20.5.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/35

(1)

2003. gada 21. augustā , Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (še turpmāk – “paziņojums par uzsākšanu”) (3), paziņoja par antisubsidēšanas procedūras uzsākšanu pret Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importu Kopienā.

(2)

Procedūra tika uzsākta pēc tam, kad 2003. gada jūlijā Eiropas Ogļu un grafīta asociācija (ECGA) iesniedza sūdzību ražotāju vairākuma vārdā, kuri šajā gadījumā pārstāv vairāk nekā 50 %, no dažu grafīta elektrodu sistēmu ražošanas nozares Kopienā. Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par minēto produktu subsidēšanu un būtisko tās radīto kaitējumu, kas tika atzīts par pietiekamu, lai procedūras uzsākšana būtu pamatota.

(3)

Komisija pirms procedūras uzsākšanas un saskaņā ar pamatregulas 10. panta 9. punktu paziņoja Indijas valdībai, ka tā ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu sūdzību, kurā apgalvots, ka Kopienas ražošanas nozarei būtisku kaitējumu nodara dažu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu subsidēts imports. Indijas valdība tika uzaicināta apspriesties, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz sūdzības saturu un panāktu abpusēju vienošanos par risinājumu. Tā kā Indijas valdība nepieprasīja apspriešanos, pienācīgi vērā tika ņemtas Indijas valdības rakstiskās piezīmes par sūdzībā izteiktajiem apgalvojumiem attiecībā uz subsidēto importu un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(4)

Tas, ka ir uzsākta paralēla antidempinga procedūra par tādu pašu Indijas izcelsmes produktu importu, tika darīts zināms ar paziņojumu, kuru publicēja Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī  (4) tajā pašā dienā.

(5)

Komisija oficiāli paziņoja par procedūras uzsākšanu sūdzības iesniedzējam un citiem zināmiem Kopienas ražotājiem, ražotājiem eksportētājiem, importētājiem, lietotājiem un piegādātājiem, kurus tas skar. Pusēm, uz kurām tas attiecas tieši, deva iespēju rakstiski darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausa, termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu.

(6)

Divi Indijas ražotāji eksportētāji, Indijas valdība, kā arī Kopienas ražotāji, lietotāji un importētāji/tirgotāji rakstiski izklāstīja savu viedokli. Visām pusēm, kuras minētajā laikā to pieprasīja un norādīja, ka ir īpaši iemesli, kāpēc tās būtu jāuzklausa, deva iespēju tikt uzklausītām.

(7)

Ņemot vērā lielo neradniecīgo importētāju skaitu Kopienā, uz pamatregulas 27. panta pamata tika uzskatīts par nepieciešamu noskaidrot, vai ir jāizmanto parauga atlase. Lai Komisija spētu izlemt, vai parauga atlase patiešām ir nepieciešama, un attiecīgi vajadzības gadījumā izvēlēties atlases paraugu, visiem zināmajiem neradniecīgajiem importētājiem saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu tika lūgts pieteikties 15 dienās pēc procedūras uzsākšanas, kā arī sniegt Komisijai paziņojumā par procedūras uzsākšanu prasīto informāciju par laikposmu no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2003. gada 31. martam. Tikai divi neradniecīgi importētāji piekrita, ka viņus iekļauj paraugā, un attiecīgajā termiņā sniedza prasīto pamatinformāciju. Tāpēc parauga atlase šai procedūrā netika atzīta par vajadzīgu.

(8)

Komisija nosūtīja aptaujas lapas visām tai zināmajām ieinteresētajām pusēm, abiem neradniecīgajiem importētājiem un visām pārējām uzņēmējsabiedrībām, kas pieteicās termiņā, kurš noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu, kā arī Indijas valdībai.

(9)

Atbildes tika saņemtas no abiem Indijas ražotājiem eksportētājiem, no abiem Kopienas ražotājiem, kas iesniedza sūdzību, no astoņiem lietotāju uzņēmumiem un no abiem nesaistītajiem importētājiem, kas bija minēti iepriekš. Viena lietotāju uzņēmējsabiedrība turklāt iesniedza rakstisku iesniegumu, kurā bija noteikta kvantitatīva informācija, un Komisijai rakstiskus iesniegumus iesniedza divas lietotāju asociācijas.

(10)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu subsidēšanu, tās radītos zaudējumus un Kopienas intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādu uzņēmumu telpās:

(11)

Izmeklēšana attiecībā uz subsidēšanu un kaitējumu aptvēra laika posmu no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2003. gada 31. martam (še turpmāk “pārbaudes periods”). jeb “IP”). To procesu izpēte, kam ir būtiska nozīme kaitējuma novērtēšanā, aizņēma laiku no 1996. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“pārskata periods”).

(12)

Attiecīgais produkts ir grafīta elektrodi un/vai savienotāji, ko lieto šādiem elektrodiem, neatkarīgi no tā, vai tie importēti kopā vai atsevišķi. Grafīta elektrods ir keramikas veidnē atliets vai presēts grafīta stienis. Šā cilindriskā stieņa abos galos ir iestrādātas vītņotas“ligzdas”, lai varētu savienot divus vai vairāk elektrodus un izveidot statni. Savienotājdaļa arī ir no grafīta, un to lieto abu ligzdu savienošanai. Šo daļu sauc par “savienotāju”, Grafīta elektrodu un savienotāju parasti piegādā komplektā kā “grafīta elektrodu sistēmu”.

(13)

Grafīta elektrodus un to savienotājus ražo, izmantojot naftas koksu, kas ir naftas rūpniecības blakusprodukts, kā arī akmeņogļu darvas piķi. Ražošana notiek sešos posmos, respektīvi, liešana, karsēšana, impregnēšana, atkārtota karsēšana, grafitizācija un mehāniskā apstrāde. Grafitizācijas posmā produktu elektriski uzkarsē līdz temperatūrai, kura pārsniedz 3 000oC, un tas fiziski tiek pārvērsts grafītā, kas ir oglekļa kristāliskā forma: tas ir unikāls materiāls ar zemu elektrovadītspēju, bet augstu siltumvadītspēju; tas ir izturīgs un efektīvs augstas temperatūras apstākļos; tāpēc to var lietot elektriskajās loka krāsnīs. Grafīta elektrodu sistēmas apstrādes laiks ir apmēram divi mēneši. Grafīta elektrodu sistēmu nevar aizstāt ar citiem ražojumiem.

(14)

Grafīta elektrodu sistēmas lieto tērauda ražotāji, izmantojot tās elektriskajās loka krāsnīs, kuras sauc arī par “mini dzirnavām”) respektīvi, tās lieto kā strāvu nesošos vadītājus, lai, pārstrādājot metāllūžņus, ražotu tēraudu. Šī pārbaude attiecas tikai uz tiem grafīta elektrodiem un to savienotājiem, kuru blīvums ne mazāks par 1,65 g/cm3 un kuru pretestība ir ne lielāka par 6,0 μΩ.m. Grafīta elektrodu sistēmas, kuras atbilst šiem tehniskajiem parametriem, var izmantot lieljaudas enerģijas padevē.

(15)

Viens Indijas eksportētājs paziņoja, ka dažos gadījumos viņš, ražojot minēto produktu, nav izmantojis t.s. premium needle coke, respektīvi, augstākās kvalitātes naftas koksu, kuru saskaņā ar šā uzņēmuma izteikumiem sūdzības iesniedzēji uzskata par sastāvdaļu, kas obligāti vajadzīga, lai izgatavotu šo produktu saskaņā ar specifikācijām, kas minētas iepriekš (12) līdz (14) apsvērumā. Tāpēc eksportētājs apgalvoja, ka grafīta elektrodi un to savienotāji, kas izgatavoti, neizmantojot premium needle coke, būtu jāizslēdz no pārbaudes jomas. Grafīta elektrodu sistēmu ražošanā patiešām var izmantot dažādas kvalitātes naftas koksu. Tomēr galaprodukta definīciju nosaka nevis lietotās izejvielas, bet gan tā fizikālās un tehniskās pamatiezīmes un tā paredzētais lietojums. Ja grafīta elektrodi un to savienotāji, kas ir izgatavoti Indijā un kurus importē Kopienā, atbilst produkta definīcijā sniegtajām fizikālajām un tehniskajām pamatiezīmēm, tos uzskata par attiecīgo produktu. Tāpēc šo apgalvojumu noraidīja.

(16)

Tika konstatēts, ka produktam, ko no Indijas eksportē uz Kopienu, produktam, ko ražo un pārdod turpat uz vietas Indijā, kā arī produktam, kuru Kopienas ražotāji izgatavo un pārdod Kopienā, ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatiezīmes, kā arī tāds pats lietojums, tāpēc tos uzskata par līdzīgiem produktiem pamatregulas 1. panta 5. punkta nozīmē.

(17)

Pamatojoties uz sūdzībā ietverto informāciju un atbildēm uz Komisijas aptaujas lapu, tika pārbaudītas piecas šādas shēmas, kuras, iespējams, ir saistītas ar Indijas valdības īstenotu eksporta subsīdiju piešķiršanu:

(18)

Iepriekš minētās (i), (ii), (iii), (iv) un (v) shēmas pamatā ir 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstība un regulēšana) likums (Nr. 22., 1992. gads), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā. (Ārējās tirdzniecības likums). Ārējās tirdzniecības likums atļauj Indijas valdībai izdot paziņojumus par eksporta un importa politiku, kuri ir apkopoti eksporta un importa politikas dokumentos, ko Tirdzniecības ministrija izdod ik pēc pieciem gadiem un regulāri atjaunina. Eksporta un importa politikas dokuments, kas attiecas uz šīs lietas IP, ir piecu gadu plāns laika posmam no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam. Turklāt Indijas valdība nosaka procedūras, kuras reglamentē Indijas ārējās tirdzniecības politiku, “Procedūru rokasgrāmatā laika posmam no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam“Procedūru rokasgrāmatā laika posmam no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam (1. sējums), ”, ko arī regulāri atjaunina.

(19)

No eksporta un importa politikas dokumenta, kas aptver laika posmu no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam, ir skaidrs, ka licences/ apliecības/ atļaujas, kas izsniegtas pirms šīs politikas stāšanās spēkā, arī turpmāk būs derīgas nolūkam, kādam šīs licences/ apliecības/ atļaujas izsniegtas, tostarp IP laikā, ja vien nav noteikts citādi.

(20)

Šajā tekstā atsauces uz pārbaudīto (i) līdz (v) shēmu juridisko pamatu turpmāk izdara saistībā ar eksporta un importa politiku, kura aptver laika posmu no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam, un saistībā ar “Procedūru rokasgrāmatu laika posmam”2002. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam (1. sējums).

(21)

Atbrīvojums no ienākumu nodokļa, kas minēts iepriekš (v) apakšpunktā, pamatojas uz 1961. gada Ienākumu nodokļa likumu, ko ik gadu groza ar Finanšu likumu.

(22)

Pamatregulas 14. panta 5. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka 3 % de minimis subsīdiju slieksnis, kas attiecas uz importu no dažām jaunattīstības valstīm, proti, jaunattīstības valstīm, kuras ir PTO dalībvalstis un kuras ir minētas Vienošanās par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (ASCM) VII pielikumā, kā arī dalībvalstīm, kuras ir PTO dalībvalstis un kuras ir pilnībā likvidējušas eksporta subsīdijas, zaudē spēku astoņus gadus pēc PTO Nolīguma spēkā stāšanās dienas. Ņemot vērā to, ka minētais nolīgums stājās spēkā 1995. gada 1. janvārī, šis subsīdiju slieksnis vairs nav spēkā. De minimis slieksnis, ko tagad piemēro importam no visām jaunattīstības valstīm, ir 2 %, kā paredzēts pamatregulas 14. panta 5. punkta a) apakšpunktā. Līdztekus 3 % de minimis slieksnim, ko piemēroja ASCM VII pielikumā minētajām valstīm, ES ir bijusi prakse minētajām valstīm piemērot 0,3 % de minimis slieksni katrai subsīdiju shēmai atsevišķi. Tā kā konkrētais de minimis slieksnis, kurš tika piemērots ASCM VII pielikumā, vairs nav spēkā, uzskata, ka vairs nav spēkā arī slieksnis atsevišķām shēmām.

