3.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 136/15

(1)

Padome 2005. gada 17. februārī pārbaudīja atjaunināto Īrijas stabilitātes programmu laikam no 2004. gada līdz 2007. gadam. Programmā ievērotas datu prasības, kas ietvertas pārstrādātajā “rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmu saturu un formātu”.

(2)

Makroekonomikas scenārijā, kas ir programmas pamatā, paredzēts, ka 2004. gadā reālais IKP pieaugums būs 5,3 %, pārējā programmas īstenošanas laikā un tas stabilizēsies vidēji 5,2 % apjomā. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, šķiet, ka šis scenārijs atspoguļo ticamus pieņēmumus par izaugsmi. Tomēr šķiet, ka programmā paredzētā SPCI inflācija ir pazemināta.

(3)

Pēc neplānota pārpalikuma 2004. gadā, kas rāda, ka ieņēmumi, arī tie, kas radušies vienreizīgu faktoru un dažu budžetā paredzētu izdevumu samazinājuma dēļ, bijuši lielāki par plānotajiem, atjauninājuma stratēģijā, sākot no 2005. gada, paredzēts mazs un visumā stabils deficīts. Programmas īstenošanas laikā gan izdevumu, gan ienākumu koeficientam ir tendence samazināties, lai arī izdevumi 2005. gadā nesenu budžeta pasākumu dēļ palielināsies. Reizē notiek svarīga valsts investīciju programmas īstenošana, un tālab kopējā valsts investīciju likme programmas īstenošanas laikā vidēji ir mazliet zem 4 % no IKP (tā līdzinās apjomam, mazliet mazākam par 5 % no NKP). Ja cikla lēsto ietekmei koriģē, izmantojot parasto metodiku, cikliski koriģētā bilance visā laikā, uz ko attiecas plānošana, ir ar pārpalikumu, neņemot vērā mazu deficītu 2005. gadā. Tomēr ir jāņem vērā, ka Īrijas ekonomikas īpatnību dēļ budžeta rezultātu starpības un tādēļ arī cikliski koriģēto bilanču aplēsēm piemīt neparasti liela nenoteiktība. Salīdzinājumā ar iepriekšējo programmu, pašreizējā atjauninājumā paredzēta spēcīgāka valsts budžeta bilance labvēlīgāka makroekonomiskā scenārija apstākļos.

(4)

Ar budžeta plāniem saistītie riski kopumā šķiet līdzsvaroti. No vienas puses, ieņēmumu prognoze šķiet ticama, un ārkārtas rezervju iekļaušana 2006. un 2007. gada plānos varētu liecināt par tādu iespējamu iznākumu, kas būs labāks par plānoto. Izdevumu ziņā Īrija nesen jau guvusi lielus panākumus, ievērojot izdevumu mērķlielumus, un tas liek domāt, ka nesen veiktie izdevumu kontroles stiprināšanas pasākumi ir devuši rezultātus. No otras puses, nevar arī noliegt iespējamību, ka deficīts dažās pozīcijās būs lielāks. Jo īpaši, izdevumu pieauguma temps vēlākos programmas īstenošanas gados savā ziņā šķiet pārāk pieticīgs.

(5)

Ņemot vērā šādu riska novērtējumu, budžeta pozīcija programmā šķiet pietiekama, lai uzturētu spēkā Stabilitātes un izaugsmes pakta vidējā termiņa mērķi — laikā līdz 2007. gadam panākt līdzsvaram tuvu stāvokli vai pārpalikumu. Turklāt tajā paredzēta pietiekama drošības rezerve, lai normālu makroekonomisku svārstību apstākļos nepārkāptu deficīta slieksni — 3 % no IKP.

(6)

Valsts parāds 2004. gadā saskaņā ar aplēsēm kopumā ir sarucis līdz 30,5 % IKP, stipri zem Līgumā dotās atsauces vērtības — 60 % no IKP apjoma. Laikā no 2005. līdz 2007. gadam programmā ir plānota parāda attiecības stabilizācija tuvu 30 % no IKP. Tā kā Īrijas Valsts pensijas rezervju fonds (National Pensions Reserve Fund — NPRF) nav iegādājies aktīvus, kas nav valsts kopēji (gan centrālās valdības, gan vietējo pašvaldību) aktīvi, visā programmas īstenošanas laikā parāda attiecība būtiski saruks.

(7)

Šķiet, ka valsts finanšu ilgtermiņa stabilitātes ziņā Īrija ir samērā labā stāvoklī. Gan Īrijas relatīvi mazā parāda attiecība, gan jau veiktie pensiju reformas pasākumi un resursu uzkrāšana Īrijas Valsts pensijas rezervju fondā sekmē budžeta stabilitāti un palīdz vērsties pret sabiedrības novecošanās sekām. Programmā ieskicētā stratēģija galvenokārt balstās uz saskaņu ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, kā arī aktīvu turpmāku uzkrāšanu Īrijas Valsts pensijas rezervju fondā. Īrijas samērā zemajai nodokļu likmei kopumā vajadzētu atvieglināt jebkādu ar stabilitāti saistītu trūkumu novēršanu, kuri varētu rasties ilgākā laikā.

(8)

Atjauninājumā dots pārskats par valsts organizatorisko reformu programmu, kas ir orientēta uz sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, valsts izdevumu efektivitātes celšanu un Īrijas tautsaimniecības infrastruktūras vajadzību risināšanu. Atjauninājumā izklāstītā ekonomikas politika pamatvilcienos visumā saskan ar katras valsts specifikai pieskaņotajām Ekonomikas politikas vispārīgajām pamatnostādnēm valsts finanšu jomā no 2003. līdz 2005. gadam, kurā bija ietverts ieteikums Īrijas valdībai celt valsts izdevumu efektivitāti, uzlabot vidējā termiņa budžeta sistēmu un valsts attīstības plānā nospraust infrastruktūras elementu prioritātes.