Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32004A1224(10)

Padomes atzinums (2004. gada 5. jūlijs) par Slovākijas konverģences programmu 2004.-2007. gadam

OV C 320, 24.12.2004, p. 19–20 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

24.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 320/19


PADOMES ATZINUMS

(2004. gada 5. jūlijs)

par Slovākijas konverģences programmu 2004.-2007. gadam

(2004/C 320/10)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR SNIEGUSI ŠO ATZINUMU.

Padome 2004. gada 5. jūlijā izskatīja Slovākijas konverģences programmu, kas aptver laikposmu no 2004. līdz 2007. gadam, un sniedz norādošas prognozes par laiku līdz 2010. gadam. Programma lielākoties atbilst prasībām attiecībā uz datiem grozītajos “noteikumos par stabilitātes un konverģences programmu saturu un formātu”.

Programmas pamatā ir budžeta stratēģija, kā mērķis ir samazināt valsts kopējā budžeta deficītu no 3,6 % no IKP 2003. gadā līdz 3,0 % no IKP līdz 2007. gadam, lai atbilstu Māstrihtas budžeta deficīta kritērijam, ievērojot šādus starpposma mērķus: 4,0 % no IKP 2004. gadā, 3,9 % no IKP 2005. gadā un 3,9 % no IKP 2006. gadā. Paredzams, ka deficīts samazināsies galvenokārt 2007. gadā.

Programmā paredzēta korekcija, kas balstīta uz primāro izdevumu samazinājumiem par 1,5 procentpunktiem no IKP. Šie samazinājumi lielākoties balstās uz strukturālām reformām, kas galvenokārt veiktas veselības aprūpes un sociālās aizsardzības jomā un pārsvarā jau ir ieviestas un ir stājušās spēkā. Reformas izdevumu sadaļā veic tādas tālejošas nodokļu reformas kompleksa (spēkā kopš 2004. gada sākuma) apstākļos, kurai būtībā ir neitrāls iespaids uz ienākumiem; ar minēto nodokļu reformu nodokļus pārveido no tiešiem par netiešiem nodokļiem. Turklāt 2005. gadā ieviesīs finansētu pensiju līmeni, kas samazinās vispārējā valdības budžeta ienākumus par 0,5 procentpunktiem no IKP 2005. gadā un 1 procentpunktu no IKP programmas darbības beigās.

Ņemot par pamatu pašreiz pieejamo informāciju, šķiet, ka makroekonomikas modelis, uz kā balstās minētā programma, atspoguļo ticamus pieņēmumus par izaugsmi, t.i., ka izaugsme 2004. un 2005. gadā būs lielāka par 4 % un kļūs spēcīgāka, sasniedzot gandrīz 5 % izaugsmi 2006. un 2007. gadā vēl lielāka eksporta apjoma pieauguma dēļ, palielinoties eksporta jaudai ārvalstu tiešo investīciju rezultātā. Gaidāmā bezdarba samazināšanās prasīs, lai arī turpmāk apņēmīgi īstenotu tādu politiku, kas risina dziļi iesakņojušās strukturālās problēmas darba tirgū, ņemot vērā joprojām augsto bezdarba līmeni Slovākijā. Prognoze par strauju deflāciju pēc 2004. gada, kad administratīvas cenu korekcijas un netiešo nodokļu strauji pieaugumi kļūst retāki, ir realizējama, ja stingri ierobežo efektus, ar ko saskaras otrās īstenošanas kārtā. Jo īpaši, iepriekšējai inflācijas attīstībai nevajadzētu noteikt attīstību algu jomā, tostarp valsts sektorā.

Programmā paredzēts, ka valdības vispārējā budžeta deficītu samazinās līdz atsauces vērtībai, tas ir, 3 % no IKP, 2007. gadā, turpmāk to samazinot vēl vairāk. Ņemot vērā pieņēmumu par spēcīgu Slovākijas tautsaimniecības izaugsmi, paredzētā budžeta deficīta samazinājums un deficīta korekcija var nešķist ļoti augsts mērķis. Tomēr jo īpaši jāņem vērā šādi izlīdzinātāji faktori: paredzētā primāro izdevumu samazināšana, ienākumu samazināšana pensiju reformas rezultātā un daļēji vienreizējā korekcija, kas veikta 2003. gadā. Programmas budžeta nostāja šķiet pietiekama, lai samazinātu budžeta deficītu līdz deficīta robežlielumam, proti, 3 % no IKP, līdz programmas darbības beigām. Riski saistībā ar budžeta prognozēm, kas attiecas uz laiku pēc programmas darbības beigām, šķiet visai sabalansēti. Tie ir pārsvarā pozitīvi 2004. gadā, kad prognozēts, ka deficīta pieaugums būs minimāls. Negatīvie riski šķiet koncentrēti izdevumu sadaļā, un tie izpaužas galvenokārt kā kavējumi, īstenojot ierosināto veselības aprūpes reformu, un valsts sektora papildu racionalizācijas trūkums.

