7.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/77

1)

I sadaļas II nodaļas 3. pantu groza šādi:

“3. pants

1.   Birojs sastāv no 37 locekļiem, garantējot katras dalībvalsts pārstāvību tajā.

2.   Birojs ietver:

3.   Priekšsēdētājs tiek izraudzīts pārmaiņus no triju grupu locekļu vidus.

4.   Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki nevar tikt ievēlēti no jauna divus gadus pēc viņu divgadīgā mandāta izbeigšanās.

5.   Priekšsēdētāja vietnieki tiek izvēlēti no to divu grupu locekļu vidus, kurās neietilpst priekšsēdētājs.

6.   Biroja locekļu ievēlēšana notiek saskaņā ar šā panta 1. punktā noteikto principu un ievērojot līdzsvaru starp grupām saskaņā ar 27. pantu.”

2)

I sadaļas II nodaļas 8. panta 9. punktu groza šādi:

“9.   Birojā pēc vajadzības var tikt izveidotas ad hoc grupas, lai izpētītu jebkuru tā kompetencē ietilpstošu jautājumu. Citi locekļi var tikt iesaistīti šo grupu darbā, izņemot jautājumus par amatpersonu iecelšanu.”

3)

I sadaļas II nodaļas 10. pantu groza šādi:

“10. pants

1.   Lai palīdzētu Birojam īstenot tā pilnvaras finanšu un budžeta jomā, tiek izveidota “budžeta grupa”.

2.   Budžeta grupu vada viens no diviem priekšsēdētāja vietniekiem priekšsēdētāja pakļautībā. Tā sastāv no deviņiem locekļiem, kurus Birojs ieceļ pēc grupu priekšlikuma.

3.   Noteiktu jautājumu risināšanai Birojs var deleģēt lēmuma pieņemšanas pilnvaras budžeta grupai.

4.   Budžeta grupā vienbalsīgi pieņemtie jautājumi bez diskusijām tiek nodoti apstiprināšanai Birojā.

5.   Budžeta grupa piedalās budžeta izstrādāšanā un nodrošina tā pareizu izpildi.

6.   Budžeta grupas priekšsēdētājs piedalās sarunās ar budžeta institūcijām un par to atskaitās Birojam.

7.   Budžeta grupas pienākumos ietilpst padomu sniegšana priekšsēdētājam, Birojam un Komitejai, kā arī dienestu kontrole.”

4)

I sadaļas II nodaļā pievieno šādu 10.a pantu:

“10.a pants

1.   Lai veicinātu Komitejas saziņas stratēģiju un nodrošinātu tās pārraudzību, tiek izveidota “saziņas grupa”.

2.   Saziņas grupu vada viens no diviem priekšsēdētāja vietniekiem, pakļaujoties priekšsēdētājam. Tā sastāv no deviņiem locekļiem, kurus Birojs ieceļ pēc grupu priekšlikuma.”

5)

I sadaļas III nodaļas 13. pantu groza šādi:

“13. pants

Abi priekšsēdētāja vietnieki ir attiecīgi budžeta un saziņas grupu priekšsēdētāji un šā uzdevuma īstenošanā pakļaujas priekšsēdētājam.”

6)

I sadaļas IV nodaļas 16. pantu groza šādi:

“16. pants

1.   Specializētās nodaļas birojs tiek ievēlēts uz diviem gadiem, tas sastāv no 12 locekļiem, no kuriem viens ir priekšsēdētājs un trīs ir priekšsēdētāja vietnieki, no katras grupas pa vienam.

2.   Specializētās nodaļas priekšsēdētāja un pārējo tās biroja locekļu ievēlēšanu veic Komiteja.

3.   Biroja prezidents un pārējie locekļi var tikt ievēlēti no jauna.

4.   Trīs specializēto nodaļu priekšsēdētāja postenis ik pa diviem gadiem tiek pakļauts rotācijai pa grupām. Tā pati grupa nevar ieņemt vienas specializētās nodaļas vadību vairāk kā četrus gadus no vietas.”

7)

I sadaļas V nodaļas 19. pantu groza šādi:

“19. pants

1.   Īpašos gadījumos Komiteja var savā iekšienē pēc Biroja iniciatīvas izveidot apakškomitejas, kuru uzdevums ir par stingri vispārīga rakstura horizontāliem jautājumiem izstrādāt atzinumu projektus vai informācijas ziņojumus, kas iesniedzami vispirms Birojam, pēc tam lemšanai Komitejā.

2.   Sesiju starplaikos Birojs var turpināt veidot apakškomitejas ar nosacījumu, ka tās vēlāk tiek ratificētas Komitejā. Viena apakškomiteja var tikt izveidota tikai vienam mērķim. Līdz ar Komitejas nobalsošanu par tās sagatavoto atzinuma projektu vai informatīvo ziņojumu tā beidz pastāvēšanu.

3.   Ja izrādās, ka kāds jautājums ietilpst vairāku specializēto nodaļu kompetencē, apakškomiteja tiek izveidota no attiecīgo specializēto nodaļu locekļiem.

4.   Uz apakškomitejām pēc analoģijas principa ir attiecināmi noteikumi par specializētajām nodaļām.”

8)

I sadaļas VII nodaļas 24. pantu groza šādi:

“24. pants

1.   Komiteja ir tiesīga veidot padomdevējas komisijas. Tās sastāv no Komitejas locekļiem un no organizētas pilsoniskās sabiedrības pilnvarotiem pārstāvjiem, kas pārstāv jomas, ko Komiteja vēlas piesaistīt.

