18.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 186/1

(1)

Saskaņā ar Līguma 106. panta 2. punktu dalībvalstis var emitēt monētas, kuru emisijas daudzums jāapstiprina Eiropas Centrālajai bankai.

(2)

Padome saskaņā ar Līguma 106. panta 2. punkta otro teikumu šajā jomā ir pieņēmusi saskaņošanas pasākumus, kas izklāstīti Padomes 1998. gada 3. maija Regulā (EK) Nr. 975/98 par apgrozībai paredzēto eiro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem (1).

(3)

Saskaņā ar 11. pantu Padomes 1998. gada 3. maija Regulā (EK) Nr. 974/98 par eiro ieviešanu (2) monētām euro un centu denominācijā, ja tās atbilst denominācijām un tehniskajiem datiem, ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visās “iesaistītajās” dalībvalstīs, kā tas noteikts minētajā Regulā. Kopš to laišanas apgrozībā 2002. gada 1. janvārī euro monētas izplatītas visā euro zonā.

(4)

Ekonomikas un finanšu padome neformālā sanāksme Veronā 1996. gada aprīlī nolēma, ka euro monētām būs kopēja Eiropai veltīta reversa puse un atšķirīga valsts aversa puse. Dažādu denomināciju kopējos dizainparaugus dalībvalstu vadītāji izvēlējās Eiropadomes sanāksmē Amsterdamas 1997. gada decembrī, kas bija sasaukta pēc Komisijas organizēta konkursa. Par euro monētu valsts pušu dizainparaugiem lemj katra dalībvalsts.

(5)

Padome 2003. gada 8. decembrī nolēma, ka jāatceļ moratorijs jautājumos par apgrozībā paredzētām jubilejas monētām, ko Ekonomikas un finanšu padome bija izsludinājusi 1998. gada 8. decembrī. Atbilstīgi Komisijas 2003. gada 29. septembra Ieteikumam 2003/734/EK par vispārpieņemto praksi, veicot izmaiņas apgrozībā laisto euro monētu aversa valsts puses dizainparaugos (3), lai pieminētu kādu īpašu notikumu vai personību, dalībvalstīm no 2004. gada ir paredzētas tiesības ar noteiktiem ierobežojumiem laist apgrozībā noteiktu daudzumu piemiņas euro monētu, kurām valsts dizainparaugu atšķiras no parastām apgrozībai paredzētām euro monētām. Turklāt Padome vienojās, ka izmaiņas standarta monētu valsts pusē ir iespējamas ar nosacījumu, ka valsts vadītājs par tām paziņo, vienlaicīgi pārskatot iespēju līdz 2008. gada beigām izsludināt moratoriju attiecībā uz izmaiņām monētu valsts pusēs citu iemeslu dēļ.

(6)

Pēc Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. gada maijā vairākas nesen pievienojušās dalībvalstis ir sākušas gatavoties euro ieviešanai. Daļa no šīs gatavošanās ir savas valsts euro monētu valsts pušu izvēle.

(7)

Ņemot vērā valsts pušu pieaugošo skaitu, vispārējo euro metāla naudas sistēmas vienotību nostiprinās šajā ieteikumā ierosinātās kopējās pamatnostādnes valsts pušu izvēlē gan parastajām, gan arī jubilejas apgrozībai paredzētām monētām.

(8)

Euro monētas ir apgrozībā ne tikai to emisijas valstī, bet visā euro zonā, kā arī ārpus tās. Tādēļ katrā no euro zonas valstīm pieaug to apgrozībā esošo monētu īpatsvars, kurām nav valsts puses. Šajā kontekstā uz monētas valsts puses jābūt skaidrai norādei par emisijas valsti, lai šīs monētas ieinteresētais lietotājs bez grūtībām varētu identificēt izcelsmes valsti.

(9)

Euro monētu kopējā Eiropas pusē ir norādīts gan vienotās valūtas nosaukums, gan monētas denominācija. Valsts pusē nav jāatkārto ne vienotās valūtas nosaukums, ne monētas denominācija. Uzrakstā uz 2 euro monētu malas var tikt sniegta norāde par denomināciju, izmantojot tikai skaitli “2” un/vai terminu “euro”, kā tas atbilst pašreizējai praksei lielākajā daļā dalībvalstu.

(10)

Tā kā euro monētas ir apgrozībā visā euro zonā, to valsts dizainparauga pazīmes zināmā mērā ir vispārēju interešu jautājums. Dalībvalstīm ir savstarpēji jāinformē citai cita par jaunām valsts pusēm, pirms tiek pieņemts galīgais lēmums. Lai to panāktu, dalībvalstīm turpmākai izplatīšanai Komisijai iepriekš jāiesniedz savu jauno euro monētu dizainparaugi (ieskaitot uzrakstu uz 2 euro monētu malas). Tas jāveic tā, lai nerastos nepamatotas kavēšanās.

(11)

Lai ņemtu vērā dalībvalstu dažādās prakses un vēlmes šajā jomā, šajā ieteikumā ietvertās pamatnostādnes ir apspriestas ar dalībvalstīm.

(12)

Kopiena ir noslēgusi monetāros nolīgumus ar Monako Firstisti, Sanmarino Republiku un Vatikāna Pilsētvalsti, ar ko tām tiek dotas tiesības emitēt noteiktus daudzumus apgrozībai paredzētu euro monētu. Kopējās pamatnostādnes attiecas arī uz apgrozībai paredzētām monētām, ko emitē iepriekš minētās valstis,

a)

Valsts pusē neatkārto norādes ne par monētas denomināciju vai jebkuru tās daļu, ne arī par vienotās valūtas vai tās apakšvienības nosaukumu, ja vien šādu norāžu pamatā nav atšķirīga alfabēta lietojums.

b)

Uzrakstā uz 2 euro monētu malas ir norāde par denomināciju, izmantojot tikai skaitli “2” un/vai terminu “euro”.