PADOMES REGLAMENTS

1. pants

Paziņojumi par sapulcēm un to norises vieta

1.   Padome sanāk, ja to sasauc tās priekšsēdētājs pēc paša ierosmes vai arī pēc kāda tās locekļa vai Komisijas pieprasījuma (2).

2.   Septiņus mēnešus pirms prezidentvalsts pilnvaru laika sākuma, pēc apspriešanās attiecīgi ar iepriekšējo un nākamo prezidentvalsti, pašreizējā prezidentvalsts paziņo dienas, kad tā paredz rīkot sanāksmes, kuras Padomei būs jārīko, lai veiktu likumdošanas darbu vai pieņemtu ar darbību saistītus lēmumus.

3.   Padome atrodas Briselē. Aprīlī, jūnijā un oktobrī Padomes sēdes notiek Luksemburgā (3).

Ārkārtējos apstākļos un attiecīgi pamatotu iemeslu dēļ Padome vai Pastāvīgo pārstāvju komiteja (turpmāk “Coreper”) ar vienprātīgu lēmumu var nolemt, ka Padomes sanāksme notiek citur.

2. pants

Padomes sastāvs, Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes nozīme un programmu izstrāde

1.   Padome var rīkot sanāksmes dažādā sastāvā atkarībā no aplūkojamā jautājuma. Padome tās Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sastāvā (turpmāk “Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome”), sasaucot sanāksmi, kā minēts 2. punkta a) apakšpunktā, nosaka sastāvu sarakstu, kas izklāstīts I pielikumā.

2.   Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome darbojas šādās divās galvenajās darbības jomās, par kurām tā rīko atsevišķas sanāksmes ar atsevišķu darba kārtību iespējami dažādos datumos un kuras attiecīgi aptver šādus jautājumus:

a)

Eiropadomes sanāksmju gatavošana un paveiktā darba kontrole, tostarp visu sagatavošanas darbu nepieciešamā koordinēšana, vispārēja politikas koordinēšana, institucionāli un administratīvi jautājumi, horizontālās lietas, kas ietekmē vairākas Eiropas Savienības politikas, un jebkura lieta, kuru tai uztic Eiropadome, ņemot vērā Ekonomikas un monetārās savienības darbības noteikumus;

b)	visa Eiropas Savienības ārējā darbība, jo īpaši kopējā ārpolitika un drošības politika, Eiropas drošības un aizsardzības politika, ārējā tirdzniecība, sadarbība attīstības jomā un humānā palīdzība.

3.   Lai sagatavotu Eiropadomes sanāksmes, Vispārējo lietu un Ārējo attiecību padome sanāksmē, kas sasaukta saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu:

a)	pēc prezidentvalsts priekšlikuma vismaz četras nedēļas līdz Eiropadomes sanāksmei sagatavo darba kārtības projektu ar attiecīgām norādēm;

b)	dienu pirms Eiropadomes sanāksmes notur galīgo sagatavošanas sanāksmi un apstiprina darba kārtību.

Citu Padomes sastāvu priekšlikumus par Eiropadomes darba procesu nosūta Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomei, kas sasaukta sanāksmē saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu, vismaz divas nedēļas pirms Eiropadomes sanāksmes.

Izņemot ārkārtējus un neparedzamus iemeslus, kas saistīti, piemēram, ar aktuāliem starptautiskiem notikumiem, neviens cits Padomes sastāvs vai Padomes sagatavošanas komiteja nedrīkst rīkot sanāksmi laikposmā starp pirmās daļas b) apakšpunktā minēto galīgo sagatavošanas sanāksmi un Eiropadomes sanāksmi.

Pasākumus, kas vajadzīgi Eiropadomes darba norises praktiskajai organizācijai, veic prezidentvalsts kopā ar Ģenerālsekretariātu saskaņā ar Eiropadomes pieņemtajiem noteikumiem.

4.   Reizi 18 mēnešos trīs prezidentvalstis, kam paredzēts pildīt pilnvaras, cieši sadarbojoties ar Komisiju un pēc pienācīgas apspriešanās, sagatavo attiecīgā laikposma Padomes darbības programmas projektu. Vēlākais vienu mēnesi pirms attiecīgā laikposma trīs prezidentvalstis kopīgi iesniedz programmas projektu, lai to apstiprinātu Vispārējo lietu un Ārējo attiecību padome, kas notur sanāksmi, kā minēts 2. punkta a) apakšpunktā (4).

5.   Nākamā prezidentvalsts sagatavo orientējošas pagaidu darba kārtības Padomes sanāksmēm, kas paredzētas nākamajos sešos mēnešos, atspoguļojot ieplānoto likumdošanas darbu un ar darbību saistītus lēmumus. Šīs orientējošās pagaidu darba kārtības sagatavo ne vēlāk kā vienu nedēļu līdz tās pilnvaru laika sākumam, pamatojoties uz Padomes 18 mēnešu programmu, un pēc apspriešanās ar Komisiju. Vajadzības gadījumā var paredzēt Padomes sanāksmes papildus tām, kas iepriekš plānotas.

Attiecīgā prezidentvalsts pēc apspriešanās ar Komisiju un nākamo prezidentvalsti vēlākais vienu nedēļu līdz tās pilnvaru laika sākumam sagatavo līdzīgas orientējošas pagaidu darba kārtības Padomes sanāksmēm, kuru norise plānota sešu mēnešu laikā pēc šā punkta pirmajā daļā minētā laikposma.

Ja sešu mēnešu laikā kāda no minētajā laikposmā plānotajām sanāksmēm izrādās nepamatota, prezidentvalsts to nesasauc.

3. pants (5)

Dienas kārtība

1.   Ņemot vērā Padomes 18 mēnešu programmu, priekšsēdētājs sagatavo pagaidu darba kārtību katrai sanāksmei. Darba kārtību nosūta pārējiem Padomes locekļiem un Komisijai vismaz 14 dienas pirms sanāksmes sākuma.

2.   Pagaidu darba kārtībā ir iekļauti punkti, par kuriem Ģenerālsekretariāts no Padomes locekļa vai no Komisijas vismaz 16 dienas pirms attiecīgās sanāksmes sākuma ir saņēmis pieprasījumu iekļaut tos darba kārtībā, pievienojot ar tiem saistītos dokumentus. Pagaidu darba kārtībā ar zvaigznīti ir atzīmēti arī tie punkti, par kuriem prezidentvalsts, Padomes loceklis vai Komisija var pieprasīt balsojumu. Šādu atzīmi izdara, tiklīdz ir izpildīti visi Līgumos paredzētie procedūras noteikumi.

3.   Punktus, kas saistīti ar tiesību akta vai kopējas nostājas pieņemšanu par tiesību akta priekšlikumu vai priekšlikumu par pasākumu, ko paredzēts pieņemt saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk “ES līgums”) VI sadaļu, neiekļauj pagaidu darba kārtībā lēmuma pieņemšanai, kamēr nav beidzies sešu nedēļu laikposms, kas paredzēts Protokola par valstu parlamentu nozīmi Eiropas Savienībā 3. punktā.

Padome var vienprātīgi atkāpties no sešu nedēļu laikposma, ja uz punkta iekļaušanu attiecas izņēmums, kas izskaidrojams ar minētā protokola 3. punktā paredzēto steidzamību.

4.   Minētajā darba kārtībā var iekļaut tikai tos punktus, attiecībā uz kuriem Padomes locekļiem un Komisijai ir nosūtīti dokumenti vēlākais līdz dienai, kad nosūta pagaidu darba kārtību.

5.   Ģenerālsekretariāts nosūta Padomes locekļiem un Komisijai pieprasījumus par punktu iekļaušanu darba kārtībā, kā arī dokumentus, attiecībā uz kuriem netika ievēroti iepriekš minētie termiņi.

Ja līdz tās nedēļas beigām, kas ir pirms nedēļas, kurā notiek Padomes sanāksme, Coreper nav beigusi izskatīt tiesību aktu jautājumus 7. panta nozīmē, prezidentvalsts tos izņem no pagaidu darba kārtības, ja vien steidzamības dēļ nav jādara kas cits un netiek skarts 2. punkts.

6.   Pagaidu darba kārtību iedala A un B daļā. Punktus, kurus Padome var apstiprināt bez apspriešanas, iekļauj A daļā, taču jebkuram Padomes vai Komisijas loceklim ir iespējams izteikt viedokli šo punktu apstiprināšanas brīdī un iekļaut izteikumus protokolā.

