20.5.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/61

(1)

2003. gada 21. augustā Komisija “Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī” (3) publicēja paziņojumu par antidempinga procedūras uzsākšanu (“paziņojums par procedūras uzsākšanu”) attiecībā uz dažu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importu Kopienā.

(2)

Procedūra tika uzsākta, pamatojoties uz sūdzību, ko 2003. gada jūlijā iesniedza Eiropas Ogļu un grafīta asociācija (ECGA) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv lielāko daļu, šai gadījumā vairāk nekā 50 % Kopienas grafīta elektrodu sistēmu ražotāju. Sūdzībā bija pierādījumi par minēto produktu dempingu un tā radīto būtisko kaitējumu, kas tika atzīts par pietiekamu, lai uzsāktu antidempinga procedūru.

(3)

To, ka ir uzsākta paralēla antisubsidēšanas procedūra par tādu pašu Indijas izcelsmes produktu importu, darīja zināmu ar paziņojumu “Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī” (4) tajā pašā dienā.

(4)

Komisija oficiāli paziņoja par procedūras sākšanu sūdzības iesniedzējam un citiem zināmajiem Kopienas ražotājiem eksportētājiem, importētājiem, lietotājiem un piegādātājiem, kā arī visiem Indijas pārstāvjiem. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausa, termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu.

(5)

Divi Indijas ražotāji eksportētāji un Indijas valdība (“GOI”), kā arī Kopienas ražotāji, lietotāji un importētāji/tirgotāji rakstiski darīja zināmu savu viedokli. Visām pusēm, kas to pieprasīja iepriekš minētajā termiņā un norādīja, ka ir īpaši iemesli, kāpēc tās būtu jāuzklausa, tika dota iespēja būt uzklausītām.

(6)

Ņemot vērā lielo nesaistīto importētāju skaitu Kopienā, uz pamatregulas 17. panta pamata tika uzskatīts par nepieciešamu noskaidrot, vai ir jāizmanto parauga atlase. Lai Komisija spētu izlemt, vai parauga atlase patiešām ir nepieciešama, un attiecīgi vajadzības gadījumā atlasīt paraugu, visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu tika lūgts pieteikties divas nedēļas pēc procedūras uzsākšanas, kā arī nodrošināt Komisiju ar informācijas paziņojumā prasīto informāciju par periodu no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2003. gada 3. martam. Tikai divi nesaistītie importētāji piekrita, ka viņus iekļaus paraugā, un attiecīgajā termiņā sniedza prasīto informāciju. Tāpēc parauga atlase šai procedūrā netika atzīta par vajadzīgu.

(7)

Komisija izsūtīja aptaujas anketas visām tai zināmajām attiecīgajām personām, abiem nesaistītajiem importētājiem un visām pārējām uzņēmējsabiedrībām, kas pieteicās termiņā, kurš noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu.

(8)

Pienāca atbildes no diviem Indijas ražotājiem eksportētājiem, no diviem sūdzības iesniedzējiem Kopienas ražotājiem, no astoņām lietotāju uzņēmējsabiedrībām un iepriekš minētajiem abiem nesaistītajiem importētājiem. Viena lietotāju uzņēmējsabiedrība turklāt iesniedza rakstisku iesniegumu, kurā bija noteikta kvantitatīva informācija, un divas lietotāju asociācijas iesniedza Komisijai rakstiskus iesniegumus.

(9)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Kopienas intereses. Pārbaudes tika veiktas šādu uzņēmējsabiedrību telpās:

(10)

Pārbaude attiecībā uz dempingu un kaitējumu aptvēra periodu no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2003. gada 31. martam (še turpmāk “pārbaudes periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude notika periodā no 1999. gada 1. janvāra līdz IP beigām (še turpmāk “pārskata periods”).

(11)

Attiecīgais produkts ir grafīta elektrodi un/vai savienotāji, ko lieto šādiem elektrodiem, neatkarīgi no tā, vai tie importēti kopā vai atsevišķi. Grafīta elektrods ir keramikas veidnē atlieti vai presēti grafīta stieņi. Šā cilindriskā stieņa abos galos ir iestrādātas vītņotas “ligzdas”, lai varētu savienot divus elektrodus un izveidot statni. Savienotājdaļa arī ir no grafīta, un to lieto abu ligzdu savienošanai. Šo daļu sauc par “savienotāju”. Gan grafīta elektrods, gan savienotājs parasti tiek piegādāts komplektā kā“grafīta elektrodu sistēma”.

(12)

Grafīta elektrodus un to savienotājus ražo, lietojot naftas koksu, kas ir naftas rūpniecības blakusprodukts, kā arī akmeņogļu darvas piķi. Ražošana notiek sešos posmos; respektīvi, liešana, karsēšana, impregnēšana, atkārtota karsēšana, grafitizācija un mehāniskā apstrāde. Grafitizācijas posma laikā produktu elektriski uzkarsē līdz temperatūrai, kas pārsniedz 3 000 °C un tas fiziski tiek pārvērsts grafītā, kas ir oglekļa kristāliskā forma tas ir unikāls materiāls ar zemu elektrisko vadītspēju, bet augstu karstuma vadītspēju, tas ir izturīgs un efektīvs augstas temperatūras apstākļos, tāpēc to var lietot elektriskajās loka krāsnīs. Grafīta elektrodu sistēmas apstrādes laiks ir apmēram divi mēneši. Grafīta elektrodu sistēmu nevar aizstāt ar citiem produktiem.

(13)

Grafīta elektrodu sistēmas lieto tērauda ražotāji, izmantojot tās elektriskajās loka krāsnīs, kuras sauc arī par “mini dzirnavām”, respektīvi, tās lieto kā strāvu nesošos vadītājus, lai, pārstrādājot metāllūžņus, ražotu tēraudu. Šī pārbaude attiecas tikai uz tiem grafīta elektrodiem un to savienotājiem, kuru blīvums ne mazāks par 1,65 g/cm3 un kuru pretestība ir ne lielāka par 6.0  μΩ. Grafīta elektrodu sistēmas, kuras atbilst šiem tehniskajiem parametriem, var izmantot lieljaudas enerģijas padevē.

(14)

Viens Indijas eksportētājs paziņoja, ka dažos gadījumos viņš, ražojot attiecīgo produktu, nav izmantojis t.s. premium needle coke, respektīvi, augstākās kvalitātes naftas koksu, kuru saskaņā ar šīs uzņēmējsabiedrības izteikumiem sūdzības iesniedzēji uzskata par sastāvdaļu, kas obligāti vajadzīga, lai izgatavotu šo produktu saskaņā ar iepriekš sniegto (11) līdz (13) apsvērumu specifikācijām. Tāpēc eksportētājs apgalvoja, ka grafīta elektrodi un to savienojumi, kas izgatavoti, neizmantojot premium needle coke, nebūtu jāpārbauda. Grafīta elektrodu sistēmu ražošanā patiešām var izmantot dažādas kvalitātes naftas koksu. Tomēr galaprodukta definīciju nosaka nevis lietotās izejvielas, bet gan tā fizikālās un tehniskās pamatiezīmes un tā paredzētais lietojums. Ja grafīta elektrodi un to savienotāji, kas ir izgatavoti Indijā un importēti Kopienā, atbilst produkta definīcijā sniegtajām fizikālajām un tehniskajām pamatiezīmēm, tos uzskata par attiecīgo produktu. Tāpēc šo apgalvojumu noraidīja.

(15)

Tika konstatēts, ka produktam, ko no Indijas eksportē uz Kopienu, produktam, ko ražo un pārdod turpat uz vietas Indijā, kā arī produktam, kuru Kopienas ražotāji izgatavo un pārdod Kopienā, ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatiezīmes, kā arī tāds pats lietojums, tāpēc tos uzskata par šāda veida produktiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(16)

Attiecībā uz parastās vērtības noteikšanu, vispirms par katru ražotāju eksportētāju Komisija noteica, vai viņam ir reprezentatīvs šāda veida produkta pārdošanas kopapjoms vietējā tirgū, salīdzinot ar eksporta pārdošanas kopapjomu Kopienā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu preču pārdošanas kopapjomu vietējā tirgū uzskatīja par reprezentatīvu tad, ja katra ražotāja eksportētāja pārdošanas kopapjoms vietējā tirgū bija vismaz 5 % no viņa eksporta preču pārdošanas kopapjoma Kopienā.

(17)

Pēc tam Komisija identificēja tos grafīta elektrodu tipus, ko uzņēmējsabiedrības ar reprezentatīvu pārdošanas apjomu vietējā tirgū pārdeva vietējā tirgū un kas bija identisks vai tieši salīdzināms ar to tipu pārdošanas apjomu, kurus pārdeva eksportam uz Kopienu. Nosakot grafīta elektrodu produkta tipus, ņēma vērā šādus elementus: i) vai elektrodus pārdeva kopā ar savienotājiem; ii) to diametru; iii) to garumu. Atsevišķi pārdoto savienotājiem produkta tipus definēja pēc to diametra un garuma.

(18)

Tad tika noteikts, vai katra ražotāja eksportētāja, kas sadarbojas, pārdošanas apjoms vietējā tirgū bija reprezentatīvs attiecība uz katru produkta tipu, t.i., vai katra produkta tipa pārdošanas apjoms vietējā tirgū atbilda vismaz 5 % no katra produkta tipa tirdzniecības apjoma Kopienā. Tad noteica, vai attiecīgā produkta tipa pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir panākts parastajā tirdzniecības gaitā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu.

