PIELIKUMS

1.   IEVADS

Saloniku darba kārtībā ir norādītas metodes un līdzekļi, kā stiprināt stabilizācijas un asociācijas procesu, tostarp ieviešot Eiropas partnerības.

Pamatojoties uz Komisijas gada ziņojumu, Eiropas partnerības ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku mērķis ir noteikt darbības prioritātes, lai atbalstītu centienus tuvināties Eiropas Savienībai atbilstīgi saskaņotai programmai. Šīs prioritātes ir piemērotas Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas specifiskajām vajadzībām un sagatavotības pakāpei un vajadzības gadījumā tiks atjauninātas. Eiropas partnerībā arī iekļautas pamatnostādnes finanšu palīdzības sniegšanai Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai.

Paredzams, ka Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika pieņems plānu, kurā būs grafiks un sīki izstrādāta informācija par to, kā tā plāno ieviest Eiropas partnerības noteiktās prioritātes. Plānā arī jānorāda veids, kā ieviest Saloniku darba kārtību, prioritātes organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanai, kuras noteica 2002. gada Londonas konferencē un2003. gada 28. novembra ministru sanāksmē Briselē ES-Rietumbalkānu foruma laikā, kā arī pasākumus, ar ko katra Rietumbalkānu valsts iepazīstināja 2003. gada 5. novembra sanāksmē Belgradā, kuru rīkoja kā “Ohridas konferences par robežu integrētu pārvaldību” pārskata sanāksmi.

2.   PRINCIPI

Stabilizācijas un asociācijas process joprojām veido programmu Rietumbalkānu valstu kursam uz Eiropu līdz pat šo valstu pievienošanās brīdim.

Galvenās prioritātes, kas noteiktas Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, saistās ar tās spēju atbilst 1993. gada Kopenhāgenas Eiropadomes noteiktajiem kritērijiem un stabilizācijas un asociācijas procesam izvirzītajiem nosacījumiem, jo īpaši nosacījumiem, kas noteikti Padomes 1997. gada 29. aprīļa un 1999. gada 21.–22. jūnija secinājumos, 2000. gada 24. novembra Zagrebas galotņu tikšanās nobeiguma deklarācijā un Saloniku darba kārtībā.

3.   PRIORITĀTES

Komisijas gada ziņojumā novērtēti panākumi un atzīmētas jomas, kurās valstij jāpieliek lielākas pūles. Prioritātes, kas uzskaitītas šajā Eiropas partnerībā, tika noteiktas, balstoties uz to, ka ir pamats uzskatīt, ka Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika tuvākajos gados varēs izpildīt partnerībā noteiktos uzdevumus vai būtiski virzīt tālāk to izpildi. Izšķir īstermiņa prioritātes, kuru īstenošanai paredz vienu līdz divus gadus, no vidējā termiņa prioritātēm, kuru īstenošanai paredz trīs līdz četrus gadus.

Eiropas partnerība norāda galvenās prioritārās jomas Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas sagatavošanās darbiem turpmākai integrācijai Eiropas Savienībā, ņemot par pamatu analīzi, kas ietverta Komisijas 2004. gada ziņojumā. Jāatgādina, ka, attiecībā uz tiesību aktu tuvināšanu, ES acquis inkorporēšana tiesību aktos pati par sevi nav pietiekama; būs nepieciešams arī sagatavoties tā pilnīgai īstenošanai.

3.1.   ĪSTERMIŅA PRIORITĀTES

Politiskais stāvoklis

Demokrātija un tiesiskums

Nodrošināt valsts iestāžu darbību visā tās teritorijā

Īstenot Ohridas pamatnolīgumu– īstenot jau pieņemtos tiesību aktus pamatnolīguma (PN) īstenošanai. Pieņemt pārejos tiesību aktus, kas nepieciešami PN izveidei, jo īpaši pieņemt un īstenot Likumus par Teritoriālo organizāciju, pašvaldību finansēm un Skopjes pilsētu. Sasniegt strauju progresu decentralizācijas procesa attīstībā, lai veicinātu vietējo vēlēšanu pienācīgu norisi, jo īpaši stiprinot pašvaldību spējas veikt finanšu vadību un tām deleģēto kompetenču un to pārziņā nodoto līdzekļu vadību, nodrošinot apmācību, konsultācijas un aprīkojumu. Tai pašā laikā stiprināt administratīvās spējas vadīt un veicināt decentralizācijas procesu, arī centrālā līmenī, jo īpaši Vietējo pašvaldību ministrijas un Finanšu ministrijas līmenī attiecībā uz fiskālo decentralizāciju un citu attiecīgo ministriju līmenī to kompetences jomās. Nodrošināt, ka budžetā ir paredzēti atbilstoši resursi kompetences sekmīgas nodošanas nodrošināšanai. Pieņemt vidēja termiņa stratēģisku plānu minoritāšu taisnīgai pārstāvībai, tostarp atbilstošus budžeta līdzekļus, un nodrošināt plāna ātru īstenošanu. Veikt papildus pasākumus PN Valodas lietošanas un kopienas simbolu noteikumu īstenošanas nodrošināšanai. Uzlabot valdības novērošanas un novērtēšanas spējas. Pielikt pūles bijušo krīzes centru atjaunošanai.