7.   Darba kārtību Padome apstiprina katras sanāksmes sākumā. Lai darba kārtībā iekļautu punktu, kas nav ierakstīts pagaidu darba kārtībā, Padomei jāpieņem vienprātīgs lēmums. Šādi iekļautus punktus var izvirzīt balsošanai, ja ir izpildīti visi Līgumos paredzētie procedūras noteikumi.

8.   Tomēr “A” punktu no darba kārtības izņem, ja vien Padome nenolemj citādi, ja nostāja par “A” punktu varētu izraisīt turpmāku punkta apspriešanu vai ja to pieprasa Padomes loceklis vai Komisija.

9.   Jebkuram pieprasījumam iekļaut punktu par “citu jautājumu” pievieno skaidrojošu dokumentu.

4. pants

Tā Padomes locekļa pārstāvība, kas nevar piedalīties sanāksmē

Ievērojot 11. panta noteikumus par balsstiesību deleģēšanu, Padomes loceklis, kurš nevar piedalīties sanāksmē, var norīkot sev pārstāvību.

5. pants

Sanāksmes

1.   Padomes sanāksmes nav atklātas, izņemot 8. pantā minētos gadījumus.

2.   Komisiju uzaicina piedalīties Padomes sanāksmēs. Tas pats attiecas uz Eiropas Centrālo banku gadījumos, kad tā īsteno savas iniciatīvas tiesības. Padome tomēr var nolemt apspriesties bez Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas klātbūtnes.

3.   Padomes un Komisijas locekļus var pavadīt amatpersonas, kuras tiem palīdz. Šo amatpersonu vārdus un amatus Ģenerālsekretariātam paziņo iepriekš. Padome var noteikt maksimālo to personu skaitu katrā delegācijā, kuras vienlaicīgi var atrasties Padomes sanāksmes telpā, ieskaitot Padomes locekļus.

4.   Padomes sanāksmēs personas ielaiž tikai tad, ja tās var uzrādīt Ģenerālsekretariāta izsniegtu caurlaidi.

6. pants

Dienesta noslēpums un dokumentu uzrādīšana tiesas prāvās

1.   Neskarot 8. un 9. pantu un noteikumus par publisku piekļuvi dokumentiem, uz Padomes apspriedēm attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu, ja Padome nenolemj citādi.

2.   Padome vai Coreper var atļaut izmantošanai tiesas prāvā uzrādīt to Padomes dokumentu kopiju vai izrakstu, kuri nav vēl darīti publiski pieejami saskaņā ar noteikumiem par publisku piekļuvi dokumentiem.

7. pants

Gadījumi, kad Padome rīkojas likumdevēja statusā

Padome rīkojas likumdevēja statusā EK līguma 207. panta 3. punkta otrās daļas nozīmē, kad tā pieņem noteikumus, kas ir juridiski saistoši dalībvalstīs vai dalībvalstīm, regulu, direktīvu, pamatlēmumu vai lēmumu veidā, pamatojoties uz attiecīgiem Līgumu noteikumiem, izņemot apspriedes, kuru rezultātā pieņem iekšējus pasākumus, administratīvus vai budžeta aktus, tiesību aktus par iestāžu savstarpējām attiecībām vai starptautiskām attiecībām vai nesaistošus tiesību aktus (piemēram, slēdzienus, ieteikumus vai rezolūcijas).

Ja Padomei iesniedz tiesību aktu priekšlikumus vai iniciatīvas, tā atturas no tādu tiesību aktu pieņemšanas, kas nav paredzēti Līgumos, piemēram, rezolūcijas, secinājumus vai deklarācijas, kuras nav minētas 9. pantā.

8. pants

Publiski pieejamas Padomes apspriedes un publiskas debates

1.   Publiski pieejamas ir šādas Padomes apspriedes par tiesību aktiem, ko paredzēts pieņemt saskaņā ar koplēmuma procedūru atbilstīgi EK līguma 251. pantam:

a)	Komisijas veikta iepazīstināšana, ja tāda notiek, ar tās tiesību aktu priekšlikumiem un tam sekojošas apspriedes Padomē;

b)	balsojums par šādiem tiesību aktiem, kā arī Padomes pēdējā apspriede pirms balsojuma un balsošanas skaidrojumi;

c)	visas pārējās apspriedes par šādiem tiesību aktiem, ja vien Padome vai Coreper, katru gadījumu izskatot atsevišķi, par attiecīgo apspriedi nepieņem citu lēmumu.

2.   Publiski pieejama ir Padomes pirmā apspriede par svarīgiem jaunu tiesību aktu priekšlikumiem, ko nav paredzēts pieņemt saskaņā ar koplēmuma procedūru . Prezidentvalsts apzina, kuri tiesību aktu priekšlikumi ir svarīgi, tomēr vajadzības gadījumā Padome vai Coreper var pieņemt citu lēmumu. Prezidentvalsts var pieņemt lēmumu, katru gadījumu izskatot atsevišķi, ka nākamā Padomes apspriede par kādu tiesību aktu ir publiski pieejama, ja vien Padome vai Coreper nav pieņēmusi citu lēmumu.

3.   Padome pēc Padomes vai Coreper lēmuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, rīko publiskas debates par svarīgiem jautājumiem, kuri ietekmē Eiropas Savienības un tās pilsoņu intereses.

Prezidentvalsts, jebkurš Padomes loceklis vai Komisija, ņemot vērā jautājuma svarīgumu un pilsoņu interesi par to, debatēm var ierosināt jautājumus vai īpašus tematus.

4.   Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome, kas notur sanāksmi saskaņā ar 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu, rīko publiskas politikas debates par Padomes 18 mēnešu programmu. Publiski pieejamas ir arī politikas debates, ko rīko citos Padomes sastāvos par attiecīgām prioritātēm. Publiska ir arī Komisijas veikta iepazīstināšana ar tās piecu gadu programmu, gada darba programmu un gada politikas stratēģiju, kā arī tai sekojošās debates Padomē.

5.   Attiecībā uz pagaidu darba kārtības nosūtīšanu saskaņā ar 3. pantu:

a)	tos Padomes darba kārtības punktus, kas ir publiski pieejami saskaņā ar 1. un 2. punktu, apzīmē ar vārdiem “publiska apspriede”;

b)	tos Padomes darba kārtības punktus, kas ir publiski pieejami saskaņā ar 3. un 4. punktu, apzīmē ar vārdiem “publiskas debates”.

Padomes apspriedes un publiskās debates saskaņā ar šo pantu dara publiski pieejamas, izmantojot publisku pārraidi ar audiovizuāliem līdzekļiem jo īpaši klausīšanās telpā un nodrošinot videoplūsmas pārraidi visās Eiropas Savienības iestāžu oficiālajās valodās. Ierakstīta versija ir pieejama Padomes interneta vietnē vismaz vienu mēnesi. Balsošanas rezultātus parāda ar vizuāliem līdzekļiem.

Ģenerālsekretariāts, cik vien tas ir iespējams, iepriekš publiski informē par dienām un aptuveno laiku, kad notiks audiovizuālās pārraides, un veic visus praktiskos pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu šā panta īstenošanu.

9. pants

Balsojumu, balsojumu skaidrojumu un protokolu publiskošana

1.   Papildus gadījumiem, kad Padomes apspriedes ir publiski pieejamas saskaņā ar 8. panta 1. punktu, ja Padome rīkojas likumdevēja statusā 7. panta nozīmē, publisko arī balsojumu rezultātus un Padomes locekļu sniegtos balsojumu skaidrojumus, kā arī Padomes protokolā iekļautās deklarācijas un punktus, kas saistīti ar tiesību aktu pieņemšanu.

To pašu noteikumu piemēro:

a)	balsojumu rezultātiem un balsojumu skaidrojumiem, kā arī Padomes protokolā iekļautām deklarācijām un šajā protokolā iekļautiem punktiem, kas attiecas uz kopējas nostājas pieņemšanu saskaņā ar EK līguma 251. vai 252. pantu;

b)

balsojumu rezultātiem un Padomes locekļu vai to pārstāvju sniegtiem balsojumu skaidrojumiem Samierināšanas komitejā, kas izveidota saskaņā ar EK līguma 251. pantu, kā arī Padomes protokolā iekļautām deklarācijām un šajā protokolā iekļautiem punktiem, kuri attiecas uz Samierināšanas komitejas sanāksmi;

c)	balsojumu rezultātiem un balsojumu skaidrojumiem, kā arī Padomes protokolā iekļautajām deklarācijām un šajā protokolā iekļautajiem punktiem, kas attiecas uz Padomes izstrādātu konvenciju, pamatojoties uz ES līguma VI sadaļu.

