32002D0837

Padomes lēmums

(2002. gada 30. septembris),

ar ko pieņem īpašu programmu (EAEK) kodolenerģijas pētniecībai un mācībām (2002./2006. gads)

(2002/837/Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 7. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā:

(1) Ar Lēmumu Nr. 2002/668/Euratom [4] Padome pieņēma Eiropas Atomenerģijas kopienas (EAEK) sesto pamatprogrammu kodolpētījumiem un mācībām, kas sekmē Eiropas Pētniecības telpas (2002./2006. gads) izveidi (turpmāk tekstā "pamatprogramma"), kura jāievieš ar to pētniecības un mācību programmu starpniecību, kas sastādītas atbilstīgi Līguma 7. pantam, kurš definē sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz to īstenošanu, nosaka to ilgumu un piešķir vajadzīgos līdzekļus.

(2) Noteikumi uzņēmumu, zinātniskās pētniecības centru un akadēmisko augstskolu līdzdalībai pamatprogrammas īstenošanā (turpmāk tekstā "līdzdalības noteikumi") attiecas uz šo programmu.

(3) Komisijas administratīvie izdevumi šīs programmas īstenošanai atbilst lielajam darbinieku skaitam, kas norīkoti darbam laboratorijās dalībvalstīs un ITER projektā.

(4) Kamēr nav noslēgtas starptautiskās sarunas par ITER projektu un nav pieņemts lēmums par tā kopīgu īstenošanu, ir jāsaglabā Eiropas Kopienas vadošā loma kodolsintēzes pētniecībā.

(5) Šajā programmā var piedalīties valstis, kuras šajā nolūkā ir noslēgušas vajadzīgos nolīgumus, un, projektu līmenī, pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu, izņemot kodolsintēzes pētniecības gadījumā, tā ir atvērta atsevišķiem dalībniekiem no ārpuskopienas valstīm un starptautiskām organizācijām.

(6) Īstenojot šo programmu, īpaša nozīme piešķirama pētnieku mobilitātes un jauninājumu ieviešanas veicināšanai Kopienā, kā arī starptautiskās sadarbības veicināšanai ar ārpuskopienas valstīm un starptautiskām organizācijām. Īpaša uzmanība jāpievērš kandidātvalstīm.

(7) Pētījumos, kas veikti šīs programmas darbības laikā, jāievēro ētikas pamatprincipi, to skaitā tie, kas iekļauti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā arī jāņem vērā tas, vai šie pasākumi ir pieņemami sabiedrībai.

(8) Pēc Komisijas paziņojuma "Sievietes un zinātne" un Padomes 1999. gada 20. maija [5] un 2000. gada 26. jūnija [6] rezolūcijām, un Eiropas Parlamenta 2000. gada 3. februāra rezolūcijas [7] šajā jautājumu tiek īstenots rīcības plāns, lai stiprinātu un palielinātu sieviešu lomu zinātnē un pētniecībā, un nodrošinātu iespēju vienlīdzības ievērošanu, neatkarīgi no dzimuma.

(9) Šī programma jāīsteno elastīgi, efektīvi un pārskatāmi, ņemot vērā attiecīgās intereses, jo īpaši zinātnes, rūpniecības, patērētāju un Kopienas politikas intereses. Pētījumi, kas īstenojami saskaņā ar šo programmu, vajadzības gadījumā jāpielāgo Kopienas politikas vajadzībām un zinātnes un tehnoloģijas attīstībai.

(10) Līdzdalība šīs programmas pasākumos jāveicina, publicējot vajadzīgo informāciju par šo pasākumu saturu, nosacījumiem un procedūrām, un šī informācija savlaicīgi un pilnīgi jādara pieejama iespējamajiem dalībniekiem, to skaitā dalībniekiem no asociētajām kandidātvalstīm un citām asociētajām valstīm.

(11) Komisija savlaicīgi nodrošina neatkarīga novērtējuma veikšanu tiem pasākumiem, kas īstenoti šīs programmas jomās. Šāds novērtējums jāveic atklāti attiecībā pret visiem iesaistītajiem dalībniekiem.

(12) Ir notikusi apspriešanās ar Zinātnes un tehnikas komiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Ar šo, saskaņā ar pamatprogrammu (turpmāk tekstā "īpašā programma") laikam no 2002. gada 30. septembra līdz 2006. gada 31. decembrim tiek pieņemta īpaša programmu kodolenerģijas pētniecībai un mācībām.

2. Īpašās programmas mērķi un zinātnes un tehnoloģijas prioritātes ir norādītas I pielikumā.

2. pants

Saskaņā ar pamatprogrammas II pielikumu vajadzīgā finansējuma apjoms īpašās programmas īstenošanai ir EUR 940 miljoni, tostarp maksimāli 16,5 % no summas tiek atvēlēti Komisijas administratīvajiem izdevumiem. Paredzamais izdevumu sadalījums sniegts šā lēmuma II pielikumā.

3. pants

Visi pētījumi, ko veic atbilstīgi īpašajai programmai, jāveic saskaņā ar ētikas pamatprincipiem.

