32000R0348

Padomes Regula (EK) Nr. 348/2000

(2000. gada 14. februāris),

ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu par dažu Horvātijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs un neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu un galīgi iekasē uzlikto pagaidu maksājumu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis [1] un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu un 10. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PAGAIDU PASĀKUMI

(1) Ar Regulu (EK) Nr. 1802/1999 [2] (še turpmāk – "pagaidu regula") Komisija piemēroja antidempinga pagaidu maksājumu par dažu Horvātijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs un neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu uz Kopienu.

B. TURPMĀKĀ PROCEDŪRA

(2) Pēc antidempinga pagaidu maksājuma piemērošanas ieinteresētajām personām, kuras iesniedza tādu lūgumu, deva iespēju paust savu viedokli. Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīgo antidempinga maksājumu piemērošanu un to summu galīgo iekasēšanu, ko nodrošināja ar pagaidu maksājumiem. Minētajām personām arī deva laiku, lai tās pēc minētā paziņojuma varētu izteikt savus iebildumus.

(3) Personu mutiskās un rakstiskās piezīmes ņēma vērā un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīja galīgos atzinumus.

C. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGI RAŽOJUMI

1. Attiecīgais ražojums

(4) Jāatgādina, ka pagaidu regulas 7. apsvērumā attiecīgais ražojums bija aprakstīts kā dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju caurules, ko izmanto naftas un gāzes cauruļvadiem, ar ārējo diametru, ne lielāku kā 406,4 mm; dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju caurules ar apaļu šķērsgriezumu, auksti stieptas vai auksti velmētas; citas dzelzs vai neleģētā tērauda caurules ar apaļu šķērsgriezumu, ar ārējo diametru, ne lielāku kā 406,4 mm, še turpmāk – "bezšuvju caurules".

(5) Atkārtoja apgalvojumu, ka bezšuvju caurules jāiedala divos atsevišķos attiecīgajos ražojumos, t.i., komerciālās tērauda caurulēs un tērauda naftas un gāzes cauruļvados, un ka jebkurš kaitējums, kas nodarīts Kopienas ražošanas nozarei, jāizvērtē atsevišķi attiecībā uz katru ražojumu.

(6) Domājamās atšķirības pamatojums ir tāds, ka komerciālās caurules un cauruļvadi nav savstarpēji aizstājami, ņemot vērā īpašo sertifikāciju, ko prasa par naftas un gāzes cauruļvadiem. Bija arī iebildums, ka cauruļvadu ražošanas salīdzinoši augstākās izmaksas izslēdz iespēju izmantot tās citiem mērķiem, izņemot izmantojumu naftas un gāzes nozarē. Apgalvoja arī, ka komerciālās caurules izmanto celtniecībā un infrastruktūrā, savukārt cauruļvadus izmanto naftas un gāzes rūpniecībā, un ka abus ražojumus pārdod pa dažādiem pārdošanas kanāliem; cauruļvadus pārdod uzreiz tiešajiem patērētājiem, nevis tirgotājiem.

(7) Konstatēja, ka visām bezšuvju caurulēm ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības. Lai arī ir plašs dažādu veidu spektrs, kuri atšķiras pēc ārējā diametra, sieniņu biezuma, tērauda kategorijas un tehniskajām specifikācijām, skaidru šķirtni starp tām novilkt nevar.

(8) Turklāt izmeklēšanā konstatēja, ka visus bezšuvju cauruļu veidus pārdod gan tirgotājiem, gan tiešajiem patērētājiem. Līdz ar to nevarēja konstatēt skaidru šķirtni starp pārdošanas kanāliem, kaut arī tā pati par sevi nav būtiska.

(9) Visbeidzot, konstatēja, ka visu bezšuvju cauruļu izmantojums būtībā ir vienāds. Kaut arī tās izmanto daudzās dažādās rūpniecības nozarēs, piemēram, celtniecībā, automašīnu rūpniecībā, naftas un mazuta rūpniecībā, spēkstaciju un apkures katlu celtniecībā, pneimatikā un hidraulikā, un inženiertehnikā, un kaut arī pieņem, ka ne visi patērētāji spēj izmantot visus bezšuvju cauruļu veidus, uzskata, ka visām caurulēm ir viens pamatizmantojums.

