32002R0001

Komisijas Regula (EK) Nr. 1/2002

(2001. gada 28. decembris),

ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1259/1999 attiecībā uz vienkāršotu režīmu maksājumiem, ko lauksaimnieki saņem saskaņā ar dažām atbalsta shēmām

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1259/1999, ar ko nosaka kopīgus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku [1] un kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1244/2001 [2], un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu,

tā kā:

(1) Regulas (EK) Nr. 1259/1999 2.a pants paredz vienkāršotu režīmu maksājumiem, kas veicami saskaņā ar dažām atbalsta programmām. Lai panāktu vienkāršošanu, kas ir šāda režīma mērķis, ir jāvienkāršo minētā atbalsta piešķiršana, atkāpjoties no dažiem minētajā pantā uzskaitīto regulu noteikumiem, kā arī no attiecīgajām izpildes regulām, jo īpaši attiecībā uz atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, pieteikumu iesniegšanas un atbalsta izmaksas termiņiem, kā arī pārbaužu noteikumiem.

(2) Vienkāršošanas labad lauksaimniekiem pēc pieprasījuma būtu jāsaņem valsts pārvaldes iestādes aizpildīta pieteikuma veidlapa. Ar šo vienu pieteikumu vajadzētu aizstāt atsevišķos pieteikumus, ko pašlaik izmanto attiecībā uz platībatkarīgo atbalstu un ganāmpulka atbalstu. Pieteikuma pieņemšana būtu nodrošinājums tam, ka visu dalības laiku lauksaimniekam izmaksā noteiktu summu, turpmāk neprasot iesniegt nekādus pieteikumus. Skaidrības labad būtu jāprecizē, kādi maksājumi tiks iekļauti tās summas aprēķinos, kura piešķirama saskaņā ar vienkāršotu režīmu, un valūtas maiņas kurss dalībvalstīs, kas nav ieviesušas eiro.

(3) Būtu jāizstrādā īpaši noteikumi, lai cik vien iespējams vienkāršotu pārbaužu procedūru, reizē nepalielinot divkāršas pieprasījumu iesniegšanas iespējamību. Šajā nolūkā ir lietderīgi uz laiku bloķēt platības vai piemaksas tiesību skaitu, kas atbilst summai, kura piešķirama saskaņā ar vienkāršoto režīmu, proti, tiesībām saņemt piemaksu par platību un/vai ganāmpulku, pamatojoties uz kurām iesniegts vienkāršots atbalsta pieprasījums, ir jābūt atkarīgām no konkrētiem nosacījumiem, turklāt ir jāparedz īpaši noteikumi, kā aprēķināt hektāru skaitu un tiesības saņemt piemaksu par ganāmpulku pārskata periodā, kā arī maksimālā summa, kas būtu jāņem vērā. Zemes gabali un piemaksas tiesības, kas atbilst summai, kura piešķirama saskaņā ar vienkāršoto režīmu, būtu jāiekļauj deklarācijā, kas ir derīga visu laiku, kamēr lauksaimnieks izmanto vienkāršoto režīmu. Saņemot atbalstu šķiedras linu salmu apstrādei, kas paredzēta 2. pantā Padomes 2000. gada 27. jūlija Regulā (EK) Nr. 1673/2000 par šķiedras linu un kaņepāju tirgus kopīgo organizāciju [3], šai deklarācijai būtu jāaizstāj ikgadējais "platībatkarīgā" atbalsta pieprasījums, kas paredzēts 7. panta 1. punktā Komisijas 2001. gada 5. februāra Regulā (EK) Nr. 245/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1673/2000 par šķiedras linu un kaņepāju tirgus kopīgo organizāciju [4], kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1093/2001 [5].

(4) Kaut arī lauksaimniekiem jāpatur minimālā platība vai minimālais piemaksas tiesību skaits, viņiem būtu jāļauj brīvi rīkoties ar platību vai piemaksas tiesībām, uz kurām neattiecas summa, kas piešķirama saskaņā ar vienkāršoto režīmu. Attiecīgi pamatotos gadījumos, piemēram, beidzoties nomai, piedaloties pārstrukturēšanas programmās, vai valsts intervences gadījumā dalībvalstīm būtu jāļauj lauksaimniekiem aizstāt deklarētos zemes gabalus ar līdzvērtīgiem zemes gabaliem. Lai nodrošinātu budžeta neitralitāti, atbalsta piešķiršanas nosacījumi, ko piemēro platībām, par kurām jau saņem atbalstu saskaņā ar vienkāršoto režīmu, būtu turpmāk jāpiemēro arī atbilstošajām platībām, kas tiks bloķētas, lai saņemtu atbalstu saskaņā ar vienkāršoto režīmu.