2.   Komisiju veidošanu nosaka ar pilnsapulces plenārsēdes lēmumu, kas apstiprina Biroja pieņemto lēmumu. Lēmumā par komisiju veidošanu ir jānorāda to mērķis, struktūra, sastāvs, ilgums un noteikumi.

3.   Atbilstīgi šā panta 1. un 2. punktu nosacījumiem var tikt izveidota Rūpniecisko pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI), kas sastāv no Komitejas locekļiem un pilnvarotiem pārstāvjiem no ogļu un tērauda nozares un ar to saistīto nozaru profesionālajām organizācijām. Šīs komisijas priekšsēdētājam ir jābūt Biroja loceklim. Viņš tiek izvēlēts no 25 Biroja locekļiem, uz kuriem attiecas šā Reglamenta 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts.”

9)

II sadaļas II nodaļas B iedaļas 50. pantu groza šādi:

“50. pants

1.   Priekšsēdētājs atklāj sēdi, vada debates un seko Reglamenta ievērošanai. Viņam palīdz priekšsēdētāja vietnieki.

2.   Priekšsēdētāju viņa prombūtnē aizvieto priekšsēdētāja vietnieki. Priekšsēdētāja vietnieku prombūtnes gadījumā aizvietošanu uzņemas gados vecākais Biroja loceklis.

3.   Komitejas apsvērumi pamatojas uz darbu, ko veikusi specializētā nodaļa, kura ir kompetenta ziņot pilnsapulcei par attiecīgajiem jautājumiem.

4.   Ja nav bijis negatīvu balsojumu teksta pieņemšanai specializētajā nodaļā, Birojs var ierosināt pilnsapulcē balsojumu bez debatēm. Šāda procedūra tiek pielietota, ja vismaz 25 padomnieki neizsaka iebildumus.

5.   Ja pilnsapulcē par tekstu nav nodots balsu vairākums, Komitejas priekšsēdētājs, saskaņojot ar pilnsapulci, var nosūtīt šo tekstu uz kompetentu specializēto nodaļu jaunai izskatīšanai vai iecelt jaunu ģenerālo ziņotāju, kurš tās pašas sesijas vai citas sesijas laikā piedāvā jaunu atzinuma projektu.”

10)

II sadaļas II nodaļas B iedaļas 51. pantu groza šādi:

“51. pants

1.   Grozījumi ir jānoformē rakstveidā ar autoru parakstiem un jāiesniedz sekretariātam pirms sēdes sākuma.

2.   Pilnsapulces darba labas organizācijas nolūkā Birojs nosaka grozījumu iesniegšanas kārtību.

3.   Tomēr Komitejai ir jāpieņem grozījumi pirms sēdes sākuma, ja uz tiem ir vismaz 15 locekļu paraksti.

4.   Grozījumos ir jānorāda, uz kuru teksta daļu tie attiecas, un komentāros ir jāsniedz motivācijas īss izklāsts.

5.   Tiek noteikts, ka pilnsapulce par katru grozījumu noklausās tā autoru, vienu oponentu un referentu.

6.   Grozījuma izskatīšanas laikā referents ar šā grozījuma autora piekrišanu var mutiski piedāvāt kompromisa priekšlikumus, par kuriem ir jābalso pilnsapulcē.

7.   Ja runa ir par pretatzinumu, kurā tiek sniegta pilnīgi pretēja pozīcija specializētās nodaļas sagatavotajam atzinumam, Birojam, apspriežoties ar specializētās nodaļas priekšsēdētāju un referentu, ir jāizvērtē, vai šo grozījumu šādā redakcijā var iesniegt lemšanai Komitejā vai tas ir jānosūta atpakaļ jaunai izskatīšanai specializētajā nodaļā.

8.   Vajadzības gadījumā Komitejas priekšsēdētājs, apspriežoties ar kompetentās specializētās nodaļas priekšsēdētāju un referentu, Komitejai piedāvā izskatīt grozījumu tekstus tādā veidā, lai tiktu saglabāta galīgā teksta konsekvence.”

11)

II sadaļas II nodaļas B iedaļas 52. pantu groza šādi:

“52. pants

1.   Vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pēc kāda locekļa pieprasījuma priekšsēdētājs var aicināt Komiteju izteikties par uzstāšanās laika ierobežojumu, kā arī par runātāju skaitu, sēdes pārtraukumu vai debašu izbeigšanu. Pēc debašu izbeigšanas vārds tiek dots tikai balsojuma noskaidrošanai pēc aizklātā balsojuma un priekšsēdētāja noteiktajās laika robežās.

2.   Jebkuram padomniekam ir tiesības jebkurā brīdī prasīt vārdu un saņemt atļauju, lai ierosinātu izmaiņas darba kārtībā.”

12)

III sadaļas VII nodaļas 72. pantu groza šādi:

“72. pants

1.   Pilnvaras, ko ieceļošajai institūcijai piešķir Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi, īsteno:

2.   Pilnvaras, ko darba līgumu slēdzējai institūcijai piešķir Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības noteikumi, īsteno:

3.   Pilnvaras, ko institūcijai piešķir Civildienesta noteikumu 110. pants Noteikumu vispārējo noteikumu un pēc vienošanās pieņemto noteikumu izpildīšanā, īsteno priekšsēdētājs.

4.   Birojs, priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs ir tiesīgi deleģēt viņiem ar šo pantu piešķirtās pilnvaras.

5.   Saskaņā ar šā panta 4. punktu sastādītajos deleģēšanas aktos ir jānorāda piešķirto pilnvaru apjoms, to robežas un termiņi, kā arī tas, vai tiek piešķirtas pārpilnvarojuma tiesības.”