18.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/10

(1)

Padome 1997. gada 1. decembrī pieņēma rīcības kodeksu uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem (2) un lūdza Komisiju izskatīt vai no jauna izskatīt dalībvalstīs spēkā esošos nodokļu režīmus. Komisija 1998. gada 11. novembrī pieņēma paziņojumu par noteikumu piemērošanu, kas attiecas uz valsts atbalstu pasākumiem, kuri pakļauti uzņēmumu tiešai nodokļu sistēmai (3).

(2)

Beļģijas Karaļa 1982. gada 30. decembra Dekrēts Nr. 187 nosaka atrunu saturošu parastu nodokļu sistēmu licencētiem koordinācijas centriem (še turpmāk “koordinācijas centri” vai “centri”). Saskaņā ar rīcības kodeksa uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem (še turpmāk “Padomes rīcības kodeksa grupa”) H punktu Padomes izveidotās grupas darbu ietvaros tika nospriests, ka šī shēma ir zaudējumus izraisošs nodokļu konkurences pasākums. Attiecībā uz to Komisija 2002. gada 27. februārī uzsāka arī formālu izmeklēšanas procedūru. 2003. gada 17. februārī ar negatīvu Komisijas galīgo Lēmumu 2003/755/EK (4) šo procedūru izbeidza.

(3)

Saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu Beļģija 2002. gada 16. maija vēstulē paziņoja daļu likumprojekta, kas attiecas uz Karaļa dekrēta Nr. 187 grozījumiem, kuru mērķis ir to padarīt atbilstošu kritērijiem, kurus noteikusi Padomes rīcības kodeksa grupa. Tādējādi runa ir par jaunu koordinācijas centru sistēmu, kas paredzēta tā režīma nomaiņai, kurš ir spēkā kopš 1983. gada. Likums, kas groza uzņēmumu režīmu attiecībā uz ienākumu nodokļiem un nosaka iepriekšēja lēmuma sistēmu nodokļu jautājumā (5), tika izsludināts 2002. gada 24. decembrī. Saskaņā ar jau minētā likuma 32. pantu Karaļa dekrēta Nr. 187 grozījumus saturošā 29. panta spēkā stāšanās diena tiks noteikta vēlāk ar Karaļa dekrētu.

(4)

2003. gada 23. aprīlī pēc vairākām vēstuļu apmaiņām un sanāksmēm, kuru mērķis bija iegūt papildu informāciju (6), Komisija izteicās par paziņoto shēmu. Komisijas lēmums padarīja iespējamus dažus shēmas aspektus un ar to tika uzsākta procedūra, kas paredzēta Līguma 88. panta 2. punktā attiecībā uz trijiem citiem šīs shēmas aspektiem. Atļauja tika dota attiecībā uz: 1) centru iepriekšējas vienošanās principu desmit gadu laikposmam; 2) tādu iepriekšēju lēmumu piešķiršanas principu centriem, kuri derīgi piecus gadus, un 3) iepriekš noteiktas metodes, sauktas par “cost plus” (virsvērtības), izmantošanas principu ar nodokli apliekamās bāzes aprēķināšanai ar nosacījumu, ka šīs metodes pielietošana garantē nodokļu piemērošanu, kas salīdzināma ar to, kura neatkarīgam uzņēmumam tiktu iegūta, piemērojot parastos noteikumus (7). Procedūra tika uzsākta attiecībā uz: 1) specifisku atbrīvošanu no nodokļa ieturēšanas; 2) specifisku atbrīvošanu no kapitāla nodokļa, un 3) centriem piešķirtu neparastu un brīvprātīgu priekšrocību neaplikšanu ar nodokļiem.

(5)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru (še turpmāk “lēmums par uzsākšanu”) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (8). Komisija aicināja ieinteresētās puses iesniegt apsvērumus attiecībā uz konkrēto pasākumu.

(6)

2003. gada 15. jūlija vēstulē, kuru Beļģijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā nodeva 27. jūlijā, Beļģijas valsts iestādes pēc viņu lūguma pagarinātajā noteiktajā termiņā izklāstīja savus apsvērumus.