Uzlabot valsts pārvaldes darbību– Pilnībā īstenot Civildienesta nolikumu. Turpināt attīstīt Ierēdņu aģentūru. Attīstīt atbilstošu stratēģisku plānošanu un attiecīgu līdzekļu piešķiršanu visās ministrijās un valdības līmenī. Īstenot Ģenerālsekretariāta Stratēģiskās attīstības plānu. Pabeigt iesāktās funkcionālās analīzes visās valsts struktūrās un veikt pasākumus to ieteikumu īstenošanai, ņemot vērā decentralizācijas procesu. Uzlabot administratīvo pārredzamību un pieņemt likumu par informācijas publisku pieejamību. Pārstrādāt likumus par administratīvajām procedūrām un administratīvajiem strīdiem, lai stiprinātu pilsoņu tiesību aizsardzību. Pilnībā īstenot 2003. gada Likumu par ombudu un pabeigt ombuda biroja pārveidošanu. Nodrošināt, ka ombuda ieteikumi tiek ņemti vērā. Veicināt pilsoniskas sabiedrības izveidi, tostarp sociālo partneru organizāciju izveidi, un to aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā.

Nostiprināt tiesu sistēmu– Sagatavot visaptverošu tiesu reformu. Pārskatīt pašreizējo tiesnešu un prokuroru atlases, iecelšanas amatā un paaugstināšanas amatā sistēmu, lai nodrošinātu tiesnešu politisko neatkarību un neatceļamību un karjeras attīstību, kas balstīta uz nopelniem. Sagatavot nepieciešamos konstitucionālos un likumu grozījumus, lai nodrošinātu atbildīgās struktūras neatkarību tās izvēles izdarīšanā un karjeras attīstībā. Vienkāršot tiesas procedūras. Uzlabot tiesas lēmumu izpildi. Ieviest alternatīvus strīdu izšķiršanas mehānismus, tostarp arbitrāžu un starpniecību krimināllietās. Nodrošināt atbilstīgu īpašuma tiesību un tiesu spriedumu ievērošanu civillikuma jomā. Stiprināt iestāžu spējas apmācīt tiesnešus un prokurorus un nodrošināt Valsts Tiesnešu skolas izveidi. Nodrošināt adekvātas sākumapmācības un arodmācības programmas.

Uzlabot cīņu pret korupciju– Īstenot stratēģiju cīņai pret korupciju. Palielināt iestāžu spējas izmeklēt un veikt kriminālvajāšanas korupcijas gadījumos. Uzlabot koordināciju un nodrošināt sadarbību starp tiesībaizsardzības aģentūrām un Valsts Korupcijas novēršanas komisiju. Uzlabot izmeklēšanas informācijas apmaiņu korupcijas lietās starp struktūrām, kas ir atbildīgas par likumpārkāpuma konstatēšanu, izmeklēšanu un kriminālvajāšanu ierosinātajās lietās. Stiprināt un īstenot noteikumus, ko piemēro ierēdņu ienākumu deklarācijām, interešu konfliktiem, publisko iepirkumu pārredzamību un administrācijas iekšējo un ārējo kontroli. Pieņemt atbilstīgus tiesību aktus par politisko partiju finansēšanu.

Cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzība

Veicināt cilvēktiesību ievērošanu tiesībaizsardzības iestāžu darbībā– Nodrošināt, ka pilnībā tiek ievērota Eiropas Cilvēktiesību konvencija, Eiropas Padomes Konvencija pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem un citas attiecīgas starptautiskas konvencijas. Īstenot Ētikas kodeksu un nodrošināt, ka pārkāpumi tiek sodīti. Risināt iepriekšējus pārkāpumu gadījumus, piemērojot atbilstīgus sodus. Uzlabot profesionālo standartu iekšējo kontroli un ievērošanu visās tiesībaizsardzības aģentūrās un tiesu un cietumu administrācijās. Ievērot pirmstiesas aizturēšanas noteikumus. Veicināt policijas, tiesnešu, prokuratūras un citu tiesībaizsardzības struktūru izpratni par to saistībām attiecībā uz cilvēktiesībām, un nodrošināt to īstenošanu saskaņā ar starptautiskām prasībām.

