PADOMES ATZINUMS

(2004. gada 5. jūlijs)

par Polijas konverģences programmu 2004.-2007. gadam

(2004/C 320/08)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1), un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR SNIEGUSI ŠO ATZINUMU.

Padome 2004. gada 5. jūlijā izskatīja Polijas konverģences programmu, kas aptver laika posmu no 2004. gada līdz 2007. gadam. Programma tikai daļēji atbilst prasībām attiecībā uz datiem grozītajos “noteikumos par stabilitātes un konverģences programmu saturu un formātu” un ESA 95 standartiem.

Programmas pamatā ir budžeta stratēģija, kā mērķis ir samazināt valsts budžeta deficītu zem 3 % no IKP līdz 2007. gadam (ievērojot šādus starpposma mērķus: 5,7 % no IKP 2004. gadā, 4,2 % no IKP 2005. gadā, 3,3 % no IKP 2006. gadā un 1,5 % no IKP 2007. gadā) un saglabāt parāda attiecību zem 60 % no IKP. Tālab programmā ir ietverts pilnīgs pasākumu komplekss (tā sauktais Hauznera plāns (Hausner plan)), ko 2004. gada janvārī valdība apstiprināja, un kas, pilnībā īstenots, panāktu kumulatīvu budžeta deficīta labojumu par 5,3 % no IKP no papildu ienākumiem un ietaupījumiem izdevumu sadaļā laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam (3,3 % no IKP sociālajā jomā un 2,0 % no IKP valsts pārvaldes un valsts uzņēmumu jomā). Deficīta mērķa sasniegšana ir atkarīga arī no prognozētas lielas izaugsmes visas programmas darbības laikā.

Balstoties uz pieejamo informāciju, šķiet, ka programmas makroekonomiskās prognozes atspoguļo samērā pozitīvus pieņēmumus par izaugsmi. Ja prognozes par 5,0 % izaugsmi 2004. un 2005. gadā izrādās ticamas un 2004. gadā tās pat varētu pārsniegt, tad programmā paredzētais vidējā termiņa pieaugums, t.i. IKP paātrināts pieaugums līdz 5,6 % 2006. un 2007. gadā, atspoguļo diezgan labvēlīgus pieņēmumus gan attiecībā uz privāto patēriņu, gan ieguldījumu. Šajā sakarā Hauznera plāna pilnīga īstenošana un fiskālās nedrošības kliedēšana ir ārkārtīgi būtiska, lai sasniegtu prognozēto izaugsmes pastiprināšanu. Inflācijas prognoze kopumā šķiet reāla.

Programmā paredzēts, ka budžeta deficītu samazinās līdz atsauces vērtībai, proti, 3 % no IKP 2007. gadā. Programmas mērķus apdraud vairāki riski. Papildus jau iepriekš minētajiem nelabvēlīgajiem makroekonomiskajiem riskiem pastāv arī šaubas par paredzēto pasākumu īstenošanu, jo plānotais pielāgojums ir ne tikai koncentrēts uz beigu pasākumiem, bet arī nav pilnībā atbilstīgs Hauznera plānam. Visbeidzot, sakarā ar neseno Eurostat lēmumu par finansētu pensiju shēmas klasifikāciju plānotie deficīta rādītāji varbūt būs jāpārskata un jāpaceļ par 1,6 % no IKP. Programmas budžeta nostāja varētu būt nepietiekama, lai programmas darbības laikā samazinātu deficītu zem 3 % no IKP.

Programmā ir paredzēts, ka parāda attiecība laikposmā no 2003. līdz 2007. gadam palielināsies par 7 procentiem no IKP, šim pieaugumam apstājoties tikai programmas pēdējā gadā. Ņemot vērā riskus iepriekš minētajiem deficīta iznākumiem un ievērojamās šaubas par plānoto privatizācijas ieņēmumu realizāciju, parāda attiecības attīstība visdrīzāk būs mazāk labvēlīga, nekā prognozēts.

Attiecībā uz ilgtspējību ilgākā laikā Polijas budžetā varētu rasties nesabalansētība, veicot paredzētās izmaksas, ko prasa sabiedrība, kura noveco. Lai arī 1999. gada pensiju reforma, ar ko izveidoja progresīvu trīs pakāpju pensiju sistēmu – tostarp veicot izmaiņas pašfinansēto (“pay-as-you-go”) pensiju līmeņa parametros, piemēram, ierobežojot iespēju priekšlaicīgi pensionēties – mazina budžeta ilgtermiņa nesabalansētības risku, tā nav tos pilnībā novērsusi. Lai valsts budžetam izveidotu ilgtspējīgu pamatu, ir būtiski nodrošināt atbilstīgu vidējā termiņa pamatbudžeta pārpalikumu, kā arī īstenot pasākumus, kas aizkavētu pensijas sistēmas deficītu, ierobežotu valsts uzņēmumu un veselības aprūpes sistēmas saistību uzņemšanos, kā arī ir būtiski īstenot strukturālas reformas, lai palielinātu darbaspēka īpatsvaru.

Ņemot par pamatu Komisijas ieteikumus, Padome 2004. gada 5. jūlijā pieņēma lēmumu, ka Polijā pastāv pārmērīgs valsts budžeta deficīts saskaņā ar Līguma 104. panta 6. punktu, un saskaņā ar 104. panta 7. punktu Polijai sniedza ieteikumus, lai to novērstu, kuros iekļauti Padomes ieteikumi par īstenojamo politiku.

Polijas konverģences programmas galvenās prognozes

(1)  OV L 209, 2.8.1997., 1.lpp. Šajā tekstā minētie dokumenti ir atrodami tīmekļa vietnē

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm