31995R1006

Padomes Regula (EK) Nr. 1006/95

(1995. gada 3. maijs),

ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 3433/91, ciktāl ar to uzliek galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EEK) Nr. 2423/88 (1988. gada 11. jūlijs) par aizsardzību pret importa dempingu vai subsidēto importu no valstīm, kas nav Eiropas Ekonomikas kopienas dalībvalstis [1], jo īpaši tās 14. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. IEPRIEKŠĒJA IZMEKLĒŠANA

(1) Padome ar Regulu (EEK) Nr. 3433/91 [2] uzlika galīgo antidempinga maksājumu ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu ar KN kod ex96131000 ievešanai, kuru izcelsmes valsts, cita starpā, ir Ķīnas Tautas Republika. Ražojumiem ar minētās valsts izcelsmi likmi noteica 16,9 % apmērā.

(2) Ar 1992. gada martā publicētu paziņojumu [3] Komisija uzsāka Regulas (EEK) Nr. 3433/91 pārskatīšanu, ciktāl tā attiecās īpaši uz dažiem Ķīnas uzņēmumiem, kuri apgalvoja, ka viņi nav izveduši attiecīgo ražojumu laika posmā, uz ko attiecas sākotnējā izmeklēšana (tā sauktais jaunpienācēja pārskats). Ar Lēmumu 93/377/EEK [4] Komisija izbeidza iepriekš minēto pārskatīšanas izmeklēšanu, neveicot nekādas izmaiņas spēkā esošajos pasākumos.

B. PAŠREIZĒJĀ PĀRSKATA IZMEKLĒŠANA

(3) 1993. gada novembrī Komisija saņēma pieprasījumu pārskatīt iepriekš minēto regulu, ciktāl tā attiecās uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ievedumu. Pieprasījumu iesniedza Eiropas Šķiltavu ražotāju federācija Kopienas ražotāju vārdā, kuri kopā veido lielāko attiecīgā ražojuma Kopienas produkciju. Pieprasījumā bija apgalvots, ka kopš sākotnējās izmeklēšanas noslēgšanas ir mainījušies apstākļi tajā ziņā, ka dempinga starpība izvedumam uz Kopienu no Ķīnas Tautas Republikas ir pieaugusi, līdz ar to izraisot turpmāku kaitējumu. Uzskatīja, ka pārskatīšanas pieprasījumā bija ietverti pietiekami pierādījumi, lai pamatotu izmeklēšanas uzsākšanu.

(4) 1993. gada decembrī Komisija ar savu paziņojumu [5] informēja par Regulas (EEK) Nr. 3433/91 pārskatīšanas uzsākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2423/88 (še turpmāk – "pamatregula") 14. pantu.

(5) Komisija oficiāli informēja eksportētājus un importētājus, par kuriem bija zināms, ka tie ir ieinteresēti, eksportētājas valsts pārstāvjus un sūdzības iesniedzējus un deva ieinteresētajām personām iespēju rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt iespēju tikt uzklausītām.

(6) Viens importētājs, divi eksportētāji un viens Ķīnas Tautas Republikas ražotājs darīja zināmu savu viedokli rakstiski. Četri Kopienas ražotāji, Bic SA, Swedish Match SA, Tokai Seiki GmbH un Flamagas SA, arī rakstiski darīja zināmu savu viedokli. Vairāki iepriekš minētie uzņēmumi vēlējās, lai tos uzklausa, un tie tika uzklausīti.

(7) Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par izmeklēšanai vajadzīgu, un veica pārbaudes šādu uzņēmumu telpās:

Kopienas ražotāji (rūpnīcas un/vai realizācijas biroji):

- Bic Deutschland GmbH, Etlingene, Vācija

- Bic SA, Klišī, Francija

- Bic SA, Redona, Francija

- Biro Bic Ltd, Londona, Apvienotā Karaliste

- Bryant & May, Haivikomba, Apvienotā Karaliste

- Flamagas SA, Barselona, Spānija

- Laforest Bic SA, Tarragona, Spānija

- Swedish Match, Viselhēvede, Vācija

- Swedish Match SA, Rijolapape, Francija

- Tokai Seiki GmbH, Menhengladbaha, Vācija

- Tokai Vesta Hispania SA, Alkala de Enaresa, Spānija

Eksportētāji:

- Capital Line Industries Ltd, Honkonga

- Gladstrong Investments Ltd, Honkonga

Nesaistītais importētājs:

- Troeber GmbH, Hamburga, Vācija

(8) Komisija arī ievāca informāciju no ražotājiem Filipīnās, ko izmantoja kā analogo valsti normālvērtības noteikšanai (skatīt 19. līdz 27. apsvērumu). Sīku un pilnīgu informāciju sniedza Swedish Match Philippines Inc., Manila, Filipīnas, un to pārbaudīja uz vietas.

(9) Eksportētāji un vienīgais importētājs, kurš sadarbojās, pieprasīja pamatfaktus un apsvērumus, uz kuru pamata paredzēja ieteikt grozīt spēkā esošo galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes attiecīgā ražojuma ievešanai, un viņiem šo informāciju sniedza. Komisija vajadzības gadījumā ņēma vērā ieinteresēto personu iesniegumus.

(10) Izmeklēšana attiecībā uz dempingu aptvēra laikposmu no 1993. gada 1. janvāra līdz 30. septembrim (še turpmāk – "izmeklēšanas laika posms").

C. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS, LĪDZĪGS RAŽOJUMS UN KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARE

i) Attiecīgais ražojums

(11) Ražojums, uz kuru attiecas 1. apsvērumā minētais galīgais antidempinga maksājums, ir ar gāzi pildītas, neuzpildāmas kabatas krama šķiltavas (še turpmāk – "vienreizlietojamas krama šķiltavas").

Šajā sakarā jāatceras, ka tirgū ir sastopamas arī citas vienreizlietojamas šķiltavas (pjezo šķiltavas), kuru tehniskās īpašības stipri atšķiras no iepriekš minētā ražojuma īpašībām. Tādēļ tās neuzskatīja par identiskām ražojumam, kuru aplūkoja sākotnējā izmeklēšanā, uz tām neattiecināja sākotnējo izmeklēšanu, un tās izslēdza no pasākumu darbības jomas.

(12) Importētājs, kurš sadarbojās, iebilda, ka papildus jau esošajam nošķīrumam starp krama un pjezo vienreizlietojamām šķiltavām ir jānošķir vienreizlietojamas krama šķiltavas, šķiltavas ar plastmasas korpusu un šķiltavas ar neilona korpusu. Šis importētājs apgalvoja, ka pastāv divi vienreizlietojamu šķiltavu tirgi, kur viens piedāvā luksusa neilona šķiltavas un otrs – tā sauktās standarta šķiltavas ar plastmasas korpusu. Apgalvojot, ka visām Ķīnas vienreizlietojamām krama šķiltavām ir plastmasas korpuss, šis importētājs pieprasīja, ka attiecīgais ražojums jāierobežo līdz šādiem ražojumiem.

(13) Komisijas veiktās izmeklēšanas gaitā atklāja, ka nebūtu pamatota tik šaura attiecīgā ražojuma definīcija, īpaši tādēļ, ka fakti neapstiprina vienreizlietojamu krama šķiltavu tirgus iespējamo sadalīšanu segmentos, pamatojoties uz fizisko īpašību un patērētāju uztveres atšķirībām ražojumam.

Attiecīgo ražojumu patiešām izgatavo dažādos izmēros un modeļos, un šķiltavu korpusa sastāvā var izmantot dažādus materiālus. Tomēr visām vienreizlietojamām krama šķiltavām ir vienas un tās pašas galvenās tehniskās īpašības, tas pats galvenais izmantojums, un tās pilda vienu un to pašu funkciju. Pretēji šim jāatzīmē, ka nošķīruma starp krama un pjezo vienreizlietojamām šķiltavām pamatā ir tehniskās īpašības, kuras ir skaidri noteiktas.

Turklāt ir arī skaidrs, ka atšķirība starp krama un pjezo šķiltavām patērētājiem ir uztverama, savukārt, atšķirība starp vienreizlietojamām krama šķiltavām ar plastmasas vai neilona korpusu ne. Protams, attiecīgais ražojums ir vienreizlietojams, un apgalvojumu, ka patērētāji apzinās iepriekš minēto atšķirību, neapliecina, cita starpā, tas, ka pastāvētu skaidri nodalīti pārdošanas kanāli. Gluži otrādi, visas vienreizlietojamās šķiltavas bez atšķirības pārdod viena un tā paša veida veikalos patērētājiem, kuri tās uztver vienādi, un nekas netiek darīts, lai liktu patērētājiem apzināties iespējamās atšķirības starp šķiltavām ar plastmasas un neilona korpusu. Jo īpaši jāatzīmē, ka šķiltavas ar plastmasas korpusu un neilona korpusu nevar viegli atšķirt, jo tās abas ir pieejamas caurspīdīgā un necaurspīdīgā veidā.

(14) Tādēļ viss vienreizlietojamu krama šķiltavu modeļu klāsts ir uzskatāms par vienu ražojuma kategoriju neatkarīgi no materiāla, kas izmantots korpusa izgatavošanai, kas katrā ziņā veido tikai nelielu atšķirību fiziskajās īpašībās, kā arī izmaksu ziņā (skatīt 36. apsvērumu).

Tādēļ apstiprina sākotnējās izmeklēšanas secinājumus par attiecīgo ražojumu, kā atgādināts 11. apsvērumā.

ii) Līdzīgs ražojums

(15) Importētājs, kurš sadarbojās, apgalvoja, ka ir jāaplūko sākotnējās izmeklēšanas secinājumi attiecībā uz līdzīgo ražojumu, ņemot vērā to, ka Kopienas ražotājs, kurš tikko iesaistīts procesā, izgatavo šķiltavas ar plastmasas korpusu, kas, kā apgalvots, ir "identiskas" no Ķīnas Tautas Republikas ievestajām, savukārt pārējie Kopienas ražotāji, kā arī analogās valsts ražotājs, kas sadarbojās, ražoja šķiltavas ar neilona korpusu, kas, pēc šā importētāja domām, ir jāuzskata par "līdzīgām" Ķīnas šķiltavām.

Šajā sakarā atkal jāuzsver, ka neliela fiziska atšķirība, kā, piemēram, šķiltavu korpusa izgatavošanā izmantotais materiāls, kas nekā neietekmē ražojuma galvenās tehniskās īpašības, galveno izmantojumu un funkciju un kas nav uztverama patērētājiem, ir nepietiekama, lai pamatotu nošķīrumu starp iespējami "identiskām" un "līdzīgām" vienreizlietojamām krama šķiltavām. Šis secinājums attiecas uz vienreizlietojamu krama šķiltavu, kas ievestas no Ķīnas Tautas Republikas, salīdzinājumu attiecīgi ar visām tām, ko ražo un pārdod Kopienā, un tām, ko ražo un pārdod analogās valsts ražotājs, kas sadarbojās.

(16) Tas pats importētājs arī iesniedza protestu attiecībā uz dažādām fiziskām atšķirībām, kas, kā minēts, ietekmē līdzīga ražojuma definīciju. Tomēr šos apgalvojumus, kurus kopumā jau aplūkoja sākotnējā izmeklēšanā, nepamatoja ar izšķirošiem jauniem pierādījumiem, kas pamatotu to ievērošanu līdzīgā ražojuma definīcijā, īpaši attiecībā uz patērētāju ražojuma uztveri.

(17) Šajos apstākļos apstiprina, ka vienreizlietojamām krama šķiltavām, ko ražo un pārdod Kopienas ražošanas nozare, un no Ķīnas Tautas Republikas ievestām šķiltavām ir pietiekami līdzīgas galvenās fiziskās un tehniskās īpašības, lai tās uzskatītu pat līdzīgu ražojumu. Ja arī var būt nelielas atšķirības starp ievesto ražojumu no Ķīnas Tautas Republikas un Kopienas produkciju, šīs atšķirības nav tādas, lai nodrošinātu secinājumu, ka tie nav jāuzskata par līdzīgiem ražojumiem. Tādēļ apstiprina sākotnējās izmeklēšanas secinājumus attiecībā uz līdzīga ražojuma definīciju.

Kā paskaidrots 26. un 36. apsvērumā, iepriekš minētie secinājumi tāpat attiecas uz vienreizlietojamām krama šķiltavām, ko ražo un pārdod analogās valsts ražotājs, kas sadarbojas.

iii) Kopienas ražošanas nozare

(18) Ņemot vērā iepriekš minēto, noraidīja prasību, ka Kopienas ražošanas nozare ir jādefinē no jauna kā tāda, kas ietver tikai to Kopienas ražotāju, kurš ražo šķiltavas ar plastmasas korpusiem. Pamatojoties uz šo, konstatēja, ka izmeklēšanas laika posmā Kopienas ražotāji, kuru vārdā tika iesniegts pārskatīšanas pieprasījums, veidoja vairāk nekā 70 % no Kopienas kopējās līdzīgā ražojuma produkcijas. Attiecīgi secina, ka attiecīgie ražotāji veido "Kopienas ražošanas nozari" pamatregulas 4. panta 5. punkta nozīmē.

D. DEMPINGS

a) Normālvērtība

i) Analogā valsts

(19) Tā kā Ķīnas Tautas Republika nav valsts ar tirgus ekonomiku, normālvērtību vajadzēja noteikt, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta valstī ar tirgus ekonomiku (tā sauktajā analogajā valstī) saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu. Tādēļ sūdzībā bija ierosināts kā analogo valsti izmantot Taizemi, kā sākotnējā izmeklēšanā, un notika saziņa ar abiem Taizemes ražotājiem, kas bija sadarbojušies minētajā izmeklēšanā. Šajā gadījumā Taizemes ražotāji nesadarbojās.

(20) Līdz ar to saziņa notika arī ar vienu Korejas ražotāju un diviem ražotājiem Filipīnās. Tikai ražotāji Filipīnās norādīja, ka viņi vēlas sadarboties ar Komisiju, un iesniedza aizpildītu Komisijas aptaujas lapu. Tomēr viena Filipīnu ražotāja gadījumā atbilde bija pārāk nepilnīga un tika pieprasītas sīkākas ziņas. Pēc tam attiecīgais ražotājs informēja Komisiju, ka viņš nevēlas sniegt sīkāku informāciju. Vēlāk uzskatīja, ka šis ražotājs nav gatavs sadarboties, kā rezultātā kā informācijas avots attiecībā uz Filipīnām palika tikai viens uzņēmums.

Pēc izmeklēšanas galveno secinājumu nodošanas atklātībai importētājs, kurš sadarbojās, pieprasīja, ka ir jāsazinās arī ar Honkongas uzņēmumu, Cli–Claque Ltd, kurš, kā apgalvo, Filipīnās ražo vienreizlietojamas šķiltavas. Komisijas uzmanība šā iespējamā ražotāja esamībai Filipīnās tika pievērsta ārkārtīgi vēlā izmeklēšanas posmā, un tādēļ to nevarēja izskatīt, būtiski netraucējot izmeklēšanu.

(21) Tā kā nebija citas iespējas normālvērtības noteikšanai, nevarēja izvairīties no analogās valsts maiņas. Ņemot vērā Tiesas lēmumus par kritērijiem, kas piemērojami analogo valstu izvēlei, Filipīnu piemērotības novērtēšanas nolūkā pārbaudīja tālāk norādītos kritērijus:

- attiecīgā tirgus pārstāvība:

Filipīnu vietējā tirgus lielums padara Filipīnas par reprezentatīvu valsti, lai noteiktu normālvērtību Ķīnas Tautas Republikai (ražotāja, kas sadarbojās, pārdošanas apjoms vietējā tirgū Filipīnās veido vairāk nekā 5 % no Ķīnas eksporta uz Kopienu).

- tirgus atvērtība:

Filipīnu tirgus ir atvērts konkurencei: vienreizlietojamu šķiltavu vietējie ražotāji sastopas ar konkurenci cenu ziņā galvenokārt ievērojamā importa dēļ. Pieprasījuma struktūra arī ir labvēlīga konkurencei, tā kā tirgū darbojas daudzi uzņēmēji, piemēram, lielveikali un vidēji vai mazi mazumtirgotāji.

- pieeja pamatmateriāliem:

visbeidzot, nešķiet, ka pastāv ievērojamas atšķirības starp Ķīnu un Filipīnām attiecībā uz pieejas vienkāršību pamatmateriāliem. Tā ir patiesība, ka dažas detaļas un sastāvdaļas Filipīnās ieved, taču arī Ķīnas ražotāji no piegādātājiem, kuri atrodas ārpus Ķīnas, ieved dažas no visjutīgākajām šķiltavu daļām, piemēram, kramu. Šķiet, ka šķiltavu daļu vispārējā pieejamība Filipīnās ir vismaz tāda pati, kā Ķīnas Tautas Republikā.

(22) Tomēr, ņemot vērā to, ka uzņēmums Filipīnās, kas sadarbojas, pieder uzņēmumu grupai, kurai pieder arī sūdzības iesniedzējs, Komisija arī uzskatīja par nepieciešamu analizēt šādas saistības sekas, lai noteiktu, vai šī situācija negatīvi neietekmē iesniegtos datus, un attiecīgi, vai šo informāciju varētu vai nevarētu izmantot pašreizējās pārskatīšanas izmeklēšanas sakarā.

(23) Attiecīgā Filipīnu ražotāja iesniegto ražošanas izmaksu padziļinātā pārbaudē atklājās, ka sakarā ar to, ka dažas vienreizlietojamu krama šķiltavu izgatavošanā izmantojamas daļas iepirka no saistītām pusēm, radās papildu izmaksas. Tādēļ, lai veiktu saprātīgu un piemērotu rentabilitātes pārbaudi, attiecīgās papildu izmaksas atskaitīja. Pēc šādas korekcijas konstatēja, ka Filipīnu ražotāja, kas sadarbojās, izmantotās cenas līdzīga ražojuma pārdošanā vietējā tirgū parastā tirdzniecības apritē ļāva atgūt visas izmaksas, kādas radušās parastā tirdzniecības apritē, plus normālu peļņas normu.

Šādos apstākļos secināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punkta a) apakšpunkta i) daļu normālvērtības pamatā var izmantot cenas, par kādām vienreizlietojamas krama šķiltavas faktiski pārdeva patēriņam vietējā tirgū Filipīnās.

(24) Tas līdz ar iepriekš minētajiem elementiem saistībā ar Filipīnu kā analogas valsts statusu lika Komisijai uzskatīt, ka Filipīnas bija piemērota un saprātīga izvēle. Ieinteresētās personas laikus informēja par šo ierosināto rīcības gaitu. Galvenās piezīmes, ko tās iesniegušas, ir aplūkotas tālāk, kā arī 28. līdz 31. apsvērumā.

(25) Attiecīgie eksportētāji vai nu piekrita, vai arī nereaģēja uz ierosinājumu izmantot Filipīnas kā analogu valsti.

(26) Termiņā, ko piešķīra, lai iesniegtu piezīmes par analogās valsts izvēli, importētājs, kas bija sadarbojies, norādīja, ka Filipīnas būtu neatbilstoša izvēle tikai tādā gadījumā, ja izmantotie dati attiektos uz Filipīnu ražotāju, kas ražo šķiltavas ar plastmasas korpusu un kam nav saikņu ar Kopienas ražošanas nozari.

Attiecībā uz apgalvojumiem par fiziskām atšķirībām starp šķiltavām ar plastmasas korpusu un neilona korpusu jāatzīmē, ka izteiktie argumenti ir identiski tiem, ko saistībā ar attiecīgā ražojuma noteikšanu un līdzīga ražojuma definīciju izteica attiecībā uz vienreizlietojamām krama šķiltavām, ko ražo un pārdod Kopienas ražošanas nozare. Kā paskaidrots 12. līdz 17. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka visas vienreizlietojamās krama šķiltavas veido vienu ražojuma kategoriju un ka vienreizlietojamās šķiltavas ar plastmasas korpusu un neilona korpusu ir uzskatāmas par līdzīgiem ražojumiem. Šis secinājums ir spēkā arī analogās valsts izvēles sakarā. Attiecībā uz esošo saikņu iespējamo ietekmi Komisija uzskatīja, ka 23. apsvērumā izklāstītā pārbaude bija devusi pietiekamu liecību, ka izteiktās bažas ir bez pamata ar noteikumu, ka normālvērtības pamatā ir pārdošanas cenas vietējā tirgū.

Šis importētājs arī ierosināja kā analogo valsti izvēlēties Meksiku. Tomēr šo ierosinājumu izteica tikai 1994. gada septembrī, proti, vairāk nekā piecus mēnešus pēc termiņa beigām, ko noteica piezīmju iesniegšanai par jautājumu, un tādēļ to nevarēja aplūkot, būtiski nekavējot izmeklēšanu.