(5) Attiecībā uz ekstensifikācijas maksājumiem - platības, kas atbilst ekstensifikācijas maksājuma daļai tanī summā, kura izmaksājama saskaņā ar vienkāršoto režīmu, būtu jābloķē, kā tas notiek ar platībām, par kurām saņem platībatkarīgo atbalstu. Ja lauksaimnieks tur mājlopus, pildot ekstensīvās ražošanas noteikumus, šādām platībām būtu arī turpmāk jāpiemēro dažas ganāmpulka blīvuma normas. Tomēr būtu lietderīgi nodrošināt zināmu rīcības brīvību, ļaujot lauksaimniekam brīvprātīgi ievērot dažus nosacījumus attiecībā uz maksimālo mājlopu skaitu, ko drīkst turēt, kamēr viņš izmanto vienkāršoto režīmu.

(6) Ja lauksaimniekam nav zemes gabalu vai piemaksas tiesību, kas būtu jābloķē saskaņā ar kompetentās iestādes paziņoto hektāru vai mājlopu skaitu, ņemot vērā ieguldījumus, kas ir vajadzīgi, iegādājoties vai nomājot zemes gabalu vai piemaksas tiesības, dalībvalstīm vajadzētu pieņemt deklarāciju par platību vai piemaksas tiesību skaitu, kura neatbilst paziņotajam hektāru vai mājlopu piemaksas tiesību skaitam. Šajā gadījumā būtu proporcionāli jāsamazina summa, kas piešķirama saskaņā ar vienkāršoto režīmu.

(7) Regula (EK) Nr. 1259/1999 paredz, ka vienkāršotā režīma ieviešanas noteikumos ir jāiekļauj arī sīki izstrādātas normas, lai novērstu atkārtotus pieteikumus attiecībā uz platībām un produkciju, uz kuru attiecas vienkāršotais režīms. Tādēļ nevajadzētu pieļaut, ka lauksaimnieki, kas saņem atbalstu saskaņā ar vienkāršoto režīmu, saņemtu citu tiešo atbalstu tajā pašā kalendārajā gadā. Izņēmumi būtu pieļaujami, ja attiecīgās regulas paredz atbalsta uzkrāšanu.

(8) Budžeta neitralitāte paredz, ka platības un piemaksas tiesību skaits, ko ņem vērā, nosakot tiesības izmantot vienkāršoto režīmu, un kas tiek bloķēts, ir jāņem vērā, kad aprēķina attiecīgo pamatplatību vai limitu pārsniegumu, attiecīgi samazinot pamatplatības vai ganāmpulka piemaksas limitus. Tā kā vienkāršotā režīma izmantošana neuzliek lauksaimniekam pienākumu audzēt konkrētas kultūras vai turēt mājlopus, lai iegūtu tiesības saņemt atbalstu, proporcionālo samazinājumu, kas ir piemērojams platību vai limitu pārsniegšanas gadījumā, tomēr nevajadzētu piemērot viņu platībām vai tiesībām.

(9) Lai aizsargātu Kopienas finansiālās intereses, būtu jāparedz sankciju sistēma gadījumiem, kad netiek ievērotas šīs regulas prasības. Šim nolūkam būtu jāņem vērā normas, kas paredzētas Komisijas 2001. gada 11. decembra Regulā (EK) Nr. 2419/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus integrētās pārvaldes un pārbaužu sistēmas piemērošanai dažām Kopienas atbalsta shēmām, kas izveidotas ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3508/92 [6], kura grozīta ar Regulu (EK) Nr. 2550/2001 [7].

(10) Lai samazinātu pārbaužu izmaksas, vienkāršotā režīma izmantotāji būtu uzskatāmi par vienotu kopumu, veicot izlases pārbaudes, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 2419/2001, un būtu jāsamazina pārbaužu biežums.

(11) Lai Komisija saņemtu sīku informāciju par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, piemērojot Regulu (EK) Nr. 1259/1999, būtu jāpieņem noteikumi par paziņojumu saturu un grafiku attiecībā uz vienkāršoto režīmu saskaņā ar tās 9. pantu, ņemot vērā Kopienas budžeta izstrādes grafiku un pamatojoties uz gatavajiem paraugiem, kas attiecas uz to saturu;

(12) Attiecīgās pārvaldības komitejas nav sniegušas atzinumus to priekšsēdētāju noteiktajos termiņos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Ar šo regulu nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu vienkāršotu režīmu maksājumiem, ko veic saskaņā ar atbalsta programmām, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1259/1999 2.a pantā (še turpmāk "vienkāršotais režīms").

