21.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 366/1

(1)

Komisija ar 2003. gada 4. augusta vēstuli pieprasīja informāciju par valsts atbalsta kontroli Polijā, tostarp par iespējamiem pasākumiem saņēmēja pārstrukturēšanai. Pēc tam Komisijas dienesti un Polijas iestādes dažādās darba apspriedēs apsprieda šo jautājumu, un par to starp Komisiju un Poliju risinājās intensīva sarakste.

(2)

Konsultants, kurš atbild par pārstrukturēšanas programmas neatkarīga vērtējumu sniegšanu Polijā, 2004. gada 23. janvārī atbilstoši 8. protokolam iesniedza Komisijai šīs lietas novērtējumu.

(3)

Komisija ar 2004. gada 19. maija vēstuli informēja Poliju, ka tā nolēmusi sākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar pasākumiem, un pieprasīja konkrētu informāciju.

(4)

Komisijas lēmums sākt šo procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt atsauksmes par šo pasākumu.

(5)

Polija ar 2004. gada 26. jūnija vēstuli atbildēja uz izvirzītajiem jautājumiem. Tā arī atbilstoši 8. protokola 10. punktam pieprasīja Komisijas lēmumu, ar kuru panāk vienošanos grozīt Polijas valsts tērauda rūpniecības pārstrukturēšanas programmu.

(6)

Komisija saņēma ieinteresēto personu atsauksmes. Tā ar 2004. gada 27. septembra vēstuli nosūtīja tās Polijai.

(7)

Polija ar 2004. gada 22. novembra vēstuli atbildēja uz ieinteresēto personu atsauksmēm. Pēc tam Komisijas dienesti vairākkārt tikās ar Polijas iestādēm. Visbeidzot ar 2005. gada 8. jūnija vēstuli tika sniegta papildu informācija.

(8)

Atbalsta saņēmējs ir grūtībās nonācis uzņēmums, tērauda ražotājs Huta Częstochowa S.A. (še turpmāk – “ HCz ”, sk. 2.a punktu). HCz 2002. gada oktobrī iznomāja savus ražošanas līdzekļus jaunam uzņēmumam Huta Stali Czestochowa Sp z.o.o. (še turpmāk – “ HSCz ”, sk. 2.b punktu).

(9)

Ir runa par diviem pasākumu veidiem: par HCz finanšu pārstrukturēšanu (sk. 3. punktu) un par vairākiem citiem tiešajiem pasākumiem (sk. 4. punktu).

(10)

“Pārstrukturēšana” risinājās trijos posmos, bet valsts atbalsta kontrole attiecas tikai uz pēdējo. Pirmais mēģinājums 2001. gada novembrī atbilstoši tiesas vadītai saskaņošanas procedūrai bija neveiksmīgs. Tāpēc 2002. gada oktobrī uzņēmumam HCz bija jāiesniedz bankrota pieteikums. 2003. gada februārī uzņēmums HCz tika pieņemts pārstrukturēšanai atbilstoši jaunam likumam, ar kuru bankrota procedūra tika apturēta. Pārstrukturēšanas plāns paredz sadalīt aktīvus dažādiem uzņēmumiem un uzņēmumus vai aktīvus pārdot. Viens uzņēmums saņems tērauda ražošanas līdzekļus, lai dzēstu parādsaistības komerckreditoriem (bankām un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem), savukārt kāds cits uzņēmums saņem galvenokārt zemi, lai dzēstu parādsaistības valsts sektora kreditoriem (parādsaistības valsts iestādēm, piemēram, nodokli). Turklāt pārējos HCz meitas uzņēmumus pārdos, lai dzēstu nepārstrukturējamas valsts sektora un komerciālās parādsaistības.

(11)

HCz ir otrs lielākais tērauda ražotājs Polijā. Tas galvenokārt ražo gatavo tērauda izstrādājumu – quarto loksnes (3), kas veido vairāk nekā 60 % no tā pārdošanas apjomiem. Šo ražojumu izmanto kuģu būvē un būvniecībā.

(12)

Pirmo HCz ražotni izveidoja laikposmā no 1896. līdz 1902. gadam. Patlaban uzņēmumam HCz ir diezgan mūsdienīga tērauda ražotne un plākšņu ražošanas cehs, kurā ir elektriskā loka krāsns, vienlaidu lietuve un smagā tērauda lietuve ar apstrādes iekārtām. Tērauda ražošanas ceha (kurā ražo tērauda produkcijas pusfabrikātus jeb plātnes) nominālā jauda ir 700 000 tonnas, un plākšņu ražošanas ceha (kurā tērauda pusfabrikātus pārveido gatavos izstrādājumos) jauda ir apmēram 780 000 tonnas.

(13)

HCz pieder 14 neatkarīgi uzņēmumi, kuri tam sniedz papildu pakalpojumus. To vidū ir cauruļu ražotājs Rurexpol Sp. z o.o.  (4), koksēšanas uzņēmums Koksownia Sp.z o.o. un elektroenerģijas uzņēmums Elsen Sp.z o.o. Uzņēmumā HCz kopā ar meitas uzņēmumiem 2002. gadā bija apmēram 5 000 strādājošo.

(14)

HCz 100 % pieder Polijas Finanšu ministrijai. Tā pamatkapitāls ir PLN 370 miljoni (apmēram EUR 70 miljoni (5). Uzņēmuma aktīvu uzskaites vērtība 2003. gada 31. decembrī bija PLN 768,5 miljoni (apmēram EUR 160 miljoni).

(15)

Kopš 2001. gada vasaras uzņēmumam HCz ir bijušas nopietnas finansiālas problēmas. Tā kā tas nespēja atmaksāt parādu, kas 2003. gada beigās sasniedza apmēram PLN 1,4 miljardus jeb aptuveni 310 miljonus euro, lielākā tā aktīvu daļa, ieskaitot visus tērauda ražošanas līdzekļus, ir ieķīlāta lielākajiem kreditoriem.

(16)

HCz2001. gada 11. novembrī iesniedza tiesā pieteikumu par izlīguma procedūru, saskaņā ar kuru apturēja HCz parādu atmaksu . Šis process ir vērsts uz uzņēmuma pārstrukturēšanu, kad kreditori parādu daļēji noraksta. Tiesa 2002. gada oktobrī izlīguma procesu atcēla, jo kreditori nespēja vienoties par pārstrukturēšanas paketi. Polijas iestādes norādīja, ka saskaņošanas process nebija sekmīgs, jo kreditori pieprasīja, lai HCz visus parādus atmaksātu ar valsts palīdzību.

(17)

HCz2002. gada 28. oktobrī iesniedza maksātnespējas pieteikumu. Saskaņā ar Polijas tiesību aktiem HCz maksātnespējas pieteikums bija jāiesniedz pēc saskaņošanas procedūras pabeigšanas, jo tas nespēja samaksāt parādus, kuri bija jāmaksā, tiklīdz saskaņošanas process tika apturēts. No šīs dienas HCz iznomāja savus ražošanas līdzekļus un pārtrauca tērauda ražošanu. Kopš tā laika HCz darbojas vienīgi kā mātes uzņēmums saviem meitas uzņēmumiem, un patlaban tajā ir tikai vadības struktūra ar apmēram 40 darbiniekiem.

(18)

HCz bankrota procedūras rezultātā, lai Čenstohovā turpinātu tērauda ražošanu bez bažām, ka bankrota procedūras laikā administrators varētu apturēt tā darbību, tika izveidota jauna uzņēmējdarbības struktūra HSCz, ko kontrolēja Towarzystwo Finansowe Silesia sp. z o.o. (še turpmāk – sabiedrība ar ierobežotu atbildību “ TFS ”, kuras lielākā daļa pieder Finanšu ministrijai un kura pārdod tērauda izstrādājumus).

(19)

HSCz2002. gada 28. oktobrī iznomāja HCz tērauda ražošanas iekārtas (tostarp tērauda ražotni, plākšņu rūpnīcu, koksēšanas cehu un dažus pamata pakalpojumus). Saskaņā ar nomas līgumu HSCz par nomu jāmaksā PLN [...] (6) miljoni mēnesī un jāpārņem 2057 uzņēmuma HCz darbinieki (patlaban 1950).

(20)

Nomas līgums deva HSCz iespēju atlikt nomas maksas maksājumu uz 14 mēnešiem. Lai gan līgumā nav skaidri paredzēta procentu maksa par maksājumu atlikšanu, 2004. gada 30. novembrī tika aprēķināti likumā noteiktie procenti par kavētiem maksājumiem, un tie sastādīja PLN […], ko uzņēmums HSCz samaksāja uzņēmumam HCz.

(21)

TFS nodrošināja uzņēmumam HSCz tikai minimālo kapitālu PLN 50 000. Lai tirgū varētu darboties bez apgrozāmā kapitāla, HSCz par 15 dienām samazināja debitoru parādu maksājumu termiņu, bet kreditoru saņemamo summu maksājumu termiņu pagarināja uz laiku, kas pārsniedza 50 dienas. Tas bija iespējams, jo visi galvenie piegādātāji bija gatavi pieņemt šādus kreditēšanas noteikumus, lai HSCz būtu iespējams saglabāt kā galveno klientu. Praksē daudzi piegādātāji noslēdza tā dēvēto preču apmaiņas nolīgumu, kurā par izejvielām, jo īpaši lūžņiem, maksāja ar tādiem gala izstrādājumiem kā tērauda loksnes, kas paredzētas tālākpārdošanai īpašiem tiešajiem lietotājiem. Uzņēmumi cieši uzraudzīja HSCz ražošanu un grāmatvedības uzskaiti un apmaiņā pret radušos risku pieprasīja ievērojamu darbības peļņu.

(22)

Papildu nodrošinājumu pieprasīja tikai par saistībām, kas izriet no Polijas elektroenerģijas operatora enerģētikas piegādātāja (Polskie Sieci Energetyczne S.A., še turpmāk “ PSE ”). Uzņēmumam TFS lūdza parakstīt trīs garantijas līgumus – katru par PLN […] miljoniem. Tie veido nodrošinājumu, kurā, no vienas puses, ir trīs parādzīmes, ar ko solīts samaksāt PLN […] miljonus katru un, no otras puses, trīs deklarācijas par apņemšanos nekavējoties apmierināt prasījumus atbilstoši Polijas Civilprocesa kodam (777. pantam), tādējādi kopā nodrošinot PSE nodrošinājumu PLN […] miljonu apmērā. 2002. gada 2. novembrī tika izdotas divas parādzīmes/garantijas, kuru summa bija PLN […] miljoni katra un kuras bija spēkā līdz 2003. gada 30. jūnijam, savukārt vēl viena, kuras vērtība bija PLN […] miljoni, tika izdota 2002. gada 30. decembrī un tai jābūt spēkā līdz 2005. gada 31. martam. HSCz par visām parādzīmēm un garantijām samaksāja fiksētu prēmiju PLN […] apmērā, tādējādi attiecībā uz garantiju PLN […] miljoni – apmēram 0,8 %. Nenomaksātie elektroenerģijas rēķini tomēr nekad nepārsniedza PLN […] miljonus, ņemot vērā garantijas līgumā ietverto mehānismu, saskaņā ar kuru HSCz bija pienākums visas nenomaksātās summas atmaksāt 5 nedēļu laikā.

