31999R1796

Padomes Regula (EK) Nr. 1796/1999

(1999. gada 12. augusts),

ar ko attiecībā uz tērauda trošu un tauvu importu ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā, Ungārijā, Indijā, Meksikā, Polijā, Dienvidāfrikā un Ukrainā piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē uzlikto pagaidu maksājumu, kā arī izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz importu ar izcelsmi Korejas Republikā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis [1], un jo īpaši tās 9. pantu un 10. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā ir šādi apsvērumi:

A. PAGAIDU PASĀKUMI

(1) Ar Regulu (EK) Nr. 362/1999 [2] (šeit turpmāk – "pagaidu regula") Komisija ieviesa antidempinga pagaidu maksājumu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR), Indijas, Meksikas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu ievedumiem Kopienā un apstiprināja saistības, kuras piedāvāja daži Ungārijas un Polijas eksportētāji.

B. TURPMĀKĀ PROCEDŪRA

(2) Pēc antidempinga pagaidu maksājuma ieviešanas ieinteresētajām personām, kuras to prasīja, tika piešķirta iespēja tikt uzklausītām. Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tika plānots ieteikt galīga antidempinga maksājuma ieviešanu un to, ka šo maksājumu līmenī galīgi iekasējamas summas, kas iemaksātas kā pagaidu maksājumi. Tām tika atvēlēts arī laiks, lai tās varētu formulēt savus apsvērumus pēc šā paziņojuma.

(3) Apvērumus, kurus mutiski un rakstiski sniedza ieinteresētās personas, izvērtēja un vajadzības gadījumā galīgos atzinumus attiecīgi grozīja.

C. IZSKATĀMIE RAŽOJUMI UN LĪDZĪGI RAŽOJUMI

1. Izskatāmie ražojumi.

(4) Jāatgādina, ka pagaidu regulas 7. apsvērumā attiecīgais ražojums aprakstīts kā tērauda troses un tauvas, tostarp slēgta tinuma troses, izņemot nerūsošā tērauda troses un tauvas, ar maksimālo šķērsgriezuma izmēru vairāk nekā 3 mm (šeit turpmāk saskaņā ar terminoloģiju, ko izmanto attiecīgā rūpniecības nozare, sauktas par "tērauda stiepļu trosēm" jeb "SWR").

(5) Tika izvirzīts apgalvojums, ka SWR bija jāklasificē divās atsevišķās atšķirīgu produktu kategorijās atkarībā no to piemērojuma vai izmantojuma jomām, t.i., vispārēja izmantojuma troses un speciāla izmantojuma troses, ko paredzēts izmantot īpašās rūpniecības nozarēs.

(6) Pretstatā apgalvojumam par to, ka pastāv divi atšķirīgi ražojumi, t.i., vispārēja izmantojuma troses un speciāla izmantojuma troses, tika konstatēts, ka ražotāji eksportētāji ražo plašu spektru dažādu veidu SWR un ka visām SWR ir vienādas fizikālās pamatīpašības (t.i., tērauda stieples, kas veido dzīslas, kuras aptītas ap serdeni). Tika konstatēts arī tas, ka visām SWR ir vienādas tehniskās pamatīpašības (zināms skaits stiepļu dzīslā, zināms skaits dzīslu trosē, zināms diametrs un zināma konstrukcija).

(7) Dažādos SWR veidus var klasificēt vairākās ražojumu grupās, kas atspoguļo to fizikālās un tehniskās īpašības. Ja SWR, kas pieskaitāmas spektra galējām grupām, protams, nav savstarpēji aizstājamas, tad SWR blakus esošajās grupās izrādījās savstarpēji aizstājamas. Tāpēc tika secināts, ka dažādu grupu SWRzināmā mērā pārklājas un savstarpēji konkurē. Ņemot vērā tādu pārklāšanos, nevienā SWR spektra līmenī nevarēja novilkt precīzu robežšķirtni. Šis secinājums ir saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas lēmumiem [3].

(8) Tādējādi, ņemot vērā to, ka visām SWR ir vienādas fizikālās un tehniskās īpašības un izmantojums pat tad, ja pastāv atšķirības starp SWR spektra galējos līmeņos, ciktāl blakus esošo grupu SWR savstarpēji konkurē, tika secināts, ka visi ražojumi spektrā ir viens ražojums un visas SWR tika atzītas par vienu un to pašu ražojumu.

2. Līdzīgi ražojumi.

(9) Jāatgādina, ka pagaidu regulas 8. apsvērumā Komisija konstatēja, ka no attiecīgajām valstīm importētās SWR un tās, ko Kopienā saražojusi un pārdevusi Kopienas ražošanas nozare, ir ar līdzīgām fizikālajām un tehniskajām pamatīpašībām. Tika konstatēts arī tas, ka Kopienā ražotās un importētās SWR būtībā izmantotas vienādi un ka tās savā starpā konkurē.

(10) Tika izvirzīts apgalvojums, ka SWR, ko ražojuši un pārdevuši Kopienas ražotāji, nebija līdzīgas tām, kas importētas no attiecīgajām valstīm. Jo īpaši bija iebildums, ka eksportētājvalstīs ražotie ražojumi, galvenokārt, bija plaša patēriņa SWR, turpretī Kopienā ražotie ražojumi bija speciālās SWR. Cita starpā tika aizrādīts, ka izvērtējuma periodā Kopienas ražotāji savā SWR spektrā, spriežot pēc vienību cenu palielinājuma, vairāk bija iekļāvuši tā saucamos speciālo ražojumu veidus.

(11) Secinājumi bija šādi:

- Kopienas ražotāji tāpat kā ražotāji eksportētāji ražojuši visu veidu SWR, t.i., kā vispārēja izmantojuma troses, tā speciāla izmantojuma troses,

- to, ka Kopienas ražotāju saražotie un ražotāju eksportētāju saražotie ražojumi pārklājas, pierāda par atbilstošiem atzīto SWR modeļu pārdevumu apjoms (75 % no ražotāju eksportētāju pārdevumu apjoma un 51 % no Kopienas ražošanas nozares pārdevumu apjoma). To pierāda arī tas, ka Kopienā saražotās SWR un importētās SWR aptver visus attiecīgos KN kodus.

(12) Tādējādi tiek apstiprināti pagaidu atzinumi par to, ka Kopienā saražotās SWR un importētās SWR ir līdzīgi ražojumi Regulas (EK) Nr. 384/96 (šeit turpmāk – "Pamatregula") 1. panta 4. punkta nozīmē.

D. DEMPINGS

1. Normālā vērtība.

1.1. Normālās vērtības noteikšana.

(13) Viens Indijas ražotājs eksportētājs aizrādīja, ka ražošanas izmaksas attiecībā uz periodu pirms izmeklēšanas perioda (no 1997. gada 1. janvāra līdz 1998. gada 31. martam, šeit turpmāk – "IP") būtu jānosaka, pamatojoties uz datiem, kuri attiecas uz laika posmu pirms IP. Tomēr, ievērojot Pamatregulas 6. panta 1. punktu, lai izdarītu galīgus secinājumus par dempingu, tiek izvēlēts IP, un izvērtējamie dati parasti attiecas tikai uz IP. Netika izvirzīts neviens pamatojums, kas apliecinātu, ka ir lietderīgāk izmantot ražošanas izmaksas kādā laika posmā pirms IP. Jo īpaši būtu jāatzīmē, ka ražotājs eksportētājs turpināja ražot un pārdot attiecīgos ražojumu veidus arī izmeklēšanas laika posmā. Tādējādi atzinumi, kuru pamatā ir dati par IP, ir reprezentatīvi, un aizrādījumu tāpēc noraidīja.

(14) Dienvidāfrikas ražotājs eksportētājs un viens Indijas ražotājs eksportētājs iebilda pret metodi, ko izmantoja, lai noteiktu attiecīgā ražojuma salikto normālo vērtību.

(15) Dienvidāfrikas ražotājs eksportētājs aizrādīja, ka iekšējo pārdevumu peļņas normas aprēķins bija nepiemērots, jo tā pamatā bija visi darījumi vietējā tirgū, tostarp kalnrūpniecības SWR pārdevumi vietējā tirgū. Sakarā ar specifiskajām iezīmēm, kas raksturo uz Kopienu neeksportētās kalnrūpniecības SWR, kuras ir īpašs ražojums, kam vajadzīgas sarežģītas iekārtas un ko pārdod ar ievērojamu peļņas normu, minētais ražotājs eksportētājs aizrādīja, ka, aprēķinot salikto normālo vērtību citu veidu trosēm, nebija jāņem vērā peļņas norma, kas tika īstenota attiecībā uz kalnrūpniecības SWR pārdošanas apjomiem vietējā tirgū.

(16) Indijas ražotājs eksportētājs prasīja, lai saliktās normālās vērtības aprēķinos netiktu iekļauti dažu augstas vērtības ražojumu veidu pārdevumi vietējā tirgū sakarā ar to, ka izmeklēšanas laika posmā šos ražojumus neeksportēja vai eksportēja ļoti reti un peļņa, kas tika gūta no minēto ražojuma veidu pārdevumiem vietējā tirgū, bija neparasti augsta, kropļojot attiecībā uz attiecīgo ražojumu īstenotās vidējās peļņas noteikšanu.

(17) Tika konstatēts, ka Dienvidāfrikas kalnrūpniecības SWR un Indijas augstas vērtības ražojumu veidi bija attiecīgajam ražojumam "līdzīgi ražojumi" Pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. Tādējādi peļņas norma, ko izmanto normālās vērtības aprēķināšanai, noteikta pareizi saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 3., 4. un 6. punktu, t.i., pamatojoties uz visiem līdzīgā ražojuma pārdevumiem vietējā tirgū, kas veikti, īstenojot parastas tirdzniecības darbības. Šajā sakarā jānorāda, ka peļņas normas noteikšanai saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 6. punktu nav būtiski, vai attiecīgos ražojumu veidus eksportēja arī uz Kopienu, ja vien tie ir līdzīgi ražojumi Pamatregulas nozīmē.

(18) Tāpēc šīs prasības tika noraidītas.

(19) Kā alternatīvu iepriekš minētajam Indijas uzņēmums lūdza, lai vidējo peļņu aprēķinātu, pamatojoties uz visiem pašmāju pārdevumiem, t.i., gan rentablo, gan nerentablo ražojumu veidu pārdevumiem vietējā tirgū, nevis pamatojoties tikai uz rentablo ražojumu veidu pārdevumiem vietējā tirgū. Šajā saistībā jāatzīmē, ka, ievērojot Pamatregulas 2. panta 6. punktu, summa, kas atbilst peļņai, jāpamato ar datiem par līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdevumiem, kas veikti, īstenojot parastas tirdzniecības par darbības, eksportētājvalsts vietējā tirgū. Turklāt kāda konkrēta ražojuma pārdevumus ar zaudējumiem peļņas normas noteikšanā var ņemt vērā tikai tad, ja šā ražojuma nerentablie pārdevumi nepārsniedz 20 % visu konkrētā ražojuma tipa pārdevumu vai ja vidējā svērtā pārdošanas cena nav zemāka par vidējām svērtajām vienības izmaksām. Šī norma tika ievērota, nosakot peļņas normu, un tāpēc arī ierosināto alternatīvu pieņemt nevarēja.

(20) Sakarā ar to, ka nekādi citi apsvērumi par normālo vērtību netika iesniegti, pagaidu regulas 9. līdz 13. apsvērumā izklāstītie atzinumi tiek apstiprināti.

1.2. Analogas valsts izvēle attiecībā uz valstīm, kas nav tirgus ekonomikas valstis.

(21) Ķīnas un Ukrainas ražotāji eksportētāji apstrīdēja Indijas kā analogas valsts izvēli un lūdza pārskatīt analogas valsts pagaidu izvēli. Ukrainas ražotājs eksportētājs ierosināja izvēlēties Korejas Republiku (šeit turpmāk – "Dienvidkoreja"), jo tai ir atvērts tirgus.

(22) Argumentus, kas izvirzīti pret Indijas kā analoga valsts izvēli, rūpīgi izanalizēja, un turpmāk izklāstīto apsvērumu dēļ tika nolemts neizmantot Indiju kā analogu valsti. Tā kā nav nevienas tirgus ekonomikas trešās valsts, kas sadarbotos un uz kuru neattiektos pašreizējā izmeklēšana, tika atzīts, ka nolūkā aprēķināt normālo vērtību Ķīnai un Ukrainai vissaprātīgāk par analogu valsti izvēlēties Poliju.

(23) Pēc pagaidu pasākumu nodošanas atklātībā Ķīnas un Ukrainas ražotāji eksportētāji apšaubīja arī Polijas kā analogas valsts izvēli; tika apgalvots, ka piemērotāka būtu Dienvidkoreja, ievērojot ievedmuitas nodokļa līmeni, vietējā tirgus izmēru un konkurenci vietējā tirgū. Polija tomēr tika atzīta par piemērotu, ņemot vērā tās ievedmuitas zemo līmeni, tās vietējā tirgus atvērtību un izmēru, to, ka vietējo ražotāju starpā pastāv konkurence, un to, ka Polijas SWR kopumā vislabāk varēja salīdzināt ar atbilstošajiem Ķīnas un Ukrainas modeļiem.

(24) Attiecībā uz Dienvidkoreju tika konstatēts, ka, neskatoties uz to, ka šai valstij tāpat ir zema ievedmuita, ar ĶTR veiktajiem ievedumiem Kopienā salīdzināmo iekšējo pārdevumu procentuālā daļa bija daudz mazāka.

