19.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 74/41

(1)

1996. gada 21. maijā Briselē notika apspriede starp Franciju un Komisiju par stāvokli Korsikā dažās darbības nozarēs, tai skaitā zivsaimniecībā. Šīs apspriedes laikā Komisija uzzināja, ka šai nozarei ir ticis piešķirts valsts atbalsts, taču tas nav ticis paziņots, lai to varētu izskatīt saskaņā ar Līguma 93. pantu (kas kļuvis par 88. pantu).

(2)

Tāpēc Komisija 1996. gada 14. jūnija vēstulē pieprasīja Francijai sniegt informāciju par minēto atbalstu.

(3)

Francija ar 1996. gada 7. jūlija vēstuli informēja Komisiju, ka tā ir uzņēmusi nepieciešamos kontaktus ar Korsikas teritoriālo kopienu, lai nosūtītu pieprasīto informāciju. Tā kā informācija Komisiju nesasniedza, tad 1996. gada 12. septembrī tika nosūtīta pirmā atgādinājuma vēstule.

(4)

Pēc tam Francija ar 1996. gada 17. decembra vēstuli nosūtīja atsevišķu informāciju par aplūkojamo atbalstu. 1997. gada 6. janvārī šī informācija ar numuru NN 11/97 tika reģistrēta nepaziņoto atbalsta pasākumu reģistrā.

(5)

Kad tika konstatēts, ka Komisijas rīcībā nav visu nepieciešamo faktu, lai uzsāktu šī atbalsta režīma izskatīšanu, tā ar 1997. gada 24. aprīļa vēstuli pieprasīja papildus informāciju. Atsevišķi dokumenti tai tika atsūtīti ar 1997. gada 3. decembra un 1998. gada 11. augusta vēstuli.

(6)

Tad Komisija ar 1999. gada 11. februāra vēstuli nosūtīja jaunu pieprasījumu pēc papildus ziņām. Pēc tam Komisijā 2000. gada 22. februārī notika apspriede ar Korsikas teritoriālās kopienas pārstāvjiem. Pēc minētās apspriedes Komisija no jauna nosūtīja Francijai sarakstu ar nepieciešamo informāciju, lai uzsāktu šo atbalsta pasākumu analīzi. Pēc divām jaunām atgādinājuma vēstulēm nozīmīga pieprasītās informācijas daļa tika saņemta ar 2001. gada 11. aprīļa vēstuli.

(7)

Jāpiebilst, ka Komisija iepazinās ar Francijas Nacionālās asamblejas ziņojumu Nr. 1077, kas sastādīts izmeklēšanas komisijas vārdā par valsts līdzekļu izmantošanu un sabiedrisko pakalpojumu vadību Korsikā (1) (tālāk tekstā: “Nacionālās asamblejas ziņojums”). Šajā ziņojumā, kas publicēts 1998. gadā, aprakstīts atbalsts, kas piešķirts zivsaimniecības un akvakultūras nozarei 1997. gadā (sk. minētā ziņojuma I.C.1.b punktu).

(8)

Komisija ar 2001. gada 30. oktobra vēstuli informēja Franciju par savu lēmumu uzsākt formālu izskatīšanas procedūru, ko paredz Līguma 88. panta 2. punkts, attiecībā uz sekojošiem Korsikā īstenotiem atbalsta pasākumiem:

(9)

Ar to pašu lēmumu Komisija darīja Francijai zināmu, ka tā ir nolēmusi uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu atbalstu kuģu pārveidei un aprīkošanai, ja nenotiek kuģa jaudas palielināšana, kā arī atbalstu sauszemes aprīkojumam, ko izmanto zvejnieki.

(10)

Ar šo lēmumu Komisija arī pieprasīja Francijai sniegt tai ziņas, kas nepieciešamas akvakultūras atbalsta izskatīšanai.

(11)

Francija ar 2001. gada 21. decembra vēstuli darīja zināmus savus apsvērumus par atbalsta pasākumiem, kuriem uzsākta formāla izskatīšanas procedūra, un sniedza informāciju par akvakultūras atbalsta pasākumiem.

(12)

Lēmums par formālas izskatīšanas procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija uzaicināja ieinteresētās puses iesniegt savus apsvērumus par aplūkojamo atbalstu. Pēc šīs publikācijas nekādi apsvērumi Komisijai nav tikuši nosūtīti.

