32002L0069

Komisijas Direktīva 2002/69/EK

(2002. gada 26. jūlijs),

ar ko nosaka paraugu ņemšanas metodes un analīzes metodes dioksīnu koncentrācijas oficiālajai kontrolei un dioksīniem līdzīgu PCB kvantitatīvai noteikšanai pārtikas produktos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīvu 85/591/EEK par Kopienas metožu ieviešanu attiecībā uz paraugu ņemšanu un analīzi cilvēku uzturā lietojamo pārtikas produktu kontrolei [1], un jo īpaši tās 1. pantu,

tā kā:

(1) Komisijas Regulā (EK) Nr. 466/2001 [2], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 563/2002 [3] un kura grozīta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2375/2001 [4], ir noteikta maksimāli pieļaujamā dioksīnu un furānu koncentrācija konkrētos pārtikas produktos.

(2) Padomes 1989. gada 14. jūnija Direktīvā 89/397/EEK par pārtikas produktu oficiālo kontroli [5] ir noteikti vispārīgi principi, kā veicama pārtikas kontrole. Ar Padomes 1993. gada 29. oktobra Direktīvu 93/99/EEK par papildu pasākumiem, kas attiecas uz pārtikas produktu oficiālo kontroli [6], ievieš kvalitātes standartu sistēmu, kura attiecas uz tām laboratorijām, ko dalībvalstis pilnvarojušas veikt pārtikas produktu oficiālo kontroli.

(3) Direktīvā 85/591/EEK ir noteikti paraugu ņemšanas un analīžu metožu vispārīgie kritēriji. Tomēr, lai nodrošinātu, ka laboratorijās izmanto analīzes metodes ar salīdzināmu efektivitāti, konkrētos gadījumos attiecībā uz tām ir jānosaka precīzāki kritēriji vai prasības.

(4) Paraugu ņemšanas un analīzes metodes ir izstrādātas, pamatojoties uz pašreizējām zināšanām, un tās var pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai.

(5) Šīs direktīvas noteikumi attiecas tikai uz dioksīnu, kā arī dioksīniem līdzīgu PCB paraugu ņemšanas metodēm un analīzes metodēm, kas izmantojamas, īstenojot Regulu (EK) Nr. 466/2001, un neattiecas uz paraugu ņemšanas stratēģiju, paraugu daudzumu un ņemšanas biežumu, kuri noteikti III un IV pielikumā Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvai 96/23/EK, kas attiecas uz pasākumiem konkrētu vielu un to atlieku kontrolei dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku valsts produktos un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK, Direktīvu 86/469/EEK, Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK [7]. Tie neietekmē paraugu ņemšanai izvirzītos kritērijus, kas noteikti Komisijas 1998. gada 23. februāra Lēmumā 98/179/EK, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par paraugu oficiālu ņemšanu konkrētu vielu un to atlieku kontrolei dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku valsts produktos [8].

(6) Lai iegūtu pilnīgus un ticamus datus par dioksīniem līdzīgu PCB klātbūtni pārtikas produktos, jāīsteno aktīva stratēģija. Tāpēc jānosaka prasības attiecībā uz analīzes metodēm, kuras izmanto, lai kvantitatīvi noteiktu dioksīniem līdzīgus PCB pārtikas produktos.

(7) Lai atlasītu paraugus, kuros dioksīnu koncentrācija ir ievērojama, var izmantot pārbaudītu un vispāratzītu, jaudīgu analīzes skrīningmetodi. Šajos paraugos dioksīnu koncentrācija kvantitatīvi jānosaka, izmantojot apstiprinošu analīzes metodi. Tāpēc attiecīgi ir jānosaka gan stingras prasības attiecībā uz apstiprinošajām analīzes metodēm, gan obligātās prasības attiecībā uz skrīningmetodi.

(8) Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka dioksīnu un furānu koncentrācijas oficiālai kontrolei pārtikas produktos paraugus ņem un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrāciju pārtikas produktos nosaka, izmantojot I pielikumā aprakstītās metodes.

2. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka paraugu gatavošanas un analīzes metodes, ko izmanto, lai oficiāli kontrolētu dioksīnu un furānu koncentrāciju pārtikas produktos un noteiktu dioksīniem līdzīgu PCB koncentrāciju pārtikas produktos, atbilst II pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

3. pants

Dalībvalstīs vēlākais līdz 2003. gada 28. februārim stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2002. gada 26. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

David Byrne

[1] OV L 372, 31.12.1985., 50. lpp.

[2] OV L 77, 16.3.2001., 1. lpp.

[3] OV L 86, 3.4.2002., 5. lpp.

[4] OV L 321, 6.12.2001., 1. lpp.