(27) Tādēļ apstiprina secinājumu, ka Filipīnas ir piemērota un saprātīga izvēle, lai noteiktu normālvērtību Ķīnas Tautas Republikai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu.

ii) Prasības piemērot pamatregulas 2. panta 6. punktu

(28) Dažas ieinteresētās personas pieprasīja, ka normālvērtību vajadzējis noteikt, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6. punktu, proti, saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami, ja ražojumu neieved tieši no izcelsmes valsts, bet izved uz Kopienu no caurvešanas valsts, un ka šajā sakarā normālvērtību vajadzējis noteikt eksportētājvalstī, proti, Honkongā.

(29) Jāatzīmē, ka ar Komisiju sadarbojās tikai ierobežots Ķīnas eksportētāju skaits un viens nesaistīts importētājs. Uzņēmumi, kas sadarbojās, Ķīnas šķiltavas izveda uz Kopienu vai ieveda tajā caur Honkongu. Šie uzņēmumi veido apmēram 53 % no kopējā eksporta uz Eiropas Kopienu. Attiecībā uz Honkongā esošajiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kuri veido apmēram 13 % no kopējā Ķīnas šķiltavu eksporta uz Eiropas Kopienu, Komisija ir konstatējusi, ka tie pārdod Ķīnas šķiltavas arī savā vietējā tirgū. Tomēr pārējiem uzņēmumiem (proti, eksportētājiem, kas nesadarbojās, kuru importētāji nesadarbojās) "eksportēšanas ceļš" nebija zināms.

(30) Šajā sakarā Komisija uzskata, ka vispār 2. panta 6. punkta noteikumi nav piemērojami ievedumam ar tādas valsts izcelsmi, kurā nav tirgus ekonomikas. Tomēr šajā gadījumā, iespējams, lielo vairumu vienreizlietojamu krama šķiltavu no Ķīnas vienkārši pārkrauj Honkongā. Attiecībā uz ražošanu eksporta valstī saskaņā ar Komisijai sniegto informāciju, šķiet, ka izmeklēšanas laikā Honkongā nenotika gatavu vienreizlietojamu krama šķiltavu ražošana. Visbeidzot, ciktāl tas attiecas uz pārdošanas cenām eksportētājvalstī, tā kā attiecīgās šķiltavas ir vai nu ražotas Ķīnā saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumiem, vai arī iesaistītās puses ir savstarpēji saistītas, Komisija nevar pieņemt šo pārdošanu kā tādu, kas notikusi parastā tirdzniecības apritē.

(31) Ņemot vērā iepriekš minēto, secina, ka pat tad, ja 2. panta 6. punkts būtu uzskatāms par piemērojamu importam ar tādas valsts izcelsmi, kurā nav tirgus ekonomikas, šīs izmeklēšanas sakarā nebūtu lietderīgi noteikt normālvērtību, pamatojoties uz cenām eksportētājvalsts vietējā tirgū, tā kā Honkongā nenotika gatavu krama šķiltavu ražošana un turklāt minētajā teritorijā nebūtu ticamas salīdzināmas cenas šiem ražojumiem. Tādējādi normālvērtības pamatā ir jābūt cenām izcelsmes valsts vietējā tirgū. Tomēr, tā kā Ķīnas Tautas Republika ir valsts, kurā nav tirgus ekonomikas, normālvērtība ir jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu.

iii) Pārdošanas cena Filipīnu vietējā tirgū

(32) Komisija apsvēra, vai normālvērtību varētu noteikt, pamatojoties uz cenām, par kādām ražojumu faktiski pārdod patēriņam Filipīnu tirgū. Šajā sakarā atzīmēja, ka Filipīnu uzņēmums, kas sadarbojās, pārdeva savas vienreizlietojamās krama šķiltavas vairākiem lieliem patērētājiem, no kuriem viens bija neatkarīgs izplatītājs, kurš šķiltavas pārdeva tālāk mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem, savukārt cits bija liels tabakas uzņēmums. Komisija arī konstatēja, ka pārdošanas cena ļāva gūt peļņu no pārdošanas (skatīt 23. apsvērumu).

Tādēļ secina, ka ražotāja, kas sadarbojās, pārdošanas cenas Filipīnu vietējā tirgū ir piemērots pamats normālvērtības noteikšanai.

b) Eksporta cena

(33) Komisija nosūtīja aptaujas lapas visiem eksportētājiem, kas bija zināmi no iepriekšējām izmeklēšanām attiecībā uz šo ražojumu. Pilnīgas atbildes sniedza tikai divi eksportētāji un viens importētājs, kas minēti 7. apsvērumā, kā arī viens Ķīnas ražotājs (proti, Dong Guan Lighter Factory, Dong Guan City, Ķīnas Tautas Republika).

Kopējie daudzumi, ko norādījuši eksportētāji, kas sadarbojās, un importētājs, kas sadarbojās, veido 53 % no kopējā ieveduma. Attiecībā uz atlikušo eksportu un saskaņā ar pamatregulas 7. panta 7. punkta b) apakšpunktu tā kā Statistikas birojam ir informācija par cenām, pamatojoties uz dažādu šķiltavu klāstu (noformējuma, formas, lieluma u.c. ziņā), kas tādēļ nav piemērota eksporta cenas noteikšanai, un ņemot vērā sadarbības līmeni, eksporta cenu eksportētājiem, kas nesadarbojās, noteica, pamatojoties uz vidējo cenu uzņēmumam, kas sadarbojās, ar viszemāko vidējo cenu. Vienlaicīgi uzskatīja, ka šķiltavas, ko piegādājuši eksportētāji, kas nesadarbojās, ir "neizolētās" šķiltavas, kuras pārdod 50 vienību iesaiņojumos (tā sauktās "neiesaiņotās").

(34) Eksportētāji, kas sadarbojās, pieprasīja atsevišķu režīmu (proti, atsevišķu eksporta cenu un līdz ar to atsevišķu dempinga starpību) noteikšanu. Lai gan atsevišķu režīmu var piešķirt dažiem eksportētājiem valstīs, kurās nav tirgus ekonomikas, jo īpaši, ja tās ir parādījušas savu neatkarību no valsts eksporta politikas īstenošanā un eksporta cenu noteikšanā, uzskatīja, ka šajā jautājumā nepieciešams ievērot ārkārtēju piesardzību.

Šajā ziņā jāatceras, ka 2. apsvērumā minētajā jaunpienācēju pārskata izmeklēšanā secināja, ka nevienam no četriem Ķīnas uzņēmumiem, kas iesaistīti minētajā izmeklēšanā, nevar piešķirt atsevišķu režīmu. Tā kā šis secinājums, cita starpā, attiecās uz abiem uzņēmumiem, kas bija sadarbojušies šajā izmeklēšanā, un ņemot vērā to, ka attiecīgie uzņēmumi nesniedza jaunus pamatotus pierādījumus attiecībā uz to deklarēto neatkarību, atsevišķa režīma piešķiršanu pieteikuma iesniedzējiem uzskatīja nedz par piemērotu, nedz atbilstīgu Kopienas iestāžu noteiktajai pieejai.

c) Salīdzinājums

(35) Lai gan visas vienreizlietojamās krama šķiltavas var uzskatīt par vienu ražojumu, tās pārdod dažādos veidos, proti, bez iesaiņojuma, apdrukātas, ar apvalku u.c. Apmēram 80 % eksporta no Ķīnas, kā ziņoja uzņēmumi, kas sadarbojās, veidoja neiesaiņotas šķiltavas. Tikai mazi izvesti daudzumi attiecās uz vienreizlietojamās šķiltavām, kas bija apdrukātas no vienas vai abām pusēm. Lai aprēķinātu dempingu, salīdzināja tikai neiesaiņoto šķiltavu normālvērtību un eksporta cenu. Šo pieeju uzskatīja par saprātīgu, jo neiesaiņotas šķiltavas veidoja lielāko eksportēto daudzumu vairumu, kā ziņoja uzņēmumi, kas sadarbojās.

(36) Importētājs, kas bija sadarbojies, apgalvoja, ka šķiltavas, ko ražo Filipīnu uzņēmums, kas sadarbojās, nav salīdzināmas ar Ķīnas šķiltavām, jo tās ir izgatavotas no cita materiāla, proti, Filipīnu šķiltavu korpuss ir izgatavots no neilona, savukārt Ķīnas šķiltavu korpuss – no plastmasas. Importētājs arī apgalvoja, ka atšķirības pastāv arī attiecībā uz pārējām daļām un ir jāņem vērā kā cenu korekcija 100 % apmērā. Šis importētājs apgalvoja, ka šo fizisko atšķirību rezultātā pieaug ražošanas izmaksas, tādējādi ietekmējot Filipīnu šķiltavu pārdošanas cenu, salīdzinot ar Ķīnas šķiltavām.

Attiecībā uz korpusa izgatavošanai izmantoto materiālu Komisijai pieejamā informācija liecināja, ka Ķīnas ražotāju izmantotais izejvielas veids kilogramā patiešām ir lētāks nekā Filipīnu ražotāja izmantotais. Tomēr tehniskās īpašības šķiltavām ar plastmasas korpusu liecina, ka korpusa sieniņas ir līdz pat 2,5 reižu biezākas nekā šķiltavām ar neilona korpusu, un tādēļ tiek izmantots vairāk materiāla. Turklāt apstrādes cikls šķiltavām ar plastmasas korpusu ir ilgāks, jo atvēsināšanai nepieciešams ilgāks laiks. Iznākumā izmaksu atšķirības ir neievērojamas.

Komisija pieņem, ka Ķīnas un Filipīnu ražotāju izmantotās daļas nav pilnīgi vienādas un ka līdz ar to arī salikšanas process nav pilnīgi vienāds. Tomēr, pamatojoties uz Komisijai sniegto informāciju, tās daļas ražošana, kuru minēja kā sarežģītāku un/vai mazliet atšķirīgu daļu, pastāvīgi neradīja lielākas izmaksas nekā iespējami mazāk sarežģītas daļas izgatavošana. Turklāt nebija pieejama informācija, kas liktu domāt, ka iespējamās fiziskajās atšķirībās, kuras tikai nenozīmīgi ietekmē izmaksas, ietekmē arī pārdošanas cenas.

Šādos apstākļos secina, ka cenu korekcija nav garantēta, ņemot vērā iespējamās fiziskās un/vai kvalitatīvās atšķirības.

(37) Lai nodrošinātu godīgu salīdzinājumu, piešķīra normālvērtības korekciju attiecībā uz tirdzniecības nodokli Filipīnu vietējā tirgū. Ciktāl tas attiecas uz eksporta cenu un ja tā ir pieejama, faktiskās frakts, apdrošināšanas un citas izmaksas atskaitīja līdz FOB līmenim, citos gadījumos noņēma procentuālo daļu, kas atbilst šādiem atskaitījumiem. Turpmākas korekcijas netika pieprasītas vai uzskatītas par nepieciešamām.

Pārdošanas cenas Filipīnu vietējā tirgū salīdzināja ar Ķīnas eksporta cenām tajā pašā tirdzniecības posmā, proti, FOB cena uz valsts robežas.

d) Dempinga starpība

(38) Konstatēja, ka dempinga starpība, kas izteikta kā procentuālā daļa no importa CIF vērtības līdz Kopienas robežai, ir 80,3 %.

E. KAITĒJUMS

a) Vispārīgas piezīmes

(39) Jāuzsver, ka šo pārskata izmeklēšanu turpināja veikt pēc Kopienas ražotāju pieprasījuma, kuri apgalvoja, ka Ķīnas vienreizlietojamo krama šķiltavu dempings kopš sākotnējās izmeklēšanas pabeigšanas ir ievērojami pieaudzis, pieprasot spēkā esošo pasākumu grozīšanu, lai novērstu turpmāku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

Ņemot vērā pamatregulas 13. panta 3. punkta noteikumus, bija nepieciešams izpētīt kaitējuma apjomu. Sākotnējā izmeklēšanā bija izvērtētas un kopīgi ar citu trešo valstu importu konstatētas Ķīnas importa dempinga kaitējumu radošās sekas. Atbilstīgi veica arī kaitējuma izmeklēšanu, lai konstatētu, vai Ķīnas eksportētāju radītais dempinga pieaugums ir izraisījis tālāku dempingu, kas garantētu spēkā esošo pasākumu izmaiņas attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku.

b) Kopienas kopējais patēriņš

(40) aprēķinot attiecīgo ražojumu kopējo patēriņu Kopienas tirgū, Komisija pievienoja Kopienas ražotāju pārdotos vienreizlietojamu krama šķiltavu apjomus Kopienā, deklarējot tos ar KN kodu 96131000. Pamatojoties uz šo, kopējais patēriņš starp 1989. gadu (proti, sākotnējās izmeklēšanas periodā) un 1993. gadu ir pieaudzis par 15 %.

Tomēr ir zināms, ka imports ar KN kodu 96131000 attiecas ne tikai uz vienreizlietojamām krama šķiltavām, bet arī uz vienreizlietojamām pjezo šķiltavām. Ievesto pjezo šķiltavu daudzums nav precīzi zināms un tādēļ nav iespējams novērtēt patēriņa pieaugumu sakarā ar šā veida vienreizlietojamu šķiltavu importu. Komisija mēģināja vispārīgajā importa statistikā nodalīt krama un pjezo šķiltavas, pamatojoties uz Taric statistiku, kurā šie divi veidi ir jānošķir, taču uz šā pamata nevarēja iegūt ticamus vēsturiskus datus.