2.   Turklāt balsojumu rezultātus publisko šādos gadījumos:

a)	ja Padome rīkojas saskaņā ar ES līguma V sadaļu, pieņemot vienprātīgu Padomes vai Coreper lēmumu pēc viena to locekļa pieprasījuma;

b)	ja Padome pieņem kopēju nostāju ES līguma VI sadaļas nozīmē, pieņemot vienprātīgu Padomes vai Coreper lēmumu pēc viena to locekļa pieprasījuma;

c)	citos gadījumos, pieņemot Padomes vai Coreper lēmumu pēc viena to locekļa pieprasījuma.

Ja Padomes balsojuma rezultātu publisko saskaņā ar pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktu, pēc attiecīgo Padomes locekļu pieprasījuma publisko arī balsojuma laikā sniegtos balsojumu skaidrojumus, pienācīgi ievērojot šo reglamentu, juridisko noteiktību un Padomes intereses.

Padomes protokolā ierakstītās deklarācijas un šāda protokola punktus, kas saistīti ar pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minēto tiesību aktu pieņemšanu, publisko ar Padomes vai Coreper lēmumu, kas pieņemts pēc viena to locekļa pieprasījuma.

3.   Izņemot gadījumus, kad Padomes apspriedes ir publiski pieejamas saskaņā ar 8. pantu, balsojumu nepublisko, ja apspriešanas rezultātā noticis indikatīvs balsojums vai pieņemts provizorisks tiesību akts.

10. pants

Publiska piekļuve Padomes dokumentiem

Īpaši noteikumi par publisku piekļuvi Padomes dokumentiem ir izklāstīti II pielikumā.

11. pants

Balsošanas kārtība un kvorums

1.   Padome balso pēc tās priekšsēdētāja ierosmes.

Priekšsēdētājam turklāt balsošanas procedūra jāatklāj pēc Padomes vai Komisijas locekļa ierosmes, ja šādu lēmumu pieņem Padomes locekļu vairākums.

2.   Padomes locekļi balso dalībvalstu kārtībā, kāda noteikta EK līguma 203. pantā un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma (turpmāk “Euratom līgums”) 116. pantā, sākot ar to locekli, kurš saskaņā ar minēto kārtību ir nākamais pēc locekļa, kas atrodas priekšsēdētāja amatā.

3.   Balsojot katrs Padomes loceklis var arī būt pilnvarots balsot ne vairāk kā viena cita locekļa vārdā (6).

4.   Lai Padome varētu balsot, ir jābūt klāt to Padomes locekļu vairākumam, kam saskaņā ar Līgumiem ir tiesības balsot. Balsojot priekšsēdētājs ar Ģenerālsekretariāta palīdzību pārbauda, vai ir kvorums.

5.   Ja Padomei ir paredzēts pieņemt lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu un ja kāds Padomes loceklis to ir prasījis, pārbauda, vai dalībvalstis, kas veido šo balsu vairākumu, pārstāv vismaz 62 % no Eiropas Savienības iedzīvotāju kopskaita, kas aprēķināts atbilstīgi iedzīvotāju skaita rādītājiem, kas izklāstīti III pielikuma 1. pantā.

12. pants

Parastā rakstiskā procedūra un klusēšanas procedūra

1.   Padomes tiesību aktus steidzamos jautājumos var pieņemt, balsojot rakstiski, ja Padome vai Coreper vienprātīgi pieņem lēmumu izmantot šo procedūru. Īpašos apstākļos arī priekšsēdētājs var ierosināt izmantot šo procedūru; šādā gadījumā rakstiskos balsojumus var izmantot, ja visi Padomes locekļi piekrīt šai procedūrai.

Komisijas piekrišana izmantot rakstisko procedūru ir nepieciešama tad, ja rakstiskais balsojums paredzēts jautājumā, kuru Padomei ir ierosinājusi Komisija.

Ģenerālsekretariāts katru mēnesi sastāda to tiesību aktu kopsavilkumu, kas pieņemti, izmantojot rakstisko procedūru.

2.   Pēc priekšsēdētāja ierosmes, Padome var izmantot vienkāršoto rakstisko procedūru, kas saukta par “klusēšanas procedūru”:

a)	lai pieņemtu atbildes tekstu uz Eiropas Parlamenta deputāta iesniegtu rakstisku jautājumu vai vajadzības gadījumā mutisku jautājumu pēc tam, kad atbildes projektu ir izskatījusi Coreper  (7);

b)	lai ieceltu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus un Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus, pēc tam, kad lēmuma projektu ir izskatījusi Coreper;

c)	lai pieņemtu lēmumu par apspriešanos ar citām iestādēm un struktūrām, ja šāda apspriešanās ir paredzēta Līgumos;

d)	lai ar COREU tīkla (“COREU klusēšanas procedūra”) starpniecību īstenotu kopējo ārpolitiku un drošības politiku (8).

Šajā gadījumā attiecīgo tekstu uzskata par pieņemtu, kad ir beidzies laikposms, ko Padomes priekšsēdētāja noteicis atkarībā no jautājuma steidzamības, ja neiebilst neviens Padomes loceklis.

3.   Ģenerālsekretariāts konstatē, kad ir izpildītas rakstiskās procedūras.

13. pants

Protokols

1.   Katrā sanāksmē sagatavo protokolu un, kad tas apstiprināts, to paraksta ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās (turpmāk “ģenerālsekretārs”) vai ģenerālsekretāra vietnieks. Viņi var deleģēt savas paraksta tiesības Ģenerālsekretariāta ģenerāldirektoriem.

Protokolā katram darba kārtības punktam parasti norāda:

—	Padomei iesniegtos dokumentus,

—	Padomes pieņemtos lēmumus vai izdarītos secinājumus,

—	Padomes izdarītās deklarācijas un tās deklarācijas, kuru ierakstīšanu ir pieprasījis Padomes loceklis vai Komisija.

2.   Ģenerālsekretariāts 15 dienu laikā sagatavo protokola projektu un iesniedz to Padomei vai Coreper apstiprināšanai.

3.   Līdz šādai apstiprināšanai jebkurš Padomes loceklis vai Komisija var pieprasīt, lai protokolā iekļautu sīkākas ziņas par jebkuru darba kārtības punktu. Šādus pieprasījumus var izteikt Coreper.

14. pants

Apspriedes un lēmumi, pamatojoties uz dokumentiem un projektiem, kas sagatavoti valodās, kuras paredzētas spēkā esošajos noteikumos par valodām

1.   Izņemot gadījumus, kad Padome steidzamības dēļ vienprātīgi pieņem citu lēmumu, Padome apspriežas un pieņem lēmumus, pamatojoties tikai uz tiem dokumentiem un projektiem, kas sagatavoti valodās, kuras precizētas spēkā esošajos noteikumos par valodām.

2.   Jebkurš Padomes loceklis var iebilst pret apspriešanu, ja jebkuru ierosināto grozījumu teksti nav sagatavoti viņa vai viņas norādītajās 1. punktā minētajās valodās.

15. pants

Tiesību aktu parakstīšana

Padomes pieņemto tiesību aktu tekstu un Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgi pieņemto tiesību aktu tekstu paraksta to pieņemšanas brīdī amatā esošais priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs vai ģenerālsekretāra vietnieks. Ģenerālsekretārs un ģenerālsekretāra vietnieks var deleģēt savas paraksta tiesības Ģenerālsekretariāta ģenerāldirektoriem.

16. pants (9)

Nespēja piedalīties balsojumā

Piemērojot šo reglamentu, saskaņā ar IV pielikumu pienācīgi ņems vērā gadījumus, kad saskaņā ar Līgumiem viens vai vairāki Padomes locekļi nevar piedalīties balsojumā.

17. pants

Tiesību aktu publicēšana “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”

1.   Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (turpmāk Oficiālais Vēstnesis) ģenerālsekretārs vai ģenerālsekretāra vietnieks publicē šādus tiesību aktus:

a)	EK līguma 254. panta 1. un 2. punktā minētos tiesību aktus;

b)	Euratom līguma 163. panta pirmajā daļā minētos tiesību aktus;

c)	kopējās nostājas, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar EK līguma 251. un 252. pantā minētajām procedūrām, un šo kopējo nostāju iemeslus;

d)	pamatlēmumus un lēmumus, kas minēti ES līguma 34. panta 2. punktā;

e)	konvencijas, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar ES līguma 34. panta 2. punktu. Oficiālajā Vēstnesī izdara atsauci par šādu konvenciju stāšanos spēkā;

f)	konvencijas, ko dalībvalstis parakstījušas, pamatojoties uz EK līguma 293. pantu. Oficiālajā Vēstnesī izdara atsauci par šādu konvenciju stāšanos spēkā;

g)	Kopienas noslēgtus starptautiskus nolīgumus. Oficiālajā Vēstnesī izdara atsauci par šādu nolīgumu stāšanos spēkā;

h)

starptautiskus nolīgumus, kas noslēgti saskaņā ar ES līguma 24. pantu, ja vien Padome nepieņem citu lēmumu, pamatojoties uz 4. un 9. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (10). Oficiālajā Vēstnesī izdara atsauci par šādu nolīgumu stāšanos spēkā.

