PADOMES LĒMUMS

(2006. gada 19. decembris),

par Īpašo programmu, ko īsteno ar Kopīgā pētniecības centra tiešām darbībām atbilstīgi Eiropas Kopienas Septītajai pamatprogrammai pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.)

(2006/975/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 166. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Līguma 166. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.) (3) (turpmāk – “pamatprogramma”) jāīsteno ar īpašām programmām, kurās ietverti sīki izstrādāti īstenošanas noteikumi, noteikts to ilgums un paredzēti vajadzīgie līdzekļi.

(2)	Kopīgajam pētniecības centram (turpmāk – “KPC”) būtu jāizpilda tā sauktie tiešie pētniecības un attīstības pasākumi atbilstīgi KPC īpašajai programmai, ar ko īsteno EK pamatprogrammu.

(3)

Īstenojot savu uzdevumu, KPC būtu jāsniedz uz patērētāju orientēts zinātnisks un tehnisks atbalsts ES politikas veidošanas procesā, nodrošinot atbalstu pašreizējo politikas jomu īstenošanai un pārraudzībai, kā arī reaģējot uz jaunām politikas prasībām. Lai izpildītu savu uzdevumu, KPC būtu jāveic pētniecība visaugstākajā salīdzināmajā Eiropas kvalitātes līmenī, tostarp uzturot pašam savu zinātniskās izcilības līmeni.

(4)

Šo īpašo programmu īsteno ar KPC veiktām tiešām darbībām. Īstenojot šo īpašo programmu atbilstīgi savam uzdevumam, KPC būtu jāpievērš īpaša uzmanība šādām ES būtiskām jomām: pārticība uz zināšanām balstītā sabiedrībā, solidaritāte, ilgstpēja un resursu atbildīga pārvaldība, drošība un brīvība, Eiropa kā pasaules partneris.

(5)

Šī īpašā programma būtu jāīsteno elastīgi, efektīvi un pārskatāmi, ņemot vērā attiecīgo KPC lietotāja vajadzību un Kopienas politikas jomas, kā arī Kopienas finansiālo interešu aizsardzības mērķi. Zinātniskās izpētes pasākumi, ko īsteno saskaņā ar šo programmu, vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo šīm vajadzībām un sasniegumiem zinātnes un tehnoloģiju jomā, un ar šiem pasākumiem būtu jācenšas sasniegt izcilību zinātnē.

(6)	Saskaņā ar šo īpašo programmu veiktajām R&D darbībām būtu jāpiemēro pamatprogrammas noteikumi par uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu dalību un pētījumu rezultātu izplatīšanu (turpmāk –“dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumi”), kas attiecas uz tiešajām darbībām.

(7)	Lai īstenotu šīs programmas, papildus sadarbībai, kas paredzēta Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu vai Asociācijas nolīgumā, ir lietderīgi iesaistīties starptautiskās sadarbības pasākumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, jo īpaši, pamatojoties uz Līguma 170. pantu.

(8)

Atbalstot ES paplašināšanos un integrāciju, KPC mērķis ir sekmēt jauno dalībvalstu organizāciju un pētnieku integrāciju savos pasākumos, jo īpaši attiecībā uz Kopienas acquis zinātnes un tehnoloģijas daļu īstenošanu, kā arī lielāku sadarbību ar kandidātvalstu organizācijām un pētniekiem. Ir paredzēts arī pakāpeniski nodrošināt atvērtību pret kaimiņvalstīm, jo īpaši attiecībā uz Eiropas kaimiņattiecību politikas prioritārajiem jautājumiem.

(9)	Pētījumos, kas veikti saskaņā ar šo īpašo programmu, būtu jāievēro ētikas pamatprincipi, tostarp tie, kuri iekļauti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(10)	KPC būtu jāturpina rast papildu resursus, izmantojot pasākumus uz konkursa pamata, tostarp dalību pamatprogrammas netiešajās darbībās, trešo personu darbu un mazāka mērā – intelektuālā īpašuma izmantošanu.

(11)

Pamatprogrammas pareiza finanšu pārvaldība un tās īstenošana būtu jānodrošina visefektīvākajā un lietotājam draudzīgākajā veidā, vienlaikus nodrošinot juridisko noteiktību un programmas pieejamību visiem dalībniekiem, atbilstīgi Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un Komisijas Regulai (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (5), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus minētās Finanšu regulas īstenošanai, un jebkuriem turpmākiem grozījumiem.

(12)

Būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, kas ir samērīgi ar Eiropas Kopienas finanšu interesēm, lai uzraudzītu piešķirtā finanšu atbalsta efektivitāti un šo līdzekļu izlietojuma efektivitāti, lai novērstu nelikumības un krāpšanu, kā arī pasākumi, lai atgūtu zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Kopienu finanšu interešu aizsardzību (6), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (7), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (8).

(13)	Komisijai būtu laikus jāvienojas par neatkarīgas novērtēšanas pasākumiem, ko veic jomās, uz kurām attiecas šī programma.

(14)	Ar KPC valdi ir apspriests šīs īpašās programmas zinātniskais un tehnoloģiskais saturs,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim pieņem Īpašo programmu, kas saistīta ar Kopīgā pētniecības centra veicamajām pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrāciju tiešajām darbībām, turpmāk – “īpašā programma”.

2. pants

Ar īpašo programmu nosaka Kopīgā pētniecības centra ar kodolenerģiju nesaistītos pasākumus, sniedzot uz patērētāju orientētu zinātnisku un tehnisku atbalstu Kopienas politikas veidošanas procesā, nodrošinot atbalstu pašreizējo politikas jomu īstenošanai un pārraudzībai un atbildot uz jaunām politikas prasībām.

Minēto pasākumu mērķi un vispārīgās nostādnes izklāstītas pielikumā.

3. pants

Saskaņā ar pamatprogrammas II pielikumu summa, kādu uzskata par nepieciešamu īpašās programmas īstenošanai, ir EUR 1 751 miljoni.

4. pants

1.   Visus atbilstīgi īpašajai programmai veiktos pētniecības pasākumus veic saskaņā ar ētikas pamatprincipiem.

2.   Saskaņā ar šo programmu nefinansē šādas pētniecības jomas:

—	pētniecības pasākumus, kuru mērķis ir cilvēku klonēšana reproduktīvos nolūkos,

—	pētniecības pasākumus, kuru mērķis ir pārveidot cilvēku ģenētisko mantojumu, kas varētu šādas izmaiņas padarīt pārmantojamas (9),

—	pētniecības pasākumus, kas paredzēti cilvēku embriju radīšanai vienīgi pētniecības nolūkā, vai cilmes šūnu ieguvei, tostarp veicot somatisko šūnu kodola pārstādīšanu.

3.   Gan pieaugušo, gan embriju cilvēku cilmes šūnu pētniecību var finansēt, ņemot vērā gan zinātnisko ierosinājumu saturu, gan iesaistītās(-o) dalībvalsts(-u) tiesisko regulējumu.

Jebkurā pieteikumā, lai saņemtu finansējumu cilvēku embrionālo cilmes šūnu pētniecībai, ir attiecīgi jāiekļauj sīka informācija par licencēšanas un kontroles pasākumiem, ko veiks dalībvalsts kompetentās iestādes, kā arī sīka informācija par sniegto ētisko apstiprinājumu(-iem).

Cilvēku embrionālo cilmes šūnu pētniecības jomā uz iestādēm, organizācijām un pētniekiem attiecas stingra licencēšana un kontrole atbilstīgi iesaistītās(-o) dalībvalsts(-u) tiesiskajam regulējumam.

4.   Iepriekšminētās pētniecības jomas pārskata šīs programmas otrajā posmā (2010.–2013.), ņemot vērā zinātnes attīstību.

5. pants

1.   Īpašo programmu īsteno ar tiešajām darbībām, kas noteiktas pamatprogrammas III pielikumā.

2.   Šai īpašajai programmai piemēro dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumus, kas attiecas uz tiešajām darbībām.

6. pants

1.   Komisija izstrādā daudzgadu darba programmu īpašās programmas īstenošanai, sīkāk izklāstot pielikumā noteiktos mērķus un zinātnes un tehnoloģijas prioritātes, un īstenošanas grafiku.

2.   Daudzgadu darba programmā ņem vērā attiecīgos pētījumus, ko veic dalībvalstis, asociētās valstis un Eiropas un starptautiskās organizācijas. Vajadzības gadījumā programmu atjaunina.

7. pants

Komisija nodrošina pamatprogrammas 7. pantā paredzēto neatkarīgo novērtējumu, kas jāveic attiecībā uz pasākumiem, kuri īstenoti jomās, uz ko attiecas šī īpašā programma.

8. pants

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

PIELIKUMS

1.   Mērķis

Sniegt uz patērētāju orientētu zinātnisku un tehnisku atbalstu Kopienas politikas veidošanas procesā, nodrošinot atbalstu pašreizējo politikas jomu īstenošanai un pārraudzībai un atbildot uz jaunām politikas prasībām.

2.   Metode

KPC vēl vairāk orientēsies uz patērētājiem un uzturēs ciešākus sakarus ar zinātnieku aprindām, jo īpaši saistībā ar izaugsmi, ilgtspējīgu attīstību un drošību, rīkojoties šādi:

—	elastīgi reaģējot uz Eiropas politikas veidotāju augošajām vajadzībām un prasībām,

—	galveno uzmanību pievēršot sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, kas saistīti ar pētniecību un kam Kopienas dimensija ir dominējošā,

—	veidojot partnerattiecības ar pētniecības centriem, universitātēm, ražotājiem, valsts iestādēm, dalībvalstu regulatīvām iestādēm, kā arī trešām valstīm un starptautiskām organizācijām,

—	vairojot savu kompetenci un materiāli tehnisko bāzi,

—

KPC galvenos resursus ir novirzījis tā, lai pildītu zinātniski tehnoloģiskos uzdevumus, kas izriet no sarežģītiem un vispusīgi aplūkotiem jautājumiem, kas saistīti ar Kopienas politiku. KPC to ir realizējis, rīkojot savus pasākumus saistībā ar galvenajām politikas jomām un izveidojot kopsakarības ar citiem zinātniski tehnoloģiskā atbalsta avotiem, kas pieejami dalībvalstīs. Tas turpinās pilnveidot šo spēju, arī sadarbojoties ar ES aģentūrām, citām ES iestādēm, īpaši ar Eiropas Parlamentu un iestādēm dalībvalstīs,

—	palielinot pārskatāmību savu pētniecības prioritāšu izvēlē, šo prioritāšu kritērijus padarot pieejamus sabiedrībai.

Šīs īpašās programmas būtiskākā iezīme ir integrēta pieeja, nodrošinot zinātniski tehnisku atbalstu politikas jomām. Patiešām ir ārkārtīgi būtiski radīt izpratni par tehnoloģiju attīstības, zinātnes sasniegumu, jauninājumu un konkurētspējas, un dažādu reglamentējošu un politisku pieeju mijiedarbību dažādās jomās (piem., ekonomiskie instrumenti, uz brīvprātības principiem balstītas shēmas un elastīgi mehānismi). Spēcīga zinātniskās izpētes bāze pamatos šādus mērķus. Dalību pamatprogrammas tiešajās darbībās mēģinās panākt iespējami lielāku papildināmību ar iestāžu programmu, kas turpmāk izklāstīta 3. iedaļā.

KPC nostiprinās savu pozīciju Eiropas Pētniecības telpā, atvieglojot Eiropas un ārpus Eiropas pētnieku, kā arī agrīnā posma zinātnieku piekļuvi tā pakalpojumiem. Tas pastiprinās sadarbību ar citām valsts un privātām pētniecības organizācijām, neatlaidīgi uzlabos pats savu darbību zinātnisko kvalitāti un veltīs lielāku zinātnisku uzmanību mācībām, kas vēl aizvien būs svarīga KPC prioritāte.

Zināšanu izplatīšana dažādām šajā procesā iesaistītajām pusēm būs būtiskākais šīs pieejas elements, un būtu jāpieliek papildu pūliņi, lai palielinātu MVU iesaistīšanos pētniecības darbībās. Pasākumu mērķis būs arī atbalstīt tiesību aktu īstenošanu un pārraudzību un paraugprakses izplatīšanu ES-25 dalībvalstīm, kandidātvalstīm un kaimiņvalstīm.

KPC reaģēs uz aicinājumu pēc “labāka regulējuma”, kas iekļauts Lisabonas programmā, pamatojoties uz politikas iepriekšēju un retrospektīvu novērtējumu un aprēķiniem, kas sekmē uz zinātnes atzinumiem balstītas Komisijas ierosmes. Turklāt prasības, kas noteiktas politikas īstenošanas un pārraudzības sakarā, ļaus izstrādāt derīgus atbalsta pasākumus, ciktāl tie ir pamatoti ar pētījumiem.

Jaunus uzdevumus, kas saistīti ar augošo vajadzību reaģēt uz krīzēm, ārkārtas situācijām un neatliekamām politiskām prasībām, risinās, attīstot spējas un materiāli tehnisko bāzi izraudzītās jomās, lai attiecībā uz ES sniegtu pietiekamu atbalstu.

Septītās pamatprogrammas darbības laikā izskatīs jaunas prasības KPC Kopienas ārējo un ar drošību saistīto politikas virzienu jomā. Šīs darbības jomas atbalstīs ar iekšējām un drošām informācijas/analīzes sistēmām, lai būtu iespējams reaģēt ātri. Tāpat arī KPC darba globālie un starptautiskie aspekti turpinās attīstīties pašreizējā programmā.

Īpaša KPC resursu daļa ir veltīta zinātniskajai izpētei, lai gūtu jaunas zināšanas un jaunu pieredzi. Resursus ieguldīs zinātniskajā izpētē kā “naudu sēklai”, kas var dot praktiskus rezultātus vēlāk un kas veiksmes gadījumā vidēji ilgā vai ilgstošā laikā sekmēs KPC pasākumu īstenošanu.

Vajadzības gadījumā KPC, sniedzot atbalstu politikas tematiskajās jomās, iesaistīsies īpašos izmēģinājumos, kas ļaus labāk izmantot (tostarp konkrētos gadījumos – labāk izplatīt) attiecīgos ES mēroga pētniecības rezultātus. Tādējādi KPC sekmēs zināšanu sabiedrības ieguvumus. Attiecīgos gadījumos KPC veiktie pētījumi būtu jāsaskaņo ar tiem pētījumiem, kas veikti saskaņā ar īpašās programmas “Sadarbība”“Tēmu” sadaļām, lai novērstu pārklāšanos un dublēšanos.

3.   Darbības

3.1.   Politikas 1. tematiskā joma: Pārticība uz zināšanām balstītā sabiedrībā

3.1.1.   Darba kārtības 1.1. punkts. Konkurētspēja un jauninājumi

ES konkurētspējas, iekšējā tirgus un tirdzniecības pārskatāmības sekmēšanu īstenos, izveidojot un izplatot starptautiski atzītas atsauces, kā arī veicinot kopīgas Eiropas mērījumu sistēmas ieviešanu. Mērījumu rezultātu salīdzināmību veicinās ar tādiem kvalitātes nodrošināšanas instrumentiem kā atsauces materiāli, atsauces mērījumi, apstiprinātas metodes un dati plašā politikas spektrā, kas saistīti ar tādām jomām kā:

—	ķīmisku vielu un produktu, tostarp kosmētikas, nekaitīgums, ko panāk, izstrādājot atsauču sistēmu ķīmisko vielu riska integrētai novērtēšanai un ar zinātniski tehnisku atbalstu ķīmisku vielu reglamentēšanai, tostarp nodrošinot atbalstu (mācības) Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras (ECA) izveidei,

—	alternatīvu izmēģinājumu (neizmantojot dzīvniekus) pieejas un inteliģentas testēšanas stratēģijas,

—	pārtikas nekaitīgums, kvalitāte un autentiskums; barības nekaitīgums; biotehnoloģija,

—	enerģētika (tīrāki un neizsīkstoši enerģijas avoti un nesēji),

—	iedzīvotāju drošība un aizsardzība,

—	vide un veselība.

Šo ar atsaucēm saistīto darbu veiks ciešā sadarbībā ar dalībvalstu iestādēm, starptautiskām standartizācijas organizācijām (ISO, CEN, Codex Alimentarius, AOAC), regulatīvām iestādēm un ražotājiem. KPC saglabā Kopienas atsauces laboratorijas (KAL) statusu ģenētiski modificētas pārtikas un barības, materiālu, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, un barības piedevu jomā un uzņemas būt KAL ar tās kompetenci saistītās papildu jomās.

KPC izstrādās progresīvus ekonometriskās modelēšanas un jutīguma analīzes paņēmienus visdažādākajās politikas jomās, makroekonomiskajā modelēšanā, īslaicīgu finansiālo un darījumu ciklu analīzē un saliktu rādītāju novērtēšanā.

KPC arī turpinās piemērot finanšu ekonometrikas un statistikas instrumentus finanšu pakalpojumu jomā (piem., mijieskaita un norēķinu, un banku direktīvas). KPC joprojām iesaistīsies dažādās ierosmēs, atbalstot iepriekšējus un retrospektīvus novērtējumus (tostarp ietekmes novērtējumus), izstrādājot īpašus rādītājus un veicot analīzes.

KPC pastiprinās atbalstu Kopienas starptautiskās tirdzniecības politikas izstrādei, īpaši akcentējot tirdzniecības politikas ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju.

Lisabonas programmu izaugsmes un darbvietu nodrošināšanai atbalstīs ar tiešu kvantitatīvu sociālekonomisku analīzi – arī attiecībā uz labāka regulējuma principu – vairākās tādās politikas jomās kā makroekonomiskā stabilitāte un izaugsme, finanšu pakalpojumi, konkurētspējas aspekti, mūžizglītība un Lisabonas stratēģijas cilvēkkapitāla aspekts, lauksaimniecība, klimata pārmaiņas, ilgtspējīgas enerģijas un transporta sistēmas. KPC veicinās labāku izpratni par saistību starp izglītības nodrošināšanu un zināšanu sabiedrības vajadzībām, par zināšanu izplatīšanu, par faktoriem, kas ietekmē pašu kapitālu izglītībā un to, cik efektīvu izglītības resursu izmantojumu var sasniegt.

Konkurētspējas un vides mērķu pamatā ir ekoloģiski nekaitīgas tehnoloģijas, kuru noteikšanu un novērtēšanu turpinās gan Eiropas Integrētais piesārņojuma profilakses un kontroles birojs, gan veicinot ieguldījumu Vides tehnoloģiju rīcības plāna īstenošanā un pārraudzībā. Pētīs apstākļus, kādos šīs tehnoloģijas izstrādā, lai atklātu šķēršļus to tālākai izplatīšanai, novērtētu to izpildes mērķus un izmantojumu un analizētu pasākumus to pārņemšanas sekmēšanai.

Konkurētspēju veicinās arī ar šādiem pasākumiem:

—	atbalsts tādu Eiropas standartu izveidošanā un uzturēšanā kā eirokodi, eironormas, IEC, ISO normas un Eiropas atsauces materiāli,

—	standartu izstrāde vides un drošības monitoringa sistēmām un saskaņota piekļuve datiem saistībā ar INSPIRE (infrastruktūra telpiskās informācijas sistēmu nodrošinājumam Eiropā) un GMES (globālais monitorings par vidi un drošību),

—	Eiropas mērījumu infrastruktūras stiprināšana ar starplaboratoriju salīdzinājumiem akreditācijas/sertifikācijas procesu atbalstam.

KPC arī nodrošinās zinātnisko/tehnisko atbalstu riska novērtēšanas un pārvaldības procedūru izstrādei kā līdzeklim Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā.

3.1.2.   Darba kārtības 1.2. punkts. Eiropas pētniecības telpa

KPC sniegs tiešu ieguldījumu Eiropas pētniecības telpā, aktivizējot zinātnieku sadarbības tīklu darbību, pētnieku izglītošanu un mobilitāti, piekļuvi pētniecības infrastruktūrām un kopīgus pētījumus. KPC piedalīsies Eiropas tehnoloģiju platformu veidošanā, kopīgajās tehnoloģiju ierosmēs un –vajadzības gadījumā – 169. pantā noteiktajās darbībās. Īpašu uzmanību veltīs partneru iesaistīšanai jaunajās dalībvalstīs un kandidātvalstīs.

KPC sniegs atbalstu uz zinātnes atzinumiem balstītas pētniecības politikas veidošanai gan Kopienas līmenī, gan dalībvalstu līmenī.

Šo stratēģisko atbalstu pētniecības politikas veidošanai papildinās, nodrošinot tehnoloģiju novērtēšanu attiecībā uz pētniecības prioritātēm individuālajās tematiskajās jomās.

Prognozēšanas metodikas konsolidāciju, attīstību un izplatīšanu veicinās Eiropas līmenī.

3.1.3.   Darba kārtības 1.3. punkts. Enerģētika un transports

KPC ar pasākumiem enerģētikas jomā vispirms centīsies nodrošināt netraucētu pāreju uz enerģijas avotiem un nesējiem, kas mazāk intensīvi izdala oglekļa oksīdu un ir neizsīkstoši (tostarp ūdeņradi), lielāku energosistēmu efektivitāti un uzlabotu energoapgādes drošību un drošumu. Enerģētikas jomā KPC mērķi ir šādi:

—	nodrošināt ilgtspējīgu enerģētikas referenču sistēmu, kas apmierinātu Kopienas politikas vajadzības pēc kompetences zinātnes un tehnoloģiju jomā par tehnoloģiju jauninājumiem un attīstību (visiem enerģijas avotiem un tieša patēriņa energoefektivitātei),

—	būt etaloncentram izraudzītu tehnoloģiju (t. i. tīrāka degizrakteņu izmantošana, biomasas pārveidošana, fotoelementu, kurināmo elementu un ūdeņraža izmantošana) darbības pirmsnormatīvajai apstiprināšanai un sertifikācijai),

—	sniegt Eiropai informāciju par energoapgādes uzticamību un par neizsīkstošo energoresursu pieejamību. Turklāt KPC veicinās uz faktiem balstītas debates un uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz piemērotu enerģijas veidu kombināciju, lai apmierinātu Eiropas enerģijas vajadzības.

KPC veicinās ilgtspējīga transporta attīstību Eiropā, galveno uzmanību pievēršot

—	videi, veicot izpēti par izmešu kontroli un saistītu ietekmi uz ekosistēmām; iespējām samazināt izmešus ar jaunām tehnoloģijām saskaņā ar dažādiem politikas scenārijiem,

—	tehniski ekonomiskai dimensijai, izmantojot pētniecību, lai novērtētu ārējos ietekmes faktorus, uzlabotas degvielas un dzinējus, alternatīvas transportlīdzekļu koncepcijas un jauninājumu ietekmi uz konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi, kā arī transporta politikas iespējas,

—	sociālajai dimensijai un pasākumiem, tostarp izpētei attiecībā uz telpisko, pilsētu plānošanu, ietekmei uz veselību un izpratnes padziļināšanai. Centienus koncentrēs arī uz gaisa, zemes un jūras transporta drošumu un drošību.

Enerģētika un transports ir galvenās nozares, kas atbildīgas par piesārņojumu, kurš ietekmē gaisa kvalitāti. KPC atbalstīs ES tematisko stratēģiju par gaisa piesārņojumu (programma “Tīrs gaiss Eiropai”(CAFE)), īpašu uzmanību pievēršot dažādu avotu izmešu raksturojumam un sadalījumam, lai atbalstītu izmešu mazināšanas stratēģiju izstrādi. Izvērsīs atsauču tekstu un izmešu mērīšanas metodoloģiju saskaņošanu/normalizēšanu.

3.1.4.   Darba kārtības 1.4. punkts. Informācijas sabiedrība

KPC atbalstīs informācijas sabiedrības tehnoloģiju politikas un instrumentu izstrādi, sekmējot konkurētspējīgas, Eiropas zināšanu sabiedrības izveidi, izstrādājot iespējamu analīzi un stratēģijas, kas saistītas ar zināšanu sabiedrību. Uzmanību pievērsīs izaugsmei, solidaritātei, integrācijai un ilgtspējai. KPC veicinās arī to Kopienas politikas jomu īstenošanu, kas ir cieši saistīti ar informācijas sabiedrības tehnoloģiju attīstību vai kam tā ir ļoti izdevīga. Tas attiecas uz pielietojumiem e-uzņēmējdarbībā, e-veselībā, personas drošībā, māju vidē, e-mācībās, e-pārvaldībā un vidē, kā arī to jauninājumu potenciāla noteikšanu, kas rodas, izvēršot vispārējās Eiropas stratēģijas attiecībā uz izaugsmi, integrāciju un dzīves kvalitāti, kā arī uz informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzticamību un paļaušanos uz tām.

KPC strādās pie “konverģences” informācijas sabiedrības tehnoloģiju (IST) jomā, lai novērtētu potenciālo ietekmi uz sabiedrību konkurētspējas, privātās dzīves un sociālās integrācijas ziņā. Konverģences lietojumus piemēros veselības jomā (biosensori, nanotehnoloģija un kognitīvās zinātnes), drošības jomā (sensori, sabiedrības drošība un personas integritāte) un vides jomā (monitoringa tehnoloģijas un ilgtspējīga vides apsaimniekošana).

3.1.5.   Darba kārtības 1.5. punkts. Zinātnes par dzīvību un biotehnoloģija

Zinātnes par dzīvību un biotehnoloģija attiecas uz daudzām politikas jomām, kurās tās var ievērojami palīdzēt sasniegt Kopienas mērķus. Šis potenciāls ir plaši atzīts veselības, lauksaimniecības, pārtikas, vides un citās nozarēs, kur lietojumus strauji izstrādā. Atsauces materiālu un apstiprinātu metožu nodrošināšanai vajadzīga piekļuve visdažādākajiem progresīviem biotehnoloģiskiem instrumentiem un to kontrole. Saistībā ar KPC sadarbību ar kompetentām valsts iestādēm centrs turpinās attīstīt savu kompetenci šajā jomā attiecībā uz tiesisko un normatīvo sistēmu.

Jo īpaši KPC veiks pētījumus par no biotehnoloģijas un zinātnes par dzīvību izraudzītu lietojumu sociālekonomisko ietekmi, lai pamatotu turpmākus tiesību aktus. Ar integrētiem centieniem nanobiotehnoloģijā, fizikā, bioloģijā un ķīmijā attiecībā uz noteikšanas metodēm KPC sekmēs jaunu stratēģiju un tehnoloģiju izstrādi vides monitoringam un veselības kontrolei, (vides) toksikoloģiskajiem pētījumiem, pārtikas un barības ķēdes kontrolei un drošībai.