(13)

Šī lēmuma objekts ir tie atbalsta pasākumi, kuriem uzsākta formālā izskatīšanas procedūra, un tie, par kuriem Komisija Francijai ir pieprasījusi sniegt informāciju. Līdz ar to šis lēmums attiecas uz četriem sekojošiem atbalsta veidiem:

(14)

Atbalstu zvejas flotei noteica Korsikas Asambleja, kura 1985. gada 29. martā ar savu lēmumu Nr. 85/10a pieņēma “nolikumu par atbalstu flotiles modernizācijai”. Minētais lēmums vairākas reizes tika grozīts: 1990. gada 30. novembra (Nr. 90/99), 1991. gada 19. decembra (Nr. 91/1032), 1993. gada 23. februāra (Nr. 93/25), 1995. gada 9. marta (Nr. 95/16), 1995. gada 11. septembra (Nr. 95/79) un 1997. gada 11. aprīļa (Nr. 97/36) lēmumi. Francija precizēja, ka jaunākais minētais Lēmums (Nr. 97/36) nekādi nav ticis grozīts līdz pat šajā datumā pastāvošā vienotā programmdokumenta (DOCUP) par struktūrfondu darbību programmēšanas perioda beigām, tas ir, līdz 1999. gada 31. decembrim. Kas attiecas uz atbalstu akvakultūrai, Francija norādīja, ka Korsikas reģionālās varas iestādes tiešā veidā piemēroja Kopienas normatīvos aktus saskaņā ar “Atbalsta pasākumu rokasgrāmatu”, ko izdevusi Korsikas Ekonomiskās attīstības aģentūra (ADEC). Šīs rokasgrāmatas iedaļa par zivsaimniecību un akvakultūru, kura apraksta atbalstu, kas var tikt piešķirts, tika nosūtīta Komisijai.

(15)

Atbalsta pasākumi attiecas uz 1985. gadu. Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (3), nenorāda noilguma periodu, izskatot nelikumīgu atbalstu tās 1. panta f) punkta nozīmē, tas ir, tādu, kas īstenots, kaut arī Komisija nav izteikusies par tā saderību ar kopējo tirgu. Tomēr minētās regulas 15. pants nosaka, ka uz Komisijas tiesībām atgūt palīdzību attiecas desmit gadu noilguma periods, ka noilguma periods sākas dienā, kad nelikumīgā palīdzība piešķirta saņēmējam un ka visas darbības, kuras veic Komisija, pārtrauc noilguma periodu. Līdz ar to Komisija uzskata, ka nav lietderīgi izskatīt atbalsta pasākumus, uz kuriem attiecināms šis noilguma periods, tas ir, atbalstu, kas piešķirts vairāk nekā desmit gadus pirms jebkuras darbības, ko Komisija veikusi attiecībā uz šo atbalstu.

(16)

Komisija uzskata, ka šis periods ir ticis pārtraukts ar prasību pēc informācijas, ko Komisija nosūtīja Francijai 1996. gada 14. jūnijā. Līdz ar to noilguma periods piemērojams atbalstam, kas piešķirts tā saņēmējiem pirms 1986. gada 14. jūnija. Tātad šis noilguma periods piemērojams arī atbalstam, ko Korsikas reģions piešķīris pirms 1986. gada 14. jūnija, bet kas ticis izmaksāts tikai turpmākajos gados, pēc tam kad tiešām ir tikušas īstenotas atbilstīgās investīcijas. Līdz ar to Komisija tālākajā analīzē ņem vērā atbalstu, par kura piešķiršanu lēmumi ir tikuši pieņemti no 1986. gada 14. jūnija līdz 1999. gada 31. decembrim.

(17)

1985. gada Lēmums 85/10a paredzēja, ka kuģu, kuru garums ir mazāks par 18 metriem un kuri paredzēti zvejai Korsikā, iegādei var piešķirt subsīdijas, ja šie kuģi (ja vien netiek piemērota atkāpe izņēmuma kārtā) būvēti Francijā. Subsīdija bija 20 % apjomā no iegādes cenas, kurai varēja pievienot papildus subsīdiju 10 % apjomā, ja runa bija par pirmo iekārtošanos (pirmā jauna kuģa iegāde), un vēl vienu, arī 10 % apjomā, ja kuģis būvēts Korsikā. Turklāt, lai stimulētu salas tradicionālās koka konstrukciju būvētavas, subsīdija varēja tikt palielināta par 20 % no pirkuma vērtības, izmantojot īpašu finansējumu koka konstrukciju ražošanas stimulēšanai. Rēdera personīgajam ieguldījumam bija jābūt vismaz 10 % apjomā.