(19)

Tika veikta pārbaude, lai noteiktu, vai katra produkta tipa reprezentatīvo pārdošanas apjomu vietējā tirgū var uzskatīt par tādu, kas veikts kā parastas tirdzniecības darbības, proti, nosakot ar nesaistītiem pasūtītājiem veikto rentablo pārdošanas darījumu īpatsvaru. Attiecībā uz abiem ražotājiem eksportētājiem tika konstatēts, ka visos gadījumos, kad kāda konkrēta tipa produkta pārdošanas apjoms vietējā tirgū bija pietiekami augsts, vairāk nekā 80 apjoma % vietējā tirgū tika pārdoti ar peļņu, un vidējā svērtā pārdošanas cena šim tipam bijusi lielāka par vidējo svērto ražošanas vienības pašizmaksu. Līdz ar to šiem produkta tipiem normālvērtība balstījās uz faktisko pārdošanas cenu vietējā tirgū, ko aprēķināja kā vidējo svērto cenām no visa pārdošanas apjoma vietējā tirgū, kas veikts IP laikā.

(20)

Atlikušajiem produkta tipiem, kuru pārdošanas apjoms nebija reprezentatīvs, Komisija normālvērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. Normālvērtību noteica, pieskaitot eksportēto tipu ražošanas izdevumiem, ko vajadzības gadījumā pielāgoja, samērīgu procentuālo attiecību par pārdošanas, vispārīgajiem un administratīvajiem izdevumiem (“SG&A”) un samērīgu peļņas normu, izmantojot faktiskos datus par šāda veida produkta ražošanu un pārdošanu parastā tirdzniecības gaitā, ko veic šis ražotājs eksportētājs, kuru pārbauda saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta pirmo teikumu.

(21)

Pārbaudē atklājās, ka abi Indijas ražotāji, kas sadarbojas, savas eksportētās preces pārdeva vienīgi nesaistītiem pasūtītājiem Kopienā.

(22)

Tāpēc eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski maksājamām cenām.

(23)

Normālvērtību salīdzināja ar eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu pienācīgu parastās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu.

(24)

Tāpēc vajadzības gadījumā tika piešķirtas attiecīgas pielaides atšķirībām transporta izmaksās, jūras pārvadājumos un apdrošināšanas maksās, apstrādē, iekraušanas un papildu izmaksās, kredīta izmaksās, komisijas naudās un atlaidēs, ja bija apliecinoši pārbaudīti dokumenti.

(25)

Abas uzņēmējsabiedrības pieprasīja nodokļu atmaksas korekcijas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu, pamatojoties ar apgalvojumu, ka importa maksājumi par šāda veida produktiem kurus paredzēts patērēt ekportētājvalstī, jau esot veikti, bet kurus kompensējot vai no kuriem atbrīvojot, ja produktu pārdod eksportam uz Kopienu. Šai sakarā uzņēmējsabiedrības pēc eksportēšanas izmantoja Nodokļu tiesību reģistra grāmatas (“DEPB”) shēmu. Šai ziņā pārbaudē atklājās, ka nav iespējams konstatēt tiešu saikni starp kredītiem, ko GOI piešķīrusi ražotājiem eksportētājiem saskaņā ar DEPB shēmu, un pirktajiem izejmateriāliem, jo kredītus bija iespējams izmantot arī par importējamām precēm maksājamo nodokļu nomaksai, izņemot par pamatlīdzekļu precēm un precēm, uz kurām attiecas importa ierobežojumi vai aizliegumi. Kredītus turklāt varēja pārdot vietējā tirgū vai izmantot jebkādā citādā veidā, un nepastāvēja nekāds ierobežojums, kas liktu tos lietot to izejvielu iegādei, kuras iekļauj eksportētajā produktā. Šo iemeslu dēļ prasījumus noraidīja.

(26)

Abas uzņēmējsabiedrības papildus prasīja tās pašas korekcijas atbilstīgi 2. panta 10. punkta k) apakšpunktam. Tomēr tā kā šīs uzņēmējsabiedrības nespēja pierādīt, ka DEPB pēc eksportēšanas ietekmē cenu salīdzināmību un ka pasūtītājiem iepriekš minētās shēmas atvieglojumu dēļ regulāri jāmaksā dažādas cenas vietējā tirgū, korekcijas nevarēja izdarīt.

(27)

Abas uzņēmējsabiedrības pieprasīja veikt korekcijas par tirdzniecības līmeņa atšķirībām. Tā kā abas uzņēmējsabiedrības pārdeva produktus tikai tiešajiem lietotājiem vietējā tirgū, bet Kopienā tās pārdeva produktus gan tiešajiem lietotājiem, gan tirgotājiem, tās pieprasīja īpašas korekcijas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta ii) daļu. Viena uzņēmējsabiedrība pamatoja savu prasījumu ar apstākli, ka tās pārdošanas cenas izplatītājiem Kopienā bija zemākas nekā cenas tiešajiem lietotājiem, kas varētu attaisnot īpašas korekcijas. Šai ziņā tika konstatēts, ka uzņēmējsabiedrība nespēj pierādīt, ka ir pildījusi dažādas funkcijas dažādās pasūtītāju kategorijās. Turklāt tika konstatēts, ka cenas, kuras piemēroja izplatītājiem, salīdzinājumā ar cenām tiešajiem lietotājiem ne vienmēr bija zemākas. Tāpēc šīs korekcijas nevarēja izdarīt.

(28)

Otra uzņēmējsabiedrība apgalvoja, ka apstāklis, ka izplatītāji, pārdodot attiecīgo produktu tālāk tiešajiem lietotājiem, uzliek uzcenojumu, attaisno zināmas tirdzniecības korekcijas. Šai sakarā jāpiezīmē, ka eksporta cena, kas aprakstīta iepriekš norādītajā (21) un (22) apsvērumā, tika noteikta uz faktiski maksājamo vai samaksāto cenu pamata. Tāpēc apgalvojumi par Kopienas izplatītāju tālākpārdošanas cenām tika uzskatīti par nepamatotiem. Šā iemesla dēļ prasījumu noraidīja.

(29)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 11. punktam katram ražotājam eksportētājam katra produkta tipa vidējo svērto parasto vērtību salīdzināja ar katra attiecīgā produkta tipa vidējo svērto eksporta cenu.

(30)

Šis salīdzinājums parādīja, ka pastāv dempings. Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(31)

Tā kā sadarbības līmenis bija augsts (100 % no attiecīgā produkta eksporta no Indijas uz Kopienu), atlikusī provizoriskā dempinga starpība tika noteikta kā visaugstākais līmenis no augstākās dempinga starpības, kuru noteikusi sadarbības uzņēmējsabiedrība, respektīvi, līmenis, kas noteikts Graphite India Limited, proti, 34,3 %.

(32)

Kopienā šāda veida produktu ražo SGL AG (“SGL”) un vairāki UCAR SA (“UCAR”) meitasuzņēmumi, respektīvi, UCAR SNC, UCAR Electrodos Ibérica SL un Graftech SpA, kuru vārdā tika iesniegta sūdzība. SGL un UCAR ražotnes atrodas Austrijā, Beļģijā, Vācijā, Francijā, Itālijā un Spānijā.

(33)

Papildus diviem Kopienas ražotājiem SGL un UCAR, kas iesnieguši sūdzību, no 1999. gada līdz IP šāda veida produktu Kopienā ražoja arī divi citi ražotāji. Viens no šiem ražotājiem bankrotēja un viņam saskaņā ar Vācijas bankrota likumu bija jālūdz tiesiskā aizstāvība. Šī minētā uzņēmējsabiedrība no 2002. gada novembra pārtrauca ražot šāda veida produktu. Šīs divas uzņēmējsabiedrības atbalstīja sūdzību, tomēr noraidīja Komisijas uzaicinājumu pārbaudes laikā aktīvi sadarboties. Attiecīgi secina, ka minētie četri ražotāji veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(34)

Abi Kopienas ražotāji sūdzības iesniedzēji aizpildīja Komisijas aptaujas lapu un pārbaudes laikā pilnībā sadarbojās ar Komisiju. IP laikā viņi pārstāvēja vairāk nekā 80 % no Kopienas ražošanas apjoma.

(35)

Tāpēc uzskata, ka viņi veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē, un turpmāk tekstā viņus sauks par “Kopienas ražošanas nozari”.

(36)

Ņemot vērā, ka ir tikai divi attiecīgā produkta eksportētāji no Indijas un ka Kopienas ražošanas nozarē arī ir tikai divi ražotāji, dati kuri ir saistīti vai nu ar attiecīgā Indijas izcelsmes produkta importu Kopienā, vai ar Kopienas ražošanas nozari, ir jāindeksē, lai saglabātu konfidencialitāti saskaņā ar pamatregulas 19. pantu.

(37)

Kopienas patēriņš ir noteikts uz Kopienas ražošanas nozares Kopienas tirgū veiktās pārdošanas apjoma pamata, citu Kopienas ražotāju Kopienas tirgū veiktās pārdošanas apjoma pamata, ko novērtē uz pieejamo pierādījumu pamata, abu Indijas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojas, Kopienas tirgū veiktās pārdošanas apjoma, no Polijas importētā produkta, kas iegūts sadarbībā ar SGL, pārdošanas apjomiem, un attiecīgi koriģētiem Statistikas biroja datiem par atlikušo importu Kopienā.