Veicināt vārda un plašsaziņas līdzekļu darbības brīvību– Pārskatīt apraides tiesisko regulējumu, lai novērstu politisku iejaukšanos. Veikt konkrētus pasākumus plašsaziņas līdzekļu pārvaldes iestāžu neatkarības nodrošināšanai. Pārskatīt tiesību aktus par goda un cieņas aizskaršanu, lai tajos atspoguļotu Eiropas standartus un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi.

Nodrošināt minoritāšu tiesību ievērošanu– Nodrošināt, ka trešās Valsts universitātes izveidošanas process Tetovā tiek pabeigts tā, lai izveidotos cieša sadarbība ar Dienvidaustrumu Eiropas universitāti un lai nodrošinātu akadēmiskos standartus atbilstīgi Boloņas deklarācijai.

Reģionālā un starptautiskā sadarbība

Veicināt reģionālo sadarbību– ievērot stabilizācijas un asociācijas procesa noteikumus un Tesaloniku saistības attiecībā uz reģionālo sadarbību. Nodrošināt visu reģionālo brīvas tirdzniecības nolīgumu īstenošanu. Pabeigt līgumu slēgšanu ar kaimiņvalstīm, tostarp to nolīgumu, kas attiecas uz pārrobežu sadarbību saistībā ar cīņu pret organizēto noziedzību, nelegālu tirdzniecību un kontrabandu, tiesu sadarbību, robežkontroli, vidi un enerģētiku, kā arī nodrošināt to efektīvu īstenošanu.

Nodrošināt stabilizācijas un asociācijas nolīguma (SAN) pareizu īstenošanu reģionālās sadarbības jomā– Noslēgt sarunas ar Horvātiju par divpusējo reģionālās sadarbības konvenciju.

Pieņemt atbilstīgu tiesisko regulējumu par sadarbību ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai.

Īstenot starptautiskus nolīgumus, ko noslēgusi Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika– nodrošināt saistību ievērošanu, ko Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika uzņēmusies atbilstīgi tās attiecībām ar ES.

Ekonomiskais stāvoklis

Brīvā tirgus ekonomika un strukturālās reformas

Stiprināt makroekonomisko stabilitāti– Saglabāt stabilu makroekonomikas vidi Starptautiskā Valūtas fonda programmas kontekstā. Noslēgt nolīgumu par pārskata programmu.

Veikt ekonomikas reformas– Ieviest visaptverošas tirgus orientētas reformas, kuru mērķis ir samazināt valsts lomu ekonomikā, un nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus visām ekonomikā iesaistītajām pusēm, dodot tiem iespēju rīkoties stabilā un paredzamā vidē. Noskaidrot un ieviest īpašuma tiesības, tostarp privatizācijas kontekstā.

Uzlabot uzņēmējdarbības vidi– Pieņemt un īstenot uzlabotu uzņēmumu darbības tiesisko regulējumu. Palielināt administratīvās un tiesu sistēmas efektivitāti un pilnveidot bankrota procedūru efektivitāti. Izveidot programmu licenču piešķiršanas procedūru vienkāršošanai un samazināšanai un uzlabot pārredzamību visām administratīvām procedūrām, kas attiecas uz uzņēmumiem.

Nodarbinātības politika– Izveidot un īstenot visaptverošu stratēģiju nodarbinātības veicināšanai un bezdarba samazināšanai, jo īpaši attiecībā uz arodmācībām un darba tirgus reformām, iesaistot visas attiecīgās puses visās etniskajās kopienās. Ievērot darba tiesību pamatstandartus un nodrošināt to efektīvu īstenošanu (tostarp biedrošanās brīvību un tiesības uz kolektīvām sarunām, diskriminācijas aizliegumu nodarbinātības un profesionālās darbības jomā).

Valsts finanšu pārvaldība

Uzlabot valsts finanšu pārvaldību– Īstenot fiskālo decentralizāciju. Īstenot algu samazinājumu civildienesta algu struktūrā. Stiprināt iekšējo kontroli un audita spējas Finanšu ministrijā un paplašināt kontroli, ko piemēro visai valsts pārvaldei kopumā. Pārskatīt Likumu par Valsts auditu un salīdzināt to ar ES standartiem, kā arī stiprināt Valsts audita biroju kā neatkarīgu valsts iestādi ar neatkarīgu budžetu. Izvērst lielāku kontroli un pārraudzību pār ārpusbudžeta līdzekļu izlietojumu. Izveidot efektīvu vērtspapīru un ķīlas zīmju tirgu.

Es standarti

Iekšējais tirgus un tirdzniecība

Atbilstīgi īstenot Protokolu par Sadarbības un asociācijas nolīguma pielāgošanu, lai ņemtu vērā ES paplašināšanos.

Preču aprite– Panākt turpmāku progresu Eiropas tehnisko normu un standartu pieņemšanā. Īstenot 2002. gada tiesību aktus par sertificēšanas, metroloģijas un atbilstības novērtēšanas standartiem, tostarp sekundāro tiesību aktu pieņemšanu un administratīvo spēju stiprināšanu, lai nodrošinātu to ieviešanu. Veicināt kombinētās nomenklatūras izmantošanu.