(7)

Komisija ar 2003. gada 17. oktobra vēstuli nodeva Beļģijai no trešām personām saņemtos apsvērumus. 2003. gada 14. novembra vēstulē Beļģija izklāstīja savus komentārus attiecībā uz šiem apsvērumiem.

(8)

Komisija ar 2003. gada 24. novembra vēstuli nodeva Beļģijas valsts iestādēm savus iepriekšējos komentārus. Pēc četrām tehniskajām sanāksmēm (9), kuras tika organizētas starp Komisijas un Beļģijas finanšu pārvaldes pārstāvjiem, Beļģijas valsts iestādes formulēja jaunus priekšlikumus. Papildu tikšanās starp Beļģijas premjerministru, tās finanšu ministru un par konkurenci atbildīgo komisāru notika 2004. gada 6. maijā.

(9)

Ar 2004. gada 7. jūnija vēstuli Beļģija apstiprināja 6. maijā pieņemto saistību saturu.

(10)

Kā izriet no procedūras kopsavilkuma I. nodaļas, shēma, kas ir šīs procedūras objekts, tika Komisijai paziņota 2002. gada 16. maijā. Komisija 2003. gada 23. aprīlī daļēji atbalstīja šo shēmu un uzsāka procedūru par trīs atbrīvošanas pasākumiem (summas ieturēšana no sabiedrības, kura netiek aplikta ar nodokli, iemaksu nodoklis, neparastas un labvēlīgas priekšrocības).

(11)

Atsaucoties uz sarunām, kuras notika starp Komisiju un Beļģiju, pēdējā apņēmās atcelt atbrīvošanu no summas ieturēšanas no sabiedrības, kura netiek aplikta ar nodokli, un no iemaksu nodokļa, kā to nosaka 2002. gada 24. decembra likums. Turklāt Beļģija uzskata, ka alternatīvie pasākumi, kurus tā grasās veikt summas ieturēšanas no sabiedrības, kura netiek aplikta ar nodokli, un iemaksu nodokļa jautājumā, ir vispārīgi pasākumi, kuru piemērošanas sfēra pārsniedz koordinācijas centrus un tādējādi, pamatojoties uz līguma 88. panta 3. paragrāfu, nav jādara zināmi Komisijai. Kas attiecas uz centriem piešķirtajām neparastām un labvēlīgām priekšrocībām, Beļģija apņemas grozīt 2002. gada 24. decembra likumu, lai centriem piešķirtās neparastās un labvēlīgās priekšrocības būtu pakļautas tādam pašam nodokļu režīmam, kā līdzīgas priekšrocības, kuras izmanto citi Beļģijā izveidotie uzņēmumi.

(12)

Šī lēmuma detalizētāka apraksta vajadzībām Komisija aprobežosies ar 2002. gada 24. decembra likumā ietilpstošo sākuma pasākumu apkopošanu un atsaukšanos uz lēmumu par procedūras uzsākšanu. Kas attiecas uz Beļģijas plānotajiem alternatīvajiem pasākumiem, aprakstīs vienīgi tos pasākumus, kuru mērķis ir adaptēt koordinācijas centru režīmu neparastu un labvēlīgu priekšrocību ievērošanas jautājumā. Tādējādi plānotie pasākumi summas ieturēšanai no sabiedrības, kura netiek aplikta ar nodokli, un iemaksu nodokļa jautājumā, kuru ietekme ir vispārīgāka, nav koordinācijas centru režīma grozīšana. Nebūdami paziņoti, šie pasākumi šī lēmuma ietvaros nav ne sīkāk aprakstīti, ne novērtēti.

(13)

Paziņotā režīma likumīgais pamats ir 1982. gada 30. decembra Karaļa dekrēts Nr. 187, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2002. gada 24. decembra likuma 29. pantu (10). Režīma priekšrocības piešķirtas vienīgi ar Karaļa dekrētu iepriekš un individuāli licencētiem centriem. Lai saņemtu šo licenci, centram jābūt daudznacionālas grupas sastāvdaļai, kas turklāt atbilst lieluma kritērijiem. Koordinācijas centrs var veikt vienīgi noteiktas darbības, un tās jāveic vienīgi grupas locekļu labā. Licence vai tās atjaunošana centram tiek piešķirta pēc pieprasījuma un uz desmit gadiem. Licenci likumīgi anulē, tiklīdz centrs vairs nepilda licencēšanas noteikumus.