[5] OV L 186, 30.6.1989., 23. lpp.

[6] OV L 290, 24.11.1993., 14. lpp.

[7] OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.

[8] OV L 65, 5.3.1998., 31. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

PARAUGU ŅEMŠANAS METODES DIOKSĪNU (PCDD/PCDF) KONCENTRĀCIJAS OFICIĀLAI KONTROLEI UN DIOKSĪNIEM LĪDZĪGU PCB KVANTITATĪVAI NOTEIKŠANAI KONKRĒTOS PĀRTIKAS PRODUKTOS

1. Mērķis un piemērošanas joma

Lietotie saīsinājumi: T = tetra; Pe = penta; Hx = heksa; Hp = hepta; O = okta; CDD = hlordibenzodioksīns; CDF = hlordibenzofurāns; CB = hlorbifenils.

[1] satura noteikšanai pārtikas produktos ņem saskaņā ar turpmāk aprakstītajām metodēm. Tādā veidā iegūtos kopparaugus uzskata par reprezentatīviem attiecīgajām partijām vai apakšpartijām, no kurām tie ņemti. Atbilstību maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai, kas noteikta Komisijas Regulā (EK) Nr. 466/2001, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos, konstatē, ņemot vērā laboratorijas paraugos kvantitatīvi noteikto koncentrāciju.

2. Definīcijas

Partija: identificējams tādu pārtikas preču daudzums, kas piegādātas vienā reizē un kam ir oficiāli noteikti kopīgi raksturlielumi, piemēram, izcelsme, šķirne, iepakojuma veids, fasētājs, nosūtītājs vai marķējums. Attiecībā uz zivīm un zvejniecības produktiem ir salīdzināms arī zivju lielums.

Apakšpartija: lielas partijas daļa, kas izraudzīta paraugu ņemšanai, izmantojot noteiktu paraugu ņemšanas metodi. Katrai apakšpartijai jābūt fiziski nodalītai un identificējamai.

Elementārparaugs: materiāls, kas ņemts kādā partijas vai apakšpartijas vietā.

Kopparaugs: visu no partijas vai apakšpartijas ņemto elementārparaugu kopums.

Laboratorijas paraugs: analīzēm laboratorijā paredzēta kopparauga reprezentatīva daļa vai daudzums.

3. Vispārīgi noteikumi

3.1. Personāls

Paraugus ņem personas, kas pilnvarotas un kvalificētas, kā noteikušas dalībvalstis.

3.2. Materiāls, no kā ņem paraugus

No katras pārbaudāmās partijas paraugi jāņem atsevišķi.

3.3. Piesardzības pasākumi

Ņemot paraugus un gatavojot laboratorijas paraugus, jāveic piesardzības pasākumi, lai nepieļautu paraugu izmaiņas, kas varētu ietekmēt dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB saturu tajos, nevēlami ietekmēt analīzi vai padarīt kopparaugus nereprezentatīvus.

3.4. Elementārparaugi

Cik iespējams, paraugus ņem dažādās partiju vai apakšpartiju vietās. Atkāpes no šīs procedūras jāreģistrē protokolā, kas paredzēts 3.8. punktā.

3.5. Kopparauga gatavošana

Kopparaugu izveido, apvienojot visus elementārparaugus. Tā masa ir vismaz 1 kg, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams, piemēram, ja paraugam ņem vienu iepakotu vienību.

3.6. Kopparauga dalīšana laboratorijas paraugos prasību izpildes apstiprināšanas, aizstāvības vai arbitrāžas nolūkos

Laboratorijas paraugus prasību izpildes apstiprināšanas, kontroles un arbitrāžas nolūkiem ņem no homogenizēta kopparauga, ja tas nav pretrunā dalībvalstu noteikumiem par paraugu ņemšanu. Lai apstiprinātu, ka prasības tiek ievērotas, laboratorijas paraugiem jābūt vismaz tik lieliem, ka var veikt atkārtotas analīzes.

3.7. Kopparaugu un laboratorijas paraugu iepakojums un nosūtīšana

Katru kopparaugu un laboratorijas paraugu ievieto tīrā, inerta materiāla konteinerā, kas pietiekami aizsargā pret bojāšanos vai piesārņošanu, no analizējamo vielu zudumiem, kuri rodas, tiem adsorbējoties uz konteinera iekšējās sienas, kā arī bojājumiem/zudumiem, kas rodas transportēšanas laikā. Veic visus piesardzības pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu kopparaugu un laboratorijas paraugu sastāva izmaiņas, kuras varētu rasties, paraugus transportējot vai glabājot.