2.   Ja Padome vai Coreper nenolemj citādi, ģenerālsekretārs vai ģenerālsekretāra vietnieks Oficiālajā Vēstnesī publicē šādus dokumentus:

a)	iniciatīvas, ko dalībvalsts iesniegusi Padomei saskaņā ar EK līguma 67. panta 1. punktu;

b)	iniciatīvas, ko dalībvalsts iesniegusi Padomei saskaņā ar ES līguma 34. panta 2. punktu;

c)	kopējās nostājas, kas minētas ES līguma 34. panta 2. punktā;

d)	direktīvas, kas nav minētas EK līguma 254. panta 1. un 2. punktā, lēmumi, kuri nav minēti EK līguma 254. panta 1. punktā, ieteikumi un atzinumi.

3.   Padome vai Coreper katrā atsevišķajā gadījumā vienprātīgi izlemj, vai ģenerālsekretāram vai ģenerālsekretāra vietniekam Oficiālajā Vēstnesī jāpublicē kopējās stratēģijas, vienotās rīcības un kopējās nostājas, kas minētas ES līguma 12. pantā.

4.   Padome vai Coreper katrā atsevišķajā gadījumā, ņemot vērā iespējamo galvenā tiesību akta publicēšanu, izlemj to, vai ģenerālsekretāram vai ģenerālsekretāra vietniekam Oficiālajā Vēstnesī jāpublicē:

a)	pasākumi, ar ko īsteno ES līguma 12. pantā minētās kopīgās rīcības;

b)	vienotās rīcības, kopējās nostājas vai jebkurš cits lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz kopēju stratēģiju, kā paredzēts ES līguma 23. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā;

c)	jebkuri pasākumi, ar ko īsteno ES līguma 34. panta 2. punktā minētos lēmumus, un jebkuri pasākumi, ar ko īsteno konvencijas, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar ES līguma 34. panta 2. punktu;

d)	tādi citi Padomes tiesību akti kā sui generis lēmumi vai rezolūcijas.

5.   Ja ar nolīgumu, kas noslēgts starp Kopienām un vienu vai vairākām valstīm vai starptautiskām organizācijām, izveido struktūru, kurai piešķirtas lēmējtiesības, Padome, kad šāds nolīgums ir noslēgts, pieņem lēmumu, vai šīs struktūras pieņemtie lēmumi ir jāpublicē Oficiālajā Vēstnesī.

18. pants

Tiesību aktu paziņošana

1.   Direktīvas, kas nav minētas EK līguma 254. panta 1. un 2. punktā, un lēmumus, kuri nav minēti EK līguma 254. panta 1. punktā, to adresātiem paziņo ģenerālsekretārs, ģenerālsekretāra vietnieks vai ģenerāldirektors, kas rīkojas viņu vārdā.

2.   Ja minētos dokumentus nepublicē Oficiālajā Vēstnesī, ģenerālsekretārs, ģenerālsekretāra vietnieks vai ģenerāldirektors, kas rīkojas viņu vārdā, to adresātiem paziņo šādus tiesību aktus:

a)	ieteikumus;

b)	kopīgās stratēģijas, vienotās rīcības un kopējās nostājas, kas minētas ES līguma 12. pantā;

c)	kopējās nostājas, kas minētas ES līguma 34. panta 2. punktā;

d)	pasākumus, ar ko īsteno tiesību aktus, kas pieņemti, pamatojoties uz ES līguma 12. un 34. pantu.

3.   Ģenerālsekretārs, ģenerālsekretāra vietnieks vai ģenerāldirektors, kas rīkojas viņu vārdā, nosūta dalībvalstu valdībām un Komisijai autentiskus to Padomes direktīvu eksemplārus, kas nav minētas EK līguma 254. panta 1. un 2. pantā, kā arī Padomes lēmumus un ieteikumus.

19. pants (11)

Coreper, komitejas un darba grupas

1.   Coreper atbild par Padomes darba sagatavošanu un Padomes uzticēto uzdevumu izpildi. Tā jebkurā gadījumā (12) nodrošina Eiropas Savienības politikas un darbību pastāvīgumu un seko, lai ievērotu šādus principus un noteikumus:

a)	likumības, subsidiaritātes, proporcionalitātes un tiesību aktu pamatotības principus;

b)	noteikumus, ar kuriem piešķir pilnvaras Savienības iestādēm un struktūrām;

c)	budžeta noteikumus;

d)	noteikumus par procedūru, pārredzamību un projektu izstrādes kvalitāti.

2.   Ja vien Coreper nenolemj citādi, tā iepriekš pārbauda visus punktus Padomes sanāksmes darba kārtībā. Coreper cenšas savā līmenī vienoties par tekstu, ko paredzēts iesniegt Padomei pieņemšanai. Tā nodrošina, lai Padome tiktu pienācīgi iepazīstināta ar lietām, un vajadzības gadījumā iesniedz pamatnostādnes, izvēles iespējas vai piedāvātos risinājumus. Ārkārtas situācijā Padome vienprātīgi var pieņemt lēmumu atrisināt jautājumu bez iepriekšējas pārbaudes.

3.   Ar Coreper apstiprinājumu var izveidot komitejas vai darba grupas, lai tās veiktu attiecīgu iepriekš noteiktu sagatavošanas darbu vai izpēti.

Ģenerālsekretariāts atjauno un publisko sagatavošanas struktūru sarakstu. Tikai šajā sarakstā iekļautās komitejas un darba grupas var rīkot sanāksmes kā Padomes sagatavošanas struktūras.

4.   Coreper atkarībā no darba kārtībā iekļautajiem punktiem vada tās dalībvalsts pastāvīgais pārstāvis vai pastāvīgā pārstāvja vietnieks, kura ir Padomes prezidentvalsts. Ja vien Padome nenolemj citādi, arī dažādas Līgumā paredzētās komitejas vada minētās dalībvalsts delegāts. Tas pats attiecas uz 3. punktā minētajām komitejām un darba grupām, ja vien Coreper nenolemj citādi.

5.   Kad notiek gatavošanās tām Padomes sastāvu sanāksmēm, kas sanāk reizi sešos mēnešos, ja sanāksmes notiek šā laikposma pirmajā pusē, tad to komiteju sanāksmes (izņemot Coreper) un darba grupu sanāksmes, kas notiek iepriekšējos sešos mēnešos, vada tās dalībvalsts delegāts, kuras kārta ir vadīt minētās Padomes sanāksmes.

6.   Ja lietu būtībā izskatīs sešu mēnešu laikposmā, tās dalībvalsts delegāts, kura ir prezidentvalsts attiecīgajos sešos mēnešos, var iepriekšējā sešu mēnešu laikposmā vadīt komiteju (izņemot Coreper) sanāksmes un darba grupu sanāksmes, kad tās apspriež šo lietu. Šo daļu praktiski var īstenot pēc abu attiecīgo prezidentvalstu vienošanās.

Konkrētā gadījumā, kad izskata Eiropas Kopienu budžetu attiecīgam finanšu gadam, to Padomes sagatavošanas struktūru sanāksmes, kas nav Coreper un kas nodarbojas ar Padomes darba kārtības jautājumu sagatavošanu attiecībā uz budžeta izskatīšanu, vada tās dalībvalsts delegāts, kura būs Padomes prezidentvalsts otrajā sešu mēnešu laikposmā gadā pirms attiecīgā finanšu gada. Tas pats, vienojoties ar otru prezidentvalsti, attiecas uz Padomes sanāksmju vadīšanu laikā, kad tiek apspriesti minētie budžeta jautājumi. Attiecīgās prezidentvalstis apspriedīsies par praktisko kārtību.