(23)

Polijas Ministru padome 1998. gada jūnijā pieņēma pirmo Polijas dzelzs un tērauda rūpniecības pārstrukturēšanas programmu. 2001. gadā to aktualizēja un papildināja ar 2001. gada 24. augusta Likumu par dzelzs un tērauda rūpniecības pārstrukturēšanu (7), kas bija Polijas tērauda rūpniecības pārstrukturēšanas juridiskais pamats.

(24)

Polijas Ministru padome 2002. gada 5. novembrī apstiprināja pirmās pārstrukturēšanas programmas izmainīšanu, ko nodēvēja par Polijas dzelzs un tērauda rūpniecības pārstrukturēšanas un attīstības plānu līdz 2006. gadam (še turpmāk – “valsts pārstrukturēšanas programma” vai “VPP”). Šis plāns būtībā ļauj laika posmā no 1997. līdz 2006. gadam piešķirt Polijas tērauda rūpniecībai pārstrukturēšanai paredzētu valsts atbalstu saistībā ar pārstrukturēšanu par maksimālo summu PLN 3,387 miljardi (EUR 713 miljoni).

(25)

VPP ir iekļauta informācija, ka Polijā ir 17 tērauda ražošanas uzņēmumi. Izšķir trīs grupas. Pirmajā grupā ir astoņi uzņēmumi, kas saņem valsts atbalstu atbilstoši VPP. Lielākā daļa atbalsta tika izmantota četru lielāko tērauda ražošanas objektu apvienošanai Polijā, kurus apvienoja ar valsts lielāko tērauda ražotāju Polskie Huty Stali S.A (še turpmāk – “ PHS ”), ko šobrīd dēvē par Mittal Steel Poland (še turpmāk – “ MSP ”), pēc tam to pārdeva LNM holdingiem (8), kas nesen tika pārveidots par Mittal Steel  (9). Otrajā grupā ir seši uzņēmumi, kurus neiekļāva pārstrukturēšanas programmā, jo tērauda ražošana nebija to pamata uzņēmējdarbība vai arī tie nesaņēma atbalstu. Trešajā grupā ir trīs uzņēmumi, kuri bija saņēmuši atbalstu, bet kuri pa to laiku jau bija uzsākuši bankrota procedūru.

(26)

HCz bija minēts trešajā grupā. Ņemot vērā pieteikumu par HCz bankrota procedūras uzsākšanu, valsts pārstrukturēšanas programmā attiecībā uz HCz tika secināts, ka rūpnīca “turpmāk tiks pārstrukturēta, to likvidējot.” (3.1.2. un 5.1. punkts). Patiesībā 3.1.3.3. punktā HCz ir minēta kā viena no rūpnīcām, “attiecībā uz kuru bija uzsākta bankrota procedūra”, un norādīts, ka to patlaban pārvalda “pilnvarots administrators”. VPP 5.4.2. punktā ir paskaidrots, ka “lai veiktu HCz pārstrukturēšanu, tam būtu jāpiešķir valsts atbalsts PLN 1 miljarda apmērā. Arī tad rezultāti neatbilstu gaidītajam. Šādos apstākļos uzņēmumu pārstrukturē, izmantojot likvidāciju, un tā ražošanas līdzekļus administrē HSCz, kurš turpina HCz aizsākto ražošanu bez pārstrukturēšanai piešķirtā valsts atbalsta. Neviens valsts atbalsta saņēmējs nepārņem HCz aktīvus (3.1.3.1. punkts)”.

(27)

Valsts pārstrukturēšanas programmu iesniedza Eiropas Savienībai. To pabeidza 2003. gada 25. martā pēc intensīva dialoga ar Komisiju. Pēc novērtēšanas Komisija izvirzīja priekšlikumu Padomes lēmumam, lai atbilstoši Eiropas līgumam (kas sākotnēji bija spēkā tikai līdz 1997. gadam) labvēlības periodu valsts atbalsta piešķiršanai Polijas tērauda rūpniecībai pagarinātu līdz 2003. gada beigām ar noteikumu, lai līdz 2006. gadam tiktu panākta dzīvotspēja, un Padome 2003. gada jūlijā šo lēmumu apstiprināja (10).

(28)

Tādējādi ES ļāva Polijai, atkāpjoties no saviem noteikumiem, piešķirt tērauda rūpniecībai pārstrukturēšanas atbalstu (11). Galvenie VPP konstatējumi tika iekļauti Pievienošanās līguma 8. protokolā par Polijas tērauda rūpniecības restrukturizāciju. Ar 8. protokolu pieņem valsts atbalsta piešķiršanu astoņiem norādītajiem uzņēmumiem (bet ne HCz) par maksimālo summu PLN 3,387 miljardi. No otras puses, 8. protokolā ir uzsvērts, ka papildu pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršana Polijas tērauda rūpniecībai nav atļauta.

(29)

2002. gada 30. oktobrī, drīz pēc tam, kad HCz bija iesniedzis maksātnespējas pieteikumu, tika pieņemts darba tirgum ļoti nozīmīgs Likums par valsts atbalstu uzņēmējiem (2003. gada novembrī (12) to grozīja un še turpmāk – “2002. gada 30. oktobra likums”) (13). Tas dod iespēju uzņēmumiem veikt pārstrukturēšanas procedūru, lai izvairītos no likvidācijas. Tālab ar šo likumu tika ieviesta jauna pieeja pārstrukturēšanai, jo tas paredz valsts parāda pārstrukturēšanu (proti, daļēju norakstīšanu), ko līdz tam brīdim bija iespējams tikai atlikt uz vēlāku laiku vai pagarināt.

(30)

Uzņēmums, kuram piemēro likumā noteikto procedūru, saskaņā ar 2002. gada 30. oktobra likuma 7. panta 1. punktu bankrota gadījumā saņem aizsardzību no pārstrukturēšanas uzsākšanas brīža līdz brīdim, kad tā ir pabeigta vai izbeigta. Pārstrukturēšana jāpabeidz 24 mēnešu laikā pēc pārstrukturēšanas lēmuma pieņemšanas (2002. gada 30. oktobra likuma 19. panta 2. punkts).

(31)

2002. gada 30. oktobra likums paredz tādu komercsaistību finansiālu pārstrukturēšanu, kas datētas ar laika posmu līdz 2002. gada jūlijam, kā arī tādu valsts saistību finansiālu pārstrukturēšanu, kas datētas ar laiku līdz 2002. gada jūnija beigām (2002. gada 30. oktobra likuma 3. pants, pēdējais termiņš tika pagarināts uz vēl vienu gadu). Privāto saistību privātās finanšu pārstrukturēšanas pamatā ir pārstrukturēšanas nolīgums, kurš jāapstiprina vismaz 50 % kreditoru (saskaņā ar 2002. gada 30. oktobra likuma 4. nodaļu), savukārt valsts saistības varētu daļēji norakstīt saskaņā ar lēmumu par pārstrukturēšanu, ko pieņēma Polijas Rūpniecības attīstības aģentūras (Agencja Rozwoju Przemyslu S.A., še turpmāk – “ ARP ”), kas atbilstoši minētajam likumam (tā 5. nodaļai) atbild par uzņēmumu pārstrukturēšanas uzraudzību, priekšsēdētājs.

(32)

Turklāt ar 2003. gada 14. novembra grozījumu, kas bija noteikts minētā likuma 5.a nodaļā, ieviesa iespēju no publiskajiem prasījumiem atgūt zināmu naudas summu, pamatojoties uz īpašu pārstrukturēšanas shēmu, saskaņā ar kuru saņēmējs no nodrošinājumu brīvus aktīvus vismaz 25 % apmērā no parādu vērtības nodod uzņēmumam ARP (Operatoram). Pēc tam šos aktīvus pārdod, lai atmaksātu valsts sektora kreditoriem (2002. gada 30. oktobra likuma 32.d pants). Valsts sektora kreditoriem tomēr pārstrukturēšanas shēma ir jāapstiprina (2002. gada 30. oktobra likuma 32.h pants).

(33)

Minētā likuma 5.a nodaļa un īpašā pārstrukturēšanas shēma attiecas arī uz pārstrukturējamu prasījumu pagaidu un materiālo darbības jomu. Prasījumi saglabājas pārstrukturējami vēl uz vienu gadu (līdz 2003. gada 30. jūnijam), un tie var aptvert dažādākus valsts parādu veidus atbilstoši minētā likuma 32.a panta 1. punktam (14).

(34)

HCz2003. gada 21. janvārī pieteicās ARP, ka tam var piemērot pārstrukturēšanu atbilstoši 2002. gada 30. oktobra likumam. ARP prezidents 2003. gada 21. februārī pieteikumu pieņēma un uzdeva sākt pārstrukturēšanas procedūras atbilstoši minētā likuma 10. panta 1. punktam, kas bankrota gadījumā uzņēmumam HCz paredzēja aizsardzību.

(35)

HCz2003. gada 18. aprīlī iesniedza ARP pārstrukturēšanas plānu. Tā pamatā bija doma par HCz aktīvu sadalīšanu ražošanas un citos līdzekļos un par ražošanas līdzekļu pārdošanu kādam privātam investoram. ARP2003. gada 2. jūlijā pārstrukturēšanas plānu apstiprināja. Pēc tam to iesniedza Konkurences un patērētāju aizsardzības birojam (še turpmāk – “ OCCP”), kas 2003. gada 25. jūlijā to pieņēma ar nosacījumu, ka netiek sniegts pārstrukturēšanas atbalsts (15).

(36)

ARP priekšsēdētājs 2003. gada 7. augustā atbilstoši 2002. gada 30. oktobra likuma 10. panta 4. punktam pieņēma lēmumu par pārstrukturēšanu. 2003. gada oktobrī pārstrukturēšanas plānu izmainīja, ņemot vērā OCCP izvirzītās prasības. 2003. gada 1. decembrī to pieņēma ARP, kas izmainīja sākotnējo lēmumu par pārstrukturēšanu.

(37)

ARP priekšsēdētājs 2004. gada 30. aprīlī izdeva vēl vienu lēmumu, ar ko grozīja lēmumu par pārstrukturēšanu. Tā pamatā bija aktualizēts 2004. gada 26. aprīļa uzņēmējdarbības plāns. Plāns bija jāgroza, lai ņemtu vērā 2002. gada 30. oktobra likuma izmaiņas, un grozījumos bija izklāstīts sīkāks aktīvu pārdalīšanas apraksts (16).

(38)

Pārstrukturēšanas plānā ir izdalītas vairākas kreditoru grupas, kam pamatā ir saistību tiesiskais raksturs.

(39)

Pirmajā grupā ietilpt valsts iestāžu parādi (kuru summas aprēķinātas 2003. gada 30. jūnijā), ko veido:

(Zakład Ubezpieczeń Społecznych, še turpmāk – “ ZUS ”) sociālās apdrošināšanas iemaksas apmēram PLN […] miljonu apmērā ([…] miljoni, kuriem ir pārstrukturējams raksturs, un […] miljoni, kuriem ir nepārstrukturējams raksturs);

Tādējādi valsts iestāžu kreditori ir ZUS, FGŚP un PFRON, kas pieskaitāmi Ekonomikas un darbaspēka ministrijai, Čenstohovas pašvaldībai, ieskaitot Nodokļu iestādi, pilsētas padomi, un Silēzijas vojevodistei. Turklāt vairākām citām pašvaldībām, piemēram, Poraj pašvaldībai, bija mazāki prasījumi.

(40)

Otrajā grupā ir komercprasījumi (kuru summas aprēķinātas 2003. gada 30. septembrī), kas iedalāmi valsts sektora kreditoru un privāto kreditoru prasījumos. Pirmās apakšgrupas prasījumiem (še turpmāk – “valsts sektora komerckreditori”) pieskaitāmi prasījumi, kurus iesnieguši šādi kreditori:

(41)

Otrajā un arī trešajā grupā cita starpā ir šādi privātie kreditori (kuru prasījumu summas aprēķinātas 2003. gada 30. septembrī):

(42)

Pārstrukturēšanas plāns paredz šīs saistības finansiāli pārstrukturēt, aktīvus sadalot trijiem uzņēmumiem.

(43)

Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu kreditoriem, kuriem ir komercprasījumi, apmaiņā pret viņu prasījumiem piedāvā tērauda ražošanas līdzekļus. Tāpēc tie parāda vietā saņem tāda jaunizveidota meitas uzņēmuma MH akcijas, kuram piederēs visas tērauda ražošanas rūpnīcas, plākšņu rūpnīcas iekārtas un administratīvā ēka.

(44)

Aktīvu vērtību noteica, pamatojoties uz Polijas likumdošanu par valstij piederošiem uzņēmumiem, saskaņā ar kuru pirms pārdošanas jāveic aktīvu novērtēšana. Tāpēc 2003. gada augustā uzņēmums ATEST  (17) veica domnu novērtēšanu, kuras rezultātā vērtību noteica PLN […] miljonu apmērā. Uzņēmums PROFCEN w Częstochowie velmēšanas ceha vērtību noteica PLN […] miljonu apmērā. Tomēr, ņemot vērā to, ka šos vērtējumus apšaubīja komerckreditori, kuri apgalvoja, ka, pamatojoties uz izmantoto metodi, tie ir pārāk optimistiski, ATEST veica vēl vienu novērtējumu, izmantojot diskontēto velmēšanas ceha un domnas ģenerēto naudas plūsmu (DNP), tādējādi 2003. gada decembrī aktīvi tika novērtēti PLN […] miljonu apmērā. Turklāt izmantojot šveiciešu metodi (2/3 DNP, 1/3 aktīvu novērtējums), novērtējuma rezultātā iegūtā vērtība bija PLN […] miljoni. Šo vērtību 2003. gada decembrī vairāk vai mazāk apstiprināja LNM piedāvājums, kurā šie aktīvi bija novērtēti PLN […] miljonu apmērā un kas 2003. gada beigās tika labots uz PLN […] miljoniem (tomēr 2005. gada martā, ņemot vērā tērauda cenu ievērojamo pieaugumu, vērtība bija gandrīz divkāršojusies un sasniedza PLN […600 līdz 650] miljonus).

(45)

Komerckreditori 2003. gada 13. oktobrī parakstīja vienošanos par to viņu parādu pārstrukturēšanu, kas bija radušies līdz 2002. gada jūnijam (dēvēta arī par ugoda un še turpmāk – “Kreditoru vienošanās”), un tā stājās spēkā 2003. gada 9. decembrī. Par pamatu ņemot MH aktīvu bilances vērtību, proti, PLN 320 miljonus, pirmkārt, saskaņā ar vienošanos šo komerckreditoru prasījumi, kuras bija spēkā 2002. gada 30. jūnijā, jānokārto, daļēji tos pārvēršot 80,44 % uzņēmuma MH akciju. No tiem 72,47 % akciju tika samaksātas proporcionāli esošajiem komerckreditoru prasījumiem, bet 7,97 % –proporcionāli esošajiem kreditoru apgrūtinājumiem. Tādējādi norakstītās parādsaistības 2003. gadā sastādīja aptuveni 60 % un 2005. gadā – apmēram 30 %.

(46)

Otrkārt, saskaņā ar kreditoru vienošanos atlikušie 19,56 % MH akciju RFG jāizmanto, lai, no vienas puses, līdz vienošanās spēkā stāšanās dienai, t.i., līdz 2003. gada 9. decembrim pilnībā samaksātu procentus par saistībām, kas bija spēkā līdz 2002. gada jūnijam (pēc tam saskaņā ar kreditoru vienošanos no tām atsakās), un, no otras puses, lai nokārtotu pēc 2002. gada jūnija radušās saistības, kā arī samaksātu attiecīgos procentus.

(47)

Vēlāk kreditoru vienošanās tika vairākkārt grozīta, lai izmainītu termiņu, kurā iesaistītajiem kreditoriem jāsaņem MH akcijas, un grafiku, kādā saņemami stratēģisko investoru piedāvājumi attiecībā uz MH.

(48)

Sākotnēji kreditoru vienošanos noslēdza kreditori, kuriem pienācās 54 % no attiecīgajām parādsaistībām, starp tiem valsts sektora komerckreditori PSE, Zakład Energetyczny, ARP, PKP, PGNiG un privātie kreditori BPH Bank un BPK Logo. Kredyt Bank, ING, Citibank Handlowy un Bank Millenium, kā arī CZW Weglozbyt un Kompania Weglowa sākotnēji tai nepiekrita. Tomēr saskaņā ar 2002. gada 30. oktobra likuma 23. panta 2. punktu vienošanās ir saistoša visiem kreditoriem, kuriem ir komercprasījumi.

(49)

Bank Millenium, CZW Weglozbyt un Kompania Weglowa 2004. gada martā deva piekrišanu attiecībā uz kreditoru vienošanos. Turklāt arī Kredyt Bank, ING un Citibank Handlowy tikmēr ir norādījušas, ka tās piekrīt pārstrukturēšanas programmas ekonomiskajai dimensijai.

(50)

Komisija noprot, ka MH tiks pārdots ar ieķīlājumiem, kas joprojām saglabājušies attiecībā uz šā uzņēmuma aktīviem, jo no pārdošanas iegūtos līdzekļus izmantos atlikušo komerciālo un nepārstrukturējamo valsts sektora parādsaistību dzēšanai, tādējādi tikai pēc tam apgrūtinājumi tiks noņemti.

(51)

Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu, kas apstiprināts ar lēmumu par pārstrukturēšanu, Operators uzņemas atbildību par visiem valsts iestāžu prasījumiem, kas pastāvēja līdz 2003. gada 30. jūnijam un uz kuriem var attiecināt pārstrukturēšanu.

(52)

Apmaiņā pret to HCz atbilstīgi 2002. gada 30. oktobra likuma 32.d pantam nodos Operatoram no ķīlām brīvus aktīvus, kuru vērtība būs vismaz 25 % no Operatoram nodotajiem prasījumiem. Šie aktīvi ir precizēti pārstrukturēšanas plānā un ietver zemi, kuras daļa veidos enerģētikas uzņēmuma Elsen rūpnieciskā parka teritoriju, un PLN 10 miljonus debitoru parādu. Operators par šiem aktīviem mēģina iegūt pēc iespējas vairāk naudas līdzekļu. Aktīvu lielākās daļas pārdošanu paredzēts pabeigt tikai 2005. gada decembrī.

(53)

Neatkarīgs revidents ir noteicis, ka zemes vērtība, ko saņem Operators, ir PLN 120,6 miljoni. Kopā ar Elsen akcijām, kuru vērtība ir aptuveni PLN 25,4 miljoni, un debitoru parādiem PLN 10 miljonu apmērā Operatora aktīvu vērtībai jābūt PLN 156 miljoniem (18). Šo novērtējumu ARP uzdevumā Polijā veica Commerzbank struktūra BRE Corporate Finance  (19).

(54)

Debitoru parādu nodošana Operatoram ļaus automātiski ļaus automātiski noņemot apgrūtinājumus no šīm saistībām. Taču sakarā ar nepārstrukturējamu debitoru parādu esamību dažiem valsts kreditoriem joprojām būs ķīlas, kas saglabāsies līdz brīdim, kad HCz/RFG pēc MH pārdošanas būs spējīgs nokārtot savas saistības.

(55)

Par piekrišanu īpašajai pārstrukturēšanas shēmai ir ziņojis ZUS, Čenstohovas pašvaldība, PFRON un Silēzijas vojevodiste. No otras puses, Polija norādīja, ka Čenstohovas nodokļu iestāde, FGŚP un Gmina Poraj 2005. gada jūnija sākumā noraidīja īpašo pārstrukturēšanas shēmu, jo cerēja uz lielāku ieguvumu bankrota procesā. Tāpēc to parādsaistības uzskatāmas par nepārstrukturējamām un jāsedz uzņēmumam HCz un RFG. Polijas iestādes ir apliecinājušas, ka šie prasījumi tiks atmaksāti pilnībā.

(56)

HCz ar laiku pārdēvēs par RFG. Uzņēmumam RFG piederēs vairāki atlikušie aktīvi, jo īpaši lielākā daļa HCz meitas uzņēmumu, piemēram, Rurexpol un koksēšanas rūpnīca, kuru lielākā daļa tiks pārdota stratēģiskajam investoram. Turklāt vairāki aktīvi, kurus HSCz iznomāja, tiks nodoti citam HCz meitas uzņēmumam Majatek Hutniczy Plus (še turpmāk – “ MH Plus ”), lai tos pārdotu stratēģiskajam investoram par labu RFG.

(57)

Pirmo reizi RFG aktīvus 2003. gada beigās novērtēja konsultanti, kuri strādāja Čenstohovas uzņēmumā PROFCEN, un tos iekļāva vēlākajos meitas uzņēmumu vērtējumos, ko veica ATEST. MH un MH Plus vērtību turpmāk pamatoja stratēģisko investoru izteiktie piedāvājumi. Pamats otrajai vērtībai bija 2005. gada sākumā izteiktais piedāvājums iegādāties dažādu meitas uzņēmumu akcijas (sk. 62. punktu), un tas nepārprotami atspoguļo ievērojamo cenu paaugstināšanos tērauda tirgū. Meitas uzņēmumu vērtība ir sniegta turpmāk:

1 tabula.

Prognozētās vērtības meitas uzņēmumiem, kuri uzņēmumam RFG būs jāpārdod

(58)

RFG būs jāatmaksā visas nepārstrukturējamās valsts iestāžu parādsaistības (apmēram PLN […] miljoni) (21). Turklāt tam jāmaksā procenti par komercsaistībām, kas pārstrukturētas, konvertējot tās MH akcijās, par laiku no 2002. gada 1. jūlija līdz 2003. gada 9. decembrim (PLN […] miljoni) un par visām jaunajām komercsaistībām, par kurām procenti aprēķināmi pēc 2002. gada jūnija (lēsts PLN […] miljonu apmērā) (22). Tāpēc no PLN […] miljoniem, ko RFG saņems no meitas uzņēmumu pārdošanas, PLN […] miljonus izmantos, lai nokārtotu visas nesamaksātās parādsaistības, bet PLN […] miljonus – lai segtu pārstrukturēšanas izmaksas, un apmēram PLN […] miljoni paliks RFG rīcībā.

(59)

HCz un TFS sadarbībā ar HCz kreditoriem Finansu ministrijas pārraudzībā līdz ar HSCz akcijām plāno pārdot MH, MH Plus, koksēšanas rūpnīcas, Rurexpol un dažu citu meitas uzņēmumu akcijas kādam stratēģiskajam investoram. Šo procesu uzraudzīs Sarunu komiteja, kurā ir pārstāvji no HCz, TFS un 9 HCz kreditori (BPH, Citibank Bank Handlowy, Bank Millennium, Kredyt Bank, ING, PSE, PKP, PGNiG un ARP).