(25) Tāpēc tika atzīts, ka Polija ir saprātīgākā analogas valsts izvēle gan attiecībā uz Ukrainu, gan ĶTR.

2. Eksporta cena.

(26) Sakarā ar to, ka netika iesniegti nekādi apsvērumi par eksporta cenu, tiek apstiprināti pagaidu regulas 14. līdz 17. apsvērumā izklāstītie atzinumi.

3. Salīdzinājums.

(27) Viens Polijas ražotājs eksportētājs atkārtoja savu prasību koriģēt normālo vērtību, lai ņemtu vērā atšķirības vietējo un izvešanai paredzēto pārdevumu finansēšanā un uzglabāšanā. Tomēr, tā kā nebija jaunu pierādījumu par minēto faktoru ietekmi uz cenu salīdzināmību, kā prasīts Pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktā, prasību nepieņēma.

(28) Tas pats Polijas ražotājs eksportētājs un viens Ungārijas ražotājs eksportētājs atkārtoja savu prasību koriģēt normālo vērtību, lai ņemtu vērā atšķirības tirdzniecības posmā. Ņemot vērā iesniegtos papildu pierādījumus, prasības izskatīja atkārtoti un pieņēma, ciktāl tika pierādīts, ka eksporta cena un normālā vērtība praktizētas dažādos tirdzniecības posmos un ka tāda atšķirība ietekmē cenu salīdzināmību.

(29) Viens Indijas ražotājs eksportētājs iesniedza korekcijas prasību sakarā ar tirdzniecības posmu atšķirībām, aizrādot, ka eksporta pārdošana bija veikta tikai vairumtirdzniecības līmenī, turpretim vietējā pārdošana veikta gan vairumtirgotāju, gan tiešo patērētāju līmenī. Korekciju veica pienācīgā mērā.

(30) Viens Polijas ražotājs eksportētājs apstrīdēja mēneša vidējo maiņas kursu izmantošanu, lai konvertētu eksporta cenas vietējā valūtā, pagaidu atzinumu pieņemšanai. Šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka būtu bijis jāizmanto faktiski piemērotie maiņas kursi. Šajā saistībā jāatzīmē, ka izmantot mēneša vidējos maiņas kursus ir parasta prakse. Turklāt abas pieejas pārbaudīja un konstatēja, ka atšķirības bija nenozīmīgas un ka jebkuru pozitīvo atšķirību kompensēja negatīva atšķirība, t.i., neviena no abām pieejām rezultātā nedeva ievērojami augstākus vai zemākus maiņas kursus, un šā jautājuma ietekme uz galīgo dempinga starpību nebija būtiska. Rezultātā nolēma piemērot parasto praksi, t.i., izmantot mēneša vidējos maiņas kursus.

(31) Dienvidāfrikas ražotājs eksportētājs pieprasīja koriģēt eksporta cenas valūtas maiņas sakarā uz tā pamata, ka salīdzinājums starp zemāko valūtas un ECU maiņas kursu izmeklēšanas laika posmā un augstāko maiņas kursu 1999. gadā norādīja uz ievērojamu ECU devalvāciju.

(32) Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu, šo prasību noraidīja, jo maiņas kursu svārstības nebija pastāvīgas izmeklēšanas laika posmā; pretējā gadījumā korekcija būtu bijusi pamatota. Turklāt būtu jāatzīmē, ka ECU vidējā devalvācija attiecībā pret Dienvidāfrikas randu izmeklēšanas laika posmā bija ļoti maza.

(33) Sakarā ar to, ka citas atsauksmes par salīdzinājumu neiesniedza, ar šo apstiprina pagaidu regulas 17. līdz 19. un 21. līdz 23. apsvērumā izklāstītos atzinumus.

4. Dempinga starpība.

4.1. Metodoloģija.

(34) Pagaidu posmā SWR eksporta apjomus, ko Indijas ražotājs eksportētājs bija pārdevis savam saistītajam importētājam Kopienā un ko saistītais importētājs pēc tam bija pārstrādājis, neņēma vērā, nosakot dempingu.

(35) Pēc pagaidu atzinumu nodošanas atklātībā Indijas ražotājs eksportētājs apstrīdēja minēto pieeju. Tika lūgts, lai dempingu, kas konstatēts attiecībā uz pārbaudītajiem eksporta darījumiem, izteiktu kā procentuālo daļu no kopējās CIF cenas, t.i., ieskaitot eksporta darījumus, kuri attiecas uz ražojumiem, ko vēlāk pārstrādāja kā aprakstīts iepriekš. Pamatojot savu lūgumu, ražotājs eksportētājs norādīja, ka jebkurš antidempinga pasākums tiktu piemērots visam attiecīgā ražojuma importam.

(36) Šo apgalvojumu nevarēja pieņemt. Pirmkārt, būtu bijis grūti salikt ticamu eksporta cenu tiem importētajiem ražojumiem, ko vēlāk pārdeva pārstrādātā veidā. Otrkārt, eksporta pārdošanas apjomi, ko ņēma vērā dempinga starpības noteikšanai, bija 80 % visu eksporta pārdošanas apjomu, ko ražotājs eksportētājs tālāk pārdevis izvešanai uz Kopienu izmeklēšanas laika posmā. To uzskatīja par pietiekamu pamatu reprezentatīviem atzinumiem. Treškārt, to ražojumu eksporta pārdošanas apjomus, ko vēlāk pārstrādāja, nevarēja izmantot dempinga aprēķinam, jo tas būtu sagrozījis atzinumus, mākslīgi pazeminot dempinga starpību.

(37) Tāpēc tika apstiprināta metodoloģija, kas izmantota pagaidu atzinumu pieņemšanai, tostarp atlikuma starpības, kā izklāstīts 24. līdz 26. apsvērumā.

4.2. Dempinga starpību līmenis.

(38) Vidējo svērto normālo vērtību katram ražojuma veidam salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu ražotāja cenas līmenī un tajā pašā tirdzniecības līmenī, saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 11. punktu.

(39) Pēc aprēķinu pārskatīšanas, jo īpaši sakarā ar to, ka Ukrainai un ĶTR normālo vērtību pamatā bija Polijas ražotāju pārdošanas apjomi vietējā tirgū, konstatētās dempinga starpības, izteiktas kā procentuālā daļa no

CIF

cenas uz Kopienas robežas, ir šādas:

—ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKĀ: | 60,4 % |

—UNGĀRIJĀ:

Drótáru és Drötkotél Ipari és Kereskedelmi Rt | 28,1 % |

Visi ražotāji/eksportētāji: | 28,l % |

—INDIJĀ:

Usha Martin Industries & Usha Beltron Ltd | 23,8 % |

Mohatta & Heckel | 30,8 % |

Visi ražotāji/eksportētāji: | 30,8 % |

—KOREJAS REPUBLIKĀ:

Kiswire Ltd | 1,2 % |

Manho Rope & Wire Ltd | 0,1 % |

Chung Woo Rope Co. Ltd | 0,2 % |

Chun Kee Steel and Wire Rope Co. Ltd | 0,4 % |

—MEKSIKĀ:

Aceros Camesa SA de CV | 95,6 % |

Visi ražotāji/eksportētāji: | 95,6 % |

—POLIJĀ:

Drumet SA | 27,9 % |

Slaskie Zaklady Lin i Drutu "Linodrut" Spólka Akeyjna Fabryka Lin i Drutów "Linodrut" Zabrze Spólka z organiczona odpowiedzialnoscia Fabryka Lin i Drutów "Falind" Spólka z organiczona odpowiedzialnoscia Górnoslaska Fabryka Lin i Drutu "Linodrut" Bytom Spólka organiczona odpowiedzialnoscia Dolnoslaska Fabryka Lin i Drutu "Linodrut Linmet" Spólka z organiczona odpowiedzialnoscia | 48,3 % |

Visi ražotāji/eksportētāji: | 48,3 % |

—DIENVIDĀFRIKĀ:

Haggie Rand Ltd (uzņēmums ir mainījis nosaukumu, un tagad to sauc Haggie) | 132 % |

Visi ražotāji/eksportētāji: | 132 % |

—UKRAINĀ: | 51,8 % |

E. KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARE

1. Kopienas produkcija.

(40) Sakarā ar to, ka jaunas informācijas nav, ar šo apstiprina pagaidu regulas 34. līdz 36. apsvērumā izklāstītos pagaidu atzinumus.

2. Kopienas ražošanas nozare.

(41) Pēc atsauksmēm, ko iesniedza ieinteresētās personas, Kopienas ražošanas nozare ir šāda.

(42) Turpmāk uzskaitītie 16 Kopienas ražotāji, kuri iesniedza sūdzību, un četri Kopienas ražotāji, kuri atbalsta sūdzību un sadarbojās izmeklēšanā, veido "Kopienas ražošanas nozari" Pamatregulas 4. panta nozīmē, t.i.:

- Bremer Drahtseilerei Lüling GmbH (Vācija),

- Bridon International Limited (Apvienotā Karaliste),

- BTS Drahtseile GmbH (Vācija),

- Cables Y Alambres Especiales SA (Spānija),

- Casar Drahtseilwerk Saar GmbH (Vācija),

- Cordoaria Oliveira SA (Portugāle),

- Drahtseilerei Gustav Kocks GmbH (Vācija),

- Holding FICADI (Francija),

- Iscar Funi Metalliche (Itālija),

- D. Koronakis SA (Grieķija),

- Metalcalvi Wire Ropes (Itālija),

- Midland Wire Cordage Co. Ltd (Apvienotā Karaliste),

- Randers Rebslaareri (Dānija),

- Redaelli Tecnacordati SpA (Itālija),

- Trefileurope (Francija),

- Trenzas Y Cables SL (Spānija),

- Vereinigte Drahtseilwerke GmbH (Vācija),

- Voest-Alpine Austria Draht GmbH (Austrija),

- Vornbäumen-Stahlseile GmbH (Vācija),

- Wadra GmbH (Vācija).

3. Kopienas ražošanas nozares imports.

(43) Dažas ieinteresētās personas apšaubīja Kopienas ražošanas nozares veikto ievedumu līmeņa aprēķinu.

(44) Jāatzīmē, ka informācijai par ievedumiem bija izmantoti dati, ko iesnieguši eksportētāji savos izvešanai paredzēto pārdevumu sarakstos, kuri bija pienācīgi pārbaudīti. Tādējādi noteiktie Kopienas ražošanas nozares ievedumi pārstāv 4,4 % patēriņa izmeklēšanas laika posmā.

(45) Tiek apstiprināts pagaidu regulā veiktais izvērtējums un secinājums, ka Kopienas ražošanas nozares galvenā darbība ir SWR ražošana, ņemot vērā tās ievedumu ārkārtīgi zemo līmeni. Turklāt šis līmenis nebija pietiekams, lai pasargātu Kopienas ražotājus no dempinga ietekmes, kas rada zaudējumus, vai ļautu viņiem nepienācīgi gūt labumu no attiecīgā importa.

F. ZAUDĒJUMI

1. Iepriekšēja piezīme – izmeklēšanas laika posms.

(46) Tika aizrādīts, ka zaudējumu izvērtējumu kropļo tas, ka tajā vērā ņemts 1994. gads, ņemot vērā to, ka lielākā daļa ievedumu veikti laika posmā no 1994. gada līdz 1995. gadam un ka pēc tam importa līmenis no attiecīgajām valstīm nostabilizējās. Tika aizrādīts arī tas, ka Kopienas ražošanas nozares stāvoklis palika stabils no 1995. gada līdz IP. Atbilstoši tika prasīts, lai tiktu noteikts, ka zaudējumu izmeklēšanas laika posms sākas 1995. gadā.

(47) Izmeklēšanas nolūks ir novērtēt ievedumu dempinga ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli izmeklēšanas laika posmā. Lai veiktu tādu analīzi, pēc datiem attiecībā uz vairākiem gadiem pirms IP noteica vairāku rādītāju attīstības tendences. Tāpēc nav būtiski, vai tendenču noteikšanas nolūkā par sākuma punktu ņem 1994. vai 1995. gadu.

(48) Katrā ziņā jāatzīmē, ka:

- lai arī lielākā daļa importa no attiecīgajām valstīm tika importēta no 1994. gada līdz 1995. gadam, pretēji apgalvojumiem minētais imports turpināja pieaugt pēc 1995. gada (+ 12 % laika posmā no 1995. gada līdz IP),

- minētā importa cenas palika ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām visā attiecīgajā laika posmā,

- minētā importa ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli bija tāda, ka no 1994. gada līdz 1995. gadam ievērojami pazeminājās rentabilitāte (no 1,3 % līdz – 0,3 %), tajā pašā laikā tika zaudēta tirgus daļa (– 10 procentu punkti). Kā paskaidrots pagaidu regulā, Kopienas ražošanas nozare centās atgūt tirgus daļu, samazinot cenas no 1995. gada līdz 1996. gadam, rezultātā pieauga zaudējumi (– 0,3 % līdz – 0,7 %). Lai samazinātu tādus zaudējumus, Kopienas ražošanas nozare no 1996. gada līdz 1997. gadam atkal palielināja cenas. Tomēr tas notika uz tirgus daļas rēķina, kas vēl vairāk samazinājās,

- līdz ar to Kopienas ražošanas nozares stāvoklis pasliktinājās gan attiecīgo valstu importa apjoma dēļ, gan tāda importa cenu zemā līmeņa dēļ.

(49) Tāpēc, ņemot vērā iepriekš minēto, prasība attiecībā uz tendenču analīzes posma sākumu jānoraida.