Cita starpā izstrādās pasākumus turpmāk norādītajās jomās:

1)

Biotehnoloģija un ar veselību saistītie aspekti: — apgāde ar kvalitātes nodrošināšanas līdzekļiem ģenētiskajām pārbaudēm, — pētījumi par lietojumiem diagnostikā, kas balstās uz genoma analīzi, un zāļu izstrādi (piem., farmakogenomika), — progresīvu metožu izstrāde un apstiprināšana, lai pilnveidotu, samazinātu un aizstātu biotehnoloģisko farmaceitisko līdzekļu izmēģināšanu, izmantojot dzīvniekus, lai prognozētu ķīmisku vielu toksicitāti, izmantojot in vitro šūnu kultūras, efektīvus paņēmienus un toksigenomiku, — jaunu bioinformātisku metodoloģiju identificēšana un novērtēšana, atbalstot “-omiku” pieejas, integrējot fizioloģiskas reakcijas, kas modulētas ar individuāliem uzņēmības un dzīvesveida faktoriem, — metodoloģiju sistēmas izstrāde, lai atbilstīgi ņemtu vērā riska modifikatorus, novērtējot draudus cilvēka veselībai, — novērtējums par nanotehnoloģiju, tostarp nanotoksikoloģijas ietekmi uz vidi un veselību.

2)

Biotehnoloģija lauksaimniecībā, pārtikā un lopbarībā: — perspektīvu pētniecība attiecībā uz jauniem biotehnoloģiskiem lietojumiem pārtikas ražošanā (piem. funkcionālā pārtika, klonēti lauksaimniecības dzīvnieki un molekulārās “lauksaimniecības” kultūraugi), — ĢMO noteikšana, identificēšana un kvantificēšana (tostarp efektīvu pārbaudes metožu apstiprināšana un kvalitātes nodrošināšanas instrumenti nākamās paaudzes ĢMO), — pētījumi par ģenētiski modificētu/ģenētiski nemodificētu kultūraugu līdzāspastāvēšanu; pētījumi par ĢM kultūraugu ekonomiskumu.

3.2.   Politikas 2. tematiskā joma: Solidaritāte un atbildīgs līdzekļu pārvaldījums

3.2.1.   Darba kārtības 2.1. punkts. Lauku attīstība, lauksaimniecība un zivsaimniecība

KPC ar savu izpēti atbalstīs Eiropas lauku attīstības, lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku visās trijās ilgtspējības dimensijās:

—

Ražošanas aspekti: atbalsts kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) īstenošanai, kontrolei un pārraudzībai (vienreizējo maksājumu shēmas, savstarpējā atbilstība un lauksaimnieku konsultāciju sistēmas), tostarp integrētās administrācijas un kontroles sistēmas aramzemēm un ilggadīgo kultūraugu reģistri, un lauku/pilsētu kadastra ieviešana, lai atbalstītu tirgu un ieguldījumus (izmantojot pozicionēšanas/navigācijas metodes). Kultūraugu ražas prognoze, izmantojot augšanas simulācijas modeļus, aviozondēšanas metodes, kontroli no attāluma un agrofenoloģiskos tīklus. Atbalsts ES lauksaimnieku apdrošināšanas sistēmas īstenošanai. Atbalsts jaunās ES lauksaimniecības statistikas sistēmas (arī LUCAS) metodoloģijas aspektiem.

—

Vides aspekti: Labu lauksaimniecības un vides apstākļu ietekmes novērtējums un agrovides pasākumu ietekmes un efektivitātes pētīšana attiecībā uz augsnes un ūdens apstākļiem, bioloģisko daudzveidību un Eiropas ainavām. Analīze par sakarībām starp lauksaimniecības, lauku attīstības un reģionālajām politikas jomām un par to ietekmi uz pārmaiņām Eiropas zemes izmantošanā, izstrādājot rādītājus un telpiskos modeļus. Veicināšanas pasākumu novērtējums attiecībā uz mazas jaudas un bioloģisko lauksaimniecību un augsnes auglību. Mērķtiecīgu teritoriālo stratēģiju izstrādes atbalstīšana lauku attīstības programmu īstenojumam. Novērtējums par klimata pārmaiņu ietekmi uz lauksaimniecību, ar mērķi veikt pielāgošanās pasākumus. Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izplūdes mazināšanas veicināšana, izmantojot īpašus enerģijas kultūraugus un iegūstot enerģiju no lauksaimniecības atkritumu pārstrādes.

—

Ražotāja/patērētāja aspekti: Stratēģiskas politikas analīzes tādās jomās kā: KLP reformas ietekme uz lauksaimniecības sistēmu ilgtspēju; lauksaimniecības spēja apmierināt patērētāju prasības: pārtikas raksturojums un kontrole, apgādes ķēdēs pārvaldītās kvalitātes nodrošinājuma (KN) un sertifikācijas sistēmu ietekme, kā arī spēja pildīt vides un dzīvnieku labturības standartus; prognozes un politikas ietekmes analīzes par galvenajām Eiropas lauksaimniecības plaša patēriņa precēm no ražošanas, pasaules tirgus, cenu, ienākumu un patērētāju labklājības viedokļa; ietekme no pārmaiņām tirdzniecības politikā un pasaules plaša patēriņa preču tirgos; lauksaimniecības politikas jomas lauku attīstībā saistībā ar pārējām politikas jomām. Īpašu uzmanību veltīs KLP reformas ietekmei jaunajās dalībvalstīs un kandidātvalstīs, kā arī lauku attīstības politikas ietekmes/iedarbības analīzei.

Kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem pievērsīsies, uzlabojot zinātnes datu kvalitāti un to sniegšanas savlaicīgumu, kā arī izstrādājot procesus pārvaldības iespēju ekonomiskās un sociālās ietekmes novērtējumam. Lai noteiktu neatbilstību, lietos jaunas tehnoloģijas, tostarp zivju izcelsmes noteikšanu, pamatojoties uz DNS analīzi. Uzmanību veltīs metodēm, kas sekmē ieinteresēto personu iesaistīšanos. Atbilstīgi Kopienas jaunajai jūras politikai tādu zivsaimniecībai izstrādātu pakalpojumu ekonomiskais pamatojums kā kuģu pārraudzība, kontrolējot no attāluma, un elektroniskā ziņošana attieksies arī uz tirdzniecības kuģu identifikāciju. Tiks novērtēta augošās akvakultūras nozares ietekme, tostarp no vides un sociāli ekonomiskā aspekta.

3.2.2.   Darba kārtības 2.2. punkts. Dabas resursi

KPC piedalās darbā pie vienotas pieejas izstrādes attiecībā uz pārraudzības maiņu un analizē ietekmi un spiedienu uz dabas resursiem, lai izstrādātu integrētas koncepcijas ilgtspējīgai attīstībai. Papildinot darba kārtības 2.1. punktu, šī pētniecība būs cieši saistīta ar ES septiņām tematiskajām vides stratēģijām. KPC veltīs uzmanību vides informācijas izplatīšanai un sekmēs GMES pakalpojumu izstrādi, aktīvi piedaloties tā pētniecības darbībās. Lietojumi atbildīs INSPIRE principiem.

