(i)

2001. gada 11. septembra notikumu ietekme

2001. gada 1. oktobrī, pirms būvdarbu uzsākšanas, kuģu īpašnieks lūdza Cantieri Navali Termoli apturēt līguma izpildi līdz 2003. gada 30. septembrim, nevis to anulēt. Vēlāk, 2003. gada 29. septembrī, kuģu īpašnieks atsauca savu lūgumu par līguma izpildes apturēšanu.

(ii)

Nepieciešamība pārveidot kuģi, ņemot vērā jaunās tirgus prasības

Papildus šiem notikumiem kuģu īpašnieks, atsaucot rīkojumu par būvdarbu pārtraukšanu, lūdza veikt izmaiņas sākotnējās līguma specifikācijās, lai pārveidotu kuģi, ņemot vērā jaunās tirgus prasības. Šīs izmaiņas attiecās uz tilpņu izmēriem un skaitu un kuģa kopējo garumu un platumu: šo izmaiņu projektus iesniedza apstiprināšanai Itālijas jūras sertifikācijas iestādē RINA. Izmaiņas tika oficiāli noformētas sākotnējā būvniecības līguma papildinājumā 2003. gada 10. decembrī.

(iii)

Dabas katastrofu ietekme

2002. gada 31. oktobrī Molīzes reģionā notika zemestrīce, kuras rezultātā cieta kuģu būvētava, tās darbinieki un piegādātāji. Pēc tam, laikā starp 2003. gada 23. un 25. janvāri, reģionā iestājās plūdi, kuru rezultātā kuģu būvētava, tās darbinieki un piegādātāji cieta no turpmākas postošas ietekmes. Šīs divas dabas katastrofas nodarīja tiešu kaitējumu kuģu būvētavai, izraisot tās darbinieku dīkstāvi, un netiešu kaitējumu vietējiem uzņēmējiem, kuri bija nolīgti kā darbuzņēmēji kuģa C.180 būvei, vienpusēji atsaucot līgumus dabas katastrofas nodarīto postījumu dēļ to piegādātāju ražošanas infrastruktūrai. Jo īpaši Itālijas iestādes uzstāja, ka šie notikumi negatīvi ietekmēja inženiertehniskos darbus, kas bija jāveic, lai sagatavotos tiešajiem kuģa būvdarbiem.

Itālijas iestādes atzīst, ka abu notikumu laiks sakrita ar periodu, kad līguma darbība bija apturēta, bet apstiprina, ka tie tomēr izraisīja pārrāvumu kuģu būvētavas darba programmā, un uzsver, ka attiecībā uz abiem gadījumiem ar Ministru Prezidenta dekrētu izsludinātais ārkārtas stāvoklis ilga līdz 2004. gada 1. februārim.

Turklāt Itālijas iestādes uzsver atbalsta neatliekamību, ņemot vērā kuģu būvētavas ierobežotos finanšu un ražošanas resursus (4) un to, ka kuģa līgumcena tika noteikta, pamatojoties uz likumā paredzēto atbalstu. Itālijas iestādes arī apstiprina, ka, ja piegādes termiņš netiks pagarināts (2003. gada 16. decembrī paveiktais darba apjoms bija 25,65 %) un tā rezultātā atbalsts netiks piešķirts, kuģa būvniecību nevarēs pabeigt, neradot ievērojamus ekonomiskus zaudējumus kuģu būvētavai, kā arī tiks zaudētas darba vietas kā kuģu būvētavā, tā tās darbuzņēmēju uzņēmumos. Itālijas iestādes piebilst, ka kuģu īpašnieks Marnavi un kuģu būvētava ir vienojušies par cita kuģa C.173, kura būvi pārtrauca minētie notikumi, būvniecības līguma anulēšanu un šim kuģim pieejamo krājumu nodošanu kuģim C.180.

1. tabula

Pārskats par kavējumiem kuģa C.180 piegādē

(i)

Par 2001. gada 11. septembra notikumu ietekmi

Itālijas iestādes deklarē, ka 2001. gada 11. septembra notikumi bija ārkārtas faktori, kuri bija neparedzami un kuru cēlonis bija meklējams ārpus kuģu būvētavas, un apgalvo, ka pretēji Komisijas viedoklim, to rezultātā notika negaidīti, būtiski un attaisnojami pārrāvumi kuģu būvētavas darba programmā.