3.8. Kopparaugu un laboratorijas paraugu plombēšana un marķēšana

Katru oficiālam izmantojumam ņemtu paraugu, ievērojot dalībvalstu noteikumus, parauga ņemšanas vietā plombē un marķē. Par katru paraugu ņemšanu ir jāraksta protokols, nodrošinot to, ka katru partiju var nepārprotami identificēt, un norādot paraugu ņemšanas vietu un dienu, kā arī visu analītiķiem noderīgu papildu informāciju.

4. Paraugu ņemšanas plāni

Ar paraugu ņemšanas metodi nodrošina, ka kopparaugs ir pārbaudāmajai partijai reprezentatīvs.

Elementārparaugu skaits

No tā piena un eļļu partijas, par ko var uzskatīt, ka attiecīgie piesārņotāji tajā ir izkliedēti vienmērīgi, kopparaugam var ņemt trīs elementārparaugus. Norāda partijas numuru. No citu produktu partijām ņemamo elementārparaugu minimālais skaits norādīts 1. tabulā.

No visiem elementārparaugiem izveidotā kopparauga masa ir vismaz 1 kg (sk. 3.5. punktu). Visu elementārparaugu masa ir aptuveni vienāda. Elementārparauga masai jābūt vismaz 100 gramu. Elementārparaugu masa ir atkarīga no daļiņu izmēra partijā. Atkāpes no šīs procedūras jāreģistrē 3.8. punktā paredzētajā paraugu ņemšanas protokolā. Saskaņā ar Komisijas 1997. gada 27. oktobra Lēmumu 97/747/EK, ar ko nosaka, cik daudz un cik bieži ņem paraugus, kā paredzēts Padomes Direktīvā 96/23/EK par konkrētu vielu un to atlieku kontroli konkrētos dzīvnieku valsts produktos [2], vistu olu paraugā ir vismaz 12 olu (beztaras partijām un partijām, kas sastāv no atsevišķām iepakotām vienībām, sk. 1. un 2. tabulu).

1. TABULA

No katras partijas ņemamo elementārparaugu minimālais skaits

Partijas masa (kg) | Elementārparaugu minimālais skaits |

< 50 | 3 |

no 50 līdz 500 | 5 |

> 500 | 10 |

Ja partija sastāv no atsevišķām iepakotām vienībām, tad kopparaugam ņem 2. tabulā norādīto iepakoto vienību skaitu.

2. TABULA

Iepakoto vienību (elementārparaugu) skaits, ko ņem kopparaugam, ja partija sastāv no atsevišķām iepakotām vienībām

Iepakoto vienību vai vienību skaits partijā | Iepakoto vienību vai vienību skaits |

no 1 līdz 25 | 1 iepakota vienība vai vienība |

no 26 līdz 100 | aptuveni 5 %, vismaz 2 iepakotas vienības vai vienības |

> 100 | aptuveni 5 %, lielākais 10 iepakotas vienības vai vienības |

5. Partijas vai apakšpartijas atbilstība specifikācijai

Kontroles laboratorija prasību ievērošanas apstiprināšanai veic divas atkārtotas analīzes, ja pirmās analīzes rezultāts ir līdz 20 % mazāks vai lielāks nekā maksimāli pieļaujamā koncentrācija, un aprēķina abu rezultātu vidējo vērtību. Partiju pieņem, ja pirmās analīzes rezultāts ir vairāk nekā par 20 % mazāks nekā maksimāli pieļaujamā koncentrācija vai — gadījumos, kad jāveic divas atkārtotas analīzes, — rezultātu vidējā vērtība atbilst Regulā (EK) Nr. 466/2001 noteiktajai attiecīgajai maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai.

[1]

[2] OV L 303, 6.11.1997., 12. lpp.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

PARAUGU GATAVOŠANA UN PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ ANALĪZES METODĒM, KURAS IZMANTO DIOKSĪNU (PCDD/PCDF) KONCENTRĀCIJAS OFICIĀLĀ KONTROLĒ UN DIOKSĪNIEM LĪDZĪGU PCB KVANTITATĪVĀ NOTEIKŠANĀ KONKRĒTOS PĀRTIKAS PRODUKTOS

1. Mērķis un piemērošanas joma

Šīs prasības jāpiemēro gadījumos, kad pārtikas produktu analīzi veic to dioksīnu (polihlordibenzo-p — dioksīnu (PCDD) un polihlordibenzofurānu (PSDF)) koncentrācijas oficiālai kontrolei, kā arī dioksīniem līdzīgu PCB kvantitatīvai noteikšanai.