(23)

DEPB stājās spēkā 1997. gada 1. aprīlī ar muitas paziņojumu 34/97. Eksporta un importa politikas dokumenta 4.3.1. līdz 4.3.4. punktā un “Procedūru rokasgrāmatas” 4.37. līdz 4.53. punktā sniegts shēmas sīks apraksts. DEPB ir pēctece Nodokļu norēķina shēmai, kas tika izbeigta 1997. gada 31. martā. Sākumā bija divu veidu DEPB, proti, pirmseksporta DEPB un pēceksporta DEPB.

(24)

(Indijas valdība uzsvēra, ka pirmseksporta DEPB tika atcelta 2000. gada 1. aprīlī un tādēļ šī shēma neattiecas uz IP. Tika konstatēts, ka neviena no sabiedrībām nav guvusi labumu saskaņā ar pirmseksporta DEPB, un tādēļ nav vajadzības noteikt pirmseksporta DEPB kompensējamību. Tādējādi šīs shēmas turpmākās analīzes pamatā ir tikai pēceksporta DEPB.

(25)

Pēceksporta DEPB ir pieejama ražotājiem eksportētājiem vai tirgotājiem eksportētājiem (proti, tirgotājiem).

(26)

Saskaņā ar šo shēmu visi tiesīgie eksportētāji var pieprasīt kredītus, ko aprēķina kā procentus no eksportēto gatavo produktu vērtības. Indijas varas iestādes ir noteikušas šādas DEPB likmes lielākajai daļai produktu, to skaitā attiecīgajam produktam, pamatojoties uz ieguldīto resursu/saražotās produkcijas standartnormām (SION). Licenci, kurā noteikta piešķirtā kredīta summa, pēc pieteikuma saņemšanas izsniedz automātiski.

(27)

Pēceksporta DEPB ļauj izmantot šādus kredītus, lai kompensētu piemērojamos muitas nodokļus par visu turpmāko importu, izņemot preces, kuru imports ir ierobežots vai aizliegts. Ar šādiem kredītiem ievestās preces var pārdot iekšzemes tirgū (maksājot tirdzniecības nodokli) vai izmantot citā veidā.

(28)

DEPB licences var brīvi nodot citām personām, tāpēc tās bieži pārdod. DEPB licence, kurai piemēro maksu par pieteikumu 0,5 % apmērā no saņemtā kredīta, ir derīga 12 mēnešus no izdošanas dienas. Tātad licences, kas izdotas divu gadu laika posmā no 2001. gada 1. aprīļa līdz 2003. gada 31. martam, bija pieejamas IP laikā pārdošanai vai ievedmuitas nodokļu kompensēšanai.

(29)

Līdz IP, proti, līdz 2002. gada 31. martam, uzrādot DEBP licenci, varēja kompensēt parasto ievedmuitas nodokli, nepārsniedzot licences nominālvērtības apmēru. Turklāt saskaņā ar DEPB licenci tika ņemts vērā atbrīvojums no vēl viena nodokļa, īpašā papildu nodokļa (SAD). SAD nosaka kā procentuālo nodokli 4 % apmērā no nodokļa, kurā ietverta vairākumā Indijā ievesto preču, tostarp attiecīgā produkta, muitas vērtība. Lai gan atbrīvojumu no SAD saskaņā ar šo shēmu piešķīra, uzrādot DEPB licenci, ietaupītā SAD summa netika atvilkta no licencē piešķirtās kredīta summas. Rezultātā saskaņā ar DEPB shēmu uzkrājās papildu ieguvums, kurš pārsniedza DEPB licences nominālvērtību.

(30)

Kopš IP sākuma, proti, 2002. gada 1. aprīļa, Indijas valdība atcēla atbrīvojumu no SAD saskaņā ar DEPB shēmu. Tādēļ IP laikā jebkādu SAD kompensāciju par importētāja uzrādīto DEPB licenci tieši atskaitīja no kredīta. Lai ņemtu vērā šīs izmaiņas shēmā un kompensētu eksportētājiem ieguvumu, kas iepriekš bija pieejams, piemērojot atbrīvojumu no SAD, Indijas valdība no 2002. gada 1. aprīļa palielināja SAD likmes, grozot SION attiecīgajam produktam. Indijas valdība pēc pieprasījuma izsniedza arī papildu kredītus par atlikušajām licencēm, kuras bija izdotas līdz 2002. gada 1. aprīlim lai palielinātu piešķirto kredītu līdz pārskatītās DEPB likmes līmenim.

(31)

Kad uzņēmums eksportē preces, tam piešķir kredītu, ko var izmantot, lai kompensētu muitas nodokļu summas, kuras maksājamas par turpmāku jebkādu preču importu, vai ko var vienkārši pārdot brīvā tirgū.

(32)

Kredītu aprēķina automātiski pēc SION likmēm, neatkarīgi no tā, vai izejvielas tikušas importētas, vai par tām samaksāts nodoklis un vai izejvielas faktiski tikušas izmantotas eksporta ražošanai, un kādos apjomos. Tik tiešām uzņēmējsabiedrība var pretendēt uz licenci, pamatojoties uz iepriekš veiktu eksportu, neatkarīgi no tā, vai tas kaut ko importē vai pērk preces no citiem avotiem. DEBP kredītus uzskata par finansiālo ieguldījumu, jo tie ir subsīdijas. Tie ir saistīti ar tiešu līdzekļu pārskaitījumu, jo tos var pārdot un pārvērst skaidrā naudā, vai izmantot, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus, tādējādi atņemot Indijas valdībai ieņēmumus, kas tai citādi būtu jāsaņem.

(33)

Pamatregulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā cita starpā ir paredzēts izņēmums no šā vispārējā noteikuma, jo īpaši saistībā ar nodokļu atmaksas shēmu un nodokļu atmaksas shēmu attiecībā uz aizvietojumu, kas atbilst stingrajiem noteikumiem, kuri izklāstīti I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas attiecībā uz aizvietojumu definīcija un noteikumi).

(34)

Šajā gadījumā eksportētāja pienākums nav faktiski patērēt bez ievedmuitas nodokļa ievestās preces ražošanas procesā, un kredīta apjomu neaprēķina saistībā ar faktiski izmantotajām izejvielām.

(35)

Turklāt nav ne sistēmas, ne procedūras, ar kuru būtu iespējams apstiprināt to, kuras izejvielas ir patērētas eksportētā produkta ražošanas procesā, un vai nav pārmaksāti ievedmuitas nodokļi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II pielikuma un III pielikuma nozīmē.

(36)

Visbeidzot, eksportētājiem ir tiesības uz ieguvumu no DEPBS neatkarīgi no tā, vai viņi vispār importē izejvielas. Eksportētājs var gūt labumu, vienkārši eksportējot preces, un viņam nav jāpierāda, ka jebkādas izejvielas tiešām ir importētas. Tādējādi pat eksportētājiem, kuri visas izejvielas sagādā uz vietas un neimportē preces, ko var izmantot par izejvielām, saglabājas tiesības gūt labumu no DEPB. Tāpēc pēceksporta DEBP neatbilst pamatregulas I līdz III pielikuma kritērijiem.

(37)

Tā kā (i) nav prasības, ka importētās izejvielas jāizmanto ražošanas procesā un (ii) nav pārbaudes sistēmas, kas prasīta pamatregulas II pielikumā, pēceksporta DEBP nav uzskatāma par atļautu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas sistēmu attiecībā uz aizvietojumu (III pielikums) saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu.

(38)

Tā kā netiek piemērota iepriekš minētā atkāpe no subsīdijas definīcijas attiecībā uz nodokļu atmaksu un nodokļu atmaksu attiecībā uz aizvietojumu, kas minēts (33) apsvērumā, nerodas jautājums par pārmērīgu atmaksu un kompensējamais labums ir visas tās ievedmuitas nodokļu atmaksas, kuras parasti ir maksājamas par visu importu.

(39)

Tādēļ, tā kā Indijas valdības finansiālais ieguldījums DEBP turētājam sniedz labumu un tā kā valdības ieņēmumi, kas tai citādi būtu jāsaņem, netiek saņemti, šī shēma ietver subsīdiju. Tā ir subsīdija, kas juridiski ir atkarīga no eksporta rezultātiem pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo, kā paskaidrots iepriekš, to var iegūt, tikai veicot eksportu. Tādēļ to uzskata par specifisku un kompensējamu.

(40)

Uzņēmējsabiedrību gūto labumu aprēķināja, pamatojoties uz kredītu, kas piešķirts par licencēm, kas ir izmantotas vai nodotas (pārdotas) IP laikā. Lai iespējami precīzi noteiktu nesaņemto ieņēmumu apjomu, ir jānošķir tās licences, kuras izdotas un izmantotas IP laikā, no tām, kuras izdotas un nodotas citām personām IP laikā, un tām, kuras izdotas līdz IP un nodotas citām personām IP laikā.

(41)

Ja DEPB licence tika izdota un ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, to izmantoja IP laikā, lai importētu preces, nemaksājot attiecīgos nodokļus (tostarp SAD), labumu aprēķināja, pamatojoties uz nesaņemto ievedmuitas nodokļu kopsummu, kas atskaitīta no attiecīgās DEPB licences kredīta bilances

(42)

Ja DEPB licence tika izdota un nodota citai personai (pārdota) IP laikā, labumu aprēķināja, pamatojoties uz kredīta summu, kas piešķirta saskaņā ar licenci (nominālvērtība), neatkarīgi no licences pārdošanas cenas, jo licences pārdošana ir tīri komerciāls lēmums, kurš neietekmē no shēmas gūtā labuma apjomu (kas ir līdzvērtīgs Indijas valdības līdzekļu pārskaitījumam).

(43)

Ja DEPB licence tika izdota un ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, to izmantoja IP laikā, lai importētu preces, nemaksājot attiecīgos nodokļus, labumu aprēķināja, pamatojoties uz nesaņemto ievedmuitas nodokļu (tostarp SAD) kopsummu, kas atskaitīta no attiecīgās licences kredīta bilances. Lai noteiktu Indijas valdības nesaņemto ieņēmumu apjomu, vērā tika ņemtas vērā arī papildu licences, kuras tika izdotas, lai palielinātu DEPB kredītus, kā izklāstīts iepriekš, ciktāl tās tika izmantotas nodokļu kompensēšanai.

(44)

Konstatēja, ka tad, ja DEPB licence tika izdota līdz IP un nodota citai personai (pārdota) IP laikā, šīs licences tika pārdotas par cenu, kura pārsniedz to nominālvērtību. Šī piemaksa ir izskaidrojama ar papildu atbrīvojumu no SAD, ko var gūt no šīm licencēm, kā paskaidrots iepriekš. Nezinot, kādus produktus importējuši šo licenču pircēji, nav iespējams noteikt Indijas valdības nesaņemto ieņēmumu pilno apjomu. Tomēr, tā kā šis apjoms ir aplēsts ļoti piesardzīgi, tam vajadzētu būt vismaz vienādam ar licences pārdošanas cenu, jo nav ekonomiska pamata pārdot licenci par cenu, kas pārsniedz tās patieso vērtību. Tādējādi labumu aprēķināja, pamatojoties uz licences pārdošanas cenu.

