31995R3051

Padomes Regula (EK) Nr. 3051/95

(1995. gada 8. decembris)

par iebraucamo pasažieru prāmju (ro-ro prāmju) drošības vadību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 84. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma 189.c pantā norādīto procedūru [3],

tā kā Kopiena ir nopietni norūpējusies par tādiem negadījumiem uz jūras, kuros gājuši bojā cilvēki;

tā kā Starptautiskais drošības vadības kodekss, kas paredz kuģu drošu darbību un piesārņojuma novēršanu, še turpmāk "ISM kodekss", ko dalībvalstu klātbūtnē ar 1993. gada. 4. novembra asamblejas Rezolūciju A.741(18) pieņēma Starptautiskā jūrniecības organizācija (SJO), iekļaujot to 1974. gada Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, no 1998. gada 1. jūliju attieksies uz ro-ro pasažieru kuģiem;

tā kā šis ir viens no pasākumiem, lai uzlabotu drošību uz jūras; tā kā ISM kodekss vēl ir rekomendējošs, nevis obligāts dokuments;

tā kā cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras var efektīvi palielināt, strikti un kā obligātu piemērojot ISM kodeksu;

tā kā Kopiena visvairāk ir norūpējusies par ro-ro pasažieru prāmju drošības vadību; tā kā vienota un saskaņota ISM kodeksa ieviešana visās dalībvalstīs ir solis uz pasažieru ro-ro prāmju drošības vadību;

tā kā 1994. gada 22. decembra Rezolūcijā par pasažieru ro-ro prāmju drošību [4] Padome aicināja Komisiju saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem iesniegt priekšlikumu par ātrāku obligātu ISM kodeksa piemērošanu visiem tādiem pasažieru ro-ro prāmjiem, kas regulāri kursē uz Eiropas ostām vai no tām;

tā kā precīza un obligāta ISM kodeksa piemērošana ir vajadzīga, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, kas izmanto jūras pasažieru ro-ro prāmjus, gan prāmju, gan uzņēmumu līmenī izveidotu un pienācīgi pārvaldītu drošības vadības sistēmas;

tā kā Kopienas līmenī var vislabāk nodrošināt ISM kodeksa noteikumu ātrāku ieviešanu un to piemērošanas efektīvu kontroli, izvairoties no konkurences izkropļojumiem starp dažādām Kopienas ostām un ro-ro prāmjiem; tā kā šādu ieviešanu var nodrošināt tikai tieši piemērojama regula; tā kā ātrākas ieviešanas dēļ Regulai jāstājas spēkā no 1996. gada 1. jūlija;

tā kā ātrāka obligāta ISM kodeksa ieviešana attiecībā uz visiem ro-ro prāmjiem neatkarīgi no to karoga ir saistīta arī ar SJO Rezolūcijas A.741(18) 2. punktā iekļauto aicinājumu, kurā valdībām stingri pieprasa pēc iespējas ātrāk ieviest kodeksu, dodot priekšroku inter alia pasažieru kuģiem;

tā kā, pirmkārt, par kuģa drošību atbild karoga valstis; tā kā dalībvalstis var nodrošināt, ka prāmji, kas kuģo ar to karogu, un uzņēmumi, kas minētos prāmjus izmanto, ievēro attiecīgus drošības noteikumus; tā kā vienīgais veids, lai neatkarīgi no karoga nodrošinātu drošību visiem tādiem ro-ro prāmjiem, kuri kursē vai vēlas regulāri kursēt no to ostām, ir tāds, ka dalībvalstis kā nosacījumu regulārai satiksmei no to ostām izvirza efektīvu atbilstību drošības noteikumiem;

tā kā uzņēmumu, kas savus ro-ro prāmjus izmanto tikai satiksmei piekrastes ūdeņos starp vienas un tās pašas dalībvalsts ostām, iespējamais apdraudējums ir mazāks un tiem būs jāuzņemas proporcionāli lielāks administratīvais darbs neka citiem uzņēmumiem, tāpēc šiem uzņēmumiem būtu jāpiemēro pagaidu izņēmums;

tā kā jāizklāsta prasības, saskaņā ar kurām piemēro ISM kodeksu, kā arī jāparedz nosacījumi, lai izsniegtu un verificētu atbilstības dokumentu un drošības vadības sertifikātu;

