1.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/50

(1)

Ar 2003. gada 22. decembra vēstules (A/39031) starpniecību Vācija paziņoja par savu nodomu saskaņā ar lielajiem investīciju projektiem piešķiramā daudznozaru reģionālā atbalsta vadlīnijām (2) (turpmāk sauktas “1998. gada daudznozaru atbalsta vadlīnijas”) piešķirt investīciju atbalstu par labu Kronoply GmbH, Heiligengrābē (Brandenburga), (turpmāk tekstā “Kronoply”). Atbalsts tika reģistrēts ar numuru N 609/03.

(2)

2004. gada 18. februāra vēstulē (SG/D/200649) Komisija paziņoja Vācijai savu lēmumu par EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzētās procedūras uzsākšanu.

(3)

Lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija uzaicināja visas ieinteresētās puses izteikt savu viedokli par aplūkojamo atbalsta pasākumu.

(4)

2004. gada 19. marta vēstulē (A/32003) savu nostāju pauda Vācija.

(5)

Ar 2004. gada 24. maija vēstules (A/33878) starpniecību Kronoply vārdā viedokli izteica Luther Menold Rechtsanwaltsgesellschaft mbH. Šis atzinums tika pārsūtīts Vācijai 2004. gada 19. novembrī (D/58277).

(6)

Šis lēmums ir saistīts ar atbalstu N 813/2000, kura piešķiršanu par labu Kronoply Komisija akceptēja.

(7)

2001. gada 3. jūlijā Komisija akceptēja (SG/D/289524), ka saskaņā ar 1998. gada daudznozaru atbalsta vadlīnijām Kronoply tiek piešķirts bruto atbalsts 31,5 procentu apmērā, kas paredzēts “Oriented Strand Boards” (4) (turpmāk tekstā “OSB”) ražošanai Heiligengrābē, Brandenburgā, kas ir īpaši atbalstāmais reģions EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Noteiktā atbalsta intensitāte bija par 3,5 procentpunktiem mazāka nekā maksimālā, jo attiecīgais tirgus tika klasificēts kā sarūkošs tirgus.

(8)

Saskaņā ar 1998. gada daudznozaru atbalsta vadlīnijām Komisija novērtēja trīs korekcijas koeficientus, kas tika izmantoti maksimālās atbalsta intensitātes aprēķināšanā. No šī aprēķina izrietēja maksimālās atbalsta intensitātes likme 31,5 procenti (konkurences koeficents - 0,75; koeficients “Attiecība starp ieguldīto kapitālu un darba vietām” - 0, 8 un koeficients “reģionālā ietekme” - 1,5). Tādējādi atbalsta summa sasniedza 35, 4 miljonus euro (5).

(9)

Nosakot konkurences koeficientu, starp Komisiju un Vāciju radās domstarpības. Taču abas puses definēja attiecīgo tirgu kā OSB un finiera produktu tirgu. Vācija sākumā bija iesniegusi pētījumus, no kuriem izrietēja, ka šim tirgum nepiemīt sarukšanas pazīmes. Tomēr Komisija šos pētījumus apšaubīja, tie balstījās uz pieņēmumu, ka 2000. gadā būs sagaidāms ārkārtīgi liels pieprasījuma pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Pēc atkārtotas informācijas apmaiņas Vācija samazināja pieteiktā atbalsta intensitāti no 35 % uz 31, 5 %:

(10)

Vācija 2002. gada 3. janvāra vēstulē (A/30013) pieprasīja grozīt Komisijas lēmumu. Vācija iesniedza pierādījumus tam, ka prognozētais pieprasījuma kāpums 2000. gadā patiešām ir sasniegts un tāpēc tirgus sarukšana nenotiek. Ar 2002. gada 5. februāra vēstuli (D/50463) Komisija atteicās grozīt lēmumu, pamatojot to tā, ka atbalsts ir noteikts, veicot korektu aprēķinu, kurā pielietoti visi attiecīgie koeficienti. Jo īpaši Komisija vairs nevarēja grozīt savu lēmumu šādu iemeslu dēļ: konkurences koeficienta novērtējums izrietēja no novērotās attiecīgā produkta patēriņa attīstības un ražošanas nozares kopējo pieauguma tempu pretnostatījuma laikā no 1994. līdz 1999. gadam un no prognozēm, kas lēmuma pieņemšanas brīdī bija izrādījušās pareizas.

(11)

Ar otro pieteikumu mēģināts, piešķirot vēl vienu atbalstu 3, 5 % apmērā (pārrēķinot naudas summā – 3 939 947 euro), panākt iepriekš noraidīto augstāko intensitāti 35 % apmērā.

(12)

Vācijas arguments bija tāds, ka tirgus definīcija pirmajā pieteikumā N 813/2000 ir nepareiza pēc būtības, un atsaucās uz Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (6) (turpmāk – Regula Nr. 659/1999), 9. pantu, saskaņā ar kuru lēmums ir atsaucams ar šādiem nosacījumiem: “Komisija var atcelt lēmumu, […], ja attiecīgais lēmums pamatojas uz nepareizu informāciju, kas sniegta saskaņā ar procedūru un kas bija izšķirošais faktors lēmuma pieņemšanā. …”

(13)

Ja sākotnējā pieteikumā attiecīgais tirgus tika definēts kā OSB un finiera tirgus, tad saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju no iesniegtā jaunā pētījuma izrietēja, ka būtu pareizāk definēt attiecīgo tirgu kā OSB tirgu un tikai noteiktu finiera veidu tirgus segmentu. Ja tiktu piemērota jaunā definīcija, tirgus aplūkojamā laikposmā vairs nebūtu uzskatāms par sarūkošu 1998. gada daudznozaru atbalsta vadlīniju 3.4. punkta izpratnē, tādēļ būtu jāakceptē nesamazināta atbalsta intensitāte 35 % apmērā.

(14)

Komisija nepiekrita Vācijas prasībai uz grozītas definīcijas pamata ierobežot attiecīgo tirgu līdz savstarpēji aizvietojamiem produktiem OSB nozarē un noteiktiem finiera veidiem.

(15)

Komisija neuzskatīja, ka ir nepieciešams jauns tirgus novērtējums, jo nebija novērsti divi svarīgi elementi, kas radīja iemeslu nopietnām šaubām par atbalsta saderīgumu ar kopējo tirgu:

•   Nepietiekams stimuls: Komisija nopietni apšaubīja pieteiktā atbalsta stimulējošo efektu, jo investīcijas jau bija izdarītas. Ja atbalsts neveicina attīstību, EK Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā paredzētie izņēmuma nosacījumi par reģionālo attīstību vairs nav piemērojami.

•   Nepieciešamības trūkums: Komisijai bija nopietnas šaubas par to, vai atbalsta piešķiršana jau izdarītām investīcijām būtu klasificējama kā nepieciešama noteiktu tautsaimniecības jomu vai reģionu ekonomiskās attīstības veicināšanai EK Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkta izpratnē. Atbalsta intensitāte 31,5 % apmērā šajā gadījumā bija pietiekams stimuls investīciju izdarīšanai.

(16)

Vācija joprojām uzskatīja, ka Komisijai jāveic jauns tirgus novērtējums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 9. pantu:

(17)

Kronoply pieturējās pie uzskata, ka vienam un tam pašam investīciju projektam ir iespējami vairāki atbalsta pieteikumi, un pamatoja to ar spriedumiem no dažādām tiesā izskatītām lietām:

(18)

Kronoply arī uzsvēra, ka Komisijai esot jāpārbauda jaunajā pieteikumā minētie fakti, un minēja galvenos iemeslus, kādēļ tas būtu jādara:

(19)

Kronoply apstrīdēja apgalvojumu par attīstības neveicināšanu un pamatoja to galvenokārt ar šādiem argumentiem:

(20)

Pēc Vācijas un Kronoply nostājas izskatīšanas Komisija paliek pie lēmumā par procedūras uzsākšanu paustā viedokļa, ka tirgus pārvērtēšana saskaņā ar 1998. gada daudznozaru atbalsta vadlīnijām nav nepieciešama, jo atbalsts neatbilst diviem principiāliem priekšnoteikumiem – tam nepiemīt attīstību veicinoša ietekme un tas nav nepieciešams.

(21)

Komisija uzskata, ka aplūkojamais pieteikums N 609/03 (iesniegts 2003. gada 22. decembrī) ir jāvērtē kā atsevišķs pieteikums par otro atbalstu Kronoply, kura piešķiršanas rezultātā tomēr netiek izdarītas turpmākas investīcijas vai radītas jaunas darba vietas. Tādēļ nerodas nekādas atbalstāmas papildu izmaksas Reģionālā atbalsta vadlīniju izpratnē, kas varētu būt par pamatu papildu atbalsta piešķiršanai.

(22)

Savā 2001. gada 3. jūlija lēmumā SG (2001) D/289524 Komisija akceptēja 35,4 miljonu euro atbalsta piešķiršanu Kronoply. Lēmums balstījās uz informācijas, ko toreiz iesniedza Vācija. Komisija nolēma necelt nekādus iebildumus un apstiprināja atbalstu atbilstoši Vācijas pēdējiem ierosinājumiem. Lēmumu akceptēja gan Vācija, gan Kronoply. Pēc tam Vācijas iestādes piešķīra atbalstu, un Kronoply 2003. gada 31. janvārī pabeidza īstenot investīciju projektu.

(23)

Tikai astoņpadsmit mēnešus pēc Komisijas galīgā lēmuma pieņemšanas – un gandrīz gadu pēc investīciju projekta pabeigšanas – Vācija kopā ar 2003. gada 22. decembra pieteikumu iesniedza jaunu tirgus definīciju un paskaidroja, ka saskaņā ar jauniem pētījumiem būtu pareizāk attiecīgo tirgu definēt kā OSB tirgu un tikai atsevišķus finiera tirgus segmentus. Kā jau tika izklāstīts lēmumā par formālās pārbaudes procedūras uzsākšanu, Komisija pie šādiem apstākļiem savu iepriekšējo lēmumu nepārskatīs. Komisija uzskata, ka Vācijas iesniegto jauno tirgus definīciju, nevar uzskatīt par Regulas (EK) Nr. 659/1999 9. panta izpildes nosacījumu.

(24)

Atbilstoši lēmumam, ko lietā Kronoply / Komisija pieņēma Pirmās instances tiesa, Komisija uzskata, ka dalībvalsts var pieteikt nākamo atbalstu, grozīt jau apstiprinātu projektu vai pat mainīt dažādas noteiktam projektam piešķirta valsts atbalsta daļas un Komisija var to akceptēt, ja katrai atbalsta daļai ir iespējams pierādīt attīstību veicinošo efektu un nepieciešamību. Taču Vācija papildus jau pabeigtajam projektam nepieteica nevienu jaunu Kronoply investīciju projektu. Turklāt finansējamais projekts bija pabeigts jau aptuveni gadu pirms jaunā atbalsta projekta pieteikšanas. Tādēļ Komisija secināja, ka otrais pieteikums ir vienkārši mēģinājums panākt iepriekš noraidīto augstāko atbalsta intensitāti 35% apmērā, neveidojoties nekādām atbalstāmām papildu izmaksām, kuru segšanai varētu akceptēt 3 936 947 euro lielu atbalsta summu, un nepastāvot nekādam attīstību veicinošam efektam vai nepieciešamībai.

(25)

Kā Eiropas Kopienu Tiesa ir izklāstījusi savā 2000. gada 5. oktobra spriedumā, kas pieņemts lietā C-288/96 (Vācijas Federatīvā Republika / Komisija) (12), Komisijai šāds atbalsts ir jāklasificē kā darbības atbalsts, jo tas tiek piešķirts, neuzliekot saņēmējam nekādas saistības attiecībā uz tā izlietojumu, un ir paredzēts uzņēmuma finansiālā stāvokļa uzlabošanai.