Tomēr, ciktāl tas attiecas uz Ķīnas Tautas Republiku, jāatzīmē, ka Komisijai pieejamā informācija liecina, ka no šīs valsts līdz šim izmeklēšanas posmam un tā laikā nav ievestas pjezo šķiltavas. Tas nozīmē, ka ciktāl tas attiecas uz Ķīnas Tautas Republiku, tās vienreizlietojamu krama šķiltavu tirgus daļu nav iespējams pārvērtēt, jo viss Ķīnas imports, uz ko attiecas minētais KN kods, bija saistīts ar pārbaudāmo ražojumu.

c) Faktori saistībā ar importa dempingu

i) Apjoms un tirgus daļa

(41) Laikā no 1989. gada līdz izmeklēšanas laika posma beigām imports no Ķīnas, salīdzinot ar 1989. gadu, ievērojami pieauga. Ievestie daudzumi patiešām bija 9,6 miljoni vienību gadā 1989. gadā, tad 69,3 miljoni 1990. gadā, 78,1 miljons 1991. gadā, 45,5 miljoni 1992. gadā un 71,6 miljoni vienību 1993. gadā (pielāgojot izmeklēšanas laika posmu 12 mēnešiem).

Pēc relatīva samazinājuma 1992. gadā, ko izraisīja pasākumu ieviešana 1991. gadā, imports pieauga daudz lielākā apmērā nekā patēriņš. Līdz ar to Ķīnas importa tirgus daļa ievērojami pieauga, proti, no 1,5 % 1989. gadā līdz 11 % 1991. gadā, tad no 7 % 1992. gadā līdz 10 % 1993. gadā (pielāgojot izmeklēšanas laika posmu 12 mēnešiem).

ii) Cenas

(42) Šīs pārskata izmeklēšanas sakarā ir ārkārtīgi svarīgi atzīmēt, ka eksporta cena Ķīnas šķiltavām šajā izmeklēšanas laika posmā kritās apmēram par 23 %, salīdzinot ar sākotnējās izmeklēšanas laika posmu (1989. gads). Šajā sakarā arī jāatzīmē, ka šo tendenci konstatēja, pamatojoties uz rādītājiem, kurus iesniedza eksportētāji, kuri sadarbojās, un importētājs, kurš sadarbojās, jo 33. apsvērumā minēto iemeslu dēļ Statistikas biroja statistika nebija piemērota, lai noteiktu eksporta cenas.

(43) Ķīnas šķiltavu cenas arī salīdzināja ar Kopienā ražoto un Kopienas ražošanas nozares pārdoto šķiltavu cenām. Līdzīgi kā sākotnējā izmeklēšanā, Komisija uzskatīja, ka šim cenu salīdzinājumam, kuru veica, pamatojoties uz pārdošanas apjomu reprezentatīvu skaitu, pārdodot vairumtirgotājiem un lieliem mazumtirgotājiem, par pamatu ir jāizmanto tikai šķiltavas ar vienādu vai gandrīz vienādu gāzes daudzumu un līdz ar to – līdzīgu uzliesmojumu skaitu. To iemeslu dēļ, kas minēti 36. apsvērumā un ir spēkā arī šajā sakarā, neveica pielāgojumus, ņemot vērā citas iespējamās fiziskās un/vai kvalitatīvās atšķirības.

(44) No Ķīnas ievesto vienreizlietojamo šķiltavu pārdošanas cenas izmeklēšanas laika posmā bija ievērojami zemākas nekā vidējā pārdošanas cena salīdzināmās vienreizlietojamām šķiltavām, ko ražojuši Kopienas ražotāji. Konstatēja, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība ir 26 % (kas izteikta, pamatojoties uz Kopienas pārdošanas cenu).

d) Kopienas ražošanas nozares stāvoklis

i) Vispārīgi

(45) Šķiltavu tirgus ļoti strauji reaģē uz cenu izmaiņām. Lai varētu veikt pārdošanu vai saglabāt tirgus daļu, daudziem ražotājiem un pircējiem ir tendence pielāgot savas cenas iespējami viszemākajam līmenim. Sastopoties ar importa dempingu par zemām cenām no Ķīnas Tautas Republikas, Kopienas ražošanas nozare bija spiesta pazemināt savas cenas, mēģinot saglabāt tirgus daļu, ražošanas līmeni un jaudas izmantojumu.

ii) Ražošana, pārdošana un tirgus daļa

(46) Kopienas ražošanas nozares ražošana un pārdošana laikā starp sākotnējo izmeklēšanas laika posmu un pašreizējo izmeklēšanas laika posmu saglabājās stabilas, neraugoties uz zināmu uzlabojumu 1990. un 1991. gadā. Tomēr tajā paša laika posmā pieaugoša tirgus apstākļos šī tirgus daļa samazinājās par 9 procentu punktiem, savukārt Ķīnas importa tirgus daļa pieauga par 8,5 procentu punktiem.

iii) Cenas, rentabilitāte un nodarbinātība

(47) Kopienas ražošanas nozares cenas, salīdzinot sākotnējo izmeklēšanas laika posmu ar šo izmeklēšanas laika posmu, ir vidēji kritušās. Cenu samazinājums patiesībā bija vienīgais līdzeklis, kā noturēt tirgus daļas zaudējumu iespējami mazāku. Neraugoties uz šo samazinājumu, Kopienas ražošanas nozare nesasniedza šo rezultātu.

(48) Kopš sākotnējā izmeklēšanas laika posma Kopienas ražošanas nozares finansiālais stāvoklis kopumā, pēc zināma uzlabojuma 1991. gadā, līdz pat pašreizējā izmeklēšanas laika posma beigām pasliktinājās. Nepārtraukto cenu kritumu nevarēja kompensēt ar izmaksu samazināšanu. Vidējā pārdošanas cena 1993. gadā bija zemāka nekā vidējās izmaksas, tostarp pārdošanas, vispārīgie un administratīvie izdevumi.

(49) Kopienas ražošanas nozarē ir darīts viss iespējamais, lai tiktu galā ar nepārtraukto cenu samazināšanos, un īpaši samazinot savu darbinieku skaitu par 13 % laikā starp sākotnējo izmeklēšanas laika posmu un pašreizējo izmeklēšanas laika posmu, taču vienlaicīgi saglabājot ražošanu un pārdošanu, lai saglabātu rentabilitāti.

e) Secinājums par kaitējumu

(50) Šajos apstākļos jāsecina, ka kaitējums, kas nodarīts Kopienas ražošanas nozarei, ir ievērojami pieaudzis. Attiecīgie Kopienas ražotāji pieaugošā tirgū ir zaudējuši tirgus daļu, un to rentabilitāte ir pasliktinājusies, neraugoties uz stingriem izmaksu samazinājumiem, tostarp darbavietu skaita samazināšanu.

F. KAITĒJUMA CĒLOŅI

(51) Komisija pārbaudīja, vai Kopienas ražošanas nozares ciesto papildu kaitējumu ir izraisījis pieaugošais Ķīnas eksportētāju dempings un vai nav citu faktoru, kas varētu būt izraisījuši vai veicinājuši šo kaitējumu.

a) Importa dempinga sekas

(52) Pārbaudot importa dempinga sekas, konstatēja, ka pieaugošais Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importa dempings par zemām cenām sakrita ar Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas zaudējumu, cenu samazinājumu un finansiālā stāvokļa pasliktināšanos.