4. pants

1. Sīki izstrādātie noteikumi Kopienas finansiālai līdzdalībai īpašajā programmā ir tie, kas minēti pamatprogrammas 2. panta 2. punktā.

2. Īpašo programmu īsteno, izmantojot III pielikumā noteiktos līdzekļus.

3. Uz īpašo programmu attiecas līdzdalības noteikumi.

5. pants

1. Komisija izstrādā darba programmu īpašās programmas īstenošanai, sīki izklāstot I pielikumā noteiktos mērķus, zinātnes un tehnoloģijas prioritātes, to īstenošanas grafiku un izmantojamos līdzekļus.

2. Darba programmā ņem vērā attiecīgos pētniecības pasākumus, ko veic dalībvalstis, asociētās valstis, Eiropas un starptautiskās organizācijas. Vajadzības gadījumā programmu atjaunina.

6. pants

1. Par īpašās programmas īstenošanu atbildīga ir Komisija.

2. Īpašās programmas īstenošanā Komisijai palīdzību sniedz padomdevēja komiteja. Šīs komitejas locekļi var mainīties atbilstīgi komitejas darba kārtībā izskatāmajiem jautājumiem. To jautājumu risināšanai, kas saistīti ar kodoldalīšanos, šīs komitejas struktūra, sīki izstrādāti darbības noteikumi un tai piemērojamās procedūras noteiktas Padomes 1984. gada 29. jūnija Lēmumā 84/338/Euratom, EOTK, EEK, kas attiecas uz Kopienas pētniecības, attīstības un demonstrējumu pasākumu vadības un koordinācijas struktūrām un procedūrām [8]. Ar kodolsintēzi saistītie jautājumi ir noteikti Komisijas 1980. gada 16. decembra Lēmumā, kas attiecas uz padomdevēju komiteju kodolsintēzes programmai.

7. pants

1. Komisija regulāri ziņo par vispārējo īpašās programmas īstenošanas norisi atbilstīgi pamatprogrammas 5. panta 2. punktam, iekļaujot informāciju par finanšu jautājumiem.

2. Komisija nodrošina neatkarīgu uzraudzību un novērtējumu, kā noteikts pamatprogrammas 5. un 6. pantā, kas jāveic attiecībā uz tiem pasākumiem, kas īstenoti īpašās programmas jomās.

8. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2002. gada 30. septembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. Bendtsen

[1] OV C 181 E, 30.7.2002., 112. lpp.

[2] Atzinums sniegts 2002. gada 13. jūnijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV C 221, 17.9.2002., 97. lpp.

[4] OV L 232, 29.8.2002., 34. lpp.

[5] OV C 201, 16.7.1999., 1. lpp.

[6] OV C 199, 14.7.2001., 1. lpp.

[7] OV C 309, 27.10.2000., 57. lpp.

[8] OV L 177, 4.7.1984., 25. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

ZINĀTNES UN TEHNOLOĢIJAS MĒRĶI UN PASĀKUMU VISPĀRĪGAS NOSTĀDNES

1. Ievads

Kodolenerģija, kas veido 35 % no Eiropas Savienībā saražotās elektrības, ir viena no tēmām diskusijā par līdzekļiem klimata izmaiņu novēršanā un Eiropas Savienības enerģētiskās atkarības mazināšanai. Tomēr ir jārisina būtiskas problēmas. Vadāmā kodolsintēze ir viena no šādām ilgtermiņa iespējām energoapgādē, jo īpaši centralizētas bāzes elektroenerģijas piegādē. Prioritāte ir panākt attīstību, demonstrējot kodolsintēzes enerģijas zinātniskas un tehnoloģiskas īstenošanas iespējas un novērtējot tās ilgtspēju. Īsā laika posmā ir jāatrod sabiedrībai droši un pieņemami veidi, kā rīkoties ar kodolatkritumiem, jo īpaši rodot tehnisko risinājumu ilgdzīvojošo atkritumu apsaimniekošanā. Kā iespējami līdzekļi, lai turpmākajās desmitgadēs nodrošinātu Eiropas enerģētikas vajadzības, ir arī jāpēta novatoriskas drošākas kodolšķelšanas ekspluatācijas idejas. Augstie pretradiācijas aizsardzības standarti Kopienā ir jāsaglabā, mērķtiecīgi un koordinēti veicot pētniecību, jo īpaši attiecībā uz zema apstarojuma līmeņa ietekmi.

Šajā jomā Eiropas līmenī jau ir izveidota laba sadarbība, kas ietver zinātnieku apmaiņu un kopīgas pētniecības programmas. Attiecībā uz kodolatkritumiem, aizsardzību pret radiāciju un citiem pasākumiem, jāpastiprina un jāpadziļina sadarbība programmu un projektu līmenī, lai labāk izmantotu resursus (gan cilvēkresursus, gan eksperimentālo iekārtu resursus) un sekmētu kopēju Eiropas skatījumu uz galvenajām problēmām un pieejām atbilstīgi Eiropas pētniecības telpas vajadzībām. Saiknes izveido ar valstu programmām un veicina sakaru dibināšanu ar trešām valstīm, jo īpaši ar ASV, bijušās Padomju Savienības jaunajām neatkarīgajām valstīm (JNV), Kanādu un Japānu. Attiecībā uz kodolsintēzi Kopiena, dalībvalstis un valstis, kas saistītas ar tiem pasākumiem, uz kuriem attiecas EAEK pamatprogramma, turpina strādāt saskaņā ar integrēto pasākumu programmu.

Koordināciju nodrošina KPC programma kodoldrošībai un drošības pasākumiem.

2. Prioritārās tematiskās jomas

2.1. Kodolsintēzes enerģijas pētniecība

Mērķi

Kodolsintēzes enerģija gadsimta otrajā pusē varētu sekmēt liela apjoma bāzes elektroenerģijas ražošanu, kas neradītu izstarojumu. Kodolsintēzes enerģijas pētniecības sasniegumi sniedz pamatojumu turpmākiem intensīviem centieniem īstenot tālejošu mērķi attiecībā uz kodolsintēzes reaktora izveidi. Teorētiskais darbs un eksperimentālie pētījumi par iekārtām, kādas pašreiz ir pasaulē, jo īpaši attiecībā uz JET, ir nostiprinājuši zinātnes un tehnikas gatavību JET nākošās paaudzes projekta būvniecībai ar mērķi pierādīt kodolsintēzes enerģijas zinātnes un tehnoloģijas īstenošanas iespējas. Pateicoties pasaules līmeņa sadarbībai kodolsintēzes enerģijas pētniecībā ir izstrādāts tehnisks risinājums šāda tipa jaunas pakāpes "Next step", ITER iekārtai, kuras mērķi ir paildzināt sadegšanu indukcijas norisē ar elektroenerģijas pastiprinājumu Q >10, uzrādot 400 MW kodolsintēzes elektroenerģijas ražošanu apmēram 400 sekundēs, kas ļautu pētīt dedzināmās plazmas enerģijas ražošanai atbilstīgos apstākļos.

Ar ITER projekta pētniecību saistīto pasākumu veiksmīga pabeigšana dod iespēju pieņemt lēmumu par "Next step" īstenošanu atbilstīgi Kopienas veiktajiem kodolsintēzes enerģijas pētniecības pasākumiem reaktora izveidei. Ja starptautiskajām sarunām par ITER juridiskās vienības izveides juridiskajiem un institucionālajiem nosacījumiem un sarunām tā vienotai īstenošanai (būvniecībai, darbībai, ekspluatācijai un ekspluatācijas pārtraukšanai) būs pozitīvs rezultāts, īpašu lēmumu var pieņemt laika posmā no 2003. līdz 2004. gadam, lai būvniecību varētu efektīvi uzsākt laika posmā no 2005. līdz 2006. gadam. Tādēļ laika posms no 2003. līdz 2006. gadam jāuzskata par pārejas posmu, ko raksturo vajadzība racionalizēt Eiropas mēroga pasākumus, ko nosaka programmas stingrā virzība uz "Next step".

Ja lēmums pieņemts, un tiklīdz tas pieņemts, "Next Step" īstenošanai mobilizē nozīmīgus cilvēkresursus un finanšu resursus. Pieņemot lēmumu projektu virzīt tālāk, būs jākoriģē EAEK Eiropas partneru pašreizējie centieni kodolsintēzes jomā un jāveic organizatoriskas pārmaiņas, jo īpaši, lai kopīgi vadītu Eiropas ieguldījumu ITER. Nodrošina nozīmīgas pētniecības un attīstības programmas turpināšanu, iekļaujot pāreju no tiem pasākumiem, ko pašreiz veic asociācijās [1] un JET, un tiem pasākumiem, ko nodrošinās kodolsintēzes fizikas un tehnoloģijas "papildu programma"ITER iekārtas būvniecībai, ja tiks pieņemts lēmums par tās vienmērīgu darbību pēc 2006. gada.

Prioritātes

i) Asociāciju programma fizikas un tehnoloģijas jomā

Asociāciju programmā iekļauj:

- kodolsintēzes fizikas un plazmas pētniecību un attīstību, kas vērsta uz ITER darbības gatavošanu un torveida magnētisko lauku ierobežošanas metožu pētīšanu un novērtēšanu, īpaši turpinot "stellarator" Vendelšteins 7-X būvniecību un pašreizējo EAEK asociāciju iekārtu ekspluatāciju,

- strukturētus kodolsintēzes tehnoloģijas pētniecības un attīstības pasākumus, īpaši kodolsintēzes materiālu pētniecību un līdzdalību pētniecības un attīstības pasākumos JET ekspluatācijas pārtraukšanai, kas ir paredzēta darbību noslēgumā,

- sociālekonomisko jautājumu pētījumus, kas vērsti uz kodolsintēzes enerģijas saimniecisko izmaksu un sociālās pieņemamības novērtēšanu, papildinot turpmākos drošības un vides jautājumu pētījumus; inerciālu ierobežošanas un iespējamu alternatīvu koncepciju dalībvalstu civilās pētniecības pasākumu koordināciju saistībā ar informēšanas pasākumu, rezultātu izplatīšanu un informācijas izplatīšanu sabiedrībai; mobilitāti un mācības.