(60)

Pēc pirmā izsoles procesa TFS un HCz izvēlējās uzņēmumu LNM holdings N.V (patlaban apvienots ar Mittal Steel, tomēr še turpmāk – “LNM”) un Donbasa rūpniecisko apvienību (še turpmāk – “ Donbass ”) kā priviliģētos pretendentus, lai sarunas uzsāktu tikai ar tiem. 2004. gada 31. martā tika parakstīta provizoriska vienošanās ar LNM, kas pēc tam tika atsaukta. 2004. gada rudenī izsole ar priviliģētajiem pretendentiem tika atsākta.

(61)

2005. gada februārī, LNM saņēma ekskluzīvas tiesības, pamatojoties uz piedāvāto cenu. Cena bija ievērojami paaugstinājusies, ņemot vērā koksa un tērauda tirgū esošo cenu pieaugumu. Vienošanās ar LNM tika parakstīta 2005. gada 15. aprīlī. Tomēr 2005. gada 16. maijā pēc tam, kad LNM neizdevās vienoties ar arodbiedrībām, tika uzsāktas sarunas ar Donbasu. Polijas iestādes apgalvoja, ka arī Donbass patlaban ir gatavs maksāt LNM piedāvāto cenu, tādējādi 2005. gada 16. jūnijā tika parafēta vienošanās, kas ir pamatā galīgajam nolīgumam par uzņēmumu pārdošanu Donbasam.

(62)

Cenu aptuveni PLN […] miljonu apmērā maksā kā kopējo summu par uzņēmumu MH (aptuveni PLN […no 600 līdz 650] miljonus), MH Plus (aptuveni PLN […] miljonus), Koksownia (aptuveni […] PLN miljonus), Rurexpol un par 8 citiem HCz meitas uzņēmumiem (kopā aptuveni PLN […] miljonus) un HSCz (aptuveni PLN […] miljonus – šo summu saņem TFS). Pārdevēji noteica minimālās cenas, taču tās proporcionāli paaugstināja, ņemot vērā cenu, kas tika piedāvāta par visiem darījuma objektiem, jo citādi varētu gadīties, ka atsevišķi pretendenti par dažiem uzņēmumiem izteiktu labākus piedāvājumus.

(63)

TFS 2004. gada oktobrī attiecībā uz uzņēmumu HSCz iesniedza aktualizētu individuālo uzņēmējdarbības plānu (še turpmāk – “IUP”) laika posmam no 2004. līdz 2006. gadam, pieņemot, ka HSCz darbība un aktīvi būtu atkal apvienoti vienā uzņēmumā (kurā ietilptu MH, MH Plus un HSCz). Šajā plānā ir paredzēti ieguldījumi esošajā rūpnīcā PLN 252,6 miljonu apmērā. Turklāt plānoti arī vairāki citi pārstrukturēšanas pasākumi, piemēram, izmaksu samazināšana un vides programma. Pamatojoties uz šiem pasākumiem, plānā paredzēta atdeve vairāk nekā 10 % apmērā no 2004. līdz 2006. gadam, kā arī kapitāla peļņa vairāk nekā 5 % apmērā.

(64)

Saskaņā ar izsoles noteikumiem investoram 24 mēnešu laikā no brīža, kad tas iegūst HSCz, MH un MH Plus kontroli, ir jāizpilda ieguldījumu programma. Turklāt saskaņā ar pārdošanas līgumu tas līdz 2006. gada 31. decembrim nedrīkstēs palielināt gatavo ražojumu ražošanas jaudu, jo īpaši ar ieguldījumiem jaunās karsti velmētu lokšņu ražošanas līnijās.

(65)

Lai novērtētu pārstrukturēšanas ietekmi, PriceWaterhouseCoopers Polijas uzdevumā veica sīki izstrādātu ekonomisko analīzi (še turpmāk – “ PWC analīze”), kurā bija salīdzināts parādsaistību nokārtošanas līmenis divos attiecīgajos scenārijos –pārstrukturēšanas procedūrā un bankrota gadījumā. Pārstrukturēšanas pasākumus veica, balstoties uz 2003. gada oktobrī noslēgto kreditoru vienošanos un 2003. gada augusta/decembra lēmumu par pārstrukturēšanu. Pasākumi bankrota gadījumā izriet no hipotētiskās bankrota likuma (23) piemērošanas, un to pamatā ir labākais valsts iestāžu kreditoriem paredzētais scenārijs.

(66)

Analīzē vispirms pieņem, ka bankrots un pārstrukturēšana notiktu 2003. gada 31. decembrī (sk. 2. tabulu), bet pēc tam 2005. gada 31. martā (sk. 3. tabulu). Debitoru parādu summu un aktīvu vērtību aprēķina, par pamatu ņemot tā brīža pašreizējo vērtību (piem., 2003. gadam MH vērtība būs PLN […(325 līdz 375)] miljoni, bet 2005. gadā tā būs PLN […600 līdz 650] miljoni). Pamatojums šādai analīzei, ko veic divos dažādos laika posmos, ir tas, ka komerckreditori jau bija piekrituši pārstrukturēšanai, balstoties uz 2. tabulu, bet valsts iestāžu kreditori 2003. gadā vēl nebija snieguši galīgo apstiprinājumu, viņi to sniedza vēlāk, ņemot vērā 2005. gada marta scenāriju. Tomēr šoreiz rādītāji bija ievērojami mainījušies, jo, no vienas puses, kreditoru debitoru parādi bija pieauguši, ņemot vērā uzkrātos papildprocentus, un, no otras puses, ieņēmumi gan atbilstoši bankrota, gan pārstrukturēšanas scenārijam bija palielinājušies, ņemot vērā izmantoto aktīvu vērtību.

2. tabula

Ienemumu salidzinajums 2003. gada decembri

3. tabula

Ienemumu salidzinajums 2005. gada marta

(67)

HCz no 1997. gada līdz 2002. gada maijam ir saņēmis finansiālu valsts atbalstu PLN 25 161 072,08 (EUR 5,3 miljonu) apmērā.

(68)

PLN 19 699 452 (EUR 4,15 miljonus) piešķīra darbības atbalstam un pārstrukturēšanai nodarbinātības jomā.

(69)

Turklāt Komitet Badan Naukowych (Zinātniskās pētniecības komiteja, še turpmāk – “ KBN ”) piešķīra uzņēmumam HCz PLN 5 461 620 (EUR 1,15 miljonus). Šo subsīdiju pamatā bija HCz nolīgumi ar KBN un Glivicē esošo Metalurģijas institūtu, un to mērķis bija veicināt un īstenot pētniecības un attīstības (še turpmāk – “P&A”) projektus. Subsīdijas veido:

(70)

HSCz no 2002. gada novembra līdz 2004. gada janvārim guva labumu no dažādiem finansiāliem pasākumiem.

(71)

HCz bija atlicis nodevu samaksu uzņēmumiem ZUS un FGŚP, kuras tomēr beidzot tika samaksātas. Visi novēlotie maksājumi (kuri tika samaksāti vairāk nekā 2 nedēļas pēc noteiktā termiņa), kopā veido PLN 18 155 302. Par šiem novēlotajiem maksājumiem, kuri parasti tika veikti ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc noteiktā termiņa, HSCz ir samaksājis attiecīgos Polijas tiesību aktos noteiktos procentus PLN 560 383.

(72)

Čenstohovas nodokļu iestāde pieņēma nodokļu maksājumu pagarinājumu par nodokļu summu aptuveni PLN 7 miljonu apmērā apmaiņā pret likumā noteikto procentu maksājumu, kurš tika samaksāts. Tomēr tā atteicās no likumā noteikto procentu summas daļas, kas novēlotu maksājumu rezultātā būtu jāmaksā. Starpība starp samaksātajiem procentiem un pilnu likumā noteikto procentu summu bija PLN 31 145.

(73)

PFRON prezidents atcēla HSCz saistības maksāt procentus PLN 22 821 apmērā, bet pieņēma prasījumus pa daļām aptuveni PLN 350 000 apmērā, kas veidoja atbalstu PLN 8 150. Tādējādi HSCz kopā ar nodokļu iestādes piedāvātajiem finanšu ieguvumiem (PLN 31 145) guva labumu PLN 62 116 (apmēram EUR 13 077) apmērā.

(74)

Visbeidzot 2002. gada 27. novembrī un 2003. gada 20. novembrīKBN no kopējām izmaksām PLN 4 370 000rūpnieciskai izpētei un pirmskonkurences attīstībai piešķīra subsīdijas PLN 1 100 000 un PLN 280 000, kopā PLN 1 328 000 (30,4 %) projektam, kura mērķis bija izanalizēt veidus, kā modernizēt tehnoloģisko procesu lietuvē, mainot tērauda ražošanā izmantoto elementu sadali, lai uzlabotu efektivitāti un paaugstinātu kvalitāti (45).

(75)

Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu pauda bažas, vai pasākumi, ko īstenoja Polija, veido atbalstu, galvenokārt trīs iemeslu dēļ.

(76)

Turklāt tā pauda bažas par to, vai ņemot vērā 8. protokola 4.a punktu, LNM būtu tiesības iegādāties HCz akcijas, jo tam kā valsts atbalsta saņēmējam atbilstoši 8. protokolam jau pieder MP.

(77)

UK Steel ar 2004. gada 9. septembra vēstuli, rīkojoties Apvienotajā Karalistē esošo HCz konkurentu uzdevumā, apgalvo, ka, pēc šā uzņēmuma domām, parādsaistību norakstīšana un nodevu samaksas termiņa pagarināšana ir valsts atbalsts, ja vien tās netiek pilnībā atmaksātas. Tas piekrīt Komisijas paustajām bažām, ka HCz tērauda ražošanas līdzekļi parastos tirgus apstākļos tiktu likvidēti, nevis iznomāti HSCz. Turklāt UK Steel mudina Komisiju piemērot 8. protokola 4.b punktu, kurš, pēc tā domām, pilnībā liegtu LNM iegādāties HCz aktīvus.

(78)

Čehija ar 2004. gada 10. septembra vēstuli paziņoja, ka to interesē Komisijas procedūra, jo tai pieder kāda cita tērauda plākšņu ražotne Vitkovice Steel.

(79)

LNM kā viens no potenciālajiem pretendentiem ar 2004. gada 10. septembra vēstuli iejaucas Komisijas procedūrā. Tas apgalvo, ka tā mērķis ir parādīt, ka HCz tērauda rūpniecības uzņēmumu privatizācija un attiecības starp citiem LNM grupas uzņēmumiem pilnībā atbilst Pievienošanās līgumam un valsts atbalsta noteikumiem. Tas jo īpaši apliecina, ka tā meitas uzņēmums MP neiegādājas Čenstohovas uzņēmumus. Tas nepārprotami vēlreiz apliecina, ka, ja tam izdotos iegādāties Čenstohovas uzņēmumus, tas tos izmantotu kā pilnībā no MP atdalītu, neatkarīgu struktūru un nodrošinātu, lai tie un MP savā starpā nenodotu valsts atbalstu vai jaudu. Tad starp uzņēmumiem būtu vienīgi komercattiecības, kuru ietvaros MP piegādātu uzņēmumam HCz plātnes un kuras būtu organizētas pārredzamā veidā tirgus cenās, kuras neatšķirtos no konkurentu cenām.

