PADOMES ATZINUMS

(2004. gada 5. jūlijs)

par Slovēnijas konverģences programmu 2004.-2007. gadam

(2004/C 320/09)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR SNIEGUSI ŠO ATZINUMU.

Padome 2004. gada 5. jūlijā izskatīja Slovēnijas konverģences programmu, kas aptver laika posmu no 2004. gada līdz 2007. gadam. Programma lielākoties atbilst prasībām atteicībā uz datiem grozītajos “noteikumos par stabilitātes un konverģences programmu saturu un formātu”.

Budžeta stratēģijai, kas ir programmas pamatā, ir mērķis nodrošināt stabilas valsts finanses, ko definē kā tādu budžeta stāvokli, kāds ir tuvu līdzsvaram. Tālab programmā paredzēts attiecīgajā laikposmā vispārējo valdības budžeta deficītu pakāpeniski samazināt atbilstīgi gan ienākumu, gan primāro izdevumu attiecības samazinājumam, panākot izmaiņas pēdējā no minētajiem rādītājiem ar obligāto izdevumu ierobežošanu. Saskaņā ar deficīta korekciju nākamajos četros gados budžeta deficīts kļūs uz pusi mazāks, 2007. gadā sasniedzot īpatsvaru, kas ir mazliet zem 1 %. Pielāgojot politiku pakāpeniskai strukturālā deficīta samazināšanai, nelabvēlīgos ekonomiskajos apstākļos iestādes ļaus, kaut arī ierobežotā apjomā, darboties automātiskajiem fiskālajiem stabilizatoriem.

Šķiet, ka makroekonomiskais modelis, kas ir programmas pamatā, atspoguļo ticamus pieņēmumus par izaugsmi, prognozējot, ka faktiskais IKP mazliet pārsniegs tā potenciālo apjomu. Tomēr 2004. gada izaugsmes prognozes vērtējamas kā samērā labvēlīgas. No visām 2004. gada prognozēm inflācijas prognoze šķiet mazliet pieticīga, bet turpmākā programmas darbības laikā uzskatāma par reālistisku, ja vien ekonomikas politiku turpina koordinēt, lai inflāciju samazinātu ilgtermiņā.

Paredzams, ka visā programmas darbības laikā vispārējie valdības budžeta deficīti paliks zem atsauces vērtības, tas ir, 3 % no IKP, mazliet pieaugot līdz 1,9 % no IKP 2004. gadā un tad pakāpeniski samazinoties līdz 0,9 % no IKP līdz 2007. gadam. Programmā noteiktie budžeta mērķi nav pietiekami, lai sasniegtu Stabilitātes un izaugsmes pakta vidējā termiņa mērķi - budžeta stāvokli, kāds ir tuvu līdzsvaram; fiskālās konsolidācijas temps ir pārāk lēns un vidējā termiņa mērķim tuvotos tikai programmas darbības laika beigās. Turklāt budžeta iznākums varētu būt sliktāks nekā paredzēts, jo īpaši, ņemot vērā negatīvos makroekonomiskos riskus, kas saistīti ar iepriekš uzsvērtām pozitīvām prognozēm par izaugsmi 2004. gadā. Fiskālā konsolidācija ir arī koncentrēta uz beigu pasākumiem. Tādēļ programmā ieņemtā budžeta nostāja var nenodrošināt pietiekamu drošības rezervi pret budžeta deficīta robežlieluma - 3 % no IKP - pārsniegšanu normālos makroekonomisko svārstību apstākļos, jo īpaši pirmajos programmas gados.

Valsts bruto parāds ir samērā zems un tāds paliks arī nākotnē. Paredzams, ka parāda attiecība 2007. gadā samazināsies līdz 28,4 % no IKP, pirms tam pieaugot līdz 29,5 % no IKP 2005. gadā. Attiecībā uz ilgtspējību ilgākā laikā Slovēnijas budžetā varētu rasties nesabalansētība, veicot izmaksas, ko prasa sabiedrība, kura noveco. Lai saglabātu valsts finanšu ilgtspējību, ir svarīgi rūpīgi īstenot pensiju reformu un izveidot stabilu veselības aprūpes sistēmu, kā arī nodrošināt pietiekamu primāro pārpalikumu.

Slovēnijas konverģences programmas galvenās prognozes

(1)  OV L209, 2.8.1997., 1. lpp. Visi šajā tekstā minētie dokumenti ir atrodami interneta mājas lapā

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm