32000R1994

Padomes Regula (EK) Nr. 1994/2000

(2000. gada 18. septembris),

ar ko piemēro galīgo kompensācijas maksājumu un galīgi iekasē pagaidu kompensācijas maksājumu attiecībā uz Taivānas izcelsmes stirolbutadiēnstirola termoplastiskā kaučuka importu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2026/97 (1997. gada 6. oktobris) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis [1], un jo īpaši tās 14. un 15. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniedza pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā ir šādi apsvērumi:

A. PAGAIDU PASĀKUMI

(1) Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1092/2000 [2] (še turpmāk – "pagaidu maksājuma regula") par stirolbutadiēnstirola termoplastiskā kaučuka (še turpmāk – "SBS"), uz ko attiecas KN kodi ex40021900 un ex400299 un kura izcelsme ir Taivānā, importu Kopienā piemēroja pagaidu kompensācijas maksājumu.

(2) Paralēlas antidempinga izmeklēšanas rezultātā, ievērojot Komisijas Regulu (EK) Nr. 1091/2000 [3], par Taivānas izcelsmes SBS importu Kopienā ieviesa antidempinga pagaidu maksājumus.

B. TURPMĀKĀ PROCEDŪRA

(3) Pēc tam, kad bija nodoti atklātībai būtiskie fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem pieņēma lēmumu piemērot pagaidu pasākumus, vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskas piezīmes. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2026/97 (še turpmāk – "pamatregula") 11. panta 5. punktu Komisija uzklausīja visas ieinteresētās personas, kas vēlējās, lai tās uzklausītu.

(4) Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo atzinumu izdarīšanai.

(5) Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīgo kompensācijas maksājumu piemērošanu par Taivānas izcelsmes SBS importu un to summu galīgo iekasēšanu, ko nodrošināja ar minētajam importam piemērotajiem pagaidu maksājumiem.

Tām arī deva laiku, kurā tās pēc minētās informācijas saņemšanas varēja iesniegt iebildumus.

(6) Ieinteresēto personu iesniegtās mutiskās un rakstiskās piezīmes izskatīja un attiecīgos gadījumos ņēma vērā, izdarot galīgos atzinumus.

(7) Pēc pagaidu atzinumu izskatīšanas, pamatojoties uz to informāciju, kas kopš tā laika savākta, secina, ka būtu jāapstiprina galvenie atzinumi, kuri izklāstīti pagaidu regulā.

C. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGI RAŽOJUMI

(8) Attiecīgais ražojums ir stirolbutadiēnstirola termoplastiskais kaučuks, uz ko pašreiz attiecas KN kodi ex40021900 un ex400299.

(9) Viens Kopienas importētājs apgalvoja, ka no Taivānas importētajam SBS ir citāda plūstamība un pretestība nekā Kopienā ražotajam SBS. Komisijas izmeklēšanā tomēr atklājās, ka Taivānas ražotāji ražo dažādus SBS veidus ar tieši tādu pašu sastāvu, kā Kopienā ražotajiem veidiem. Izmeklēšana parādīja arī to, ka, lai gan no Taivānas importētā SBS kvalitāte vienam uzņēmumam 1995. un 1996. gadā, kad tas sāka SBS ražošanu, iespējams, bija zemāka, tā tomēr drīz vien sasniedza līmeni, kas pielīdzināms Kopienā ražotā SBS kvalitātei. Visbeidzot, izmeklēšana parādīja, ka Kopienas izmantotāji kvalitātes ziņā nenodala Taivānas un Kopienas SBS. Komisija secināja, ka no Taivānas importētajam SBS un Kopienā ražotajam SBS ir vienādas īpašības un viens kvalitātes līmenis.

(10) Kāds cits Kopienas importētājs apgalvoja, ka sausais SBS un ar eļļu sajaukts SBS būtu jāuzskata par diviem dažādiem ražojumiem, jo sauso SBS un ar eļļu sajaukto SBS izmantojot dažādās ražošanas nozarēs. Tomēr dažādi SBS ražotāji un izmantotāji apstiprināja Komisijai, ka daudzi Kopienas izmantotāji, jo īpaši apavu ražošanas nozarē, nenošķir sauso SBS un ar eļļu sajauktu SBS. Tādēļ secina, ka sausā SBS un ar eļļu sajaukta SBS tirgus nevar nodalīt.

(11) Tas pats uzņēmums arī apgalvoja, ka sausais SBS un ar eļļu sajaukts SBS ir līdzīgi citiem ražojuma veidiem, piemēram, stirolizoprēnstirolam (še turpmāk – "SIS"), ko arī ražo Kopienas SBS ražotāji. Uzņēmums apgalvoja, ka nav pamatojuma nodalīt SBS no citiem šādiem ražojumiem. Izmeklēšana tomēr parādīja, ka sausajam SBS un ar eļļu sajauktam SBS ir tieši tādas pašas fizikālās īpašības kā butadiēnam un stirolam, un vienīgā atšķirība ir eļļas pievienošana ražošanas procesa beigās. Minētais fizikālais sastāvs skaidri nošķir SBS no citiem ražojumiem, piemēram, SIS. Tādēļ secina, ka sausais SBS un ar eļļu sajaukts SBS jāuzskata par vienu ražojumu šīs izmeklēšanas nolūkā pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(12) Tā kā citus argumentus neiesniedza, ar šo apstiprina pagaidu maksājuma regulas 15. līdz 18. apsvērumā izklāstītos atzinumus.

D. SUBSĪDIJAS

(13) Ar šo galīgi apstiprina pagaidu maksājuma regulas atzinumus par kompensējamām subsīdijām, ko saņem ražotāji eksportētāji, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

I. VISPĀRĪGI JAUTĀJUMI

1. Dominējošās tirgus procentu likmes aprēķināšana

(14) Šajā izmeklēšanā provizoriski nolēma piemērot vispārējo procentu likmi 9 % apmērā. Šo likmi noteica, ņemot vērā informāciju, ko ieguva izmeklēšanā un ko uzskatīja par atbilstīgu šim nolūkam. Taivānas valdība apšaubīja minētās likmes ticamību.

(15) Ņemot vērā šo iebildumu, Komisija pārrēķināja vispārēji piemērojamo procentu likmi. Attiecīgā etalona procentu likme ir noteikta 7,99 % apmērā un to ieguva, pamatojoties uz vidējām tirgus procentu likmēm, ko izmeklēšanas laika posmā bija noteikušas astoņas lielākās iekšzemes bankas Taivānā. Minētās procentu likmes ir publiski pieejamas un ir iekļautas ikmēneša finanšu statistikas datos, ko publicē Ķīnas Republikas Centrālās bankas Ekonomiskās izpētes departaments.

2. Procentu likmes piemērošana subsīdijas apjoma aprēķinos

(16) Taivānas valdība iebilda, ka metodoloģiju, pēc kuras procentus pieskaita subsīdijas nominālvērtībai, nevar piemērot domājamām subsīdiju summām par nodokļu atlaidēm, jo uzņēmumu paziņotās nodokļu atlaides izmanto tikai gada nodokļu deklarācijās, ko sagatavo līdz nākamā gada 31. martam. Tādēļ Taivānas valdība apgalvoja, ka pirms minētā datuma nekādas atlaides nav piešķirtas.

(17) Attiecībā uz šo iebildumu uzskata, ka arī pats ieguvums katru gadu atkārtojas, jo to veido katru gadu maksājamā tiešā nodokļa samazinājums. Tāpēc ieguvumā būtu jāietver arī procenti, jo attiecīgajiem nodokļu ietaupījumiem ekvivalenta summa nav jāaizņemas atklātā tirgū.

II. INDIVIDUĀLĀS SHĒMAS

1. Aizdevumi ar atvieglotām procentu likmēm: atvieglojumi par automatizāciju un vides aizsardzību

(18) Minētās shēmas aprakstīja pagaidu maksājuma regulas 32. līdz 41. apsvērumā. Tās pamatojas uz 21. panta 1. punktu Likumā par rūpniecības modernizāciju (Statute for Upgrading Industries, še turpmāk – "SUI").

(19) Taivānas valdība apgalvoja, ka tādi aizdevumi ir vispārpieejami gandrīz visiem Taivānas uzņēmumiem un ka tāpēc tie nav īpaši, tādēļ arī nav kompensējami. Apgalvo, ka iespējamība piedalīties šajā programmā ir objektīva un attiecas uz visiem uzņēmumiem, nevis tikai uz dažiem no tiem.

(20) Attiecībā uz minētajiem apgalvojumiem, pārliecinājās, ka Taivānas iestādes ierobežo pieeju līdz "ieguldījumam nozīmīgos uzņēmumos vai projektos, kuri attiecas uz ražošanas modernizāciju vai ražošanas struktūras uzlabošanu", kas ir "saskaņā ar valdības rūpniecības politiku, lai veicinātu pienācīgu ražošanas nozaru attīstību" (SUI 21. pants). Šā panta noteikumus nevar uzskatīt par objektīviem, jo kritēriji nav neitrāli, ekonomiski vai horizontāli piemērojami, tāpēc, ka jau iepriekš ir zināms, ka dažiem uzņēmumiem ir lielākas izredzes gūt labumu no minētajiem aizdevumiem tikai tādēļ, ka tie darbojas kādā konkrētā darbības nozarē. Tādēļ dažām nozarēm ieguvums no šīs shēmas nenovēršami būs lielāks nekā citām. Tādējādi minēto apgalvojumu noraida.

(21) Noslēgumā, šo shēmu uzskata par īpašu, jo tā ir ierobežota un attiecas tikai uz dažiem uzņēmumiem pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Tādēļ apstiprina pagaidu atzinumus, kas aprakstīti pagaidu maksājuma regulas 37. apsvērumā.

Subsīdijas apjoma aprēķināšana

(22) Ražotāju eksportētāju ieguvums ir aprēķināts tā, kā paskaidrots pagaidu maksājuma regulas 38. līdz 40. apsvērumā.

(23) Abu pagaidu maksājuma regulā minēto uzņēmumu ieguvums bija 0,07 %. Sakarā ar piemērojamās procentu likmes izmaiņām attiecībā uz Chi Mei to tagad samazina līdz 0,06 %.

2. Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa: jaunu iekārtu un piesārņojuma novēršanas iekārtu iepirkumi.

(24) Šādas iespējami kompensējamo subsīdiju shēmas juridiskais pamats ir Ķīnas Republikas Ievedmuitas tarifu un ievesto un izvesto preču klasifikācijas (še turpmāk – "Muitas kodekss") 84. nodaļas 3. un 9. papildpiezīme, 85. nodaļas 4. un 5. papildpiezīme un 90. nodaļas 1. un 2. papildpiezīme.

(25) Taivānas valdība apgalvoja, ka minētā muitas programma neatbilst nevienai no pamatregulas 2. pantā dotajām subsīdijas definīcijām – galvenokārt tāpēc, ka nenotiek līdzekļu tieša nodošana, netiek sniegtas preces vai pakalpojumi un nav cenu vai ieņēmumu atbalsta. Šis apgalvojums bija jānoraida, jo minētā shēma ietvēra Taivānas valdības finansiālu ieguldījumu atcelta ievedmuitas nodokļa veidā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu, un tādējādi tiek piešķirts labums.

(26) Taivānas valdība apgalvoja arī, ka šo shēmu, kas aprakstīta pagaidu maksājuma regulas 44. līdz 54. apsvērumā, uzskata par iekšzemes muitas režīma pastāvīgu sastāvdaļu. Pat ja Muitas programma būtu subsīdija, tā nav kompensējama, ievērojot pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

(27) Jo īpaši apgalvoja, ka minētā shēma atbrīvojumam no ievedmuitas nodokļa ir pieejama visiem Taivānas uzņēmumiem, kas vēlas iegādāties iekārtas, kuras neražo uz vietas, un tādēļ to nevar uzskatīt par īpašu, jo to uzņēmumu klāsts, kas vēlas izmantot attiecīgo atbrīvojumu, nav ierobežots, un to pārvalda, pamatojoties uz objektīviem un neitrāliem kritērijiem.

(28) Muitas kodeksa papildpiezīmju noteikumus neuzskata par ekonomiskiem vai horizontāli piemērojamiem pamatregulas 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē, jo minētās shēmas izmantošana ir ierobežota un attiecas tikai uz dažiem uzņēmumiem. Lai izmantotu šo shēmu, uzņēmumiem jābūt reģistrētiem kvalificētiem ražotājiem vai tehnisko pakalpojumu sniedzējiem, kas šo shēmu izmantos, lai importētu mašīnas, iekārtas un instrumentus gaisa un ūdens piesārņojuma, trokšņa vai vibrācijas novēršanai, vai vides pārbaudēm un testiem, vai atkritumu utilizācijai, pētījumiem un eksperimentiem vai izpētei un analīzei saskaņā ar Muitas kodeksa attiecīgajām nodaļām.

(29) Iepriekš minētos apgalvojumus noraida un apstiprina pagaidu atzinumus, kas izklāstīti pagaidu maksājuma regulas 52. apsvērumā.

Subsīdijas apjoma aprēķināšana

(30) Ražotāju eksportētāju ieguvums ir aprēķināts tā, kā paskaidrots pagaidu maksājuma regulas 53. apsvērumā.

(31) Abu minēto eksporta uzņēmumu ieguvums bija attiecīgi 0,05 % un 0,04 %.

3. Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa: izejvielu imports

(32) Juridiskais pamats šādai iespējami kompensējamo subsīdiju shēmai, kas aprakstīta pagaidu maksājuma regulas 55. līdz 60. apsvērumā, ir Muitas kodeksa 29. nodaļas 6. papildpiezīme.

(33) Taivānas valdība apgalvoja, ka minētā programma neatbilst nevienai no pamatregulas 2. pantā dotajām subsīdijas definīcijām – galvenokārt tāpēc, ka nenotiek līdzekļu tieša nodošana, netiek sniegtas preces vai pakalpojumi un nav cenu vai ieņēmumu atbalsta. Šis apgalvojums ir jānoraida, jo minētā shēma ietvēra Taivānas valdības finansiālu ieguldījumu atcelta ievedmuitas nodokļa veidā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu, un tādējādi tiek piešķirts labums.

(34) Taivānas valdība apgalvoja, ka šo shēmu uzskata par iekšzemes muitas režīma pastāvīgu sastāvdaļu. Pat ja Muitas programma būtu subsīdija, tā nav kompensējama, ievērojot pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

(35) Apgalvoja, ka nodokļu atbrīvojumi par tādu izejvielu importu, ko vietējā tirgū neražo vai kas nav pieejamas pietiekamā daudzumā, faktiski nav ierobežoti un nebūt neattiecas tikai uz dažiem uzņēmumiem, jo tādu atbrīvojumu piešķiršanas kritēriji ir objektīvi un neitrāli.

(36) Šī shēma nepārprotami attiecas uz dažiem ražotājiem, uz kuriem attiecas īpaši noteikumi ("factory administration rules"), lai importētu konkrēti uzskaitītas izejvielas, šajā gadījumā ķīmiskas vielas, ko izmanto tikai plastmasas, mākslīgo šķiedru, kaučuka un naftas ķīmijas starpproduktu ražošanā ar ķīmiskām reakcijām, un turklāt ar noteikumu, ka minētās ķīmiskās vielas Taivānā vēl neražo vai piegādā nepietiekamos apjomos. Rezultātā Komisija konstatē, ka šī shēma nepārprotami attiecas uz dažiem uzņēmumiem, kas atbilst Muitas kodeksa minētās papildpiezīmes noteikumos izklāstītajiem nosacījumiem. Šos nosacījumus neuzskata par neitrāliem vai ekonomiskiem, ne arī horizontāli piemērojamiem.

(37) Viens eksportētājs norādīja, ka šķietami visus aprēķinus izdarīja uzņēmuma līmenī, izņemot atbrīvojumu no ievedmuitas par izejvielām. Tāpēc uzņēmums iebilda, ka tādas subsīdijas apjoms arī būtu jāaprēķina uzņēmuma līmenī.

(38) Atbildot uz šo argumentu, būtu jāpaskaidro, ka, ja subsīdijas ieguvums ir ierobežots un attiecas tikai uz konkrētu ražojumu, tad saucējā, kas attiecas uz subsīdiju apjoma piešķiršanu, ir jāatspoguļo tikai minētā ražojuma pārdošanas (vai eksporta) apjomi. Citos gadījumos saucējā jābūt saņēmēja kopējam pārdošanas (vai eksporta) apjomam.

(39) Komisija savos aprēķinos ir ievērojusi minēto pieeju attiecībā uz izejvielu atbrīvojumu no ievedmuitas, kā pareizi norādīja uzņēmumi. Šajā konkrētajā gadījumā ieguvumu konstatēja tikai attiecīgajam ražojumam un attiecīgi izmantoja atbilstošo pārdošanas apjoma saucēju. Visām citām aprakstītajām shēmām konstatēja, ka ieguvumi neattiecas tikai uz vienu konkrētu ražojumu, un tāpēc saucējā izmantoja kopējo pārdošanas apjomu.

(40) Tādēļ apstiprina pagaidu atzinumus, kas izklāstīti pagaidu maksājuma regulas 60. apsvērumā.

Subsīdiju apjoma aprēķināšana

(41) Ražotāju eksportētāju ieguvums ir aprēķināts tā, kā paskaidrots pagaidu maksājuma regulas 62. apsvērumā.

(42) Abu attiecīgo eksporta uzņēmumu ieguvums ir no 0,61 % līdz 0,97 %.

4. Nodokļu atlaides un atbrīvojums no nodokļiem

(43) Tā kā piezīmes par minētajām shēmām nesaņēma, ar šo apstiprina secinājumus, kas izklāstīti pagaidu maksājuma regulas 22. līdz 31. apsvērumā.

5. Kompensējamo subsīdiju apjoms

(44) Uzņēmumiem, kas sadarbojas, noteica šādas vietējās subsīdiju likmes.

| Chi Mei Corporation | Lee Chang Yung Chemical Industry Corporation |

Nodokļu atlaides un atbrīvojums no nodokļiem | 0,42 % | 0,32 % |

Aizdevumi ar atvieglotām procentu likmēm | 0,06 % | 0,07 % |

Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa | 1,02 % | 0,65 % |

Kopējā subsīdijas summa | 1,50 % | 1,04 % |

E. ZAUDĒJUMI

1. Kopienas ražošanas nozares definīcija

(45) Tā kā piezīmes par Kopienas ražošanas nozares definīciju nesaņēma, ar šo apstiprina pagaidu maksājuma regulas 67. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

2. Patēriņš Kopienā

(46) Tā kā atsauksmes par patēriņu Kopienā nesaņēma, ar šo apstiprina patēriņa novērtējumu, kas sniegts pagaidu maksājuma regulas 68. apsvērumā.

3. SBS imports no Taivānas Kopienā

a) Importa apjoms, tirgus daļa un vidējā importa cena

(47) Tā kā nesaņēma piezīmes par importa apjomu no Taivānas Kopienā, par tirgus daļu un par vidējo importa cenu, tad ar šo apstiprina novērtējumus, kas norādīti pagaidu maksājuma regulas 69. līdz 72. apsvērumā.

b) Cenu samazinājums

(48) Atgādina, ka cenas samazinājumu provizoriski noteica, ņemot vērā salīdzinājumu starp eksporta cenām (CIF līdz Kopienas robežai, pēc nodokļu nomaksas) un Kopienas ražošanas nozares cenām (ražotāja cenas). Aplūkotās līdzīgu ražojuma veidu pārdošanas cenas bija cenas, ko maksāja neatkarīgi klienti pēc atlaižu un rabatu atskaitīšanas.

(49) Kā minēts 9. apsvērumā, saņēma vairākas piezīmes par dažādu ražojumu veidu salīdzināmību, bet konstatēja, ka no Taivānas importētajiem SBS un Kopienā ražotajiem SBS ir vienādas īpašības.

(50) Minētās piezīmes neietekmēja pagaidu regulas secinājumus, kuru rezultātā vidējo cenu samazinājuma starpību, kas izteikta kā Kopienas ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu procentuālā daļa, noteica 12,3 % apmērā.

4. Kopienas ražošanas nozares ekonomikas stāvoklis

(51) Viens Kopienas importētājs norādīja, ka par 1995. gadu nav aprēķināti krājumi un rentabilitāte. Kā noteikts pagaidu maksājuma regulas 81. un 82. apsvērumā, precīzus datus par krājumiem un rentabilitāti nevarēja iegūt, jo vienā uzņēmumā bija veiktas izmaiņas grāmatvedības sistēmās, bet kādā citā uzņēmumā bija mainīta struktūra. Katrā ziņā izmeklēšana parādīja, ka rentabilitāte 1995. gadā bija lielāka nekā 1996. gadā; tas veicina zaudējumu novērtēšanu.

(52) Tā kā nesaņēma piezīmes par datiem attiecībā uz ražošanu, jaudu, pārdošanas apjomu, pārdošanas cenu, tirgus daļu, krājumiem, rentabilitāti, ieguldījumiem un nodarbinātību Kopienas ražošanas nozarē, ar šo apstiprina secinājumus, kas izklāstīti pagaidu maksājuma regulas 76. līdz 84. apsvērumā.

(53) Pamatojoties uz iepriekš minēto, secināja, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīti būtiski zaudējumi, kā izklāstīts pagaidu maksājuma regulas 90. apsvērumā.

F. CĒLOŅSAKARĪBA

1. Importa dempinga sekas

(54) Taivānas valdība un viens Kopienas importētājs apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares lielā tirgus daļa (89 % izmeklēšanas laika posmā) norāda, ka Kopienas ražošanas nozarei nevarēja rasties zaudējumi Taivānas importa dēļ, kam bija daudz mazāka tirgus daļa (6,1 %). Šajā gadījumā ir noteikts, ka imports no Taivānas, kam bija liels spiediens uz cenām konkurences un pārredzamā tirgū (12,3 % samazinājums izmeklēšanas laika posmā), veidoja ievērojamu spiedienu uz Kopienas ražošanas nozari. Lai saglabātu savu tirgus daļu, Kopienas ražošanas nozarei bija jāpielāgojas cenu samazinājuma tendencei (cenas samazinājums par 47 % no 1995. gada līdz izmeklēšanas laika posmam). Rezultātā Kopienas ražošanas nozarei bija lieli zaudējumi (rentabilitāte no 1996. gada līdz izmeklēšanas laika posmam mainījās no + 14,9 % līdz –9,8 %). Visbeidzot, uzskata, ka Kopienas ražošanas nozares lielā tirgus daļa nepasargāja to no Taivānas negodīgās subsidētā importa konkurences, un ka cenu spiediens, ko izraisīja imports no Taivānas, ir galvenais iemesls zaudējumiem, kuri nodarīti minētajai ražošanas nozarei.

2. Citi faktori

(55) Taivānas valdība apgalvoja, ka palielinātie ieguldījumi, ko veica Kopienas ražotāji, pastiprināja konkurenci starp minētajiem ražotājiem, kuras rezultāts bija zaudējumi. Izmeklēšanā tomēr atklājās, ka ieguldījumi kopš 1995. gada svārstījās, kā teikts pagaidu maksājuma regulas 83. apsvērumā, un neliecināja par nekādu cenu palielinājuma tendenci, kā apgalvoja Taivānas valdība. Ieguldījumi palika samērā mazā apjomā, kas atbilstu parastai iekārtu modernizācijai. Lielākos ieguldījumus līdz 1995. gadam ražotāji veica laikā, kad tie veidoja savas ražotnes.

(56) Taivānas valdība arī apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarītos zaudējumus varēja izraisīt izejvielu cenu palielinājums. Tomēr izejvielu cenas, kā teikts pagaidu maksājuma regulas 108. apsvērumā, kopš 1995. gada svārstās un tām nav noteiktas tendences. To svārstības drīzāk ir cikliskas, un līdz ar to nav pamatojuma tās saistīt ar SBS cenu pastāvīgo samazināšanos kopš 1995. gada.