(45)

Kā norādīts (26) apsvērumā, labums saskaņā ar DEPB shēmu balstās uz eksportēto gatavo produktu vērtību un to nepiešķir, atsaucoties uz saražoto, eksportēto vai transportēto daudzumu. Tāpēc aprēķinātais subsīdijas apjoms tika sadalīts uz visu eksporta apjomu IP laikā saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu. Aprēķinot labumu, atskaita subsīdijas saņemšanai izdotās maksas saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

(46)

Uzņēmumi apgalvoja, ka izmaksas, ko radījuši maksājumi īpašiem aģentiem, komisijas nauda par pārdošanu un dažādi citi izdevumi, būtu jāatskaita, aprēķinot labumu no šīs shēmas. Šajā sakarā jāpiezīmē, ka trešo pušu izmantošana licenču pirkšanā un pārdošanā ir tīri komerciāls lēmums, kas neietekmē kredīta summu, kura piešķirta ar licencēm. Jebkurā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir atskaitāmas tikai tās izmaksas, kas nepieciešamas, lai iegūtu subsīdiju. Tā kā iepriekš minētās izmaksas nav nepieciešamas, lai pretendētu uz subsīdiju, šie apgalvojumi tika noraidīti.

(47)

Uzņēmējsabiedrības arī apgalvoja, ka labums no to DEPB licencēm radījis papildu ienākumus un tādējādi palielinājis to vispārējās nodokļu saistības, galvenokārt uzņēmuma ienākumu nodokli. Tādēļ tika pieprasīts samazināt labumu, ko šie uzņēmumi guvuši no DEPB shēmas, par faktiski maksājamo ienākumu nodokļa summu.

(48)

Tam, kā uzņēmums izvēlas izmantot saskaņā ar subsīdiju shēmu gūto labumu, šajā gadījumā – vai nu izmantojot licences ievedmuitas nodokļu kompensēšanai, vai arī pārdodot licences, – var atšķirīgi ietekmēt uzņēmuma stāvokli attiecībā uz nodokļiem. Pārbaudes iestādei nav jāmēģina pārbaudīt šāda labuma iespējamā ietekme uz attiecīgās uzņēmuma stāvokli attiecībā uz nodokļiem. Tāpēc šo prasību noraidīja.

(49)

Abi uzņēmumi, kas sadarbojās, guva labumu no šīs shēmas IP laikā un saņēma subsīdijas robežās no 14,5 % līdz 20,4 %.

(50)

Par EPCG shēmu paziņoja 1992. gada 1. aprīlī. IP laikā shēmu reglamentēja muitas paziņojumi Nr. 28/97 un 29/97, kas stājās spēkā 1997. gada 1. aprīlī. Shēmu sīks apraksts ir ietverts 2002. līdz 2007. gada eksporta un importa politikas dokumenta 5. nodaļā un “Procedūru rokasgrāmatas” 5. nodaļā.

(51)

Shēma ir pieejama ražotājiem/eksportētājiem (proti, visiem ražotājiem Indijā, kuri veic eksportu) vai tirgotājiem/eksportētājiem (proti, tirgotājiem), kuri ir saistīti ar ražotājiem.

(52)

Lai varētu izmantot šīs shēmas priekšrocības, uzņēmumam jāiesniedz attiecīgajām iestādēm informācija par ievedamo ražošanas līdzekļu veidu un vērtību. Atkarībā no eksporta saistībām, ko uzņēmums ir gatavs uzņemties, tas saņems atļauju ievest ražošanas līdzekļus, nemaksājot ievedmuitu vai maksājot muitas nodokli ar pazeminātu likmi. Lai izpildītu eksporta saistības, importētie ražošanas līdzekļi jāizmanto eksportēto preču ražošanā. Pēc eksportētāja lūguma tiek izsniegta licence, kas ļauj veikt importu ar preferenciālu likmi. Par licences iegūšanu jāmaksā maksa par pieteikumu.

(53)

EPCG licences īpašnieks var iegūt ražošanas līdzekļus arī vietējā tirgū. Tādā gadījumā vietējais ražošanas līdzekļu ražotājs var gūt labumu, bez ievedmuitas nodokļa ievedot sastāvdaļas, kas vajadzīgas šo ražošanas līdzekļu ražošanai. Vai arī vietējais ražotājs var pieprasīt labumu no paredzamā eksporta saistībā ar ražošanas līdzekļu piegādi EPCG licences īpašniekam.

(54)

Pastāv eksporta saistības, lai varētu piedalīties EPCG shēmā. Eksporta saistības ir jāpilda, eksportējot ar ražošanas līdzekļu palīdzību ražotās vai izgatavotās preces, un šādam eksportam jāpārsniedz tā paša produkta eksporta vidējais līmenis, ko uzņēmums sasniedzis trīs iepriekšējos gados pirms licences saņemšanas.

(55)

Nesen ir tikuši mainīti shēmas nosacījumi attiecībā uz eksporta saistību aprēķināšanu. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, uzņēmumiem eksporta saistības būs jāizpilda astoņu gadu laikā (eksporta vērtībai jābūt vismaz sešas reizes lielākai par kopējo atbrīvojumu no nodokļiem attiecībā uz importētajiem ražošanas līdzekļiem). Tomēr šīs izmaiņas neietekmē shēmas pamatdarbību.

(56)

Tas, ka eksportētājs maksā mazāku ievedmuitas nodokli vai nemaksā nemaz, ir Indijas valdības finansiāls atbalsts, jo tā zaudē ieņēmumus, kas citkārt tai pienāktos, un saņēmējs izmanto labumu tādā nozīmē, ka tas maksā zemāku ievedmuitas nodokli vai ir pilnīgi atbrīvots no tā. Licenci nevar iegūt bez saistībām eksportēt preces. EPCG shēma pati par sevi ir subsīdija, kas pēc likuma ir atkarīga no eksporta rezultātiem pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē, un tā ir atzīta par specifisku un kompensējamu.

(57)

(Uzņēmumiem piešķirto labumu aprēķināja, pamatojoties uz ievedmuitas nodokļa summu, kas netika samaksāta par ievestajiem ražošanas līdzekļiem, un to sadalīja attiecībā uz laika posmu, kas atbilst šādu ražošanas līdzekļu parastajam nolietojuma laikam attiecīgā produkta nozarē, ievērojot pamatregulas 7. panta 3. punktu. Saskaņā ar iedibināto praksi, šādi aprēķinātais labuma apjoms, kas attiecināms uz IP, ir koriģēts, pievienojot procentus IP laikā, lai atspoguļotu labuma vērtību laika gaitā un tādējādi noteiktu visu labumu, ko šī shēma sniedz saņēmējam. Tā kā šī subsīdija pēc tās būtības ir pielīdzināma vienreizējai dotācijai, par atbilstošu tika uzskatīta uzņēmuma specifiskā tirgus procentu likme Indijā IP laikā. Kā norādīts (54) apsvērumā, labums saskaņā ar EPCG shēmu ir atkarīgs no eksportēto gatavo produktu palielinātās vērtības un to nepiešķir, atsaucoties uz saražoto, eksportēto vai transportēto daudzumu. Tāpēc subsīdijas apjoms tika sadalīts attiecībā uz IP laikā veiktā eksporta kopējo daudzumu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu.

(58)

Abi eksportētāji, kas sadarbojās, guva labumu no EPCG shēmas IP laikā un saņēma subsīdijas robežās no 0,1 % līdz 0,3 %.

(59)

ALS darbojas kopš 1977.–1978. gada. Shēma ir precizēta eksporta un importa politikas dokumenta 4.1.1. līdz 4.1.7. punktā un “Procedūru rokasgrāmatas” 4. nodaļas daļās.

(60)

Iepriekšējas licences ir pieejamas eksportētājiem, ražotajiem eksportētājiem vai tirgotājiem eksportētājiem, kuri saistīti ar ražotāju(-iem), attiecībā uz eksportējamo preču ražošanā izmanto izejvielu importu bez ievedmuitas nodokļa.

(61)

Importa apjoms, kas atļauts saskaņā ar šo shēmu, ir noteikts kā procenti no eksportēto gatavās produkcijas apjoma. Iepriekšējās atļaujās šādā veidā atļautās importa vienības nosaka pēc daudzuma, kā arī to vērtības. Abos gadījumos to iepirkumu apjomu noteikšanai, par kuriem nav jāmaksā nodokļi, lielākajai produktu daļai, tostarp arī attiecīgajam produktam, izmanto likmes, kuru pamatā ir SION. Pozīcijas, kas noteiktas iepriekšējās atļaujās, ir attiecīgās gatavās eksporta produkcijas ražošanas izejvielas.

(62)

Iepriekšējas licences var izsniegt:

(63)

Pārbaudē tika konstatēts, ka IP laikā viens eksportējošais ražotājs izmantoja ALS, kas minēta iepriekšējā apsvēruma i) punktā (faktiskais eksports). Tādēļ nav vajadzīgs pārbaudīt, vai uz ALS (ii), (iii) un (iv) kategoriju attiecināmi kompensācijas pasākumi.

(64)

Licences, kuras var izmantot, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus, piešķir tikai eksportējošiem uzņēmumiem. Šajā sakarā shēma ir atkarīga no eksporta rezultātiem.

(65)

Kā minēts iepriekš, tika konstatēts, ka IP laikā ALS attiecībā uz “faktisko importu” izmantoja tikai viena pārbaudāmais uzņēmums. Uzņēmums izmantoja ALS, lai ievestu izejvielas eksportētajām precēm bez ievedmuitas nodokļa.

(66)

Indijas valdība paziņoja, ka ALS ir uz daudzumu balstīta shēma un ka izejvielas, uz kurām attiecas licence, ir saistītas ar eksporta daudzumu. Tāpat tika apgalvots, ka, lai kādas izejvielas importē saskaņā ar ALS, šīs pašas izejvielas jāizmanto eksportēto ražojumu ražošanā vai to izejvielu krājuma papildināšanā, kas izmantotas jau eksportētos ražojumos. Saskaņā ar Indijas valdības teikto, importētās izejvielas jāizmanto eksportētājam un šādas izejvielas nav atļauts pārdot vai nodot citām personām.

(67)

Kaut arī tika ņemts vērā, ka nav sistēmas vai procedūras, lai apstiprinātu, kādas izejvielas tiek izmantotas eksportēto preču ražošanas procesā un vai tādas vispār izmantotas. Sistēma tikai parāda, ka preces, kas importētas bez ievedmuitas nodokļa, ir izmantotas ražošanas procesā, bez atšķirības attiecībā uz preču galamērķi (vietējais vai eksporta tirgus).

(68)

Pamatregulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļā inter alia ir paredzēts izņēmums no šā vispārējā noteikuma, jo īpaši attiecībā uz nodokļu atmaksas shēmu un nodokļu atmaksas shēmu attiecībā uz aizvietojumu, kas atbilst stingrajiem noteikumiem, kuri paredzēti pamatregulas I pielikuma i) daļā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas attiecībā uz aizvietojumu definīcija un noteikumi).

(69)

Tā kā nav ne sistēmas, ne procedūras, lai apstiprinātu to, kuras izejvielas ir patērētas eksportētā produkta ražošanas procesā un vai nav pārmaksāti ievedmuitas nodokļi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II pielikuma un III pielikuma nozīmē, ALS nevar uzskatīt par atļautu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas sistēmu attiecībā uz aizvietojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu.

(70)

Tā kā netiek piemērots iepriekš minētais izņēmums no subsīdijas definīcijas attiecībā uz nodokļu atmaksu un nodokļu atmaksu attiecībā uz aizvietojumu, kas minēts (68) apsvērumā, nerodas jautājums par pārmērīgu atmaksu un kompensējamais labums ir visas tās ievedmuitas nodokļu atmaksas, kuras parasti ir maksājamas par visu importu.

(71)

Uzņēmuma gūto labumu aprēķināja, pamatojoties uz kredītu, kas piešķirts par licencēm, kas ir izmantotas IP laikā. Kā norādīts (61) apsvērumā, subsīdija saskaņā ar ALS shēmu balstās uz eksportēto gatavo produktu daudzumu un vērtību. Tāpēc aprēķinātais subsīdijas apjoms tika sadalīts uz visu eksporta apgrozījumu IP laikā saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu. Aprēķinot labumu, atskaitīja subsīdijas saņemšanai izdotās maksas, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Pamatojoties uz to, iegūtā subsīdija bija 0,2 %.