(14)

Pārkāpjot parastu nodokļu režīmu (11), grozītais Karaļa dekrēts Nr. 187 nosaka, ka, saskaņā ar cost plus metodi, licencēto centru ar nodokli apliekamie ienākumi ir noteikti iepriekš un atbilst izdevumu un darbības izmaksu summas procentiem. Neparastas vai labvēlīgas priekšrocības (12), kuras centram piešķīruši grupas locekļi, netiek pievienotas ar nodokli apliekamajai bāzei, kas noteikta saskaņā ar cost plus metodi. Alternatīva bāze, kas tieši satur neparastas un labvēlīgas priekšrocības, lai ierobežotu netaisnīgu ienākumu pārvedumus uz Beļģijas koordinācijas centru, tomēr tiek aprēķināta. Centru peļņu apliek ar pilnu uzņēmuma nodokļa likmi. Cost plus metodes praktisku pielietošanu katram centram veic individuāli saskaņā ar noteikumiem, kurus fiksē iepriekšējs individuāls lēmums, ko izdod Valsts federālais finanšu dienests. Ar iepriekšēju lēmumu jāsaprot juridisks akts, ar kuru Valsts federālais finanšu dienests atbilstoši spēkā esošajiem nosacījumiem nosaka, kādā veidā likumu, kas vēl nav iespaidojis nodokļu plānu, piemēros īpašai situācijai vai operācijai, kuru aprakstījis nodokļu maksātājs. Tas ir spēkā piecus gadus un publicēts anonīmi. Iepriekšējs lēmums piesaista nodokļu pārvaldi turpmākajam. Tas nevar panākt atbrīvošanu no nodokļa vai tā samazināšanu. Iepriekšējo lēmumu režīmu organizē 2002. gada 24. decembra likuma 20. līdz 28. pants.

(15)

Bez jau aprakstītā iepriekšējā aprēķina, paziņotie nosacījumi paredzēja arī šādas atbrīvošanas: 1) summa, kuru ietur no sabiedrības, kas netiek aplikta ar nodokli, nav radusies sakarā ar dividendēm, ienākumiem no parādiem vai aizdevumiem vai no nemateriālas kustamās mantas koncesijas ieņēmumiem, kuru debitors ir centrs; 2) iemaksu nodoklis un centra statūtu kapitāla palielināšanās tiek atbrīvoti no proporcionālas reģistrācijas nodevas (“iemaksu nodoklis”).

(16)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija atzina principus, saskaņā ar kuriem iepriekšējie lēmumi par cost plus režīmu būtu jāatgriež. Komisija uzskatīja, ka 2002. gada 24. decembra likumā noteiktais vispārīgais režīms pats par sevi nevar būt iegansts valsts palīdzības piešķiršanai.

(17)

Citiem vārdiem runājot, Komisija uzsāka procedūru attiecībā uz koordinācijas centru jaunā režīma trīs citiem elementiem. Pirmkārt, Komisija uzskatīja, ka ar atbrīvošanu no summas ieturēšanas no sabiedrības, kura netiek aplikta ar nodokli, kas iziet ārpus atbrīvošanas, kura pieejama jebkuram uzņēmumam, pamatojoties uz kopējo nodokļu režīmu, specifiskas priekšrocības šķiet piešķirtas koordinācijas centriem un grupām, kurām tie pieder. Otrkārt, Komisija uzskatīja, ka specifiska atbrīvošana no proporcionāla iemaksas nodokļa koordinācijas centriem šķiet tiem devusi ekonomisku priekšrocību salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kuri tam pakļauti tādos pašos apstākļos. Treškārt, Komisija uzskatīja, ka neparastu un labvēlīgu priekšrocību ignorēšana, kuras koordinācijas centriem tiktu piešķirtas ar nodokli apliekamās bāzes aprēķinā, neskaitot rezultātu, kas iegūts, pielietojot cost plus metodi, šķiet tiem piešķīrusi specifisku priekšrocību salīdzinājumā ar sabiedrībām, kurām ar nodokli apliekamā bāze aprēķināta saskaņā ar tradicionālo analītisko metodi (ienākumi mīnus izdevumi).