(18)

Lēmums Nr. 90/99 grozīja atbalsta likmi, mainot pamatlikmi no 20 % uz 30 %. Papildus atbalsts koka konstrukcijām no 20 % tika mainīts uz 5 %.

(19)

Lēmums Nr. 95/16 grozīja atbalsta likmi sekojošā veidā: pamatlikme palika 30 %, un tika precizēts, ka atbilstīgā investīcija var ietvert sevī korpusa, aprīkojuma un 80 tīklu vienību (6 400 metru) pirkšanu; pirmās iekārtošanās gadījumā atbalsts paliek 10 %, un īpašais atbalsts gadījumā, ja kuģi būvē Korsikā, tiek mainīts no 10 % uz 5 %, palielinot to par 5 % koka kuģa gadījumā. Prasība par būvēšanu Francijā tika anulēta.

(20)

Lēmuma Nr. 95/79 rezultāts bija atbalsta ierobežošana tīklu pirkšanai gadījumā, ja runa ir par prasītāja pirmo iekārtošanos. Bez tam 5 % subsīdija gadījumā, ja kuģis būvēts no koka un Korsikas kuģu būvētavā, arī tika anulēta.

(21)

Lēmums Nr. 97/36 neieviesa būtiskus grozījumus aprakstītajos nosacījumos. Paliek spēkā precizējums, ka rēdera personīgajam ieguldījumam jābūt vismaz 10 % apjomā.

(22)

1985. gada Lēmums 85/10a paredzēja, ka kuģu pārveide, ja to garums ir mazāks nekā 18 metri un pārveides izmaksas ir vismaz 25 000 Francijas franku (FRF), ir atbilstīga atbalstam, kad tās mērķis ir dot būtisku uzlabojumu zvejas potenciālam (vinča, tīkla vilcējmehānisms, dziļuma mērītājs, pastatņu celtnis, navigācijas iekārta, tīšanas ierīce utml.) un ļaut uzglabāt zivis aukstumā vai paaugstināt dzinēja lietderības koeficientu (dīzeļdzinējs ar jaudu, kas pielāgota kuģa izmēriem, dzenskrūve ar mainīgu soli, sprausla utml.).

(23)

Subsīdija, kas varēja tikt piešķirta, bija 15 % apjomā no šiem aprīkojuma izdevumiem. Lēmums Nr. 93/25 pacēla šo likmi līdz 30 % no investīcijas izdevumiem.

(24)

Lēmums Nr. 95/79, nemainot intervences likmi, precizēja, ka gadījumā, ja rēderis lūgtu iespēju izmantot Kopienas pabalstus, Korsikas līdzdalība tiktu aprēķināta saskaņā ar intervences likmi, ko paredz Kopienas atsauces regula. Minimālās izmaksas, sākot ar kurām investīcija ir atbilstīga, tika pazeminātas līdz 20 000 FRF. Šis Lēmums Nr. 95/79 arī paredzēja, ka gadījumā, ja lūgums pēc atbalsta pārveidei vai kuģa aprīkojumam iesniegts pirmās iekārtošanās ietvaros (zivsaimnieks iegādājas pirmo jaunu vai lietotu kuģi), pirmo 80 tīklu vienību iegāde var tikt subsidēta 30 % līmenī.

(25)

1985. gada Lēmums 85/10a paredzēja, ka lietota kuģa iegādei par summu, kas ir ne mazāka par 50 000 FRF, var piešķirt subsīdiju 10 % apjomā no šīs cenas. Tai varēja pievienot subsīdiju 5 % apjomā pirmās iekārtošanās gadījumā. Pircēja personīgajam ieguldījumam jābūt vismaz 10 % apjomā no kuģa cenas.

(26)

Lēmums Nr. 91/1032 izmainīja pamatlikmi no 10 % uz 15 %. Lēmums Nr. 95/16 mainīja šo pamatlikmi uz 20 % kuģiem, kuri jaunāki par 20 gadiem.

(27)

Atbalsts akvakultūrai tika definēts 1994. gada plānveida līgumā starp valsti un reģionu, kā arī vienotajā programmdokumentā par Kopienas atbalstu kā 1. mērķi. Tika piemēroti normatīvie akti par Zivsaimniecības pamatvirzienu finanšu instrumentu, lai īstenotu projektus ar Kopienas līdzfinansējumu.

