Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32005R1513

    Komisijas Regula (EK) Nr. 1513/2005 (2005. gada 16. septembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 174/1999, ar ko paredz īpašus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr. 804/68 attiecībā uz piena un piena produktu eksporta licencēm un eksporta kompensācijām

    OV L 241, 17.9.2005, p. 45–47 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/08/2006; Iesaist. atcelta ar 32006R1282

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2005/1513/oj

    17.9.2005   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 241/45


    KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1513/2005

    (2005. gada 16. septembris),

    ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 174/1999, ar ko paredz īpašus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr. 804/68 attiecībā uz piena un piena produktu eksporta licencēm un eksporta kompensācijām

    EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

    ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1), un īpaši tās 26. panta 3. punktu, 30. panta 1. punktu un 31. panta 14. punktu,

    tā kā:

    (1)

    Ar Komisijas 2005. gada 18. maija Regulu (EK) Nr. 750/2005 par valstu un teritoriju nomenklatūru Kopienas ārējās tirdzniecības statistikas un dalībvalstu savstarpējās tirdzniecības statistikas vajadzībām (2) mainīja valstu kodus, kuri parādās arī Komisijas Regulas (EK) Nr. 174/1999 (3) 15. pantā minētajās galamērķa zonās. Tādēļ šis noteikums ir attiecīgi jāatjaunina.

    (2)

    Regulas (EK) Nr. 174/1999 20. pantā paredzēts, ka eksporta licences dažiem siera veidiem, ko eksportē uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) kā daļu no kvotām atbilstīgi daudzpusējās tirdzniecības sarunās noslēgtajiem nolīgumiem, var piešķirt saskaņā ar īpašu procedūru, kurā var izraudzīties vēlamos importētājus ASV.

    (3)

    Tādēļ ir lietderīgi noteikt konkrētus atbilstības kritērijus eksporta licenču piešķiršanai, lai nodrošinātu nevainojamu kvotu pārvaldību un pilnīgu to izmantošanu. Šā iemesla dēļ licences būtu jāpiešķir tiem eksportētājiem, kas var pierādīt, ka viņi jau agrāk ir eksportējuši sieru uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Turklāt, lai novērstu tirgus daļas zaudējumu Kopienai un maksimāli palielinātu noteiktu kvotu vērtību, ir jāierobežo pieeja šādām kvotām uzņēmējiem, kuru izraudzītais importētājs ir meitasuzņēmums. Visbeidzot, ja eksporta licenču pieprasījums pārsniedz pieejamo daudzumu, kvotas sadalei ir jānosaka noteikumi, piemērojot piešķīruma koeficientu.

    (4)

    Lai nodrošinātu nevainojamu pāreju no pašreiz lietotās kvotu piešķiršanas metodes, turpmāk vēlami elastīgāki noteikumi. Attiecībā uz 2006. gadu pieteikumu iesniedzējiem, kuru izraudzītais importētājs nav meitasuzņēmums, tomēr būtu jābūt tiesīgiem pretendēt, ja vien viņi ir eksportējuši minētos produktus uz ASV visos iepriekšējos trīs gados.

    (5)

    Ņemot vērā grūtības, ar kādām daži uzņēmēji saskārās, dibinot Amerikas Savienotajās Valstīs meitasuzņēmumu, 2006. gadā būtu piemērojams pārejas režīms attiecībā uz prasību, lai izraudzītais importētājs būtu pieteikuma iesniedzēja meitasuzņēmums.

    (6)

    Būtu jāņem vērā pēdējos gados gūtā pieredze, 2006. gadā piešķirot licences, piemērojot piešķīruma koeficientu, kas dod zināmu priekšrocību tiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru izraudzītie vēlamie importētāji ir meitasuzņēmumi vai tiek uzskatīti par meitasuzņēmumiem.

    (7)

    Ja samazināšanas koeficients nozīmētu piešķirt pagaidu licences daudzumiem, kas ir mazāki par 5 tonnām, Komisija atbilstīgi 20. panta 4. punktam var piešķirt kvotas, tās lozējot. Ir lietderīgi pielāgot šo noteikumu, paredzot, ka mazākus daudzumus valsts kompetentās iestādes pārdala, lai maksimāli palielinātu kvotu izmantošanu.