(38)

Šajā sakarā no 1999. gada līdz IP Kopienas patēriņš palielinājās par 9 %. Konkrētāk, tas no 1999. līdz 2000. gadam pieauga par 14 %, 2001. gadā samazinājās par 7 procentu punktiem, un tad IP pieauga par 3 procentu punktiem. Tā kā attiecīgo produktu galvenokārt lieto elektrotērauda rūpniecībā, patēriņa attīstības tendences ir jāaplūko salīdzinājumā ar šīs konkrētās nozares ekonomiskajām tendencēm, kas 2000. gadā strauji attīstījās, bet kopš 2001. gada piedzīvo lejupslīdi.

(39)

No 1999. gadam līdz IP attiecīgā produkta imports no Indijas uz Kopienu pieauga par 76 %. Precīzāk, imports no Indijas no 1999. līdz 2000. gadam pieauga par 45 %, 2001. gadā tas pieauga vēl par 31 procentu punktu un palika praktiski nemainīgā līmenī 2002. gadā un IP.

(40)

Tirgus daļa, kas bija attiecīgās valsts eksportētājiem, pārskata periodā pieauga par 3,4 procentu punktiem (jeb 61 %), IP laikā no 8 % sasniedzot 10 % līmeni. Vispirms tas no 1999. līdz 2000. gadam pieauga par 1,5 procentu punktiem, 2001. gadā tas pieauga vēl par 2 procentu punktiem un palika praktiski nemainīgā līmenī 2002. gadā un IP. Jāatzīmē, ka periodā no 1999. gada līdz IP, importa un tirgus daļas pieaugums no attiecīgās valsts sakrita ar patēriņa pieaugumu par 9 %.

(41)

No 1999. gada līdz IP attiecīgā Indijas izcelsmes produkta importa vidējā cena 2000. gadā pieauga par 2 %, 2001. gadā tā pieauga vēl par 8 procentu punktiem, un tad 2002. gadā samazinājās par 9 procentu punktiem, sasniedzot stabilu līmeni IP. Indijas izcelsmes attiecīgā produkta importa vidējā cena IP laikā bija par 1 % augstāka nekā 1999. gadā.

(42)

Tika salīdzinātas ražotāju eksportētāju un Kopienas ražošanas nozares salīdzināmu attiecīgā produkta modeļu vidējās cenas Kopienā. Šai nolūkā Kopienas ražošanas nozares ražotāju cenas nesaistītiem pasūtītājiem bez visām atlaidēm un nodokļiem tika salīdzinātas ar Indijas ražotāju eksportētāju CIF cenu uz Kopienas robežas, kas attiecīgi pielāgota pēcimportēšanas izmaksām. Salīdzinājumā atklājās, ka IP laikā Kopienā pārdotā attiecīgā Indijas izcelsmes produkta cenas bija no 6,5 % līdz 12,2 % zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām.

(43)

Jāatzīmē, ka šī cenu samazinājuma starpība pilnībā neatspoguļo sekas, kuras imports par dempinga cenām rada Kopienas ražošanas nozarei, jo ir konstatēta gan cenu bloķēšana, gan cenu samazināšanās, ko pierāda relatīvi zemā Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte IP laikā, kura būtu varējusi darboties ar samērīgi augstāku peļņu, ja nebūtu bijis šāds dempings.

(44)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus svarīgākos ekonomikas faktorus un indeksus, kuri ietekmē Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(45)

Lai spētu pienācīgi novērtēt dažus kaitējuma rādītājus, bija atbilstīgi jākonsolidē daži UCAR dati ar Kopienas ražošanas meitasuzņēmumu datiem (skatīt iepriekš norādīto (32) apsvērumu).

(46)

Komisija ir pievērsusi īpašu uzmanību visām iespējamām sekām saistībā ar abu Kopienas ražotāju, kas iesnieguši sūdzību, kaitējuma rādītājiem, kuri izriet no rīcības, kas vērsta pret konkurenci. Komisija pārliecinājās, ka laikā, kas izraudzīts par sākuma punktu kaitējuma novērtējumā (par 1999. g.), nekāda pret konkurenci vērsta rīcība nebija konstatēta (skatīt tālāk izklāstītos apsvērumus (76), (77), (78) un (78)). Nosakot Kopienas ražošanas nozares izmaksas un rentabilitāti, Komisija turklāt skaidri pieprasīja un pārbaudīja, ka maksājumu tiešās izmaksas vai jebkādas ar tiem saistītas netiešās izmaksas (tostarp finansējuma maksas), kas saistītas ar konkurences iestāžu uzliktajiem sodiem, ir izslēgtas, lai būtu iespējams gūt skaidru priekšstatu par peļņu, ienākumiem no ieguldījumiem un naudas plūsmu, neņemot vērā nekādus ārpuskārtas izdevumus.

(47)

Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms 2000. gadā pieauga par 14 %, 2001. gadā samazinājās par 16 procentu punktiem un 2002. gadā tas samazinājās vēl par 4 procentu punktiem, bet IP laikā atkal palielinājās par 5 procentu punktiem. Straujo 2000. gada pieaugumu izraisīja laba ekonomiskā situācija, kas togad atspoguļojās arī ražošanas jaudas izmantošanas rādītāju pieaugumā.

(48)

Ražošanas jauda 2000. gadā samazinājās par aptuveni 2 % un 2001. gadā noturējās šai līmenī. 2002. gadā un IP ražošanas jauda vēl samazinājās par, attiecīgi, 5 un 2 procentu punktiem. IP laikā ražošanas jauda bija par 9 % zemāka nekā 1999. gadā, galvenokārt tāpēc, ka tika iekonservēta Kopienas ražotāja ražotne, kas saglabājās iekonservēta visu IP.

(49)

Ražošanas jaudas izmantošanas sākuma līmenis 1999. gadā bija 70 %, tad 2000. gadā palielinājās līdz 81 %, jo bija liels pieprasījums, jo īpaši elektrotērauda rūpniecībā. Bet 2001. un 2002. gadā tas samazinājās līdz 70 % līmenim un tad IP laikā paaugstinājās līdz 76 %.

(50)

Pārbaudē atklājās, ka iekonservētās ražotnes ekonomisko problēmu cēloņi ir dažādi, bet divi nozīmīgākie ir šie: i) augstas ražošanas izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas cenu šai konkrētajā valstī un ii) konkurence ar Indijas izcelsmes importu par dempinga cenām. Ņemot vērā šo cēloņu nošķiršanas grūtības, Komisija pārbaudīja, kādas būtu bijušas iekonservētās ražotnes ražošanas jaudas un minētās jaudas izmantošanas tendences 2002. gadā un IP laikā, ja šī ražotne nebūtu bijusi iekonservēta. Šai hipotētiskajā aplēsē tika pieņemts, ka ražošanas apjoms ir nemainīgs, jo citās šā Kopienas ražotāja ražotnēs tika palielināti saražotā produkta daudzumi, lai kompensētu trūkstošo apjomu. Kā parādīts tālāk sniegtajā tabulā, ja šī ražotne nebūtu bijusi iekonservēta, gan Kopienas ražošanas nozares ražošanas jauda, gan minētās jaudas izmantošana IP laikā kopumā būtu sasniegusi 1999. gada līmenim ļoti tuvu līmeni.

(51)

IP laikā gatavās produkcijas krājumi atbilda apmēram 3 % no Kopienas ražošanas nozares kopējā ražošanas apjoma. Kopienas ražošanas nozares noslēguma krājumi pārskata periodā būtiski palielinājās un IP laikā bija apmēram piecreiz lielāki nekā 1999. gadā. Pārbaudē tomēr tika konstatēts, ka izmaiņas krājumos nav uzskatāmas par īpaši būtisku Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa rādītāju, jo Kopienas ražotāji galvenokārt ražo pēc pasūtījuma, un tāpēc krājumi parasti ir preces, kas vēl nav nosūtītas pasūtītājiem.

(52)

No 1999. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozares saražotās produkcijas pārdošanas apjoms nesaistītiem pasūtītājiem Kopienas tirgū samazinājās par 1 %. Konkrētāk, pārdošanas apjoms 2000. gadā strauji pieauga par 16 %, bet 2001. gadā samazinājās par 17 procentu punktiem un vēl par 5 procentu punktiem 2002. gadā, un tad IP laikā atkal palielinājās par 5 procentu punktiem. Pārdošanas apjoma izmaiņas atspoguļo ekonomiskās attīstības tendences elektrotērauda rūpniecībā, kas pēc 2000. gada uzplaukuma piedzīvoja lejupslīdi 2001. un 2002. gadā.

(53)

Pēc sākotnējā nebūtiskā pieauguma par 1 procentu punktu 2000. gadā tirgus daļa, kas bija Kopienas ražošanas nozarei, līdz 2002. gadam būtiski saruka. Kopienas ražošanas nozare 2001. gadā no savas tirgus daļas zaudēja 6,5 procentu punktus un vēl 2,8 procentu punktus 2002. gadā, IP laikā atgūstot 1,9 procentu punktus. Salīdzinot ar 1999. gadu, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa IP laikā bija par 6,3 procentu punktiem mazāka vai, saistībā ar indeksiem, par 9 % mazāka.

(54)

No 1999. gada līdz IP, kad Kopienas patēriņš pieauga par 9 %, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms Kopienas tirgū samazinājās par 1 %. Kā redzams iepriekš, Kopienas ražošanas nozare ir zaudējusi 6,3 procentu punktus no tirgus daļas, savukārt importa par dempinga cenām tirgus daļa tajā pašā periodā pieauga par 3,4 procentu punktiem.