2. Atkāpjoties no pielikumā minētajiem noteikumiem, lauksaimnieki drīkst saņemt Regulas (EK) Nr. 1259/1999 2.a panta 1. punktā paredzētos maksājumus saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā regulā.

Normas, kas ietvertas regulās, ar kurām ievieš pielikumā minētos noteikumus, turpina piemērot, ja vien šajā regulā nav paredzētas īpašas normas.

2. pants

Pieteikumu iesniegšana

1. Kompetentā iestāde nosūta pieteikuma veidlapu (še turpmāk "vienkāršots atbalsta pieprasījums") lauksaimniekiem, kas ir izteikuši vēlēšanos pieprasīt atbalstu saskaņā ar vienkāršoto režīmu, norādot:

a) summu, ko tiesīgs saņemt lauksaimnieks saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1259/1999 2.a panta 3. un 4. punktu (še turpmāk "summa, kas piešķirama saskaņā ar vienkāršoto režīmu");

b) hektāru un/vai ganāmpulka piemaksas tiesību skaitu, kas bloķējams šīs regulas 8. panta 1. punkta nozīmē, kamēr izmanto vienkāršoto režīmu, un/vai mājlopu skaitu, kas noteikts saskaņā ar 4. pantu un 12. panta 3. punktu;

c) 5. pantā paredzēto nodošanas aizliegumu.

Dalībvalstīs, kas nav ieviesušas eiro, summu, kura piešķirama saskaņā ar vienkāršoto režīmu, konvertē attiecīgās valsts valūtā pēc maiņas kursa, kas piemērojams 1. janvārī kalendārajā gadā, uz kuru attiecas piešķirtā summa.

2. Attiecīgi apstiprinātu vienkāršoto atbalsta pieprasījumu, ko bez iebildēm parakstījis lauksaimnieks, vajadzības gadījumā tam pievienojot 11. panta 1. punktā un 12. panta 1. punktā paredzēto deklarāciju, nodod kompetentajai iestādei līdz datumam, kas jānosaka attiecīgajai dalībvalstij, bet ne vēlāk kā 1. septembrī.

Ja pieprasījumu iesniedz novēloti Regulas (EK) Nr. 2419/2001 13. panta nozīmē, minētās regulas 13. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzēto samazinājumu attiecina tikai uz summu, kas izmaksājama par pirmo gadu, kurā izmanto vienkāršoto režīmu.

Vienkāršoto atbalsta pieprasījumu pielīdzina atbalsta pieprasījumam Regulas (EK) Nr. 2419/2001 2. panta i) un j) punkta nozīmē.

3. pants

Summas aprēķināšana

1. Summā, ko lauksaimnieks drīkst saņemt saskaņā ar vienkāršoto režīmu, ietver visas summas, kas piešķirtas Regulas (EK) Nr. 1259/1999 2.a panta 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajos pārskata periodos līdz datumam, kas ir jānosaka dalībvalstīm, bet ne vēlāk kā 30. jūnijā gadā, kurā lauksaimnieks iesniedz vienkāršotā režīma pieteikumu.

2. Ja pārskata periodā piemēro Regulas (EK) Nr. 1259/1999 3. panta 2. punktu, šīs summas aprēķina tā, kā aprēķina summas, kas būtu jāpiešķir pirms minētā noteikuma piemērošanas.

3. Attiecībā uz 2002. kalendāro gadu, tajā iekļauj šādus maksājumus par 1999. kalendāro gadu:

a) platībatkarīgos maksājumus par laukaugiem, ieskaitot maksājumus par atmatā atstāto zemi, piemaksu par cietajiem kviešiem un īpašu atbalstu, kas paredzēts Padomes Regulas (EEK) Nr. 1765/92 2., 4., 5., 6., 6.a un 7. pantā, kā arī 12. panta vienpadsmitā ievilkuma pirmajā daļā [8];

b) īpašu piemaksu, piemaksu par zīdītājgovīm, ieskaitot piemaksu par telēm, un līdzfinansēšanas gadījumā - valsts piemaksu par zīdītājgovīm, kā arī ekstensifikācijas maksājumus, kas paredzēti Padomes Regulas (EEK) Nr. 805/1968 4.b, 4.d un 4.h pantā [9].

4. Platībatkarīgā atbalsta summu un piemaksu par mājlopiem aprēķina atsevišķi. Turpmāk tekstā šos divus atbalsta veidus attiecīgi dēvē par "platībatkarīgā atbalsta daļu" un "ganāmpulka piemaksas daļu" no summas, kas piešķirama saskaņā ar vienkāršoto režīmu.

