PADOMES ATZINUMS

(2004. gada 5. jūlijs)

par Igaunijas konverģences programmu 2004.-2008. gadam

(2004/C 320/02)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1), un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu (2),

apspriežoties ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR SNIEGUSI ŠO ATZINUMU.

2004. gada 5. jūlijā Padome izpētīja Igaunijas konverģences programmu, kas aptver 2004. - 2008. gadu. Programma lielā mērā atbilst “Noteikumiem par konverģences programmām un stabilitātes formātu un saturu”.

Programmas budžeta stratēģija ir mērķēta uz stabilu valsts finanšu uzturēšanu, kas nozīmē, ka budžets ir vai nu ar pārpalikumu, vai līdzsvarā. Tā kā 2003. gadā IKP bija ar 2,6 % pārpalikumu, tad 2004. gadā programma mērķē uz nelielu 0,7 % IKP pārpalikumu un sabalansētiem budžetiem jau no 2005. gada, tajā pašā laikā pakāpeniski samazinot gan izdevumu, gan ienākumu proporciju pēc abu rādītāju pieauguma 2004. gadā saistībā ar pievienošanos ES. Paredzams, ka valsts ieguldījumi arī turpmāk būs lieli; Komisija prognozē, ka valsts ieguldījumi 2004. gadā būs 4,5 %, bet 2005. gadā 4,3 % no IKP. Programma īpaši uzsver samazināto tiešo nodokļu reformas kopā ar pārskaitījumu pieaugumu un nodokļu atlaidēm. Stipra izaugsme, uzlabota nodokļu iekasēšana, ietaupījumi izdevumu sadaļā un patēriņa struktūras izmaiņas kopā ar pieaugošiem ienākumiem no PVN un akcīzes nodokļa finansēs šīs reformas. Parāda proporcija, kas 2003. gadā ir 5,8 % IKP, ir ļoti zema, un ir prognozes, ka līdz 2008. gadam tā varētu mazināties līdz 3,2 % IKP.

Balstoties uz pieejamo informāciju, programmas makroekonomiskās prognozes atspoguļo ticamu IKP pieaugumu 5 - 6 % apmērā visā programmas laikā. Galvenie faktori, kas veicinās pieaugumu, būs iekšzemes pieprasījums (aptuveni 7 % gadā) un pieaugošais eksporta apjoms līdz 10 % gadā. Ir paredzams, ka privātais patēriņš ik gadu pieaugs no 5 % līdz 6 %. Investīcijas arī tiks veiktas aktīvi, aptuveni 7 - 9 % apjomā gadā, taču ne 10 % apjomā, kā tas bija pēdējos gados. Inflācija varētu palielināties par 3 % no 2004. gada pēc vēsturiski zemā 1,3 % rādītāja 2003. gadā. Pašreizējais augstais konta deficīts (13,7 % IKP 2003. gadā, 12,6 % pēc pārskatītiem datiem) līdz 2008. gadam varētu būt aptuveni 8 % IKP, kas joprojām ir augsts rādītājs.

Budžeta prognožu riski ir samērā līdzsvaroti. Igaunija ir izveidojusi iepriekšējo gadu prognožu sasniegumu, kā arī nesasniegto fiskālo mērķu apkopojumu par pēdējiem pāris gadiem. No otras puses, nevar neņemt vērā neparedzēto ienākumu samazinājumu no plānotajiem nodokļu samazinājumiem vai ārējo krīžu pretējo ietekmi uz izaugsmi. Tāpēc budžeta stāvoklis programmā šķiet pietiekams, lai saglabātu gandrīz līdzsvarota budžeta pozīcijas stabilitāti un Stabilitātes un attīstības pakta vidējā termiņa mērķi; tam būtu jānodrošina pietiekama drošības rezerve 3 % IKP deficīta sliekšņa pārkāpšanai ar normālām makroekonomiskajām svārstībām. Ātra pārpalikuma samazināšana no 2004. gada, ietverot liela pieauguma periodu, norāda uz skaidru prociklisko fiskālo stāvokli. Tā kā liels ārējo norēķinu deficīts joprojām būs Igaunijas galvenais makroekonomiskās nesabalansētības iemesls programmas laikā, stingra fiskālā disciplīna, kā arī rūpīga kredīta pieauguma pārraudzība ir vēl jo vairāk svarīga, lai nodrošinātu ārējo maksājumu nesabalansētības noturīgu koriģēšanu.

Igaunijas parāda attiecība pret IKP – mazāk nekā 6 % IKP – ir gandrīz zemākais rādītājs ES, un programmas laikā tas varētu samazināties par 2,6 %. Patiesais stāvoklis varētu būt vēl labāks nekā prognozētais, ja nesenais valsts kontu pārskats palielinās IKP līmeņus un līdz ar to arī proporcijas vienību.

Igaunija ir labā pozīcijā, lai atbilstu prognozētajām novecojošo iedzīvotāju budžeta izmaksām. Zems valsts parāds, ievērojamas valdības finanšu rezerves un vidējā termiņa budžeta stratēģija, kas pilnībā atbilst gandrīz līdzsvarota budžeta vai budžeta ar pārpalikumu pozīcijai kopā ar pensiju un veselības aprūpes sistēmu reformām, kuras mazinās budžeta spiedienu ilgākā laika periodā, nodrošinot valsts finansēm stabilu pamatu.

Igaunijas konverģences programmas galvenās prognozes

(1)  OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. Visi šajā tekstā minētie dokumenti ir atrodami interneta mājas lapā

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm.

(2)  OV C [...] [...], [...]. lpp.

(3)   Šie rādītāji neņem vērā 2004. gada 20. maija valsts pārskatu, kas veicināja permanento augsto IKP līmeni. 2003. gada dati arī tiks pārskatīti: reālais IKP pieaugums 5,1%, vispārīgā valdības bilance 2,4% IKP, valdības bruto parāds 5,3% IKP.