(53) Protams, laika posmā no sākotnējā izmeklēšanas laika posma līdz pašreizējam izmeklēšanas laika posmam Ķīnas importa tirgus daļa bija ievērojami pieaugusi, proti, no 1,5 % līdz 8,5 % no kopējā patēriņa, savukārt Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 9 % no Kopienas kopējā patēriņa. Tajā pašā laika posmā Ķīnas eksporta samazinājuma līmenis arī pieauga no apmēram 20 % pirms pasākumu ieviešanas līdz 26 % pašreizējā izmeklēšanas laika posmā.

Ņemot vērā to, ka attiecīgais tirgus strauji reaģē uz cenu izmaiņām, kā jau paskaidrots 45. apsvērumā, ir skaidrs, ka šis ievērojamais un pieaugošais cenu samazinājums, ko izraisa Ķīnas importa dempings, līdz ar atbilstīgi pieaugošu tirgus daļu, ir būtiski ietekmējis Kopienas ražošanas nozari gan šīs nozares pārdoto apjomu ziņā augošā tirgū, gan tās pārdošanas cenu ziņā, ar tam sekojošu ietekmi uz vienas vienības izmaksām un peļņu.

Turklāt, ņemot vērā to, ka Ķīnas importa dempinga starpība tajā pašā laika posmā ir ievērojami pieaugusi, secina, ka šāds nopietns importa dempings ir izraisījis turpmāku kaitējumu attiecīgajai Kopienas ražošanas nozarei.

b) Citu faktoru ietekme

(54) Komisija pārbaudīja, vai Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu nav izraisījuši vai veicinājuši citi faktori, nevis importa dempings, kā, piemēram, Kopienas ražošanas nozares eksporta kritums uz trešām valstīm, vai importa pieaugums no citām valstīm papildus Ķīnas Tautas Republikai.

(55) Laikā starp sākotnējo izmeklēšanas laika posmu un 1993. gadu Kopienas ražošanas nozares eksports liecināja par vispārēju stabilitātes tendenci (pēc apjoma indekss 1989. gadā bija 100, 1990. gadā – 106, 1991. gadā – 105, 1992. gadā – 95 un 1995. gadā – 100). Tādēļ šo attīstību nevar uzskatīt par faktoru, kas nelabvēlīgi ietekmējis Kopienas ražošanas nozari.

(56) Importam no valstīm ārpus Ķīnas Tautas Republikas laikā no 1989. gada līdz izmeklēšanas laika posmam bija stabila tirgus daļa apmēram 25 % apmērā no kopējā patēriņa. Sīkākā analīzē atklājās, ka dažas valstis ir pārņēmušas parastos piegādātājus, uz kuriem tagad attiecas antidempinga pasākumi (izņemot Ķīnai noteiktos), un, iespējams, ir iesaistījušās tirgū agresīvās cenu veidošanās politikas dēļ, kura, iespējams, ir ietekmējusi Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

To apstiprina nesen iesniegtā sūdzība un antidempinga procesa uzsākšana attiecībā uz vienreizlietojamu krama šķiltavu importu no dažām trešām valstīm, kuras nebija iesaistītas sākotnējā procesā [6]. Tomēr importa dempinga no trešām valstīm hipotētiskā esamība nemazina tā fakta nozīmi, ka Ķīnas imports, kam cenu samazinājuma un dempinga pieauguma rezultātā ir ievērojami pieaugusi tirgus daļa, atsevišķi ir jāuzlūko kā cēlonis turpmākam būtiskam kaitējumam, kas nodarīts Kopienas ražošanas nozarei.

(57) Viens importētājs iebilda, ka jaunu ražojumu, piemēram, pjezo vienreizlietojamu šķiltavu un bezliesmas atkārtoti uzpildāmu šķiltavu, ieviešana ir nelabvēlīgi ietekmējusi Kopienas ražošanas nozari, samazinot pieprasījumu pēc vienreizlietojamām krama šķiltavām un pazeminot to cenas. Tomēr šos apgalvojumus neapstiprināja ar pierādījumiem, norādot, ka Kopienas patērētāji vienreizlietojamo krama šķiltavu vietā iegādājās šos jaunos ražojumus. Patiesībā šķiet, ka attiecīgais ražojums saglabāja pievilcību, ievērojot importa un patēriņa pieaugumu.

(58) Tas pats importētājs arī apgalvoja, ka saimnieciskā lejupslīde ir viens no galvenajiem Kopienas ražošanas nozares ciestā kaitējuma iemesliem. Rezultātā patērētāji, kā tika apgalvots, meklēja šķiltavas ar viszemāko cenu, kādas bija pieejamas. Tika apgalvots, ka tādēļ cenas ir kritušās un Ķīnas šķiltavas kļuvušas patērētājiem pievilcīgākas.

Kaut gan ir skaidrs, ka Ķīnas dempinga cenas ir nežēlīgi samazinājušas Kopienas ražošanas nozares cenas, tādējādi ietekmējot to cenu noteikšanas politiku un rentabilitāti, nav sniegti pamatoti pierādījumi apgalvojumiem par saimnieciskās lejupslīdes ietekmi uz Kopienas šķiltavu tirgu kopumā un jo īpaši Kopienas ražošanas nozares stāvokli. Patiesībā, ja šādu ietekmi, ja tāda būtu, varētu arī pamanīt Kopienas kopējā tirgū, jāuzsver, ka vienreizlietojamo krama šķiltavu patēriņš Kopienā ir pieaudzis (skatīt 40. apsvērumu). Šajos apstākļos nav pieņemams arguments, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarītajā kaitējumā vainojama saimnieciskā lejupslīde.

(59) Tas pats importētājs apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares smagais stāvoklis ir saistīts ar to, ka, salīdzinot ar atkārtoti uzpildāmajām šķiltavām, vienreizlietojamās krama šķiltavas, ko tas ražoja, ir videi nedraudzīgi ražojumi un ka Kopienas patērētāju aizvien pieaugošā vides apziņa apgrūtina pārdošanu šādiem vienreizlietojamiem ražojumiem, kādiem valdības turklāt apsver iespēju uzlikt tā sauktos "ekonodokļus".

Šajā sakarā ir vērts atzīmēt, ka, lai gan ievestās šķiltavas ir videi vienlīdz nedraudzīgas, tās aizvien tiek intensīvi tirgotas. Vienreizlietojamu šķiltavu patēriņš kopumā turpina pieaugt. Turklāt iepriekš minēto argumentu, kas balstīts uz pieaugošu patērētāju vides apziņu, neapstiprināja neviens skaidrs pierādījums, ka ievērojama Kopienas patērētāju daļa izteikti dotu priekšroku atkārtoti uzpildāmām šķiltavām.