4. pants

Hektāru skaita un/vai piemaksas tiesību skaita noteikšana

1. Ja lauksaimnieks ir saņēmis platībatkarīgo atbalstu, kompetentā iestāde viņam paziņo hektāru skaitu, norādot divus ciparus aiz komata, kas atbilst katram platībatkarīgā atbalsta veidam summā, kura piešķirama saskaņā ar vienkāršoto režīmu.

Ja tie ir maksājumi par laukaugiem, hektāru skaitu aprēķina atsevišķi katram kultūraugam, kuram dalībvalstis ir noteikušas pamatplatību saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1251/1999 3. un/vai 5. pantu [10].

2. Ja lauksaimnieks ir saņēmis ekstensifikācijas maksājumu, kompetentā iestāde viņam paziņo hektāru skaitu, norādot divus ciparus aiz komata, kas atbilst ekstensifikācijas maksājuma daļai paziņotajā summā, kura piešķirama saskaņā ar vienkāršoto režīmu, un mājlopu skaitu, kas noteikts saskaņā ar šīs regulas 12. panta 3. punktu.

3. Ja lauksaimnieks ir saņēmis ganāmpulka piemaksas, kompetentā iestāde viņu informē par piemaksas tiesību skaitu, kas atbilst ganāmpulka piemaksas daļai summā, kura piešķirama saskaņā ar vienkāršoto režīmu.

Liellopiem šo skaitu norāda līdz pirmajam ciparam aiz komata. Attiecībā uz aitām un kazām piemēro Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3567/92 14. pantu [11].

4. Hektāru skaitu un ganāmpulka piemaksu skaitu, kas minēts šā panta 1., 2. un 3. punktā, aprēķina, pamatojoties uz:

a) vidējo hektāru skaitu un/vai ganāmpulka piemaksas tiesību skaitu, par kuru trīs kalendāro gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas gada ir piešķirts atbalsts, ja ir piemērojams Regulas (EK) Nr. 1259/1999 2.a panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts;

b) vidējo hektāru skaitu un/vai ganāmpulka piemaksas tiesību skaitu, par kuru kalendārajā gadā pirms pieteikuma iesniegšanas gada ir piešķirts atbalsts, ja ir piemērojams Regulas (EK) Nr. 1259/1999 2.a panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts.

5. Lauksaimniekam, kura rīcībā nav zemes gabalu un/vai piemaksas tiesību, kas atbilstu hektāru skaitam vai ganāmpulka piemaksas tiesību skaitam, kurš aprēķināts saskaņā ar 4. punktu, attiecīgā dalībvalsts var atļaut deklarēt platību, kas atbilst viņa rīcībā esošajiem zemes gabaliem un/vai deklarēt to piemaksas tiesību skaitu, kas ir viņa rīcībā.

Šajā gadījumā summu, kas ir piešķirama saskaņā ar vienkāršoto režīmu, aprēķina, pamatojoties uz platību un/vai ganāmpulka piemaksas tiesībām, kas minētas pirmajā daļā. Šī summa nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt summu, kas aprēķināta saskaņā ar 3. pantu.

6. Ja ir piemērojama Regulas (EK) Nr. 1259/1999 2.a panta 4. punkta otrā daļa, hektāru skaitu un/vai ganāmpulka piemaksas tiesību skaitu, kas noteikts saskaņā ar šā panta 4. punktu, proporcionāli samazina, lai panāktu atbilstību maksimālajai summai EUR 1250.

Pēc lauksaimnieka izvēles šo samazinājumu var piemērot vispirms platībatkarīgā atbalsta daļai un tikai tad ganāmpulka piemaksas daļai summā, kas piešķirama saskaņā ar vienkāršoto režīmu, vai vispirms ganāmpulka piemaksas daļai un tad platībatkarīgā atbalsta daļai.

5. pants

Nodošanas aizliegums

Izņemot mantošanas gadījumus, lauksaimnieks nedrīkst nekādā veidā pilnīgi, daļēji vai uz laiku, kopā ar lauku saimniecības nodošanu vai bez tās nodot zemes gabalus un/vai piemaksas tiesību skaitu, kas atbilst hektāru skaitam un/vai ganāmpulka piemaksas tiesību skaitam, kas noteikts saskaņā ar 4. pantu.

6. pants

Atbalsta izmaksa

Maksājumus par katru kalendāro gadu veic pēc 1. novembra, vēlākais, līdz nākamā gada 30. jūnijam.

7. pants

Dalības atsaukšana

1. Lauksaimnieks var jebkurā laikā paziņot par savu nodomu atteikties no vienkāršotā režīma. Šī atteikšanās tomēr stājas spēkā tikai no 1. janvāra nākamajā kalendārajā gadā pēc gada, kurā viņš paziņojis par savu nodomu atsaukt savu dalību.