7.   Saskaņā ar turpmāk norādītajiem attiecīgiem noteikumiem Coreper var pieņemt šādus procedūras lēmumus, ja vien ar tiem saistītie punkti ir iekļauti tās pagaidu darba kārtībā vismaz trīs darba dienas pirms sanāksmes. Jebkurai atkāpei no šā laikposma Coreper vienprātīgi jāpieņem (13):

a)	lēmums rīkot Padomes sanāksmi ārpus Briseles vai Luksemburgas (1. panta 3. punkts);

b)	atļauja izsniegt Padomes dokumenta kopiju vai izrakstu tā izmantošanai tiesas prāvās (6. panta 2. punkts);

c)	lēmums rīkot publiskas debates Padomē vai nerīkot publisku attiecīgo Padomes apspriedi (8. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 8. panta 2. un 3. punkts);

d)	lēmums publiskot balsojumu rezultātus un Padomes protokolā ierakstītās deklarācijas gadījumos, kas paredzēti 9. panta 2. punktā;

e)	lēmums izmantot rakstisko procedūru (12. panta 1. punkts);

f)	Padomes protokola vai tā grozījumu apstiprināšana (13. panta 2. un 3. punkts);

g)	lēmums publicēt vai nepublicēt tekstu vai tiesību aktu Oficiālajā Vēstnesī (17. panta 2., 3. un 4. punkts);

h)	lēmums apspriesties ar iestādi vai struktūru, ja šāda apspriešanās nav paredzēta Līgumos;

i)	lēmums, ar ko nosaka vai paildzina termiņu apspriedēm ar kādu iestādi vai struktūru;

j)	lēmums paildzināt laikposmus, kas noteikti EK līguma 251. panta 7. punktā;

k)	kādai iestādei vai struktūrai nosūtāmas vēstules teksta apstiprinājums.

20. pants

Prezidentvalsts un diskusiju lietišķa norise

1.   Prezidentvalsts ir atbildīga par šā reglamenta piemērošanu un par to, lai diskusijas norisinātos lietišķi. Prezidentvalsts jo īpaši nodrošina, lai tiktu ievēroti V pielikuma noteikumi par darba metodēm paplašinātā Padomē.

Lai nodrošinātu diskusiju pienācīgu norisi, tā, ja vien Padome nenolemj citādi, var veikt jebkādus piemērotus pasākumus, kas vajadzīgi, lai iespējami optimāli izmantotu sanāksmēm atvēlēto laiku, un jo īpaši:

a)	ierobežot katras delegācijas locekļu skaitu, kam atļauts uzturēties telpā, kur notiek diskusija par konkrētu jautājumu, un pieņemt lēmumu, vai atļaut atvērt klausīšanās telpu;

b)	paredzēt kārtību, kādā aplūkojami jautājumi, un noteikt diskusiju ilgumu par tiem;

c)	organizēt laiku, kas atvēlēts diskusijām par konkrētu jautājumu, jo īpaši ierobežojot dalībnieku uzstāšanās laiku, un nosakot kārtību, kādā tie var izteikties;

d)	lūgt delegācijām līdz konkrētai dienai rakstiski iesniegt savus priekšlikumus diskutējamā teksta grozījumiem, kā arī vajadzības gadījumā sniegt īsu paskaidrojumu;

e)	lūgt delegācijām, kurām par konkrētu jautājumu, tekstu vai tā daļu ir identiska vai līdzīga nostāja, izvēlēties vienu dalībnieku, lai izteiktu to kopējo nostāju sanāksmē vai rakstiski pirms sanāksmes.

2.   Neskarot 19. panta 4. līdz 6. punktu, kā arī prezidentvalsts pilnvaras un tās vispārējo politisko atbildību, prezidentvalstij palīdz tās dalībvalsts pārstāvis, kas būs nākamā prezidentvalsts. Pēc prezidentvalsts pieprasījuma un, rīkojoties pēc tās norādījumiem, nākamā prezidentvalsts to aizstāj, kad tas nepieciešams, un vajadzības gadījumā atbrīvo no dažiem uzdevumiem, kā arī nodrošina Padomes darba nepārtrauktību.

21. pants (14)  (15)

Komiteju un darba grupu ziņojumi

Neatkarīgi no pārējiem šā reglamenta noteikumiem prezidentvalsts organizē dažādu komiteju un darba grupu sanāksmes tā, lai to ziņojumi būtu pieejami pirms Coreper sanāksmēm, kurās tos paredzēts izskatīt.

Ja vien steidzamības apsvērumu dēļ nav jārīkojas citādi, prezidentvalsts atliek uz nākamo Coreper sanāksmi jebkurus tādus tiesību aktu jautājumus 7. panta nozīmē, par kuriem komiteja vai darba grupa nav beigusi pārrunas vismaz piecas darba dienas pirms Coreper sanāksmes.

22. pants

Projektu izstrādes kvalitāte (16)

Lai palīdzētu Padomei pildīt uzdevumu, proti, nodrošināt to tiesību aktu projektu izstrādes kvalitāti, kurus tā pieņem, juridiskais dienests atbild par priekšlikumu un tiesību aktu projektu izstrādes kvalitātes pārbaudi attiecīgajā posmā, kā arī par Padomes un tās struktūru uzmanības vēršanu uz ieteikumiem saistībā ar izstrādi, ievērojot Iestāžu nolīgumu (1998. gada 22. decembris) par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz Kopienu tiesību aktu izstrādes kvalitāti (17).

Visā likumdošanas procesā tie, kas iesniedz tekstus saistībā ar Padomes darbu, pievērš īpašu uzmanību projektu izstrādes kvalitātei.

23. pants

Ģenerālsekretārs un Ģenerālsekretariāts

1.   Padomei palīdz Ģenerālsekretariāts, ko vada ģenerālsekretārs, kuram palīdz ģenerālsekretāra vietnieks, kas atbild par Ģenerālsekretariāta darbu. Ģenerālsekretāru un ģenerālsekretāra vietnieku ieceļ Padome ar kvalificētu balsu vairākumu.

2.   Padome pieņem lēmumu par Ģenerālsekretariāta uzbūvi (18).

Tās vadībā ģenerālsekretārs un ģenerālsekretāra vietnieks veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Ģenerālsekretariāta efektīvu darbību.

3.   Ģenerālsekretariāts ir cieši un nepārtraukti iesaistīts Padomes darba organizēšanā, koordinēšanā un saskaņotības nodrošināšanā, kā arī tās 18 mēnešu programmas īstenošanā. Ģenerālsekretariāts prezidentvalsts pārziņā un vadībā palīdz tai meklēt risinājumus.

Saskaņā ar ES līguma noteikumiem ģenerālsekretārs palīdz Padomei un prezidentvalstij jautājumos, kas attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, tostarp īpašo pārstāvju darba koordinēšanu.

Vajadzības gadījumā ģenerālsekretārs var lūgt prezidentvalsti sasaukt komiteju vai darba grupu, jo īpaši saistībā ar jautājumiem, kas attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, vai iekļaut kādu punktu komitejas vai darba grupas darba kārtībā.

4.   Ģenerālsekretārs vai ģenerālsekretāra vietnieks Padomei iesniedz Padomes izdevumu tāmes projektu pietiekami laicīgi, lai nodrošinātu finanšu noteikumos paredzēto termiņu ievērošanu.

5.   Ģenerālsekretārs, kam palīdz ģenerālsekretāra vietnieks, pilnībā atbild par budžeta II iedaļā (Padome) norādīto apropriāciju pārvaldību un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to pienācīgu pārvaldību. Viņš īsteno attiecīgās apropriācijas saskaņā ar Eiropas Kopienu budžetam piemērojamās Finanšu regulas noteikumiem.

24. pants

Drošība

Noteikumus par drošību Padome pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.

25. pants

Nolīgumu un konvenciju depozitāra pienākumi

Ja Padomes ģenerālsekretāru ieceļ par depozitāru nolīgumam, kas noslēgts saskaņā ar ES līguma 24. pantu vai ko noslēgusi Kopiena ar vienu vai vairākām valstīm vai starptautiskām organizācijām, konvencijai, kas noslēgta dalībvalstu starpā, vai konvencijai, kas noslēgta, ievērojot ES līguma 34. pantu, tad minēto nolīgumu vai konvenciju ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Padomē.

Šādos gadījumos ģenerālsekretārs pilda depozitāra pienākumus un nodrošina arī to, lai šādu nolīgumu vai konvenciju spēkā stāšanās dienas tiktu publicētas Oficiālajā Vēstnesī.

26. pants

Pārstāvība Eiropas Parlamentā

Padomi Eiropas Parlamentā vai tā komitejās var pārstāvēt prezidentvalsts vai, ar tās piekrišanu, nākamā prezidentvalsts vai ģenerālsekretārs. Padomi minētajās komitejās var pārstāvēt arī tās ģenerālsekretāra vietnieks vai Ģenerālsekretariāta vecākās amatpersonas, kas rīkojas saskaņā ar prezidentvalsts norādījumiem.