tā kā dalībvalstis, lai izpildītu saistības saskaņā ar šo regulu, iespējams, deleģēs vai izvēlēsies īpašas iestādes; tā kā attiecīgais veids, lai nodrošinātu vienādu un pienācīgu kontroli, ir pieprasīt, ka minētajām iestādēm būtu jāatbilst Padomes 1994. gada 22. novembra Direktīvas 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā [5], prasībām;

tā kā jebkurai dalībvalstij vajadzētu būt iespējamam apturēt noteiktu ro-ro prāmju satiksmi no tās ostām, ja tā uzskata, ka ir apdraudēta cilvēku dzīvība, īpašums vai apkārtējā vide, ievērojot lēmumu, kas jāpieņem regulatīvai komitejai un kam dalībvalstīm jāpakļaujas;

tā kā, lai grozītu šo regulu, ņemot vērā attīstību starptautiskā līmenī, ir vajadzīga vienkāršota procedūra, ko īsteno regulatīvā komiteja;

tā kā šo drošības noteikumu strauja ieviešana rada īpašas tehniskas un administratīvas problēmas Grieķijai, jo Grieķijā ir reģistrēts ļoti daudz uzņēmumu, kas izmanto prāmjus, kuri kuģo ar Grieķijas karogu un veic reisus tikai starp Grieķijas ostām; tā kā tāpēc, lai pārvaldītu šo situāciju, uz laiku būtu jāpiešķir pagaidu izņēmuma statuss, ņemot vērā arī to, ka līdz 2004. gada 1. janvārim uz regulāro pasažieru prāmju satiksmi starp Grieķijas ostām neattiecas pakalpojumu sniegšanas brīvība, kas piešķirta ar Padomes 1992. gada 7. decembra Regulu (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) [6],

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas mērķis ir pastiprināt pasažieru ro-ro prāmju, kuri regulāri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām, drošības vadību, drošu ekspluatāciju un piesārņojuma novēršanu, nodrošinot, ka uzņēmumi, kas izmanto ro-ro prāmjus, ievēro ISM kodeksu, tādējādi, ka:

- uzņēmumi izveido un pienācīgi uztur kuģa un krasta drošības vadības sistēmas, un

- minētās sistēmas kontrolē karoga valsts un ostas valsts administrācijas.

2. pants

Šajā regulā un nolūkā īstenot ISM kodeksu:

a) "ro-ro prāmis" ir jūras pasažieru kuģis, kura aprīkojums ir tāds, ka autotransporta vai dzelzceļa transporta līdzekļi var iebraukt un izbraukt no kuģa, un kurš pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus;

b) "regulāra satiksme" ir ro-ro prāmja braucienu kopums, kas nodrošina satiksmi starp tiem pašiem diviem vai vairākiem punktiem:

1) saskaņā ar publicētu kustības grafiku; vai

2) ar tik regulāriem un biežiem braucieniem, kas veido atpazīstamus, sistemātiskus braucienu kopumus;

c) "uzņēmums" ir ro-ro prāmja īpašnieks vai jebkura cita organizācija vai persona, piemēram, pārvaldnieks vai fraktētājs, kas fraktē kuģi bez apkalpes, kurš no īpašnieka pārņēmis atbildību par ro-ro prāmja ekspluatāciju;

d) "atzīta organizācija" ir iestāde, kas ir atzīta saskaņā ar Direktīvas 94/57/EK noteikumiem;

e) "ISM kodekss" ir Drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņojuma novēršanas vadības starptautiskais kodekss, ko pieņēmusi SJO ar asamblejas 1993. gada 4. novembra Rezolūciju A.741(18) un kas pievienots kā pielikums šai regulai;

f) "administrācija" ir ro-ro prāmja karoga valsts valdība;

g) "atbilstības dokuments" ir dokuments, kas izsniegts uzņēmumiem saskaņā ar ISM kodeksa 13.2. punktu;

h) "drošības vadības sertifikāts" ir sertifikāts, kas izsniegts ro-ro prāmjiem saskaņā ar ISM kodeksa 13.4. punktu;

i) "piekrastes ūdeņi" ir rajoni, kuros ievērojamu viļņu, kā augstums pārsniedz 1,5 m, iespēja gadā ir mazāka par 10 %, un kuros ro-ro prāmis nekad neatrodas tālāk par sešām jūras jūdzēm no patvēruma vietas, kur var izcelties krastā cilvēki, kas cietuši kuģa katastrofā.