(60) Visbeidzot, šis importētājs arī apgalvoja, ka jebkādam Kopienas ražošanas nozarei nodarītajam kaitējumam ir jāsamazinās, jo importam no Ķīnas Tautas Republikas, jo īpaši 1993. gadā, pamatā bija attīstība Itālijas un Apvienotās Karalistes tirgū, proti, akcīzes nodokļa atcelšana vienreizlietojamām šķiltavām, kas līdz 1992. gada beigām ierobežoja šo ražojumu patēriņu.

Šo argumentu nevar pieņemt. Patiesībā nekas neizskaidro, kādēļ akcīzes nodokļu atcelšanas rezultātā minētajās dalībvalstīs jāpieaug importam, kas bija zīmīgi tikai attiecībā uz Ķīnas izcelsmes ražojumiem. Ja nebūtu negodīgas tirdzniecības prakses, jebkurš konkurētspējīgs piegādātājs varētu ienākt un konkurēt Itālijas un Apvienotās Karalistes augošajos tirgos. Fakts, ka Ķīnas importa dempings ieguva ievērojamu tirgus daļu Itālijā un Apvienotajā Karalistē, uzsver Ķīnas importa dempinga īpašo ietekmi, kā rezultātā Ķīnas ražotāji panāca lielāku tirgus daļu ar zemākām cenām. Šie apstākļi tādēļ negarantē izmaiņas secinājumos par kaitējuma cēloņiem.

c) Secinājums par cēloņiem

(61) Ņemot vērā iepriekš minēto, ir redzams, ka Ķīnas importa dempings ir radījis ievērojamu lejupvērstu spiedienu uz vienreizlietojamu krama šķiltavu cenām Kopienas tirgū.

Pilnībā nevar atmest arī citu faktoru, piemēram, importa no trešām valstīm ietekmi uz Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tomēr, ņemot vērā iepriekš izklāstītos elementus un jo īpaši ievērojamo pieaugumu daudzumiem, kas ievesti no Ķīnas Tautas Republikas par dempinga cenām, līdz ar lielāku cenu samazinājumu no Ķīnas eksportētāju puses, secina, ka importa dempings no Ķīnas Tautas Republikas atsevišķi ir izraisījis tālāku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, un ka šis kaitējums ir būtisks.

G. KOPIENAS INTERESES

(62) Iepriekšējā izmeklēšanā uzskatīja, ka pasākumu pieņemšana ir Kopienas interesēs. Tā kā nav iesniegti jauni argumenti, kuru rezultātā šo nostāju varētu pārskatīt, šajā sakarā apstiprina Regulas (EEK) Nr. 3433/91 secinājumus.

H. MAKSĀJUMS

a) Kaitējuma novēršanas pakāpe

(63) Sākotnējā izmeklēšanā, lai noteiktu kaitējuma novēršanas pakāpi, uzskatīja, ka jebkādiem pasākumiem vajadzētu dot iespēju Kopienas ražošanas nozarei atgūt savas ražošanas izmaksas un sasniegt saprātīgu peļņu, proti, 15 % no pārdošanas apgrozījuma. Šo peļņas starpību uzskatīja par minimumu, kas nepieciešams, lai finansētu jaunus ieguldījumus ražošanas iekārtās, pētījumos un attīstībā. Uzskatīja arī, ka salīdzinājums ir jāierobežo tikai līdz modeļiem ar vienādu vai gandrīz vienādu gāzes daudzumu un līdz ar to ar līdzīgu uzliesmojumu daudzumu.

Tā kā nav jaunu pamatotu argumentu attiecībā uz peļņu, kas būtu jāļauj sasniegt Kopienas ražošanas nozarei, uzskatīja par lietderīgu šajā izmeklēšanā izmantot to pašu pieeju, kā sākotnējā izmeklēšanā. To iemeslu dēļ, kas minēti 36. apsvērumā un ir piemērojami arī šajā sakarā, uzskatīja, ka pieminētās fiziskās atšķirības ārpus gāzes daudzuma nav jāņem vērā salīdzināmu modeļu noteikšanā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, salīdzinājums atklāja, ka Ķīnas CIF cenas būtu jāpalielina par 96,6 %, lai novērstu kaitējumu.

(64) Tā kā kaitējuma novēršanas pakāpe ir augstāka nekā dempinga starpība, maksājuma pamatā ir jābūt konstatētajai dempinga starpībai.

b) Maksājuma veids

(65) Tā kā no Ķīnas ievesto vienreizlietojamo krama šķiltavu cenas pēc pasākumu ieviešanas 1991. gadā vienmērīgi samazinājās, ir ļoti paredzams, ka palielināts ad valorem maksājums atkal zaudēs savu iedarbīgumu relatīvi īsā laikā. Tādēļ nešķiet lietderīgi vienkārši grozīt pašreizējo ad valorem maksājumu. Dažādu šķiltavu veidu skaits, t.i., neiesaiņotas, apdrukātas no vienas puses, apdrukātas no abām pusēm, vienkrāsainas, daudzkrāsainas u.c., padara praktiski neiespējamu minimālā cenas līmeņa noteikšanu vienreizlietojamām šķiltavām.

Tādēļ jāuzskata par lietderīgu grozīt spēkā esošo pasākumu, uzliekot īpašu maksājumu vienām šķiltavām (proti, ECU 0,065 gabalā). Šajā sakarā bija jāatzīmē, ka, piemērojot šādu maksājumu, kas paliek dempinga starpības robežās, netiks uzliktas sankcijas papildu vērtībai, ko pievieno īpašās iezīmes. Citiem vārdiem, Ķīnas importam netiks uzlikts maksājums pievienotajai vērtībai saistībā ar apdruku vai citiem īpašiem papildinājumiem, kas pašreiz ir izņēmums.

I. REGULAS SPĒKĀ ESAMĪBAS LAIKS

(66) Šī regula ir uzskatāma kā Regulas (EEK) Nr. 3433/91 grozījums Regulas (EEK) Nr. 2423/88 nozīmē tikai tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Ķīnas Tautas Republiku. Tādēļ pasākumam, kas uzlikts importam no Ķīnas Tautas Republikas, ir jāzaudē spēks pēc pieciem gadiem, sākot no dienas, kad šī regula stājas spēkā, ievērojot Regulas (EK) Nr. 3283/94 [7] noteikumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EEK) Nr. 3433/91 groza šādi:

1. Regulas 1. panta 2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

"2. Maksājuma likme, ko piemēro Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms ievedmuitas nodokļa, vai maksājuma apjoms vienām šķiltavām ir šāds:"

2. Regulas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"b) ECU 0,065 par vienu šķiltavu ražojumiem ar Ķīnas Tautas Republikas izcelsmi."

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1995. gada 2. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

A. Juppé

[1] OV L 209, 2.8.1988., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 522/94 (OV L 66, 10.3.1994., 10. lpp.)

[2] OV L 326, 28.11.1991., 1. lpp.

[3] OV C 62, 11.3.1992., 2. lpp.

[4] OV L 158, 30.6.1993., 43. lpp.

[5] OV C 343, 21.12.1993., 10. lpp.

[6] OV C 67, 18.3.1995., 3. lpp.

[7] OV L 349, 31.12.1994., 1. lpp.

--------------------------------------------------