Dioksīnu klātbūtnes uzraudzību pārtikas produktos var veikt atbilstoši stratēģijai, kas paredz izmantot skrīninga metodi, ar kuru atlasa paraugus, kur dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācija ir par 30 līdz 40 % mazāka vai lielāka nekā vajadzīgā koncentrācija. Šajos paraugos, kuros dioksīnu koncentrācija ir ievērojama, tā jānosaka/jāapstiprina, izmantojot apstiprinošu metodi.

Skrīninga metodes ir metodes, ko izmanto dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB kvalitatīvai noteikšanai ar noteiktu ticamību. Šīs metodes ir jaudīgas, un tās izmanto potenciāli pozitīvu paraugu atlasīšanai. Tās īpaši izveidotas tā, lai nevarētu iegūt šķietami negatīvus rezultātus.

Apstiprinošās metodes ir metodes, ko izmantojot par analizējamo paraugu iegūst pilnīgu informāciju vai papildu informāciju, kas vajadzīga dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB precīzai kvalitatīvai un kvantitatīvai noteikšanai ar noteiktu ticamību.

2. Papildu informācija

Vides un bioloģisko objektu paraugos (tostarp pārtikas paraugos) parasti ir dažādu dioksīniem radniecīgu vielu sarežģīti maisījumi, tāpēc nolūkā atvieglot riska novērtēšanu izstrādāts toksiskuma ekvivalences koeficientu (TEF) jēdziens. Ar TEF izsaka 2,3,7,8-aizvietoto PCDD un PCDF maisījumu koncentrāciju un pēdējā laikā arī dažu to dioksīniem līdzīgu neorto- un mono-orto- hloraizvietoto PCB koncentrāciju, kuriem ir dioksīniem līdzīga aktivitāte 2,3,7,8-TCDD toksiskuma ekvivalentos (TEQ) (sk. 1. zemsvītras piezīmi I pielikumā).

Atsevišķo vielu koncentrācijas konkrētajā paraugā reizina ar attiecīgo TEF, šos reizinājumus summē, iegūstot toksiskuma ekvivalentos izteiktu dioksīniem līdzīgu vielu kopējo koncentrāciju, ko izsaka ar TEQ.

Lai aprēķinātu "augšējo robežu", par katras kvantitatīvi nenoteiktās radniecīgās vielas daļu TEQ jāizmanto kvantitatīvās noteikšanas robeža.

Lai aprēķinātu "apakšējo robežu", par katras kvantitatīvi nenoteiktās radniecīgās vielas daļu TEQ jāizmanto nulle.

Lai aprēķinātu "vidējo robežu", par katras kvantitatīvi nenoteiktās radniecīgās vielas daļu TEQ jāizmanto puse noteikšanas robežas.

3. Kvalitātes nodrošināšanas prasības, kas ievērojamas, gatavojot paraugus

- Jāveic pasākumi, lai visos paraugu ņemšanas un analīzes posmos nepieļautu paraugu savstarpēju piesārņošanos.

- Paraugi jāglabā un jātransportē stikla, alumīnija, polipropilēna vai polietilēna traukos. No parauga trauka jānotīra papīra putekļu zīmes. Stikla trauki jāskalo ar šķīdinātājiem, kuros iepriekš pārbaudīta dioksīnu klātbūtne.

- Paraugi jāglabā un jātransportē tā, lai nodrošinātu attiecīgo pārtikas produktu paraugu integritāti.

- Vajadzības gadījumā katru laboratorijas paraugu rūpīgi sasmalcina un rūpīgi sajauc, izmantojot procesus, par kuriem ir noskaidrots, ka tie nodrošina pilnīgu homogenizāciju (piemēram, samaļ tā, lai paraugs pilnībā izietu caur 1 mm sietu); pārlieku mitri paraugi pirms sasmalcināšanas jāizžāvē.

- Veic tukšo analīzi, izpildot visu analīzes procedūru bez analizējamā parauga.

- Ekstrakcijai izmantojamā parauga masai jābūt pietiekami lielai, lai tiktu ievērotas prasības attiecībā uz jutību.

- Paraugu gatavošanai ir piemērotas daudzas specifiskas procedūras, ko var izmantot attiecīgajiem produktiem. Šādas procedūras atzīst par piemērotām, ievērojot attiecīgus starptautiski pieņemtus norādījumus.

4. Prasības laboratorijām

- Laboratorijas pierāda metodes efektivitāti vajadzīgās koncentrācijas diapazonā, kas ir, piemēram, 0,5 ×, 1 × un 2 × vajadzīgā koncentrācija, un ka šajā diapazonā ir pieņemams atkārtotu analīžu variāciju koeficients. Sīki izstrādātus piemērotības kritērijus sk. 5. punktā.