Finanšu pakalpojumi– Uzlabot konsultatīvās jomas regulatīvo struktūru un šī sektora pārraudzību.

Personas datu aizsardzība– Grozīt tiesību aktus attiecībā uz personas datu aizsardzību saskaņā ar ES standartiem un izveidot neatkarīgu iestādi, kas būtu atbildīga par šo tiesību aktu īstenošanu.

Muita– Sasniegt ievērojamus rezultātus cīņā pret krāpšanu, kontrabandu un nelegālu tirdzniecību. Turpināt stiprināt muitas administrāciju un nodrošināt tās pienācīgu darbību, lai sasniegtu ES standartus. Veicināt reformu procesu un nodrošināt pienācīgu 2004.–2008. gada Stratēģiskā plāna īstenošanu. Jo īpaši nodrošināt pienācīgu Profesionālo standartu vienības darbību un sodīt par korupcijas gadījumiem muitas dienestā. Nodrošināt administratīvo sadarbību muitas sektorā. Nostiprināt dienestus, kas ir iesaistīti tirdzniecības nolīgumu īstenošanā, jo īpaši, attiecībā uz atvieglotu izcelsmes noteikumu kontroli.

Nodokļu politika– Uzsākt spēkā esošo nodokļu tiesību aktu un administratīvo procedūru pārskatīšanu, lai nodrošinātu nodokļu tiesību aktu efektīvu un nediskriminējošu piemērošanu. Novērst pašreizējās atšķirīgās akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, pamatojoties uz preču izcelsmi (vietēja ražojuma vai importa). Turpināt iesākto nodokļu administrācijas reformu, un jo īpaši stiprināt tās spējas vietējā līmenī iekasēt un kontrolēt nodokļus. Risināt problēmu saistībā pieaugošo PVN iekavēto atmaksu skaitu. Ievērot Uzņēmējdarbības nodokļu iekasēšanas kodeksa principus un nodrošināt, ka jaunie nodokļu pasākumi ir saskaņā ar šiem principiem.

Konkurence un valsts atbalsts– Pieņemt tiesību aktus, ar ko aizliedz konkurences ierobežošanu. Uzticēt konkurences uzraudzības iestādi vajadzīgos līdzekļus šo tiesību aktu tiešai īstenošanai un sankciju piemērošanai. Veicināt valsts atbalsta principu pārredzamību un vispārēju ieviešanu. Veicināt konkurences politiku, sekmējot liberalizāciju, uzlabojot publiskā iepirkuma praksi, nodrošinot konkurenci atbalstošu pieeju privatizācijai. Pieņemt sekundārus tiesību aktus attiecībā uz valsts atbalstu un stiprināt administratīvās spējas tiesiskā regulējuma ieviešanai.

Publiskais iepirkums– Uzlabot pašreizējo publiskā iepirkuma tiesisko regulējumu saskaņā ar ES acquis un izveidot Publiskā iepirkuma aģentūru, kas būtu spējīga nodrošināt tiesiskā regulējuma īstenošanu.

Intelektuālā īpašuma, rūpnieciskā īpašuma un komerciālā īpašuma tiesības– Pieņemt sekundārus tiesību aktus saistībā ar Likumu par rūpniecisko īpašumu un īstenot šo likumu. Turpināt uzlabot Likumu par Autortiesībām un blakustiesībām.

Sektorpolitikas

Rūpniecība un MVU– Pieņemt tērauda rūpniecības pārstrukturēšanas un pārveidošanas programmu saskaņā ar ES acquis noteikumiem, ar ko nosaka konkurenci, lai veidotos efektīvi un konkurētspējīgi uzņēmumi. Īstenot Mazo uzņēmumu Eiropas hartas principus un sasniegt 2004. gadam noteiktos mērķus. Uzlabot Mazo un vidējo uzņēmumu pieejas iespējas monetāriem un nemonetāriem pakalpojumiem. Turpināt valsts garantiju fonda izveidošanu.

Enerģētika– Attīstīt jaunizveidoto Enerģētikas regulatīvo komisiju, lai ievērotu atbilstību ES vadlīnijām un lai izvairītos no monopolistiskas situācijas rašanās enerģētikas sektorā. Grozīt Enerģētikas likumu, ar ko izveido Pārraides sistēmas operatoru un kas attiecas uz Publisko pakalpojumu saistībām. Turpināt reformas (privatizāciju) enerģētikas nozarē.

Telekomunikācijas– Nodrošināt, ka elektronisko komunikāciju sektora liberalizēšana noris efektīvi, kā arī stiprināt pārvaldes iestādes un pieņemt sektoram atbilstīgus tiesību aktus un apstiprināt atbilstīgas politikas.