(50) Tādējādi laika posms, kas tika ņemts vērā Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa izvērtēšanai, deva iespēju pienācīgi novērtēt minēto stāvokli un precīzi atspoguļo pārmaiņas SWR tirgū Kopienā.

2. Uzkrāšana.

2.1. Imports no Ungārijas.

(51) Viens ražotājs eksportētājs atkārtoja savu apgalvojumu, ka imports no Ungārijas būtu jānošķir no citu attiecīgo valstu importa. Tomēr netika iesniegti jauni argumenti, kas pamatotu šo apgalvojumu. Tādējādi tiek apstiprināti pagaidu regulas 47. apsvērumā izklāstītie pamatojumi uzkrājumam.

2.2. Imports no Meksikas.

(52) Viens ražotājs eksportētājs iebilda, ka imports no Meksikas būtu jānošķir no citu attiecīgo valstu importa, jo šis Meksikas imports būtu jāuzskata par minimālu. Šajā saistībā apgalvoja, ka lielāko daļu importa no Meksikas bija veicis kāds ar Kopienas ražotāju saistīts importētājs, un ka minētais imports nebūtu jāņem vērā, nosakot Meksikas importa līmeni. Rezultātā atlikušais Meksikas imports būtu minimāls, un tāpēc zaudējumu analīzes nolūkā tas būtu jāskata atsevišķi no cita attiecīgā importa.

(53) Jāatzīmē, ka, novērtējot, vai imports no kādas attiecīgās valsts jāuzskata par minimālu saskaņā ar Pamatregulas 9. panta 3. punktu, aprēķina kopējo apjomu importam ar izcelsmi attiecīgajā valstī.

(54) Tādējādi tiek apstiprināts importa līmenis, kas aprakstīts pagaidu regulas 45. un 48. apsvērumā, t.i., 3 % patēriņa izmeklēšanas laika posmā, kā arī tiek noraidīts apgalvojums, ka Meksikas imports ir minimāls.

3. Importa dempinga cenas.

3.1. Salīdzinājums starp cenām Kopienā un importa dempinga cenām.

(55) Tika apgalvots, ka elementi, ko izmantoja, lai definētu SWR kategorijas cenu samazinājuma aprēķinam, neļauj veikt vērā ņemamu un pareizu cenu salīdzinājumu. Jo īpaši bija iebildums, ka elementiem, kas nebija ietverti cenu samazinājuma aprēķinos (t.i., galvanizācija, stiepes izturība, serdenis un apvalkojums), un papildu elementiem, kas nav paredzēti aptaujas anketā (t.i., pieļautā diametra novirze, pagarinājuma koeficients un pārrāvuma slodze), ir ievērojama ietekme uz cenām. Apgalvoja arī, ka būtu bijis jāizmanto vienas un tās pašas ražojumu kategorijas dempinga un zaudējumu aprēķinam.

(56) Tika izdarīti šādi secinājumi:

- cenu samazinājuma aprēķina nolūkā SWR sagrupēja atbilstīgi stiepļu skaitam un dzīslu skaitam trosē, troses konstrukcijas veidam un tās diametram. Konstatēja, ka minētie elementi ir SWR cenu pamatā. Konstatēja, ka citiem elementiem, kuri nav iekļauti cenu samazinājuma analīzē (t.i., galvanizācija, stiepes izturība, serdenis un apvalkojums), ir tikai sekundāra ietekme uz cenām Kopienas tirgū.

Cenu samazinājuma aprēķins pēc iepriekš aprakstītajām SWR grupām aptver vērā ņemamus gan ražotāju eksportētāju, gan Kopienas ražošanas nozares pārdevumu apjomus; tāpēc tika atzīts, ka tādējādi iegūtais rezultāts ir pareizs un reprezentatīvs,

- papildu aptaujas anketā neiekļautos elementus (t.i., pieļautā diametra novirze, pagarinājuma koeficients un pārrāvuma slodze) atzina par nevajadzīgiem, jo minētie elementi lielā mērā izriet no tā, kā kombinē galvenos SWR elementus, kuri tika ņemti vērā, nosakot tērauda trošu kategorijas. Tika secināts, ka to iekļaušana nesniegtu precīzāku cenu salīdzinājumu, un tāpēc minētā prasība tikai lieki apgrūtinātu visas ieinteresētās personas,

- neuzskatīja, ka būtu labi cenu samazinājuma aprēķinos izmantot ražojumu kategorijas, kas bija izveidotas dempinga starpības aprēķina nolūkā, jo šīs kategorijas lielā mērā iegūtas, salīdzinot viena konkrēta uzņēmuma piedāvātos ražojumus, t.i., tādus pašus vai līdzīgus ražojumus, ko ražojis viens un tas pats ražotājs un kas pārdoti divos dažādos tirgos. Cenu samazinājuma aprēķinam salīdzina, aptverot pēc iespējas vairāk SWR pārdevumu, ko veikuši pēc iespējas vairāk personu. Tāpēc tika atzīts, ka cenu samazinājuma analīzei saprātīgāk ir izmantot jau pagaidu regulā izmantoto metodoloģiju, jo tā aptver maksimālu pārdevumu apjomu, vienlaikus ņemot vērā galvenos elementus, kas ietekmē cenas,

- visbeidzot, konstatēja, ka dažādajiem SWR veidiem vienā grupā cenas lielā mērā bija vienādas.

(57) Rezultātā, tiek noraidīti argumenti attiecībā uz ražojumu kategoriju izveidi cenu samazinājuma aprēķina nolūkā.

3.2. Tirdzniecības posms.

(58) Dažas ieinteresētās personas iebilda, ka būtu jākoriģē pārdošanas cenas, lai ņemtu vērā domājamo atšķirību tirdzniecības posmos, pamatojumam minot to, ka apjomi, ko pārdeva Kopienas ražošanas nozare, tika pārdoti tiešajiem patērētājiem, turpretim importētos ražojumus pārdeva, galvenokārt, vairumtirgotājiem/izplatītājiem.

(59) Konstatēja, ka Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi ir pārdoti, izmantojot dažādus tirdzniecības kanālus, ieskaitot gan vairumtirgotājus/izplatītājus, gan tiešos patērētājus. Turklāt nekonstatēja, ka cenas pastāvīgi un/vai ievērojami atšķirtos atkarībā no dažādajiem tirdzniecības kanāliem.

(60) Tāpēc prasību par korekciju saskaņā ar tirdzniecības posmu noraidīja.

4. Kopienas ražošanas nozares stāvoklis.

(61) Daži ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozarei nav radušies būtiski zaudējumi Pamatregulas 3. panta nozīmē, pamatojot savu apgalvojumu ar to, ka Kopienas ražošanas nozares ražošana, jauda, cenas, ieguldījumi un produktivitāte no 1994. gada līdz IP palika stabila vai uzlabojās.

4.1. Ražošana.

(62) Konstatēja, ka izvērtējuma laika posmā ražošanas līmeņi palika stabili (+ 1 %); tas jāvērtē kopā ar to, ka arvien pieauga krājumu līmeņi (+ 30 %) un samazinājās pārdošanas apjomi (– 9 %), kā izklāstīts pagaidu regulas 58. līdz 60. apsvērumā. Jāatgādina arī, ka patēriņš minētajā laika posmā palielinājās par 5 %.

4.2. Jauda un ieguldījumi.

(63) Tiek apstiprināts pagaidu regulas 59. un 65. apsvērumā izklāstītais atzinums, ka jaudas palielinājums, kas minēts pagaidu regulā (+ 11 %), radās no ieguldījumiem, kurus izdarīja, lai novecojušās iekārtas aizstātu ar jaunām, lielākas jaudas iekārtām.

4.3. Rentabilitāte.

(64) Daži ražotāji eksportētāji apšaubīja to, ka bija pareizi pārbaudītos grāmatvedības pārskatus izmantot Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes aprēķināšanai, kā izklāstīts pagaidu regulas 64. apsvērumā. Iebildums bija pret to, ka šie pārskati aptver tādu ražojumu pārdošanas apjomus, uz ko neattiecas šī izmeklēšana, un ka tie neattiecas uz visu IP.

(65) Konstatēja, ka, lai arī daži uzņēmumi spēja sniegt specifisku informāciju par attiecīgo ražojumu, dažiem citiem nebija izmaksu uzskaites sistēmas, kas ļautu atsevišķi identificēt ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana. Sakarā ar to, ka šī informācija nebija pieejama, tika atzīts, ka pārbaudītie grāmatvedības pārskati sniedz ticamu informāciju par šaurāko ražojumu grupu, kur ietilpst attiecīgais ražojums un par kuru bija pieejama vajadzīgā informācija par rentabilitāti. Visiem sešiem atlasītajiem uzņēmumiem SWR ražošana ir to galvenais darbības veids. Konstatēja, ka citi ražojumi, ko minētie uzņēmumi izgatavo (piemēram, nerūsošā tērauda stiepļu troses, SWR ar izmēru mazāk par 3 mm, tērauda stieples un iepriekš stiegrotas dzīslas), visā visumā bija saistīti ar šo galveno darbību un tos ražoja tas pats personāls, izmantojot tās pašas iekārtas un izejvielas.

(66) Uzskatīja, ka ir saprātīgi izmantot rentabilitātes datus par 1997. gadu, nevis par izmeklēšanas laika posmu, jo 1997. gads lielā mērā aptver izmeklēšanas laika posmu, kurš ilgst no 1997. gada janvāra līdz 1998. gada martam.

(67) Visbeidzot še iepriekš minēto apsvērumu dēļ tika atzīts, ka pārbaudītie grāmatvedības pārskati sniedz reprezentatīvu un ticamu ainu par attiecīgā ražojuma rentabilitāti saskaņā ar Pamatregulas 3. panta 8. punktu.

(68) Pagaidu regulas laikā par vienu Kopienas ražotāju, kuram finanšu gads beidzas martā, bija pieejami tikai provizoriski rentabilitātes dati. Kopš tā laika ir saņemta galīgā informācija, un Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte tika pārrēķināta; iznākums bija – 0,3 % 1997. gadā, kas, kā iepriekš minēts, raksturo izmeklēšanas laika posmu. Tādējādi Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte mainījās no + 1,3 % 1994. gadā līdz – 0,3 % 1997. gadā.

4.4. Secinājums par Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(69) Daži ražotāji eksportētāji iebilda, ka Kopienas ražošanas nozarei ir labi darbības rezultāti laika posmā pēc 1995. gada un ka tāpēc ir nepamatoti runāt par būtiskiem zaudējumiem.

(70) Jāatgādina (skat. F iedaļas 1. punktu "Iepriekšēja piezīme"), ka neatkarīgi no tā, vai par zaudējumu analīzes sākuma punktu uzskata 1994. vai 1995. gadu, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis ir pasliktinājies. Pat tad, ja par sākuma punktu ņemtu 1995. gadu, ražošana, pārdošanas apjoms, nodarbinātība un ieguldījumi ir samazinājušies. Krājumi palielinājušies. Tirgus daļa palika stabila (mainoties no 65,26 % līdz 65,64 %), un rentabilitāte palika negatīva (– 0,3 %).

(71) Katrā ziņā saskaņā ar Pamatregulas 3. panta 5. punktu Kopienas ražošanas nozarei nodarīto zaudējumu analīzes pamatā ir ekonomisko rādītāju vispārējs novērtējums, un neviens no tādiem rādītājiem atsevišķi nevar būt izšķirošā lēmuma pamatā.

(72) Šis arguments tādējādi tiek noraidīts.

4.5. Secinājums par zaudējumiem.

(73) Tiek apstiprināts pagaidu regulas 68. apsvērumā izklāstītais secinājums, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīti būtiski zaudējumi.

G. CĒLOŅSAKARĪBA

(74) Sakarā ar to, ka jaunas informācijas nav, tiek apstiprināti pagaidu regulas 69. līdz 85. apsvērumā izklāstītie pagaidu atzinumi.

H. KOPIENAS INTERESES

(75) Dažas personas apšaubījušas novērtējumu attiecībā uz to, kā antidempinga pasākumu ietekmē izmantotāju rūpniecības nozares.

(76) Jāatceras, ka no izmantotāju rūpniecības nozarēm, uz ko attiecas šī procedūra, netika saņemtas atbildes uz jautājumiem Komisijas dienestu aptaujas anketās (pagaidu regulas 87. apsvērums). Turklāt netika saņemta nekāda informācija pēc pagaidu regulas publicēšanas. Jāatzīmē, ka pagaidu regulā izklāstītie secinājumi norādīja uz to, ka pasākumu ieviešana izmantotājus īpaši neietekmētu. Izmantotāji šo secinājumu neapstrīdēja, tāpēc tas tiek apstiprināts.

(77) Vairākas ieinteresētās personas iebilda, ka Kopienas ražotāji neražo mazā diametra SWR un ka antidempinga pasākumu ietekmē rastos tādu SWR trūkums Kopienas tirgū. Iebildums bija arī par to, ka tas negatīvi ietekmētu to importētāju nodarbinātības situāciju, kuri pašlaik importē Kopienā mazā diametra SWR.

(78) Jāatceras, ka Kopienas ražošanas nozare ražo pilnu SWT spektru, tostarp mazo diametru SWR. Tiek secināts, ka pasākumu piemērošana nenovestu pie tāda cenu palielinājuma, lai tas radītu mazā diametra SWR piegādes trūkumu Kopienas tirgū. Tiek apstiprināts arī tas, ka pastāv vairāki alternatīvi SWR piegādes avoti, uz kuriem neattiecas antidempinga pasākumi (pagaidu regulas 105. apsvērums).

(79) Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka sakarā ar galīgo pasākumu ieviešanu nevar runāt par vērā ņemamām negatīvām sekām attiecībā uz Kopienas uzņēmējiem.

I. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

1. Procedūras izbeigšana attiecībā uz Dienvidkoreju.

(80) Ņemot vērā secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 24. un turpmākajos apsvērumos, saskaņā ar kuriem dempinga starpība Dienvidkorejai ir minimāla, un sakarā ar to, ka nav iesniegti jauni argumenti pret procedūras izbeigšanu attiecībā uz Dienvidkoreju, procedūru attiecībā uz Dienvidkorejas izcelsmes importu ar šo izbeidz, nepiemērojot pasākumus.

2. Zaudējumu novēršanas pakāpe.

(81) Lai noteiktu galīgi ieviešamos pasākumus, tika atzīts, ka dempinga ievedumu cenas būtu jāpalielina līdz tādam līmenim, kas nodrošinātu to, ka netiek radīti zaudējumi. Lai aprēķinātu vajadzīgo cenu palielinājumu, t.i., zaudējumu apmēru, ievedumu dempinga cenas salīdzināja ar Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām, kam pieskaitīts peļņas iztrūkums un saprātīgs peļņas līmenis. Jāatzīmē, ka atbilstīgi Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes pārrēķina iznākumam – 3 % 1997. gadā (skat. 4.3. punktu "Rentabilitāte" F iedaļā) attiecīgi grozīja peļņas trūkuma elementu cenu samazinājuma aprēķinā. Citādi tiek apstiprināta pagaidu regulas 110. apsvērumā izklāstītā metodoloģija, ko izmantoja zaudējumu apmēra noteikšanai.

3. Saistības.

(82) Izmeklēšanas beigu posmā vairāki ražotāji eksportētāji no ĶTR, Meksikas un Ukrainas piedāvāja jaunas cenu saistības. Turklāt Indijas un Dienvidāfrikas ražotāji eksportētāji iesniedza pārskatītus cenu saistību piedāvājumus:

- attiecībā uz ĶTR piedāvātās saistības nevarēja pieņemt, ņemot vērā to, ka nevienam no uzņēmumiem attiecīgajās valstīs netika piešķirts individuāls režīms un ka iesniegtajos piedāvājumos nebija nekādu garantiju no Ķīnas iestāžu puses, kas ļautu veikt pienācīgu uzraudzību,

- attiecībā uz Indiju (Usha Martin Industries & Usha Beltron Ltd), Meksiku, Dienvidāfriku un Ukrainu attiecīgie ražotāji eksportētāji piedāvājuši cenu saistības, kas tiek atzītas par pieņemamām.

(83) Ir jāatgādina, ka Komisija pieņēma Ungārijas un Polijas ražotāju eksportētāju piedāvātās saistības (skat. pagaidu regulas 112. apsvērumu un turpmākos apsvērumus.). Minētās saistības ir koriģētas, lai tiktu ievēroti galīgie izmeklēšanas atzinumi attiecībā uz tajās paredzētajām minimālajām cenām.

4. Galīgo pasākumu veids un līmenis.

(84) Galīgajiem pasākumiem jābūt procentuālajiem nodokļiem, kuru likmes noteiktas individuāli uzņēmumiem, kas sadarbojās. Attiecībā uz citiem ražotājiem eksportētājiem, ņemot vērā augsto sadarbības līmeni, tiem būtu jāpiemēro augstākais īpašais muitas nodoklis, kas konstatēts attiecībā uz kādu ražotāju eksportētāju attiecīgajā valstī, kas sadarbojās. Uzņēmumiem, kas piedāvājuši pieņemamas cenu saistības, galīgie pasākumi ir saistības.

(85) Atbilstīgi Pamatregulas 9. panta 4. punktam, ja dempinga starpība, kas konstatēta attiecībā uz konkrētu ražotāju eksportētāju, ir zemāka par atbilstošo importa cenas palielinājumu, kas vajadzīgs zaudējumu novēršanai, kā aprēķināts iepriekš, tad galīgie maksājumi nepārsniedz noteikto dempinga starpību.

(86) Minētie maksājumi, kas izteikti kā procentuālā daļa no Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenas pirms nodokļa nomaksas, ir šādi:

—ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKĀ:

Visi ražotāji/eksportētāji: | 60,4 % |

—UNGĀRIJĀ:

Drótarú és Drótkötél Ipari és Kereskedelmi Rt | 28,1 % |

Visi ražotāji/eksportētāji: | 28,1 % |

—INDIJĀ:

Usha Martin Industries & Usha Beltron Ltd | 23,8 % |

Mohatta & Heckel | 30,8 % |

Visi ražotāji/eksportētāji: | 30,8 % |

—MEKSIKĀ:

Aceros Camesa SA de CV | 56,1 % |

Visi ražotāji/eksportētāji: | 56,1 % |

—POLIJĀ:

Drumet SA | 27,9 % |

Slaskie Zaklady Lin i Drutu "Linodrut" Spólka Akeyjna Fabryka Lin i Drutów "Linodrut" Zabrze Spólka z organiczona odpowiedzialnoscia Fabryka Lin i Drutów "Falind" Spólka z organiczona odpowiedzialnoscia Górnoslaska Fabryka Lin i Drutu "Linodrut" Bytom Spólka organiczona odpowiedzialnoscia Dolnoslaska Fabryka Lin i Drutu "Linodrut Linmet" Spólka z organiczona odpowiedzialnoscia | 48,3 % |

Visi ražotāji/eksportētāji: | 48,3 % |

—DIENVIDĀFRIKĀ:

Haggie | 38,6 % |

Visi ražotāji/eksportētāji: | 38,6 % |

—UKRAINĀ:

Visi ražotāji/eksportētāji: | 51,8 % |

(87) Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs antidempinga izmeklēšanas gaitā izdarītajiem atzinumiem. Tāpēc tās atspoguļo stāvokli izmeklēšanas laikā. Tādējādi tās maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tādu ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajās valstīs un ko ražojušas minētās konkrētās juridiskās personas. Ražojumi, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp saistītās personas, nevar izmantot minētās likmes, un uz tām attiecas atlikuma maksājuma likme.

(88) Jebkurš individuālas maksājuma likmes pieprasījums (piem., pēc vienības nosaukuma maiņas) jāadresē Komisijai kopā ar visu būtisko informāciju, jo īpaši informāciju par visām izmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pārdošanas apjomiem vietējā tirgū un eksporta pārdošanas apjomiem, kas izriet no tādas nosaukuma maiņas.

J. PAGAIDU MAKSĀJUMU IEKASĒŠANA

(89) Ņemot vērā dempinga starpību apmēru, kas konstatētas attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto zaudējumu smagumu, uzskata par vajadzīgu galīgi noteiktās maksājuma likmes apmērā galīgi iekasēt summas, kas nodrošinātas ar antidempinga pagaidu maksājumiem saskaņā ar pagaidu regulu, ja vien pagaidu maksājuma likmes nav salīdzinoši zemākas, tādā gadījumā iekasē maksājumu atbilstīgi galīgi noteiktajai maksājuma likmei,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Tiek ieviests galīgs antidempinga maksājums attiecībā uz tādu tērauda trošu un tauvu importu, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex73121082 (TARIC kods 73121082*10), ex73121084 (TARIC kods 73121084*10), ex73121086 (TARIC kods 73121086*10), ex73121088 (TARIC kods 73121088*10) un ex73121099 (TARIC kods 73121099*10) un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā, Ungārijā, Indijā, Meksikā, Polijā, Dienvidāfrikā, Ukrainā.

2. Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama turpmāk uzskatīto uzņēmumu ražoto ražojumu Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai (CIF) pirms nodokļu nomaksas, ir šāda:

Valsts | Uzņēmums | Maksājuma likme (%) | TARIC papildu kods |

ĶTR | Visi uzņēmumi | 60,4 | – |

Ungārija | Visi uzņēmumi | 28,1 | 8900 |

Indija | Usha Martin Industries & Usha Beltron Ltd Shakespeare Sarani Calcutta-700 071 India | 23,8 | 8613 |

Visi pārējie uzņēmumi | 30,8 | 8900 |

Meksika | Visi uzņēmumi | 56,1 | 8900 |

Polija | Drumet SA 87-880 Wloclawek,ul. Polna 26/74 Polska | 27,9 | 8614 |

Visi pārējie uzņēmumi | 48,3 | 8900 |

Dienvidāfrika | Visi uzņēmumi | 38,6 | 8900 |

Ukraina | Visi uzņēmumi | 51,8 | 8900 |

3. Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1. Atkāpjoties no 1. panta, galīgo maksājumu nepiemēro še iepriekš 1. panta 1. punktā aprakstītā ražojuma ievedumiem, ko tieši eksportējuši un par ko rēķinu importētājuzņēmumam Kopienā iesnieguši 3. punktā minētie uzņēmumi, kas piedāvājuši cenu saistības, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar Komisijas 1999. gada 13. augusta Lēmumu 1999/572/EK, ar ko pieņem saistības, kuras piedāvātas sakarā ar antidempinga pasākumiem par tādu tērauda trošu un tauvu importu, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā, Ungārijā, Indijā, Korejas Republikā, Meksikā, Polijā, Dienvidāfrikā un Ukrainā [4].

2. Kad iesniedz prasību laišanai brīvā apgrozībā saskaņā ar saistībām, atbrīvojumu no maksājuma piešķir pēc tam, kad attiecīgās dalībvalsts muitas dienestiem ir iesniegts atbilstīgs rēķins pēc parauga pagaidu regulas pielikumā, un ko izdevis kāds no 3. punktā uzskaitītajiem uzņēmumiem. Attiecībā uz Ukrainas uzņēmumu rēķinam pievieno attiecīgu izvešanas atļauju, ko izdevušas Ukrainas iestādes pēc parauga šīs regulas pielikumā.

3. Ievedumus, ko veic atbilstīgi piedāvātajām un pieņemtajām saistībām, deklarē ar šādiem TARIC papildu kodiem:

Valsts | Uzņēmums | TARIC papildu kods |

Ungārija | Drótáru és Drótkötél Ipari és Kereskedelmi Rt. Besenyöi utca 18,3527 Miskolc, Hungary | 8616 |

Polija | Drumet SA 87-880 Wloclawek, ul. Polna 26/74, Polska | 8617 |

Slaskie Zaklady Lin i Drutu "Linodrut" Spólka Akeyjna Fabryka Lin i Drutów "Linodrut" Zabrze Spólka z organiczona odpowiedzialnoscia PL-41-800 Zabre, Sobieskiego Street No 1 Fabryka Lin i Drutów Falind Spólka z organiczona odpowiedzialnoscia PL-41-201 Sosnowiec, Niwecka Street 1 Górnoslaska Fabryka Lin i Drutu Linodrut Bytom Spólka organiczona odpowiedzialnoscia, 41-906 Bytom, Ks. Jerzago Popieluszki Street 1 Dolnoslaska fabryka Lin i Drutu Linodrut Linmet Spólka z organiczona odpowiedzialnoscia, 58-309 Walbrzych, Sluga Street 2 | 8619 |

Meksika | Aceros Camesa SA de CV Margarita Maza de Juárez No. 154, Col. Nueva Ind. Vallejo México D.F. C.P. 07700 México | A022 |

Dienvidāfrika | Haggie Lower Germiston Road Jupiter PO Box 40072 Cleveland South Africa | A023 |

Indija | Usha Martin Industries & Usha Beltron Ltd. Shakespeare Sarani, Calcutta, 700071 India | A024 |

Ukraina | Joint Stock Company, Silur, 343700 Khartsyzsk | A025 |

3. pants

Attiecībā uz tādu ražojumu importu, kas aprakstīti 1. panta 1. punktā un kuru izcelsme ir ĶTR, Ungārijā, Indijā, Meksikā, Polijā, Dienvidāfrikā un Ukrainā, summas, kuras nodrošinātas ar antidempinga pagaidu maksājumiem, iekasē pēc galīgi noteiktā maksājuma likmes. Atmaksā summas, kas pārsniedz antidempinga galīgā maksājuma likmes.

4. pants

Ar šo izbeidz procedūru attiecībā uz 1. panta 1. punktā aprakstītā ražojuma importu ar izcelsmi Korejas Republikā.

5. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1999. gada 12. augustā

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

T. Halonen

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 905/98 (OV L 128, 30.4.1998., 18. lpp.).

[2] OV L 45, 19.2.1999., 1. lpp.

[3] Lieta C-175/87 Matsushita Electric Industrial Co. Ltd v. Council, [1992] ECR I, 1409. lpp.

[4] OV L 217, 17.8.1999., 63. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

DATI, KAS JĀNORĀDA IZVEŠANAS ATĻAUJĀ, KURA MINĒTA 2. PANTA 2. PUNKTĀ

1. Ražojumu kods (attiecīgā ražotāja eksportētāja piedāvātajās saistībās norādītais kods), tostarp veids, dzīslu skaits, stiepļu skaits dzīslā un KN kods.

2. Precīzs preču apraksts, tostarp:

- uzņēmuma ražojuma kods,

- KN kods,

- TARIC papildu kods, ar kuru rēķinā minētās preces var muitot uz Kopienas robežas,

- daudzums (jānorāda kilogramos),

- minimālā piemērojamā cena.

3. Rēķina numurs.

4. Izvešanas atļaujas numurs un izdošanas diena.

5. Importētāja vārds, kam uzņēmums ir tieši izrakstījis rēķinu.

--------------------------------------------------