(10) Kamēr daži bezšuvju cauruļu veidi ir skaidri paredzēti īpašiem izmantojumiem (piemēram, naftas cauruļvadi), tādas caurules var izmantot arī mazāk specifiskiem mērķiem. Turklāt konstatēja, ka arī komerciālās caurules var izmantot plašā piemērojumu spektrā. Šie konstatējumi norāda uz to, ka pastāv liela konkurence un plaša savstarpēja aizstājamība starp visiem ražojumu veidiem.

(11) Tādējādi apstiprina pagaidu atzinumu par to, ka visas bezšuvju caurules, vienalga, vai tās ir komerciālās caurules vai cauruļvadi, veido vienu ražojumu.

2. Līdzīgi ražojumi

(12) Jāatgādina, ka pagaidu regulas 11. un 12. apsvērumā Komisija konstatēja, ka bezšuvju caurules, kas importētas no attiecīgajām valstīm, bezšuvju caurules, ko Kopienā ražo un pārdod Kopienas ražošanas nozare, kā arī bezšuvju caurules, ko pārdod vietējā tirgū Horvātijā, visas ir ar līdzīgām fizikālajām un tehniskajām pamatīpašībām, un konstatēja, ka tām būtībā ir vienāds izmantojums.

(13) Apgalvoja, ka Kopienas ražotās bezšuvju caurules atšķiras no tām, kas importētas no Ukrainas, jo Ukrainā ražotās bezšuvju caurules ražo atbilstoši standartiem, kuri atšķiras no Kopienas ražošanas nozarē izmantotajiem, un ka īpašās testēšanas prasības, ko piemēro Kopienā ražotajām bezšuvju caurulēm, nozīmē atšķirīgu ražošanas procesu.

(14) Izmeklēšana parādīja, ka gan Kopienas ražošanas nozare, gan Ukrainas eksportētāji ražošanā izmanto tos pašus vai līdzīgus valsts un starptautiskos standartus. Informācija, ko iesniedza Ukrainas eksportētāji, norāda, ka uz Kopienu eksportētās bezšuvju caurules – gan komerciālās caurules, gan cauruļvadi – atbilst tādiem rūpniecības standartiem kā DIN, API un ASTM, tāpat kā Kopienas ražošanas nozares ražotie ražojumi.

(15) Ņemot vērā iepriekš minēto, apstiprina pagaidu atzinumus par to, ka bezšuvju caurules, ko Kopienā ražo un pārdod Kopienas ražošanas nozare, un bezšuvju caurules, ko pārdod vietējā tirgū Horvātijā, ir līdzīgi ražojumi Regulas (EK) Nr. 384/1996 (še turpmāk – "pamatregula") 1. panta 4. punkta nozīmē.

D. DEMPINGS

1. Horvātija

(16) Kopš pagaidu pasākumu pieņemšanas nav iesniegtas piezīmes attiecībā uz normālās vērtības aprēķināšanu, eksporta cenas noteikšanu, normālās vērtības salīdzinājumu ar eksporta cenu, vai dempinga starpības noteikšanu. Tāpēc apstiprina atzinumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 13. līdz 19. apsvērumā. Līdz ar to dempinga starpība un atlikusī dempinga starpība paliek tajā pašā apjomā, t.i., 40,8 %.

2. Ukraina

a) Normālā vērtība

(17) Pēc pagaidu regulas publicēšanas kāds importētājs iebilda pret to, ka, nosakot normālo vērtību Ukrainai, par atbilstošu tirgus ekonomikas trešo valsti izvēlēta Horvātija. Importētājs iebilda, ka enerģijas izmaksas un citi ieguldījumi Horvātijā ir daudz augstāki nekā Ukrainā, ka Horvātijas vietējo tirgu ir monopolizējis, vai vismaz tajā dominē, viens ražotājs, un ka nav iesniegti pietiekami pierādījumi, ar kuriem būtu pamatota Horvātijas vietējo pārdošanas apjomu reprezentativitāte.

(18) Uzskata, ka arguments par Horvātijas salīdzinoši augstākajām izmaksām nav būtisks, jo Ukraina nav tirgus ekonomikas valsts, un būtībā jebkurš salīdzinājums nebūtu ticams. Būtiski šajā kontekstā ir tas, vai Ukrainas ražotājiem bija absolūtas vai salīdzinošas priekšrocības salīdzinājumā ar Horvātiju, piemēram, efektīvāka enerģijas izmantošana. Tomēr, šajā gadījumā tā nebija. Turklāt izvēlēties Horvātiju bija pamats, jo vienu no alternatīvajām valstīm – Brazīliju neizvēlējās tāpēc, ka Brazīlijas tirgus cenas viena ražotāja dominējošā stāvokļa dēļ tiešām bija pārāk augstas. Horvātija tomēr importēja attiecīgo ražojumu, kā arī eksportēja to, tāpēc tās tirgū bija zināms konkurences elements. Turklāt pārdošanas apjomi vietējā tirgū bija reprezentatīvi un sasniedza vairāk nekā 5 % kopējā Ukrainas eksporta uz Kopienu. Visbeidzot, kaut arī tika pieliktas visas pūles, lai izmeklētu Brazīlijai alternatīvus tirgus, piemēram, Amerikas Savienoto Valstu un Čehijas Republikas tirgus, neviena no minētajām valstīm nevēlējās sadarboties.

(19) Tā kā neizvirzīja citus argumentus ne attiecībā uz metodoloģiju, ne normālās vērtības aprēķināšanu, tad apstiprina atzinumus, kuri izklāstīti pagaidu regulas 20. līdz 26. apsvērumā.

b) Eksporta cena

(20) Viens ražotājs eksportētājs iebilda, ka, nosakot eksporta cenu, Komisija nav ņēmusi vērā tā pārdošanas apjomus saistītajam importētājam Kopienā, jo šā ražotāja eksportētāja iesniegtā informācija neesot atzīta par ticamu. Tā kā jauni pierādījumi par pretējo nav iesniegti, apstiprina atzinumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 27. un 28. apsvērumā.

c) Salīdzinājums

(21) Ražotāji eksportētāji atkārtoja savu lūgumu izdarīt korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības fizikālajās īpašībās, kuras rodas zemāko standartu dēļ, ko izmanto Ukrainas cauruļu ražošanas nozare salīdzinot ar Kopienas ražošanas nozari. Šo lūgumu pagaidu posmā noraidīja, jo tas nebija pietiekami pamatots. Tomēr ražotāji eksportētāji arī šoreiz nav pamatojuši savus argumentus, un, tā kā jaunas informācijas nav, apstiprina atzinumus, kuri izklāstīti pagaidu regulas 29. līdz 31. apsvērumā.

d) Dempinga starpība

(22) Tādējādi attiecībā uz Ukrainu apstiprina pagaidu atzinumus par dempinga starpību 123,7 %.

E. KAITĒJUMS

1. Kopienas ražošanas nozares definīcija

(23) Tā kā jaunas informācijas nav, apstiprina pagaidu regulas 34. līdz 38. apsvērumā izklāstītos pagaidu atzinumus par Kopienas ražošanas nozares definīciju.

2. Imports Kopienā no attiecīgajām valstīm

a) Kumulācija

(24) Horvātijas ražotājs eksportētājs iebilda, ka imports no Horvātijas nebūtu jāvērtē kumulatīvi ar Ukrainas izcelsmes importu. Šajā saistībā iebilda, ka importa apjoms no Horvātijas izmeklēšanas laika posmā bija ievērojami mazāks par Ukrainas importa apjomu, turpretim minētā importa cenas bija augstākas. Apgalvoja arī, ka Horvātijas eksports pielāgojās cenām, ko Kopienas tirgū noteica Ukrainas imports.