(18)

Vārdu sakot, Komisija uzskatīja, ka šīs specifiskās priekšrocības nešķiet pamatotas ar Beļģijas nodokļu sistēmas raksturu vai ekonomiku, un izraisa konkurences izkropļošanu un Kopienas iekšējo sakaru nedabiskumu. Līdz ar to šķiet, ka iepriekšminētie pasākumi ir palīdzība līguma 87. panta 1. punkta ietvaros. Turklāt 87. panta 2. un 3. punktā vizēto izņēmumu piemērošanas trūkuma dēļ Komisija secināja, ka šāda palīdzība šķiet nesaderīga ar Kopējo tirgu.

(19)

Atsaucoties uz procedūras uzsākšanas lēmumu, Beļģija precizēja interpretāciju, kuru tā sniedza Komisijas atļaujai, kas attiecas uz cost plus metodi, un apņēmās adaptēt summas ieturēšanas no sabiedrības, kura netiek aplikta ar nodokli, iemaksu nodokļa un saņemto neparasto un labvēlīgo priekšrocību režīmu.

(20)

Beļģija apņemas atcelt specifisko raksturu 2002. gada 24. decembra likumā koordinācijas centriem noteiktajai atbrīvošanai no summas ieturēšanas no sabiedrībām, kuras netiek apliktas ar nodokli. Beļģija paziņoja savu nodomu aizvietot šo specifisko atbrīvošanu ar vispārēja nozīmīguma pasākumu, kas ļautu saglabāt centriem piešķirto atbrīvošanu, visu to attiecinot uz pārējām Beļģijā izveidotām sabiedrībām.

(21)

Beļģija apņemas atcelt specifisko raksturu 2002. gada 24. decembra likumā koordinācijas centriem noteiktajai atbrīvošanai no iemaksu nodokļa. Beļģija paziņoja savu nodomu aizvietot šo specifisko atbrīvošanu ar iemaksu nodokļa likmes vispārējas samazināšanas pasākumu.

(22)

Beļģija apņemas adaptēt koordinācijas centru režīmu, lai centriem piešķirtās neparastās un labvēlīgās priekšrocības būtu pakļautas tam pašam nodokļu režīmam, kā līdzīgas priekšrocības, kuras saņem pārējie Beļģijā izveidotie uzņēmumi. Pašreizējā likumdošanas stāvoklī visas saņemtās neparastās un labvēlīgās priekšrocības pievienos ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, kas noteikti ar cost plus metodi. Alternatīvā nodokļu piemērošanas bāze, kas tieši balstīta uz šīm neparastajām un labvēlīgajām priekšrocībām (skatīt procedūras uzsākšanas lēmuma 15. punktu), tiks atmesta.

(23)

Trīs asociācijas vai federācijas iesniedza savus komentārus to uzņēmumu vārdā, kurus tās pārstāv: runa ir par Beļģijas uzņēmumu federāciju (BUF), Amerikas tirdzniecības palātu (AmTP) un Koordinācijas centru, sadales, pakalpojumu un izsaukumu centru federāciju (Forums 187).

(24)

Bez šīm trijām asociācijām 53 centri vai grupas, kurām ir koordināciju centri, iepazīstināja Komisiju ar komentāriem individuāli. Šie centri galvenokārt apraksta paši savu situāciju, un par pārējo atsaucas uz Foruma 187 piezīmēm.

(25)

Piezīmes iesniegušie trešie uzskata, ka vizētie pasākumi, kas ir koordinācijas centru jaunā režīma sastāvdaļa, neatbilst nevienam no četriem kritērijiem, kuri ļauj novērtēt palīdzības pasākumu, un pārsvarā noved pie komentāriem, kas jau formulēti procedūras C 15/2002 ietvaros, kura izbeigta ar Lēmumu 2003/755/EK. Rezumējot viņi uzskata, ka režīms nepiešķir selektīvu priekšrocību, kas var kaitēt konkurencei, jo visām daudznacionālajām grupām, tātad visiem to konkurentiem, ir iespēja izveidot Beļģijas koordinācijas centru vai ekvivalentu struktūru citā valstī un tādējādi izmantot salīdzināmus nosacījumus.

(26)

Tā kā Beļģija nolēmusi atcelt atbrīvošanu no summas ieturēšanas no sabiedrības, kura netiek aplikta ar nodokli, un no iemaksu nodokļa, kas ierakstīta 2002. gada 24. decembra likumā un kas ir šīs procedūras objekts, Komisija uzskata par nelietderīgu detalizētāk izklāstīt argumentus, kurus šajā sakarībā iesnieguši trešie.

(27)

Kas attiecas uz neparastu un labvēlīgu priekšrocību režīmu, ieinteresētie trešie uzskata, ka būtu normāli, ja šīs priekšrocības netiktu ņemtas vērā cost plus metodē, jo runa nav par izmaksām; ka runa ir par koordinācijas centru režīma mazsvarīgu elementu; ka runa ir par teorētisku priekšrocību, kuru potenciāli neizmanto nevienā koordinācijas centrā; ka starp Beļģiju un tās galvenajiem tirdznieciskajiem partneriem noslēgto profilaktisko starptautisko konvenciju divkāršās aplikšanas ar nodokļiem mehānisms beidzot sakārtos iespējamo priekšrocību jautājumu.

(28)

Beļģija vēlējās sniegt savu interpretāciju tai procedūras uzsākšanas lēmuma daļai, kura atļauj cost plus metodes izmantošanu. Beļģijas varas institūciju interpretācijas jautājumā Komisija tām atbildēs vēstulē, kuru drīzumā nosūtīs.

(29)

Šis lēmums skar tikai tos pasākumus, kurus Komisija apšaubīja procedūras uzsākšanas lēmumā; līdz ar to tas neskar cost plus metodi. Tādējādi Komisija atsaucas uz procedūras uzsākšanas lēmumu šajā jautājumā, atgādinot, ka šī atļauja paredz lēmumā aprakstīto principu un noteikumu ievērošanu.

(30)

Pasākums uzskatāms par palīdzību, ja tas kumulatīvi atbilst četriem līguma 87. panta 1. paragrāfā definētajiem kritērijiem, proti: 1) pasākumam jāsniedz priekšrocība, kura atvieglo uzņēmuma budžetu, kas cieš no smagas nodokļu nastas; 2) šī priekšrocība jāpiešķir no valsts resursiem; 3) tā skar konkurenci un sakarus starp dalībvalstīm, un 4) tiek piešķirta selektīvi vai specifiski, proti, protežējot noteiktus uzņēmumus vai noteiktas ražotnes.

(31)

Formālās pārbaudes procedūras beigās un ņemot vērā jau procedūras uzsākšanas lēmumā izvērstos argumentus, Komisija uzskata, ka šaubas, kas procedūras uzsākšanas stadijā radušās par 2002. gada 24. decembra likumā paziņotajiem pasākumiem, nav bijis iespējams izteikt, un ka šie pasākumi ir palīdzība līguma 87. panta 1. punkta ietvaros. Patiesībā runa ir par priekšrocībām (nodokļu atvieglojumi), kas selektīvi piešķirtas vienīgi dažiem uzņēmumiem (licencētie koordinācijas centri vai grupas, kurām ir šāds centrs) no valsts resursiem (atteikšanās no nodokļu ieņēmumiem) un kuras iespaido konkurenci un Kopienas iekšējos sakarus (ņemot vērā to, ka daži centri vai dažas grupas, kurām tie pieder, un kuri pēc definīcijas veic starptautisku darbību, darbojas vai var darboties nozarēs, kuras ir sakaru starp dalībvalstīm objekts).

(32)

Pa to laiku Beļģija apņēmās koordinācijas centriem atcelt specifiskus nosacījumus un tos aizvietot ar alternatīviem pasākumiem, kas iziet ārpus paziņotā režīma grozīšanas. Komisija uzskata, ka nav nepieciešams detalizēti pamatot tās sākotnēji paziņoto pasākumu novērtējumu. Šajā lēmumā novērtēti vienīgi režīmam piedāvātie grozījumi.