(55)

No 1999. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozares nodarbinātības līmenis samazinājās par aptuveni 17 %. 2000. un 2001. gadā darbaspēka samazinājums bija, attiecīgi, 1 procentu punkts un 5 procentu punkti. 2002. gadā un IP bija vērojams, attiecīgi, 9 un 3 procentu punktu samazinājums, kas galvenokārt radās tāpēc, ka tika iekonservēta Kopienas ražotāja ražotne un daļu darbaspēka pārvietoja uz rentablākiem uzņēmējdarbības segmentiem.

(56)

Kopienas ražošanas nozares darbaspēka produktivitāte, izsakot produkcijā uz vienu nodarbināto personu gadā, vispirms ievērojami pieauga par 15 % no 1999. gada līdz 2000. gadam, 2001. gadā samazinājās par 12 procentu punktiem, atkal pieauga par 5 procentu punktiem 2002. gadā un vēl par 11 procentu punktiem IP laikā. Pārskata perioda beigās produktivitāte bija par 19 % lielāka nekā laikposma sākumā, kas atspoguļo Kopienas ražošanas nozares veikto racionalizāciju, lai saglabātu konkurētspēju. Salīdzinājumam – tajā pašā periodā Kopienas ekonomikā kopumā (visās ekonomikas nozarēs) vidējais darbaspēka produktivitātes pieaugums bija tikai 1,5 % gadā.

(57)

No 1999. gada līdz IP vidējā alga uz vienu nodarbināto personu pieauga par 13 %. Šis rādītājs ir mazliet zemāks par vidējā nominālā atalgojuma pieaugumu uz vienu nodarbināto personu (14 %), ko novēroja tajā pašā periodā visā Kopienas ekonomikā (visas nozares).

(58)

No 1999. gada līdz 2000. gadam vienas vienības cenas, Kopienai pārdodot Kopienas ražošanas nozares produkciju nesaistītiem pasūtītājiem, samazinājās par 6 %, 2001. gadā tās pieauga par 9 procentu punktiem, 2002. gadā samazinājās par 12 procentu punktiem un IP laikā pieauga par 1 procentu punktu. Kopumā no 1999. gada līdz IP vienas vienības pārdošanas cenā bija vērojams 8 % kritums. Šo diezgan neregulāro tendenci var izskaidrot šādi.

(59)

Cenas nosaka divi pamatfaktori ražošanas izmaksas (“COP”) un tirgus pieprasījums un piedāvājums. Lai gan vienas vienības pārdošanas cenas no 1999. gada līdz IP samazinājās par 8 %, ražošanas izmaksas pieauga par 2 %. Šis relatīvi nebūtiskais izmaksu pieaugums piesedz 2001. gadā konstatēto straujo pieaugumu par 10 procentu punktiem, kas izskaidrojams kā aizkavētas 2000. gada izejvielu cenu pieauguma sekas. Divas svarīgākās grafīta elektrodu sistēmu izejvielas ir naftas kokss un piķis, kas atbilst apmēram 34 % ražošanas izmaksu. Enerģija, kuras cena ir ļoti atkarīga ar naftas cenu svārstībām, atbilst 13 % no kopējām ražošanas izmaksām. Kopā šie trīs galvenie izmaksu elementi, kuru cenu tieši ietekmē naftas cenu svārstības, atbilst gandrīz 50 % šāda veida produkta kopējām ražošanas izmaksām. Tā kā Kopienas ražošanas nozares cenas neatspoguļo ražošanas izmaksu pieaugumu, jo imports par dempinga cenām ir bloķējis cenas, tāpēc Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte samazinājās.

(60)

Pārbaudē atklājās, ka imports par dempinga cenām caurmērā IP laikā ir samazinājis vidējo Kopienas ražošanas nozares pārdošanas bloķēto cenu par 6 līdz 12 % (skatīt iepriekš minēto (42) apsvērumu). Tomēr aplūkojot atsevišķus tipus, tika konstatēts, ka ražotāju eksportētāju piedāvātās cenas atsevišķos gadījumos bijušas krietni zemākas nekā iepriekš minētās caurmēra samazinātās Kopienas ražošanas nozares cenas. Atsevišķiem produkta tipa līmeņiem noteiktais samazinājums un aizvien lielākā tirgus daļa, ko aizņēma imports par dempinga cenām, noteikti ir ietekmējis Kopienas ražošanas nozares cenas vietējā tirgū.

(61)

Pārskata periodā rentabilitāte, pārdodot Kopienā pašu produkciju nesaistītiem pasūtītājiem, saistībā ar ieņēmumiem no neto pārdošanas pirms nodokļiem 2000. gadā samazinājās par 50 %, 2001. gadā tā samazinājās par 3 procentu punktiem, 2002. gadā – vēl par 18 procentu punktiem, bet IP laikā tā beidzot palielinājās par 4 procentu punktiem. No 1999. gada līdz IP ir vērojams rentabilitātes samazinājums līdz 66 %, t.i., no 12-15 % 1999. gadā līdz 3-6 % IP laikā.

(62)

Ienākums no ieguldījumiem (“ROI”), ko izsaka peļņas procentos attiecībā pret neto ieguldījumu uzskaites vērtību, caurmērā atbilst tai pašai rentabilitātes tendencei visā pārskata periodā. Tas 2000. gadā samazinājās par 34 %, 2001. gadā – par 23 procentu punktiem, 2002. gadā – par 26 procentu punktiem un IP laikā – vēl par 8 procentu punktiem. Salīdzinot ar 1999. gada stāvokli, ROI IP laikā samazinājies par apmēram 90 %, t.i., no 45-55 % 1999. gadā līdz 3-10 % IP laikā.

(63)

Komisija atsevišķi aplūkoja iepriekš minēto iekonservēšanu (skatīt (50) apsvērumu) un tās ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares kopējo rentabilitāti IP laikā. Tika konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte 2002. gadā būtu bijusi par 0,8 procentu punktiem augstāka un IP laikā – par 0,5 procentiem augstāka, kas nevarētu būtiski mainīt kopš 1999. gada vērojamās rentabilitātes tendences.

(64)

Neto naudas plūsma no pamatdarbības 2000. gadā samazinājās par 40 %, 2001. gadā pieauga par 24 procentu punktiem, 2002. gadā tā atkal samazinājās par 12 procentu punktiem, un IP laikā tā samazinājās vēl par 7 procentu punktiem. Naudas plūsma bija par 35 % mazāka nekā pārskata perioda sākumā.

(65)

Abiem Kopienas ražotājiem, kas iesniedza sūdzību, dažādas valsts un reģionālās konkurences iestādes visā pasaulē uzlikušas naudassodus par cenu un tirgu fiksēšanu 1990. gados. Līdztekus šīm sodanaudām abi Kopienas ražotāji, kas iesniedza sūdzību, ir maksājuši dažādas maksas, kuras, no vienas puses, bijušas saistītas ar kolektīvu tiesas prāvu izskatīšanu ar pasūtītājiem un ieguldītājiem ASV un Kanādā, un, no otras puses, ar šo ārkārtas izdevumu segšanu. Tādējādi ir būtiski pieaugusi abu grupu parādu nasta, un ir būtiski pasliktinājies to kredītvērtējums un spēja piesaistīt kapitālu. Šīs situācijas praktiskās sekas ir tādas, ka nepastāv atsevišķs novērtējums, kas, aplūkojot spēju piesaistīt līdzekļus, varētu ņemt vērā tikai nozares saražotos un pārdotos šāda veida produktus, bet neiedziļinātos antimonopola priekšvēsturē. Tomēr iepriekš uzskaitītos pierādījumus saistībā ar rentabilitāti, ROI un naudas plūsmu, un tālāk sniegtos pierādījumus par tiem ieguldījumiem, kuri būtiski skar šāda veida produkta nozari un attiecībā uz kuriem ir rūpīgi novērstas jebkādas pret konkurenci vērstu darbību sekas, noteikti var uzskatīt par elementiem, kas vēl vairāk pasliktina jau pietiekami ierobežoto finansiālo situāciju.

(66)

Kopienas ražošanas nozares ikgadējie ieguldījumi attiecīgajā produktā no 1999. gada līdz IP laikam samazinājās par aptuveni 50 %. Konkrēti, tie 2000. gadā samazinājās par 27 %, 2001. gadā tie palielinājās par 4 procentu punktiem, 2002. gadā atkal samazinājās par 18 procentu punktiem un IP laikā samazinājās vēl par 8 procentu punktiem.

(67)

Jāatzīst, ka sekas, kuras Kopienas ražošanas nozarei radījis faktiskās dempinga starpības lielums, ņemot vērā attiecīgās valsts importa apjomu un cenas, ir būtiskas.

(68)

Tā kā nav nekādas informācijas par dempingu vai subsidēšanu, kas būtu notikusi pirms situācijas, kas novērtēta ar šo procedūru, jautājums tiek uzskatīts par nebūtisku.

(69)

No 1999. gada līdz IP attiecīgā Indijas izcelsmes produkta importa par dempinga cenām apjoms būtiski pieauga par 76 %, un šā importa tirgus daļa Kopienā pieauga par 3,4 procentu punktiem. Pārskata periodā vidējā Indijas dempinga produktu cena bija būtiski zemāka nekā Kopienas ražošanas nozares cena. Turklāt IP laikā minētās valsts importa cenas būtiski samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas. Svērtais vidējais cenas samazinājums IP laikā bija ap 6 līdz 12 %, bet atsevišķiem produkta tipiem dažos gadījumos samazinājums bija vēl daudz lielāks.

(70)

Pārskata periodā konstatēta Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās. No 1999. gada līdz IP burtiski visi kaitējuma rādītāji liecina par negatīvām tendencēm – ražošanas apjoms ir samazinājies par 1 %, ražošanas jauda – par 9 %, pārdošanas apjoms Kopienā par 1 %, un Kopienas ražošanas nozare zaudējusi 6,3 procentu punktus no savas tirgus daļas. Vienības pārdošanas cena ir samazinājusies par 8 %, turpretim ražošanas izmaksas ir pieaugušas par 2 %, rentabilitāte samazinājusies par 66 %, attiecībā uz ienākumiem no ieguldījumiem un naudas plūsmu no pamatdarbības arī vērojamas šīs pašas negatīvās tendences. Nodarbinātība samazinājusies par 17 %, investīcijas – par 50 %.

(71)

Daži rādītāji liecina par pozitīvām tendencēm – pārskata periodā algas ir pieaugušas par 13 %, ko var uzskatīt par normālu pieauguma tempu, un produktivitāte ir pieaugusi par 19 %. Samazinoties nodarbinātībai, kā minēts iepriekš, šī tendence liecina par Kopienas ražošanas nozares centieniem nezaudēt konkurētspēju, neraugoties uz importu no Indijas par dempinga cenām.

(72)

Ņemot vēra iepriekš izklāstītos apsvērumus, provizoriski tiek secināts, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta nozīmē.

(73)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām ir Kopienas ražošanas nozarei ir nodarījis kaitējumu tādā mērā, ka to var uzskatīt par būtisku. Zināmi faktori, kas nav imports par dempinga cenām, kas vienlaikus varētu Kopienas ražošanas nozarei nodarīt kaitējumu, arī tika pārbaudīti, lai nodrošinātu, ka šo faktoru nodarītais iespējamais kaitējums nav radies importa par dempinga cenām dēļ.

(74)

Importa par dempinga cenām ievērojamais pieaugums par 76 % laikā no 1999. gada līdz IP, un tā atbilstošā Kopienas tirgus daļa, proti, par aptuveni 3.5 procentu punktiem, kā arī konstatētais cenu samazinājums (vidēji aptuveni no 6 līdz 12 % IP laikā), kas sakrita ar situācijas pasliktināšanos Kopienas ražošanas nozarē. Tajā paša laikposmā Kopienas ražošanas nozare piedzīvoja pārdošanas apjoma kritumu (- 1 %), tirgus daļu zaudējumu (- 6.3 procentu punkti) un rentabilitātes kritumu (- 8.7 procentu punkti). Šāda attīstība jāskata kopsakarībā ar Kopienas pieaugošo tirgu laikposmā no 1999. gada līdz IP. Turklāt dempinga cenas bija zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām pārbaudes laikposmā un izdarīja spiedienu uz tām. Izrietošais Kopienas ražošanas nozares cenu kritums (par 8 %) tad, kad ražošanas izmaksas pieauga gandrīz par 2 %, izraisīja novēroto rentabilitātes kritumu. Tādēļ pagaidām tiek uzskatīts, ka imports par dempinga cenām ievērojami negatīvi ietekmē Kopienas ražošanas nozari.

(75)

Divas ieinteresētās puses apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarītais kaitējums bija saistīts ar 2001. un 2002. gada sākumā vērojamo tērauda rūpniecības lejupslīdi, kas ir galvenais šāda veida produkta patērētājs.

(76)

Tērauda rūpniecībā no 2001. līdz 2002. gadam piedzīvotā lejupslīde ir atzīta un attiecīgā produkta un līdzīgu produktu patēriņa tendence patiešām to ir apstiprinājusi, kas sasniedza zemāko punktu 2000. gadā un tādējādi samazinājās 2001. un 2002. gadā. Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte patiešām ir strauji kritusies no 2000. līdz 2002. gadam. Tomēr šis arguments noteikti nav attiecināms uz 2000. gadu, kad Kopienas ražošanas nozare pilnībā nevarēja savā labā izmantot 2000. gada uzplaukumu tērauda tirgū, ko tajā gadā apliecināja novērotais ievērojamais pārdošanas cenu un rentabilitātes kritums. Turpretim šajā gadā importa apjoms no Indijas strauji pieauga par 45 % un tā tirgus daļa palielinājās par 1,5 procentu punktiem. Ir jāatzīmē, ka patēriņa līmenis laikā no 2000. gada līdz IP bija ievērojami virs 1999. gada līmeņa. Tādēļ tērauda rūpniecības lejupslīde neatspoguļojās vispārējā pazemināta pieprasījumā pēc minētā produkta un līdzīgiem produktiem, lai arī turpmākajos gados netika sasniegts ievērojamais 2000. gada līmenis. Tādēļ pagaidām ir nolemts, ka pieprasījuma samazināšanās saistībā ar sarukumu tērauda tirgū, nepietiekami izskaidro Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un vienīgi veicināja Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu ierobežotā apmērā. Sekas nebija tādas, lai mainītu rezultātu par to, ka pastāv patiesa un būtiska cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām no minētās valsts un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(77)

Vairākas ieinteresētās puses apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarītais kaitējums bija tikai konkurences noteikumu normalizēšanas sekas Kopienas tirgū attiecībā uz grafīta elektrodu sistēmām. Konkrētāk minētās puses saista Kopienas ražošanas nozares cenu un rentabilitātes kritumu no 1999. gada ar apstākli, ka karteļu dēļ sākuma punkts bija mākslīgi augsts.

(78)

Komisija 2001. gada 18. jūlija Lēmumā 2002/271/EK (5) konstatēja, ka divi Kopienas ražotāji, kas bija iesnieguši sūdzības, kopā ar diviem citiem ražotājiem izveidoja karteli laikā no 1992. gada maija līdz 1998. gada martam. IP, kas noteikts esošajā antidempinga procedūrā, ir no 2002. gada 1. aprīļa y el 2003. gada līdz 31. martam, turpretim kaitējuma tendenču novērtējuma periods ilgst no 1999. gada 1. janvāra līdz IP beigām. Tādēļ gan IP, gan minētais periods noteikts ievērojami vēlāk nekā karteļa darbība. Pārbaudē arī noskaidrojās, ka, neskatoties uz dažādu veidu esošiem nolīgumiem un līgumiem, par darījumu lielāko apjomu daļu parasti ir noslēgts gada līgums, jo gada laikā tiek garantēts konkrēts piegāžu skaits par konkrētu cenu. Sarunas par gada līgumiem parasti risinājās oktobrī un novembrī gadā pirms līguma stāšanās spēkā. Pārbaudē atklājās, ka laikā no 1998. līdz 1999. gadam tika noslēgti gada līgumi par 40 % darījumu, sešu mēnešu līgumi sedza 35 % un trīs mēnešu līgumi vai vienreizēji pasūtījumi – apmēram 25 %. Ilgtermiņa līgumi (piemēram, trīs gadu līgums) salīdzinoši nesen guvuši priekšrocību, taču no 1997. līdz 1998. gadam tikuši maz izmantoti, vai pat vispār netika slēgti, tā kā tas varēja būt loģiski sagaidāms tirgū, kam raksturīgas augstas cenas. Noskaidrojās, ka patiesībā gandrīz visiem darījumiem izrakstīts faktūrrēķins un tie ir apmaksāti 1999. gadā, un (58) un (59) apsvērumā aplūkotās cenas izriet no pārdevēju un pircēju nolīgumiem, kas noslēgts pēc tā perioda, kurā konstatēta tirgus cenu fiksēšana. de concertación de mercados y precios.

(79)

Iepriekš minēto argumentu pastiprinošs fakts - tās pašas ieinteresētās puses pievērsa Komisijas uzmanību lielā diametra elektrodu (piemēram, ar diametru, kas lielāks par 700 mm) cenu attīstībai; tā ir nozare, kurā Indijas ražotāji iespējams nedarbojas. Pārbaudē konstatēts, ka abi Indijas ražotāji eksportētāji pilnveidoja savas tehniskās iespējas, lai ražotu šo produktu klāstu, kaut arī IP laikā viņi to neeksportēja uz Kopienu. Pārbaudē atklājās arī tas, ka no 1999. gada līdz IP vairāk samazinājās Kopienas ražošanas nozares cenas šim konkrētajam produktu klāstam nekā Kopienas ražošanas nozares vidējās cenām līdzīgam produktam kopumā. Šis produktu klāsts veido ierobežotu daļu – aptuveni 8 % - no Kopienas ražošanas nozares līdzīga produkta kopējā pārdošanas apjoma Kopienas tirgū. Šim konkrētajam tirgus segmentam ir vēl divas iezīmes. Pirmkārt, tas ir samērā jauns un augošs tirgus, kas nozīmē to, ka no 1999. gada līdz IP šis tirgus ir kļuvis aizvien konkurētspējīgāks. Otrkārt, tam ir raksturīgs ļoti neliels skaits lielu pasūtītāju, kas iepērk arī mazāka diametra elektrodus. Tas būtu pašsaprotami, ka šie krietni virs vidējā līmeņa lielie klienti izmanto savu ietekmīgo pirktspēju, lai saņemtu lielākas atlaides, ko “parastie” pircēji neiegūtu. Līdz ar to cenu izmaiņas šajā konkrētajā segmentā deformē pieaugošais iepriekšminēto lielo pasūtītāju pārsvars. Lai gan Indijas ražotāji IP laikā regulāri nav eksportējuši šo produkta veidu, pārbaudē konstatēts, ka Indijas cenu piedāvājumi šim produkta veidam, kuru Kopienas klienti izmanto kā līdzekli turpmākai darījumu slēgšanai viņu sarunās ar Kopienas ražošanas nozares pārstāvjiem.

(80)

Komisija pieprasīja un saņēma ilgtermiņa cenu sērijas (kopš 1980. gadu vidus) no Kopienas ražošanas nozares, kas raksturo līdzīgu produktu pārdevumu Kopienas tirgū. Šīs sērijas norāda uz to, ka cenas pakāpeniski pieaugušas deviņdesmito gadu laikā un virsotni sasniegušas 1998. gadā. Laikā no 1998. līdz 1999. gadam tika novērots straujš cenu kritums par 14 %, kas skaidri parāda tirgus cenu fiksēšanas perioda beigas.

(81)

Papildus, arguments par konkurences noteikumu normalizēšanu pēc karteļu izjaukšanas nesniedz skaidrojumu Kopienas ražošanas nozarē piedzīvotajam tirgus daļas zaudējumam no 1999. gada līdz IP, kā to simetriski pretstatīja importu par dempinga cenām tirgus daļas pieaugumam. No iepriekš teikta izriet, ka konkurences noteikumu normalizēšana pēc karteļu izjaukšanas varētu izskaidrot vienīgi atsevišķas Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma tendences, un tātad tās ietekme nevar mainīt pagaidu secinājumus par patiesu un būtisku saikni starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un būtisko kaitējumu, kas nodarīts Kopienas ražošanas nozarei.

(82)

Pārbaudē nepiedalījās citi Kopienas ražotāji, kas nav iekļaujami Kopienas ražošanas nozares nozarē. Tomēr jānorāda, ka viens no diviem zināmiem Kopienas ražotajiem bankrotēja un 2002. gada novembrī pārtrauca ražošanu (skatīt (33) apsvērumu). Pamatojoties uz pierādījumu, EK divu citu ražotāju pārdošanas apjoms 1999. gadā pieauga no 15 000 tonnām līdz 21 000 tonnām 2002. gadā pirms tas IP laikā samazinājās līdz 19 000 tonnām. Minēto ražotāju tirgus daļa 1999. gadā palielinājās no 12,5 % līdz 16,6 % 2002. gadā pirms tā saruka līdz 14,4 % IP. Ja tiktu pārbaudīts tikai viss 2003. gads, vienīgā atlikušā Kopienas ražotāja tirgus daļai būtu jābūt 9,7 %. Tā kā ir skaidrs, ka divi citi Kopienas ražotāji ieguva 1,9 procentu punktus no tirgus daļas laikā no 1999. gada līdz IP, fakts, ka viens ražotājs ir kļuvis maksātnespējīgs attiecība uz Kopienas ražošanas liecina par kaitējuma situāciju. Tādēļ jau iepriekš ir secināts, ka citu Kopienas ražotāju darbība, kas Kopienas ražošanas nozarei nodarījusi kaitējumu vienīgi nelielā apmērā un ka tā ietekme tādēļ nemainīja pagaidu secinājumu par patiesu un būtisku cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un būtisko kaitējumu, kas nodarīts Kopienas ražošanas nozarei.

(83)

Saskaņā ar pieejamo informāciju līdzīgu produktu importa kopējais apjoms no trešām valstīm, kas nav Indija, palielinājās par 20 % no apmēram 13 000 tonnu 1999. gadā līdz 15 000tonnām IP un valstu tirgus daļa IP laikā pieauga no 10,7 % 1999. gadā līdz 11,8 %. Attiecībā vidējiem svērtiem apjomiem uz šo importu CIF cenām, laikā no 1999. gada līdz IP tās samazinājās par 8 % no apmēram 2 400 EUR/t 1999. gadā līdz 2 200 EUR/t IP. Jānorāda, ka importu cenas no trešām valstīm, kas nav Indija, paliek ievērojami augstākas, nekā importu cenas no attiecīgajām valstīm aplūkotajā periodā.

(84)

Noskaidrojās arī tas, ka vienīgi imports no trīs valstīm, kas nav Indija, atbilda Kopienas tirgus daļai, kas ir lielāka par 1 % IP, t.i., Japāna, Polija un ASV. Tika noskaidrots, ka i) Japānas tirgus daļa pieauga no 2,1 % 1999. gadā līdz 2,6 % IP laikā, ii) Polijas tirgus daļa palielinājās no 3,3 % 1999. gadā līdz 4,4 % IP laikā un iii) ASV tirgus daļa samazinājās no 5,3 % 1999. gadā līdz 4,7 % IP laikā. No šīm trim izcelsmes valstīm Japānas un ASV CIF importa cenas samazina Kopienas ražošanas nozares cenas, kamēr Polijas izcelsmes importu cenas bija augstākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Papildus šo trīs valstu izcelsmes CIF importa cenas ir bijušas vienmēr augstākas par attiecīgās valsts cenām. Turklāt nav atrasts pierādījums, kas liecinātu, ka imports noticis par dempinga cenām.

(85)

Pārbaudē konstatēts, ka divas ražošanas iekārtas, kas izgatavo līdzīgu produktu Polijā un to eksportē Kopienā, ir viena sūdzības iesniedzēja Kopienas ražotāja divi meitasuzņēmumi. Tādēļ viss iepriekš minētais importa apjoms no Polijas IP laikā ticis importēts iepriekš minētā Kopienas ražotāja vārdā. Pārbaudē tāpat konstatēts, kas aptuveni 40 % līdzīga produkta apjoma no ASV patiesībā bija importējis cits sūdzības iesniedzējs Kopienas ražotājs galīgai pārdošanai Kopienā. Netika atrasts norādījums uz to, ka atbilstošā tālākā pārdošana radīja kaitējumu citiem Kopienas ražotajiem vai, ka šīs importēšanas darbības notika uz pašu ražošanas rēķina Kopienā. Diviem sūdzības iesniedzējiem Kopienas ražotājiem pieder citas iekārtas, kas izgatavo līdzīgu produktu trešās valstīs, tomēr pārbaudē noskaidrots, ka gan atsevišķi, gan kopumā šie importa apjomi niecīgi, t.i., mazāki par 1 % no Kopienas patēriņa.

(86)

Divi sūdzības iesniedzēji Kopienas ražotāji ir uzņēmumi, kas darbojas pasaules mērogā. Viņu darbības lauks nav vienīgi Kopiena. Šie uzņēmumi ne tikai importē līdzīgu produktu ierobežotā apjomā galīgai pārdošanai Kopienā, bet arī no Kopienas eksportē ievērojamu savas Kopienā izgatavotās produkcijas apjomu. Pamatojums šiem pasaules mēroga pārvadājumiem ir pieaugošā tendence specializēt dažādas iekārtas atkarība no līdzīga produkta izmēriem un kvalitātes, tieši ietekmējot to, ka abiem sūdzības iesniedzējiem Kopienas ražotajiem attiecībā uz dažiem izmēriem un kvalitāti uzsākt importu no ražotnēm, kas nav EK ražotnes, lai papildinātu klientam Kopienā piedāvāto preču klāstu.

(87)

Ņemot vērā vidējās cenas, šo importu nelielo apjomu, to ierobežoto tirgus daļu un iepriekš minētos apsvērumus par produktu klāstu, netika atrastas norādes, ka šis imports, neatkarīgi, vai tas ir no trešo valstu izcelsmes divu Kopienas ražotāju, kas iesnieguši sūdzību, ražotnēm, vai arī nav, lielā mērā ir veicinājis situāciju, kas rada kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei attiecībā uz tirgus daļām, pārdošanas apjomiem, nodarbinātību, ieguldījumiem, rentabilitāti, ienākumu no ieguldījumiem un naudas plūsmu.

(88)

Apgalvots tika arī tas, ka šī procedūra ir diskriminējoša tādēļ, ka tā nav ņēmusi vērā tādus līdzīgu produktu imports, kuru izcelsme valsts ir Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), kā to apliecināja salīdzinoši lielie importa apjomi no ĶTR, kas deklarēts ar KN kodu 8545 11 00. Vispirms ir jāuzsver, ka KN kods 8545 11 00 attiecas ne tikai uz attiecīgo produktu un līdzīgo produktu, bet arī citām precēm. Tādēļ nav piemēroti izdarīt secinājumus, pamatojoties vienīgi uz iepriekš minēto CN kodu. Īpaša uzmanība tomēr bija pievērsta šim jautājumam pārbaužu laikā, kas veiktas to patērētāju uzņēmumos, kas sadarbojušies. Lai gan vairāki patērētāji aptaujas lapās ziņoja par no ĶTR importētiem līdzīgu produktu apjomiem, pārbaude uz vietas pierādīja, ka neviens no šiem Ķīnas ražojuma elektrodiem atbilst parametriem, kas raksturo attiecīgo produktu. Papildus, viena no divām lietotāju asociācijām skaidri pamatoja rakstiskā iesniegumā, ka ĶTR neražoja un neeksportēja līdzīgu produktu Kopienā laikā no 1999. gada līdz IP. Tādēļ arguments ir noraidīts.