Padome var iepazīstināt Eiropas Parlamentu ar savu viedokli, arī izmantojot rakstisku deklarāciju.

27. pants

Noteikumi par tiesību aktu formu

Noteikumi par tiesību aktu formu ir izklāstīti VI pielikumā.

28. pants

Padomei adresētā sarakste

Padomei paredzēto saraksti nosūta tās priekšsēdētājam uz šādu Padomes adresi:

Council of the European Union

Rue de la Loi/Wetstraat 175

B-1048 Brussels.

I PIELIKUMS

PADOMES SASTĀVA SARAKSTS

1.	Vispārējās lietas un ārējās attiecības (19).

2.	Ekonomika un finanses (20).

3.	Tieslietas un iekšlietas (21).

4.	Nodarbinātība, sociālā politika, veselība un patērētāju aizsardzība.

5.	Konkurētspēja (iekšējais tirgus, rūpniecība un izpēte) (22).

6.	Transports, telekomunikācijas un enerģētika.

7.	Lauksaimniecība un zivsaimniecība.

8.

Vide.

9.	Izglītība, jaunatne un kultūra (23).

Katra dalībvalsts saskaņā ar EK līguma 203. pantu nosaka to, kā tā ir pārstāvēta Padomē.

Vairāki ministri var piedalīties kā tā paša Padomes sastāva pilntiesīgi locekļi, ja attiecīgi pielāgo darba kārtību un darba organizēšanu (24).

Vispārējo lietu un Ārējo attiecību padomē katru valdību dažādās šā sastāva sanāksmēs pārstāv tās izvēlēts ministrs vai valsts sekretārs.

II PIELIKUMS

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR PUBLISKU PIEKĻUVI PADOMES DOKUMENTIEM

1. pants

Darbības joma

Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir pieejami Padomes dokumenti, ievērojot Regulā (EK) Nr. 1049/2001 paredzētos principus, nosacījumus un ierobežojumus, un šajā pielikumā paredzētos īpašos noteikumus.

2. pants

Apspriešanās par trešo personu dokumentiem

1.   Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 5. punktu un 9. panta 3. punktu un, ja vien, pārbaudot dokumentu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1., 2. un 3. punktu, ir skaidrs, ka tas nav izpaužams, apspriežas ar attiecīgo trešo pusi, ja:

a)	dokuments ir konfidenciāls dokuments, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. panta 1. punktā;

b)	dokumenta izcelsme ir dalībvalstī un

tas Padomei iesniegts līdz 2001. gada 3. decembrim; vai

attiecīgā dalībvalsts ir lūgusi neizpaust dokumentu bez iepriekšējas tās piekrišanas.

2.   Visos pārējos gadījumos, kad Padome saņem pieprasījumu par tās rīcībā esošu trešās personas dokumentu, Ģenerālsekretariāts, lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 4. punktu, apspriežas ar attiecīgo trešo personu, ja vien, pārbaudot dokumentu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1., 2. un 3. punktu, nekļūst skaidrs, vai tas ir izpaužams, vai ne.

3.   Ar trešo personu apspriežas rakstiski (tostarp pa e–pastu), un tai dod pietiekamu termiņu atbildei, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1049/2001 7. pantā noteikto termiņu. Panta 1. punktā minētajos gadījumos trešajai personai lūdz sniegt rakstisku atzinumu.

4.   Ja uz dokumentu neattiecas 1. punkta a) vai b) apakšpunkts un Ģenerālsekretariāts, ņemot vērā trešās personas pausto negatīvo viedokli, neuzskata, ka ir piemērojams Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1. vai 2. punkts, lietu izskata Padome.

Ja Padome paredz dokumentu publiskot, trešo personu nekavējoties rakstiski informē par Padomes nodomu dokumentu publiskot, kad būs pagājušas ne mazāk kā 10 darba dienas. Vienlaikus trešās personas uzmanību pievērš EK līguma 243. pantam.

3. pants

Konsultāciju pieprasījumi, ko saņem no citām iestādēm vai no dalībvalstīm

Citas iestādes vai dalībvalsts iesniegtos pieprasījumus konsultēties ar Padomi par Padomes dokumenta pieprasījumu, nosūta pa e–pastu uz adresi access@consilium.europa.eu vai pa faksu uz numuru + 32(0)2 281 63 61.

Ģenerālsekretariāts tūdaļ, bet ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā sniedz savu atzinumu Padomes vārdā, ņemot vērā jebkādu termiņu, kas nepieciešams, lai attiecīgā iestāde vai dalībvalsts pieņemtu lēmumu.

4. pants

Dokumenti, kam ir dalībvalstu izcelsme

Dalībvalsts pieprasījumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 5. punktu rakstiski iesniedz Ģenerālsekretariātam.

5. pants

Dalībvalstu pieprasījumu iesniegšana

Ja dalībvalsts iesniedz Padomei pieprasījumu, to apstrādā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 7. un 8. pantu un attiecīgiem šā pielikuma noteikumiem. Ja piekļuvi liedz daļēji vai pilnīgi, pieprasījuma iesniedzēju informē, ka atkārtots pieprasījums jāadresē tieši Padomei.

6. pants

Adrese pieprasījumu iesniegšanai

Pieprasījumus par piekļuvi dokumentam rakstiski adresē Padomes ģenerālsekretāram/augstajam pārstāvim, rue de la Loi/Wetstraat 175, B–1048, Brussels, pa e–pastu uz adresi access@consilium.europa.eu vai pa faksu uz numuru + 32(0)2 281 63 61.

7. pants

Sākotnējo pieteikumu izskatīšana

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. panta 2. un 3. punktu, jebkuru pieprasījumu par piekļuvi kādam Padomes dokumentam izskata Ģenerālsekretariāts.

8. pants

Atkārtotu pieteikumu izskatīšana

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. panta 2. un 3. punktu, par jebkuriem atkārtotiem pieprasījumiem lēmumu pieņem Padome.

9. pants

Maksa

Maksu par Padomes dokumentu izsniegšanu un kopiju nosūtīšanu nosaka ģenerālsekretārs.

10. pants

Padomes dokumentu publiskais reģistrs

1.   Ģenerālsekretariāts atbild par to, ka Padomes dokumentu reģistram nodrošina publisku piekļuvi.

2.   Papildus atsaucēm uz dokumentiem reģistrā norāda, kuri pēc 2000. gada 1. jūlija sagatavotie dokumenti ir jau publiskoti. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (25) un Regulas (EK) Nr. 1049/2001 16. pantu to saturu dara pieejamu internetā.

11. pants

Sabiedrībai tieši pieejami dokumenti

1.   Šis pants attiecas uz visiem Padomes dokumentiem, ja tie nav klasificēti, neskarot iespēju iesniegt rakstisku pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 6. pantu.

2.   Šajā pantā:

—	“aprite” ir dokumenta galīgā varianta izplatīšana Padomes locekļiem, to pārstāvjiem vai delegātiem,

—	“likumdošanas dokuments” ir jebkurš dokuments, kas attiecas uz tiesību akta izskatīšanu un pieņemšanu reglamenta 7. panta nozīmē.

3.   Ģenerālsekretariāts dara publiski pieejamus šādus dokumentus, tiklīdz tie laisti apritē:

a)	dokumentus, kuru autors nav ne Padome, ne dalībvalsts un kurus publiskojis to autors vai kuri publiskoti ar tā autora piekrišanu;

b)	pagaidu darba kārtību Padomes sanāksmēm tās dažādos sastāvos;

c)	Padomes pieņemtu tekstu, ko paredzēts publicēt Oficiālajā Vēstnesī.

4.   Ja uz dokumentiem tiešām neattiecas neviens no Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pantā noteiktajiem izņēmumiem, Ģenerālsekretariāts var publiskot arī šādus dokumentus, tiklīdz tie laisti apritē:

a)	komiteju un darba grupu pagaidu darba kārtību;

b)	citus dokumentus, piemēram, informatīvas piezīmes, ziņojumus, progresa ziņojumus un ziņojumus par situāciju apspriedēs Padomē vai vienā no tās sagatavošanas struktūrām, kas neatspoguļo atsevišķas delegāciju nostājas, izņemot juridiskā dienesta atzinumus un ieteikumus.