Konkrētāk, darbības pievērsīsies:

—

ūdens resursu apsaimniekošanai saistībā ar Ūdens pamatdirektīvu un jūras politiku, pievēršot uzmanību Eiropas iekšzemes un piekrastes ūdeņu ekoloģiskajai kvalitātei, piesārņojošo vielu cikliem, saskaņotiem ķīmisku un bioloģisku piesārņotāju mērījumiem, dinamiskai modelēšanai un Eiropas informācijas sistēmām,

—	augsnes pamatdirektīvā noteiktajām augsnes aizsardzības ierosmēm, galveno uzmanību pievēršot augsnes informācijas plūsmas optimizācijai Eiropā, kopēju kritēriju un metožu noteikšanai augsnes apdraudējuma riska zonu norādīšanai un augsnes monitoringa pieejām,

—

pieejām dzīves cikla analīzei, lai izsekotu resursiem no to ieguves līdz izmantošanai, materiālu otrreizējai pārstrādei un galīgajam izmantojumam. Dabas resursu un materiālu ilgtspējīgai ražošanai un patēriņam, kā arī produktu ietekmei uz vidi un ilgtspējībai atbilstīgi dažādām tehnoloģijām un politikas scenārijiem,

—

mežsaimniecībai; izveidos sistēmu Kopienas mežu monitoringam, ietverot informāciju par mežu ugunsgrēkiem, mežu ekoloģisko stāvokli un mežu resursiem. Pasākumi ietvers meža bioloģiskās daudzveidības rādītājus, instrumentus ietekmes analīzei pēc ugunsgrēka, meža ugunsgrēku, augšņu un klimata pārmaiņas savstarpējas ietekmes analīzi un tās informācijas integrāciju, kas saistīta ar mežu resursiem, kuri pieejami dalībvalstīs,

—	pastāvīga tehniska atbalsta nodrošināšanai INSPIRE attīstībai: ieguldījums ES kopīgajā vides informācijas sistēmā (cieši sadarbojoties ar Eiropas Vides aģentūru un ESTAT),

—	strukturālo programmu un kohēzijas programmu ietekmes novērtējumam un Kopienas reģionālo politikas jomu atbalstam, izmantojot reģionu un pilsētu teritoriālos rādītājus.

3.2.3.   Darba kārtības 2.3. punkts. Vide un veselība

Saikne starp vidi un veselību nesen ir nonākusi uzmanības centrā Eiropas līmenī. KPC veicinās šo jauno politikas jomu:

—

izstrādājot un apstiprinot metodes pārraudzībai un iedarbības novērtēšanai: apkārtējais gaiss (gaisa kvalitāte), iekštelpu gaiss (produkti, dūmi), dzeramais ūdens un pārtika (tostarp materiāli, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, piesārņotāji pārtikas ķēdē). Paredzēts sekmēt to, lai izstrādātu pieejas par kopējo iedarbību uz cilvēku, jo īpaši ķīmisko vielu jomā,

—	novērtējot ietekmi uz veselību ar eksperimentālu darbu, biomonitoringu, toksigenomiskām analīzēm, skaitļošanas metodēm un analītiskiem instrumentiem,

—	izmantojot zināšanas, kas iegūtas divos minētajos pasākumos, lai veicinātu turpmāku integrētas vides un veselības sistēmas attīstību atbilstīgi politikai vides un veselības informācijas jomā, ko izstrādā saskaņā ar ES rīcības plānu.

3.2.4.   Darba kārtības 2.4. punkts. Klimata pārmaiņas

Kioto protokola galvenais mērķis ir mazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju. Tādēļ siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas mazināšanas (mazināšanas pasākumi) potenciāla novērtēšana vienotā sistēmā ir būtisks KPC darba kārtības punkts. Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas datu kvalitātes novērtēšanu, apstiprināšanu un analīzi veiks jo īpaši tādās problemātiskās nozarēs kā lauksaimniecība un mežsaimniecība. Līdzīgu darbu veiks, lai risinātu apstiprināšanas jautājumu saistībā ar visu “siltumnīcefekta gāzu tirdzniecību”.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām ir kļuvusi par nepieciešamību, un KPC turpinās vākt un novērtēt datus, kas saistīti ar klimata ietekmi uz dažādām jutīgām Eiropas ekonomikas nozarēm. Tostarp lauksaimniecību, mežsaimniecību, ūdens resursiem un dabas riskiem. Novērtējot apdraudējumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu, galveno uzmanību veltīs plūdu biežumam, sausumam, meža ugunsgrēkiem, vētrām, gaisa kvalitātes pasliktinājumam un piekrastes un jūras procesiem Eiropā.

Vajadzīgas pietiekamas zināšanas par klimata pārmaiņu signāliem un ietekmi pasaulē. Turpinās izstrādāt globālā monitoringa metodes, lai novērtētu tās izmaiņas atmosfērā, okeānos un zemes biosfērā, kas nosaka klimata pārmaiņu vai ir tās rezultāts. Šis darbs ir Eiropas ieguldījuma daļa globālajās klimata novērošanas sistēmās, ko oficiāli apstiprināja ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (ieguldījums globālajā klimata novērošanas sistēmā). Līdzīgu darbu veiks, lai risinātu apstiprināšanas jautājumu saistībā ar “siltumnīcefekta gāzu tirdzniecību”, kas saistīta ar Kioto Protokola elastīgajiem mehānismiem (kopīga īstenošana un tīras attīstības mehānisms) un turpmākajiem režīmiem pēc 2012. gada. KPC iesaistīsies TREES (Tropisko ekosistēmu vides novērošana ar satelītiem) programmas 3. posmā, lai atjauninātu iepriekšējos pasaules mežu novērtējumus.

KPC sadarbosies ar citiem modelēšanas centriem Eiropā, lai izstrādātu kompromisu scenārijus un izmaksu un ieguvumu analīzes. Septītajā pamatprogrammā īpaši svarīga ir iespēju analīze periodam pēc Kioto Protokola pieņemšanas, kas izraisīs diskusijas par klimata politikas integrāciju citu nozaru politikas jomās.

3.3.   Politikas 3. tematiskā joma: Brīvība, drošība un tiesiskums

3.3.1.   Darba kārtības 3.1. punkts. Iekšējā drošība

KPC sniegs zinātniski tehnisku atbalstu tām Kopienas politikas jomām, kas saistītas ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi un muitu darbību, jo īpaši ar saviem pasākumiem pētniecības jomā. Galveno uzmanību pievērsīs IT un sistēmu analīzes pieredzes izmantojumam, lai nodrošinātos pret noziedzību un krāpšanu, kontrabandu un nelegālu tirdzniecību; pilsoņu un kritisko infrastruktūru aizsardzībai pret terorismu; un migrācijai un robežu pārvaldībai. Sniegs arī tehnisko atbalstu integrētai robežu pārvaldībai (piem., savstarpēja izmantojamība).