(72)

Tika noskaidrots, ka neviens ražotājs eksportētājs neatrodas EPZ vai EOU. Attiecīgi netika uzskatīts, ka vajadzīga turpmāka analīze šīs pārbaudes nolūkā.

(73)

Ienākumu nodokļa atbrīvojuma shēmas juridiskais pamats ir 1961. gada Ienākumu nodokļa likums. Likums, ko ik gadu groza ar Finanšu likumu, nosaka pamatu nodokļu iekasēšanai, kā arī dažādiem atbrīvojumiem/atskaitījumiem, kurus var pieprasīt. Atbrīvojumi, ko uzņēmumi var pieprasīt, ietver tādus, kas paredzēti Likuma 10.A, 10.B un 80.HHC sadaļā, kur nosaka ienākumu nodokļa atbrīvojumu attiecībā uz peļņu no eksporta preču pārdošanas.

(74)

Indijas valdība apgalvoja, ka atbrīvojums no ienākumu nodokļa tika atcelts no 2003. gada 31. marta, un sniedza tam pierādījumus. Lai gan šī shēma, iespējams, IP laikā ir devusi labumu attiecīgajiem eksportētājiem, tā nenesīs nekādu labumu eksportētājiem uzņēmumiem pēc minētās dienas. Šajos apstākļos un saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu nav nepieciešams noteikt atbrīvojuma no ienākumu nodokļa kompensējamību.

(75)

Saskaņā ar pamatregulas noteikumiem, kompensējamo subsīdiju apjoms, kas izteikts ad valorem, pārbaudītajiem ražotājiem eksportētājiem ir no 14,6 % līdz 20,9 %. Ņemot vērā, ka vispārējās sadarbības līmenis Indijā bija augsts (100 % no attiecīgā produkta eksporta no Indijas uz Kopienu), atlikušo subsīdiju apjomu visiem pārējiem uzņēmumiem noteica tā uzņēmuma līmenī, kam bija visaugstākais individuālais apjoms, t.i., 20,9 %.

(76)

Kopienā līdzīgu produktu ražo SGL AG (“SGL”) un vairāki UCAR SA (“UCAR”): UCAR SNC, UCAR Electrodos Ibérica SL y Graftech SpA,kuru vārdā tika iesniegta sūdzība. SGL un UCAR ražotnes atrodas Austrijā, Beļģijā, Vācijā, Francijā, Itālijā un Spānijā.

(77)

Papildus diviem Kopienas ražotājiem SGL un UCAR, kas iesnieguši sūdzību, laikā no 1999. gada līdz IP līdzīgu produktu Kopienā izgatavoja arī divi citi ražotāji. Viens no šiem ražotājiem bankrotēja, un tam saskaņā ar Vācijas bankrota likumu bija jālūdz tiesiskā aizstāvība. Šis minētais uzņēmums no 2002. gada novembra pārtrauca ražot līdzīgo produktu. Šie divi uzņēmumi pauda atbalstu sūdzības iesniedzējam, tomēr noraidīja Komisijas uzaicinājumu pārbaudes laikā aktīvi sadarboties. Attiecīgi secina, ka minētie četri ražotāji veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē.

(78)

Abi Kopienas ražotāji prasītāji sniedza pienācīgas atbildes uz Komisijas aptaujas lapu un pārbaudes laikā pilnībā sadarbojās. IP laikā viņi pārstāvēja vairāk nekā 80 % no Kopienas ražošanas apjoma.

(79)

Tāpēc uzskata, ka viņi veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 9. panta 1. punkta un 10. panta 8. punkta nozīmē, un turpmāk tekstā viņus sauks par “Kopienas ražošanas nozari”.

(80)

Ņemot vērā, ka ir tikai divi attiecīgā produkta eksportētāji no Indijas un ka Kopienas ražošanas nozarē arī ir tikai divi ražotāji, dati kuri ir saistīti vai nu ar attiecīgā Indijas izcelsmes produkta importu Kopienā, vai ar Kopienas ražošanas nozari, ir jāindeksē, lai saglabātu konfidencialitāti saskaņā ar pamatregulas 29. pantu.

(81)

Kopienas patēriņš ir noteikts uz Kopienas ražošanas nozares Kopienas tirgū veiktās pārdošanas apjoma pamata, citu Kopienas ražotāju Kopienas tirgū veiktās pārdošanas apjoma pamata, ko novērtē uz pieejamo pierādījumu pamata, abu Indijas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojas, Kopienas tirgū veiktās pārdošanas apjoma, no Polijas importētā produkta, kas iegūts sadarbībā ar SGL, pārdošanas apjomiem, un attiecīgi koriģētiem Statistikas biroja datiem par atlikušo importu Kopienā.

(82)

Šajā sakarā no 1999. gada līdz IP Kopienas patēriņš palielinājās par 9 %. Konkrētākos skaitļos tas no 1999. līdz 2000. gadam pieauga par 14 %, 2001. gadā samazinājās par 7 procentu punktiem, un tad IP pieauga par 3 procentu punktiem. Tā kā attiecīgo produktu galvenokārt lieto elektrotērauda rūpniecībā, patēriņa attīstības tendences ir jāaplūko salīdzinājumā ar šīs konkrētās nozares ekonomiskajām tendencēm, kas 2000. gadā strauji attīstījās, bet kopš 2001. gada piedzīvo lejupslīdi.

(83)

No 1999. gadam līdz IP attiecīgā produkta imports no Indijas uz Kopienu pieauga par 76 %. Precīzāk, imports no Indijas no 1999. līdz 2000. gadam pieauga par 45 %, 2001. gadā tas pieauga vēl par 31 procentu punktu un palika praktiski nemainīgā līmenī 2002. gadā un IP.

(84)

Tirgus daļa, kas bija attiecīgās valsts eksportētājiem, attiecīgajā laikposmā pieauga par 3,4 procentu punktiem (jeb 61 %), IP laikā no 8 % sasniedzot 10 % līmeni. Vispirms tas no 1999. līdz 2000. gadam pieauga par 1,5 procentu punktiem, 2001. gadā tas pieauga vēl par 2 procentu punktiem un palika praktiski nemainīgā līmenī 2002. gadā un IP. Jāatzīmē, ka laikposmā no 1999. gada līdz IP, importa un tirgus daļas pieaugums no attiecīgās valsts sakrita ar patēriņa pieaugumu par 9 %.

(85)

No 1999. gada līdz IP attiecīgā Indijas izcelsmes produkta importa vidējā cena 2000. gadā pieauga par 2 %, 2001. gadā tā pieauga vēl par 8 procentu punktiem, un tad 2002. gadā samazinājās par 9 procentu punktiem, sasniedzot stabilu līmeni IP. Indijas izcelsmes attiecīgā produkta importa vidējā cena IP laikā bija par 1 % augstāka nekā 1999. gadā.

(86)

Tika salīdzinātas ražotāju eksportētāju un Kopienas ražošanas nozares salīdzināmu attiecīgā produkta modeļu vidējās cenas Kopienā. Šai nolūkā Kopienas ražošanas nozares ražotāju cenas nesaistītiem klientiem bez visām atlaidēm un nodokļiem tika salīdzinātas ar Indijas ražotāju eksportētāju CIF cenu uz Kopienas robežas, kas attiecīgi pielāgota pēcimportēšanas izmaksām. Salīdzinājumā atklājās, ka IP laikā Kopienā pārdotā attiecīgā Indijas izcelsmes produkta cenas bija no 6,5 % līdz 12,2 % zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām.

(87)

Jāatzīmē, ka šī cenu samazinājuma starpība pilnībā neatspoguļo sekas, kuras subsidētais imports rada Kopienas ražošanas nozarei, jo ir konstatēta gan cenu pieauguma apturēšana, gan cenu samazināšanās, ko pierāda relatīvi zemā Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte IP laikā, kura būtu varējusi darboties ar samērīgi augstāku peļņu, ja nebūtu bijusi šāda subsidēšana.

(88)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus svarīgākos ekonomikas faktorus un rādītājus, kuri ietekmē Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(89)

Lai spētu pienācīgi novērtēt dažus zaudējumu rādītājus, bija atbilstīgi jākonsolidē daži UCAR dati ar Kopienas ražošanas meitasuzņēmumu datiem (skatīt iepriekš norādīto (76) apsvērumu).

(90)

Komisija ir pievērsusi īpašu uzmanību visām iespējamām sekām saistībā ar abu Kopienas ražotāju, kas iesnieguši sūdzību, zaudējumu rādītājiem, kuri izriet no rīcības, kas vērsta pret konkurenci. Komisija pārliecinājās, ka laikā, kas izraudzīts par sākuma punktu kaitējuma novērtējumā (par 1999. g.), nekāda pret konkurenci vērsta rīcība nebija konstatēta (skatīt tālāk izklāstītos apsvērumus (120), 0 un (125)). Nosakot Kopienas ražošanas nozares izmaksas un rentabilitāti, Komisija turklāt skaidri pieprasīja un pārbaudīja, ka maksājumu tiešās izmaksas vai jebkādas ar tiem saistītas netiešās izmaksas (tostarp finansējuma maksas), kas saistītas ar konkurences iestāžu uzliktajiem sodiem, ir izslēgtas, lai būtu iespējams gūt skaidru priekšstatu par peļņu, neņemot vērā nekādus ārkārtas izdevumus.

(91)

Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms 2000. gadā pieauga par 14 %, 2001. gadā samazinājās par 16 procentu punktiem un 2002. gadā tas samazinājās vēl par 4 procentu punktiem, bet IP laikā atkal palielinājās par 5 procentu punktiem. Straujo 2000. gada pieaugumu izraisīja labā ekonomiskā situācija, kas togad atspoguļojās arī ražošanas jaudas izmantošanas rādītāju pieaugumā.

(92)

Ražošanas jauda 2000. gadā samazinājās par aptuveni 2 % un 2001. gadā noturējās šai līmenī. 2002. gadā un IP laikā ražošanas jauda vēl samazinājās attiecīgi par 5 un 2 procentu punktiem. IP laikā ražošanas jauda bija par 9 % zemāka nekā 1999. gadā, galvenokārt tāpēc, ka tika iekonservēta Kopienas ražotāja ražotne, kas tāda arī saglabājās visu IP laiku

(93)

Ražošanas jaudas izmantošanas sākuma līmenis 1999. gadā bija 70 %, tad 2000. gadā palielinājās līdz 81 %, jo bija liels pieprasījums, jo īpaši elektrotērauda rūpniecībā. Bet 2001. un 2002. gadā tas samazinājās līdz 70 % līmenim un tad IP laikā paaugstinājās līdz 76 %.

(94)

Pārbaudē atklājās, ka iekonservētās ražotnes ekonomisko problēmu cēloņi ir dažādi, bet divi nozīmīgākie ir šie: (i) augstas ražošanas izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas cenu šai konkrētajā valstī un (ii) konkurence ar Indijas izcelsmes subsidēto importu. Ņemot vērā šo cēloņu nošķiršanas grūtības, Komisija pārbaudīja, kādas būtu bijušas iekonservētās ražotnes ražošanas jaudas un minētās jaudas izmantošanas tendences 2002. gadā un IP laikā, ja šī ražotne nebūtu bijusi iekonservēta. Šai hipotētiskajā aplēsē tika pieņemts, ka ražošanas apjoms ir nemainīgs, jo citās šā Kopienas ražotāja ražotnēs tika palielināti saražotā produkta daudzumi, lai kompensētu trūkstošo apjomu. Kā parādīts tālāk sniegtajā tabulā, ja šī ražotne nebūtu bijusi iekonservēta, gan Kopienas ražošanas nozares ražošanas jauda, gan minētās jaudas izmantošana IP laikā kopumā būtu sasniegusi 1999. gada līmenim ļoti tuvu līmeni.