Asociāciju programmas sekmēšanā prioritāte piešķirama daudzpusējiem pasākumiem, koncentrējot tos kopējos projektos, piemēram, tādos, kas tieši saistīti ar JET darbību un "Next step"/ITER, un/vai personāla sagatavošanu. Atkarībā no lēmuma par ITER īstenošanu un tā ieviešanas grafiku, koriģē pašreizējo Kopienas atbalstu asociāciju pasākumiem un apsver vairāku iekārtu ekspluatācijas izbeigšanu, nodrošina attiecīgus līdzekļus, lai saglabātu to Eiropas kodolsintēzes pasākumu stingru koordināciju, kas šo gadu laikā apliecinājuši savu lietderību.

Kodolsintēzes fizikas un tehnoloģiju jomā īstenojamās vietējās papildu programmas pieejamība asociācijām un Eiropas rūpniecībai, lai maksimāli izmantotu ITER sniegtās priekšrocības, būs atkarīga no tā, cik liela būs Eiropas līdzdalība ITER, kā arī to noteiks ITER atrašanās vieta. Tā varētu ietvert investīcijas, kas paredzētas eksperimentiem kodolsintēzes iekārtās pasaules līmenī Eiropā pēc ITER darbības uzsākšanas, un atbilstīgu tehnoloģiskās attīstības programmu.

ii) JET iekārtu ekspluatācija

JET iekārtas turpina ekspluatēt saskaņā ar Eiropas Kodolsintēzes attīstības nolīgumu (EFDA), ņemot vērā gatavošanos ITER darbībai, ko īsteno, pabeidzot pašreiz gatavojamo darbības uzlabojumu ekspluatāciju. JET iekārtu izmantošana pakāpeniski jāpārtrauc atbilstīgi ITER realizācijas grafikam un vajadzīgo finanšu resursu pieejamībai.

iii) "Next step"/ITER

Priekšlikumā EAEK pamatprogrammai (2002./2006. gads) ietverti turpmākie ar "Next step" izveidi saistītie pasākumi, lai nodrošinātu līdzdalību būvniecības posma otrajā daļā. Tā kā lēmumi attiecībā uz ITER nav atkarīgi vienīgi no Eiropas Savienības iestādēm, bet arī no Eiropas Savienības starptautiskajiem partneriem, piedāvātajai pasākumu programmai jābūt pieejamai gan attiecībā uz "Next step"/ITER iespējamo izvietojumu, gan attiecībā uz precīzu vietējās papildu programmas saturu. Sekmīgi pabeidz pētījumus, kas veikti, lai noteiktu iespējamo objekta atrašanās vietu Eiropā.

Eiropas Savienības līdzdalība ITER nozīmē līdzdalību to iekārtu un ierīču būvniecībā, kuras atrodas ITER objekta teritorijā, un kuras vajadzīgas tā ekspluatācijai, kā arī līdzdalību to izmaksu segšanā, kuras saistītas ar projekta personālu, tā vadību un projektam sniedzamo atbalstu būvniecības laikā. Šādas līdzdalības pakāpe un veids ir atkarīgs no sarunu rezultāta ar Eiropas Savienības starptautiskajiem partneriem un arī no ITER objekta atrašanās vietas. Ja ITER izvietotu Eiropā, Eiropas Savienības līdzdalība ietvertu arī ieguldījumu to iemaksu segšanā, kas jāsedz Eiropai kā uzņēmējai pusei.

2.2. Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana

Mērķi

Plaši saskaņotas pieejas trūkums atkritumu apsaimniekošanai un apglabāšanai ir viens no galvenajiem šķēršļiem turpmākai un nākotnes kodolenerģijas izmantošanai. Īpaši tas attiecas uz ilgdzīvojošo radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu un to apglabāšanu ģeoloģiskās glabātavās, kas jāveic neatkarīgi no apstrādes metodes, kuru izvēlas izlietotajai degvielai un augstas aktivitātes radioaktīviem atkritumiem. Ar pētniecību vien nevar nodrošināt sabiedrības atbalstu, tomēr tā ir vajadzīga, lai attīstītu un pārbaudītu glabātavu tehnoloģijas, apsekotu piemērotas vietas, veicinātu zinātnisku pamatizpratni attiecībā uz drošību un drošības novērtēšanas metodēm, lai attīstītu lēmumu pieņemšanas procesus, ko iesaistītās puses uzskatītu par taisnīgiem un objektīviem.

Pētniecība ir arī vajadzīga, lai pētītu kodolenerģijas ražošanas koncepciju tehnisko un ekonomisko potenciālu, nodrošinātu efektīvāku skaldmateriālu izmantošanu, radītu mazāk atkritumu un izstrādātu tehnoloģijas radionuklīdu nošķiršanai un kodola pārveidei, mazinot tos riskus, kas saistīti ar rūpnieciska apjoma atkritumu radīto apdraudējumu.