Ar pasākumiem atbalstīs arī

—	spēju atklāt un kontrolēt krāpšanu attiecībā pret Kopienas budžetu un naudas līdzekļu novirzīšanu, izmantojot automātisku informācijas apkopošanu un progresīvām analītiskām metodēm, ko piemēro lielām datu kopām,

—

novērtējumu par draudiem svarīgākajām būtiskāko nozaru infrastruktūrām un to neaizsargātību ES līmenī (piem., informācijas sistēmas, finanšu sistēmas, rūpniecības uzņēmumi, sabiedriskās ēkas, transporta sistēmas un infrastruktūras, komunikāciju tīkli, finanšu tīkli, navigācijas sistēmas, elektrība un gāzes/naftas infrastruktūras, pārtikas sadales sistēmas utt.),

—	tādu scenāriju novēršanu, gatavību un riska pārvaldību, ko izraisa tīša darbība (sabotāža attiecībā uz rūpnieciskām iekārtām, sprādzieni, triecieni, bioloģiskas un ķīmiskas vielas, uzbrukumi pārtikas sistēmām) infrastruktūrās,

—	robežu drošību un pārvaldību ar standartiem un pārbaudēm attiecībā uz biometriskiem sensoriem, uzraudzības sistēmām, lai atklātu nelegālu tirdzniecību, pārvaldītu migrācijas plūsmas,

—	informācijas vākšanu preču gaisa, jūras transporta un autotransporta jomā, izmantojot dažādas izsekošanas tehnoloģijas,

—	ES krīzes telpas struktūru (ARGUS) un reaģēšanas mehānismus krīzes situācijās.

3.3.2.   Darba kārtības 3.2. punkts. Katastrofas un reaģēšana

Saistībā ar dabas un tehnoloģiskām katastrofām un negadījumiem KPC veiks pasākumus, lai sekmētu labāku spēju izprast un novērst neaizsargātību un riskus, izvērst agrīnu brīdināšanu, trauksmes sistēmas, monitoringu un postījumu novērtējumu, kā arī veikt novēršanas un mazināšanas pasākumus. Jo īpaši tas uzlabos Kopienas reaģēšanas spējas un krīzes situāciju pārvarēšanu, ātri reaģējot, izvēršot monitoringu, novērtējot postījumus (piem., saistībā ar civilās aizsardzības mehānismu un Solidaritātes fonda intervenci).

Smagu negadījumu bīstamību novēršanas birojs veicinās drošības pārvaldību, veicot negadījumu un starpgadījumu monitoringu un mācoties no pieredzes, kas gūta jo īpaši Seveso II iekārtās.

Attiecībā uz dabas katastrofām KPC, izmantojot modeļus, zemes novērošanas tehnoloģijas un mērījumu tīklus, pievērsīsies galvenokārt agrīnas brīdināšanas un trauksmes sistēmu izstrādei, kas paredzētas dažādām situācijām Eiropā, tostarp plūdiem, sausumam, naftas noplūdēm, zemestrīcēm, meža ugunsgrēkiem, lavīnām, zemes nogruvumiem un vētrām. Daudzu bīstamību riskus pētīs Vidusjūras/Melnās jūras baseinam un Atlantijas okeāna krastiem. Turpinās ziņot par pieredzi, kas gūta dabas katastrofās, un mācīties no tās. Darbu saistībā ar šo darba kārtības punktu veiks, arī atbalstot to GMES pakalpojumu attīstību, kas saistīti ar krīzēm un ārkārtas situācijām.

3.3.3.   Darba kārtības 3.3. punkts. Pārtika, barības nekaitīgums un kvalitāte

Pasākumi atbildīs koncepcijai “no galda uz saimniecību”. KPC veiks metožu un saskaņotu procedūru apstiprināšanu attiecībā uz visdažādākajiem pārtikas un barības veidiem. KPC arī stiprinās spēju pārvarēt pārtikas un barības krīzes, izmantojot savu pieredzi pārtikas un barības analīzē un vajadzības gadījumā iesaistoties jaunās jomās. Uzmanību veltīs tam, lai cieši sadarbotos ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi.

Īpašais plānojums attieksies uz:

—	molekulārās bioloģijas un saistīto metožu apstiprināšanu pārtikas un barības kontrolei, piem., alergēnu, funkcionālās un bioloģiskās pārtikas jomā,

—	jomām, kas saistītas ar pārtiku un veselību, kurās tiek izstrādāti tiesību akti (piem., mikrobioloģija, funkcionālā un bioloģiskā pārtika, alergēni, veselīguma īpašību norādes marķējumā),

—	jomām, kas saistītas ar barības nekaitīgumu attiecībā uz spēkā esošajiem tiesību aktiem (piem., barības piedevu atļaujas),

—	mikrobioloģiju attiecībā uz pārtiku un barību, mikroorganismu biomolekulāru atklāšanas metožu apstiprināšanu, jo īpaši attiecībā uz patogēniem pārtikā un ūdenī,

—	analītisku metožu apstiprināšanu attiecībā uz aizliegtu vielu, piesārņotāju, barības piedevu un dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu atklāšanu, atbilstību Etiķetēšanas direktīvām un izcelsmes norādi (piem., izotopu metodes),

—	elektronisku izsekošanu barības un pārtikas ķēdē.

3.4.   Politikas 4. tematiskā joma: Eiropa – pasaules partneris

KPC atbalstīs Kopienas lēmumu pieņemšanu saistībā ar ārējo attiecību politikas instrumentiem (attīstības sadarbība, tirdzniecība un instrumenti reaģēšanai uz krīzēm un konfliktu mierīgai atrisināšanai, tostarp stabilitātes un humānas palīdzības instrumenti).

3.4.1.   Darba kārtības 4.1. punkts. Globāla drošība

KPC ar savu pētniecību vēl vairāk atbalstīs Kopienas rekonstrukcijas un humānās palīdzības programmas ar jaunām tehnoloģijām (tostarp kosmosa tehnoloģijām, ģeotelpisko analīzi, informāciju internetā, reālā laika informācijas sistēmām), lai nodrošinātu dažāda līmeņa intervenci (no gatavības līdz ātrai reaģēšanai un darbībām uz vietas) ar mērķi reaģēt uz aizmirstu krīžu noteikšanu, agrīnu brīdināšanu par iespējamām krīzēm, cilvēku vajadzību novērtējumu un atbalstu, integrētu reaģēšanu uz krīzi un postījumu novērtējumu pēc krīzes. Ciešā sadarbībā ar ANO aģentūrām (jo īpaši ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroju) atbalstīs arī starptautisku humāno palīdzību, paplašinot globālās katastrofu trauksmes un reaģēšanas sistēmas funkcionalitāti, lai aptvertu visdažādākās humānās katastrofas.

KPC izveidos globālu ģeotelpisko datu bāzi un veicinās pakalpojumus (ātro kartēšanu), lai atbalstītu krīžu pārvarēšanu un sekmētu drošību; sistēmu un standartu savstarpēju izmantojamību datu apmaiņas atbalstam starp sistēmām, jo īpaši ar Padomes Situāciju centru (SitCen) un ES Satelītu centru. Šo darbību veic saistībā ar nākamo eksperimentālo GMES pakalpojumu izstrādi.