(28)

Atbalsts attiecas uz kolektīvajām vai privātajām investīcijām. Kolektīvās investīcijas attiecas uz jūras produktu veicināšanu un tirgus pētījumiem, kā arī uz akvakultūras uzņēmumu tehnisko atbalstu. Investīcijas uzņēmumos paredzētas akvakultūras uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai, lai uzlabotu produktu kvalitāti tirgū; šīs investīcijas saistītas ar sanitāro normu ieviešanu un produktu tirdzniecības apstākļu uzlabošanu: kondicionēšanas iekārtas, uzglabāšanas aprīkojums, dienesta kuģi, informātikas aprīkojums, mašīnas ledus ražošanai, saldētājfurgoni utt.

(29)

Maksimālā atbalsta summa bija 25 % no investīciju summas, lai ņemtu vērā iespējamo Zivsaimniecības pamatvirzienu finanšu instrumenta finansējumu.

(30)

Lai pieņemtu lēmumu par formālās izskatīšanas procedūras uzsākšanu, Komisija savā analīzē atsaucās uz dažādām vadlīniju versijām valsts atbalsta izskatīšanai zivsaimniecības un akvakultūras nozarē (tālāk tekstā “vadlīnijas”). Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo 2001. gada vadlīniju (4) 3.4. punktu, nelikumīgs atbalsts jāizskata, ņemot vērā vadlīnijas, kuras ir spēkā brīdī, kad atbalsts ticis piešķirts. 1986. un 1987. gadā bija piemērojamas tās vadlīnijas, kuras publicētas 1985. gadā (5). Pēc tam bija piemērojamas sekojošās vadlīnijas: 1988. gadā publicētās (6) – atbalstam, kas piešķirts, sākot ar 1989. gada 1. janvāra, 1992. gadā publicētās (7) – atbalstam, kas piešķirts, sākot ar 1992. gada 1. jūliju, 1994. gadā publicētās (8) – atbalstam, kas piešķirts, sākot ar 1995. gada 1. janvāra, un 1997. gadā publicētās (9) – atbalstam, kas piešķirts, sākot ar 1997. gada 1. janvāra.

(31)

Turklāt Komisija atsaucās uz Padomes secīgajām regulām par Kopienas strukturālajām darbībām zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, uz kurām pastāvīgi atsaucas minētās vadlīnijas, it īpaši attiecībā uz atbilstīgām investīcijām un atļautajām atbalsta likmēm. Runa ir par šādām regulām: Padomes 1983. gada 4. oktobra Regula (EEK) Nr. 2908/83 par kopēju darbību zivsaimniecības nozares restrukturizācijā, modernizācijā un attīstībā un akvakultūras nozares attīstībā (10), Padomes 1986. gada 18. decembra Regula (EEK) Nr. 4028/86 par Kopienas pasākumiem, lai uzlabotu un pielāgotu zivsaimniecības un akvakultūras nozares struktūras (11), Padomes 1993. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 3699/93, kas definē Kopienas intervences kritērijus un nosacījumus ar strukturāliem mērķiem zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, kā arī to produktu pārstrādi un komercializāciju (12), un Padomes 1998. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 2468/98, kas definē Kopienas intervences kritērijus un nosacījumus ar strukturāliem mērķiem zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, kā arī to produktu pārstrādi un komercializāciju (13).

(32)

Komisija izteica šaubas par šo atbalsta pasākumu saderību divu iemeslu dēļ.

(33)

Pirmkārt, balstoties uz vadlīnijām, Komisija atgādināja, ka atbalsts jaunu kuģu iegādei ir saderīgs ar kopējo tirgu, ja to piešķir investīcijām, kuras iekļaujas zvejas flotes ilgtermiņa orientācijas programmas (POP) mērķos; šī programma ietver sevī saistības, kas papildinātas ar to īstenošanai nepieciešamo līdzekļu sarakstu, it īpaši katras dalībvalsts zvejas flotes jaudu pielāgošanu tai pieejamajiem zvejas resursiem. Taču Francija nav izpildījusi POP III noteiktos mērķus (14), kas bija spēkā no 1992. līdz 1996. gadam. Līdz ar to tai vajadzēja izbeigt atbalsta piešķiršanu zvejas kuģu būvei un modernizācijai, sākot ar 1997. gada 1. janvāri. Pēc tam Komisija 1998. gada 28. oktobra vēstulē Francijai norādīja, ka atbalstu investīcijām pie zināmiem noteikumiem varētu atsākt. Savā 2001. gada 30. oktobra vēstulē, informējot Franciju par savu lēmumu uzsākt formālu izskatīšanas procedūru, Komisija pieņēma, ka atbalsts, kas piešķirts no 1997. gada 1. janvāra līdz 1998. gada 28. oktobrim, ir bijis pretrunā ar šajā laika posmā piemērojamajām vadlīnijām.