Pētniecības prioritātes

i) Pētniecība radioaktīvo atkritumu apglabāšanai ģeoloģiskos veidojumos

Mērķis ir izveidot stabilu tehnisko pamatu, lai nodrošinātu drošību, apglabājot izmantoto degvielu un ilgdzīvojošos radioaktīvos atkritumus ģeoloģiskos veidojumos, un lai atbalstītu kopēja Kopienas skatījuma izveidi attiecībā uz to svarīgo jautājumu risināšanu, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu un apglabāšanu.

- Pamatzināšanu pilnveidošana, tehnoloģiju attīstīšana un pārbaude: pētniecība ir vērsta uz galveno fizikas, ķīmijas un bioloģijas procesu izpēti; dabisko un tehnoloģisko šķēršļu mijiedarbību, to ilglaicīgo stabilitāti un līdzekļiem, kas vajadzīgi atkritumu apglabāšanas tehnoloģiju ieviešanai pazemes pētniecības laboratorijās.

- Jauni un uzlaboti līdzekļi: pētniecības uzmanības lokā ir veiktspējas novērtēšanas veidi, drošības novērtējums un metodes ilglaicīgas drošības apliecināšanai, ietverot jutības un varbūtības analīzi, alternatīvu pasākumu izstrādi un novērtēšanu, un efektīvāku vadīšanas procesu attīstīšanu un novērtēšanu, sniedzot risinājumu sabiedrības bažām attiecībā uz atkritumu apglabāšanu.

ii) Ilgdzīvojošo radionuklīdu nošķiršana, kodola pārveidošana, un citas koncepcijas, kuru mērķis ir radīt mazāk atkritumu kodolenerģijas ražošanas procesā

Mērķis ir rast praktiskus risinājumus, lai samazinātu atkritumu apjomu un/vai ar tiem saistīto apdraudējumu, kāds rodas pielietojot tehnoloģijas, kas vajadzīgas, lai nošķirtu ilgdzīvojošos radionuklīdus un pārveidotu kodolu, kā arī pētīt potenciālās kodolenerģijas ražošanas koncepcijas mazākai atkritumu radīšanai.

- Ilgdzīvojošo radionuklīdu nošķiršana un kodola pārveidošana: pētniecība ir vērsta uz vispārīgās koncepcijas pamatnovērtējumu, daudzsološāko maza apjoma ilgdzīvojošo radionuklīdu nošķiršanas tehnoloģiju demonstrējumu, turpmāku kodola pārveidošanas tehnoloģiju attīstīšanu un to rūpnieciskās realizējamības novērtēšanu.

- Koncepcijas mazākai atkritumu radīšanai: pētniecība ir vērsta uz potenciāla izpēti efektīvākai skaldmateriālu izmantošanai pašreizējos reaktoros un efektīvākai citu koncepciju izmantošanai, lai radītu mazāk atkritumu kodolenerģijas ražošanā.

2.3. Aizsardzība pret radiāciju

Mērķi

Starojumu plaši izmanto medicīnā un rūpniecībā (ietverot kodolenerģijas ražošanu), un ar to saistītā drošība pamatota uz stingru pretradiācijas aizsardzības politiku un tās efektīvu īstenošanu. Kopienas pētniecība veido pamatu Eiropas politikai, un tā ir veicinājusi augsto aizsardzības līmeni, kāds sasniegts praksē. Šie standarti jāsaglabā un atsevišķos gadījumos jāpilnveido, un šajā procesā pētniecībai ir izšķirošā loma. Galvenais mērķis ir pieņemt lēmumu attiecībā uz tām varbūtībām, kas saistītas ar maza daudzuma un ilgstoša starojuma (t.i., radiācijas līmeņi, ar kādiem parasti saskarsmē nonāk iedzīvotāji un kādi raksturīgi darba vietās) iedarbības risku, kas joprojām ir strīdīgs zinātnes un politikas jautājums un kam ir būtiska nozīme starojuma izmantošanā gan medicīnā, gan rūpniecībā. Kopienas pētniecība citās jomās ir vērsta uz iedarbīgāku valstu centienu izmantošanu, galvenokārt ar efektīvākas to integrācijas starpniecību, dibinot sakarus un veicot konkrēti vērstu pētniecību, ja tā papildina valstu programmas vai nodrošina sinerģiju ar tām.

Pētniecības prioritātes

- To risku noteikšana, kuri saistīti ar ilgstošu apstarošanu nelielos daudzumos: pētniecība ir vērsta uz to, lai veiktu starojumam pakļautu iedzīvotāju epidemioloģisko izpēti un nodrošinātu šūnu bioloģijas un molekulārās bioloģijas pētniecību radiācijas mijiedarbības noteikšanā attiecībā uz DNS, šūnām, orgāniem un ķermeni.