(95)

Pārbaudes periodā gatavās produkcijas krājumi veidoja apmēram 3 % no Kopienas ražošanas nozares kopējā ražošanas apjoma. Kopienas ražošanas nozares noslēguma krājumu līmenis aplūkojamajā laikposmā kopumā pieauga un, salīdzinot ar 1999. gadu, pārbaudes periodā tas bija piecas reizes lielāks. Pārbaudē tomēr konstatēja, ka krājumu izmaiņas nav uzskatāmas par īpaši būtisku Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa rādītāju, jo Kopienas ražotāji galvenokārt ražo pēc pasūtījuma, un tāpēc krājumi parasti ir preces, kas vēl nav nosūtītas pasūtītājiem.

(96)

No 1999. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozares saražotās produkcijas pārdošanas apjoms nesaistītiem pasūtītājiem Kopienas tirgū samazinājās par 1 %. Konkrētāk, pārdošanas apjoms strauji pieauga par 16 % 2000. gadā, samazinājās par 17 procentu punktiem 2001. gadā un vēl par 5 procentu punktiem 2002. gadā, bet IP atkal palielinājās par 5 procentu punktiem. Pārdošanas apjoma izmaiņas atspoguļo ekonomiskās attīstības tendences elektrotērauda rūpniecībā, kas pēc 2000. gada uzplaukuma 2001. un 2002. gadā piedzīvoja lejupslīdi.

(97)

Pēc neliela sākotnējā pieauguma par vienu procentu punktu 2000. gadā, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa līdz 2002. gadam būtiski samazinājās. 2001. gadā Kopienas ražošanas nozare pazaudēja 6,5 procentu punktus no tirgus daļas un vēl 2,8 procentu punktus 2002. gadā pirms 1,9 procentu punktu atgūšanas IP. Salīdzinot ar 1999. gadu, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa IP laikā bija par 6,3 procentu punktiem mazāka vai, izsakot indeksos, par 9 % mazāka.

(98)

No 1999. gada līdz pārbaudes periodam, kad Kopienas patēriņš pieauga par 9 %, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms Kopienas tirgū samazinājās par 1 %. Kā redzams iepriekš, Kopienas ražošanas nozare pazaudēja 6,3 procentu punktus no tirgus daļas, savukārt subsidētā importa tirgus daļa tajā pašā laikposmā pieauga par 3,4 procentu punktiem.

(99)

No 1999. gada līdz pārbaudes periodam Kopienas ražošanas nozares nodarbinātības līmenis samazinājās par aptuveni 17 %. 2000. gadā darbaspēks samazinājās par 1 % un 2001. gadā – par 5 procentu punktiem. 2002. gadā un pārbaudes periodā samazinājums bija attiecīgi 9 procentu punkti un 3 procentu punkti, kas galvenokārt radās tāpēc, ka tika iekonservēta Kopienas ražotāja ražotne un daļu darbaspēka pārvietoja uz rentablākiem uzņēmējdarbības segmentiem.

(100)

Kopienas ražošanas nozares darbaspēka produktivitāte, izsakot produktivitātē uz vienu nodarbināto personu gadā, vispirms ievērojami pieauga par 15 % no 1999. gada līdz 2000. gadam, 2001. gadā samazinājās par 12 procentu punktiem, atkal pieauga par 5 procentu punktiem 2002. gadā un vēl par 11 procentu punktiem IP. Aplūkojamā laikposma beigās produktivitāte bija par 19 % lielāka nekā laikposma sākumā, kas atspoguļo Kopienas ražošanas nozares veikto racionalizāciju, lai saglabātu konkurētspēju. Salīdzinājumam – tajā pašā laikposmā Kopienas ekonomikā kopumā (visās ekonomikas nozarēs) vidējais darbaspēka produktivitātes pieaugums bija tikai 1,5 % gadā.

(101)

No 1999. gada līdz IP vidējā alga uz vienu nodarbināto personu pieauga par 13 %. Šis rādītājs ir mazliet zemāks par vidējā nominālā atalgojuma pieaugumu uz vienu nodarbināto personu (14 %), ko novēroja tajā pašā laikposmā visā Kopienas ekonomikā (visas nozares).

(102)

No 1999. gada līdz 2000. gadam vienības cenas, Kopienai pārdodot Kopienas ražošanas nozares produkciju nesaistītiem pasūtītājiem, samazinājās par 6 %, 2001. gadā tās pieauga par 9 procentu punktiem, 2002. gadā samazinājās par 12 procentu punktiem un IP pieauga par 1 procentu punktu. Kopumā no 1999. gada līdz IP vienības pārdošanas cenas samazinājās par 8 %. Šīs relatīvi nevienādās izmaiņas izskaidro turpmāk minētais.

(103)

Cenas nosaka divi galvenie spēki: ražošanas izmaksas (“RI”) un piedāvājums un pieprasījums tirgū. Lai gan vienas vienības pārdošanas cenas no 1999. gada līdz IP samazinājās par 8 %, vienas vienības ražošanas izmaksas pieauga par 2 %. Šis relatīvi nebūtiskais izmaksu pieaugums slēpj 2001. gadā konstatēto straujo pieaugumu par 10 procentu punktiem, kas izskaidrojams kā aizkavētas 2000. gada izejvielu cenu pieauguma sekas. Divas svarīgākās grafīta elektrodu sistēmu ražošanas izejvielas ir naftas kokss un piķis, kas atbilst apmēram 34 % ražošanas izmaksu. Enerģija, kuras cena ir ļoti atkarīga no naftas cenu svārstībām, atbilst 13 % no kopējām ražošanas izmaksām. Kopā šie trīs galvenie izmaksu elementi, kuru cenu tieši ietekmē naftas cenu svārstības, atbilst gandrīz 50 % līdzīgu produktu kopējām ražošanas izmaksām. Samazinājās Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte, tāpēc ka Kopienas ražošanas nozares cenas nevarēja saskaņot ar ražošanas izmaksu pieaugumu, jo cenu pieaugumu apturēja subsidētais imports.

(104)

Pārbaudē tika konstatēts, ka subsidētais imports caurmērā IP laikā ir samazinājis vidējo bloķēto Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu par 6 līdz 12 % (skatīt iepriekš minēto (86) apsvērumu). Tomēr, aplūkojot atsevišķus produktu veidus, tika konstatēts, ka ražotāju eksportētāju piedāvātās cenas atsevišķos gadījumos bijušas krietni zemākas nekā iepriekš minētās Kopienas ražošanas nozares vidējās samazinātās cenas. Minētais samazinājums, ko konstatēja atsevišķiem produktu veidiem, un subsidētā importa pieaugošā tirgus daļa, noteikti ietekmēja Kopienas ražošanas nozares cenas vietējā tirgū.

(105)

Aplūkojamajā laikposmā rentabilitāte no pašu produkcijas pārdošanas nesaistītiem pasūtītājiem Kopienā, izsakot ieņēmumos no neto pārdošanas pirms nodokļu nomaksāšanas, 2000. gadā samazinājās par 50 %, 2001. gadā – vēl par 3 procentu punktiem, 2002. gadā – vēl par 18 procentu punktiem, bet IP laikā tā beidzot palielinājās par 4 procentu punktiem. No 1999. gada līdz IP rentabilitāte samazinājās līdz 66 %, t.i., no 12-15 % 1999. gadā līdz 3-6 % IP laikā

(106)

Ienākums no ieguldījumiem (ROI), izsakot peļņas procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības, caurmērā atbilda iepriekšminētajai rentabilitātes tendencei visā aplūkojamajā periodā. 2000. gadā tas samazinājās par 34 %, 2001. gadā – par 23 procentu punktiem, 2002. gadā – par 26 procentu punktiem un IP laikā – vēl par 8 procentu punktiem. Salīdzinot ar stāvokli 1999. gadā, IP laikā ROI samazinājās par apmēram 90 %, t.i., no 45-55 % 1999. gadā līdz 3-10 % IP laikā.

(107)

Komisija atsevišķi aplūkoja iepriekš minēto iekonservēšanu (skatīt (49) apsvērumu) un tās ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares kopējo rentabilitāti IP laikā. Tika konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte 2002. gadā būtu bijusi par 0,8 procentu punktiem augstāka un IP laikā – par 0,5 procentu punktiem augstāka, kas nevarētu būtiski mainīt kopš 1999. gada vērojamās rentabilitātes tendences.

(108)

Neto naudas plūsma no pamatdarbības 2000. gadā samazinājās par 40 %, 2001. gadā pieauga par 24 procentu punktiem, 2002. gadā tā atkal samazinājās par 12 procentu punktiem un IP laikā tā samazinājās vēl par 7 procentu punktiem. Naudas plūsma IP bija par 35 % mazāka nekā aplūkojamā perioda sākumā.

(109)

Abiem Kopienas ražotājiem, kas iesniedza sūdzību, dažādas valsts un reģionālās konkurences iestādes visā pasaulē uzlikušas naudassodus par cenu un tirgu negodīgu ietekmēšanu 90-ajos gados. Papildus šīm sodanaudām abi Kopienas ražotāji, kas iesniedza sūdzību, ir maksājuši dažādas maksas, kuras, no vienas puses, bijušas saistītas ar kolektīvu tiesas prāvu izskatīšanu ar pasūtītājiem un akcionāriem ASV un Kanādā, un, no otras puses, ar šo ārkārtas izdevumu segšanu. Tādējādi ir būtiski pieaugusi abu grupu parādu nasta, un ir būtiski pasliktinājies to kredītvērtējums un spēja piesaistīt kapitālu. Šīs situācijas praktiskās sekas ir tādas, ka nav iespējams atsevišķs novērtējums, kurā, aplūkojot spēju piesaistīt līdzekļus, varētu ņemt vērā tikai nozares saražotos un pārdotos līdzīgos produktus, neiedziļinoties antimonopola priekšvēsturē. Tomēr iepriekš uzskaitītos pierādījumus saistībā ar rentabilitāti, ROI un naudas plūsmu, kā arī tālāk sniegtos pierādījumus par ieguldījumiem, kuri būtiski skar līdzīga produkta nozari un attiecībā uz kuriem ir rūpīgi novērstas visas pret konkurenci vērstu darbību sekas, noteikti var uzskatīt par elementiem, kas vēl vairāk pasliktina jau pietiekami spiedīgo finanšu situāciju.

(110)

Kopienas ražošanas nozares ikgadējie ieguldījumi attiecīgajā produktā no 1999. gada līdz IP samazinājās par aptuveni 50 %. Konkrēti, 2000. gadā tie samazinājās par 27 %, 2001. gadā tie palielinājās par 4 procentu punktiem, 2002. gadā atkal samazinājās par 18 procentu punktiem un IP laikā samazinājās vēl par 8 procentu punktiem.

(111)

Jāatzīst, ka sekas, kuras Kopienas ražošanas nozarē radījis faktiskās subsidēšanas starpības lielums, ņemot vērā no attiecīgās valsts importēto preču apjomu un cenas, ir būtiskas.

(112)

Tā kā nav informācijas par subsidēšanu, kas būtu veikta pirms šajā procedūrā novērtētā stāvokļa rašanās, šo jautājumu uzskata par nebūtisku

(113)

No 1999. gada līdz IP attiecīgā Indijas izcelsmes produkta subsidētā importa apjoms būtiski pieauga par 76 %, un šā importa tirgus daļa Kopienā pieauga par 3,4 procentu punktiem. Aplūkojamajā periodā Indijas subsidētā importa vidējās cenas bija ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Turklāt IP laikā attiecīgās valsts importa cenas būtiski samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas. Svērtais vidējais cenas samazinājums IP laikā bija apmēram 6 līdz 12 %, bet atsevišķiem produkta veidiem dažos gadījumos samazinājums bija vēl lielāks.

(114)

Aplūkojamajā periodā ir konstatēta Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās. No 1999. gada līdz IP faktiski visi zaudējumu rādītāji liecina par negatīvām tendencēm: ražošanas apjoms samazinājās par 1 %, ražošanas jauda – par 9 %, pārdošanas apjoms Kopienā par 1 %, un Kopienas ražošanas nozare zaudēja 6,3 procentu punktus no savas tirgus daļas. Vienas vienības pārdošanas cena samazinājās par 8 %, turpretim vienas vienības ražošanas izmaksas pieauga par 2 %, rentabilitāte samazinājās par 66 %, šīs pašas negatīvās tendences ir vērojamas arī attiecībā uz ienākumiem no ieguldījumiem un naudas plūsmu no pamatdarbības. Nodarbinātība samazinājās par 17 %, ieguldījumi – par 50 %.