- Apstiprinošās metodes kvantitatīvās noteikšanas robežai jābūt apmēram vienai piektdaļai no nosakāmās koncentrācijas vērtības, lai nodrošinātu, ka vajadzīgā līmeņa diapazonā ir pieņemami variāciju koeficienti.

- Kā rezultātu kvalitātes iekšējās kontroles pasākumi regulāri jāveic tukšo paraugu analīzes un kontrolparaugu analīzes ar standartpiedevu metodi vai kontrolparaugu analīzes (ja iespējams, vēlams izmantot sertificētu standartmateriālu).

- Sekmīga līdzdalība starplaboratoriju testēšanā, kurā novērtē laboratorijas kompetenci, ir labākais paņēmiens, kā apliecināt spēju veikt specifiskas analīzes. Tomēr sekmīga līdzdalība starplaboratoriju testēšanā, kurā analizē, piemēram, augsnes, grunts vai notekūdeņu paraugus, ne vienmēr apliecina laboratorijas kompetenci analizēt pārtikas vai dzīvnieku barības paraugus, kuros piesārņojuma līmenis ir zemāks. Tāpēc obligāta prasība ir līdzdalība starplaboratoriju testēšanā, kurā kvantitatīvi nosaka dioksīnus un dioksīniem līdzīgus PCB attiecīgajās barības/pārtikas matricās.

- Lai garantētu, ka laboratorijas izmanto kvalitātes sistēmu analītisko rezultātu kvalitātes nodrošināšanai, saskaņā ar Direktīvu 93/99/EEK tās jāakreditē atzītā iestādē, kura darbojas saskaņā ar ISO Guide 58. Laboratorijas jāakreditē, ievērojot ISO/IEC/17025:1999 standartu.

5. Prasības, kas ievērojamas, veicot analīzes procedūras dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB noteikšanai

Analīzes procedūru piemērotības pamatprasības

- Liela jutība un zema noteikšanas robeža. PCDD un PCDF mazākajam nosakāmajam daudzumam jābūt TEQ pikogramos (10- 12 g), jo daži šie savienojumi ir ārkārtīgi toksiski. Ir zināms, ka PCB koncentrācija ir augstāka par PCDD un PCDF koncentrāciju. Attiecībā uz lielāko daļu PCB radniecīgo vielu pietiekama jutība ir nanogramos (10- 9 g). Tomēr, lai kvantitatīvi noteiktu toksiskākas dioksīniem līdzīgo PCB radniecīgās vielas (jo īpaši orto- neizvietotās radniecīgās vielas), vajadzīga tāda pati jutība kā PCDD un PCDF noteikšanai.

- Augsta selektivitāte (specifiskums). Jāatšķir PCDD, PCDF un dioksīniem līdzīgi PCB no daudziem citiem vienlaikus ekstrahētiem savienojumiem un varbūtēji traucējošiem savienojumiem, kuru koncentrācija līdz vairākām kārtām pārsniedz nosakāmās vielas koncentrāciju. Ja izmanto gāzu hromatogrāfijas/masspektrometrijas (GC/MS) metodes, jādiferencē dažādas tādas atšķirīgas radniecīgas vielas kā toksiskās (piemēram, septiņpadsmit 2,3,7,8-aizvietotie PCDD un PCDF un dioksīniem līdzīgie PCB) un citas radniecīgas vielas. Izmantojot biotestus, jāspēj selektīvi noteikt TEQ vērtības, ko izsaka ar PCDD, PCDF un dioksīniem līdzīgo PCB summu.

- Liela precizitāte (pareizība un precizitāte). Kvantitatīvajā noteikšanā jāiegūst pareizs patiesās koncentrācijas novērtējums paraugā. Liela precizitāte (mērījuma precizitāte: mērāmā lieluma izmērītās vērtības un tā patiesās vai pieņemtās vērtības sakritība) ir vajadzīga, lai noteiktās TEQ mazās ticamības dēļ nevarētu noraidīt parauga analīzes rezultātus. Precizitāti izsaka ar pareizību (starpību starp analizējamās vielas vidējo vērtību, kas izmērīta, analizējot sertificētu standartmateriālu, un tās sertificēto vērtību, kuru izsaka procentos no sertificētās vērtības) un precizitāti (precizitāti parasti aprēķina, izsakot ar standartnovirzi, tostarp atkārtojamības un reproducējamības standartnovirzi, un tā rāda, cik precīzi sakrīt rezultāti, ko eksperimentāli iegūst, noteiktos apstākļos vairākkārt atkārtojot analīzes procedūru).