- Medicīniskā apstarošana un dabiskie radiācijas avoti: radiācijas medicīniskā pielietojuma drošības un iedarbīguma uzlabošana; labāka izpratne, dabisko avotu novērtēšana un apsaimniekošana, īpaši attiecībā uz dabā sastopamajiem radioaktīvajiem materiāliem.

- Vides un radioekoloģijas aizsardzība: konceptuāls un metodoloģisks pamats vides aizsardzībai; labāka dabisko un mākslīgo radiācijas avotu ietekmes novērtēšana un vadība attiecībā uz cilvēku un vidi.

- Riska un ārkārtēju situāciju vadība: labākas pieejas riska vadībai; efektīvāka un saskaņotāka ārkārtēju situāciju vadība Eiropā, to skaitā, piesārņoto apvidu rehabilitācija.

- Darba vietas aizsardzība: starojuma uzlabota uzraudzība un pārvaldīšana darba vietā nozarēs, kuras pakļautas radiācijas iedarbībai.

3. Citi pasākumi kodoltehnoloģiju un kodoldrošības jomā

Mērķi

Mērķi ir atbalstīt Eiropas Savienības politiku veselības, enerģijas un vides jomā, nodrošināt, ka Eiropas potenciāls tiek saglabāts augstā līmenī saistītās jomās, uz kurām neattiecas tematiskas prioritātes, kā arī sekmēt Eiropas Pētniecības telpas izveidi.

Pētniecības prioritātes

i) Novatoriskas koncepcijas

Mērķi ir novērtēt novatorisko koncepciju potenciālu un attīstīt pilnveidotas un drošas metodes kodolenerģijas jomā. Pētniecību koncentrē:

- novatorisku koncepciju potenciāla vērtēšanā un pilnveidotu un drošāku metožu attīstībā tās kodolenerģijas ražošanai un ekspluatācijai, kura identificēta kā tā, kas sniedz ilgtermiņa priekšrocības drošības, vides ietekmes, resursu izlietojuma, izplatīšanās aizkavēšanas vai pielietošanas dažādības ziņā.

ii) Izglītība un mācības

Mērķis ir labāk integrēt izglītību un mācības kodoldrošības jomā un pretradiācijas aizsardzības jomā Eiropā, lai cīnītos pret studentu un mācību iestāžu skaita samazināšanu, tādējādi nodrošinot kompetenci un pieredzi, kas vajadzīga turpmākai drošai kodolenerģijas pielietošanai un citas radiācijas pielietošanai rūpniecībā un medicīnā. Atbalstu koncentrē:

- attīstot saskaņotāku pieeju izglītībai kodolzinātnēs un kodoltehnoloģijā Eiropā un tās pielietojumā, ietverot efektīvāku valstu resursu un jaudu integrāciju.

Šo iedaļu papildina, piešķirot stipendijas, organizējot īpašus mācību kursus, mācību tīklus, piešķirot līdzekļus jauniem ar pētniecību saistītiem cilvēkiem no jaunajām neatkarīgajām valstīm (JNV) un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm un nodrošinot starptautisku piekļuvi infrastruktūrai. Saistībā ar infrastruktūru veicina starptautisku piekļuvi iekārtām. Nākamo posmu veido Eiropas Savienības cilvēkresurusu turpmāko vajadzību analīze, kompetence un eksperimentālie līdzekļi vidēji ilgam darbības posmam.

iii) Pašreizējo kodoliekārtu drošība

Mērķis ir dalībvalstīs un kandidātvalstīs uzlabot drošību pašreizējās kodoliekārtās tām paredzētajā darbības laikā un secīgajā ekspluatācijas pārtraukšanā, pielietojot ievērojamās zināšanas un pieredzi, kas gūtas starptautiskā līmenī eksperimentālajā un teorētiskajā pētniecībā. Pētniecība koncentrēsies:

- iekārtu vadībā, arī attiecībā uz novecošanās un degvielas efektivitātes ietekmi; smagu avāriju kontrolē, arī progresīvas ciparmodelēšanas koda izstrādē; praktiskā ekspluatāciju pārtraukšanā, Eiropas potenciāla un zināšanu integrācijā; zinātnisku pamatu izstrādē drošībai un paraugpraksei Eiropas līmenī.

[1] Izveidotas saskaņā ar asociāciju līgumiem starp Kopienu un vienībām dalībvalstīs un valstīs, kuras saistītas ar EAEK pamatprogrammu.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

SUMMAS PAREDZAMAIS SADALĪJUMS

Pasākumu veidi | Summa (miljoni EUR) |

| |

1. | Prioritārās tematiskās pētniecības jomas | 890 |

1.1. | Vadāmā kodolsintēze [1] | 750 |

1.2. | Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana | 90 |

1.3. | Aizsardzība pret radiāciju | 50 |

2. | Citi pasākumi kodoltehnoloģiju un kodoldrošības jomās | 50 |

Kopā | 940 |

[1] Ietverot maksimālo EUR 200 miljonu summu ITER

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS LĪDZEKĻI

Lai īstenotu īpašo programmu un saskaņā ar Lēmumu 2002/668/Euratom un līdzdalības noteikumiem, Komisija izmanto dažādus līdzekļus.