Vide– Pieņemt tiesību aktus attiecībā uz vidi, atkritumu apsaimniekošanu, ūdens apsaimniekošanu, dabas resursu aizsardzību un gaisa kvalitāti saskaņā ar ES standartiem. Ņemot vērā acquis, izstrādāt nacionālo stratēģiju ilgtspējīgai attīstībai, tostarp visaptverošu plānu, lai īstenotu ieteikumus, kas izklāstīti secinājumos, kurus pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību, kas notika 2002. gadā Johanesburgā.

Sadarbība tieslietās un iekšlietās

Robežu pārvaldība– Kā turpinājumu 2003. gada maija Ohridas reģionālajai konferencei par robežu drošību, īstenot īstermiņa pasākumus, kurus pieņēmusi valdība un ar kuriem 2003. gada 28. novembra ES-Rietumbalkānu foruma laikā iepazīstināja ministrus, kas atbildīgi par sadarbību tieslietās un iekšlietās. Īstenot Robežu integrētās vadības stratēģiju, kas pieņemta 2003. gada decembrī, sadarbojoties attiecīgajām aģentūrām. Stiprināt sadarbību starp Iekšlietu ministriju un Aizsardzības ministriju, lai veicinātu kompetences nodošanu robežkontroles jomā robežpolicijai, kā arī lai nodrošinātu robežpolicijas dienesta institucionālo attīstību.

Migrācijas un patvēruma politika– Īstenot 2003. gada Likumu par patvērumu. Izveidot neatkarīgu un pārredzamu apelācijas un uzraudzības komiteju patvēruma meklētājiem. Pieņemt attiecīgus noteikumus uzņemšanas politikas un nodrošinājuma īstenošanai un attīstībai. Pārskatīt migrācijas tiesību aktus, īpaši tos, kas attiecas uz legālu un nelegālu imigrāciju un cilvēku tirdzniecību. Izveidot kopēju stratēģiju cīņai pret nelegālu imigrāciju un cilvēku tirdzniecību, ņemot vērā reģionālo aspektu. Pieņemt jaunu Likumu par ārvalstniekiem.

Policija– Nodrošināt, ka policijas dienesti, jo īpaši speciālie, veic savas darbības saskaņā ar starptautiskiem standartiem un praksi. Noskaidrot Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas attiecīgo nozīmi krīzes situāciju vadībā saskaņā ar ES praksi. Pieņemt un īstenot Rīcības plānu policijas reformai, ņemot vērā taisnīgu pārstāvību visos līmeņos, un ieplānot tā īstenošanai vajadzīgos resursus. Veikt steidzamus pasākumus cilvēkresursu vadības reformas jomā. Uzlabot sadarbību ar tiesu. Palielināt spējas nodrošināt apmācību un pienācīgu Policijas akadēmijas darbību, tostarp pienācīgu budžeta līdzekļu piešķiršanu. Samazināt korupciju un pārkāpumus dažādās policijas dienesta pakāpēs. Veicināt sadarbību ar Interpolu un citām starptautiskām tiesībaizsardzības organizācijām, jo īpaši, labāk pārlūkojot to datu bāzes.

Organizētā noziedzība, tirdzniecība, narkotikas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisms– ieviest operatīvus pasākumus organizētās noziedzības apkarošanai, ko pieņēmusi valdība un ar kuriem iepazīstināja klātesošos 2003. gada 28. novembra ES-Rietumbalkānu to ministru sanāksmē, kas atbildīgi par sadarbību tieslietās un iekšlietās. Pabeigt 2002. gada ANO Konvenciju par organizēto noziedzību un ar to saistīto protokolu ratifikāciju un nodrošināt to īstenošanu. Pastiprināt sadarbību starp tiesībaizsardzības struktūrām, kas ir iesaistītas cīņā pret organizēto noziedzību. Veicināt izmeklēšanas informācijas un riska analīzi un izveidot centrālu izlūkdienesta vienību, kas darbotos sadarbībā ar visām tiesībaizsardzības aģentūrām. Pieņemt tiesību aktu grozījumus, kas nepieciešamas īpašo izmeklēšanas līdzekļu izmantošanai. Izveidot liecinieku aizsardzības programmas. Paaugstināt spējas cīņai pret narkotiku tirdzniecību. Sagatavot Valsts stratēģiju narkotiku apkarošanai atbilstīgi ES Narkotiku stratēģijai un Rīcības plānam narkotiku apkarošanai. Noskaidrot Direktorāta pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (DML) un Finanšu policijas attiecīgās lomas un attīstīt DML līdz ES standartiem atbilstīgam finanšu izmeklēšanas vienības līmenim. Veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai sagatavotos nolīguma noslēgšanai ar Eiropolu. Veidot ciešāku starptautisku sadarbību un īstenot attiecīgo starptautisko konvenciju noteikumus terorisma apkarošanas jomā. Uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu starp policiju un izlūkdienestiem valstī un ar minētajiem dienestiem citās valstīs. Novērst terorisma aktu finansēšanu un sagatavošanu.