(57) Viens Kopienas importētājs iebilda, ka zaudējumus, kas nodarīti Kopienas ražošanas nozarei, varēja izraisīt ražošanas un realizācijas izmaksu, kā arī vispārējo pārvaldes izmaksu palielināšanās. Izmeklēšanā tomēr atklājās, ka tikmēr, kamēr minētās izmaksas laika posmā no 1995. gada līdz 1999. gadam saglabājās aptuveni vienā līmenī, Kopienas ražotāju pārdošanas apjomu vērtība cenu samazinājuma dēļ krasi samazinājās (par 39 %).

3. Secinājums

(58) Tā kā attiecībā uz Kopienas ražošanas nozarei nodarīto zaudējumu iemeslu citus iebildumus nesaņēma, ar šo apstiprina secinājumu, ka SBS imports no Taivānas nodarīja zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei, kā teikts pagaidu maksājuma regulas 110. un 111. apsvērumā.

G. KOPIENAS INTERESES

1. Kopienas ražošanas nozares intereses

(59) Tā kā piezīmes par Kopienas ražošanas nozares interesēm nesaņēma, ar šo apstiprina pagaidu maksājuma regulas 113. līdz 117. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

2. Ietekme uz izmantotājiem

(60) Pēc regulas pieņemšanas, ar kuru piemēro pagaidu pasākumus, divi Kopienas importētāji izteica satraukumu par kompensācijas pasākumu ietekmi uz to klientiem. Būtu jānorāda, ka viens no minētajiem uzņēmumiem importēja no Taivānas ražotāja, kas šajā procedūrā nesadarbojās, un uz šo importētāju attiecās pagaidu uzkrātā subsīdija un dempinga maksājuma likme 28,2 % apmērā. Ja galīgos pasākumus tomēr piemēros, tad visiem importētājiem būs iespēja iepirkt SBS no Kopienas ražotājiem, no viena no Taivānas ražotājiem, kas sadarbojas, vai no cita avota, uz kuru pasākumi neattiecas.

(61) Rezultātā paredz, ka vidējam cenas palielinājumam, ko izraisīs galīgie pasākumi, jābūt 1,1 % apmērā. Izmeklēšanā apstiprināja, ka tādam cenu palielinājumam, visticamāk, būs neliela ietekme uz izmantotājiem. Izvērtēja maksājumu ietekmi uz vairākiem raksturīgiem izmantotājiem, kuriem SBS veidoja 40 % no ražošanas izmaksām. Konstatēja, ka pasākumu piemērošana samazinātu rentabilitāti vidēji par 0,3 % tai darījumu daļai, kura attiecas uz SBS.

(62) Turklāt, ņemot vērā, ka Kopienas izmantotāji lielāko daļu SBS iepērk no Kopienas ražotājiem, uz vairumu viņu iepirkumu cenas palielinājums neattieksies.

(63) Visbeidzot, tā kā Kopienas importētāji neiesniedza citus pierādījumus, un tā kā Kopienas izmantotāji neiesniedza piezīmes, ar šo apstiprina secinājumu, kas izklāstīts pagaidu maksājuma regulas 123. apsvērumā.

3. Secinājums

(64) Neuzskata, ka jaunie argumenti, kas saņemti attiecībā uz Kopienas interešu noteikšanu, atspēkotu secinājumu par to, ka nav pārliecinošu iemeslu, kuru dēļ kompensācijas pasākumus nevajadzētu piemērot. Tādēļ apstiprina pagaidu atzinumus.

H. GALĪGĀ RĪCĪBAS GAITA

(65) Ņemot vērā izdarītos secinājumus par subsīdijām, zaudējumiem, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, uzskata, ka būtu jāpieņem galīgi kompensācijas pasākumi, lai Kopienas ražošanas nozarē nepieļautu turpmākus zaudējumus, ko izraisa subsidēts imports no Taivānas.

1. Zaudējumu novēršanas pakāpe

(66) Kā paskaidrots pagaidu maksājuma regulas 127. apsvērumā, cenas, kas nerada zaudējumus, noteica, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenai pieskaitot vidējos faktiskos zaudējumus un turpmāk pieskaitot 8 % peļņas normu, kas segtu Kopienas ražošanas nozares ražošanas izmaksas un ļautu gūt saprātīgu peļņu, ja nebūtu subsidētā importa no attiecīgās valsts.