Jo īpaši tās pamato savu lietas versiju, argumentējot, ka Komisijas vērtējums balstās uz 2003. gada rudenī, t.i. divus gadus pēc notikumiem, sastādītu ziņojumu (5), turpretim šie notikumi ietekmēja uzņēmēju saimnieciskās darbības stratēģiju, kuriem lēmumi bija jāpieņem notikumu brīdī, t.i. 2001. gada septembrī vai tūlīt pēc tam sekojošajos mēnešos.

Atbilstīgi Itālijas iestādēm tas, ka šie notikumi ietekmēja visu jūras pārvadājumu tirgu un nevis tikai vienu kuģu tipu, t.i. pasažieru kuģus, ir vispārzināms, un turklāt to apstiprina Klārksona [Clarkson] pārskati (6). Pamatojot savu lietas versiju, tās sniedza jaunu informāciju, kas pamatoja šo iestāžu viedokli par minēto notikumu ietekmi uz kuģa būvi, iesniedzot līgumu kopijas starp kuģu īpašnieku Marnavi un Novamar, Hjūstonā (ASV) reģistrētu fraktētāju, par divu ķimikāliju pārvadāšanai domātu tankkuģu fraktu, kurus kuģu īpašnieks bija pasūtījis kuģu būvētavai Cantieri Navali Termoli  (7), un šo līgumu atsaukšanu no Novamar puses pēc 2001. gada 11. septembra notikumiem. Tādējādi Itālijas iestādes apgalvo, ka šiem traģiskajiem notikumiem bija līdzīga ietekme uz attiecīgo kuģi un ka pretēji Komisijas viedoklim šo notikumu ietekme neaprobežojas ar ietekmi uz pasažieru kuģiem. Attiecīgi tās vēlreiz apstiprina savu viedokli, ka minēto notikumu ietekme atbilst Kuģu būves regulas 3. panta 2. punkta otrās rindkopas trešā teikuma noteikumiem.

(ii)

Nepieciešamība pārveidot kuģi, ņemot vērā jaunās tirgus prasības

Itālijas iestādes iesniedz informāciju par veiktajiem pārveidojumiem attiecībā uz kuģi C.180.

Jo īpaši tās paskaidroja, ka 2000. gadā kuģu īpašnieks bija noslēdzis līgumus ar kuģu būvētavu par divu ķimikāliju pārvadāšanai domātu tankkuģu – C.173 un C.180 – būvi, kuru sākotnējie līgumos paredzētie piegādes datumi bija attiecīgi 2002. gada 31. marts un 2003. gada 30. jūnijs. Minētos datumus vēlāk pārcēla uz 2003. gada 31. martu un 2003. gada 31. decembri. Turklāt Itālijas iestādes skaidroja, ka 2001. gada 11. septembra notikumu un divu turpmāk aprakstīto dabas katastrofu ietekmes rezultātā līdz 2003. gada 31. decembrim varēja piegādāt tikai vienu kuģi.

Tādējādi 2002. gada novembrī kuģu īpašnieks izlēma atteikties no viena kuģa būves attiecīgajā kuģu būvētavā, lai varētu koncentrēt spēkus viena kuģa būves pabeigšanai. Praksē to veica, pirmkārt, pārdēvējot kuģi C.173 par C.180 – atbilstoši lielākajam no kuģu īpašnieka pasūtītajiem kuģiem – un, otrkārt, pieprasot veikt būtiskas izmaiņas kuģa C.180 uzbūves pamata specifikācijās (8), (9), (10) un, visbeidzot, atsaucot līgumu par C.173 būvi. Tā rezultātā kuģis C.180 (iepriekš – C.173) tagad ir lielāks, ātrāks un tam, salīdzinot ar sākotnējo C.173, ir lielāka ietilpība un augstāka līgumcena, bet tā vispārējās specifikācijas ir zemākas nekā sākotnējā līgumā par kuģi C.180. Tomēr Itālijas iestādes norāda, ka šīs izmaiņas ir tikai netiešā veidā ietekmējušas kavēšanos šā kuģa būvē un ka kavēšanās faktiskais iemesls ir dabas katastrofu ietekme, kuru rezultātā konsultējošais uzņēmums, kas bija nolīgts, lai projektētu pārveidojumus kuģī C.180 (iepriekš – C.173), atsauca līgumu.