(115)

Daži rādītāji liecina par acīmredzamām pozitīvām tendencēm: aplūkojamajā periodā algas ir pieaugušas par 13 %, ko var uzskatīt par normālu pieauguma tempu, un produktivitāte ir pieaugusi par 19 %. Kopā ar iepriekšminēto nodarbinātības samazinājumu šī tendence liecina par Kopienas ražošanas nozares centieniem nezaudēt konkurētspēju, neraugoties uz subsidēto importu no Indijas

(116)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, provizoriski tiek secināts, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 8. panta nozīmē.

(117)

(Komisija saskaņā ar pamatregulas 8. panta 6. un 7. punktu pārbaudīja, vai subsidētais imports Kopienas ražošanas nozarei ir nodarījis kaitējumu tādā apjomā, ka to var uzskatīt par būtisku kaitējumu. Tika izskatīti arī citi zināmi faktori, izņemot subsidētu importu, kas vienlaikus varētu Kopienas ražošanas nozarei nodarīt kaitējumu, lai pārliecinātos, vai šo faktoru nodarītais iespējamais kaitējums nav radies subsidēta importa dēļ.

(118)

Subsidētā importa ievērojamais pieaugums par 76 % no 1999. gada līdz IP, un šā importa atbilstīgās Kopienas tirgus daļas pieaugums, t.i., par aptuveni 3,5 procentu punktiem, kā arī konstatētais cenu samazinājums (vidēji aptuveni no 6 līdz 12 % IP laikā) sakrita ar Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos. Tajā paša laikposmā Kopienas ražošanas nozarē samazinājās pārdošanas apjoms (- 1 %), tirgus daļa (- 6.3 procentu punkti) un rentabilitāte (- 8.7 procentu punkti). Šāda attīstība jāskata kopsakarībā ar Kopienas pieaugošo tirgu laikposmā no 1999. gada līdz IP. Turklāt subsidētās cenas bija zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām minētajā laikposmā un ietekmēja tās. No tā izrietošais Kopienas ražošanas cenu samazinājums (par 8 %) laikā, kad ražošanas izmaksas pieauga teju par 2 %, izraisīja konstatēto rentabilitātes samazinājumu. Tādēļ pagaidām uzskata, ka subsidētais imports ir atstājis ievērojami negatīvu iespaidu uz Kopienas ražošanas nozari.

(119)

Divas ieinteresētās puses apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarītais kaitējums ir saistīts ar to, ka 2001. gadā un 2002. gada līdzīga produkta, proti, tērauda rūpniecībā, primārā pasūtītāja darbība piedzīvoja lejupslīdi.

(120)

Tērauda rūpniecības lejupslīde no 2001. līdz 2002. gadam ir atzīta, un attiecīgā produkta un līdzīga produkta patēriņa tendence patiešām to apliecina - tā sasniedza augstāko punktu 2000. gadā un pēc tam samazinājās 2001. un 2002. gadā. Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte patiešām turpināja samazināties no 2000. gada līdz 2002. gadam. Šis arguments tomēr noteikti neattiecas uz 2000. gadu, kurā Kopienas ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no tērauda tirgus uzplaukuma, ko apliecina tajā gadā konstatētie pārdošanas cenas un rentabilitātes būtiskie samazinājumi. Turpretim tajā pašā gadā importa apjoms no Indijas strauji pieauga par 45 % un tā tirgus daļa palielinājās par 1,5 procentu punktiem. Tāpat ir atzīmēts, ka patēriņa līmenis no 2000. gada līdz IP posmam ievērojami pārsniedza 1999. gada līmeni. Tādējādi tērauda rūpniecības lejupslīde neatspoguļojās vispārējā pazeminātā pieprasījumā pēc attiecīgā produkta un līdzīgiem produktiem, kaut arī turpmākajos gados netika sasniegts 2000. gada augstais līmenis. Tādēļ pagaidām secina, ka pieprasījuma samazinājuma saistīšana ar tērauda tirgus lejupslīdi nesniedz pietiekamu izskaidrojumu tam, kāpēc Kopienas ražošanas nozare ir cietusi zaudējumus – tas pavisam nedaudz, ja vispār, veicināja kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Sekas nebija tādas, lai mainītu provizorisko secinājumu par to, ka pastāv patiesa un būtiska cēloņsakarība starp subsidēto importu no attiecīgās valsts un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(121)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarītais kaitējums ir uzskatāms par Kopienas grafīta elektrodu sistēmu tirgus konkurences apstākļu normalizācijas sekām. Konkrētāk, minētās personas saista Kopienas ražošanas nozares cenu un rentabilitātes samazināšanos, sākot no 1999. gada, ar to, ka karteļa dēļ sākuma punkts bija mākslīgi paaugstināts.

(122)

Komisija 2001. gada 18. jūlija Lēmumā 2002/271/EK (5), konstatēja, ka abi Kopienas ražotāji, kas bija iesnieguši sūdzības, kopā ar citiem ražotājiem veidoja karteli no 1992. gada maija līdz 1998. gada martam. Šajā antisubsidēšanas procedūrā noteiktais IP attiecas uz laiku no2002. gada 1. aprīļa līdz 2003. gada 31. martam, savukārt kaitējuma tendences novērtē laikposmā no 1999. gada 1. janvāra līdz IP beigām. Tādēļ gan IP, gan aplūkojamais laikposms attiecas uz ievērojami vēlāku laiku nekā karteļa darbības laiks. Pārbaudē arī noskaidrots, ka, neskatoties uz dažādiem esošajiem nolīgumiem un līgumiem, par lielāko daļu darījumu parasti ir noslēgts līgums uz gadu, kura laikā garantē noteiktu skaitu piegāžu par noteiktu cenu. Par līgumiem uz gadu parasti vienojas pirms līguma stāšanās spēkā – iepriekšējā gada oktobrī un novembrī. Pārbaudē konstatēja, ka no 1998. līdz 1999. gadam līgumi uz gadu bija noslēgti par 40 % darījumu, līgumi uz sešiem mēnešiem - par 35 %, un līgumi uz trim mēnešiem vai vienreizēji pasūtījumi – par aptuveni 25 %. Ilgtermiņa līgumu (piemēram, līgumi uz trim gadiem) skaits ir pieaudzis salīdzinoši nesen, taču no 1997. līdz 1998. gadam to bija pavisam maz vai nebija vispār, kas ir loģiski tirgū, kam raksturīgas augstas cenas. Līdz ar to ir konstatēts, ka faktiski gandrīz visi darījumi, par kuriem 1999. gadā ir izrakstīti un apmaksāti faktūrrēķini, kā arī attiecīgās cenas, kuras ir aplūkotas 0 un (102) apsvērumā, izriet no pārdevēju un pircēju nolīgumiem, kas noslēgti pēc tā perioda, kurā konstatēta tirgus un cenu negodīga ietekmēšana.

(123)

Iepriekš minēto argumentu papildina tas, ka tās pašas ieinteresētās personas pievērsa Komisijas uzmanību liela diametra elektrodu (piemēram, ar diametru, kas lielāks par 700 mm) cenu izmaiņām - tas ir segments, par ko tiek apgalvots, ka Indijas ražotāji eksportētāji tajā nedarbojas. Pārbaudē konstatēts, ka abi Indijas ražotāji eksportētāji pilnveidoja savas tehniskās iespējas, lai ražotu šo produktu klāstu, kaut arī IP laikā viņi to neeksportēja uz Kopienu. Pārbaudē vēl konstatēja, ka no 1999. gada līdz IP vairāk samazinājās Kopienas ražošanas nozares cenas šim konkrētajam produktu klāstam nekā Kopienas ražošanas nozares vidējās cenas līdzīgam produktam kopumā. Šis produktu klāsts veido ierobežotu daļu – aptuveni 8 % - no Kopienas ražošanas nozares līdzīga produkta kopējā pārdošanas apjoma Kopienas tirgū. Šim konkrētajam tirgus segmentam ir vēl divas iezīmes. Pirmkārt, tas ir samērā jauns un augošs tirgus, kas nozīmē to, ka no 1999. gada līdz IP šis tirgus ir kļuvis aizvien konkurētspējīgāks. Otrkārt, tam ir raksturīgs ļoti neliels skaits lielu pasūtītāju, kas iepērk arī mazāka diametra elektrodus. Būtu loģiski, ka lielie pasūtītāji, kas ir virs vidējā līmeņa, izmanto savu izdevīgo pirktspēju, lai panāktu lielākas atlaides nekā “parasts”. pasūtītājs. Līdz ar to cenu attīstības tendenci šajā konkrētajā segmentā deformē pieaugošais iepriekšminēto lielo pasūtītāju pārsvars. Visbeidzot, kaut arī Indijas ražotāji IP laikā nav regulāri eksportējuši šo produktu klāstu, pārbaudē konstatēja Indijas cenu piedāvājumus šim produktu klāstam, ko Kopienas pasūtītāji izmantojuši, lai kaulētos par cenu sarunās ar Kopienas ražošanas nozares pārstāvjiem.

(124)

Komisija Kopienas ražošanas nozarei pieprasīja un no tās saņēma cenu sarakstus par ilgāku laikposmu (kopš 80-to gadu vidus), kas raksturo līdzīgu produktu pārdošanu Kopienas tirgū. Šie saraksti liecina, ka 90-to gadu laikā cenas ir pakāpeniski pieaugušas un sasniegušas maksimumu 1998. gadā. No 1998. gada līdz 1999. gadam novēroja strauju cenas samazināšanos par 14 %, kas nepārprotami atspoguļo tirgus un cenu negodīgas ietekmēšanas laikposma beigas

(125)

Turklāt arguments par konkurences apstākļu normalizēšanos pēc karteļa likvidēšanas neizskaidro Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas zaudēšanu no 1999. gada līdz IP, kas ir simetriski pretējs subsidētā importa tirgus daļas pieaugumam. No iepriekš minētā izriet, ka ar konkurences apstākļu normalizēšanos pēc karteļa likvidēšanas var izskaidrot vienīgi nelielu daļu no Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma, un tātad tas nav iemesls, lai mainītu pagaidu secinājumu par patiesu un būtisku cēloņsakarību starp subsidēto importu no attiecīgās valsts un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(126)

(Citi Kopienas ražotāji, kas nepieder Kopienas ražošanas nozarei, pārbaudes laikā nesadarbojās. Tomēr jānorāda, ka viens no diviem citiem zināmiem Kopienas ražotājiem kļuva maksātnespējīgs un 2002. gada novembrī pārtrauca ražošanu (skatīt iepriekš minēto (77) apsvērumu). Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, šo divu citu ražotāju pārdošanas apjoms EK 1999. gadā pieauga no aptuveni 15 000 tonnām līdz 21 000 tonnām 2002. gadā, bet pārbaudes periodā samazinājās līdz 19 000 tonnām. Minēto ražotāju tirgus daļa palielinājās no 12,5 % 1999. gadā līdz 16,6 % 2002. gadā, bet IP laikā saruka līdz 14,4 %. Ja pārbaude būtu attiekusies uz 2003. gadu kopumā, vienīgā palikušā Kopienas ražotāja tirgus daļa būtu bijusi 9,7 %. Tā kā šie divi citi Kopienas ražotāji no 1999. gada līdz IP palielināja tirgus daļu par 1,9 procentu punktiem, tas, ka viens ražotājs kļuva maksātnespējīgs, liecina par stāvokli, kas nodara kaitējumu - kā tas ir attiecībā pret Kopienas ražošanas nozari. Tādēļ izdara pagaidu secinājumu, ka citu Kopienas ražotāju darbība pavisam nedaudz, ja vispār, ir veicinājusi kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, un tās ietekme nav bijusi tāda, lai mainītu pagaidu secinājumu par patiesu un būtisku cēloņsakarību starp subsidēto importu no attiecīgās valsts un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(127)

Saskaņā ar pieejamo informāciju līdzīgu produktu importa kopējais apjoms no trešām valstīm, kas nav Indija, palielinājās par 20 % no apmēram 13 000 t 1999. gadā līdz15 000 t tonnām IP laikā, un šo valstu tirgus daļa pieauga no 10,7 % 1999. gadā līdz 11,8 % IP laikā. Šā importa vidējās svērtās CIF cenas no 1999. gada līdz IP samazinājās par 8 % - no apmēram 2 400 /t 1999. gadā līdz 2 200 /t IP laikā. Jāatzīmē, ka visā aplūkotajā laikposmā cenas importa produktiem no trešām valstīm, kas nav Indija, bija ievērojami augstākas par to produktu cenām, ko importēja no attiecīgās valsts.