3.2.   VIDĒJA TERMIŅA PRIORITĀTES

Politiskais stāvoklis

Demokrātija un tiesiskums

Īstenot Ohridas pamatnolīgumu– Īstenot stratēģisko plānu minoritāšu taisnīgai pārstāvībai. Nodrošināt pienācīgu valdības decentralizēto līmeņu darbību. Pielikt pūles bijušo krīzes centru atjaunošanā.

Turpināt administrācijas darbības uzlabošanu– turpināt veicināt administrācijas neatkarību, pārredzamību darbā pieņemšanas procedūrās, tādas karjeras attīstību, kas balstās uz nopelniem, profesionalitāti un taisnīgu visu kopienu pārstāvību. Veikt valsts pārvaldes reformu, īpaši, attiecībā uz “funkcionālās” analīzes rezultātiem. Turpināt attīstīt ministriju spējas veikt dažādas kopējas darbības, lai stiprinātu Ģenerālsekretāra un citu centrālo aģentūru koordinācijas nozīmi (politikas izstrāde, stratēģiskā plānošana, finanšu vadība, personāla vadība, informācijas tehnoloģijas). Nodrošināt, ka administrācijas sektoriem, kas ir atbildīgi par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noteikumu īstenošanu, tiek laicīgi piešķirts visi nepieciešamie līdzekļi to pienākumu izpildei. Turpināt veicināt pilsoniskās sabiedrības izveidi, tostarp sociālo partneru organizāciju izveidi, un to līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos.

Turpināt tiesu sistēmas nostiprināšanu– Īstenot visaptverošu tiesu sistēmas reformu, tostarp veicot nepieciešamās izmaiņas Konstitūcijā un attiecīgajā tiesiskajā regulējumā, kā arī stiprināt vispārējās tiesu sistēmas spējas. Nodrošināt efektīvu Valsts tiesnešu skolas darbību. Veicināt apmācību jomās, kas saistītas ar ES tiesību aktiem, pārrobežu sadarbību un praksi krimināllietās. Samazināt neizskatīto lietu skaitu visās tiesās. Nodrošināt iestādes ar pienācīgu aprīkojumu un ar labi apmācītiem un specializētiem administratīvajiem darbiniekiem ar atbilstīgu statusu. Nodrošināt pietiekamus budžeta līdzekļus, lai varētu garantēt tiesiskuma un juridiskās palīdzības pieejamību. Paaugstināt algas.

Turpināt izvērst cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību– Gūt būtiskus panākumus cīņā pret korupciju visos līmeņos un visās jomās, īstenojot atbilstīgus tiesību aktus un atbilstīgu valsts pretkorupcijas programmu. Sekmēt ES dalībvalstu norīkoto sadarbības koordinatoru iesaistīšanu to atbilstīgo valsts pārvaldes iestāžu darbā, kuras saistītas ar cīņu pret organizēto noziedzību. Reizi sešos mēnešos sniegt ES ziņojumu par faktiskajiem sasniegumiem, tiesas ceļā vēršoties pret darbībām, kas saistītas ar organizēto noziedzību, kā paredzēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par transnacionālo organizēto noziedzību, kas pazīstama kā Palermo Konvencija.

Cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzība

Nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu tiesībaizsardzības iestāžu darbībā– Nodrošināt, lai policija, tiesa, prokuratūra un citas tiesībaizsardzības iestādes pilnībā apzinās savas saistības un šīs saistības ievēro. Nodrošināt cilvēka cieņas neaizskaramības ievērošanu aizturējuma, apcietinājuma un ieslodzījuma.

Veicināt vārda un plašsaziņas līdzekļu darbības brīvību– Nodrošināt, lai plašsaziņas līdzekļu sektora tiesību akti ir saskaņā ar ES standartiem un ka tos pienācīgi ievēro.

Turpināt veicināt diskriminācijas aizlieguma un vienlīdzīgas pārstāvības principu– Veicināt darba iespējas visām etniskajām kopienām un veicināt to pieeju izglītībai. Veicināt minoritāšu iespēju gūt augstāko izglītību un nodrošināt, lai albāņu valodā sniegtā augstākā izglītība atbilst ES standartiem, kas noteikti Boloņas deklarācijā.