Lauksaimnieks nedrīkst iesniegt jaunu vienkāršotā režīma pieteikumu.

2. Ja ir piemērojams 15. panta 4. punkts, lauksaimnieks nav tiesīgs atteikties no vienkāršotā režīma visu nākamo kalendāro gadu.

3. Ja lauksaimnieks nomirst pēc tam, kad ir iesniedzis pieteikumu saskaņā ar vienkāršoto režīmu, viņa mantiniekiem ir tiesības saņemt summu, ko lauksaimnieks būtu bijis tiesīgs saņemt saskaņā ar vienkāršoto režīmu, ja vien viņi atbilst vienkāršotā režīma izmantošanas nosacījumiem. Ja viņi neatbilst šiem nosacījumiem, viņi ir tiesīgi saņemt summu, uz kuru lauksaimniekam būtu bijušas tiesības saskaņā ar vienkāršoto režīmu, tikai par kalendāro gadu, kurā lauksaimnieks miris.

8. pants

Atkārtoti pieteikumi

1. Par platību vai produkciju, attiecībā uz kuru iesniegts vienkāršots atbalsta pieprasījums, nedrīkst iesniegt pieprasījumu, lai saņemtu kādu citu tiešo atbalstu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1259/1999 pielikumā.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro:

a) pārejas posma pasākumiem Portugāles labības tirgū saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3653/90 [12];

b) maksājumiem, kas paredzēti ražotājiem saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2799/98 4. un 5. pantu [13] un Padomes Regulas (EK) Nr. 2800/98 2. un 3. pantu [14];

c) atbalstam laukaugu un rīsu sēklu audzētājiem saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2358/71 3. pantu [15];

d) desezonalizācijas piemaksai un piemaksai par nokautiem dzīvniekiem saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1254/1999 5. un 11. pantu [16];

e) piensaimniecības piemaksai un papildu maksājumiem saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 16. un 17. pantu;

f) atbalstam, kas paredzēts attālākiem reģioniem saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1452/2001 9. pantu, 12. panta 1. punktu un 16. pantu [17], Padomes Regulas (EK) Nr. 1453/2001 9., 13., 16., 17., 22., 27. pantu, 28. panta 1. punktu un 30. pantu [18], kā arī Padomes Regulas (EEK) Nr. 1454/2001 5., 6., 9., 13., 14. un 17. pantu [19];

g) atbalstam Egejas jūras salām saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2019/93 6., 7., 8., 9., 11. un 12. pantu [20].

9. pants

Saderīgi pieteikumi

1. Lauksaimnieks, kas iesniedzis pieteikumu uz kādu no atbalstiem, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr.1259/1999 pielikumā un kuru pieteikumu iesniegšanas termiņš beidzas pirms tā termiņa, ko attiecīgā dalībvalsts noteikusi pieteikumu iesniegšanai saskaņā ar vienkāršoto režīmu, drīkst izmantot vienkāršoto režīmu, ar noteikumu, ka viņš atsauks savus pieteikumus uz minēto atbalstuun atteiksies no attiecīgajiem maksājumiem.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro lauksaimniekiem, kas pārbaudīti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2419/2001 un ir informēti, ka attiecībā uz atbalsta pieprasījumu ir konstatēti pārkāpumi.

10. pants

Atbalsts šķiedras linu audzētājiem

Ja lauksaimnieks, kas izmanto vienkāršoto režīmu, ir noslēdzis līgumu, lai saņemtu atbalstu šķiedras linu salmu pārstrādei, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1673/2000 2. pantā, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 245/2001 7. panta 1. punkta, "platībatkarīgā" atbalsta pieprasījumu, kas skar zemes gabalus, ko aizņem šķiedras lini, aizstāj ar šīs regulas 11. panta 1. punktā minēto deklarāciju, neierobežojot Regulas (EK) Nr. 245/2001 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kamēr viņš izmanto vienkāršoto režīmu.

11. pants

Platības deklarācijas

1. Lauksaimnieks, kas ir saņēmis platībatkarīgo atbalstu un/vai ekstensifikācijas maksājumu, saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 3508/92 6. panta 6. punktu [21] deklarē lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabalus, tostarp rupjās lopbarības kultūru platības, vai atmatā atstātos lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabalus, kuri atbilst bloķējamās platības vai platību hektāru skaitam, ko viņam paziņojusi kompetentā iestāde saskaņā ar šīs regulas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

2. Zemes gabaliem, kas deklarēti saskaņā ar 1. punktu un atbilst platībatkarīgā atbalsta daļas hektāru skaitam paziņotajā summā, kura piešķirama pēc vienkāršotā režīma, un ir saistīti ar maksājumiem par laukaugiem, jāatbilst atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1251/1999 7. pantā.

