augstākās izglītības iestādēs Kopienā un ārpus tās;

b)

uzlabot akadēmisko speciālistu un Eiropas pilsoņu zināšanas un informētību ar Eiropas integrāciju saistītos jautājumos;

c)

atbalstīt galvenās Eiropas iestādes, kas nodarbojas ar Eiropas integrācijas jautājumu risināšanu;

d)

atbalstīt augstas kvalitātes Eiropas iestādes un apvienības, kas darbojas izglītības un apmācību jomās.

1.

2.