Reģionālā un starptautiskā sadarbība

Turpināt veicināt reģionālo sadarbību– Uzturēt konstruktīvu un sabalansētu reģionālo politiku, kas veicina dialogu, stabilitāti, labas kaimiņattiecības un sadarbību. Īstenot Saprašanās memorandu par Dienvidaustrumu Eiropas reģionālā transporta tīklu. Īstenot tās saistības, kuras noslēgtas saskaņā ar 2003. gada Atēnu Saprašanās memorandu par reģionālo enerģētikas tirgu, un tālāk virzīt integrēta reģionāla enerģētikas tirgus izveidi.

Īstenot starptautiskus nolīgumus, ko noslēgusi Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika– Pilnībā īstenot Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas ratificētos starptautiskos nolīgumus un konvencijas, jo īpaši konvencijas tieslietu un iekšlietu jomā, cilvēktiesību un minoritāšu tiesību jomā un tirdzniecības jomā.

Ekonomiskais stāvoklis

Brīvā tirgus ekonomika un strukturālas reformas

Nodrošināt ekonomikas reformu ilgtspēju

Turpināt uzņēmējdarbības vides uzlabošanu– Nodrošināt efektīvu galveno starptautisko un ES uzņēmuma tiesību, grāmatvedības un audita standartu īstenošanu. Turpināt palielināt administratīvās un tiesu sistēmas efektivitāti, pilnībā īstenot programmu licenču piešķiršanas procedūru vienkāršošanai un samazināšanai un uzlabot pārredzamību visām administratīvām procedūrām, kas attiecas uz uzņēmumiem. Nodrošināt kreditoru tiesību ievērošanu, piemērojot pārredzamu tiesisko regulējumu un pārveidojot kadastru. Veicināt korporatīvās vadības kodeksa ievērošanu.

Nodarbinātības un sociālā politika– Izstrādāt sociālo politiku, lai veicinātu sociālo kohēziju, efektīvas sociālās aizsardzības sistēmas, uzlabotu sociālos standartus un novērstu nabadzību un sociālo atstumtību. Turpināt izstrādāt nodarbinātības politiku, iesaistot visas attiecīgās puses.

Valsts finanšu pārvaldība

Turpināt uzlabot valsts finanses un to vadību– Veicināt valsts iekšējo un ārējo finanšu kontroli. Novērst galvenos šķēršļus pensiju sistēmas otrā pīlāra attīstībai, īpaši pārejas no solidaritātes sistēmas uz obligāto uzkrājumu sistēmas finansēšanu.

Krāpniecība– Izveidot efektīvas procedūras attiecībā uz (iespējamas) krāpšanas un citu pārkāpumu gadījumu, kas skar iekšzemes un starptautiskas izcelsmes naudas līdzekļus, atklāšanu, izskatīšanu un turpmāku kontroli.

Es standarti

Iekšējais tirgus un tirdzniecība

Preču kustība– Pastiprināt valdības spējas īstenot Sadarbības un asociācijas nolīgumu, jo īpaši, attīstot iekšējās ekspertīzes metodes, lai noteiktu, vai tiesību aktu projekts ir saskaņā ar ES acquis.

Finanšu pakalpojumi– Nodrošināt neatkarīgu un labi sagatavotu uzraudzības iestāžu efektīvu darbību atbilstīgi starptautiski atzītiem standartiem.

Personas datu aizsardzība– Turpināt stiprināt datu aizsardzības iestādes institucionālās spējas saskaņā ar ES standartiem un praksi.

Muita– Turpināt stiprināt Muitas pārvaldi un nodrošināt tās pienācīgu darbību, lai sasniegtu ES standartus. Īstenot 2004.-2008. gada Stratēģisko plānu.

Nodokļu politika– Turpināt stiprināt nodokļu administrāciju, jo īpaši nodokļu iekasēšanu un kontroli, un nodrošināt tās pienācīgu darbību, lai sasniegtu ES standartus. Izstrādāt audita stratēģiju un atbilstīgu informācijas tehnoloģiju sistēmu.

Konkurence un valsts atbalsts– Īstenot tiesību aktus, ar ko aizliedz konkurences ierobežošanu. Turpināt stiprināt konkurences uzraudzības iestādi, dodot tai pilnvaras īstenot tiesību aktus un piemērot sankcijas. Turpināt veicināt valsts atbalsta pārredzamību.

Publiskais iepirkums– Panākt, ka publiskā iepirkuma struktūras ir pilnībā spējīgas darboties – t.i., tās spēj nodrošināt publiskā iepirkuma procedūru stingru piemērošanu saskaņā ar likumu un atbilstīgi Sadarbības un asociācijas nolīguma noteikumiem.

Intelektuālā īpašuma tiesības– Nodrošināt tiesību aktu īstenošanu intelektuālā un rūpniecības īpašuma jomā.