(89)

Norādot uz Kopienas ražošanas nozares eksporta cenu lielo kritumu, viena ieinteresēta puse apgalvoja, ka i) tas liecināja par cēloņsakarības neesamību starp importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un ii) to varētu uzskatīt par apzinātu kaitējumu.

(90)

Kā iepriekš minēts, divi sūdzības iesniedzēji Kopienas ražotāji darbojas pasaules mērogā. Pārbaudē noskaidrots, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta apjoms ir apmēram par 15 % lielāks nekā tās pārdotais apjoms Kopienā. No 1999. gada līmeņa, kas bija apmēram 100 000 t, Kopienas ražošanas nozares eksportētais pārdošanas apjoms pieauga līdz 12 % 2000. gadā, samazinājās par 20 procentu punktiem 2001. gadā, palielinājās par 2 procentu punktiem 2002. gadā un vēl par 6 procentu punktiem IP laikā. IP laikā eksportētais pārdošanas apjoms ļoti tuvinājās 1999. gadā novērotajam līmenim, un tādēļ apjomradītu ietaupījumu zudumu nevar saistīt ar eksporta darbību. Pārbaudē konstatēts, ka eksporta pārdošanas cenas samazinājās apmēram par 14 % laika no 1999. gada līdz IP. Tomēr, raugoties uz šo novērojumu, atsevišķi no citiem faktiem, kuriem var būt nozīme pasaules tirgū, tas nav saistīts ar notiekošo procedūru, kas skar Kopienas tirgu, nevis pasaules tirgu. Tāpat ir jānorāda, ka kaitējuma novērtējumā aplūkotā rentabilitātes tendence attiecas vienīgi uz pašas Kopienas ražošanas nozares produkcijas pārdošanu Kopienā. Lai gan eksporta preču pārdošanas apjomu rentabilitāte veidojās nedaudz sliktāk nekā Kopienas pārdošanas apjomu rentabilitāte, šis fakts arī neattiecas uz esošo procedūru. Tādēļ uzskata, ka eksporta darbība nekādā veidā nevarēja veicināt Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(91)

Noslēgumā apstiprinās, ka attiecīgais imports par dempinga cenām Kopienas ražošanas nozarei radīja būtisku kaitējumu, kuru būtībā raksturo tirgus daļas, vienības pārdošanas cenas (8 %) samazināšanās laikā no 1999. gadam līdz IP, turpretim ražošanas izmaksas ir pieaugušas par 2 %, kam sekoja rentabilitātes, ienākuma no ieguldījumiem un naudas plūsmu kritums no pamatdarbības un investīciju, nodarbinātības samazināšanās.

(92)

Pieprasījuma samazināšanās sekas patiešām ir saistītas ar sarukumu tērauda tirgū, konkurences noteikumu normalizēšanas sekas pēc karteļu izjaukšanas, citu Kopienas ražotāju darbības sekas, sekas attiecība uz importu no trešām valstīm, Kopienas ražošanas nozares eksporta izpildes sekas neradās vai bija ļoti ierobežotas, un tādēļ nespēja mainīt pagaidu secinājumus par patiesu un būtisku cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un būtisko kaitējumu, kas nodarīts Kopienas ražošanas nozarei.

(93)

Tādēļ pagaidām secina, ka Indijas izcelsmes imports par dempinga cenām Kopienas ražošanas nozarei ir radījis būtisku kaitējumu šīs pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(94)

Komisija izskatīja, vai neskatoties uz secinājumiem par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarību, ir pārliecinoši iemesli, kas liek secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu ieviešana nav Kopienas interesēs. Šim nolūkam un atbilstoši pamatregulas 21. panta 1. punktam Komisija ir apsvērusi pasākumu iespējamo ietekmi uz visām iesaistītajām pusēm.

(95)

Kopienas ražošanas nozares nozari veido divu grupu uzņēmumi, aptverot deviņas ražotnes dažādās Kopienas valstīs un 1 800 līdzīgu produktu ražošanā, tirdzniecībā un pārvaldē tieši nodarbinātus cilvēkus. Kopienas ražošanas nozarē pēc pasākumu ieviešanas ir sagaidāms, ka Kopienas tirgū pieaugs gan pārdošanas apjoms, gan pārdošanas cena. Kopienas ražošanas nozares cenas tomēr noteikti nepārsniegs antidempinga maksājuma līmeni, jo Kopienas ražotāju, attiecīgās valsts izcelsmes par cenām, kas nav dempinga cenas, izgatavotu produktu un trešo valstu izcelsmes produktu vidū joprojām saglabāsies konkurence. Secinājumā ir sagaidāms, ka ražošanas un pārdošanas apjoma pieaugums, no vienas puses, un turpmāka vienības pašizmaksu kritums, no otras puses, kopā ar mērenu cenu pieaugumu Kopienas ražošanas nozares nozare spēs uzlabot tās finansiālo situāciju.

(96)

No otras puses, ja netiks ieviesti antidempinga pasākumi, negatīvā tendence Kopienas ražošanas nozarē ļoti iespējams turpināsies. Kopienas ražošanas nozare visticamāk arī turpmāk zaudēs tirgus daļas, un tās rentabilitāte mazināsies. Tas, iespējams, radīs ražošanas un ieguldījumu zaudējumus, dažu ražotņu slēgšanu un turpmāku darba vietu skaita samazināšanos Kopienā.

(97)

Jāsecina, ka antidempinga pasākumu ieviešana ļautu Kopienas ražošanas nozare atlabt no konstatētā dempinga kaitējuma sekām.

(98)

IP laikā abi importētāji, kas sadarbojas, no attiecīgās izcelsmes valsts importēja aptuveni 20 % EK attiecīgā produkta importa kopējā apjoma. No divu Indijas ražotāju eksportētāju sadarbības izriet, ka Kopienas importētāji/tirgotāji (t.i., divi iepriekš minētie importētāji, kas sadarbojas, no vienas puses, un importētāji/tirgotāji, kas nesadarbojas, no otras puses) atskaitās par apmēram 40 % EK attiecīgā produkta importa kopējā apjoma, kā izcelsmes valsts ir Indija.

(99)

Ja ievieš antidempinga pasākumus, var samazināties importa apjoms no attiecīgās valsts. Nevar turklāt arī izslēgt, ka, ieviešot antidempinga pasākumus, var izraisīt attiecīgā produkta cenu mērenu pieaugumu Kopienā, tā ietekmējot importētāju/tirgotāju ekonomisko situāciju. Attiecībā uz diviem importētājiem, kas sadarbojās, Indijas izcelsmes attiecīgā produkta tirdzniecības aktivitāte sastāda apmēram 40 % no to kopējā apgrozījuma. Attiecībā uz to darbaspēku kopumā no 10 nodarbinātajiem 4 ir tieši iesaistīti attiecīgā Indijas izcelsmes produkta tirdzniecībā. Attiecīgā produkta importa cenas pieauguma ietekme uz importētājiem būs atkarīga no viņu spējas to piemērot klientiem. Attiecīgais produkts sastāda nelielu daļu klienta kopējās izmaksās (skatīt (103) apsvērumu), kas importētājiem arī ļautu vienkāršāk piemērot patērētājiem ikvienu cenas pieaugumu.

(100)

Pamatojoties uz to, secina, ka antidempinga pasākumu ieviešanai, visticamāk, nebūs negatīva ietekme uz importētāju stāvokli Kopienā.

(101)

Svarīgākā patērētāju rūpniecība ir elektrotērauda rūpniecība, kas atbilst apmēram 80 % no attiecīgā produkta un līdzīga produkta kopējā patēriņa EK. IP laikā astoņi tiešie lietotāji, kas sadarbojās, patērēja ap 27 % no attiecīgās valsts izcelsmes attiecīgā produkta kopējā EK importa apjoma, ko tieši importējuši vai nu abi Indijas ražotāji eksportētāji, vai arī importētāji/tirgotāji. No divu Indijas ražotāju eksportētāju sadarbības izriet, ka Kopienas tiešie patērētāji (t.i., astoņi lietotāji, kas nesadarbojas, no otras puses) atbilst apmēram 56 % Indijas izcelsmes attiecīgā produkta importa kopējā apjoma EK. Atlikušo daļu (4 %) importēja Kopienas ražošanas nozares nozare.

(102)

Patērētāji, kas sadarbojās, apgalvo, ka antidempinga pasākumu ieviešana nelabvēlīgi ietekmēs viņu finansiālo situāciju Indijas izcelsmes patēriņa tiešā cenu pieauguma dēļ un netieši iespējamā cenu pieauguma dēļ, ko īstenojuši Kopienas ražotāji attiecībā uz viņu Kopienas ražotāju izcelsmes patēriņu.