(iii)

Dabas katastrofu (2002. gada 31. oktobra zemestrīces un 2003. gada 23.- 25. janvāra plūdu) ietekme

Itālijas iestādes uzsver dabas katastrofu, kas skāra reģionu, kurā atradās kuģu būvētava, nozīmīgumu un ietekmi.

Kopumā tās atsaucas uz to, ka notikušo dabas katastrofu apjoma dēļ un ievērojamā riska dēļ, ko tās nodarīja personu un sabiedrības labklājībai, reģionā ar Ministru Prezidenta 2002. gada 31. oktobra dekrētu tika izsludināts ārkārtas stāvoklis līdz 2003. gada 30. jūnijam, kuru pēcāk ar Ministru Prezidenta 2003. gada 31. janvāra dekrētu pagarināja līdz 2004. gada 1. februārim. Itālijas iestādes arī vērš Komisijas uzmanību uz to, ka pēc šiem notikumiem Komisija reģionālo atbalsta karšu pārskatīšanas ietvaros (11) atļāva paplašināt šīs kartes, ņemot vērā dabas katastrofu ietekmi uz Molīzes reģionu un Termoli – teritoriju, kurā atrodas kuģu būvētava.

Attiecībā uz kuģu būvētavu Itālijas iestādes sniedza informāciju, parādot, ka pēc minētajām dabas katastrofām posmā starp 2002. gada novembri un 2003. gada februāri kuģu būvētavā bija darba programmas pārrāvumi saistībā ar to, ka vairāki darbuzņēmēji, kuri sniedza būtiskus pakalpojumus kuģu būvētavai un veica piegādes kuģa C.180 (iepriekš C.173) būvei (12), sākotnēji kavējās pildīt daudzus līgumus, un pēcāk tie tika anulēti (13).

(iv)

Darbu apturēšana pie C.180 (iepriekš C.173) būves 2004. gadā

2005. gada jūlijā, atbildot uz izmeklēšanas uzsākšanu, Itālijas iestādes informēja Komisiju, ka uz kuģa ir veikti aptuveni 66 % būvdarbu, bet, ka darbs kuģu būvētavā ir bijis apturēts un ka kuģis tika nolaists ūdenī 2004. gada augustā pēc tam, kad Komisija bija sniegusi atļauju pagarināt piegādes laiku. Tādējādi saskaņā ar kuģu īpašnieka un kuģu būvētavas lūgumu tika izvirzīts apgalvojums, ka 10 mēnešu pagarinājuma laiks būtu jāskaita no dienas, kad Komisija pieņēma lēmumu atļaut pieprasīto pagarinājumu.

(i)

2001. gada 11. septembra notikumu ietekme

Komisija ir šai saistībā atzinusi, ka šie notikumi bija neparedzami un ka to cēloņi ir meklējami ārpus kuģu būvētavas. Tomēr atbilstīgi līdzšinējiem Komisijas lēmumiem šajā gadījumā nevar pieņemt šo notikumu ietekmi, jo saskaņā ar Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi “samazinātu ekonomisko izaugsmi vai tirgus situācijas pasliktināšanos kādam kuģu veidam nevar uzskatīt par ārkārtas apstākļiem Kuģu būves regulas 3. panta 2. punkta nozīmē” (15). Šis arguments tika pieņemts vienīgi attiecībā uz pasažieru kuģiem šo notikumu tiešās ietekmes dēļ uz šādiem kuģiem, bet ne attiecībā uz cita veida kuģiem, šajos gadījumos uzskatot, ka šādu notikumu ietekme ir netieša un vispārīgāka.