Par skrīninga metodēm var izmantot gan biotestus, gan

GC

/

MS

metodes; par apstiprinošajām metodēm izmanto gāzes hromatogrāfijas/masspektrometrijas metodes ar augstu izšķirtspēju. Kopējās

TEQ

vērtībai jāatbilst šādiem kritērijiem:

| Skrīninga metodes | Apstiprinošās metodes |

Šķietami negatīvi rezultāti | < 1 % | |

Pareizība | | – 20 % līdz + 20 % |

Variāciju koeficients | < 30 % | < 15 % |

6. Īpašas prasības, kas attiecas uz GC/MS metodēm, kuras izmanto skrīningam vai apstiprināšanai

- Lai analīzes procedūra būtu derīga, sākot izpildīt analīzi, piemēram, pirms ekstrakcijas, jāpievieno ar 13C iezīmēti 2,3,7,8-hloraizvietoti iekšējie PCDD/F standarti (un ar 13C iezīmēti dioksīniem līdzīgu PCB iekšējie standarti, ja kvalitatīvi jānosaka dioksīniem līdzīgi PCB). Katrai tetra- līdz oktahloratvasināto PCDD/F homologu grupai jāpievieno vismaz viena radniecīga viela (un, ja kvantitatīvi jānosaka dioksīniem līdzīgi PCB, tad vismaz viena radniecīga viela katrai dioksīniem līdzīgu PCB homologu grupai) (alternatīvi jāpievieno vismaz viena radniecīga viela uz katru masspektrometrijai izraudzīto reģistrējamo jonu funkciju, ko izmanto PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB uzraudzībai). Apstiprinošajām metodēm noteikti daudz labāk ir izmantot visus 17 ar 13C iezīmētos 2,3,7,8-aizvietoto PCDD/F iekšējos standartus un visus 12 ar 13C iezīmētos dioksīniem līdzīgu PCB iekšējos standartus (ja kvantitatīvi jānosaka dioksīniem līdzīgi PCB).

Izmantojot attiecīgus kalibrēšanas šķīdumus, jānosaka signāla relatīvā attiecība pret masas vienību arī tām radniecīgajām vielām, kurām nav pievienots ar 13C iezīmēts analogs.

- Pirms ekstrakcijas iekšējie standarti obligāti jāpievieno augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, kuros ir mazāk nekā 10 % taukvielu. Analizējot dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, kas satur vairāk nekā 10 % tauku, iekšējos standartus var pievienot pirms ekstrakcijas vai pēc tauku ekstrakcijas. Atkarībā no tā, kurā analīzes posmā pievieno iekšējos standartus un vai rezultātus izsaka produktam vai tikai taukiem, jānovērtē ekstrakcijas efektivitāte.

- Pirms GC/MS analīzes jāpievieno 1 vai 2 atgūstamības (surogāta) standarti.

- Nepieciešama atgūstamības kontrole. Attiecībā uz apstiprinošajām metodēm atsevišķo iekšējo standartu atgūstamībai jābūt robežās no 60 % līdz 120 %. Atsevišķām radniecīgām vielām, jo īpaši dažiem hepta- un oktahloratvasinājumiem, var būt lielāka vai mazāka atgūstamība, ievērojot nosacījumu, ka to daļa TEQ vērtībā nepārsniedz 10 % no kopējās TEQ vērtības (ko nosaka tikai pēc PCDD/F). Ja piemēro skrīninga metodes, atgūstamībai jābūt robežās no 30 % līdz 140 %.

- Ar piemērotām hromatogrāfijas metodēm (vēlams, ar florisila, alumīnija oksīda un/vai aktīvās ogles kolonnu) no dioksīniem jāatdala noteikšanu traucējošie hloratvasinājumi, piemēram, PCB un hlorētie difenilēteri.

- Izomēru atdalīšanai gāzu hromatogrāfijā jābūt pietiekamai (1,2,3,4,7,8-HxCDF signāla attiecība pret 1,2,3,6,7,8-HxCDF signālu < 25 %).

- Kvantitatīvā noteikšana jāveic atbilstoši metodei EPA Method 1613 revision B. Tetra- līdz oktahlordioksīnus un furānus nosaka pēc izotopu atšķaidīšanas HRGC/HRMS vai citām metodēm, kurām ir līdzvērtīgi efektivitātes kritēriji.

- Starpība starp augšējo un apakšējo robežu nedrīkst pārsniegt 20 % attiecībā uz pārtikas produktiem, kuros piesārņojums ar dioksīniem ir aptuveni 1 pg PVO TEQ uz gramu tauku (noteikts tikai pēc PCDD/PCDF). Pārtikas produktiem ar zemu tauku saturu piemēro tādas pašas prasības attiecībā uz piesārņojuma līmeni — aptuveni 1 pg PVO TEQ uz gramu produkta. Ja piesārņojums ir mazāks, piemēram, 0,50 pg PVO TEQ uz gramu produkta, starpība starp augšējo un apakšējo robežu var būt no 25 % līdz 40 %.