5.   Ģenerālsekretariāts papildus 3. un 4. punktā minētajiem dokumentiem publisko šādus likumdošanas dokumentus, tiklīdz tie laisti apritē:

a)	to vēstuļu pavadvēstules un kopijas, kas attiecas uz tiesību aktiem, kurus Padomei adresējušas citas Eiropas Savienības iestādes vai struktūras vai, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 5. punktu, kāda dalībvalsts;

b)	Padomei iesniegtus dokumentus, kas ir uzskaitīti pie Padomes darba kārtības punkta, kurš apzīmēts ar vārdiem “publiska apspriede” vai “publiskas debates” saskaņā ar reglamenta 8. pantu;

c)	piezīmes, kas iesniegtas apstiprināšanai Coreper un/vai Padomē (“I/A” un “A” punktu piezīmes), kā arī tiesību aktu projektus, uz kuriem tās attiecas;

d)	lēmumus, ko Padome pieņēmusi EK līguma 251. panta procedūras gaitā, un Samierināšanas komitejas apstiprinātus kopīgos dokumentus.

6.   Kad ir pieņemts viens no 5. punkta d) apakšpunktā minētajiem lēmumiem vai ir notikusi attiecīgā tiesību akta galīgā pieņemšana, Ģenerālsekretariāts publisko visus likumdošanas dokumentus saistībā ar attiecīgo tiesību aktu, kas sastādīti pirms minētā lēmuma pieņemšanas un uz kuriem neattiecas neviens no Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1. un 2. punktā un 3. punkta otrajā daļā paredzētajiem izņēmumiem, piemēram, informatīvās piezīmes, ziņojumus, progresa ziņojumus un ziņojumus par situāciju apspriedēs Padomē vai vienā no tās sagatavošanas struktūrām (“apspriežu rezultātus”), izņemot juridiskā dienesta atzinumus un ieteikumus.

Saskaņā ar šiem noteikumiem pēc dalībvalsts pieprasījuma nepublisko dokumentus, kuri minēti pirmajā daļā un kuros atspoguļota attiecīgās dalībvalsts delegācijas atsevišķā nostāja Padomē.

III PIELIKUMS

SĪKI IZSTRĀDĀTI NOTEIKUMI, AR KO ĪSTENO NOTEIKUMUS PAR BALSU SADALĪJUMU PADOMĒ

1. pants

Lai piemērotu EK līguma 205. panta 4. punktu, Euratom līguma 118. panta 4. punktu un ES līguma 23. panta 2. punkta trešo daļu un 34. panta 3. punktu, katras dalībvalsts iedzīvotāju kopskaits laikposmā no 2006. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim ir šāds:

Dalībvalsts	Iedzīvotāju kopskaits (x 1 000)
Vācija	82 500,8
Francija	62 370,8
Apvienotā Karaliste	60 063,2
Itālija	58 462,4
Spānija	43 038,0
Polija	38 173,8
Nīderlande	16 305,5
Grieķija	11 073,0
Portugāle	10 529,3
Beļģija	10 445,9
Čehijas Republika	10 220,6
Ungārija	10 097,5
Zviedrija	9 011,4
Austrija	8 206,5
Dānija	5 411,4
Slovākija	5 384,8
Somija	5 236,6
Īrija	4 109,2
Lietuva	3 425,3
Latvija	2 306,4
Slovēnija	1 997,6
Igaunija	1 347,0
Kipra	749,2
Luksemburga	455,0
Malta	402,7
Kopā	461 324,0
Slieksnis (62 %)	286 020,9

2. pants

1.   Pirms katra gada 1. septembra dalībvalstis Eiropas Kopienu Statistikas birojam iesniedz datus par iedzīvotāju kopskaitu kārtējā gada 1. janvārī.

2.   Lai grozījumi stātos spēkā katra gada 1. janvārī, Padome saskaņā ar informāciju, kas Eiropas Kopienu Statistikas birojā pieejama iepriekšējā gada 30. septembrī, groza 1. pantā minētos skaitļus. Šo lēmumu publicē Oficiālajā Vēstnesī.

IV PIELIKUMS

1.

Piemērojot šā punkta apakšpunktos uzskaitītos šā reglamenta noteikumus, un attiecībā uz lēmumiem, kuru balsojumā Padomes vai Coreper locekļi nevar piedalīties saskaņā ar Līgumiem, šo locekļu balsis neņem vērā: a) 1. panta 3. punkta otrā daļa (sanāksmes rīkošana ārpus Briseles vai Luksemburgas); b) 3. panta 7. punkts (tāda punkta iekļaušana darba kārtībā, kas nav iekļauts pagaidu darba kārtībā); c) 3. panta 8. punkts (“A” punkta saglabāšana darba kārtībā “B” punkta veidā, ja citādi tas būtu no darba kārtības jāizņem); d) 5. panta 2. punkts – tikai attiecībā uz Eiropas Centrālās bankas klātbūtni (apspriede bez Eiropas Centrālās bankas klātbūtnes); e) 9. panta 2. punkta pirmās daļas b) un c) punkts un otrā un trešā daļa (par to, ka publisko balsojumu rezultātus, balsojumu skaidrojumus, Padomes protokolā iekļautās deklarācijas un šajā protokolā iekļautos punktus, kas saistīti ar kopējas nostājas pieņemšanu saskaņā ar ES līguma VI sadaļu; par to, ka publisko balsojumu rezultātus, balsojumu skaidrojumus, Padomes protokolā iekļautās deklarācijas un šajā protokolā iekļautos punktus, kas saistīti ar gadījumiem, kuri nav minēti 2. punktā); f) 11. panta 1. punkta otrā daļa (balsošanas procedūras atklāšana); g) 12. panta 1. punkts (rakstiskas procedūras izmantošana); h) 14. panta 1. punkts (lēmums apspriesties un pieņemt lēmumus izņēmuma kārtā, pamatojoties uz dokumentiem un projektiem, kas nav sagatavoti visās valodās) (26); i) 17. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts (par to, ka Oficiālajā Vēstnesī nepublicē iniciatīvas, ko saskaņā ar EK līguma 67. panta 1. punktu vai ES līguma 34. panta 2. punktu iesniegusi dalībvalsts); j) 17. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkts (par to, ka Oficiālajā Vēstnesī nepublicē kopējo nostāju, kas pieņemta, pamatojoties uz ES līguma 34. pantu, vai dažas direktīvas, lēmumus, ieteikumus un atzinumus); k) 17. panta 4. punkta c) apakšpunkts (par to, ka Oficiālajā Vēstnesī publicē jebkurus pasākumus, ar ko īsteno ES līguma 34. panta 2. punktā minētos lēmumus vai konvencijas); l) 17. panta 5. punkts (par to, vai Oficiālajā Vēstnesī publicēt vai nepublicēt lēmumu, ko pieņēmusi saskaņā ar starptautisku nolīgumu izveidota struktūra).

2.

Padomes vai Coreper loceklis nedrīkst izmantot turpmāk uzskaitītās šā reglamenta iespējas saistībā ar lēmumiem, par kuriem šis komisijas loceklis saskaņā ar Līgumiem nedrīkst balsot: a) 3. panta 8. punkts (Padomes locekļa iespēja pieprasīt izņemt no darba kārtības “A” punktu); b) 11. panta 1. punkta otrā daļa (Padomes locekļa iespēja pieprasīt uzsākt balsošanas procedūru); c) 11. panta 3. punkts (Padomes locekļa iespēja balsojumā pārstāvēt citu locekli); d) 14. panta 2. punkts (ikviena Padomes locekļa iespēja iebilst pret apspriešanu, ja jebkuru piedāvāto grozījumu teksti nav sagatavoti viņa vai viņas norādītajā valodā).

V PIELIKUMS

DARBA METODES PAPLAŠINĀTĀ PADOMĒ

Sanāksmju sagatavošana

1.

Prezidentvalsts nodrošina, lai darba grupa vai komiteja iesniegtu lietu Coreper tikai tad, ja ir pamatots iemesls domāt, ka šajā līmenī tiešām panāks progresu vai noskaidros viedokli. Un otrādi, lietas var nodot atpakaļ darba grupai vai komitejai tikai vajadzības gadījumā un, allaž norādot uzdevumu atrisināt precīzi definētas problēmas.

2.

Prezidentvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai darbs ritētu uz priekšu laikā starp sanāksmēm. Tā, piemēram, var ar darba grupas vai komitejas piekrišanu visefektīvākajā veidā uzsākt vajadzīgās apspriedes par īpašām problēmām, lai attiecīgā darba grupa vai komiteja saņemtu atpakaļ piedāvājumu par iespējamiem risinājumiem. Tā var veikt arī rakstiskas apspriedes, pieprasot delegācijām sniegt rakstveida atbildi uz priekšlikumu līdz darba grupas vai komitejas nākamajai sanāksmei.

3.