KPC sniegs zinātniski tehnisku atbalstu saistībā ar stabilitātes instrumentā paredzēto pasākumu īstenošanu, risinot pārrobežu uzdevumus un ilgtermiņa globālās stabilitātes un drošības jautājumus. KPC strādās pie jautājumiem par masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu un divējāda lietojuma precēm un tehnoloģijām, tostarp izvedumu kontroli, robežkontroli, piegādes ķēžu drošību un valstu profilu. Sistēmas, kas minētā mērķa īstenošanai ir izstrādājamas turpmāk, ir arī izvedumu kontroles klasifikācijas sistēmas, informācijas apkopošanas sistēmas, datu glabāšanas sistēmas un daudzvalodu rīki datu iegūšanai tīmeklī. Paredzama spēcīga integrācija ar attiecīgiem KPC pasākumiem, kas noteikti Euratom īpašajā programmā.

Attiecībā uz šo pieeju galvenās ir attālas uzrādes analīzes metodes un dažādas izcelsmes datu integrācijas un analīzes sistēmas (tostarp zemes novērošana un atvērtais avots); tās izmantos, lai atbalstītu Kopienas ārpolitikas pasākumus, piemēram tos, kas attiecas uz Kimberlijas procesu, un mehānismiem, ar ko kontrolē nelegālo tirdzniecību, tostarp tirdzniecību ar kokmateriāliem un divējāda lietojuma precēm. Šie pasākumi būs ieguldījums GMES iniciatīvas globālajā dimensijā.

3.4.2.   Darba kartības 4.2. punkts. Sadarbība attīstības jomā

Sākotnēji Āfrikā, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīs izveidos ilgtspējīgas attīstības un vides observatoriju. Vides diagnostika un valstu profili, scenāriju izstrāde un politikas virzienu mijiedarbība būs trīs jomas, kurās noderēs informācijas apkopošana un sakaru sistēmas, kas ir Observatorijas pamatā. Ilgstoša resursu un vides parametru novērošana (piem., zemes platības, mežu platības, ugunsgrēki, bioloģiskā dažādība, piekrastes zonas, klimata neaizsargātība utt.) veicinās tendenču analīzi. Attīstību nodrošinās ciešā saistībā ar GMES iniciatīvu un Āfrikas Vides monitoringa un ilgtspējīgas attīstības programmu.

Observatorijas globālā kultūraugu monitoringa jomu attīstīs saistībā ar pārtikas drošību un Kopienas iniciatīvu nabadzības izskaušanai un ilgtspējīgai attīstībai. Pētniecības darbs būs veltīts galvenokārt jaunām pārtikas piegādes un pārtikas vajadzību novērtēšanas metodēm, pārtikas nodrošinātības informācijas sistēmām un neaizsargātības novērtējumiem.

Piegādātie galaprodukti būs “orientēti uz klientu”, t. i., šajā konkrētajā gadījumā izstrādāti tā, lai atbilstu jaunattīstības valstu vajadzībām un lai tās tos varētu pārvaldīt.

Stiprinās sadarbību ar galvenajiem dalībniekiem (UNEP, FAO, EUMETSAT, WFP, ESA GMES-GMFS).

Ētikas aspekti

Īstenojot šo īpašo programmu un no tās izrietošos pētījumus, jāievēro ētikas pamatprincipi. Cita starpā tie ietver principus, kas minēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp šādus: cilvēka cieņas un cilvēka dzīvības aizsardzība, personas datu un privātās dzīves aizsardzība, kā arī dzīvnieku un vides aizsardzība saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un attiecīgo starptautisko konvenciju un rīcības kodeksu jaunākajām redakcijām, piemēram, Helsinku Deklarāciju, Eiropas Padomes Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu, kas parakstīta 1997. gada 4. aprīlī Ovjedo, un tās papildu protokolus, ANO Konvenciju par bērnu tiesībām, UNESCO pieņemto Vispārējo deklarāciju par cilvēka genomu un cilvēktiesībām, ANO Bioloģisko un toksisko ieroču konvenciju (BTWC), Starptautisko līgumu par pārtikas un lauksaimniecības augu ģenētiskajiem resursiem un attiecīgās Pasaules veselības organizācijas (PVO) rezolūcijas.

Ņems vērā arī atzinumus, ko izteikusi Eiropas Padomdevēju grupa biotehnoloģijas ētikas jautājumos (no 1991. gada līdz 1997. gadam) un Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupa (no 1998. gada).

Saskaņā ar subsidiaritātes principu un Eiropā spēkā esošo pieeju dažādību pētniecības projektu dalībniekiem jāievēro tiesību akti, noteikumi un ētikas kodeksi, kas ir spēkā valstīs, kurās veic pētījumus. Katrā ziņā piemēro valstu noteikumus un konkrētā dalībvalstī vai citā valstī aizliegtu pētījumu veikšanu neatbalsta ar Kopienas finansējumu ne šajā dalībvalstī, ne citā valstī.

Vajadzības gadījumā pētniekiem, kas piedalās pētniecības projektos, no attiecīgās valsts vai vietējās ētikas komitejas pirms pētniecības un tehnoloģiju izstrādes darbību uzsākšanas jāsaņem apstiprinājums. Komisija no ētikas viedokļa sistemātiski pārbaudīs priekšlikumus, kas saistīti ar ētiski delikātiem jautājumiem vai arī priekšlikumus, kuros ētikas aspektiem nav pievērsta pienācīga uzmanība. Īpašos gadījumos ētikas pārbaudi var veikt projekta īstenošanas laikā.

Līgumam pievienotais Protokols par dzīvnieku aizsardzību un labturību paredz, ka Kopiena, izstrādājot un īstenojot Kopienas politiku, arī pētniecībā, pilnībā ievēro dzīvnieku labturības prasības. Padomes Direktīvā 86/609/EEK (1986. gada 24. novembris) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto izmēģinājumos un citiem zinātniskiem mērķiem (10), noteikts, ka visi izmēģinājumi jāplāno tā, lai izvairītos no stresa, nevajadzīgu ciešanu un sāpju sagādāšanas izmēģinājuma dzīvniekiem; tajos izmanto minimālu dzīvnieku daudzumu; iekļauj dzīvniekus ar zemāko neiropsiholoģisko jutīgumu; tie rada vismazākās iespējamās sāpes, ciešanas, stresu vai ilgstošu kaitējumu. Dzīvnieku ģenētiskā mantojuma izmainīšanu un dzīvnieku klonēšanu var apsvērt vienīgi tad, ja šādu pasākumu mērķi ir ētiski attaisnojami un apstākļi ir tādi, ka ir nodrošināta dzīvnieku labturība un ievēroti bioloģiskās daudzveidības principi.

Īstenojot šo programmu, Komisija regulāri pārraudzīs zinātnes sasniegumus, kā arī valstu un starptautiskos noteikumus, lai ņemtu vērā visas jaunākās norises šajā jomā.