Deficīta mērķu sasniegšana būs atkarīga no valdības spējām ierobežot primāros izdevumus, kam palīdzētu saistošu vidējā termiņa izdevumu maksimāli pieļaujamā apjoma noteikšana. Ja īstenotās strukturālās reformas izraisa lielāku izaugsmi, nekā paredzēts 2004. gada maija konverģences programmā, šī iespēja būtu jāizmanto, lai paātrinātu fiskālo korekciju, jo īpaši atvēlot ienākumus, kas ir lielāki nekā tie, kas paredzēti budžetā, galvenokārt ātrākai budžeta deficīta samazināšanai. Papildus tam, ka šāda rīcība palielinātu iespējamību cik drīz vien iespējams un vēlākais līdz 2007. gadam sasniegt budžeta deficītu, kas ir zem 3 % no IKP, tā dotu iespēju sasniegt otro galveno programmā pausto fiskālo mērķi, proti, tādu strukturāla budžeta stāvokli, kāds ir tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu, agrāk nekā līdz programmā paredzētajam 2010. gadam, un ļautu izveidot pietiekamu drošības rezervi pret Līgumā noteikto deficīta kritērija atsauces vērtību, proti, 3 % no IKP, pastāvot normālām makroekonomisku rādītāju svārstībām. Tā arī nodrošinātu labāku pamatu, tādu jautājumu risināšanai, kas saistīti ar privātā kapitāla ieplūšanu, kas, iespējams, var strauji pieaugt.

Programmā prognozēts, ka parāda attiecība pieaugs par 2,5 % starp 2003. un 2005. gadu, sasniedzot 46.4 %, un līdz 2007. gadam atkal samazināsies līdz 45,5 %. Salīdzinot ar citām valstīm, Slovākija ir labā stāvoklī, lai segtu budžeta izmaksas, kas saistītas ar sabiedrību, kura noveco. Ilgtspējība ilgākā laikā ir atkarīga no tā, vai stingri ievēro fiskālās konsolidācijas mērķus un pilnībā īsteno iecerēto politiku. Jo īpaši attiecībā uz auglības koeficientu, pieņēmumi par demogrāfiju, uz kuriem balstās programmā ietvertās prognozes, varbūt ir pārāk optimistiskas. Galvenie riski ilgtspējībai ilgākā laikā ir radušies, jo reformu īstenošanā ir bijuši trūkumi vai kavējumi, vai arī jau īstenoto reformu atcelšanas dēļ.

Ņemot par pamatu Komisijas ieteikumus, Padome 2004. gada 5. jūlijā pieņēma lēmumu, ka Slovākijā pastāv pārmērīgs valsts budžeta deficīts saskaņā ar Līguma 104. panta 6. punktu, un tā saskaņā ar 104. panta 7. punktu Slovākijai sniedza ieteikumus, lai to novērstu, kuros iekļauti Padomes ieteikumi par īstenojamo politiku.

Slovākijas konverģences programmas galvenās prognozes

 

2003

2004

2005

2006

2007

Faktiskais IKP pieaugums (%)

4,2

4,1

4,3

5,0

4,7

Nodarbinātības līmeņa pieaugums (%)

1,8

0,5

0,6

0,6

0,9

SPCI inflācija (%)

8,5

8,1

4,0

2,9

2,5

Vispārējā valdības budžeta bilance (% no IKP)

– 3,6

– 4,0

– 3,9

– 3,9

– 3,0

Valdības bruto parāds (% no IKP)

42,8

45,1

46,4

46,1

45,5


(1)  OV L 209, 2.8.1997., 1.lpp. Visi šajā tekstā minētie dokumenti ir atrodami interneta mājas lapā

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm


Top