Sektorpolitikas

Rūpniecība un MVU– Īstenot tērauda rūpniecības pārstrukturēšanas un pārveidošanas programmu. Pabeigt Eiropas mazo uzņēmumu hartas ieviešanas stratēģijas īstenošanu. Veicināt MVU pieeju kredīta pakalpojumiem. Turpināt paplašināt pieredzi par nemonetāriem MVU atbalsta mehānismiem (t.i., klasteri un tehnoloģiju parki). Īstenot Ārvalstu investīciju konsultatīvā dienesta Rīcības plānu investīciju šķēršļu samazināšanai.

Telekomunikācijas– Transponēt un īstenot jauno ES programmu elektronisko komunikāciju jomā.

Lauksaimniecība– Pieņemt un īstenot strukturālās reformas lauksaimniecības nozarē. Pieņemt un īstenot visaptverošu reformu, tostarp attiecībā uz robežu un iekšējās pārbaudes dienestiem un praksi attiecībā uz augu un dzīvnieku labturību, politiku analīzi, sektoru informācijas sistēmām un statistiku, kā arī esošo valsts un privātā sektora iestāžu un dienestu koordinācijas funkcijām.

Vide– Turpināt tuvināt tiesību aktus ES standartiem. Īstenot pieņemtos tiesību aktus. Uzlabot vides monitoringu un turpināt veidot administratīvās spējas. Integrēt vides apsvērumus dažādās politikās, jo īpaši, veidojot ietekmes uz vidi novērtējumus saskaņā ar ES standartiem.

Sadarbība tieslietās un iekšlietās

Robežu pārvalde– Pabeigt Robežu integrētās vadības stratēģijas īstenošanu, sadarbojoties kompetentajām struktūrām.

Migrācijas un patvēruma politikas– Nostiprināt valsts patvēruma sniegšanas struktūru attīstību saskaņā ar starptautiskajiem un Eiropas standartiem, lai tās varētu nodrošināt atbilstīgu aizsardzību un atbalstu patvēruma meklētājiem. Īstenot stratēģiju cīņai pret nelegālu imigrāciju un cilvēku tirdzniecību.

Policija– Pabeigt policijas reformas īstenošanu. Veicināt apmācību norisi, lai cīnītos ar jauniem noziegumu veidiem, tostarp datornoziegumiem un pārrobežu noziegumiem. Turpināt uzlabot policijas informācijas sistēmas.

Organizētā noziedzība, nelegāla tirdzniecība, narkotikas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana– Gūt būtiskus panākumus cīņā pret organizēto noziedzību. Nodrošināt ANO instrumentu īstenošanu, kas paredzēti cīņai pret organizēto noziedzību. Turpināt uzlabot valsts spējas novērst noziegumus un cīnīties pret tiem, veicot koordināciju starp tiesībaizsardzības aģentūrām un ar tiesu, izmantojot paaugstinātas analītiskās spējas kriminālas informācijas apstrādē un turpmākas apmācības par jauniem noziegumu veidiem. Samazināt nelegāla bruņojuma un vieglo ieroču skaitu. Nodrošināt finansu kontroles vienības pilnīgu darbību saskaņā ar ES standartiem. Īstenot valsts narkotiku apkarošanas stratēģiju. Pastiprināt cīņu pret ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem (tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un naudas viltošanu).

4.   PLĀNOŠANA

Kopienas palīdzība Rietumbalkānu valstīm atbilstīgi stabilizācijas un asociācijas procesam tiks sniegta saskaņā ar attiecīgiem finanšu instrumentiem, un jo īpaši ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2666/2000 (2000. gada 5. decembris) par palīdzību Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai (1); attiecīgi šim lēmumam nav finansiālu seku. Turklāt Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai būs pieejams finansējums no daudzvalstu un horizontālajām programmām. Komisija sadarbojas ar Eiropas Investīciju banku un starptautiskajām finanšu institūcijām, jo īpaši ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un Pasaules banku, lai veicinātu tādu projektu līdzfinansēšanu, kuri saistīti ar stabilizācijas un asociācijas procesu.

5.   NOSACĪTĪBA

Kopienas palīdzība Rietumbalkānu valstīm atbilstīgi stabilizācijas un asociācijas procesam ir atkarīga no progresa Kopenhāgenas politisko kritēriju izpildē, un jo īpaši šīs Eiropas partnerības īpašo prioritāšu īstenošanā, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2666/2000 5. pantu.

Uz Kopienas palīdzību attiecas arī Padomes 1997. gada 29. aprīļa secinājumos paredzētie nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz saņēmēja apņemšanos veikt demokrātiskas ekonomiskās un institucionālās reformas, ņemot vērā Eiropas partnerībā noteiktās prioritātes.

6.   UZRAUDZĪBA

Šīs Eiropas partnerības paveiktā darba kontroli nodrošina, izmantojot mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas procesu, jo īpaši ar gada ziņojumu par stabilizācijas un asociācijas procesu.

---

(1)  OV L 306, 7.12.2000, 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2415/2001 (OV L 327, 12.12.2001., 3. lpp.).