Vajadzības gadījumā delegācijas līdz nākamajai sanāksmei rakstveidā iesniedz savus viedokļus, ko tās nodomājušas ieņemt šajā sanāksmē. Ja tie ietver priekšlikumus par teksta grozījumiem, delegācijas iesaka konkrētu formulējumu. Delegācijas, kuru viedokļi ir identiski, pēc iespējas iesniedz tos kopā.

4.

Coreper atturas no jauna pievērsties jautājumiem, kas jau aplūkoti, gatavojot tās sēdi. Tas galvenokārt attiecas uz “I” punktiem, informāciju par organizāciju un aplūkoto punktu kārtību, kā arī informāciju par darba kārtību un turpmāko Padomes sanāksmju organizāciju. “Citus jautājumus” delegācijas pēc iespējas izvirza Coreper sanāksmju gatavošanas laikā, nevis pašā Coreper.

5.

Kad tiek gatavotas Coreper sanāksmes, prezidentvalsts pēc iespējas ātrāk sniedz delegācijām visu informāciju, kas vajadzīga šo sanāksmju kārtīgai sagatavošanai, ieskaitot informāciju par to, ko prezidentvalsts sagaida no apspriedēm par katru darba kārtības punktu. Un otrādi, prezidentvalsts vajadzības gadījumā rosina delegācijas, gatavojot Coreper sanāksmes, sniegt citām delegācijām informāciju, ko tās ieņems Coreper. Šādā kontekstā prezidentvalsts nosaka Coreper sēdes galīgo darba kārtību. Vajadzības gadījumā prezidentvalsts var biežāk sasaukt to grupu sanāksmes, kas gatavo Coreper sanāksmes.

Sanāksmju norise

6.	Padomes darba kārtībā neiekļauj nevienu jautājumu, lai par to vienkārši izteiktos Komisija vai Padomes loceklis, izņemot, ja ir plānotas debates par jaunām nozīmīgām ierosmēm.

7.

Prezidentvalsts atturas iekļaut Coreper darba kārtībā tikai informatīvus jautājumus. Tā vietā šādu informāciju, piemēram, par citu forumu sanāksmju vai sanāksmju ar trešo valsti vai citu iestādi rezultātiem, procesuāliem vai organizatoriskiem jautājumiem utt., pēc iespējas rakstveidā būtu jānodod delegācijām, gatavojot Coreper sēdes, un to atkārtoti neaplūko Coreper.

8.	Sanāksmes sākumā Padomes priekšsēdētājs sniedz visu nepieciešamo informāciju par sanāksmes norisi, jo īpaši norādot laiku, ko paredz veltīt katram jautājumam. Viņš vairās no gariem ievadiem un no informācijas atkārtošanas, kas delegācijām jau ir zināma.

9.	Sākot diskusiju par būtisku jautājumu, Padomes priekšsēdētājs delegācijām atkarībā no diskusiju veida norāda, cik ilgi tās var izteikties par šo jautājumu. Lielākajā daļā gadījumu izteikšanās nepārsniedz divas minūtes.

10.	Būtībā ir iespējamas pēc kārtas veiktas aptaujas, lai izteiktu viedokli; tomēr tās var lietot tikai ārkārtas apstākļos par īpašiem jautājumiem, ievērojot ierobežoto laiku, ko Padomes priekšsēdētājs atvēlējis, lai izteiktos.

11.	Padomes priekšsēdētājs pēc iespējas koncentrējas uz diskusijām, jo īpaši, pieprasot delegācijām sniegt atbildes uz kompromisu formulējumiem vai īpašiem priekšlikumiem.

12.	Sanāksmju laikā un sanāksmju noslēgumā Padomes priekšsēdētājs nesniedz garus diskusiju apkopojumus, bet aprobežojas ar gūto rezultātu īsu kopsavilkumu (būtība un/vai procedūra).

13.	Delegācijas cenšas neatkārtot iepriekšējo runātāju sacīto. To izteikumiem jābūt īsiem, atbilstīgiem pēc būtības un temata.

14.	Līdzīgi noskaņotas delegācijas tiek lūgtas noturēt apspriedes, lai to kopīgo viedokli par konkrētu jautājumu paustu viens runātājs.

15.	Pārrunājot tekstus, delegācijas izvirza konkrētus rakstiskus formulējuma priekšlikumus, nevis tikai iebilst pret attiecīgo priekšlikumu.

16.	Ja Padomes priekšsēdētājs nav norādījis ko citu, delegācijas atturas no uzrunām, ja tās piekrīt attiecīgajam priekšlikumam; šādā gadījumā klusēšanu uzskata par piekrišanu pēc būtības.

VI PIELIKUMS

NOTEIKUMI PAR TIESĪBU AKTU FORMU

A.   Regulu forma

1.

Regulās, ko kopā pieņem Eiropas Parlaments un Padome, un Padomes regulās iekļauj šādus elementus: a) virsrakstā – vārds “Regula”, kam seko kārtas numurs, pieņemšanas datums un norāde uz to priekšmetu; b) attiecīgi vārdi “Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome” vai “Eiropas Savienības Padome”; c) atsauce uz normām, saskaņā ar kuriem regulu pieņem un pirms kurām ir vārdi “ņemot vērā”; d) norāde, kurā ietverta atsauce uz iesniegtajiem priekšlikumiem un iegūtajiem atzinumiem, kā arī veikto apspriešanos; e) iemesli, ar kuriem ir pamatota regula un pirms kuriem ir vārdi “tā kā:”, numurējot apsvērumus; f) frāze “ir pieņēmuši šo regulu” vai “ir pieņēmusi šo regulu”, kam seko regulas galvenā daļa.

2.	Regulas iedala pantos, kurus vajadzības gadījumā grupē nodaļās un iedaļās.

3.	Regulas pēdējā pantā nosaka spēkā stāšanās dienu, ja šī diena nav divdesmitā diena pēc publikācijas.

4.

Regulas pēdējam pantam seko: a) i) vārdi – “Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs”; vai ii) vārdi – “Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu” visos gadījumos, kad tiesību akts nav piemērojams visām dalībvalstīm vai visās dalībvalstīs (27); b) vieta, kur regula pieņemta, kam seko regulas pieņemšanas datums, un c) attiecībā uz i) regulu, ko kopā pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome: “Eiropas Parlamenta vārdā — priekšsēdētājs” “Padomes vārdā — priekšsēdētājs”, kam seko Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja un regulas pieņemšanas brīdī amatā esošā Padomes priekšsēdētāja vārds; ii) attiecībā uz Padomes regulu: “Padomes vārdā — priekšsēdētājs”, kam seko regulas pieņemšanas brīdī amatā esošā Padomes priekšsēdētāja vārds.

B.   Direktīvu, lēmumu, ieteikumu un atzinumu forma (EK līgums)

1.	Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgi pieņemto direktīvu un lēmumu virsrakstā un Padomes direktīvu un lēmumu virsrakstā iekļauj vārdu “Direktīva” vai “Lēmums”.

2.	Padomes ieteikumu un atzinumu virsrakstā iekļauj vārdu “Ieteikums” vai “Atzinums”.

3.	Mutatis mutandis piemēro iepriekš A daļā norādītos noteikumus pat regulām, ievērojot attiecīgos EK līguma noteikumus, direktīvas un lēmumus.

C.   ES līguma 12. pantā minēto Eiropadomes kopējo stratēģiju, vienotas rīcības un kopējo nostāju forma

Kopējām stratēģijām, vienotai rīcībai un kopējām nostājām ES līguma 12. panta nozīmē ir attiecīgi viens no šādiem virsrakstiem:

a)	“Eiropadomes Kopējā stratēģija”, kārtas numurs (gads/numurs/KĀDP), pieņemšanas datums un priekšmets;

b)	“Padomes Vienotā rīcība”, kārtas numurs (gads/numurs/KĀDP), pieņemšanas datums un priekšmets;

c)	“Padomes Kopējā nostāja”, kārtas numurs (gads/numurs/KĀDP), pieņemšanas datums un priekšmets.

D.   ES līguma 34. panta 2. punktā minēto kopējo nostāju, pamatlēmumu, lēmumu un konvenciju forma

Kopējām nostājām, pamatlēmumiem, lēmumiem un konvencijām ES līguma 34. panta 2. punkta nozīmē ir attiecīgi viens no šādiem virsrakstiem:

a)	“Padomes Kopējā nostāja”, kārtas numurs (gads/numurs/TI), pieņemšanas datums un priekšmets;

b)	“Padomes Pamatlēmums”, kārtas numurs (gads/numurs/TI), pieņemšanas datums un priekšmets;

c)	“Padomes Lēmums”, kārtas numurs (gads/numurs/TI), pieņemšanas datums un priekšmets;

d)	“Konvencija, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu” un priekšmets.