(80)

Donbass kā viens no potenciālajiem pretendentiem ar 2004. gada 13. septembra vēstuli iejaucas Komisijas procedūrā. Tas uzskata, ka pārstrukturēšana tiek veikta atbilstoši tirgus apstākļiem. Turklāt tas šaubās, vai bankrota procedūras gadījumā, ņemot vērā tās sarežģītību un ilgumu, tas vēlētos iegādāties HCz aktīvus.

(81)

Polijas Republika sniedza papildu informāciju. Tā cenšas norādīt, ka ne HCz pārstrukturēšanā, ne HSCz darbībā netika izmantots pārstrukturēšanas atbalsts. Tā tikai atzīst, 2002. gada beigās HCz patiesi bija piešķirts zināms atbalsts. Visbeidzot tā paskaidro, kādēļ Komisijai būtu jāpiekrīt VPP izmainīšanai.

(82)

Vispirms Polija pievieno jaunus argumentus tam, kāpēc HCz pārstrukturēšanā netika sniegts valsts atbalsts. Tāpēc tā pievieno iepriekšminēto bankrota scenārija analīzi, kuru sagatavoja PWC. Tās mērķis ir pierādīt, ka pārstrukturēšanā visi valsts sektora kreditori par saviem prasījumiem saņem vairāk nekā bankrota gadījumā.

(83)

Analīze ir sastādīta, izmantojot atbilstošu vērtspapīru vērtības analīzi, kas netika veikta iepriekš. Patiesībā PWC analīzē ir uzsvērts, ka valsts sektora kreditoru prasījumi pārsvarā nodrošināti ar neražošanas līdzekļiem un tikai neliela daļa – ar ražošanas līdzekļiem, savukārt privāto kreditoru prasījumi galvenokārt nodrošināti ar (vērtīgākajiem) ražošanas līdzekļiem. Pat tad, ja valsts sektora kreditoru prasījumi ir nodrošināti ar HCz ražošanas līdzekļiem, tos reģistrē datumos pēc privāto kreditoru prasījumu datumiem. Atbilstoši Polijas bankrota likumam šādi prasījumi tiktu apmierināti tikai pēc tam, kad būtu apmierināti prasījumi, kas reģistrēti agrāk (t.i., privāto kreditoru prasījumi).

(84)

Pamatojoties uz šo analīzi, Polija apgalvo, ka pārstrukturēšana atbilstu privāto kreditoru pārbaudes noteikumiem. Tikai pavisam nedaudzi valsts sektora kreditori pārstrukturēšanā saņem mazāk nekā bankrota gadījumā (tie, kuriem 2. un 3. tabulas pēdējā ailē rādītājs ir negatīvs), taču kas jebkurā gadījumā būtu vairāk nekā reālā bankrota scenārijā.

(85)

Polija iebilst, ka par 2003. gadu sagatavotā PWC analīze ir ļoti optimistiska valsts iestāžu kreditoriem. Patiesībā ieņēmumi no bankrota procedūras papildus samazinās, pirmkārt, Polijas tiesu pārraudzītās bankrota procedūras dēļ, jo šādā procedūrā rodas ar maksātnespējas administratoru saistītas izmaksas, kas parasti sastāda vairāk nekā 5 % no pārdošanā gūtajiem ieņēmumiem, bet HCz gadījumā tās būtu līdz pat 10 %. Turklāt bankrota procedūra risinās ļoti ilgi, kas var turpmāk samazināt šo vērtību.

(86)

Polija arī norāda, ka bankrota rezultātā var izpalikt vienota aktīvu pārdošana, jo dažu kreditoru īpašumtiesības uz atsevišķiem aktīviem ir nodotas citiem, tādējādi tos iespējams pārdot atsevišķi. Tāpēc investori nevar būt pārliecināti, ka viņi saņems visu ražošanas līniju, kā rezultāta pazeminās cena. Polija darīja zināmus vairākus piemērus par pārdošanu bankrota procedūras ietvaros, t.i., par Huta Andrzej gadījumu, kad ražošanas līdzekļu īpašumtiesību sadalīšana būtiski apgrūtināja pārdošanu un samazināja tā cenu. Tāpēc bankrota procedūras ietvaros veicot pārdošanu, cena, iespējams, būs daudz zemāka nekā cena, kas tiktu iegūta, veicot pārdošanu pārstrukturēšanas procesa ietvaros.

(87)

Turklāt Polija iebilst, ka valsts sektora kreditoriem, “kuri strādā ar zaudējumiem”, tas būtu labāks darījums nekā privātajiem kreditoriem, kuri visos gadījumos izvēlējās pārstrukturēšanu (sīkāku informāciju skatīt 2. un 3. tabulā) (46).

(88)

Polija paskaidro, ka iemesli tam, kāpēc kreditori nevēlējās parakstīt kreditoru vienošanos, galvenokārt bija saistīti ar uzticēšanos un cerībām uz pozitīvu pārstrukturēšanas programmas rezultātu. Turklāt Polija norāda, ka privātie kreditori parasti vilcinās pieņemt jaunus priekšlikumus, jo īpaši bankas baidās vērtspapīrus un hipotēkas uz aktīviem apmainīt pret akcijām, jo tādējādi revidenti vai bankas inspektors samazina debitoru parādu vērtību un liek tiem pārskatos uzrādīt zaudējumus. Turpretim status quo saglabāšana ļauj tiem savos pārskatos saglabāt lielāku vērtību pat tad, ja tā nav reāla.

(89)

Taču tad, kad pārstrukturēšana šķiet reāla, ja laiks rezultātu sasniegšanai nav pārāk ilgs un ja debitoru parādi, šķiet, varētu tikt apmaksāti, tad piekrišana šādiem darījumiem tiek saņemta biežāk. Patiesībā Polija ir pievienojusi Kredyt Bank un ING BSK vēstules, no kurām redzams, ka pat šīs bankas, kuras pārstrukturēšanas procesā zaudē visvairāk, patlaban uzskata, ka pārstrukturēšanas programma būtu labāks risinājums nekā bankrots. Tostarp privātie komerckreditori pat norādīja, ka tie ir gatavi turpmāk samazināt atgūstamos procentus, lai panāktu, ka HCz rīcībā būtu pietiekami daudz līdzekļu, lai atmaksātu visas nepārstrukturējamās saistības un segtu ar tām saistītās izmaksas.

(90)

Polija arī iebilst, ka valsts sektora komerckreditori, kuri saskaņā ar PWC analīzi no pārstrukturēšanas iegūtu mazāk nekā no bankrota, nekādos apstākļos nebūtu pietiekami tiesīgi aizkavēt mierizlīgumu, kas tiek īstenots saskaņā ar Polijas likumdošanu. Tāpēc mazākajai neapmierināto kreditoru daļai patiesi nebūtu iespēju uzspiest likvidāciju.

(91)

Attiecībā uz valsts iestāžu kreditoriem Polija informē, ka valsts iestāžu kreditoru īpašumā esošo ķīlu atbrīvošana un prasījumu pārvietošana uz jaunu struktūru – Operatoru, nenotiek automātiski. Tā vietā šādai rīcībai no katra valsts iestāžu kreditora jāsaņem atsevišķa piekrišana, kas, pēc Polijas teiktā, ir diskrēta. Labākais piemērs šai ziņā ir trīs kreditori – valsts uzņēmumi (Čenstohovas nodokļu iestāde, FGŚP un Gmina Poraj), kuri īpašo pārstrukturēšanas shēmu noraidīja, jo tie cer vairāk iegūt no bankrota.

(92)

Polija sniedz arī papildu informāciju par HSCz darbību. Tā apgalvo, ka tērauda ražošanas līdzekļu iznomāšana uzņēmumam HSCz, ko veic HCz, ir darbība, kuru jebkurš privātais kreditors parasti atbalstītu. Lai gan ilgstošā prakse, ko īsteno maksātnespējas administratori, būtu izraisījusi ražošanas darbību pārtraukšanu, lēmums pirms bankrota procedūras uzsākšanas šos aktīvus iznomāt kādam neatkarīgam uzņēmumam, kuru minētie administratori nekontrolētu, ir veids, kā saglabāt pastāvīgu aktīvu vērtību. Šajā ziņā privātais kreditors būtu pieņēmis arī nomas līgumā paredzēto maksājumu nokavējumu.

(93)

Turklāt tā darbībā tā nesaredz valsts atbalstu, jo to uz komerciāliem pamatiem finansēja ar aizdevumiem, ko piešķīra piegādātāji, un ar avansa maksājumiem no tērauda lietuves klientiem, kuri nevēlējās HCz/HSCz zaudēt kā klientu.

(94)

Attiecībā uz elektroenerģijas rēķinu samaksu uzņēmumam PSE Polija apgalvo, ka garantijas neveidoja valsts atbalstu, jo HSCz par vērtspapīriem uzņēmumam TFS maksāja tirgus likmi 2 % apmērā no to faktiskās vērtības. Šī vērtība ir aprēķināta, balstoties uz to, ka garantētā summa nedrīkstēja pārsniegt PLN 6 miljonus, tāpēc prēmijai PLN 120 000 faktiski jābūt 2 %. Salīdzinājuma Polija atsaucas uz Valsts kredītgarantiju fondu, kurš vairāk nekā 25 komercbanku klientiem piedāvā “garantēt aizdevumus”, izmantojot likmes, kuras patlaban ir 1 % uz 1 gadu, 1,2, % uz 2 gadiem, 1,4 % uz 3 gadiem. Tāpēc Polija uzskata, ka garantiju [izmantošanas] izmaksas un to summas nav pretrunā tā brīža tirgus noteikumiem.

(95)

Vispirms Polija atzīst, ka atbalsts PLN 19 699 452 (EUR 4 147 332) apmērā, kas laikposmā no 1997. gada līdz 2002. gada maijam tika piešķirtais uzņēmumam HCz, ir pārstrukturēšanas atbalsts.

(96)

Otrkārt, attiecībā uz KBN atbalstu Polija tomēr apgalvo, ka subsīdijas atbilst kritērijiem, kas noteikti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai (še turpmāk – “P&A pamatnostādnes”) (47), un ir uzskatāmas par saderīgu atbalstu.

(97)

Polija apgalvo, ka uz tām daļēji attiecas KBN prezidenta 2001. gada 30. novembra programma par kritērijiem finansiālā atbalsta piešķiršanai zinātnē, kas Pievienošanās līgumā bija iekļauta pašreizējo atbalstu sarakstā. Tas vismaz attiecas uz subsīdijām PLN 1 380 000 apmērā uzņēmumam HSCz, kas tika piešķirtas pēc tam, kad programma jau bija pieņemta.

(98)

Turklāt Polija norāda, ka arī KBN subsīdijas PLN 5 461 620 apmērā uzņēmumam HCz, lai gan tās netika piešķirtas saskaņā ar minēto programmu, ir uzskatāmas par saderīgām, jo tās līdzīgi atbilst P&A pamatnostādņu nosacījumiem. Lai gan tās bija piešķirtas pirms iepriekšminētās shēmas stāšanās spēkā, atbalstu tomēr vērtēja, ņemot vērā tos pašus shēmas kritērijus, tāpēc tas atbilst P&A pamatnostādnēm. Polija apgalvo, ka sīkāka informācija par šo atbalstu, kā aprakostīts II daļā, nav pieejama, jo pa šo liku KBN ir likvidēts.