(103)

Pārbaudē atklājās, ka attiecīgā produkta un līdzīgā produkta patēriņš atbilst vidēji 1 % patērētāju, kuri sadarbojās, ražošanas kopējo izmaksu. Iespējamā izmaksu ietekme uz patērētajiem ir šāda: Ja ievieš antidempinga pasākumus, patērētāja ražošanas izmaksas var pieaugt no 0,15 % (sliktākā scenārija gadījumā, turklāt gan attiecīga produkta, gan līdzīgā produkta cenas pieaugtu nodokļa apmērā, neatkarīgi no to izcelsmes) līdz 0,03 % (cenas pieaugums skar vienīgi Indijas izcelsmes patēriņu). Iznākumā ir paredzams, ka patiesais iznākums iespējams būs šo divu scenāriju vidusceļš šādu iemeslu dēļ. Kopienas ražošanas nozares nozarē cenas var paaugstināt līdz noteiktam līmenim, taču šī nozare, iespējams, arī izmantos cenu spiediena atvieglojumu, lai atgūtu zaudēto tirgus daļu, nosakot ar Indijas cenām konkurētspējīgas cenas. Pastāv neizmantota jauda, un godīga un rentablāku tirgus noteikumu atjaunošana noteikti palielinātu iespējamo piegādi no visām izcelsmes valstīm, kā arī veicinātu ieguldījumus. Turklāt aptuveni 15 % EK patēriņu nodrošina citi piegādātāji (piemēram, citi Kopienas ražotāji un imports no citām trešām valstīm, kas nav Indija). Tādēļ ir maz ticams, ka gaidāms vispārējs cenu pieaugums. Turklāt no iepriekš minētās ļoti ierobežotās iespējamās ietekmes uz patērētāja ražošanas izmaksām, vismaz tās daļu varētu pielāgot pakārtotajiem patērētājiem, kas tādējādi radīs vēl mazāku tiešo ietekmi uz patērētāju peļņu.

(104)

Patērētāji, kas sadarbojas, arī iebilst pret antidempinga pasākumu ieviešanu, pamatojot, ka tas ir konkurētspējīga tirgus šķērslis, un de facto palīdzētu atjaunot 2001. gadā Komisijas atklāto karteli.

(105)

Diviem Kopienas ražotājiem, kas iesnieguši sūdzību un apvienojušies kartelī no 1992. gada maija līdz 1998. gadam martam, 2001. gadā Komisija bija uzlikusi sodu. Pārbaudē apstiprinājās, ka abi ražotāji, kas darbojās Kopienas ražošanas nozarē, pārtrauca agrāk veikto cenas un tirgus fiksēšanu, un neviena puse to vairs neapspriež. Riska situācija ir saistīta ar godīgu konkurences apstākļu atjaunošanu, ko deformēja Indijas eksportētāju negodīgās tirdzniecības darbības. Antidempinga pasākumu mērķis nav apturēt attiecīgās valsts importu Kopienā, bet gan novērst traucēto tirgus apstākļu ietekmi, kas rodas importa par dempinga cenām klātbūtnes rezultātā. Atjaunojot godīgus tirgus apstākļus, iegūs ne tikai Kopienas ražotāji, bet tas nāks par labu arī citiem piegādātājiem, piemēram, tiem, kuri veic importu, kas nav par dempinga cenām. Faktam, ka Kopienas ražošanas nozarē no 1992. gada līdz 1998. gadam darbojies kartelis, saskaņā ar pamatregulu nav jāliedz šai nozarei tiesības izmantot aizsardzību pret negodīgām tirdzniecības darbībām.

(106)

Ņemot vērā šos rezultātus, pagaidām var secināt, ka antidempinga pasākumu ieviešana i) visticamāk neietekmēs patērētāju situāciju nelabvēlīgi un ii) visticamāk neradīs nelabvēlīgas sekas vispārējai konkurences situācijai Kopienas tirgū.

(107)

Ir gaidāms, ka pasākumu ieviešanas rezultātā Kopienas ražošanas nozarē radīsies iespēja atgūt zaudētās tirdzniecības un tirgus daļas un uzlabos tās rentabilitāti. No otras puses, ņemot vērā Kopienas ražošanas nozares situāciju, kas pasliktinās, pastāv risks, ka šādu pasākumu nepiemērošanas dēļ daži Kopienas ražotāji var slēgt ražotnes un atbrīvot daļu no darba ņēmējiem. lai gan nelabvēlīga ietekme iespējams atspoguļosies importēto apjomu kritumā un mērenā cenu pieaugumā importētājiem/tirgotājiem un patērētājiem, tās apmēru var samazināt, piemērojot kāpumu attiecībā uz pakārtotajiem pasūtītājiem. Balstoties uz iepriekš minēto, pagaidām var secināt, ka šajā gadījumā nav nopietnu iemeslu tam, lai neieviestu pasākumus un ka pasākumu ieviešana atbilstu Kopienas interesēm.

(108)

Ņemot vērā iegūtos secinājumus attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas intereses, jāievieš pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmākus importa par dempinga cenām radītus kaitējumus Kopienas ražošanas nozarei.

(109)

Pagaidu antidempinga pasākumu līmenim jābūt pietiekošam, lai novērstu importa par dempinga cenām radīto kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Aprēķinot nodokli, kas vajadzīgs, lai novērstu kaitējumu radošā dempinga sekas, tika nolemts, ka ar pasākumu palīdzību Kopienas ražošanai jāļauj gūt peļņa pirms nodokļiem, ko iespējams sasniegt normālos konkurences apstākļos, t.i., ja tirgū nav importa par dempinga cenām.

(110)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, iepriekš tika noskaidrots, ka apgrozījuma peļņas normu 9,4 % var uzskatīt par piemērotu līmeni, ko Kopienas ražošanas nozarē varētu sasniegt, ja nebūtu kaitējumu radošā dempinga. Kopienas ražotāji, kas iesnieguši sūdzību, izteikuši viedokli par iespēju sasniegt peļņas normu no 10 % līdz 15 %, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Pārbaudē noskaidrojās, ka Kopienas ražošanas nozarē ir gūta peļņa 12 % līdz 15 % apgrozījuma 1999. gadā (skatīt (61) apsvērumu), kad importa par dempinga cenām pārņemtā tirgus daļa bija vismazākā. Komisija pārbaudīja, vai 1999. gada tirgus nosacījumus varēja uzskatīt tādiem, kas reprezentē attiecīgā produkta tirgus normālos nosacījumus. Pārbaudē tika konstatēts, ka normālu konkurences apstākļu atjaunošana pēc tirgus cenu fiksēšanas perioda ietekmēja cenas, un ka svarīgākās ražošanas izejvielu cenas no 1999. gada līdz IP būtiski pieauga. Šādos apstākļos uzskata, ka nepastāvēja varbūtība par to, ka Kopienas ražošana IP sasniedza rentabilitāti 12 % līdz 15 % apmērā. Visbeidzot Komisija izskatīja Vācijas, Francijas, Itālijas, Japānas un ASV centrālo banku savākto uzņēmumu bilanču statistisku pa nozarēm. Komisija uztur datubāzi ar minēto datu kopsavilkumu. Šī pārbaude norādīja uz to, ka uzņēmumi no tuvākā iespējamā sektora iepriekš minētajās industrializētajās valstīs vidēji guvuši peļņu 9,4 % pirms ārkārtas posteņiem 2002. gadā. Ņemot vēra visus apstākļus un faktorus, Komisija uzskata, ka 9,4 % ir iespējama peļņa, ko Kopienas ražošanas nozarē varētu gūt, ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(111)

Vajadzīgo cenu palielinājumu noteica atsevišķiem darījumiem, salīdzinot cenu samazinājuma aprēķināšanā noteikto vidējo svērto importa cenu ar cenu, kas nerada kaitējumu un kas noteikta līdzīgam produktam, kuru Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Cenu, kas nerada kaitējumu, noteica, koriģējot Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu, lai atspoguļotu iepriekšminēto peļņas normu. Pēc tam šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no kopējās CIF importa vērtības.

(112)

Veicot iepriekšminēto cenu salīdzināšanu, konstatēja šādu kaitējuma apmēru:

(113)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uzskata, ka ir jāpiemēro provizorisks antidempinga nodoklis, kam jāatbilst konstatētās dempinga starpības apjomam un kas nedrīkst pārsniegt kaitējuma starpību, kas aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu.

(114)

Līdztekus piemērotā antisubsidēšanas procedūra paredz aplikt Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmas ar kompensācijas nodokļiem saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2026/97 12. panta 1. punktu (6) (še turpmāk – “antisubsidēšanas pamatregula”). Tā kā saskaņā ar pamatregulas 14. panta 1. punktu nevienu produktu nedrīkst aplikt gan ar antidempinga nodokļiem, gan kompensācijas nodokļiem, lai atrisinātu vienu un to pašu situāciju, kas rodas dempinga vai eksporta subsidēšanas rezultātā, ir jānosaka, vai subsīdiju apjomi un dempinga starpība rodas vienā un tai pašā situācijā, un cik lielā mērā šī situācija ir uzskatāma par vienu un to pašu situāciju.

(115)

Pārbaudītās subsīdiju shēmas izrādījās kompensējamas saistībā ar antisubsidēšanas procedūru, tāpēc tās ir eksporta subsīdijas antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Tālab provizoriskās dempinga starpības, kas noteiktas Indijas ražotājiem eksportētājiem, daļēji radušās kompensējamo eksporta subsīdiju dēļ, tāpēc pagaidu antidempinga nodoklim jābūt vienādam ar mazāko vērtību, salīdzinot dempinga starpību un procedūrā konstatēto kaitējuma starpību mīnus provizorisko kompensējamo nodokli, ar kuru kompensē eksporta subsīdijas.

(116)

Tāpēc pagaidu antidempinga nodokļiem ir jābūt šādiem:

(117)

Pienācīgas pārvaldības interesēs jānosaka periods, kurā ieinteresētās puses, kuras pieteikušās procedūras uzsākšanas paziņojumā norādītajā termiņā, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt noklausīšanos. Turklāt jānosaka, ka secinājumi šajā regulā par maksājumu uzlikšanu ir provizoriski un tos var izskatīt atkārtoti, lai noteiktu galīgo maksājumu.