(34)

Otrkārt, Komisija konstatēja, ka, ņemot vērā iespējamās atbalsta likmes un iespējas tās apvienot ar citiem atbalsta režīmiem, atbalsts ir ticis piešķirts pretrunā ar maksimālo atļauto likmi.

(35)

Komisija izteica šaubas par tā atbalsta saderību, kas laikā no 1997. gada 1. janvāra līdz 1998. gada 28. oktobrim piešķirts kuģu pārveidei un aprīkojumam gadījumā, ja veiktie darbi noved pie kuģa jaudas palielināšanās, jo, tāpat kā gadījumā ar atbalstu kuģu iegādei, šāda veida atbalsts neiekļaujas POP mērķos.

(36)

Komisija izteica šaubas par tā atbalsta saderību, kas piešķirts pēc 1989. gada 1. janvāra, jo Korsikas Asamblejas lēmums paredzēja iespēju piešķirt šāda veida atbalstu kuģu iegādei, nenosakot augšējo vecuma robežu, kaut gan 1988. gada vadlīnijas, kas šajā laikā bija spēkā, izslēdza iespēju piešķirt atbalstu kuģiem, kas vecāki par 15 gadiem; ar 1992. gada vadlīnijām, kas bija spēkā no 1992. gada 1. jūlija, kā arī turpmākajām, maksimālais vecums tika samazināts līdz 10 gadiem.

(37)

No otras puses, Komisija Francijai norādīja, ka 1988. gada un turpmākās vadlīnijas paredzēja, ka atbalsts lietotu kuģu pirkšanai ir iespējams vienīgi gadījumā, ja runa ir par jaunu zvejnieku pirmo iekārtošanos vai, eventuāli, gadījumā, ja runa ir par pieeju īpašumam režīmā ar piedalīšanos, vai arī, kad runa ir par kuģa aizstāšanu tā pilnīga zaudējuma gadījumā. Tā norādīja arī, ka, ņemot vērā iespējamās atbalsta likmes un iespējas tās apvienot ar citiem atbalsta režīmiem, atbalsts varēja tikt piešķirts pretrunā ar maksimālo atļauto likmi.

(38)

Savā atbildē Francija gari skaidro iemeslus, kuru dēļ reāli netika pārsniegtas atļautās likmes, ieskaitot gadījumus, kad bijusi apvienošana ar citas izcelsmes atbalstu, it īpaši Kopienas atbalstu. Lai apstiprinātu savus komentārus, tā pievieno ADEC izstrādāto “Atbalsta pasākumu rokasgrāmatu”.

(39)

Francija arī paskaidro, ka kuģu vecuma nosacījumi lietotu kuģu iegādes atbalstam, kā tas definēts vadlīnijās, ir tikuši pārņemti šajā rokasgrāmatā un ir tikuši ievēroti.

(40)

Vienlaikus ar saviem apsvērumiem pēc formālās izskatīšanas procedūras uzsākšanas Francija nosūtīja Komisijai arī informāciju par akvakultūrai piešķirto atbalstu, kā to pieprasa “rīkojums par informācijas sniegšanu”, kas figurē Komisijas 2001. gada 30. oktobra vēstulē.

(41)

Aplūkojamo atbalsta pasākumu rezultātā tiek dotas finansiālas priekšrocības kādai uzņēmumu kategorijai, kas veic specifisku darbību, zvejas vai akvakultūras darbību. Nepieciešamie resursi, lai īstenotu šos pasākumus, ir valsts resursi. Ņemot vērā, ka uzņēmumu – atbalsta saņēmēju – produkti tiek pārdoti Kopienas tirgū, šie pasākumi nostiprina šo uzņēmumu pozīcijas gan Francijas tirgū attiecībā uz citu dalībvalstu uzņēmumiem, kuri grib ievest šajā tirgū paši savus produktus, gan citu dalībvalstu tirgos attiecībā uz uzņēmumiem, kuri pārdot savus produktus šajos tirgos. Līdz ar to šie pasākumi izkropļo vai draud izkropļot konkurenci. Tie uzskatāmi par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(42)

Šie pasākumi var tikt uzskatīti par saderīgiem ar kopējo tirgu tikai tādā gadījumā, ja tiem piemērojama kāda no Līgumā paredzētajām atkāpēm. Ņemot vērā, ka šo atbalstu izmanto zivsaimniecības un akvakultūras nozares uzņēmumi, tad, lai tiem varētu piemērot paredzēto atkāpi, tiem jāatbilst vienam no vadlīnijās paredzētajiem izņēmumiem (kuru dažādās versijas, kas tiek piemērotas kopš 1986. gada, uzskaitītas 30. apsvērumā).