(128)

Konstatēja arī to, ka IP laikā tikai no trim valstīm, ja neskaita Indiju, importēja produktus, kuru Kopienas tirgus daļa pārsniedza 1 %, t.i., no Japānas, Polijas un ASV. Tika noskaidrots, ka i) Japānas tirgus daļa pieauga no 2,1 % 1999. gadā līdz 2,6 % IP laikā, ii) Polijas tirgus daļa palielinājās no 3,3 % 1999. gadā līdz 4,4 % IP laikā un iii) ASV tirgus daļa samazinājās no 5,3 % 1999. gadā līdz 4,7 % IP laikā. No šīm trim izcelsmes valstīm, šķiet, ka Japānas un ASV CIF importa cenas samazina Kopienas ražošanas nozares cenas, bet Polijas izcelsmes importa produktu cenas bija augstākas par Kopienas ražošanas cenām. Turklāt šo trīs valstu CIF importa cenas vienmēr ir bijušas augstākas par attiecīgās valsts cenām. Un nav pieejami pierādījumi, kas liecinātu, ka šim importam ir noteiktas subsidētas cenas.

(129)

Pārbaudē ir konstatēts, ka divas ražotnes, kas ražo līdzīgu produktu Polijā un to eksportē uz Kopienu, ir meitas uzņēmumi vienam Kopienas ražotājam, kurš iesniedzis sūdzību Tādēļ visu iepriekšminēto importa apjomu no Polijas IP ieveda iepriekšminētā Kopienas ražotāja uzdevumā. Pārbaudē arī konstatēja, ka aptuveni 40 % no līdzīga produkta apjoma, kas importēts no ASV, faktiski ir importējis cits Kopienas ražotājs – sūdzības iesniedzējs, lai to pārdotu galapatēriņam Kopienā. Netika konstatēta norāde, ka atbilstīgā tālāpārdošana ir kaitējusi citiem Kopienas ražotājiem vai ka minētās importēšanas darbības ir notikušas uz Kopienas ražošanas rēķina. Abiem sūdzības iesniedzējiem Kopienas ražotājiem pieder citas ražotnes, kas ražo līdzīgu produktu citās trešās valstīs, tomēr pārbaudē noskaidrots, ka gan atsevišķi, gan kopumā šie importa apjomi niecīgi, t.i., mazāki par 1 % no Kopienas patēriņa.

(130)

Abi Kopienas ražotāji, kas iesnieguši sūdzību, ir lieli uzņēmumi, kas darbojas pasaules mērogā. Viņu darbības lauks ietver ne tikai Kopienu. Šie uzņēmumi ne tikai importē līdzīgu produktu ierobežotā apjomā pārdošanai galapatēriņam Kopienā, bet arī eksportē no Kopienas ievērojamu apjomu savas Kopienā saražotās produkcijas. Šo pasaules mēroga pārvadājumu pamatā ir pieaugošā tendence veikt ražotņu specializāciju atkarībā no līdzīga produkta izmēriem un kategorijas, kā rezultātā abiem Kopienas ražotājiem – sūdzības iesniedzējiem dažu izmēru un kategoriju produkti ir jāimportē no ražotnēm, kas atrodas ārpus ES, lai papildinātu Kopienas pasūtītājiem piedāvājamo produktu klāstu.

(131)

Ņemot vērā vidējās cenas, šā importa nelielo apjomu, ierobežoto tirgus daļu un iepriekšminētos apsvērumus attiecībā uz produktu klāstu, netika atrastas norādes, ka šie importa produkti no trešām valstīm, neatkarīgi no tā, vai tie ir/nav ražoti abu Kopienas ražotāju – sūdzības iesniedzēju ražotnēs, ir veicinājuši kaitējuma nodarīšanu Kopienas ražošanas nozarei, proti, saistībā ar tirgus daļu, pārdošanas apjomiem, nodarbinātību, ieguldījumiem, rentabilitāti, ienākumu no ieguldījumiem un naudas plūsmu.

(132)

Tika arī apgalvots, ka šī procedūra ir diskriminējoša, jo tajā nav ņemts vērā līdzīga Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) produkta imports, par ko liecinātu salīdzinoši lielie importa apjomi no ĶTR ar KN kodu 8545 11 00. Vispirms jāuzsver, ka KN kods 8545 11 00 ietver ne tikai attiecīgo produktu un līdzīgu produktu, bet arī citas pozīcijas. Tādēļ nav ieteicams izdarīt secinājumus, pamatojoties vienīgi uz iepriekšminēto KN kodu. Īpašu uzmanību šim jautājumam tomēr pievērsa, veicot pārbaudes apmeklējumus to patērētāju uzņēmumos, kuri sadarbojas. Kaut arī vairāki patērētāji anketās bija norādījuši no ĶTR importēta līdzīga produkta apjomus, pārbaude uz vietas apliecināja, ka neviens no Ķīnā ražotajiem elektrodiem neatbilst attiecīgā produkta parametriem. Turklāt viena no abām patērētāju asociācijām rakstiskā iesniegumā skaidri norādīja, ka ĶTR neražoja līdzīgu produktu un to neeksportēja uz Kopienu laikā no 1999. gada līdz IP. Tādēļ iebildumu noraida.

(133)

Norādot uz Kopienas ražošanas nozares eksporta cenu lielo kritumu, viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka (i) tas liecina par cēloņsakarības neesamību starp subsidēto importu un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un (ii) to varētu uzskatīt par apzinātu kaitējumu.

(134)

Kā iepriekš minēts, abi Kopienas ražotāji, kas iesnieguši sūdzību, darbojas pasaules mērogā. Pārbaudē noskaidrots, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta apjoms ir apmēram par 15 % lielāks nekā tās pārdošanas apjoms Kopienā. 1999. gadā Kopienas ražošanas nozares eksporta preču pārdošanas apjoms bija 100 000 tonnas, 2000. gadā tas pieauga par 12 %, 2001. gadā - samazinājās par 20 procentu punktiem, 2002. gadā palielinājās par 2 procentu punktiem un vēl par 6 procentu punktiem – IP laikā. IP laikā eksporta preču pārdošanas apjoms ļoti līdzinājās 1999. gadā novērotajam apjomam, un tādēļ eksporta darbību nevar saistīt ar apjomradītu ietaupījumu zudumu. Pārbaudē konstatēts, ka eksporta preču pārdošanas cenas samazinājās apmēram par 14 % no 1999. gada līdz IP. Tomēr, aplūkojot šo novērojumu atsevišķi no citiem faktoriem, kam varētu būt nozīme pasaules tirgū, jāatzīst, ka tas nav saistīts ar notiekošo procedūru, jo tā skar Kopienas tirgu, nevis pasaules tirgu. Tāpat ir jānorāda, ka kaitējuma novērtējumā aplūkotā rentabilitātes tendence attiecas vienīgi uz pašas Kopienas ražošanas nozares produkcijas pārdošanu Kopienā. Lai gan eksporta preču pārdošanas apjomu rentabilitāte attīstījās nedaudz sliktāk nekā Kopienas pārdošanas apjomu rentabilitāte, šis fakts arī neattiecas uz esošo procedūru. Tādēļ uzskata, ka eksporta darbība nekādā veidā nevarēja veicināt Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(135)

Secinājumā tiek apstiprināts, ka attiecīgais subsidētais imports Kopienas ražošanas nozarei ir nodarījis būtisku kaitējumu, kas laikā no 1999. gadam līdz IP galvenokārt nozīmēja tirgus daļas, vienības pārdošanas cenas (par 8 %) samazināšanos, ražošanas izmaksu pieaugumu par 2 %, kā rezultātā samazinājās rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma no pamatdarbības, kā arī ieguldījumi un nodarbinātība.

(136)

Pieprasījuma samazināšanās saistībā ar tērauda tirgus attīstības palēnināšanos, konkurences nosacījumu normalizēšanās pēc karteļa likvidēšanas, citu Kopienas ražotāju darbība, imports no citām trešām valstīm un Kopienas ražošanas nozares eksporta darbība neradīja nekādas sekas vai tās bija ļoti ierobežotas, un tāpēc nav jāmaina provizoriskais secinājums par to, ka pastāv patiesa un būtiska cēloņsakarība starp subsidēto importu no attiecīgās valsts un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(137)

Tādēļ pagaidām secina, ka Indijas izcelsmes subsidētais imports Kopienas ražošanas nozarei ir nodarījis būtisku kaitējumu šīs pamatregulas 8. panta 6. punkta nozīmē.

(138)

Komisija pārbaudīja, vai, neraugoties uz secinājumiem par subsidēšanu, kaitējumu un cēloņsakarību, tomēr nav pārliecinošu iemeslu, kas liktu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu ieviešana neatbilst Kopienas interesēm. Šajā nolūkā un atbilstoši pamatregulas 31. panta 1. punktam Komisija apsvēra to, kā pasākumi varētu ietekmēt visas iesaistītās puses.

(139)

Kopienas ražošanas nozari veido divu grupu uzņēmumi, kam kopā ir deviņas ražotnes dažādās Kopienas valstīs un 1 800 personas, kas tieši nodarbojas ar līdzīga produkta ražošanu, tirdzniecību un pārvaldību. Pēc pasākumu ieviešanas ir sagaidāms, ka Kopienas tirgū pieaugs Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas. Kopienas ražošanas nozares cenas tomēr noteikti nepalielināsies par kompensācijas nodokļa summu, jo starp Kopienas ražotājiem, attiecīgās valsts izcelsmes nesubsidēto importu un trešo valstu izcelsmes importu joprojām saglabāsies konkurence. Secinājumā ir sagaidāms, ka ražošanas un pārdošanas apjoma pieaugums, no vienas puses, un turpmākais vienības pašizmaksu kritums, no otras puses, kopā ar mērenu cenu pieaugumu ļaus Kopienas ražošanas nozarei uzlabot savu finansiālo stāvokli.

(140)

No otras puses, ja netiks ieviesti antisubsidēšanas pasākumi, negatīvā tendence Kopienas ražošanas nozarē varētu turpināties. Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa, visticamāk, turpinās samazināties, un samazināsies arī nozares rentabilitāte. Iespējams, ka tas liks samazināt ražošanas un ieguldījumu apjomu, slēgt atsevišķas ražotnes un turpināt darba vietu skaita samazināšanu Kopienā.

(141)

(Secinājumā – antisubsidēšanas pasākumu ieviešana ļaus Kopienas ražošanas nozarei atgūties no konstatētā subsidēšanas radītā kaitējuma sekām.

(142)

IP laikā abi importētāji, kas sadarbojas, no attiecīgās izcelsmes valsts importēja aptuveni 20 % no EK attiecīgā produkta importa kopējā apjoma. No abu Indijas ražotāju eksportētāju sadarbības izriet, ka Kopienas importētāji/tirgotāji (t.i., abi iepriekš minētie importētāji, kas sadarbojas, no vienas puses, un importētāji/tirgotāji, kas nesadarbojas, no otras puses) no attiecīgās izcelsmes valsts importēja aptuveni 40 % no EK attiecīgā produkta importa kopējā apjoma.

(143)

Ja ievieš kompensācijas pasākumus, iespējams, ka var sarukt importa apjoms no attiecīgās valsts. Nevar turklāt arī izslēgt, ka antisubsidēšanas pasākumu ieviešana var izraisīt attiecīgā produkta cenu mērenu pieaugumu Kopienā, tādējādi ietekmējot importētāju/tirgotāju ekonomisko stāvokli. Attiecībā uz abiem importētājiem, kas sadarbojas, Indijas izcelsmes attiecīgā produkta tirdzniecība sastāda apmēram 40 % no to kopējā apgrozījuma. Attiecībā uz darbaspēku – no 10 kopā nodarbinātajām personām 4 personas ir tieši iesaistītas attiecīgā Indijas izcelsmes produkta tirdzniecībā. Attiecīgā produkta importa cenas pieauguma ietekme uz importētajiem būs atkarīga no viņu spējas pārnest šo pieaugumu uz pasūtītājiem. Attiecīgais produkts veido nelielu daļu no patērētāju kopējām izmaksām (skatīt (144) apsvērumu), kas importētājiem arī atvieglotu cenu pieaugumu pārnešanu uz patērētājiem.

(144)

Pamatojoties uz to, izdara pagaidu secinājumu, ka antisubsidēšanas pasākumu ieviešana, visticamāk, neatstās būtisku negatīvu ietekmi uz importētāju stāvokli Kopienā.

(145)

Nozīmīgākā patērētāju ražošanas nozare ir elektrotērauda rūpniecība, kas patērē apmēram 80 % no kopējā EK patērētā attiecīgā produkta un līdzīga produkta apjoma. IP laikā astoņi tiešie patērētāji, kas sadarbojas, patērēja apmēram 27 % no attiecīgajā valstī ražotā attiecīgā produkta kopējā EK importa apjoma, ko tie importēja tieši no abiem Indijas ražotājiem eksportētājiem vai arī ar importētāju/tirgotāju starpniecību. No divu Indijas ražotāju eksportētāju sadarbības izriet, ka Kopienas tiešie patērētāji (t.i., astoņi iepriekšminētie patērētāji, kas sadarbojas, no vienas puses, un patērētāji, kas nesadarbojas, no otras puses) patērē apmēram 56 % no attiecīgā Indijas izcelsmes produkta importa kopējā apjoma EK. Atlikušo daļu (4 %) importēja Kopienas ražošanas nozare.

(146)

Patērētāji, kas sadarbojas, apgalvo, ka antisubsidēšanas pasākumu ieviešana nelabvēlīgi ietekmēs viņu finansiālo stāvokli tiešā veidā, jo pieaugs no Indijas ievesto patēriņa produktu cena, un arī netiešā veidā, jo, iespējams, Kopienas ražotāji palielinās cenas saviem patēriņa produktiem, ko ražojuši Kopienas ražotāji.

(147)

Pārbaude apliecināja, ka attiecīgā produkta un līdzīgā produkta patēriņš atbilst vidēji 1 % ražošanas kopējo izmaksu, ko sedz patērētāji, kas sadarbojas. Iespējamā ietekme, ko izmaksas atstās uz patērētajiem, ir izklāstīta turpmāk. Ja piemēro kompensācijas pasākumus, patērētāju ražošanas izmaksas var pieaugt no 0,15 % (sliktākā scenārija gadījumā, ja attiecīgā produkta un līdzīgā produkta cenas pieaug par nodokļa summu neatkarīgi no šo produktu izcelsmes) līdz 0,03 % (cenas pieaugums skar vienīgi Indijas izcelsmes patēriņa produktus). Paredzams, ka faktiskais rezultāts varētu būt pa vidu starp abiem scenārijiem turpmāk minēto iemeslu dēļ. Kopienas ražošanas nozare var paaugstināt cenas līdz noteiktam līmenim, taču, domājams, ka šī nozare izmantos arī cenu spiediena mazināšanos, lai atgūtu zaudēto tirgus daļu, nosakot cenas, kas spēj konkurēt ar Indijas cenām Vēl ir pieejama neizmantota jauda, un godīgu un rentablāku tirgus apstākļu atjaunošana noteikti palielinātu potenciālo piedāvājumu no visām izcelsmes valstīm, kā arī veicinātu jaunus ieguldījumus. Turklāt apmēram 15 % no EK patēriņa produktiem nodrošina citi piegādātāji (t.i., citi Kopienas ražotāji un imports no citām trešām valstīm, kas nav Indija). Tādēļ ir maz ticams, ka būs vispārējs cenu pieaugums. Visbeidzot, daļu no iepriekšminētās ļoti nelielās iespējamās ietekmes uz patērētāju ražošanas izmaksām varētu pārnest uz pakārtotajiem patērētājiem, kā rezultātā ietekme uz patērētāju peļņu būs vēl mazāka.

(148)

Patērētāji, kas sadarbojas, iebilst arī pret kompensācijas pasākumu ieviešanu, apgalvojot, ka tas radīs šķēršļus konkurētspējīga tirgus attīstībai un de facto palīdzēs atjaunot karteli, ko Komisija konstatēja 2001. gadā.

(149)

Abiem Kopienas ražotājiem, kas iesnieguši sūdzību un kas darbojās kartelī no 1992. gada maija līdz 1998. gadam martam, 2001. gadā Komisija bija piemērojusi sodanaudu. Pārbaude apstiprināja, ka abi ražotāji, kas veidoja Kopienas ražošanas nozari, ir pārtraukusi iepriekšējo cenu un tirgus negodīgas ietekmēšanas praksi, un neviens to vairs neapstrīd. Svarīgi ir atjaunot visiem vienādus konkurences apstākļus, ko bija deformējusi Indijas eksportētāju negodīgās tirdzniecības prakse. Antisubsidēšanas pasākumu mērķis nav apturēt attiecīgās valsts importu Kopienā, bet novērst deformēto tirgus apstākļu ietekmi, kas rodas subsidētā importa dēļ. Godīgus tirgus apstākļu atjaunošana dos labumu ne tikai Kopienas ražotājiem, bet arī citiem piegādātājiem, piemēram, tiem, no kuriem importē preces, kas nav subsidētas. Tas, ka Kopienas ražošanas nozare no 1992. gada līdz 1998. gadam darbojās kā kartelis, nav jāizmanto par iemeslu, lai nozarei liegtu tiesības uz atvieglojumiem, ko saskaņā ar pamatregulu piešķir, lai cīnītos pret negodīgas tirdzniecības praksi.

(150)

Ņemot vērā šos konstatējumus, pagaidām var secināt, ka antisubsidēšanas pasākumu ieviešana i) visticamāk, neatstās būtisku ietekmi uz patērētāju finansiālo stāvokli, un ii) visticamāk, neatstās negatīvu ietekmi uz vispārējo konkurences stāvokli Kopienas tirgū.

(151)

Var cerēt, ka pasākumu ieviešanas rezultātā Kopienas ražošanas nozarei būs iespēja atgūt zaudēto pārdošanas apjomu un tirgus daļu, kā arī uzlabot rentabilitāti. No otras puses, ņemot vērā Kopienas ražošanas nozares aizvien sliktāko stāvokli, pastāv risks, ka pasākumu neieviešanas rezultātā daži Kopienas ražotāji var slēgt ražotnes un samazināt darbaspēku. Kaut arī ir iespējamas atsevišķas negatīvas sekas - importa apjomu samazināšanās un mērens cenu pieaugums importētājiem/tirgotājiem un patērētājiem -, šo seku apmēru var samazināt, pārnesot cenu pieaugumu uz pakārtotajiem pasūtītājiem. Ņemot vērā iepriekšminēto, pagaidām secina, ka šajā gadījumā nav iemesla, lai neveiktu pasākumus, un ka pasākumu piemērošana nav pretrunā ar Kopienas interesēm.

(152)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz subsidēšanu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, jāveic pagaidu pasākumi, lai nepieļautu to, ka subsidētais imports nodara turpmāku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(153)

Pagaidu kompensācijas pasākumu apjomam jābūt pietiekošam, lai novērstu Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, ko izraisījis subsidētais imports, bet tam nav jāpārsniedz konstatētā subsīdijas starpība. Aprēķinot nodokli, kas vajadzīgs, lai likvidētu subsidēšanas kaitīgās sekas, uzskata, ka jebkura veida pasākumos Kopienas ražošanas nozarei ir jādod iespēja gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko pamatoti iespējams sasniegt normālos konkurences apstākļos, t.i., ja nav subsidēta importa.

(154)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, iepriekš tika noskaidrots, ka peļņas normu 9,4 % apmērā no apgrozījuma var uzskatīt par atbilstošu, un Kopienas ražošanas nozare to varētu sasniegt, ja nebūtu subsidēšanas, kas rada kaitējumu. Kopienas ražotāji, kas iesnieguši sūdzību, apgalvoja, ka viņiem būtu pamats cerēt uz peļņas normu 10 % līdz 15 % apmērā, ja nebūtu subsidētā importa. Pārbaudē tika noskaidrots, ka 1999. gadā Kopienas ražošanas nozare ir guvusi peļņu 12 % līdz 15 % apmērā no apgrozījuma (skatīt iepriekšminēto 0 apsvērumu), kad subsidētā importa tirgus daļa bija vismazākā. Komisija pārbaudīja, vai 1999. gada tirgus nosacījumus varēja uzskatīt tādiem, kas atspoguļo attiecīgā produkta tirgus normālos nosacījumus. Pārbaudē noteica, ka konkurences apstākļu normalizēšanās pēc cenu un tirgus negodīgas ietekmēšanas beigām ietekmēja cenas, un ka svarīgāko ražošanas izejvielu cenas būtiski pieauga no 1999. gada līdz IP. Šādos apstākļos uzskata, ka Kopienas ražošanas nozarei IP laikā nebija iespējams sasniegt rentabilitāti 12 % līdz 15 % apmērā. Visbeidzot Komisija izskatīja Vācijas, Francijas, Itālijas, Japānas un ASV centrālo banku savākto uzņēmumu bilanču statistisku pa sektoriem. Komisija uztur datu bāzi ar minēto datu kopsavilkumu. Šī pārbaude apliecināja, ka uzņēmumi, kas darbojas tuvākajā iespējamajā sektorā iepriekšminētajās industrializētajās valstīs, 2002. gadā vidēji guvuši peļņu 9,4 % apmērā pirms ārkārtas posteņu atvilkšanas. Ņemot vērā visus apstākļus un elementus, Komisija uzskata, ka 9,4 % ir peļņa, ko Kopienas ražošanas nozare varētu sasniegt, ja nebūtu subsidēta importa.

(155)

Vajadzīgo cenu palielinājumu noteica atsevišķiem darījumiem, salīdzinot cenu samazinājuma aprēķināšanā noteikto vidējo svērto importa cenu ar cenu, kas nerada kaitējumu un kas noteikta līdzīgam produktam, kuru Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Cenu, kas nerada zaudējumus, noteica, koriģējot Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu, lai atspoguļotu iepriekšminēto peļņas normu. Pēc tam šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no kopējās CIF importa vērtības.

(156)

Veicot iepriekšminēto cenu salīdzināšanu, konstatēja šādu kaitējuma apmēru:

(157)

Ņemot vērā iepriekšminēto, uzskata, ka pagaidu kompensācijas nodoklis ir jānosaka konstatētās subsīdijas starpības apjomā, bet tam nav jāpārsniedz kaitējuma apmērs, kas iepriekš aprēķināts saskaņā ar pamatregulas 12. panta 1. punktu.

(158)

Pareizas izpildes labad jānosaka laikposms, kurā ieinteresētās personas, kas paziņoja par sevi procedūras uzsākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā, var rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānosaka, ka secinājumi šajā regulā par nodokļu uzlikšanu ir provizoriski un tos var izskatīt atkārtoti, lai noteiktu galīgo nodokli.