(26)

Kaut gan, pēc Komisijas domām, ar šīm piezīmēm ir pietiekami parādīts, ka vēl viena atbalsta piešķiršana neradīs jaunas investīcijas un nedarbosies kā stimuls, tā tomēr vēlas, atbildot uz Vācijas un Kronoply nostāju, sīkāk izskatīt jēdzienu “stimulējošs efekts”.

(27)

Uzņēmuma investīcijas ir jāuzlūko kā dinamisks process. Šeit ir svarīgi izšķirt ex-ante un ex-post posmus:

(28)

Reģionālā atbalsta vadlīniju 4.2. punktā atbalsta stimulējošā efekta esamības pārbaudīšanai izmanto šādu pārbaudi: atbalsta saņēmējam jābūt iesniegušam atbalsta pieteikumu pirms projekta īstenošanas uzsākšanas. Ja tas tā ir, Komisija pieņem, ka atbalstu veicinošais efekts eksistē.

(29)

Savās piezīmēs Vācija un Kronoply pauda uzskatu, ka Reģionālā atbalsta vadlīniju 4.2. punktā minētie priekšnoteikumi ir izpildīti, jo Kronoply ir iesniedzis pieteikumu pirms projekta izpildes uzsākšanas.

(30)

Pielietojot 4.2. punktā paredzēto pārbaudi, jāmēģina konstatēt, vai pastāv attīstību veicinošais efekts, vienlaikus pārāk nenovilcinot investīcijas. Plaša visu ar lēmumu par investīcijām un atbalsta saņēmēju saistīto ekonomisko aspektu izpēte varēta izrādīties ļoti sarežģīta un laikietilpīga un tādējādi varētu kavēt investīcijas un reģiona ekonomisko attīstību.

(31)

Vērtējot 3,5 % lielā papildu atbalsta stimulējošo efektu, izšķiroši ir tas, vai starpība starp 31,5 % un 35 % maina stimulējošo iedarbību un ietekmē Kronoply lēmumu par investīciju izdarīšanu:

(32)

Tā vietā, lai turpinātu iedziļināties Kronoply pieņemtajā ex-ante lēmumā, Komisija uzskata par lietderīgāku balstīties uz faktiem. Ir acīmredzami, ka Kronoply izlēma par labu investīcijām un turpināja savu darbību pēc tam, kad tam bija piešķirta atbalsta intensitāte tikai 31,5 % apmērā. Investīciju projekta izpilde tika pabeigta kā plānots. Kronoply arī neizdarīja savā investīciju projektā nekādas korekcijas sakarā ar mazāku atbalsta intensitāti.

(33)

Kronoply savu rīcības veidu nemainīs – vienalga, vai uzņēmums saņems vēl vienu atbalstu vai nē: nav neviena pieturas punkta, lai uzskatītu, ka papildu atbalsts stimulēs Kronoply palielināt ražošanas apjomus vai paplašināt ražošanas iekārtas. Tā kā investīcijas jau ir izdarītas, nav arī nekāda iemesla bažām, ka Kronoply pārtrauks ražošanu, ja atbalstu nesaņems.

(34)

Tādēļ Komisija nonāca pie secinājuma, ka papildu atbalsta piešķiršanai vēl 3,5 % apmērā nebūtu attīstību veicinoša ietekme.