(25) Konstatēja, ka dempinga starpība abām valstīm ir ievērojama. Abu valstu importa apjoms aplūkotajā laika posmā palielinājās, sasniedzot ievērojamu līmeni, kurš abos gadījumos izrādījās krietni virs minimālā līmeņa. Attiecībā uz importa cenām konstatēja, ka abu valstu izcelsmes bezšuvju cauruļu cenas bija ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām izmeklēšanas laika posmā. Turklāt abu valstu izcelsmes bezšuvju caurules pārdeva pa tiem pašiem pārdošanas kanāliem un ievērojot salīdzināmus tirdzniecības nosacījumus, tādējādi konkurējot gan savstarpēji, gan ar Kopienas ražošanas nozares pārdotajām caurulēm.

(26) Tāpēc apstiprina pagaidu atzinumus attiecībā uz Horvātijas un Ukrainas importa kumulatīvā novērtējuma piemērotību.

b) Importa dempinga cenas

(27) Cenu samazinājuma starpību Horvātijai un Ukrainai aprēķināja atkārtoti, ņemot vērā ieinteresēto personu iesniegtos pierādījumus attiecībā uz dažu ražojumu kategoriju cenām un bezšuvju cauruļu sagrupēšanu cenu salīdzinājuma nolūkā.

(28) Attiecībā uz Horvātiju, pārskatītais vidējais svērtais cenu samazinājums, kas izteikts kā procentuālā daļa no Kopienas ražošanas nozares cenām, ir 14,4 %.

(29) Attiecībā uz Ukrainu, pārskatītais vidējais svērtais cenu samazinājums, kas izteikts kā procentuālā daļa no Kopienas ražošanas nozares cenām, ir 24 %.

3. Kopienas ražošanas nozares stāvoklis

a) Iepriekšēja piezīme

(30) Pēc pagaidu regulas publicēšanas Komisija 1999. gada 8. decembrī konstatēja, ka daži Kopienas ražotāji, kuri ir daļa Kopienas ražošanas nozares šajā procedūrā, bija pārkāpuši EK līguma 81. pantu, iesaistoties pret konkurenci vērstā darbībā. Secināja, ka no 1990. gada līdz 1995. gadam Dalmine, Mannesmannröhren–Werke un Vallourec noslēdza vienošanos, kurā paredzēja ievērot savus attiecīgos vietējos tirgus attiecībā uz dažām bezšuvju caurulēm, un proti, cauruļveida izstrādājumiem izmantošanai naftas valstīs un dažiem cauruļvadiem.

(31) Lēmumu pārbaudīja, lai noteiktu, vai kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei nodarījis importa dempings vai arī to izraisījusi pašu Kopienas ražotāju darbība.

(32) Jānorāda, ka laika posms, pamatojoties uz kuru izdarīja šīs izmeklēšanas atzinumus (no 1997. gada 1. janvāra līdz 1998. gada 31. oktobrim) ir ārpus tā laika posma, par kuru konstatēja, ka tajā notikusi pret konkurenci vērstā darbība. Ņemot vērā to, ka minētā darbība notika pirms laika posma, ko aplūko šajā procedūrā, un to, ka tāda Horvātijas un Ukrainas izcelsmes importa apjoma palielināšanās, kuru pārdeva par dempinga cenām, sakrita ar Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos, nevar secināt, ka dažu Kopienas ražotāju pret konkurenci vērstā darbība būtu izraisījusi kaitējumu, kas nodarīts Kopienas ražošanas nozarei šajā procedūrā, tādā mērā, kas pārtrauktu cēloņsakarību starp Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un attiecīgo importu, pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

b) Argumenti, ko ieinteresētās personas izvirzīja attiecībā uz pagaidu atzinumiem

(33) Ukrainas ražotāji eksportētāji iebilda, ka Kopienas ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta nozīmē, jo no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam rādītāji attiecībā uz produktivitāti un jaudas izmantošanu uzlabojās un tirgus daļa saglabājās stabila. Tie apšaubīja arī pagaidu atzinumus par Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti. Šo apgalvojumu pamatoja ar dažiem rakstiem presē, citējot Kopienas bezšuvju cauruļu ražotāju uzlabotos finansiālos rezultātus.

(34) Jāpiemin, ka atbilstīgi pamatregulas 3. panta 5. punktam, nevienam no šajā noteikumā uzskaitītajiem faktoriem nav izšķiroša nozīme, nosakot, vai Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums pamatregulas 3. panta nozīmē.

(35) Attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares stāvokļa uzlabošanos no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam, jo īpaši attiecībā uz produktivitāti un jaudas izmantošanu, tā būtu jāizvērtē, ņemot vērā antidempinga pasākumus, ko 1997. gadā ar Regulu (EK) Nr. 2320/97 [3] piemēroja par bezšuvju cauruļu importu no Čehijas Republikas, Ungārijas, Polijas, Rumānijas, Krievijas un Slovākijas Republikas. Tiešām, minēto antidempinga pasākumu paredzētā ietekme bija novērst kaitējumu, kas nodarīts Kopienas ražošanas nozarei.

(36) Jānorāda arī, ka no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam Kopienas ražošanas nozares sasniegtā rentabilitāte saglabājās zemāka par to, kādu nozare būtu varējusi gaidīt normālos konkurences apstākļos, ja nebūtu importa dempinga. Attiecībā uz rentabilitātes skaitļu ticamību, jānorāda, ka tie atbilst informācijai, ko iesniegusi Kopienas ražošanas nozare izmeklēšanas gaitā un kas pārbaudīti klātienē. Runājot par Ukrainas ražotāja eksportētāja iesniegtajiem rentabilitātes datiem, jānorāda, ka tajos ir arī dati par ražojumiem, uz kuriem izmeklēšana neattiecas, un tie attiecas uz laika posmu, kas neietilpst šajā izmeklēšanā analizētajā laika posmā. Attiecībā uz tirgus daļu konstatēja, ka Kopienas ražošanas nozare nespēja atgūt iepriekš zaudēto tirgus daļu. Tādējādi, Kopienas ražošanas nozare nespēja pilnībā gūt labumu no iepriekš uzliktajiem galīgajiem pasākumiem par importu no Čehijas Republikas, Ungārijas, Polijas, Rumānijas, Krievijas un Slovākijas Republikas.

(37) Ņemot vērā iepriekš minēto, apstiprina pagaidu atzinumus par būtisko kaitējumu, kas radušies Kopienas ražošanas nozarei.

F. CĒLOŅSAKARĪBA

(38) Tā kā jaunas informācijas nav, ar šo apstiprina pagaidu regulas 68. līdz 73. apsvērumā izklāstītos pagaidu atzinumus.

G. KOPIENAS INTERESES

(39) Ņemot vērā 30. apsvērumā minētos Komisijas atzinumus, pārbaudīja, vai antidempinga pasākumu piemērošana varētu radīt satraukumu par konkurenci minētajā tirgū. Ņemot vērā konstatējumu, ka pret konkurenci vērstā darbība ir notikusi laika posmā pirms laika posma, ko aplūko šajā procedūrā, nav iemesla secināt, ka antidempinga pasākumu piemērošanai šajā procedūrā būtu ietekme uz konkurenci šajā tirgū nākotnē.

(40) Tā kā jaunas informācijas par Kopienas interesēm nav, apstiprina pagaidu regulas 74. līdz 83. apsvērumā izklāstītos pagaidu atzinumus.

H. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

1. Kaitējuma novēršanas pakāpe

(41) Apstiprina metodoloģiju, ko izmantoja kaitējumu apmēra noteikšanai un kas izklāstīta pagaidu regulas 86. un 87. apsvērumā.

(42) Kaitējuma apmēri, ko pārskatīja, lai ņemtu vērā ieinteresēto pušu iesniegtās piezīmes, kā minēts iepriekš 27. apsvērumā, pēc pagaidu atzinumu nodošanas atklātībai, ir šādi.

Horvātija: | 23 %, |

Ukraina: | 38,5 %. |

2. Galīgo pasākumu veids un apjoms

(43) Iepriekš izklāstītie secinājumi par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm norāda uz vajadzību pieņemt galīgos pasākumus. Ņemot vērā ražojumu veidu dažādību, antidempinga maksājumam jābūt procentuālā nodokļa veidā.

(44) Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu visiem ražotājiem eksportētājiem maksājuma apjomu pamatoja ar mazāko kaitējuma apmēru vai dempinga starpību. Minētie maksājumi, kas izteikti kā procentuālā daļa no Kopienas brīvas robežpiegādes cenas, ir šādi.

Horvātija: | 23 %, |

Ukraina: | 38,5 %. |

(45) Pēc antidempinga pagaidu pasākumu uzlikšanas ražotājs eksportētājs Horvātijā un ražotājs eksportētājs Ukrainā kopā ar Ukrainas iestādēm piedāvāja tāda paša veida cenu saistības, kādas Komisija pieņēma no citiem Centrāleiropas un Austrumeiropas ražotājiem 1997. gadā, ievērojot Regulu (EK) Nr. 2320/97. Kaitējuma novēršanu panāk ar diviem līdzekļiem: pirmkārt, ar cenu saistībām, kas attiecas uz noteiktu apjomu, par kuru panākta vienošanās, un, otrkārt, ar procentuālu nodokli, ko iekasē par importa daļu, kas pārsniedz minēto apjomu.

(46) Lai nodrošinātu, ka importa daudzums, kas atbrīvots no procentuālā nodokļa, nepārsniedz cenu saistībās minēto daudzumu, atbrīvojuma no antidempinga maksājuma saņemšanas nolūkā jāiesniedz dalībvalstu muitas dienestiem derīgs ražošanas sertifikāts, kurā skaidri norādīts ražotājs un kurā ir skaidrs preču apraksts, un ražotāja parakstīta deklarācija.

(47) Lai Komisija varētu efektīvi uzraudzīt atbilstību saistībām, ražotāji ir vienojušies regulāri iesniegt Komisijai detalizētu informāciju par saviem pārdošanas apjomiem eksportam uz Kopienu, un saglabāt ražošanas sertifikātu kopijas turpmākām pārbaudēm.

(48) Attiecībā uz Ukrainu, Ukrainas ražotāja eksportētāja piedāvātās saistības ir kopīgas saistības, atspoguļojot Ukrainas kā valsts, kurā nav tirgus ekonomikas, statusu, un to pamatā ir Ukrainas iestāžu garantijas, ko tās sniegušas pienācīgas uzraudzības nodrošināšanai, jo īpaši attiecībā uz maksimālo daudzumu atbrīvojumam no antidempinga maksājuma.

(49) Tāpēc cenu saistības līdz zināmam apjomam un procentuālo nodokli atlikušajam importam uzskata par piemērotu līdzekli Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma novēršanai. Ja noticis saistību pārkāpums vai ir aizdomas par pārkāpuma esamību, Komisija ātri piemērotu pagaidu vai galīgos maksājumus saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. un 10. punktu.

(50) Komisija pieņēma minētās saistības.

I. PAGAIDU MAKSĀJUMU IEKASĒŠANA.

(51) Ņemot vērā ražotājiem eksportētājiem konstatēto dempinga starpību lielumu un Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, uzskata par vajadzīgu pēc galīgi uzliktās maksājuma likmes iekasēt summas, ko nodrošina ar pagaidu regulas uzlikto antidempinga pagaidu maksājumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo piemēro galīgo antidempinga maksājumu par šādu Horvātijas un Ukrainas izcelsmes ražojumu importu:

- dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju caurules, ko izmanto naftas un gāzes cauruļvadiem, ar ārējo diametru, ne lielāku kā 406,4 mm (uz ko attiecas KN kodi 73041010 un 73041030);

- dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju caurules ar apaļu šķērsgriezumu, auksti stieptas vai auksti velmētas (uz ko attiecas KN kods 73043199);

- citas dzelzs vai neleģētā tērauda caurules ar apaļu šķērsgriezumu, ar ārējo diametru, ne lielāku kā 406,4 mm (uz ko attiecas KN kodi 73043991 un 73043993).

2. Maksājuma likmes, kas piemērojamas Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai par 1. punktā aprakstīto ražojumu importu, ir šādas.

Valsts | Ražotājs | Maksājuma likme | TARIC papildu kods |

Horvātija | Visi uzņēmumi | 23 % | A999 |

Ukraina | Visi uzņēmumi | 38,5 % | A999 |

3. Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1. Attiecīgā ražojuma importu atbrīvo no antidempinga maksājumiem, kas uzlikti ar 1. pantu, ar noteikumu, ka to ir ražojuši un pārdevuši eksportam uz Kopienu uzņēmumi, kuri uzskaitīti 4. punktā un kuri ir piedāvājuši saistības, ko Komisija pieņēmusi, kā arī ar noteikumu, ka ir izpildīti 2. un 3. punktā minētie nosacījumi.

2. Ja iesniedz deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, tad atbrīvojums no maksājuma ir atkarīgs no tā, vai kompetentās dalībvalsts muitas dienestiem ir iesniegts derīgs ražošanas sertifikāta oriģināls, ko izdevis kāds no 4. punktā uzskaitītajiem uzņēmumiem. Ražošanas sertifikāts atbilst visām prasībām attiecībā uz šādiem sertifikātiem, kuras izklāstītas Komisijas pieņemtajās saistībās, un tā būtiskās sastāvdaļas ir uzskaitītas pielikumā.

3. Ražošanas sertifikāts, kas minēts 2. punktā, jāiesniedz trīs mēnešos pēc tā izdošanas dienas. Daudzumi, ko uzrāda dalībvalstu muitas dienestiem ievešanai Kopienā bez antidempinga maksājuma, nepārsniedz sertifikātā noteiktos daudzumus. Ja sertifikātā noteiktos daudzumus pārsniedz, tad daļai, kura tos pārsniedz, piemēro maksājumu, un to deklarē saskaņā ar atbilstošo TARIC papildu kodu, kas minēts 1. panta 2. punktā.

4. Importa preces, kam pievienots ražošanas sertifikāts, deklarē ar šādiem TARIC papildu kodiem.

Valsts | Ražotājs | TARIC papildu kods |

Horvātija | Zeljezara Sisak d.d., Sisak | A064 |

Ukraina | Dnepropetrovsk Tube Works, Dnepropetrovsk | A065 |

Nikopol Pivdennotrubny Works, Nikopol | A066 |

Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant, Dnepropetrovsk | A067 |

3. pants

Dalībvalstu ziņojumos Komisijai, ievērojot Regulas (EK) Nr. 384/1996 14. panta 6. punktu, norāda katru laišanu brīvā apgrozībā, importēšanas gadu un mēnesi, KN, TARIC un TARIC papildu kodu, pasākuma veidu, izcelsmes valsti, daudzumu, vērtību, antidempinga maksājumu, importētāju dalībvalsti un, vajadzības gadījumā, ražošanas sertifikāta sērijas numuru.

4. pants

Galīgi noteiktās maksājuma likmes apmērā iekasē summas, ko, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1802/1999, nodrošināja ar antidempinga pagaidu maksājumu. Atmaksā summas, kas pārsniedz antidempinga galīgā maksājuma likmes.

5. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2000. gada 14. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Gama

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 905/98 (OV L 128, 30.4.1998., 18. lpp.).

[2] OV L 218, 18.8.1999., 3. lpp.

[3] OV L 322, 25.11.1997., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Ražošanas sertifikāta, kas minēts 2. panta 2. punktā [1], būtiskās sastāvdaļas:

a) sertifikāta numurs;

b) identifikācija, kas norāda, vai sertifikāts ir oriģināls vai kopija;

c) sertifikāta derīguma termiņš;

d) šāds teksts:

"Ražošanas sertifikāts, ko izdevis [uzņēmuma nosaukums] saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 348/2000 2. panta 2. punktu par dažu tādu tērauda bezšuvju cauruļu un cauruļvadu eksportu uz Eiropas Kopienu, kuri atbilst TARIC papildu kodam [TARIC papildu kods]."

Importa gadījumā no Ukrainas:

"Ražošanas sertifikāts, ko autentificējusi Ukrainas […] ministrija, lai saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 348/2000 2. panta 2. punktu, uzraudzītu dažu tādu tērauda bezšuvju cauruļu un cauruļvadu eksportu uz Eiropas Kopienu, kuri atbilst TARIC papildu kodam [TARIC papildu kods].";

e) attiecīgā ražotāja eksportētāja nosaukums un pilna adrese, ietverot telefona un faksa numurus, un iespējamais identifikācijas numurs, piemēram, valsts reģistrācijas numurs statūtsabiedrībām;

f) tā attiecīgā ražotāja eksportētāja klienta nosaukums/vārds un pilna adrese, ietverot telefona un faksa numurus, kuram ražojums ir pārdots un kuram minētais ražotājs eksportētājs izrakstījis rēķinu;

g) tā rēķina numurs, uz ko attiecas ražošanas sertifikāts;

h) precīzs preču apraksts, tajā skaitā:

- pietiekams ražojuma apraksts, pēc kura var identificēt ražojumu un kurš ir identisks ražojuma aprakstam rēķinā,

- KN kods,

- daudzums (tonnās);

i) importa gadījumā no Horvātijas, tā uzņēmuma atbildīgā darbinieka vārds, kurš atbild par sertifikāta izdošanu, un šāda parakstīta deklarācija:

"Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka to preču pārdošana eksportam uz Eiropas Kopienu, uz kurām attiecas šis sertifikāts, tiek veikta, ievērojot jomu un to saistību nosacījumus, kuras uzņēmies [attiecīgā ražotāja eksportētāja nosaukums], un ievērojot atļautos apjomus attiecībā uz importu Eiropas Kopienā bez antidempinga maksājuma, kā izklāstīts Saistībās, ko pieņēmusi Komisija saskaņā ar Lēmumu 2000/…/EK [Lēmums C(2000) 271/2]. Es apliecinu, ka informācija, kas sniegta šajā sertifikātā, ir pilnīga un pareiza."

Importa gadījumā no Ukrainas šāda ražotāja eksportētāja parakstīta deklarācija:

"Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka to preču pārdošana eksportam uz Eiropas Kopienu, uz kurām attiecas šis sertifikāts, tiek veikta, ievērojot jomu un to saistību nosacījumus, kuras uzņēmies [attiecīgā ražotāja eksportētāja nosaukums], un ievērojot atļautos apjomus attiecībā uz importu Eiropas Kopienā bez antidempinga maksājuma, kā izklāstīts Saistībās, ko pieņēmusi Komisija saskaņā ar Lēmumu 2000/…/EK [Lēmums C(2000) 271/2]. Es apliecinu, ka informācija, kas sniegta šajā sertifikātā, ir pilnīga un pareiza.";

j) importa gadījumā no Ukrainas, vieta zīmogam un Ukrainas […] ministrijas pilnvarotās personas parakstam;

k) vieta, ko aizpilda Kopienas kompetentās iestādes;

[1] katrā sertifikāta ailē informācija ir četrās valodās attiecībā uz Horvātiju, t.i., ražotāja valsts valodā, angļu, franču un vācu valodā, un divās valodās attiecībā uz Ukrainu, t.i., ražotāja valsts valodā un angļu valodā.

--------------------------------------------------