(99)

Treškārt, Polija apgalvo, ka tikmēr dažādi finansiālie pasākumi par labu HSCz ir nokārtoti. Atliktie nomas maksājumi uzņēmumam HCz, kā arī procenti par nodevām, kas maksājami ZUS un FGŚP, kopā ar likumā noteiktajiem 16 % no 2002. gada jūlija līdz 2003. gada 21. janvārim, 13 % līdz 2003. gada 24. septembrim un 12,25 % līdz 2004. gada 25. novembrim ir samaksāti.

(100)

Visbeidzot atbalsts PFRON un nodokļu iestādes piedāvāto finanšu ieguvumu veidā PLN 62 116 (apmēram EUR 13 077) apmērā nav atmaksāts, jo nodokļu administrācijas nepieņēma atmaksu bez lēmuma par [līdzekļu] atgūšanu. Polija tomēr apgalvo, ka šis atbalsts ir minimāls.

(101)

Polija saskaņā ar 8. protokola 10. punktu VPP izmainīšanai prasa Komisijas piekrišanu. Polija gatavojas paziņot, ka HCz turpinās darbību arī bez atbalsta un netiks likvidēta. Tā garantē, ka HCz no 1997. līdz 2006. gadam nesaņems papildu valsts atbalstu un līdz 2006. gada beigām – 8. protokolā noteiktā pārstrukturēšanas perioda beigām – nepalielinās iepriekšminēto jaudu.

(102)

Polijas iestādes paskaidro, ka tad, kad 2002. gada rudenī tika izstrādāts VPP projekts, HCz pārstrukturēšana bez valsts atbalsta tika uzskatīta par neiespējamu. Tikmēr, kamēr likās, ka ar valsts atbalsta palīdzību ir iespējama pilna parādsaistību segšana, neviens kreditors nevēlējās saņemt daļēji atmaksātas parādsaistības. Tikai pēc tam, kad valsts pārstrukturēšanas programmā bija noraidīta atbalsta sniegšana uzņēmumam HCz, tā kreditori piekrita samazināt debitoru parādus. Turklāt tikai līdz ar 2002. gada 30. oktobra likuma stāšanos spēkā atbilstoši Polijas tiesību aktiem tika iegūts instruments, kas ļāva publiskos prasījumus norakstīt un atmaksāt kreditoriem procedūras laikā, kuru tie kontrolēja.

(103)

Polija apliecina Komisijai, ka līgums par MH, HSCZ un citu uzņēmumu pārdošanu stratēģiskam investoram izslēgs iespēju valsts atbalstu uzņēmumam HCz atbilstīgi 8. protokolam nodot citam saņēmējam. Tālab pārdošanas līgumā, kas parakstāms ar investoru, būs īpaši atrunāta visa vajadzīgā kontrole.

(104)

8. protokola 1. punktā noteikts, ka “neskarot EK Līguma 87. un 88. pantu, valsts atbalstu, ko Polija piešķīrusi dažu Polijas tērauda rūpniecības daļu restrukturizācijai, uzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu”, ja cita starpā tiek ievēroti protokolā izklāstītie nosacījumi.

(105)

Saskaņā ar 8. protokola 3. punktu valsts atbalstu pārstrukturēšanai drīkst piešķirt tikai 1. pielikumā minētajiem uzņēmumiem. Polija ir atlasījusi iekļaušanai šai sarakstā astoņus uzņēmumus. Tajā nav minēts ne HCz, ne HSCz, kā arī neviens HCz meitas uzņēmums.

(106)

Ar 8. protokola 6. punkta trešo daļu ir aizliegts piešķirt papildu atbalstu Polijas tērauda rūpniecības pārstrukturēšanai. Šajā ziņā ar 8. protokola 18. punktu Komisija ir pilnvarota veikt “atbilstošus pasākumus, kas liek visiem attiecīgajiem uzņēmumiem atmaksāt piešķirto atbalstu”, ja, uzraugot pārstrukturēšanu, konstatēta noteikumu neievērošana, jo piešķirts “papildu nesaderīgs valsts atbalsts tērauda rūpniecībai”.

(107)

Padome saskaņā ar Eiropas līgumu labvēlības periodu pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanai Polijas tērauda rūpniecībai pagarināja līdz 2006. gada 31. decembrim. Šo pasākumu ar 8. protokolu atzina par daļu no Polijas pievienošanās procesa. Lai sasniegtu šo mērķi, tas aptver laika intervālu pirms un pēc pievienošanās. Precīzāk, tas paredz ierobežotu pārstrukturēšanas atbalstu laika posmam no 1997. līdz 2003. gadam, bet liedz turpmāku valsts atbalstu Polijas tērauda rūpniecības pārstrukturēšanai no 1997. līdz 2006. gadam. Šajā ziņā tas nepārprotami atšķiras no citiem Pievienošanās līguma noteikumiem, piemēram, no IV pielikumā noteiktā pagaidu mehānisma (“spēkā esošā atbalsta procedūra”), kas attiecas tikai uz valsts atbalstu, kas piešķirts pirms pievienošanās, ciktāl tas “joprojām piemērojams” pēc pievienošanās dienas. Tāpēc 8. protokolu var uzskatīt par lex specialis, kas jautājumos, uz kuriem tas attiecas, aizstāj visus pārējos Pievienošanās akta noteikumus (48).

(108)

Šā iemesla dēļ, lai gan EK Līguma 87. un 88. pants parasti neattiecas uz atbalstu, kas piešķirts pirms pievienošanās, un nav piemērojams pēc pievienošanās, ar 8. protokola noteikumiem valsts atbalsta kontrole atbilstīgi EK Līgumam ir attiecināta arī uz atbalstu, kas piešķirts Polijas tērauda rūpniecības pārstrukturēšanai no 1997. līdz 2006. gadam.

(109)

Lēmumu atbilstīgi EK Līguma 88. panta 2. punktam var pieņemt pēc Polijas pievienošanās, jo, ja 8. protokolā nav īpašu noteikumu, tad jāpiemēro parastie noteikumi un principi. Pēc tam piemēro arī Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai  (49) (še turpmāk – “Procedurālā regula”).

(110)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu valsts atbalsts ir jebkāds atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem, ciktāl tas iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm, un tāpēc nav saderīgs ar kopējo tirgu. EK Līguma 86. panta 1. punktā ir precizēts, ka EK Līguma 87. pants attiecas arī uz valsts sektora uzņēmumiem, t.i., uz uzņēmumiem, kurus kontrolē valsts.

(111)

Valsts iestāžu parādsaistību norakstīšanai ir ekonomisks labums, jo ar to pieņem ieņēmumu zaudēšanu, tāpēc saņemams atbalsts no valsts līdzekļiem. Tomēr saskaņā ar iedibināto Tiesas praksi valsts pasākums veido atbalstu EK Līguma 87. panta nozīmē tikai tad, ja saņēmējuzņēmums gūst ekonomisku labumu, kuru tas nebūtu guvis parastos tirgus apstākļos. Patiesībā ir konstatēts, ka tirgus ekonomikas investors var īstenot struktūrpolitiku, kuras ietvaros viņš vadās no ieguldītā kapitāla rentabilitātes ilgtermiņa perspektīvām. Savukārt tirgus ekonomikas kreditors atbilstoši iedibinātajai Tiesas praksei saprātīgā laikā mēģinātu panākt to summu samaksu, kuras viņam ir parādā finansiālās grūtībās nonācis parādnieks (50).

(112)

Tāpēc tad, ja finansiālās grūtībās nonākušais parādnieks piedāvā citu parāda atmaksas termiņu, lai izvairītos no likvidācijas, atbilstoši Pirmās instances tiesas nolemtajam katram kreditoram vismaz rūpīgi jāapsver priekšrocības, iegūstot summu, kas tiek piedāvāta saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu, un summu, kuru tas varētu atgūt pēc uzņēmuma iespējamās likvidācijas (šis novērtējums turpmāk saukts par “privāto kreditoru pārbaudi”) (51). Pirmās instances tiesa norādīja, ka privāto kreditoru pārbaudi ietekmē vairāki faktori, tostarp kreditora kā nodrošināta, priviliģēta vai parasta prasījuma īpašnieka statuss, tā īpašumā esošo vērtspapīru raksturs un apjoms, novērtējums, ciktāl iespējams, ka uzņēmumam izdosies atjaunot dzīvotspēju, kā arī summa, ko tas saņemtu, ja uzņēmums tiktu likvidēts.

(113)

Attiecībā uz HCz pārstrukturēšanu Komisija izvērtēja Polijas iesniegto dokumentāciju un informāciju un secināja, ka šaubas, kas tika paustas, procedūru uzsākot, vēlāk tika kliedētas. Komisija uzskata, ka pārstrukturēšana atbilst privāto kreditoru pārbaudes noteikumiem.

(114)

Pamatojoties uz PWC analīzi, Komisija vairs neuzskata, ka valsts iestāžu kreditoru ķīlu dēļ likvidācija dotu lielākus ieņēmumus nekā pārstrukturēšana. Saskaņā ar PWC analīzē sniegtajiem skaidrojumiem tā secina, ka valsts sektora kreditoriem uz tiem pašiem ražošanas līdzekļiem bija līdzīgas ķīlas kā privātajiem kreditoriem, kuras tomēr bija reģistrētas vēlāk nekā privāto kreditoru ķīlas. Tāpēc par prioritāti jānosaka privāto kreditoru debitoru parāda dzēšana, tādējādi samazinot valsts iestāžu kreditoru apmierinājuma līmeni.

(115)

Turklāt Komisija šobrīd var secināt, ka pašreizējais pārstrukturēšanas priekšlikums ļauj ikvienam valsts sektora kreditoram gūt labumu no HCz pārstrukturēšanas. Tālab tā norāda, ka komerckreditoru novērtēšana jāveic, ņemot vērā stāvokli 2003. gada decembrī, jo, lai gan kreditoru vienošanās vēlāk ir mainīta, tās pamatelementi joprojām ir spēkā un kopš minētā brīža ir saistoši. Savukārt valsts iestāžu kreditoriem attiecīgais brīdis ir 2005. gada jūnijs, jo tiem bez nosacījumiem jāpiekrīt pārstrukturēšanas lēmuma noteikumiem.

(116)

Analīze, kurā top skaidrs, ka pārstrukturēšana kreditoriem būs izdevīgāka nekā bankrots, ir vērā ņemama, valsts sektora kreditoriem par pamatu izmantojot labāko scenāriju attiecībā uz bankrotu. Patiesībā, valsts kreditoriem piemērojot vislabāko bankrota scenāriju, 2005. gadā tikai trīs valsts iestāžu kreditori un 2003. gadā tikai viens valsts sektora komerckreditors (52) no pārstrukturēšanas būtu saņēmis mazāk nekā no bankrota. Tomēr visi trīs valsts iestāžu kreditori nobalsoja pret pārstrukturēšanu, un Polijas iestādes apliecināja, ka to prasījumi tiks pilnībā apmierināti no RFG aktīvu pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem. Tā kā šie valsts sektora kreditori nav piedāvājuši nekādas priekšrocības parādniekam, kā arī nav izmantojuši valsts līdzekļus, tad viņu darbība neietver valsts atbalstu (53).