3. pants

Šī regula attiecas uz visiem uzņēmumiem, kas ekspluatē vismaz vienu ro-ro prāmi regulārai satiksmei uz Kopienas dalībvalsts ostu vai no tās neatkarīgi no prāmja karoga valsts.

4. pants

1. Visi uzņēmumi ievēro visus ISM kodeksa 1.2. līdz 13.1. punkta un 13.3. punkta noteikumus, it kā šie noteikumi būtu obligāti kā prasība attiecībā uz to kuģiem, lai tie varētu veikt regulāru satiksmi uz Kopienas dalībvalsts ostu vai no tās.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, uzņēmumi, kas izmanto ro-ro prāmjus regulārai satiksmei tikai piekrastes ūdeņos starp ostām, kuras atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī, var atlikt šo noteikumu ievērošanu līdz 1997. gada 1. jūlijam.

5. pants

1. Dalībvalstis ievēro visus ISM kodeksa 13.2., 13.4. un 13.5. punkta noteikumus tā, it kā šie noteikumi attiecībā uz uzņēmumiem un ro-ro prāmjiem būtu obligāti.

2. Dalībvalstis 1. punkta mērķiem var pilnvarot tikai atzītu organizāciju vai tai pilnībā vai daļēji uzticēties.

ISM kodeksa 13.2. punkta mērķiem dalībvalsts var izsniegt atbilstības dokumentus tikai uzņēmumiem, kuru galvenā darbības vieta ir attiecīgajā dalībvalstī. Pirms izsniedz šādu dokumentu, dalībvalstis apspriežas ar ro-ro prāmja karoga valsts administrāciju, ja šī administrācija nav izsniedzējas dalībvalsts administrācija.

3. Atbilstības dokuments ir derīgs tikai piecus gadus kopš izsniegšanas dienas vienmēr ar noteikumu, ka reizi gadā veic verifikāciju, lai pārliecinātos, ka drošības vadības sistēma darbojas atbilstīgi, un lai apstiprinātu, ka iespējamās izmaiņas, kas ieviestas kopš pēdējās verifikācijas, atbilst ISM kodeksa noteikumiem.

4. Drošības vadības sertifikāts ir derīgs tikai piecus gadus kopš izsniegšanas dienas vienmēr ar noteikumu, ka vismaz reizi 30 mēnešos vai arī biežāk veic verifikāciju, lai pārliecinātos, vai drošības vadības sistēma darbojas atbilstīgi, kā arī, lai pārliecinātos, ka iespējamās izmaiņas, kas ieviestas kopš pēdējās verifikācijas, atbilst ISM kodeksa noteikumiem.

5. Šīs regulas un jo īpaši tās 6. panta mērķiem katra dalībvalsts atzīst atbilstības dokumentu vai drošības vadības sertifikātu, ko izsniegusi jebkuras citas dalībvalsts administrācija vai arī organizācija, kura darbojas tās vārdā.

6. Dalībvalsts atzīst atbilstības dokumentus un drošības vadības sertifikātus, ko izsniegusi trešo valstu administrācija vai kas izsniegti trešo valstu administrācijas vārdā, ja minētie dokumenti atbilst šīs Regulas noteikumiem.

Atbilstības dokumentus un drošības vadības sertifikātus, kas izsniegti trešo valstu administrācijas vārdā, var atzīt tikai tad, ja tos izsniegusi atzīta organizācija.

6. pants

Dalībvalstis pašas pārliecinās, ka visi uzņēmumi, kas nodrošina regulāru ro-ro prāmju satiksmi uz to ostām vai no tām, atbilst šīs regulas noteikumiem.

7. pants

Ja dalībvalsts atzīst, ka uzņēmums, kaut arī tam ir atbilstības dokuments, nevar veikt regulāru satiksmi ar ro-ro prāmjiem uz tās ostām vai no tām, jo pastāv nopietni draudi cilvēku dzīvībai, īpašumam vai apkārtējai videi, šādu līniju darbību var pārtraukt, līdz draudi novērsti.

Šādos apstākļos piemēro šādu procedūru:

a) dalībvalsts tūlīt informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par savu lēmumu, pietiekami to pamatojot;

b) Komisija pārbauda, vai līnijas darbības pārtraukšana ir pamatota ar nopietniem draudiem drošībai un apkārtējai videi;

c) saskaņā ar 10. panta 2. punktā noteikto procedūru nolems, vai dalībvalsts lēmumu pārtraukt šādu līnijas darbību attaisno nopietni draudi cilvēku dzīvībai, īpašumam vai apkārtējai videi, un, ja lēmumu neattaisno, tad attiecīgo dalībvalsti lūdz lēmumu atcelt.

8. pants

Lai ņemtu vēra ISM kodeksa vispārīgos noteikumus, Komisija trīs gadus pēc šīs Regulas stāšanās spēkā pārskata tās īstenošanu un ierosina jebkādus piemērotus pasākumus.

9. pants

Lai ņemtu vērā attīstību starptautiskā līmenī un jo īpaši SJO:

a) IMS kodeksa definīciju 2. pantā;

b) atbilstības dokumenta un/vai drošības vadības sertifikāta derīguma laiku un tādas verifikācijas biežumu, kura saistīta ar šo dokumentu, 5. panta 3. un 4. punktā;

c) pielikumu;

d) atzītas organizācijas definīciju 2. pantā;

var grozīt saskaņā ar 10. panta 2. punktā noteikto procedūru, jo īpaši, lai administrācijas vajadzībām iekļautu pielikumā pamatnostādnes IMS kodeksa īstenošanai.

10. pants

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvas 93/75/EEK [7] 12. panta 1. punktu.

2. Komisijas pārstāvis iesniedz komitejā veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par projektu termiņā, kuru priekšsēdētājs var noteikt atbilstīgi jautājuma steidzamībai. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kas Līguma 148. panta 2. punktā paredēts gadījumiem, kad Padomei jāpieņem lēmums pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis komitejā vērtē tā, kā noteikts šajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

3. a) Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie ir saskaņā ar komitejas atzinumu.

b) Ja paredzētie pasākumi nav saskaņā ar komitejas atzinumu vai ja atzinumu nesniedz, Komisija tūlīt iesniedz Padomei ierosinājumu attiecībā uz veicamajiem pasākumiem. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

c) Ja 40 dienu laikā, kopš Padomē iesniegts ierosinājums, Padome nav pieņēmusi lēmumu, Komisija apstiprina ierosinātos pasākumus.

11. pants

Šī regula stājas spēkā 1996. gada 1. janvārī.

To piemēro no 1996. gada 1. jūlija.

Atkāpjoties no pirmā apakšpunkta, šo Regulu līdz 1997. gada 31. decembrim nepiemēro uzņēmumiem, kas ir dibināti saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem un kas izmanto Grieķijā reģistrētos un ar Grieķijas karogu peldošos ro-ro prāmjus, lai nodrošinātu regulāru satiksmi tikai starp tām ostām, kuras atrodas Grieķijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1995. gada 8. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Borrell Fontelles

[1] OV C 298, 11.11.1995., 23. lpp., un grozītais priekšlikums, kas iesniegts 1995. gada 15. jūnijā (OV C 288, 11.11.1995., 31. lpp.).

[2] OV C 236, 11.9.1995., 42. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1995. gada 14. jūnija atzinums (OV C 166, 3.7.1995., 55. lpp.), Padomes 1995. gada 28. septembra kopējā nostāja (OV C 297, 10.11.1995., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1995. gada 29. novembra lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[4] OV C 379, 31.12.1994., 8. lpp.

[5] OV L 319, 12.12.1994., 20. lpp.

[6] OV L 364, 12.12.1992., 7. lpp.

[7] Padomes 1993. gada 13. septembra Direktīva 93/75/EEK par minimālajām prasībām attiecībā uz kuģiem, kas dodas uz Kopienas ostām vai atstāj tās, vedot bīstamus vai vidi piesārņojošus produktus (OV L 247, 5.10.1993., 19. lpp.).