    (8)

    Regulas (EK) Nr. 174/1999 20.a panta 8. punktā ir noteikts procents, kādu piemēro pilnai kompensācijas likmei, lai noteiktu kompensāciju produktiem, kas paredzēti eksportam uz Dominikānas Republiku atbilstīgi minētā panta 1. punktā minētajai kvotai. Pārskatāmības, vienkāršošanas un saskanības labad minētais noteikums būtu jāsvītro un jāiekļauj parindē, kas paredz diferencētu kompensācijas likmi, kas turpmāk iekļaujama Komisijas regulās, kurās noteikta eksporta kompensācija pienam un piena produktiem atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. panta 3. punktam.

    (9)

    Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 174/1999.

    (10)

    Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Regulu (EK) Nr. 174/1999 groza šādi:

    1)

    Minētās regulas 15. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

    “3.   Minētajā regulā 1. punktā piemēro šādas definīcijas:

    a)

    I zona: galamērķa kodi AL, BA, XK, MK, XM un XS;

    b)

    II zona: galamērķa kods US;

    c)

    III zona: visi pārējie galamērķa kodi.”

    2)

    Regulas 20. pantu groza šādi:

    a)

    2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

    “2.   Eksportējot sieru uz Amerikas Savienotajām Valstīm atbilstīgi 1. punktā minētajām kvotām, ir jāuzrāda eksporta licence. Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta pirmā teikuma, licences pieteikumu 16. ailē un licencēs jānorāda produkta kombinētās nomenklatūras astoņciparu kods.

    Laikposmā, kas vēl ir jānosaka, uzņēmēji var pieteikties uz pagaidu eksporta licencēm 1. punktā minēto produktu eksportam turpmākajā kalendārajā gadā, iemaksājot drošības naudu 50 % apmērā no atbilstīgi 9. pantam noteiktās likmes, taču vismaz EUR 6 par 100 kg.

    Pretendentiem, kas iesnieguši pieprasījumu pagaidu eksporta licencēm regulā par procedūras atklāšanu šādu eksporta licenču piešķiršanai attiecībā uz Tokijas-22 un Urugvajas-22 noteiktajām produktu grupām un kvotām, ir jāpierāda, ka viņi vismaz vienā no iepriekšējiem trim gadiem ir eksportējuši sieru uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

    Pretendentiem, kas iesnieguši pieprasījumu pagaidu eksporta licencēm regulā par procedūras atklāšanu šādu eksporta licenču piešķiršanai attiecībā uz Tokijas-16, Urugvajas-16, Urugvajas-17, Urugvajas-18, Urugvajas-20 un Urugvajas-21, Tokijas-25 un Urugvajas-25 noteiktajām produktu grupām un kvotām, ir jāpierāda, ka viņi vismaz vienā no iepriekšējiem trim gadiem ir eksportējuši attiecīgos produktus uz Amerikas Savienotajām Valstīm un ka viņu izraudzītais importētājs ir pieteikuma iesniedzēja meitasuzņēmums.

    Taču attiecībā uz 2006. kvotu gadu pretendentiem, kas iesnieguši pieprasījumu pagaidu eksporta licencēm ceturtajā apakšpunktā minētajām produktu grupām un kvotām, neattieksies prasība, lai viņu izraudzītais importētājs būtu viņu meitasuzņēmums, ja viņi pierāda, ka visos trīs iepriekšējos gados ir eksportējuši šādus produktus uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

    Turklāt 2006. kvotu gadā izraudzīto vēlamo pieteikuma iesniedzēja importētāju var uzskatīt par meitasuzņēmumu 2006. gadā, ja:

    i)

    pieteikumu iesniedza:

    Čehijā, lai saņemtu pagaidu licenci siera eksportam uz Amerikas Savienotajām Valstīm saskaņā ar kvotām, kas aprakstītas HTS 4. nodaļas 16., 17., 18., 20. un 25. papildpiezīmē vai

    Ungārijā, lai saņemtu pagaidu licenci siera eksportam uz Amerikas Savienotajām Valstīm saskaņā ar kvotām, kas aprakstītas HTS 4. nodaļas 25. papildpiezīmē;

    Polijā, lai saņemtu pagaidu licenci siera eksportam uz Amerikas Savienotajām Valstīm saskaņā ar kvotām, kas aprakstītas HTS 4. nodaļas 16. un 21. papildpiezīmē;