(117)

Attiecībā uz valsts sektora komerckreditoru Zaklad Energetyczny, kurš Čenstohovas reģiona enerģētikas uzņēmums, vispirms jānorāda, ka starpība starp šā uzņēmuma kredītu apmierināšanas līmeni pārstrukturēšanas un bankrota scenārijā ir neliela. Otrkārt, Komisija atzīst, ka privātais kreditors, kurš sniedz pakalpojumus uzņēmumam HCz, vairumā gadījumu būtu pret tā bankrotu, jo tad tas zaudētu nozīmīgu klientu, HCz ražošanu uz ilgu laiku pārtraucot vai vienkārši izbeidzot. Tas jo īpaši attiecas uz Zaklad Energetyczny, jo šajā gadījumā tas zaudētu savu galveno klientu. Tāpēc šis kreditors darbojās atbilstoši savām komercinteresēm un nepiedāvāja uzņēmumam HCz nepamatotas priekšrocības.

(118)

Turklāt Komisija atzīst, ka, ņemot vērā iepriekšminēto tiesu praksi (54), saskaņā ar kuru “summa, ko tas saņemtu likvidācijas gadījumā”, jāsalīdzina ar “novērtējumu, ņemot vērā iespējas atjaunot uzņēmuma dzīvotspēju”, lai izmantotu privāto kreditoru pārbaudi, vajadzīgs reāls bankrota un pārstrukturēšanas novērtējums.

(119)

Šajā gadījumā pārstrukturēšanas iespējas ir acīmredzamas. Komercsaistības tiks pārdotas kādam stratēģiskajam investoram, un (2003. gadā) bija un (2005. gadā) aizvien ir pierādījumi tam, ka šādi nopietni piedāvājumi ir izteikti. Turklāt, šķiet, ekonomisks pamatojums ir arī tam, lai prasījumi tiktu nodoti Operatoram. Aktīvu vērtību ir apstiprinājis uzticams novērtēšanas uzņēmums.

(120)

Taču Komisija arī atzīst, ka bankrota gadījumā saņemamā summa, kā, piemēram, norādīts PWC analīzē, nebūt nav garantēta. Analīze drīzāk sagatavota, balstoties uz labāko scenāriju valsts sektora kreditoriem, un tās pamatā ir pieņēmumi par aktīvu pārdošanu, kas līdzīgi pieņēmumiem attiecībā uz pārstrukturēšanu. Turklāt nebūt nav garantijas tam, ka, ja administrators pārdod aktīvus, tos iespējams pārdot visus kopā. Daži kreditori var izņemt aktīvus, uz kuriem tiem ir ķīlas, tādējādi pārdošanas rezultātā iegūtā cena būs zemāka nekā pārstrukturēšanā iegūtā cena. Polija ir sniegusi empīriskus pierādījumus, lai šo hipotēzi apstiprinātu.

(121)

Privāto kreditoru darbība skaidri norāda uz šādu tirgus apstākļiem atbilstošu darbību. Patiesībā arī privātie kreditori ir balsojuši par pārstrukturēšanu, neraugoties uz to, ka 2. un 3. tabulā redzams, ka tie atbalstījuši bankrotu. Piemēram, BPH bankai, kuru kontrolē privātpersonas, 2003. gadā bija debitoru parādu zaudējumi PLN 75 miljonu apmērā no 19 % bankrota gadījumā (PLN 14 miljoni), savukārt pārstrukturēšanā tā zaudētu apmēram 49 % (PLN 37 miljonus). Tādējādi pārstrukturēšana, kas salīdzināta ar labāko bankrota procedūras scenāriju, solītu parādsaistību dzēšanu 62 % apmērā. Tomēr BPH balsojot atbalstīja kreditoru vienošanos.

(122)

Ja tāds pats instruments tiktu piemērots valsts sektora kreditoriem, gandrīz ikviens, proti, visi valsts sektora komerckreditori un lielākā daļa valsts iestāžu komerckreditoru būtu atbalstījuši pārstrukturēšanu.

(123)

Komisijai vairs nešaubās par to, vai HCz ražošanas nodošana uzņēmumam HSCz veido atbalstu. Komija norāda, ka tērauda ražošanas līdzekļu iznomāšana pirms bankrota uzsākšanas atsevišķam uzņēmumam, kuru nekontrolē administrators, bija veids kā saglabāt aktīvu vērtību.

(124)

Turklāt Komisija secina, ka HSCz uz komerciāliem pamatiem ir ieguvis apgrozāmo kapitālu un garantiju no TFS, kas tādējādi atbilst privāto kreditoru pārbaudes noteikumiem. Tā saprot, ka uzņēmumu HSCz uz komerciāliem pamatiem finansēja ar aizdevumiem, ko piešķīra piegādātāji, un ar avansa maksājumiem no tērauda lietuves klientiem, kuri paši bija ieinteresēti, lai tērauda ražošana Čenstohovā turpinātos.

(125)

Attiecībā uz TFS piešķirto garantiju Komisija konstatē, ka, pamatojoties uz praksi atsevišķu garantiju novērtēšanā, garantija neveido valsts atbalstu (55).

(126)

Pirmkārt, HSCz nebija nonācis finansiālās grūtībās tādā izpratnē, kā to paredz Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (56). Tas bija jauns uzņēmums, kuram nebija parādu, bet kuram jau bija diezgan daudz pasūtījumu. Otrkārt, uzņēmumam bija iespēja saņemt finanšu tirgu aizdevumus bez iejaukšanās no valsts puses. Treškārt, garantija ir piesaistīta fiksētai maksimālajai summai, un tā nav beztermiņa.

(127)

Komisijas rīcībā attiecībā uz cenu, kas samaksāta par šo garantiju, nav pierādījumu, ka samaksātā prēmija neatbilst tirgus cenai. Uz to nepārprotami norāda Polijas arguments par to, ka garantētā summa līgumsaistību dēļ faktiski nepārsniedza PLN 6 miljonus, tāpēc prēmija bija 2 %. Tomēr pat tad, ja prēmija bija 0,8 %, no piemēriem, kuros izmantotas līdzīgas garantijas ar prēmijām 1 % apmērā, redzams, ka prēmija bija noteikta tirgus likmes līmenī jo īpaši tad, ja uzskata, ka uzņēmumam TFS bija visa informācija par HSCz, tāpēc tas varēja ieviest kontroles sistēmu, kas deva iespēju ierobežot garantēto summu. Komisija arī atgādina, ka citos ar tērauda ražošanu saistītos gadījumos tā bija uzskatījusi, ka atbilstošā samaksātā prēmija bija mazāka par šajā gadījumā samaksāto prēmiju (57).

(128)

Finansiālie pasākumi, kurus no 1997. gada jūnija līdz 2002. maijam PLN 25 161 072,08 (jeb apmēram EUR 5,3 miljonu) apmērā noteica uzņēmumam HCz, ir veikti, izmantojot valsts līdzekļus par labu HCz. Tā kā tērauda plāksnes ir izstrādājums, ko plaši tirgo visā Eiropā, šādi pasākumi, kurus pieņēma Polija, iespējams, varēja radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku uzņēmumam HCz, un ietekmēt dalībvalstu tirdzniecību. Tāpēc pasākumi veido valsts atbalstu atbilstīgi EK Līguma 87. panta 1. punktam.

(129)

KBN subsīdijas PLN 1 328 000 apmērā arī ir ekonomisks labums uzņēmumam HSCz un tāpēc veido valsts atbalstu, jo tās līdzīgi kā HCz gadījumā ietekmē tirdzniecību un draud radīt konkurences traucējumus.

(130)

Komisija tomēr nesaskata priekšrocības attiecībā uz HSCz valsts nodevu novēloto samaksu. Tā kā HSCz nebija nonācis grūtībās, tad Komisijai nav pamata domāt, ka privātais kreditors valsts iestāžu vietā būtu izvēlējies piemērot savu parādsaistību īstermiņa atmaksu (58).

(131)

Turklāt HSCz samaksāja Polijas vispārējā likumdošanā noteiktos procentus par nokavētajiem maksājumiem, kuri pārsniedza Komisijas bāzes likmi. Komisija atgādina, ka saskaņā ar Procedurālās regulas 14. pantu nelikumīgā atbalsta procedūras mērķis ir noteikt atgūstamo summu, lai panāktu tādu situāciju, kad atbalsts nebūtu bijis piešķirts. Ja tomēr atbalsta saņēmējs ir atmaksājis subsīdiju ar summu, kas vienāda vai lielāka par saliktajiem procentiem no atbalsta piešķiršanas dienas līdz tā atmaksas dienai saskaņā ar Komisijas praksi, šis pasākums vairs neveido valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(132)

Likumā noteiktie procenti, kas no 2002. līdz 2004. gadam svārstījās no 16 % līdz 12,25 % (sk. 99. punktu), patiesi pārsniedz bāzes likmi, ko Komisija piemēro atbalsta atmaksai. Tas atbilstoši 9. pantam Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (še turpmāk – “Īstenošanas regula”) (59), ir starpbanku mijmaiņas darījumu piecu gadu likme iepriekšējā gada trīs mēnešos, plus 75 pamata punkti. Šī bāzes likme Polijai 2004. gada 1. maijā bija 7,62 % (60). Līdz 2004. gadam Polijā nebija starpbanku mijmaiņas darījumu piecu gadu likmes. Taču jebkurā gadījumā arī citi rādītāji, piemēram, viengadīgo valsts obligāciju vidējā peļņa, nepārprotami bija zemāki (2002. gadā – 8,24 %, 2003. gadā – 5,34 % un 2004. gadā – 6,63 %).

(133)

Valsts atbalstu var veidot tikai to maksājumu atlikšana, ko piešķir Čenstohovas nodokļu iestāde un uzņēmums PFRON, kopumā PLN 62 116,09 apmērā, un kas nav samaksāti.

(134)

Atbalstu, ko no 1997. gada jūnija līdz 2002. gada maijam PLN 25 161 072,08 apmērā saņēma HCz, piešķīra, ievērojot to, ka atbilstoši VPP un 8. protokolam tas apstiprināms kā valsts atbalsts, taču vēlāk uzņēmuma bankrota dēļ to neņēma vērā. Tā kā saskaņā ar 8. protokolu šis atbalsts nav atļauts, tas joprojām ir atbalsts, ko aizliegts sniegt pārstrukturēšanai, ja vien tas nav saderīgs atbalsts saskaņā ar citiem valsts atbalsta noteikumiem.

(135)

Komisija norāda, ka valsts atbalsta noteikumi tērauda rūpniecībai līdz 2002. gada 23. jūlijam bija ietverti Komisijas 1996. gada 18. decembra Lēmumā Nr. 2496/96/EOTK, ar ko nosaka Kopienas noteikumus valsts atbalstam tērauda rūpniecībai (61) (še turpmāk – “Tērauda rūpniecības atbalsta kodekss”) (62).

(136)

Tērauda rūpniecības atbalsta kodeksa 2. pants pieļauj atbalstu saskaņā ar P&A pamatnostādnēm. Komisija uzskata, ka pieci pasākumi PLN 5 461 620 apmērā, ko pieņēmis KBN, nav uzskatāmi par pamatojumu tam, lai nopietni apšaubītu to saderību ar P&A pamatnostādnēm atbilstoši Pievienošanās līguma IV pielikuma 3. punkta 2. apakšpunktam (63).

(137)

Pirmkārt, lai gan uz subsīdijām, kuras KBN piešķīra uzņēmumam HCz, tieši neattiecas KBN prezidenta 2001. gada 30. novembra programma par kritērijiem finansiālā atbalsta piešķiršanai zinātnē (kuru Komisija kā pastāvošu atbalstu ir pieņēmusi atbilstoši Pievienošanās līguma IV pielikuma 6. PL pasākumam), šķiet, ka Polija savu atbalstu nevērtēja citādi arī pirms programmas apstiprināšanas. Patiesībā Polija vēl VPP norādīja “KBN līdzekļus” kā “atļautā valsts atbalsta instrumentus subsīdiju ziņā pētniecībai un attīstībai” (64). Komisija novērtēja šo valsts pārstrukturēšanas programmu un 2003. gada jūlijā ar Padomes lēmumu to apstiprināja (sk. 27. punktu).

(138)

Otrkārt, pasākumi atbilst P&A pamatnostādnēm. Atbalsts viennozīmīgi ir sniegts P&A mērķim. Turklāt tas joprojām ir mazāks par saderīgam atbalstam P&A pamatnostādnēs norādīto maksimālo robežu, ņemot vērā vēl 10 %, jo atbalsta saņēmējs atradās 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajā reģionā (65). Tas ir atbalsts rūpnieciskai izpētei un ir zemāks par maksimālo robežu 60 % (69. punkta 1., 2. un 4. apakšpunkts) vai atbalsts rūpnieciskai pētniecībai vai pirms konkurences attīstībai un ir zemāks par minētajai attīstībai noteikto maksimālo robežu 35 % (69. punkta 3., 4. un 5. apakšpunkts). Turklāt atbalsts bija patiesi stimulējošs, jo Polijas iestādes ir pārliecinoši parādījušas, ka HCz bez atbalsta nebūtu īstenojis P&A.

(139)

Tāpēc Komisija uzskata, ka tā nebūtu iebildusi pret KBN pasākumu no 1997. līdz 2001. gadam saskaņā ar Pievienošanās līguma IV pielikumu un ka tas ir saderīgs P&A atbalsts, bet nav pārstrukturēšanas atbalsts 8. protokola nozīmē.

(140)

Tomēr, kas attiecas uz pārējo atbalstu darbības un nodarbinātības jomā PLN 19 699 452 apmērā, Komisija Tērauda rūpniecības atbalsta kodeksā neatrod noteikumus, atbilstoši kuriem atbalsts varētu būt saderīgs. Tas neapšaubāmi nav atbalsts P&A vai slēgšanai (4. pants). Turklāt šis darbības atbalsts nav atļauts, ievērojot Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (66). Jebkurā gadījumā Polijas iestādes neizmantoja atkāpes ne saskaņā ar Tērauda rūpniecības atbalsta kodeksu, ne EK noteikumiem.

(141)

Ievērojot to, ka uz šiem pasākumiem neattiecas neviens cits EOTK Tērauda rūpniecības atbalsta kodeksā noteiktais izņēmums, Komisija saskaņā ar Tērauda rūpniecības atbalsta kodeksa 1. pantu uzskata šos pasākumus par pārstrukturēšanas atbalstu, kas saskaņā ar 8. pantu uzskatāms par nesaderīgu ar kopējo tirgu.

(142)

KBN 2002. un 2003. gadā uzņēmumam HSCz piešķīra PLN 1 380 000. Šo atbalstu var uzskatīt par pastāvošu atbalstu atbilstoši Pievienošanās līguma IV pielikuma 6. PL pasākumam. Polija apstiprināja, ka atbalsts tika piešķirts atbilstoši 6. PL pasākumā noteiktajai shēmai. Attiecīgi šie pasākumi neliek nopietni apšaubīt to saderību ar P&A pamatnostādnēm, ievērojot Pievienošanās līguma IV pielikuma 3. panta 2. punktu.

(143)

Ņemot vērā tā atbalsta saderību, ko KBN piešķīra uzņēmumam HSCz, potenciālā nesaderīgā atbalsta summa, ko saņēma HSCz, ir PLN 62 116,09 (apmēram EUR 13 077). Tomēr šī summa atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 69/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (67), tāpēc ļauj Komisijai secināt, ka šis pasākums neveido valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(144)

Visu šo iemeslu dēļ Komisija secina, ka pasākumi, kurus Polija īstenoja, pārstrukturējot HCz, bastoties uz 2003. gada 7. augusta pārstrukturēšanas plānu, kas grozīts 2003. gada 1. decembrī un 2004. gada 30. aprīlī, neveido valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Turklāt pasākumi, kurus Polija īstenoja HSCz darbībai, arī neveido valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Subsīdijas, ko KBN piešķīra HCz un HSCz P&A mērķiem, ir saderīgas ar kopējo tirgu.

(145)

Tomēr pārstrukturēšanas atbalsts PLN 19 699 452 (EUR 4,1 miljonu) apmērā, ko no 1997. līdz 2002. gadam saņēma HCz, nav saderīgs ar kopējo tirgu un saskaņā ar 8. protokola 18. punktu ir jāatmaksā.

(146)

Atmaksājumu pieprasīs uzņēmumam, kurš patlaban gūst labumu no šī atbalsta. Atbalsta piešķiršanas brīdī ekonomiskā struktūra, kas saņēma atbalstu, bija pieskaitāma juridiskajai personai HCz. Tā kā sākotnējā uzņēmuma HCz aktīvi un saistības ir sadalīti trim tiesību pārņēmējiem uzņēmumiem RFG, MH un Operatoram, tad ekonomiskā struktūra, kas saņem atbalstu, vairs nav pieskaitāma juridiskajai personai HCz, bet jāpaplašina, lai tā attiektos arī uz uzņēmumiem, kuri saņēma HCz aktīvus un saistības. Tāpēc atbalstu pieprasīs atmaksāt uzņēmumiem HCz, RFG, MH un Operatoram, kuri ir solidāri un katrs atsevišķi atbildīgi.

(147)

Par atgūstamajām summām aprēķina procentus saskaņā ar Īstenošanas regulā paredzētajiem noteikumiem. Īstenošanas regulas 9. panta 4. punktā jo īpaši noteikts, ka tad, ja starpbanku mijmaiņas darījumu piecu gadu likmes nav pieejamas, Komisija ciešā sadarbībā ar attiecīgo dalībvalsti drīkst noteikt valsts atbalsta atgūšanas procentlikmi, par pamatu izmantojot citu metodi un tai pieejamo informāciju. Tā kā Polijai laikā, kad tika piešķirts nesaderīgais atbalsts, starpbanku mijmaiņas darījumu piecu gadu likmes nebija pieejamas, atgūšanai piemērojamā procentlikme jānosaka, izmantojot pieejamu procentlikmi, kas uzskatāma par minētajam periodam atbilstošu procentlikmi.

(148)

Polija paziņoja par valsts pārstrukturēšanas plāna grozīšanu, lai darītu zināmu, ka HCz tiks nevis likvidēta, bet bez valsts atbalsta pārstrukturēta. Komisija neiebilst šādām izmaiņām atbilstoši 8. protokola 10. punktam.

(149)

Saskaņā ar 8. protokola 10. punktu “visas turpmākās kopējā pārstrukturēšanas plāna izmaiņas un individuālie plāni jāsaskaņo ar Komisiju un attiecīgos gadījumos ar Padomi.” Tā kā Komisijas lēmums attiecas uz valsts atbalstu, jāatsaucas uz EK Līguma 88. panta un Regulas Nr. 659/99 procedūras noteikumiem. Šajā sakarā lēmumus pieņem Komisija, izņemot gadījumus, kad lēmumu pārdomāt atbalsta saderību pamato ārkārtēji apstākļi 88. panta 2. punkta trešās daļas nozīmē.

(150)

Tāpēc Komisija ir tiesīga apstiprināt ierosinātās izmaiņas, jo galvenie rādītāji, kas norādīti protokolā par valsts atbalstu, jauda un grafiks, kā arī valsts atbalsta proporcionalitāte nemainās (68). Pašreizējā VPP izmainīšana nekādi neietekmēs 8. protokolu. HCz nekļūs par atbalsta saņēmēju 8. protokola nozīmē, kā arī nemazināsies Polijas tērauda rūpniecībai paredzētā kopējā jauda, kas noteikta saskaņā ar 7. punktu.

(151)

Turklāt Polija ir pietiekami pamatojusi šīs izmaiņas. HCz pārstrukturēšana patiesi, šķiet, ir uz tirgus nosacījumiem balstīta iespēja, un iepriekšminētais novērtējums ir parādījis, ka HCz, pretēji 2003. gadā uzskatītajam, ir iespējams pārstrukturēt bez valsts atbalsta.

(152)

Tomēr Komisija uzskata, ka tā nevar pieņemt atbalstu, kas no 1997. līdz 2002. gadam bija piešķirts uzņēmumam HCz. Šī atbalsta pieņemšana nozīmētu to, ka HCz būtu iekļaujams atbalsta saņēmēju sarakstā, palielinot iespējamā valsts atbalsta summu, kas piešķirama Polijas tērauda rūpniecībai, kas tādējādi mainītu līdzsvaru starp valsts atbalsta saistībām un konkurences traucējumiem. Komisija jebkurā gadījumā šādas izmaiņas apstiprinātu tikai ar Padomes piekrišanu.

(153)

Komisija HCz un HSCz meitas uzņēmumu pārdošanu neuzskata par 8. protokola 4. punkta neievērošanu.

(154)

8. protokola 4. punktā ir noteikts, ka “Saņēmējuzņēmums nav tiesīgs

Valsts pārstrukturēšanas plānā (sk. 26. punktu) bija atkārtoti norādīts, ka šā noteikuma nolūks ir novērst to, ka saņēmējs atbilstoši 8. protokolam iegādājas HCz aktīvus vai akcijas.

(155)

Komisija uzskata, ka šajā gadījumā jāņem vērā 8. protokola 4.a punkts nevis 4.b punkts, jo tas paredz nevis aktīvu, bet akciju pārdošanu, kas uzskatāma par apvienošanos (69). Patiesībā stratēģiskais investors iegādāsies tikai uzņēmumu akcijas nevis atsevišķus aktīvus. Turklāt 4.b punkta piemērošana paredz HCz bankrotu, kas nav pasludināts.

(156)

Komisija nesaskata 8. protokola 4.a punkta noteikumu pārkāpšanu, jo tas nepārprotami adresēts 8. protokolā paredzētajiem saņēmējiem, un ne Donbass, ne LNM nav saņēmēji 8. protokola nozīmē.

(157)

LNM patiesi ir iegādājies [atbalsta] saņēmēju – MSP. Tomēr Komisijai nav pierādījumu, ka LNM rīkojas MSP uzdevumā vai kā šā uzņēmuma pārstāvis. LNM un MSP darbojas kā neatkarīgi un atsevišķi uzņēmumi. Pat tad, ja Komisija izprastu iepriekšminētā noteikuma loģisko pamatojumu, kas paredz šķērssubsidēšanas aizliegšanu starp atbalsta saņēmējiem (iespējams MSP) un tiem, kuri to nesaņem (šai gadījumā HCz), tā guvusi pietiekamu pārliecību, ka jebkurš pircējs atturēsies no HCz šķērssubsidēšanas, izmantojot atbalstu, kas saņemts saskaņā ar valsts pārstrukturēšanas programmu. Ne vien Polija, bet arī LNM ir izklāstījis iepriekš minētos apsvērumus (sk. 79. un 106. punktu), lai uzsvērtu šādu pārliecību,