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

DROŠAS KUĢU EKSPLUATĀCIJAS UN PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANAS VADĪBAS STARPTAUTISKAIS KODEKSS (STARPTAUTISKAIS DROŠĪBAS VADĪBAS (ISM) KODEKSS)

Prasības drošības un piesārņojuma novēršanas vadībai

SATURS

| lappuse |

Preambula … | 324 |

1.Vispārīga informācija … | 324 |

1.1.Definīcijas … | 324 |

1.2.Mērķi … | 324 |

1.3.Piemērošana … | 325 |

1.4.Drošības vadības sistēmu funkcionālās prasības (SMS) … | 325 |

2.Drošības un vides aizsardzības politika … | 325 |

3.Uzņēmuma atbildība un pilnvaras … | 325 |

4.Norīkotā(-ās) persona(-as) … | 326 |

5.Kapteiņa pienākumi un pilnvaras … | 326 |

6.Resursi un darbinieki … | 326 |

7.Plānu izstrāde darbībām uz kuģa klāja … | 327 |

8.Gatavība ārkārtas stāvokļiem … | 327 |

9.Ziņojumi par neatbilstību, negadījumiem un bīstamiem gadījumiem un to analīze … | 327 |

10.Kuģa un aprīkojuma uzturēšana … | 328 |

11.Dokumentācija … | 328 |

12.Uzņēmuma verifikācija, pārskats un novērtējums … | 328 |

13.Sertifikācija, verifikācija un kontrole … | 329 |

Preambula

1. Šā kodeksa mērķis ir nodrošināt starptautiskus standartus kuģu darbības drošības vadībai un piesārņojuma novēršanai.

2. Asambleja pieņēmusi Rezolūciju A.443(XI), ar kuru tā aicina visas valdības spert vajadzīgos soļus, lai atbalstītu kapteini pienācīgi veikt pienākumus attiecībā uz drošību uz jūras un jūras vides aizsardzību.

3. Asambleja pieņēmusi arī Rezolūciju A.680(17), ar kuru tā atzinusi vajadzību atbilstīgi organizēt vadību, lai nodrošinātu, ka tā atbilst uz klāja esošo cilvēku vajadzībām pēc augstiem drošības un vides aizsardzības standartiem.

4. Atzīstot, ka nav divu vienādu kuģniecības uzņēmumu un kuģu īpašnieku un ka kuģi kursē ļoti dažādos apstākļos, kodekss ir balstīts uz vispārīgiem principiem un mērķiem.

5. Kodekss ir vispārīgs, tā ka to var plaši piemērot. Saprotams, ka dažādiem vadības līmeņiem, vienalga, krastā vai uz jūras, vajadzīgs atšķirīgs zināšanu līmenis un attiecīgo jautājumu izpratne.

6. Labas vadības pamats ir saistības sākot no augstākā līmeņa. Drošības un piesārņojuma novēršanas jautājumos galarezultātu nosaka individuālās saistības, kompetence, attieksme un motivācija visos līmeņos.

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Definīcijas

1.1.1. "Starptautiskais drošības vadības (ISM) kodekss" nozīmē Drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņojuma novēršanas vadības starptautisko kodeksu, ko pieņēmusi asambleja un ko drīkst grozīt SJO.

1.1.2. "Uzņēmums" nozīmē kuģa īpašnieku vai arī jebkuru citu organizāciju vai personu, piemēram, kuģa pārvaldnieku vai arī fraktētāju, kas fraktē kuģi bez apkalpes, kurš no īpašnieka pārņēmis atbildību par kuģa ekspluatāciju un, pārņemot atbildību, ir piekritis pārņemt visus kodeksā noteiktos pienākumus un atbildību.

1.1.3. "Administrācija" nozīmē kuģa karoga valsts valdību.

1.2. Mērķi

1.2.1. Kodeksa mērķis ir veicināt drošību uz jūras, novērst cilvēku ievainošanu vai dzīvības zaudēšanu, kā arī izvairīties no kaitējuma apkārtējai videi, jo īpaši jūras videi, un īpašumam.

1.2.2. Uzņēmuma drošības vadībai inter alia būtu jāpanāk šis:

1.2.2.1. Būtu jānodrošina kuģa droša darbība un droša darba vide;

1.2.2.2. Būtu jānosaka drošības pasākumi pret jebkuriem konstatētiem draudiem; un

1.2.2.3. Nepārtraukti jāuzlabo krasta un kuģu personāla vadības iemaņas, to skaitā gatavošanos ārkārtējiem gadījumiem attiecība uz drošību un vides aizsardzību.