Komisija vērtē priekšlikumus atbilstīgi vērtēšanas kritērijiem, kas izklāstīti iepriekšminētajos lēmumos.

Netiešie ESP pasākumi, kas īstenoti kodolsintēzes jomā saistībā ar līgumiem, nolīgumiem, kuros Kopiena ir līgumslēdzēja puse, vai juridiskām vienībām, kurās tā ir dalībniece, atbilst tiem noteikumiem, kas izveidoti saskaņā ar Regulu par līdzdalības noteikumiem.

Īstenojot programmu, Komisija var izmantot tehnisku palīdzību.

Programmas īstenošanas līdzekļi ir šādi:

1. Līdzekļi kodolsintēzes enerģijas jomā

Lēmuma I pielikuma 1.1. pozīcijā minētās kodolsintēzes pētniecības jomā, šīs jomas pasākumu īpatnības nosaka vajadzību īstenot īpašus pasākumus. Uzsāktos projektus īsteno, pamatojoties uz procedūrām, kas izklāstītas:

- asociāciju līgumos,

- Eiropas Kodolsintēzes attīstības nolīgumā (EFDA),

- citos daudzpusējos nolīgumos, kuri noslēgti starp Kopienu un saistītām organizācijām un/vai juridiskām personām, kas var tikt izveidotas pēc tam, kad kompetentā padomdevēja komiteja ir sniegusi savu atzinumu,

- citos līgumos, kuri noslēgti uz ierobežotu laiku, jo īpaši līgumos, kas noslēgti ar tām iestādēm dalībvalstīs vai valstīs, kuras ir saistītas ar EAEK pamatprogrammu,

- starptautiskos līgumos, kuri attiecas uz projektiem, ko īsteno, sadarbojoties ar trešām valstīm, piemēram, ITER.

Pasākumi, lai koordinētu un atbalstītu kodolsintēzes enerģijas pētniecību, var būt saistīti ar pētījumiem šo pasākumu atbalstam, atbalstu informācijas apmaiņai, vēršanos pēc ārējas kompetences, to skaitā vēršanos pēc neatkarīgas pasākumu, stipendiju un mācības shēmu novērtēšanu, publikācijām un citiem pasākumiem, lai veicinātu tehnoloģiju nodošanu.

2. Līzekļi citās jomās

Prioritārajās tematiskajās radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas un pretradiācijas aizsardzības pētniecības jomās, kuras minētas I pielikuma 1.2. un 1.3. pozīcijā, kā arī saistībā ar citiem pasākumiem, kuri minēti 2. pozīcijā, Kopiena, uz kuru attiecas līdzdalības noteikumi, veicina:

- sadarbības tīklu izveidi, kuru mērķis ir stiprināt un attīstīt izcilus sasniegumus Kopienas zinātnes un tehnoloģijas attīstībā, integrējot Eiropas līmenī tās pētniecības jaudas, kuras pastāv šobrīd vai kuras var attīstīties gan valsts, gan reģionu līmenī,

- integrētu projektu izstrādāšanu, kuri paredzēti, lai paaugstinātu Kopienas konkurētspēju vai pievērstos nozīmīgām sabiedrības vajadzībām, mobilizējot pētījumu un tehnoloģiskās attīstības resursu un kompetences kritisko daudzumu,

- pētniecību īpašu mērķu sasniegšanai vai mācību projektus, kas paredzēti jaunu zināšanu iegūšanai, lai ievērojami uzlabotu vai izstrādātu jaunus produktus vai pakalpojumus, lai nodrošinātu citas sabiedrības un Kopienas politikas vajadzības, vai, piedāvājot potenciālu ekonomisko izdevīgumu, pierādītu to jauno tehnoloģiju dzīvotspēju, kuras nevar tieši komercializēt, vai lai sekmētu savlaicīgu jauno zināšanu izplatīšanu Eiropas mērogā un labāk integrētu valstu pasākumus,

- pasākumus, lai stimulētu un attīstītu cilvēku resursus un mobilitāti,

- koordinācijas pasākumus, lai veicinātu un atbalstītu vairāku pētniecības un jauninājumu uzņēmēju koordinētās iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabota integrācija,

- īpašus atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir pielietot pētniecības un zināšanu nodošanas rezultātus, un pētniecības infrastruktūras atbalsta pasākumus, kas saistīti ar starptautisko piekļuvi vai tehnisko sagatavošanās darbu (tostarp īstenošanas iespēju pētījumus),

- integrētas iniciatīvas infrastruktūru jomā, kuras vienā pasākumā apvieno vairākus pasākumus, kas ir būtiski, lai stiprinātu un attīstītu pētniecības infrastruktūras, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu Eiropas mērogā.