3. Zemes gabaliem, kas deklarēti saskaņā ar 1. punktu un atbilst ekstensifikācijas atbalsta daļai summā, kura piešķirama pēc vienkāršotā režīma, piemēro Regulas (EK) Nr. 1259/1999 2.a panta 6. punktu.

4. Deklarācija, kas minēta 1. punktā, ir derīga līdz 2005. gada beigām, ja vien lauksaimnieks nav nepārprotami atteicies no vienkāršotā režīma vai zaudējis tiesības saņemt atbalstu pēc vienkāršotā režīma saskaņā ar 7. panta 3. punktu.

5. Attiecīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var atļaut lauksaimniekam grozīt deklarāciju, ar noteikumu, ka viņš ievēro paziņoto hektāru skaitu, attiecīgās platības atbilstības nosacījumus, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1251/1999 7. pantā, kā arī attiecīgās platības ienesīgumu vai piekrīt šīs regulas 4. panta 5. punkta piemērošanai.

12. pants

Ganāmpulka piemaksas deklarācijas

1. Lauksaimnieks pēc ganāmpulka piemaksas saņemšanas paziņo, ka, izmantojot vienkāršoto režīmu, viņš piekrīt samazinājumam atbilstoši ganāmpulka piemaksas tiesību skaitam, kas tiks bloķēts, par ko viņam paziņojusi kompetentā iestāde saskaņā ar šīs regulas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu, un šis samazinājums skar:

a) viņa individuālās piemaksas tiesības saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2467/98 6. panta 1. punktu [22];

b) viņa individuālo limitu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1254/1999 7. panta 1. punktā.

2. Komisijas Regulas (EK) Nr. 2342/1999 23. panta 2. punktu [23] un Regulas (EEK) Nr. 3567/92 6.a panta 2. punktu nepiemēro piemaksas tiesībām, uz kurām attiecas 1. punktā paredzētais pagaidu samazinājums.

3. Lauksaimnieks pēc ekstensifikācijas maksājumu saņemšanas apņemas jebkurā kalendārajā gadā vidēji turēt tādu liellopu skaitu, skaitot tos ganāmpulka vienībās, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1254/1999 III pielikumā un nepārsniedz vidējo skaitu, kurš ņemts vērā, aprēķinot ganāmpulka blīvumu, vai, ja tas ir pārsniegts, tādu skaitu, kas ņemts vērā pēdējā gadā, kurā viņš ieguvis tiesības uz ekstensifikācijas maksājumu.

Šā punkta pirmajā daļā liellopu skaitu noapaļo līdz tuvākajam veselajam skaitlim.

4. Deklarācija, kas minēta 1. punktā, ir derīga līdz 2005. gada beigām, ja vien lauksaimnieks nav nepārprotami atteicies no vienkāršotā režīma vai zaudējis tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar vienkāršoto režīmu, ievērojot 7. panta 3. punktu.

5. Attiecīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var atļaut lauksaimniekam grozīt deklarāciju, ar noteikumu, ka viņš ievēro paziņoto piemaksas tiesību skaitu vai piekrīt šīs regulas 4. panta 5. punkta piemērošanai.

13. pants

Pamatplatības un limiti

1. Regulas (EK) Nr. 1251/1999 2. panta 4. punktā un 5. pantā, Padomes Regulas (EK) Nr. 1577/96 3. panta 1. punktā [24] un Padomes Regulas (EK) Nr. 3072/95 6. panta 5. punktā [25] minēto platībatkarīgā atbalsta proporcionālo samazinājumu nepiemēro platībām, kas minētas šīs regulas 4. panta 1. punktā.

Aprēķinot Regulas (EK) Nr. 1251/1999 2. panta 4. punktā un 5. pantā, kā arī Regulas (EK) Nr. 1577/96 3. panta 1. punktā un Regulas (EK) Nr. 3072/95 6. panta 5. punktā minēto platību pārsniegumu, šīs platības samazina par atbilstošu to platību hektāru skaitu, kas minētas šīs regulas 4. panta 1. punktā.

2. Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1251/1999 3. panta 7. punktu, šīs regulas 11. panta 1. punktā minēto platību ienesīgums ir to ražošanas reģionu ienesīgums, pie kuriem šīs platības pieder.

Platībatkarīgā atbalsta proporcionālais samazinājums nākamajā tirdzniecības gadā, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1251/1999 3. panta 7. punktā, netiek piemērots.