1.2.3. Drošības vadības sistēmai būtu jānodrošina šis:

1.2.3.1. Atbilstība obligātajām normatīviem un noteikumiem; un

1.2.3.2. Tas, ka ievēro piemērojamos kodeksus, pamatnostādnes un standartus, ko ieteikusi SJO administrācija, klasificēšanas sabiedrības un jūrniecības rūpnieciskās organizācijas.

1.3. Piemērošana

Kodeksa prasības var piemērot visiem kuģiem.

1.4. Drošības vadības sistēmas (SMS) funkcionālās prasības

Katram uzņēmumam būtu jāizveido, jāievieš un jāuztur spēkā drošības vadības sistēma (SMS), kas ietver šādas funkcionālās prasības:

1.4.1. Drošības un vides aizsardzības politika;

1.4.2. Instrukcijas un procedūras, lai nodrošinātu kuģu drošu darbību un vides aizsardzību saskaņā ar attiecīgiem starptautiskajiem un karoga valsts tiesību aktiem;

1.4.3. Noteikti pilnvaru līmeņi un saziņas kanāli starp krasta un kuģa personālu;

1.4.4. Procedūras ziņošanai par nelaimes gadījumiem un neatbilstību šā kodeksa noteikumiem;

1.4.5. Procedūras, lai sagatavotos un reaģētu ārkārtas stāvokļos; un

1.4.6. Iekšēja audita un vadības pārskatu kārtība.

2. DROŠĪBA UN VIDES AIZSARDZĪBAS POLITIKA

2.1. Uzņēmumam būtu jāizveido drošības un vides aizsardzības politika, kas nosaka, kā sasniegs 1.2. punkta mērķus.

2.2. Uzņēmumam būtu jānodrošina, ka gan uz kuģa, gan krastā politiku ievieš un uztur spēkā visos organizācijas līmeņos.

3. UZņēMUMA ATBILDĪBA UN PILNVARAS

3.1. Ja par kuģi atbild cita persona, nevis īpašnieks, tad īpašniekam jāpaziņo administrācijai šīs personas pilns vārds vai nosaukums un informācija par šo personu.

3.2. Uzņēmumam būtu jānosaka un jādokumentē atbildība, pilnvaras un saiknes starp personālu, kas uztur, īsteno un pārbauda darbu, kurš attiecas uz drošību un piesārņojuma novēršanu un ietekmē to.

3.3. Uzņēmums atbild par to, lai norīkotā persona vai personas savu funkciju veikšanai saņemtu pietiekamus resursus un atbalstu no krasta.

4. NORĪKOTĀ(-ĀS) PERSONA(-AS)

Lai nodrošinātu katra kuģa drošu izmantošanu un nodrošinātu saikni starp uzņēmumu un cilvēkiem uz klāja, katram uzņēmumam atkarībā no apstākļiem būtu jānorīko krastā persona vai personas, kam ir tieša pieeja visaugstākajam vadības līmenim. Norīkotās personas vai personu atbildībā un pilnvarās būtu jāietilpst drošības un piesārņojuma novēršanas aspektu uzraudzībai katra kuģa darbībā, kā arī pienākumam vajadzības gadījumā nodrošināt attiecīgus resursus un krasta atbalstu.

5. KAPTEIŅA ATBILDĪBA UN PILNVARAS

5.1. Uzņēmums skaidri nosaka un dokumentē kapteiņa atbildību par šo:

5.1.1. Uzņēmuma drošības un vides aizsardzības politikas ieviešana;

5.1.2. Apkalpes motivēšana ievērot šo politiku;

5.1.3. Attiecīgo vienkārši un skaidri izklāstītu pavēļu un instrukciju izdošana;

5.1.4. Īpašo prasību ievērošanas pārbaude; un

5.1.5. SMS pārbaude un ziņojumi vadībai krastā par tās trūkumiem.

5.2. Uzņēmumam būtu jānodrošina, lai klāja un krasta SMS būtu skaidra norāde, kas uzsver kapteiņa pilnvaras. Uzņēmumam ar SMS būtu jānosaka, ka kapteinim ir vislielākās pilnvaras un atbildība pieņemt lēmumus attiecībā uz drošību un piesārņojuma novēršanu un vajadzības gadījumā lūgt uzņēmuma palīdzību.