Kopienas budžeta starpniecība netiešajos pasākumos paredzēta zinātniskās izpētes centriem, augstskolām, uzņēmumiem un valstu vai starpvalstu iestādēm, kas atrodas dalībvalstīs un Eiropas asociētajās valstīs, un kas realizē pētniecības pasākumus. Pēdējās minētās iestādes var rīkoties kā Kopienas budžeta intervences starpnieki. Ja izrādās, ka tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu programmas mērķus, jauno neatkarīgo valstu (JNV) iestādes un starptautiskās organizācijas var izņēmuma kārtā saņemt Kopienas finansējumu. Kopienas finanšu ieguldījums atbilstīgi līdzekļa veidam ir norādīts tabulā.

ESP pasākumi un Kopienas finansiālā līdzdalība atbilstīgi līdzekļa veidam [2]

Līdzekļa veids | Kopienas ieguldījums [1] [3] |

Sadarbības tīklu izveide izcilu zinātnes un tehnoloģijas sasniegumu attīstīšanai | Dotācija integrācijai: nepārsniedzot 25 % no dalībnieku integrācijai paredzētās jaudas un resursu vērtības kā noteikta summa, lai atbalstītu kopīgo pasākumu programmu [4] |

Integrētie projekti | Budžeta dotācija, kas nepārsniedz: 50 % pētniecībai35 % izstādēm100 % dažādām citām darbībām, piemēram, pētnieku mācībām un konsorciju pārvaldībai [6] [7] |

Konkrēti pētniecības vai mācību projekti | Budžeta dotācija, kas nepārsniedz 50 % no budžeta [5] [6] |

Pasākumi, lai veicinātu un attīstītu cilvēkresursus un cilvēku mobilitāti | Budžeta dotācija, kas nepārsniedz 100 % no budžeta [5], ja vajadzīgs, kā vienreizējs maksājums |

Koordinācijas pasākumi | Budžeta dotācija, kas nepārsniedz 100 % no budžeta [5] |

Konkrēti atbalsta pasākumi | Budžeta dotācija, kas nepārsniedz 100 % no budžeta, ja vajadzīgs, kā vienreizējs maksājums [5] [8] |

Integrētas iniciatīvas, kas attiecas uz infrastruktūru | Budžeta dotācija: atkarībā no pasākuma veida, no 50 līdz 100 % no budžeta [5] [6] [7] |

[1] Šajā slejā budžets ir finanšu plāns, kurā paredzēti visi pasākuma veikšanai vajadzīgie resursi un izdevumi.

[2] Netiešie ESP pasākumi, ko īsteno kodolsintēzes jomā saistībā ar līgumiem, nolīgumiem vai juridiskām personām, kur Kopiena ir līgumslēdzēja puse vai dalībniece, atbilst tiem izveidotajiem noteikumiem, kuri noteikti regulā par līdzdalības noteikumiem.

[3] Saskaņā ar vispārpieņemtiem principiem Kopienas finansiālā līdzdalība nesedz 100 % no netiešo pasākumu izdevumiem, izņemot to priekšlikumu gadījumā, kas aptver iepirkuma cenu, uz kuru attiecas noteikumi, ko piemēro valsts līgumu piešķiršanas procedūrām, vai Komisijas iepriekš noteiktos vienreizējos maksājumos.Tomēr Kopiena finansiālajā līdzdalībā var uzņemties līdz pat 100 % izdevumu netiešā pasākumā, ja tie papildina izdevumus, ko citādi uzņemtos tā dalībnieki. Tāpat konkrētajā koordinācijas pasākumu gadījumā tā aptver līdz pat 100 % no budžeta, kas vajadzīgs to pasākumu koordinācijai, kurus dalībnieki finansē paši.

[4] Šī likme dažādās jomās atšķiras.

[5] Ievērojot īpašus nosacījumus, konkrētas juridiskas vienības, jo īpaši valsts iestādes, saņem finansējumu līdz pat 100 % no to robežizmaksām/papildu izmaksām.

[6] Atbalsta apjomu var diferencēt saskaņā ar noteikumiem Kopienas valsts atbalstam pētniecībai un attīstībai atkarībā no tā, vai pasākumi saistīti ar pētniecību (nepārsniedzot 50 %) vai izstādēm (nepārsniedzot 35 %), vai ar citiem īstenotiem pasākumiem, piemēram, pētnieku mācībām (nepārsniedzot 100 %) vai konsorciju pārvaldību (nepārsniedzot 100 %).

[7] Integrētas iniciatīvas pasākumos, kuri attiecas uz infrastruktūru jāietver viens sadarbības tīkla izveides pasākums (koordinācijas pasākums, nepārsniedzot 100 % no budžeta) un vismaz viens no turpmāk minētajiem pasākumiem: pētniecība (nepārsniedzot 50 % no budžeta) vai konkrēti pakalpojumi (konkrēts atbalsts, piemēram, starptautiskai piekļuvei pētniecības infrastruktūrām: nepārsniedzot 100 % no budžeta).

[8] Pasākumos, kurus veic pētniecības infrastruktūras atbalstam un kuriem vajadzīga tehniska sagatavošanās (tai skaitā priekšizpēte) un jaunas infrastruktūras attīstīšana, Kopienas līdzdalība nedrīkst pārsniegt attiecīgi 50 % un 10 % no budžeta.

--------------------------------------------------