    Slovākijā, lai saņemtu pagaidu licenci siera eksportam uz Amerikas Savienotajām Valstīm saskaņā ar kvotām, kas aprakstītas HTS 4. nodaļas 16. papildpiezīmē;

    ii)

    pretendents kompetentajai iestādei dalībvalstī, kur iesniegts pieteikums, sniedz dokumentālu pierādījumu tam, ka tas bijis reģistrēts jaunajās dalībvalstīs vismaz trīs gadus un attiecīgo sieru eksportējis uz ASV visos trīs kalendārajos gados pirms pieteikuma iesniegšanas;

    iii)

    pretendents kompetentajai iestādei dalībvalstī, kur iesniegts pieteikums, sniedz dokumentālu pierādījumu tam, ka ASV ir uzsākta meitasuzņēmuma dibināšanas procedūra;

    iv)

    pretendents kompetentajai iestādei dalībvalstī, kur iesniegts pieteikums, iesniedz pierādījumu izvedumiem, kuri sadarbībā ar izraudzītajiem importētājiem veikti 12 mēnešu laikposmā pirms pieteikuma iesniegšanas.

    Pagaidu eksporta licenču pieteikumos uzņēmēji norāda arī:

    a)

    Amerikas Savienoto Valstu kvotas ietverto preču grupas apzīmējumu atbilstīgi Amerikas Savienoto Valstu Saskaņoto tarifu plāna (jaunākās redakcijas) 4. nodaļas 16.–23. un 25. papildpiezīmei;

    b)

    produktu nosaukumus atbilstīgi Amerikas Savienoto Valstu Saskaņotajam tarifu plānam (jaunākajā redakcijā);

    c)

    nosaukumu un adresi pieteikuma iesniedzēja izraudzītajam importētājam Amerikas Savienotajās Valstīs.

    Turklāt pieteikumiem pievieno izraudzītā importētāja sertifikātu, kurā apliecināts, ka saskaņā ar Amerikas Savienotajās Valstīs spēkā esošajiem noteikumiem par 1. punktā minēto produktu importa licenču izsniegšanu, viņš ir tiesīgs uz tām pretendēt.

    2006. kvotu gadā pagaidu eksporta licenču pieteikumos norāda, vai izraudzītais importētājs ir pieteikuma iesniedzēja meitasuzņēmums vai arī atbilstīgi sestajam apakšpunktam to par tādu var uzskatīt.”

    b)

    Minētā panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

    “3.   Ja pagaidu licenču pieteikumi uz 1. punktā minēto produktu grupu vai kvotu pārsniedz attiecīgajā gadā pieejamo daudzumu, Komisija pieprasītajiem daudzumiem piemēro vienotu piešķīruma koeficientu.

    Atkāpjoties no minētā panta pirmās daļas, piemērojot piešķīruma koeficientu 2006. gada pagaidu licenču pieteikumiem, to pretendentu piešķīruma koeficients, kuru izraudzītie vēlamie importētāji ir meitasuzņēmumi vai tos uzskata par meitasuzņēmumiem atbilstīgi 2. punkta sestajai daļai, ir trīs reizes lielāks nekā pārējiem pretendentiem.

    4.   Ja, piemērojot piešķīruma koeficientu, izrādīsies, ka pagaidu licences jāpiešķir mazāk nekā 10 tonnām katram pieprasījumam, atbilstošos pieejamos daudzumus attiecīgā dalībvalsts katrai kvotai piešķirs, veicot lozēšanu. Dalībvalsts izlozē pagaidu licences, katru par 10 tonnām, pretendentiem, kam, piemērojot piešķīruma koeficientu, būtu piešķirts mazāk par 10 tonnām.

    Ja pēc partiju sastādīšanas paliek daudzumi, kas ir mazāki par 10 tonnām, tos pirms izlozes vienlīdzīgi sadala pa 10 tonnu partijām.

    Ja pēc piešķīruma koeficienta piemērošanas paliktu mazāk par 10 tonnām, šo daudzumu uzskatītu par vienu partiju.

    To pieprasījumu drošības naudu, kuri lozējot neieguva piešķīrumu, nekavējoties atmaksā.”

    3)

    Regulas 20.a pantā svītro 8. punktu.

    2. pants

    Šī regula stājas spēkā nākošajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2005. gada 16. septembrī

    Komisijas vārdā —

    Mariann FISCHER BOEL

    Komisijas locekle


    (1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

    (2)  OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.

    (3)  OV L 20, 27.1.1999., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 558/2005 (OV L 94, 13.4.2005., 22. lpp.).


    Top