7. Skrīninga analīzes metodes

7.1. Ievads

Skrīninga metodi var izmantot dažādām analītiskajām pieejām: tikai skrīningam un kvantitatīvai noteikšanai.

Skrīnings

Parauga signālu salīdzina ar standartparauga signālu vajadzīgajā koncentrācijā. Uzskata, ka paraugi, kuru signāls ir zem standartparauga signāla, ir negatīvi, bet paraugi, kuru signāls pārsniedz standartparauga signālu, ir iespējami pozitīvi. Prasības:

- Visās analīžu sērijās jāiekļauj tukšais paraugs un standartparaugs vai paraugi, kurus identiskos apstākļos ekstrahē un analizē vienlaicīgi. Standartparauga signālam ievērojami jāpārsniedz tukšā parauga signāls.

- Jāiekļauj papildu standartparaugi, kuros attiecīgā koncentrācija ir 0,5 un 2 reizes lielāka par vajadzīgo koncentrāciju, lai parādītu analīzes efektivitāti nepieciešamajā diapazonā, nolūkā kontrolēt nosakāmo koncentrāciju.

- Analizējot citas matricas, jāparāda standartparauga(-u) piemērotība, vēlams, iekļaujot paraugus, kuros ar HRGC/HRMS noteiktā TEQ ir apmēram tāda pati kā standartparaugā vai tukšajā paraugā, kam pievienots standarts, kurā ir šāda koncentrācija.

- Tā kā biotestos nav iespējams izmantot iekšējos standartus, lai noteiktu vienas analīžu sērijas rezultātu standartnovirzi, ļoti būtiski ir noteikt atkārtojamību. Variāciju koeficients nedrīkst pārsniegt 30 %.

- Attiecībā uz biotestiem jādefinē nosakāmie savienojumi, iespējamie traucējošie faktori un maksimāli pieļaujamā tukšā parauga koncentrācija.

Kvantitatīva noteikšana

Kvantitatīvai noteikšanai vajadzīga standartatšķaidījumu rinda, divkārša vai trīskārša attīrīšana un mērīšana, kā arī tukšā parauga un atgūstamības kontrole. Rezultātu var izteikt ar TEQ, pieņemot, ka savienojumi, kas dod signālu, atbilst TEQ principam. To var veikt, izmantojot TCDD (vai dioksīnu/furānu standartmaisījumu), lai iegūtu kalibrēšanas līkni TEQ līmeņa noteikšanai ekstraktā un tātad paraugā. Pēc tam to koriģē atbilstoši TEQ līmenim, kas aprēķināts tukšajam paraugam (ņemot vērā izmantoto šķīdinātāju un ķīmisko vielu piemaisījumus), un atgūstamībai (ko aprēķina pēc TEQ līmeņa kvalitātes kontroles paraugā, kurā ir aptuveni vajadzīgā koncentrācija). Noteikti jānorāda, ka daļa atgūstamības acīm redzamo zudumu var rasties matricas ietekmē un/vai starpības dēļ starp TEF vērtībām biotestos un oficiālajām TEF vērtībām, ko noteikusi PVO.

7.2. Prasības, kas attiecas uz skrīninga analīzes metodēm

- Skrīningam var izmantot GC/MS analīzes metodes un biotestus. Attiecībā uz GC/MS metodēm jāievēro 6. punktā noteiktās prasības. Šūnu biotestiem īpašas prasības noteiktas 7.3. punktā un komplektu biotestiem — 7.4 punktā.

- Vajadzīga informācija par šķietami pozitīvu un šķietami negatīvu rezultātu skaitu no liela paraugu daudzuma, kurā ir paraugi, kuros nosakāmā koncentrācija ir zem un virs maksimāli pieļaujamās koncentrācijas vai iedarbības koncentrācijas salīdzinājumā ar TEQ saturu, kas kvantitatīvi noteikts ar apstiprinošas analīzes metodi. Faktisko šķietami negatīvo rezultātu daļai jābūt mazākai par 1 %. Lai būtu lietderīgi izmantot skrīningu, šķietami pozitīvo rezultātu skaitam jābūt pietiekami mazam.

- Pozitīvie rezultāti vienmēr jāapstiprina, izmantojot apstiprinošas analīzes metodi (HRGC/HRMS). Turklāt paraugi plašā TEQ diapazonā jāapstiprina ar HRGC/HRMS (aptuveni 2 % līdz 10 % negatīvo paraugu). Informācijai par biotestu un HRGC/HRMS rezultātu atbilstību jābūt pieejamai.