(33)

Atbrīvošana no summas ieturēšanas no sabiedrības, kura netiek aplikta ar nodokli, un no iemaksu nodokļa tiks izslēgta no 2002. gada 24. decembra likuma (skatīt šī lēmuma 20. un 21. apsvērumu) un aizvietota ar atbrīvošanas vai samazināšanas pasākumiem, kurus Beļģijas varas institūcijas uzskata par galvenajiem. Šajos apstākļos licencētiem koordinācijas centriem vairs netiek piešķirta neviena specifiska ekonomiska priekšrocība, un palīdzība šiem centriem līguma 87. panta 1. punkta ietvaros vairs nepastāv.

(34)

2002. gada 24. decembra likuma grozīšanas – skatīt šī lēmuma 22. apsvērumu – rezultāts būs pakļaut aplikšanai ar nodokli visas koordinācijas centra saņemtās neparastās un labvēlīgās priekšrocības tādā pašā veidā, kā tās tiek pakļautas aplikšanai ar nodokli tad, kad tās saņem parastam režīmam pakļauts uzņēmums. Pašreizējā vispārējā nodokļu tiesību stāvoklī tas nosaka, ka visas neparastās un labvēlīgās priekšrocības būs jāpievieno summai, kas noteikta ar cost plus metodi. Šajos apstākļos Komisija uzskata, ka attiecībā uz saņemto neparasto un labvēlīgo priekšrocību nodokļu režīmu, licencētiem koordinācijas centriem vairs netiek piešķirta neviena specifiska ekonomiska priekšrocība. Līdz ar to vairs nepastāv palīdzība līguma 87. panta 1. punkta ietvaros.

(35)

Beļģija paziņoja, ka bez tam tā varētu pieņemt jaunus likumīgus noteikumus, kuru mērķis būtu dažos gadījumos ļaut atbrīvot no aplikšanas ar nodokli ienākumus, kuri radušies no neparastām un labvēlīgām priekšrocībām. Komisija pievērš Beļģijas uzmanību nepieciešamībai noteikt šīs atbrīvošanas noteikumus tādā veidā, lai tā specifiski neprotežētu atsevišķus uzņēmumus vai ražotnes vai – vajadzības gadījumā – pienākumam paziņot šādus pasākumus, ja tie izrādītos palīdzība.

(36)

Beļģija apņēmās atcelt atbrīvošanu no summas atskaitīšanas no sabiedrības, kura netiek aplikta ar nodokli, un no iemaksu nodokļa, kuru, balstoties uz Karaļa dekrētu Nr. 187, licencēto koordinācijas centru labā nosaka 2002. gada 24. decembra likuma 29. pants, un to aizvietot ar vispārīgiem atbrīvošanas vai samazināšanas pasākumiem, kuri neprotežē centrus attiecībā uz pārējiem Beļģijā izveidotiem uzņēmumiem.

(37)

Beļģija apņēmās arī adaptēt savas likuma un/vai administratīvās normas tā, lai pakļautu aplikšanai ar nodokli visas koordinācijas centra saņemtās neparastās un labvēlīgās priekšrocības tādā pašā veidā, kādā tās pakļauj aplikšanai ar nodokli tad, kad tās saņem parastam režīmam pakļauts uzņēmums.

(38)

Koordinācijas centriem piešķirto specifisko priekšrocību attiecībā uz pārējiem uzņēmumiem, un tādējādi palīdzības piešķiršanas šo centru labā līguma 87. panta ietvaros atcelšana būs šo grozījumu rezultāts,

a)

atcelt atbrīvojumu no summu ieturēšanas no sabiedrības, kura netiek aplikta ar nodokli, un iemaksu nodokļa atcelšana licencēto koordinācijas centru labā;

b)

licencēto koordinācijas centru režīma grozīšana, pakļaujot aplikšanai ar nodokli visas koordinācijas centra saņemtās neparastās un labvēlīgās priekšrocības tādā pašā veidā, kā tad, kad tās saņem cits Beļģijā izveidots un parastam režīmam pakļauts uzņēmums.