Faktiski lēmumā par lietas izmeklēšanas uzsākšanu Komisija atzīmēja, ka saskaņā ar “Clarkson Research” 2003. gada novembra pārskatu “11. septembra notikums neapšaubāmi vairoja problēmas saistībā ar pasaules ekonomikas jau tā vērojamo pakāpenisko palēnināšanos” (16). Turklāt attiecībā uz ieguldījumiem tankkuģos ķimikāliju pārvadāšanai ar pilnu kravnesību, kas ir mazāka par 20 000 tonnām, tādos kā kuģis C.180, šajā pašā “Clarkson Research” pārskatā ir teikts, ka “posmā starp 1998. gadu un 2001. gadu aktivitāte bija diezgan zema, un, neskatoties uz kāpumu 2001. gadā, šā paša gada pēdējā kvartālā līmenis kritās līdzīgi kā nozarē kopumā. Tomēr līgumu slēgšanas līmenis būtiski palielinājās 2002. gada sākumā un kopš tā laika ir bijis pietiekami noturīgs.”

Attiecībā uz Itālijas iestāžu argumentu, kas apstrīd Komisijas uz retrospektīvu pārskatu balstīto vērtējumu par šo notikumu ietekmi, Komisija vispirms atzīmē, ka tā pamatojās uz pašu Itālijas iestāžu iesniegtu pārskatu. Otrkārt, tā uzsver, ka šajā procedūrā Itālijas iestādes pašas pamatojas uz pārskatiem, kas sastādīti 2003. gada beigās. Visbeidzot Komisija atzīmē, ka neviens no papildu pārskatiem, uz kuriem atsaucas Itālijas iestādes, nav pretrunā ar Komisijas vērtējumu šajā jautājumā.

Komisija atzīmē, ka tās vērtējums attiecībā uz šo argumentu atbilst citiem tās lēmumiem līdzīgās lietās, kurās Itālija ir vērsusies par trīs gadu piegādes termiņa pagarināšanu tankkuģiem ķimikāliju pārvadāšanai un tankkuģiem sašķidrinātas naftas gāzes pārvadāšanai.

(ii)

Nepieciešamība pārveidot kuģi, ņemot vērā jaunās tirgus prasības

Attiecībā uz otru argumentu sākotnēji ir minēts, ka tehniskie pārveidojumi tika veikti pēc kuģu īpašnieka lūguma, lai tiktu ņemtas vērā jaunās tirgus prasības. Turklāt, kā minēts sākotnējā kuģu būves līguma 2003. gada 10. decembra papildinājumā, kuģu būvētava gatavojās lūgt kuģa īpašniekam pagarināt kuģa C.180 piegādes termiņu, uzņemoties visas izmaksas un risku saistībā ar lēmumiem par valsts atbalstu/tā piešķiršanu.

Komisija norāda, ka kuģu īpašnieks vienmēr var pieprasīt veikt izmaiņas līgumā par kuģa būvi un ka šādas izmaiņas kuģu būves nozarē nav retums. Šādi notikumi ir daļa no kuģu būvētavas parastās saimnieciskās darbības. Tāpēc šo argumentu šajā gadījumā nevar pieņemt.

Lai izvērtējums būtu pilnīgs, Komisija arī atzīmē, ka šīs izmeklēšanas gaitā Itālijas iestādes paskaidroja, ka ASV frakta uzņēmums Novamar bija atzīmējis attiecīgās izmaiņas (par abiem kuģiem C.173 un C.180) jau 2001. gada februāra vēstulē kuģu īpašniekam, un kuģu būvētava un kuģu īpašnieks bija vienojušies par tām pirms līguma darbības apturēšanas 2001. gadā. Turpmāk tā atzīmē, ka no Itālijas iestāžu paskaidrojumiem izriet, ka kuģi C.173 saskaņā ar tā sākotnējām specifikācijām jau ilgi pirms tam bija jāuzbūvē citai kuģu būvētavai, kura deviņdesmitajos gados saskārās ar grūtībām; tāpēc kuģis piederēja vecākai kuģu paaudzei, kuru tagad apsteidza jaunās paaudzes lielāka izmēra kuģi ar lielāku jaudu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, ir skaidrs, ka pārveidojumi nebija nedz ārkārtas, nedz neparedzams notikums. Tāpēc Komisija uzskata, ka Itālijas izvirzītie argumenti šajā gadījumā nav pieņemami.

(iii)

Dabas katastrofu ietekme, kas skāra Molīzes reģionu, kurā atrodas kuģu būvētava

Ir vispāratzīts, ka zemestrīces, plūdi un citi “force majeure” notikumi parasti ir pieņemams pamats. Tāpat tiek atzīts, ka šie notikumi, kā to apliecina ar Ministru Prezidenta dekrētu izsludinātais ārkārtas stāvoklis, ir ietekmējuši Molīzes reģionu un potenciāli kuģu būvētavas darbību kopumā.