3. To mājlopu skaits, par kuriem var saņemt atbalstu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1254/1999 4. panta 4. punktā un 10. panta 1. punktā, netiek proporcionāli samazināts.

Aprēķinot Regulas (EK) Nr. 1254/1999 4. panta 4. punktā, 7. panta 2. punktā un 10. panta 1. punktā minēto limitu pārsniegumu, šos limitus samazina par attiecīgo mājdzīvnieku skaitu uz vienu piemaksu, par kuriem lauksaimnieks ir saņēmis ganāmpulka piemaksas attiecīgajā pārskata periodā.

14. pants

Pārbaudes

1. Vienkāršotos atbalsta pieprasījumus neņem vērā, nosakot to, cik bieži jāveic ganāmpulka atbalsta un platībatkarīgā atbalsta pieteikumu pārbaudes uz vietas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2419/200 18. panta 1. punktu.

2. Vienkāršotā režīma pirmajā piemērošanas gadā uz vietas pārbauda vismaz 2 % vienkāršoto atbalsta pieprasījumu.

Turpmākajos gados uz vietas pārbauda vismaz 3 % lauksaimnieku, kas iesnieguši vienkāršotā režīma pieteikumus.

3. Pieteikuma iesniedzējus, kam veiktas pārbaudes uz vietas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2419/2001 19. pantu tajā gadā, kad viņi sākuši izmantot vienkāršoto režīmu, pieskaita vienkāršotā režīma izlasei.

15. pants

Samazinājumi un atteikumi

1. Ja nav bijuši nekādi force majeure vai ārkārtas apstākļi, kas definēti Regulas (EK) Nr. 2419/2001 48. pantā, bet, veicot administratīvas pārbaudes vai pārbaudes uz vietas, atklājas, ka ir pārkāpts viens vai vairāki platībatkarīgā atbalsta nosacījumi, kurus noteikušas dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1259/1999 2.a panta 6. punktu, kā arī šīs regulas 5. pantā un 11. panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi, un ja konstatētā Regulas (EK) Nr. 2419/2001 2. panta r) punkta nozīmē deklarētās un noteiktās platības starpība pārsniedz 3 %, bet ne vairāk kā 30 % noteiktās platības, platībatkarīgā atbalsta daļu summā, kas piešķirama saskaņā ar vienkāršoto režīmu, samazina attiecīgajā kalendārajā gadā par konstatētās starpības divkāršu lielumu.

Ja starpība pārsniedz 30 % noteiktās platības, attiecīgajā kalendārajā gadā netiek piešķirta platībatkarīgā atbalsta daļa pēc vienkāršotā režīma.

2. Ja neievēro 12. panta 3. punktā izklāstītos nosacījumus, netiek maksāta ekstensifikācijas maksājuma daļa summā, kas piešķirama saskaņā ar vienkāršoto režīmu.

Ja deklarētā platība, kas minēta 4. panta 2. punktā, vairāk nekā par 10 % pārsniedz noteikto platību, netiek maksāta ekstensifikācijas maksājuma daļa summā, kas piešķirama saskaņā ar vienkāršoto režīmu. Turklāt summu, kas piešķirama saskaņā ar vienkāršoto režīmu, samazina par ekstensifikācijas maksājuma daļas 50 %.

3. Ja, veicot pārbaudi uz vietas, atklājas, ka netiek pildīti Regulas (EK) Nr. 3508/2001 5. pantā minētie pienākumi, attiecīgajā gadā ganāmpulka piemaksas daļai summā, kas piešķirama saskaņā ar vienkāršoto režīmu, piemēro Regulas (EK) Nr. 2419/2001 39. pantu.

4. Ja konstatēti 1. punktā minēto nosacījumu tīši pārkāpumi, tādus pašus atteikumus vai samazinājumu un atteikumu apmērus, kādi aprēķināti tajā gadā, kad bijuši nosacījumu pārkāpumi, piemēro maksājumiem, kuri pienākas nākamajā kalendārajā gadā, neskarot jebkurus citus atteikumus vai samazinājumus tajā pašā gadā.

5. Atteikumus un samazinājumus, kas paredzēti 1. līdz 4. punktā, nepiemēro, ja lauksaimnieks ir iesniedzis faktiski pareizu informāciju vai var citādi pierādīt, ka viņš nav vainīgs.

16. pants

Informācijas nodošana Komisijai

1. Ja dalībvalstis nolemj piemērot vienkāršoto režīmu, tās ik gadu līdz 31. decembrim iesniedz Komisijai sīkas ziņas par šim nolūkam izraudzītajiem pasākumiem, kā arī ziņojumu par vienkāršotā režīma piemērošanas panākumiem, tostarp sasniegtā novērtējumu. Pirmo ziņojumu iesniedz vēlākais 2003. gada 31. martā.