6. RESURSI UN PERSONĀLS

6.1. Uzņēmumam būtu jānodrošina, ka kapteinim ir šis:

6.1.1. Atbilstīga kvalifikācija komandēšanai;

6.1.2. Pilnīgas zināšanas par uzņēmuma SMS; un

6.1.3. Vajadzīgais atbalsts, lai varētu droši veikt kapteiņa pienākumus.

6.2. Uzņēmumam būtu jānodrošina, ka uz katra kuģa strādā saskaņā ar valsts un starptautiskajam prasībām kvalificēti, sertificēti un veseli jūrnieki.

6.3. Uzņēmumam būtu jāievieš procedūras, lai nodrošinātu, ka jaunos darbiniekus un darbiniekus, kuri norīkoti veikt jaunus pienākumus, atbilstīgi iepazīstina ar viņu pienākumiem.

Instrukcijas, kuras ir būtiski sniegt attiecībā uz kuģošanu, būtu saprotami jāizklāsta, jādokumentē un jāizsniedz.

6.4. Uzņēmumam būtu jānodrošina, ka viss uzņēmuma SMS iesaistītais personāls pietiekami izprot attiecīgos noteikumus, kodeksus un vadošos norādījumus.

6.5. Uzņēmumam būtu jāizveido un jāuztur spēkā procedūra, lai noteiktu, vai ir nepieciešamas mācības, kas var būt vajadzīgas, stiprinot SMS, un būtu jānodrošina, ka šādas mācības nodrošina visam attiecīgajam personālam.

6.6. Uzņēmumam būtu jānosaka procedūra, kādā kuģa personāls tam saprotamā(-ās) valodā(-ās) saņem attiecīgo informāciju par SMS.

6.7. Uzņēmumam būtu jānodrošina, ka kuģa personāls, pildot savus ar SMS saistītos pienākumus, spēj efektīvi sazināties.

7. PLĀNU IZSTRĀDE DARBĪBĀM UZ KUĢA KLĀJA

Uzņēmumam būtu jānosaka procedūra, kā sagatavot plānus un instrukcijas galvenajām darbībām uz kuģa klāja, kas saistītas ar kuģa drošību un piesārņojuma novēršanu. Dažādie attiecīgie pienākumi būtu jānosaka un jāsadala kvalificētam personālam.

8. GATAVĪBA ĀRKĀRTAS SITUĀCIJĀM

8.1. Uzņēmumam būtu jānosaka procedūra, lai skaidri izklāstītu, aprakstītu un rīkotos iespējamās ārkārtas situācijās uz kuģa klāja.

8.2. Uzņēmumam būtu jānosaka vingrinājumu programmas, lai sagatavotos ārkārtas situācijām.

8.3. SMS būtu jānodrošina, ka uzņēmuma organizācija spēj jebkurā laikā reaģēt apdraudējuma gadījumos, nelaimes gadījumos un ārkārtas situācijās, kurās iesaistīti tā kuģi.

9. ZIŅOJUMI PAR NEATBILSTĪBU, NELAIMES GADĪJUMIEM UN DRAUDĪGĀM SITUĀCIJĀM UN TO ANALĪZE

9.1. SMS būtu jāiekļauj procedūra, kas nodrošina, ka uzņēmumam ziņo par neatbilstībām, nelaimes gadījumiem un draudīgām situācijām, kā arī tos analizē ar mērķi uzlabot drošību un piesārņojuma novēršanu.

9.2. Uzņēmumam būtu jānosaka procedūra, lai ieviestu koriģējošu rīcību.

10. KUĢA UN APRĪKOJUMA UZTURĒŠANA

10.1. Uzņēmumam būtu jānosaka procedūra, lai nodrošinātu, ka kuģi uztur saskaņā ar attiecīgām tiesību normām, kā arī jebkurām papildu prasībām, ko var noteikt uzņēmums.