(35)

Kā jau tika izklāstīts lēmumā par procedūras uzsākšanu, atbalstam ir jādarbojas kā stimulam, ja tas tiek piešķirts noteiktu tautsaimniecības jomu vai reģionu ekonomiskajai attīstībai EK Līguma 87. panta 3. daļas a) un c) apakšpunkta izpratnē. Ja investīcijas jau ir izdarītas, kā tas ir šajā gadījumā, atbalstam vairs nav attīstību veicinošas iedarbības un tā piešķiršana nenoved pie jaunām investīcijām vai jaunu darba vietu izveidošanas. Tādēļ Komisija nevar pamatot atbalsta piešķiršanu ar investīciju palielināšanu vai darba vietu izveidi, kā to paredz EK Līguma 87. panta 3. daļas a) un c) apakšpunkts. Komisijai atkārtoti secina, ka papildu atbalsts3 936 947 euro apmērā ir uzskatāms par darbības atbalstu.

(36)

Attiecībā uz paskaidrojumiem, kas sniegti lēmumā par procedūras uzsākšanu, Komisija uzskata, ka nepieciešamības princips izriet jau no pašas valsts atbalsta kontroles koncepcijas. Komisija var pasludināt atbalstu par saderīgu ar EK Līguma 87. panta 2. un 3. punktu tikai tajā gadījumā, ja tā var konstatēt, ka atbalsts veicina norādīto mērķu sasniegšanu, ko uzņēmums normālos tirgus apstākļos nevarētu panākt pats ar saviem līdzekļiem. Tas atbilst Komisijas parastajai praksei, ko ir apstiprinājusi Eiropas Kopienu tiesa – jo īpaši, 1980. gada 17. septembra spriedumā, kas pieņemts lietā 730/79 (Philip Morris / Komisija) (13).

(37)

Atbilstoši izklāstam 26. līdz 35. rindkopā plānotais atbalsts nerada stimulu ne jaunām investīcijām, ne jaunu darba vietu izveidei. Tā piešķiršana neprasa no saņēmēja nekādu pretpakalpojumu vai ieguldījumu sabiedrībai svarīgu mērķu sasniegšanā. Tādēļ šeit runa ir par darbības atbalstu aktuālo izmaksu segšanai, ko parastos gadījumos Kronoply būtu jāsedz no saviem līdzekļiem.

(38)

Reģionālā atbalsta vadlīniju 4.15. punkts aizliedz parastos gadījumos piešķirt darbības atbalstus. Taču šāda veida atbalstu izņēmuma kārtā var piešķirt reģionos, kas atbilst EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, ja tas ir pamatojams ar i) atbalsta ieguldījumu reģionālajā attīstībā un ii) atbalsta veidu, un tā apjoms ir samērīgs salīdzinājumā ar kompensējamo negatīvo efektu. Vācija nav iesniegusi nekādu informāciju ne par eventuālo negatīvo efektu, ne papildu atbalsta ieguldījumu reģionālajā attīstībā.

(39)

No faktiem izriet, ka vēl viens atbalsts nav nepieciešams, jo Kronoply pieņēma lēmumu turpināt savu darbību arī pēc tam, kad tika akceptēta samazinātā atbalsta intensitāte 31,5 % apmērā. Tas nozīmē, ka Kronoply ekonomiskā darbība ir rentabla un ka uzņēmums jebkurā gadījumā nav atkarīgs no papildu atbalsta. Jebkāds papildu atbalsts šajā fāzē Kronoply būtu tikai negaidīts ieguvums.

(40)

Tādēļ Komisija secināja, ka šajā gadījumā atbalsts nav saderīgs ar EK Līguma 87. panta 3. punktu arī tādēļ, ka tas nav nepieciešams reģionālajai attīstībai.

(41)

Visbeidzot, tika noskaidrots, vai attiecībā uz atbalstu nav piemērojami EK Līguma 87. panta 2. un 3. punktā paredzētie izņēmuma nosacījumi:

(42)

Komisija secina, ka pieteiktais atbalsts ir valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē. Tā kā atbalstam nepiemīt attīstību veicinošs efekts un tas nav arī nepieciešams, EK Līguma 87. panta 2. vai 3. punktā paredzētie izņēmuma nosacījumi nav piemērojami. Tādēļ atbalsts ir uzskatāms par nepieļaujamu darbības atbalstu un to nedrīkst piešķirt,