2. Dalībvalstis ik gadu, ne vēlāk kā attiecīgā kalendārā gada 15. septembrī, nodod to pieteikumu uzskaitījumu, kas akceptēti saskaņā ar vienkāršoto režīmu, norādot šiem pieteikumiem saskaņā ar 3. pantu atvēlētās summas, kā arī atbilstošās summas, kuras piešķirtas saskaņā ar katru atbalsta programmu, kas paredzēta attiecīgajās regulās. Tās norāda arī datus, kas paziņoti lauksaimniekiem saskaņā ar 4. panta 1., 2. un 3. punktu.

Attiecībā uz to, kā paziņo šos datus, mutatis mutandis piemēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 613/97 6. panta 5. punktu [26], Komisijas Regulas (EK) Nr. 2316/1999 26. pantu [27] un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1644/96 3. pantu [28].

3. Dalībvalsts ik gadu paziņo, cik bijis atteikšanās gadījumu, kā arī attiecīgo ikgadējā atbalsta summu, kas iepriekš izmaksāta saskaņā ar vienkāršoto režīmu.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2001. gada 28. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 160, 26.6.1999., 113. lpp.

[2] OV L 173, 27.6.2001., 1. lpp.

[3] OV L 193, 29.7.2000., 16. lpp.

[4] OV L 35, 6.2.2001., 18. lpp.

[5] OV L 150, 6.6.2001., 17. lpp.

[6] OV L 327, 12.12.2001., 11. lpp.

[7] OV L 341, 22.12.2001., 105. lpp.

[8] OV L 181, 1.7.1992., 12. lpp.

[9] OV L 148, 28.6.1968., 24. lpp.

[10] OV L 160, 26.6.1999., 1. lpp.

[11] OV L 362, 11.12.1992., 41. lpp.

[12] OV L 362, 27.12.1990., 28. lpp.

[13] OV L 349, 24.12.1998., 1. lpp.

[14] OV L 349, 24.12.1998., 8. lpp.

[15] OV L 246, 5.11.1971., 1. lpp.

[16] OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp.

[17] OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp.

[18] OV L 198, 21.7.2001., 11. lpp.

[19] OV L 198, 21.7.2001., 26. lpp.

[20] OV L 198, 21.7.2001., 45. lpp.

[21] OV L 184, 27.7.1993., 1. lpp.

[22] OV L 355, 5.12.1992., 1. lpp.

[23] OV L 312, 20.11.1998., 1. lpp.

[24] OV L 281, 4.11.1999., 30. lpp.

[25] OV L 206, 16.8.1996., 4. lpp.

[26] OV L 329, 30.12.1995., 18. lpp.

[27] OV L 94, 9.4.1997., 1. lpp.

[28] OV L 280, 30.10.1999., 43. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

- 2. panta 1., 2., 3., 4. punkts, 3. panta 7. punkts, 4. panta 4. punkts, 5. pants, 5.a pants un 8. panta 1. un 2. punkts Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1251/1999, ar ko izveido atbalsta sistēmu dažu laukaugu audzētājiem un kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1308/2001 [1];

- 1. pants, 2. panta 2. punkts un 3. panta 1. punkts Padomes 1996. gada 30. jūlija Regulā (EK) Nr. 1577/96, ar ko ievieš īpašu pasākumu attiecībā uz dažiem pākšaugiem un kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr.811/2000 [2];

- 6. pants Padomes 1995. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 3072/95 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1987/2001 [3];

- 4., 6., 10., 13. un 14. pants Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu gaļas un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2345/2001 [4];

- 5. panta 1. līdz 6. punkts Padomes 1998. gada 3. novembra Regulā (EK) Nr. 2467/98 par aitu un kazu gaļas tirgus kopīgo organizāciju, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1669/2000 [5];

- 6. panta 1., 2., 8. un 10. punkts Padomes 1992. gada 27. novembra Regulā (EEK) Nr. 3508/92, ar ko izveido integrētu pārvaldes un pārbaužu sistēmu dažām Kopienas atbalsta shēmām un kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 495/2001 [6].

[1] OV L 145, 31.5.2001., 16. lpp.

[2] OV L 100, 20.4.2000., 1. lpp.

[3] OV L 271, 12.10.2001., 5. lpp.

[4] OV L 315, 1.12.2001., 29. lpp.

[5] OV L 193, 29.7.2000., 8. lpp.

[6] OV L 72, 14.3.2001., 6. lpp.

--------------------------------------------------