(43)

Francija savos apsvērumos paskaidroja, ka maksimālās atbalsta likmes ir tikušas ievērotas. Tik tiešām, Komisija konstatē, ka ADEC izstrādātā “Atbalsta pasākumu rokasgrāmata” norāda, ka maksimālā likme nevar pārsniegt likmi, ko paredz regula par Zivsaimniecības pamatvirzienu finanšu instrumenta strukturālajām darbībām. Līdz ar to no šī viedokļa minētais atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, pie zemākizklāstītā nosacījuma.

(44)

Tik tiešām, paliek īpašā problēma ar atbalstu, kas piešķirts laika posmā no 1997. gada 1. janvāra līdz 1998. gada 28. oktobrim, pēc Francijas saistībām izbeigt jebkādu atbalstu būvei vai modernizācijai, piemērojot kopējās zivsaimniecības politikas normas – saistībām, kas atceltas ar 1998. gada 28. oktobra vēstuli (15). 2001. gada 30. oktobra vēstulē, informējot Franciju par formālās izskatīšanas procedūras uzsākšanu, Komisija pieņēma, ka šajā laika posmā atbalsts ir ticis piešķirts. Šis pieņēmums balstījās uz diviem elementiem: no vienas puses, faktu, ka, saskaņā ar Francijas 2001. gada 11. aprīļa vēstuli, Korsikas Asamblejas Lēmums Nr. 97/36 pēc tam nav ticis grozīts, kas netieši norāda, ka minētais lēmums ir ticis piemērots, sākot ar tā pieņemšanas dienu un bez pārtraukuma līdz 1999. gada beigām; no otras puses, faktu, ka Nacionālās asamblejas ziņojums skaidri norāda, ka atbalsts ir reāli ticis piešķirts kuģu būvei 1997. gadā (minētā ziņojuma I.C.1.b punkts).

(45)

Ir lietderīgi citēt Nacionālās asamblejas ziņojuma fragmentu:

“[…] — atbalsts zivsaimniecībai un jūras kultūrām:

(46)

Francija neizteica nekādus apsvērumus par prezumpciju, kas figurē Komisijas 2001. gada 30. oktobra vēstulē – ne, piemēram, lai norādītu, ka Lēmuma Nr. 97/36 piemērošana ir tikusi apturēta, vai arī, ka aplūkojamajā laika posmā atbalsts nav ticis piešķirts. Līdz ar to ir jāuzskata, ka reāli šajā laika posmā atbalsts ir ticis piešķirts.

(47)

Secīgās vadlīniju versijās nemainīgi paredzēts, ka atbalsts jaunu kuģu iegādei ir saderīgs ar kopējo tirgu, ja tas piešķirts investīcijām, kuras iekļaujas POP mērķos (16). Precīzāk, atbalstam, kas piešķirts no 1997. gada 1. janvāra līdz 1998. gada 28. oktobrim, un kuram bija piemērojamas 1997. gada vadlīnijas, minēto vadlīniju 2.2.3.1. punkts norādīja, ka “atbalsts jaunu zvejas kuģu būvei var tikt uzskatīts par saderīgu ar kopējo tirgu, pie nosacījumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 3699/93 7. un 10. pantā un III pielikumā (1.3. punkts) […]”.

(48)

Regulas (EK) Nr. 3699/93 10. panta 1. punktā paredzēts, ka “dalībvalstis var veikt pasākumus par labu zvejas kuģu būvei, ciktāl tās paredzētajos termiņos ievēro globālos starpmērķus un beigu mērķus, atbilstoši ilgtermiņa orientācijas programmas segmentiem. Tai pašā laikā kā par jebkuru atbalsta projektu šajā jomā, dalībvalstis paziņo Komisijai nosacījumus, lai garantētu šī noteikuma ievērošanu.” Saskaņā ar šo nosacījumu Komisija ar 1997. gada 4. jūlija vēstuli atgādināja Francijai, ka “līdz ar to tai ir jāizbeidz jebkāda atbalsta piešķiršana būvei un modernizācijai, sākot ar 1997. gada 1. janvāri.”

(49)

Francija atbildēja ar 1997. gada 8. augusta vēstuli, norādot arī: “Tā kā uz 31.12.1995. POP II starpmērķi nebija sasniegti, tad 1996. gada sākumā Francijas varas iestādes jau veica nepieciešamos pasākumus, lai iesaldētu investīciju projektus, kas izraisa flotes jaudas palielināšanos. Turklāt 1996. gada jūlijā, lai paātrinātu zvejas flotes samazināšanu, tika īstenots flotes izvešanas plāns. […], flotes izvešana bija paredzēta 10 000 – 15 000 kW apjomā. Tādējādi 1997. gada sākumā Francija plānoja izpildīt savus POP III mērķus. Līdz ar to tika piešķirtas ierobežotas investīciju atļaujas, ko pavada valsts līmeņa atbalsts, kas galvenokārt atbilst steidzamām kuģu aizvietošanas operācijām vai mehanizācijas operācijām. […] Taču pilnā mērā flotes izvešanas rezultāts tika konstatēts tikai 1997. gada pirmā ceturkšņa beigās […]”.

(50)

Patiesībā Francija savus POP mērķus sasniedza tikai 1998. gada otrajā ceturksnī. Ar 1998. gada 28. oktobra vēstuli Komisija Francijai norādīja, ka “pēc mūsu 1998. gada 21. oktobra sarunas, mūsu iepriekšējām tikšanās reizēm un precizējumiem, ko jūs sniedzāt savās 1998. gada 5. un 22. oktobra vēstulēs, ar prieku paziņoju jums, ka Zivsaimniecības ģenerāldirekcija ir gatava piekrist investīciju atsākšanai, kā jūs to plānojāt, proti, ļoti piesardzīgā veidā, dodot priekšroku operācijām par labu jaunajiem zvejniekiem, necenšoties palielināt jaudas un ievērojot POP mērķus.”

(51)

No šīs vēstuļu apmaiņas varam secināt, ka Francija lieliski apzinājās, ka POP III starpmērķi nav sasniegti, un ka, neraugoties uz to, tika atļauts atbalsts jaunu kuģu iegādei. Tādējādi netika ievērots Regulas (EK) Nr. 3699/93 10. panta noteikums. No tā izriet, ka, piemērojot 1997. gada vadlīniju 2.2.3.1. punktu, atbalsts, kas piešķirts šajā laika posmā jaunu kuģu iegādei, ir nesaderīgs ar kopējo tirgu.

(52)

Formālās izskatīšanas procedūras uzsākšana attiecās uz atbalstu kuģu pārveidei un aprīkojumam, kas piešķirts laika posmā no 1997. gada 1. janvāra līdz 1998. gada 28. oktobrim, kad veiktie darbi izraisīja kuģa jaudas palielināšanos, jo, tāpat kā gadījumā ar atbalstu jaunu kuģu iegādei, šāda veida atbalsts neiekļaujas POP mērķos.

(53)

Nacionālās asamblejas ziņojumā (I.C.1.b punkts) minēts atbalsts kuģu modernizācijai. Tādā pašā veidā, kā tika norādīts, ka uzbūvēti 10 zvejas kuģi, minēts arī, ka “[…] 38 kuģiem ir veikta pārveide un uzstādīts dažāds aprīkojums, […]”. Tādējādi ir acīmredzams, ka šajā laika posmā ir ticis piešķirts atbalsts modernizācijai.

(54)

Korsikas reģiona secīgie lēmumi skaidri paredzēja, ka atbalsta mērķis var būt aprīkošana ar “dzinēju, kura jauda pielāgota kuģa izmēriem”. Šis izteiciens nepārprotami pasvītro, ka modernizācija varēja attiekties uz jaudīgāka dzinēja iegādi. Bez tam, tāpat kā gadījumā ar atbalstu kuģu iegādei, Francija nav minējusi nekādus apsvērumus par prezumpciju, kas figurē Komisijas 2001. gada 30. oktobra vēstulē un saskaņā ar kuru šajā laika posmā ir ticis piešķirts atbalsts, kura mērķis ir motora pirkšana, kuram ir lielāka jauda nekā iepriekšējam. Tādējādi ir jāuzskata, ka atbalsts modernizācijai, kas izraisa jaudas palielināšanos, ir reāli ticis piešķirts dažos īpašos gadījumos.

(55)

Tādā pašā veidā kā attiecībā uz atbalstu būvei, 1997. gada vadlīniju 2.2.3.2. punktā norāda, ka “atbalsts aktīvu zvejas kuģu modernizācijai var tikt uzskatīts par saderīgu ar kopējo tirgu pie nosacījumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 3699/93 7. un 10. pantā un III pielikumā (1.4. punkts) […]”. Regulas (EK) Nr. 3699/93 10. panta 2. punkts paredzēja, ka “dalībvalstis var veikt pasākumus par labu zvejas kuģu modernizācijai; šie pasākumi ir pakļauti 1. punktā minētajiem nosacījumiem [kuģu būve], ja investīcijas var izraisīt zvejas pasākumu palielināšanos.”

(56)

Tādējādi Regulas (EK) Nr. 3699/93 10. panta noteikums nav ticis ievērots. No tā izriet, ka, piemērojot 1997. gada vadlīniju 2.2.3.2. punktu, šajā laika posmā modernizācijai piešķirtais atbalsts gadījumā, ja minētā modernizācija noveda pie jaudas palielināšanās, bija nesaderīgs ar kopējo tirgu.

(57)

Kā jau bija norādīts 39. apsvērumā, Francija iesniedza informāciju, parādot, ka vecuma kritērijs reāli ir ticis ievērots. Tādējādi šaubas, ko šajā sakarā izteica Komisija, uzsākot formālo izskatīšanas procedūru, vairs nepastāv. Tāpat ir arī attiecībā uz maksimālo iespējamā atbalsta likmi.

(58)

Kas attiecas uz pienākumu rezervēt šo atbalsta veidu jauno zvejnieku pirmās iekārtošanās pasākumiem vai kuģa aizstāšanai tā pilnīga zaudējuma gadījumā, jāpiebilst, ka Francija savā 2001. gada 21. decembra vēstulē arī norādīja, ka šajā ziņā šīs kategorijas atbalsta piešķiršana ir notikusi, ievērojot spēkā esošos Kopienas nosacījumus. Līdz ar to šī atbalsta kategorija var tikt uzskatīta par saderīgu ar kopējo tirgu.

(59)

Saskaņā ar secīgajām vadlīniju versijām, atbalsts akvakultūrai ir saderīgs ar kopējo tirgu, ja ir ievēroti regulas par Kopienas strukturālajiem pasākumiem zivsaimniecības nozarē noteikumi.

(60)

Kā Francija norādīja savā 2001. gada 21. decembra vēstulē, “Atbalsta pasākumu rokasgrāmata” ņem vērā šos noteikumus, norādot arī, ka maksimālajai iespējamā atbalsta likmei jāņem vērā citas izcelsmes atbalsts.

(61)

Līdz ar to atbalsts, kas piešķirts par labu akvakultūrai, var tikt uzskatīts par saderīgu ar kopējo tirgu.

(62)

Valsts atbalsts, ko Francija izveidojusi Korsikas reģionā ar Korsikas Asamblejas 1985. gada 29. marta Lēmumu Nr. 85/10a, secīgi grozot to ar 1990. gada 30. novembra (Nr. 90/99), 1991. gada 19. decembra (Nr. 91/1032), 1993. gada 23. februāra (Nr. 93/25), 1995. gada 9. marta (Nr. 95/16), 1995. gada 11. septembra (Nr. 95/79) un 1997. gada 11. aprīļa (Nr. 97/36) lēmumiem, ir nesaderīgs ar kopējo tirgu, ciktāl tas attiecas uz:

(63)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pantu, Francijai jāuzsāk šā atbalsta atgūšana.

(64)

Šāds atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu:

a)

atbalstu jaunu kuģu iegādei, kas piešķirts laika posmā no 1997. gada 1. janvāra līdz 1998. gada 28. oktobrim;

b)

atbalstu pastāvošo kuģu pārveidei un aprīkojumam, kas piešķirts laika posmā no 1997. gada 1. janvāra līdz 1998. gada 28. oktobrim, kad veiktie darbi izraisīja jaudas palielināšanos.

a)

atbalsts jaunu kuģu iegādei, kas piešķirts ārpus laika posma no 1997. gada 1. janvāra līdz 1998. gada 28. oktobrim;

b)

atbalsts pastāvošo kuģu pārveidei un aprīkojumam, kas piešķirts ārpus laika posma no 1997. gada 1. janvāra līdz 1998. gada 28. oktobrim, vai piešķirts šajā laika posmā, kad nav notikusi jaudas palielināšanās;

c)

atbalsts lietotu kuģu iegādei;

d)

atbalsts, kas piešķirts akvakultūrai no 1994. līdz 1999. gadam.