7.3. Īpašas prasības, kas attiecas uz šūnu biotestiem

- Ja veic biotestus, katrā analīzes kārtā jāizmanto TCDD vai dioksīnu/furānu maisījumu standarta koncentrāciju rinda (pilnas devas — signāla līkne ar R2 > 0,95). Tomēr, analizējot paraugus ar mazu koncentrāciju, skrīningam var izmantot izvērstu līkni nelielu koncentrāciju apgabalam.

- TCDD standartkoncentrācija (aptuveni trīskārša kvantitatīvās noteikšanas robeža) kvalitātes kontroles lapā jāizmanto par biotesta rezultātu konstantā periodā. Alternatīva varētu būt standartparauga relatīvais signāls salīdzinājumā ar TCDD kalibrēšanas līkni, jo šūnu signāls var būt atkarīgs no daudziem faktoriem.

- Jāizveido un jāpārbauda katra veida standartmateriālu kvalitātes kontroles grafiki, lai pārliecinātos, ka rezultāts atbilst izvirzītajām pamatnostādnēm.

- Jo īpaši attiecībā uz kvantitatīvajiem aprēķiniem izmantotā parauga atšķaidījuma inducētajam signālam jābūt signāla līknes lineārajā daļā. Paraugi, kuru signāls ir virs signāla līknes lineārās daļas, jāatšķaida un jāanalizē atkārtoti. Tāpēc ieteicams vienā reizē analizēt vismaz trīs atšķaidījumus vai vairāk.

- Katram parauga atšķaidījumam, ja to analizē trijos atkārtojumos, rezultāta procentuālā standartnovirze nedrīkst pārsniegt 15 % un — ja to analizē trijās neatkarīgās analīzēs — 30 %.

- Var paredzēt, ka noteikšanas robeža ir šķīdinātāja tukšā parauga vai fona signāla trīskārša standartnovirze. Cita pieeja ir izmantot signālu, kas pārsniedz fona līmeni (indukcijas koeficients 5 × šķīdinātāja tukšā parauga signāls), ko aprēķina pēc dienas kalibrēšanas līknes. Var paredzēt, ka kvantitatīvās noteikšanas robeža ir pieckārša vai seškārša šķīdinātāja tukšā parauga vai fona signāla standartnovirze, vai izmantot signālu, kas pārsniedz fona līmeni (indukcijas koeficients 10 × šķīdinātāja tukšā parauga signāls), ko aprēķina pēc dienas kalibrēšanas līknes.

7.4. Īpašas prasības, kas attiecas uz biotestiem, kuros izmanto komplektus [1]

- Jāievēro ražotāja norādījumi par paraugu gatavošanu un analīžu veikšanu.

- Testu komplektus nedrīkst izmantot pēc derīguma termiņa.

- Nedrīkst izmantot materiālus vai komponentus, ko paredzēts izmantot citos komplektos.

- Testu komplekti jāglabā norādītā diapazona glabāšanas temperatūrā un jāizmanto analīzēm norādītajā darba temperatūrā.

- Ir paredzēts, ka imūntestos kvalitatīvas noteikšanas robeža ir vienāda ar tukšā parauga 10 atkārtoto analīžu rezultātu trīskāršu standartnovirzi, kas dalīta ar lineārās regresijas vienādojuma virziena koeficientu.

- Laboratorijas analīzēs jāizmanto etalonstandarti, lai pārliecinātos, ka reakcija uz standartu ir pieņemamās robežās.

8. Rezultātu paziņošana

Analīžu rezultātos jānorāda atsevišķu PCDD/F un PCB radniecīgo vielu koncentrācija — ciktāl to nodrošina izmantotā analīzes procedūra –, un, lai analīžu rezultāti būtu iespējami informatīvi un interpretējami saskaņā ar īpašām prasībām, tas jānorāda kā augšējā robeža, apakšējā robeža vai vidējā robeža.

Ziņojumā jānorāda arī lipīdu saturs paraugā un lipīdu ekstrakcijas metode.

Ja atgūstamība nav 6. punktā norādītajās robežās gadījumos, kad ir pārsniegta maksimāli pieļaujamā koncentrācija, un citos gadījumos pēc pieprasījuma jānorāda atsevišķu iekšējo standartu atgūstamība.

[1] Pagaidām nav sniegti pierādījumi, ka tirdzniecībā pieejamiem biotestu kompektiem ir pietiekama jutība un ticamība, lai tos varētu izmantot dioksīnu klātbūtnes skrīningam vajadzīgajos līmeņos pārtikas un dzīvnieku barības paraugos.

--------------------------------------------------