2. Maksājumu veids un apmērs

(67) Saskaņā ar pamatregulas 24. panta 1. punktu uz nevienu ražojumu neattiecina gan antidempinga, gan kompensācijas maksājumu, lai risinātu vienu situāciju, ko rada dempings vai eksporta subsidēšana. Subsīdiju shēmas, uz ko attiecas procedūra, neveidoja eksporta subsīdijas pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Pašas subsīdijas ietekmē gan ražotāju eksportētāju cenas vietējā tirgū, gan eksporta cenas, tādējādi neietekmējot dempinga starpību.

(68) Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu kompensācijas maksājuma likmei ir jāatbilst subsīdiju apmēram, ja vien zaudējumu apmērs nav mazāks.

(69) Rezultātā Taivānas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojas, ir noteiktas šādas kompensācijas maksājumu likmes.

— Chi Mei Corporation | 1,5 % |

— Lee Chang Yung Chemical Industry Corporation | 1,0 % |

(70) Kā paskaidrots pagaidu maksājuma regulas 129. apsvērumā, abi eksporta uzņēmumi, kas sadarbojas, pārstāvēja mazāk kā 30 % Taivānas izcelsmes SBS, kurus izmeklēšanas laika posmā importēja Eiropas Kopienā.

(71) Izmeklēšanā atklājās, ka pastāv kompensējamas subsīdijas, kas ir pieejamas eksportētājiem, kuri nesadarbojas. Uzskata, ka sadarbības trūkums saistīts ar to, ka minētie ražotāji ir izmantojuši kompensējamās subsīdijas un guvuši labumu no tām apjomā, kas pārsniedz minimālo līmeni. Saskaņā ar pamatregulas 28. panta noteikumiem un pamatojoties uz sūdzībā ietverto informāciju un izmeklēšanas atzinumiem, kā arī lai novērstu to, ka atbalsta nesadarbošanos, uzskata par lietderīgu atlikušo kompensācijas maksājumu noteikt 8,2 % apmērā.

I. PAGAIDU MAKSĀJUMA IEKASĒŠANA

(72) Ņemot vērā ražotāju eksportētāju kompensējamo subsīdiju apjomu, kā arī Kopienas ražošanas nozarei nodarītos būtiskos zaudējumus, uzskata par vajadzīgu pēc piemēroto galīgo maksājumu likmes galīgi iekasēt summas, kas nodrošinātas ar pagaidu kompensācijas maksājumiem, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1092/2000,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo piemēro galīgo kompensācijas maksājumu par tāda stirolbutadiēnstirola termoplastiskā kaučuka importu, uz ko attiecas KN kodi ex40021900 un ex400299 (TARIC kodi: 4002190010, 4002991010 un 4002999091) un kura izcelsme ir Taivānā.

2. Galīgā kompensācijas maksājuma likme, ko piemēro Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļa nomaksas, turpmāk minēto uzņēmumu ražojumiem ir šāda.

Uzņēmums | | Maksājuma likme | TARIC papildu kods |

Chi Mei Corporation, Tainan, Taivāna | 1,5 % | A127 |

Lee Chang Yung Chemical Industry Corporation, Taipei, Taivāna | 1,0 % | A128 |

Visi pārējie Taivānas uzņēmumi | 8,2 % | A999 |

3. Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Summas, kas nodrošinātas ar pagaidu kompensācijas maksājumiem, kuri piemēroti par Taivānas izcelsmes importu, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1092/2000, iekasē saskaņā ar galīgi piemēroto maksājuma likmi. Atmaksā summas, kas nodrošinātas virs galīgās kompensācijas maksājumu likmes.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2000. gada 18. septembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

H. Védrine

[1] OV L 288, 21.10.1997., 1. lpp.

[2] OV L 124, 25.5.2000., 26. lpp.

[3] OV L 124, 25.5.2000., 12. lpp.

--------------------------------------------------