Tomēr saskaņā ar Kuģu būves regulu trīs gadu piegādes termiņa pagarinājums ir atkāpe no parastajiem noteikumiem, kas atļauj piešķirt ar līgumu saistītu atbalstu kuģa darbībai, kas savukārt veido izņēmumu no Kopienas noteikumiem par valsts atbalstu. Attiecīgi princips, ka likumi, kas nosaka izņēmumus, ir jāinterpretē šauri, nozīmē, ka jānosaka tieša cēloņseku sakarība starp apstākļiem, kas varētu būt izraisījuši kavēšanos, un kavējumiem kuģa būvē. Tomēr Komisijai sniegtā informācija, tostarp Itālijas iestāžu sniegtā informācija pēc formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas, ir diezgan nenoteikta un tikai ļoti vispārīgā veidā piemin katastrofu postošo ietekmi; tā ne parāda, ne kvantitatīvi nosaka šo notikumu tiešo ietekmi uz kuģu būvētavas darba programmu vai uz attiecīgā kuģa būvi.

Komisija atzīmē, ka, neskatoties uz tās skaidri izteiktajiem lūgumiem sniegt informāciju un atbilžu termiņu ievērojamu pagarinājumu, nav sniegta nekāda sīka informācija par šo katastrofu radīto pārrāvumu kuģu būvētavas darba programmā kopumā un to, tieši kādas ir bijušas to sekas uz īpašo darba programmu pie kuģa C.180 (iepriekš – C.173). Itālijas iestādes ir iesniegušas vēstuļu, ar kurām sastāvdaļu piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji atsauca savus līgumus ar kuģu būvētavu, kopijas. Tomēr tās nav sīki ar dokumentiem pamatojušas cēloņseku sakarību un nav skaitliski precīzi raksturojušas atbilstošo kavējumu kuģu būvētavas darba programmā un kuģa C.180 (iepriekš – C 173) būvē, lai pamatotu lūgumu pagarināt piegādes termiņu par 10 mēnešiem.

(iv)

Darbu apturēšana pie kuģa C.180 (iepriekš C.173) būves 2004. gadā

Turklāt Komisija atzīmē, ka Itālijas iestādes to informēja, ka kuģa C.180 (iepriekš -C.173) būve ir pabeigta par aptuveni 66 %, bet darbs ir apturēts un kuģis nolaists ūdenī 2004.gada augustā; tāpēc to viedoklis ir, ka 10 mēnešu pagarinājumam būtu jāsākas no Komisijas lēmuma par pieprasīto pagarinājumu pieņemšanas dienas.

Pirmkārt, Itālijas iestāžu lūgumu skaitīt 10 mēnešu pagarinājumu no Komisijas lēmuma pieņemšanas dienas nevar uzskatīt par atbilstošu Kuģu būves regulai, jo tas izraisītu turpmākus nepamatotus kavējumus. Kuģu būvētava pieņēma lēmumu apturēt kuģa būvi uz savu atbildību, un tas izraisīja papildu kavēšanos, kas nav attaisnojama, pamatojoties uz Kuģu būves regulu.

Otrkārt, Komisija atzīmē, ka atbilstīgi paziņojumam kuģi C.180 (iepriekš – C.173) bija jāpiegādā līdz 2004. gada 31. oktobrim. Tomēr, ņemot vērā Itālijas iestāžu lūgumu pagarināt piegādes termiņu par 10 mēnešiem, sākot no Komisijas lēmuma par pieprasītā pagarinājuma piešķiršanu, kopā ar faktu, ka kuģu būvētava sāka nepabeigtā kuģa C.180 (iepriekš C.173) ekspluatāciju 2004. gada augustā, ir skaidrs, ka kuģu būvētava nebūtu varējusi piegādāt kuģi, pat ja tai tiktu piešķirts sākotnējais 10 mēnešu piegādes termiņa pagarinājums.

Atbilstīgi, Itālijas lūgums jebkurā gadījumā ir noraidāms nepamatotās darbu apturēšanas dēļ 2004. gadā.