10.2. Ievērojot šīs prasības, uzņēmumam būtu jānodrošina šis:

10.2.1. Pārbaudes veic pēc atbilstīgiem starplaikiem;

10.2.2. Par jebkuru neatbilstību ziņo, norādot tās iespējamo cēloni, ja tāds ir zināms;

10.2.3. Veic atbilstīgu koriģējošu rīcību; un

10.2.4. Reģistrē šos pasākumus.

10.3. Uzņēmumam būtu jānosaka procedūra, kādā saistībā ar SMS precīzi nosaka aprīkojumu un tehniskās sistēmas, kuru pēkšņa sabojāšanās var radīt draudīgas situācijas. SMS būtu jānodrošina īpaši pasākumi, kas paredzēti šādu iekārtu un sistēmu uzticamības paaugstināšanai. Šajos pasākumos būtu jāiekļauj regulāra rezerves ierīču un iekārtu vai tehnisko sistēmu, ko regulāri neizmanto, testēšana.

10.4. Pārbaudes, kas minētas 10.2. punktā, kā arī pasākumi, kas minēti 10.3. punktā, būtu jāiekļauj kuģa darbības uzturēšanā/ierastajā kārtībā.

11. DOKUMENTĀCIJA

11.1. Uzņēmumam būtu jānosaka un jāuztur spēkā procedūra, lai kontrolētu visus ar SMS saistītos dokumentus un informāciju.

11.2. Uzņēmumam būtu jānodrošina šis:

11.2.1. Derīgi dokumenti ir pieejami visās attiecīgajās vietās;

11.2.2. Pilnvarots personāls izskata un apstiprina izmaiņas dokumentos; un

11.2.3. Novecojušus dokumentus tūlīt izņem no aprites.

11.3. Dokumentus, ko lieto, lai aprakstītu un ieviestu SMS, var klasificēt kā drošības vadības instrukcijas. Dokumenti būtu jāuzglabā tā, kā uzņēmums atzīst par visefektīvāko. Katram kuģim uz klāja būtu jāglabā informācija, kas attiecas uz šo kuģi.

12. UZŅĒMUMA VERIFIKĀCIJA, PĀRSKATS UN NOVĒRTĒJUMS

12.1. Uzņēmumam būtu jāveic iekšējie drošības auditi, lai pārbaudītu, ka drošības un piesārņojuma novēršanas pasākumi atbilst SMS.

12.2. Uzņēmumam būtu periodiski jānovērtē efektivitāte un, ja vajadzīgs, saskaņā ar uzņēmuma noteikto procedūru būtu jāpārskata SMS.

12.3. Auditi un iespējamā koriģējošā rīcība būtu jāveic saskaņā ar dokumentāri noteiktu procedūru.

12.4. Personālam, kas veic auditus, vajadzētu būt neatkarīgam no pārbaudāmajām jomām, ja vien tas nav nepraktiski, ņemot vērā uzņēmuma lielumu un veidu.

12.5. Auditu un pārskatu rezultāti būtu jādara zināmi visam attiecīgajā jomā iesaistītajam personālam.

12.6. Vadības personālam, kas atbild par attiecīgo jomu, būtu savlaicīgi jālabo atklātie trūkumi.

13. SERTIFIKĀCIJA, VERIFIKĀCIJA UN KONTROLE

13.1. Kuģis būtu jāizmanto uzņēmumam, par kuru attiecībā uz šo kuģi ir izsniegts atbilstības dokuments.

13.2. Administrācijai, administrācijas atzītai organizācijai vai tās valsts, kurā uzņēmums veic savu darbību, valdībai, kas darbojas administrācijas vārdā, būtu jāizsniedz atbilstības dokuments katram uzņēmumam, kas atbilst ISM kodeksa prasībām. Šis dokuments būtu jāpieņem kā pierādījums, ka uzņēmums spēj izpildīt kodeksa prasības.

13.3. Šāda dokumenta kopijai vajadzētu būt uz klāja, lai kapteinis, ja viņam to lūdz, varētu to uzrādīt administrācijas vai tās atzītas organizācijas veiktas verifikācijas gadījumā.

13.4. Sertifikātu, ko sauc par drošības vadības sertifikātu, administrācijai administrācijas atzītai organizācijai būtu jāizsniedz kuģim. Administrācija, izsniedzot sertifikātu, būtu jāpārbauda, vai uzņēmums un tā kuģa vadība darbojas saskaņā ar apstiprināto SMS.

13.5. Administrācijai vai administrācijas atzītai organizācijai būtu periodiski jāpārbauda, vai kuģa SMS darbojas saskaņā ar apstiprināto kartību.

--------------------------------------------------